Gada pirmais ceturksnis noslēdzās savādā laikā – ārkārtas situācijas apstākļos, kad lozungam "paliec mājās" pa vidu izskanēja arī "paliec mežā", t.i., dodies dabā! Šķiet, ka tiem, kam daba ir pie mājām, vai arī ir personīgais transports, dabā nokļūt izdodas pat vairāk, nekā parastos apstākļos, taču ieteikt izmantot sabiedrisko transportu tikšanai dabā nebūtu prātīgi, tādēļ jāsaprot arī tie, kam ar dabā došanos šobrīd ir tā bēdīgāk.

Priecīga ziņa Dabasdatiem ir Vides aizsardzības fonda apstiprinātais jaunas projekts portāla uzturēšanai un attīstībi 3 gadu garumā – no 2020. gada aprīļa līdz 2022. gada decembrim.

Lai nu kā, salīdzinot šī gada sākumu ar pērno, vērojams ziņoto novērojumu skaita pieaugums – novērojumu skaits gada pirmajā ceturksnī (34 575) gandrīz par 15 tūkstošiem pārsniedza 2019. gadā šajā ceturksnī reģistrētos (19 021). Ziņojumu skaita pieaugumā zināma loma noteikti ir tam, ka šogad sākās datu vākšana jaunajam Latvijas ligzdojošo (un papildus arī ziemojošo) putnu atlantam, kā arī turpinās datu vākšana Eiropas zīdītāju atlantam. Gan putnu, gan zīdītāju novērojumu šī gada 1. ceturksnī ir 1,5 reizes vairāk nekā pērn (infografika raksta beigās).

Gada pirmais ceturksnis ir aktīvākais ziemojošo sikspārņu uzskaišu laiks. Attēlā ziemeļu sikspārņi Eptesicus nilsonii ziemošanas vietā. Foto: Normunds Kukārs

Siltā bezsniega ziema ir ļāvusi Latvijā pārziemot netipiskām sugām. Pārsteigums bija Pilsrundālē pārziemojušais pupuķis Upupa epops. Pupuķi portālā ieziņoja Jānis Līdaka, kurš tieši šī novērojuma dēļ kļuva par Dabasdati.lv lietotāju. 13. februārī J. Līdaka Pilsrundālē, braucot ar auto, ceļmalā ieraudzīja nepazīstamu putnu un apstājās to nofotografēt ar telefonu, lai uzzinātu, kas tas ir. Fotogrāfijā bija redzams pupuķis. Otrreiz J. Līdakam izdevās pupuķi tajā pašā vietā novērot (un šoreiz jau nofotografēt labāk) pēc nepilna mēneša – 11. martā. Līdz ar to šis ir pirmais zināmais pupuķa pārziemošanas gadījums Latvijā.

Pupuķis Upupa epops 11. martā Pilsrundālē. Foto: Jānis Līdaka

Vairākās vietās Vidzemē (!) šoziem novēroti ziemojoši melngalvas ķauķi Sylvia atricapilla (Saulkrastos 1.-5. janvārī dārzā to novēroja I. Mārdega; Lauteros laiku pa laikam tika novērota mātīte pie barotavas un 19. janvārī arī noķerta gredzenošanai, gredzenotājs J. Lipsbergs, ziņoja R. Matrozis). Rīgā 11. janvārī novērots čunčiņš Phylloscopus collybita (A. Arnicāns). Šo sarakstu varētu vēl turpināt.

Attiecībā uz putnu novērojumiem nevar nepieminēt arī to, ka Elvijam Kantānam daudzu ornitologu sapnis kļuva par īstenību, 29. janvārī Balvu novadā ieraugot ziemeļpūci Strix nebulosa, kura pēc 1910. gada Latvijā pārliecinoši novērota bija vien piecas reizes.

Ziemeļpūce Strix nebulosa. Foto: Elvijs Kantāns

Neparasti agri, jau janvārī, šogad novēroti ziedoši augi, piemēram, 25. janvārī Jānis Jansons iemūžinājis ziedošu tumšo lakaci Pulmonaria obscura un 28. janvārī Alise Dubenlāže ziedošu gaiļbiksīti Primula veris. Meža silpurenes Pulsatilla patens dažādās Latvijas vietās sākušas ziedēt jau marta beigās – 27. martā Ikšķiles novadā to nofotografējis Jalmars Jesnovskis, 28. martā Aglonas novadā Miķelis Zalāns un 30. martā Ādažu novadā Ieva Mārdega.

Meža silpurenes Pulsatilla patens. Foto: Jalmars Jesnovskis

Šajā ceturksnī nav trūcis arī Latvijai jaunatklātu sugu. Pateicoties gļotsēņu pētniecības straujajai attīstībai (kas balstās uz dažu entuziastu pleciem, Dabasdatu saimei piepalīdzot, un kas nu jau ietver arī mikroskopēšanas metodi), ceturksnī tika noteiktas jau agrāk novērotas gļotsēnes – jaunas sugas Latvijai: gailošā trihija Trichia lutescens (novērojis Sandis Laime Cēsu novadā, izsekojot tās attīstībai no 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 17. janvārim), apaļblīvā diderma Diderma globosum (atradēja Valda Ērmane Rundāles novadā 2017. gada 26. oktobrī), sūnu diderma Diderma deplanatum (Julita Kluša 2017. gada 4. oktobrī Baltinavas novadā). Kā interesanta pieminama arī 2. atradne Latvijā saplacinātajai fizārai Physarum compressum (Julita Kluša 15.10.2013.), kura līdz tam bijusi konstatēta tikai 1985. gadā Slīterē.

Saplacinātā fizāra Physarum compressum. Foto: Julita Kluša

2020. gada sākumā, iespējams, pirmo reizi Latvijā, konstatēts jēlādenis Korynetes ruficornis, ko Kārlis Freibergs 12. februārī atrada mēbeļu restaurēšanas darbnīcā Rīgā un spīļaste Chelidurella guentheri, kuru Uģis Piterāns konstatēja 30. martā Ikšķiles novadā. Uģis ir arī pirmo reizi mūsu valsts teritorijā pamanījis Eiropā mazāko vaboli – spalvspārnīti Baranowskiella ehnstromi (31. martā Rīgā).

Spīļaste Chelidurella guentheri. Foto: Uģis Piterāns

Tāpat ceturksnī ieziņotas agrāk novērotas vai arī tagad noteiktas jau agrāk ziņotās bezmugurkaulnieku sugas, ieskaitot pirmo novērojumu Latvijā īsspārnim Stenus kiesenwetteri (Uģis Piterāns, 06.05.2017.), māņsprakšķim Microrhagus emyi (Uģis Piterāns 02.07.2017.), mīkstblaktij Macrotylus paykulli (Valda Ērmane, 28.06.2015.). Arī skarpijmušai Aulops alpina nav agrāku datu par tās sastopamību Latvijā (atrada Valda Ērmane, 19.05.2017.).

Pagājusī ziema bija visnotaļ piemērota dažāda veida sēņošanai. Par to liecina arī jaunu sugu atradumi – 18. februārī Ozolnieku novadā sēni Hypomyces rosellus novēroja Arta Joma, 22. februārī Jūrmalā sēni Lophium mytilinum – Vēsma Vijupe un 24. februārī Sējas novadā sēni Octosporella jungermanniarum – Julita Kluša.

Sēne Hypomyces rosellus Foto: Arta Joma

Kā jaunas sugas Latvijai tika noteiktas arī Julitas Klušas 2019. gada 27. septembrī Ērgļu novadā uzietā aļņu virpainīte Protostropharia alcis un Aldas Stepanovas 2019. gada 27. februārī Madonas novadā atrastā piepe Dichomitus squalens.

Arī Latvijas sūnu sarakstam pieskaitāmas divas jaunas sugas – abas Anša Opmaņa atrastas: Krimas divzobe (3. martā Siguldas novadā; šī suga ir jauna Baltijas mērogā) un violetā mecgērija Metzgeria violacea (11. janvārī Skrundas novadā).

Violetā mecgērija Metzgeria violacea. Foto: Ansis Opmanis

Interesants atradums ir arī Julitas novērotā kāpnīšu nardija Nardia scalaris Krimuldas novadā (iepriekšējo reizi Gaujas nacionālajā parkā, iespējams, šajā pašā vietā, pēdējo reizi atrasta 1861. gadā; Latvijā zināmas divas atradnes, trešā tikusi noslīcināta, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi).

1000 novērojumu slieksni šajā ceturksnī pārsniedza seši ziņotāji – Aigars Kalvāns, Andris Klepers, Ieva Mārdega, Edgars Smislovs, Aivars Meinards un Elīna Gulbe. Aigaram Kalvānam bija vairāk nekā 2000 novērojumi!

Cerēsim, ka iespējas iet dabā un vērot nemazināsies, un Dabasdatu krātuve piepildīsies ar daudz interesantiem novērojumiem pavasara-vasaras sezonā!

Ilze Priedniece

2020-04-21