Rudens un ziema daudziem saistās ar medību laiku. Bebrs – iespējams, viens no visdažādāko diskusiju objektiem par medībām, mežsaimniecību, dabas aizsardzību, zinātni un ne tikai. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa bebru mednieku IR redzējuši "bebru blusu". Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka lielākā daļa kukaiņu pētnieku NAV redzējuši bebru blusvaboli.
Bebru blusvabole Platypsyllus castoris palielinājumā (no augšpuses – attēlā pa kreisi, no apakšpuses – attēlā pa labi). Foto: Mārtiņš Kalniņš
Blusa vai vabole
Bebru blusvabole Platypsyllus castoris ir viena no kailvaboļu Leiodidae dzimtas vabolēm. Lai gan šī vabole zinātniekiem ir pazīstama jau kopš 1869. gada, kad to kā zinātnei jaunu sugu aprakstīja holandiešu izcelsmes entomologs Konrāds Kornēliuss Ritsema (Coenraad Cornelius Ritsema, 1846-1929), tomēr par tās izplatību un dzīvesveidu ir zināms maz.
Ir zināms, ka vabole ir sastopama ziemeļu puslodē Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Skatoties bebru blusvaboles izplatību Eiropā pēc Fauna Europea datiem, varētu domāt, ka tā ir ļoti reti sastopama vabole. Tomēr, papētot zinātniskos rakstus, kļūst skaidrs, ka vabole ir sastopama arī citās valstīs – Beļģijā, Krievijā, Lielbritānijā, Somijā un citur.
Bebru blusvaboles izplatība Eiropā pēc Fauna Europea datiem
Ko bebru blusvabole dara kažokā
Bebru blusvabole dzīvo bebru kažokos, taču ir zināms, ka tā var dzīvot arī ūdru kažokos. (Iespējams, ka arī ūdru kažokos tā ir tikpat bieži sastopama kā bebru kažokos. Taču, tā kā ūdri vairumā valstu ir aizsargājami, informācijas par ūdru kažoku iemītniekiem ir maz.) Bebru blusvabole barojas ar atmirušajiem ādas audiem un, iespējams, arī ar ķermeņa šķidrumiem, kas izdalās no ādas vai brūcēm. No bebra uz bebru tā pārvietojas, dzīvniekiem saskaroties, jo vabolei nav spārnu un ir reducētas acis – tā orientējas pēc ķermeņa temperatūras un, iespējams, smaržas. Par vaboļu skaitu uz viena dzīvnieka drošu ziņu nav, bet dažos bebra kažokos Latvijā atrastas 3-15 vaboles.
Bebru blusvabole Latvijā
Runājoties ar medniekiem Latvijā, kļūst skaidrs – kur ir bebri, tur ir redzēta arī "bebru blusa". Tomēr zinātniski korekti dokumentēti bebru blusvaboles atradumi ir labi ja desmit. Iemesli tam ir dažādi – reti kurš kukaiņu pētnieks ir bebru mednieks, kukaiņu ir daudz un šī ir tikai viena no ~15 000 Latvijā zināmajām kukaiņu sugām, mednieka acīs blusa paliek blusa – labāk tālāk no acīm… Un vēl. Ne katru bebra kažokā pamanīto "blusu" droši var uzskatīt par bebru blusvaboli. Pētījumi ASV, Kanādā un Polijā liecina, ka bebru kažokus var apdzīvot visai raiba sabiedrība – utis, blusas, ērces, bruņērces. Bet satraukumam nav pamata – tās nav tās pašas utu, blusu vai ērču sugas, kas dažkārt mēdz par saimnieku izvēlēties mūsu kaķi, suni vai mūs pašus.
Ja arī Tu gribi zināt, kas dzīvoja Tava bebra kažokā vai dot ieguldījumu dabas izpētē – ziņo Dabasdati.lv un/vai liec dažas vai visas noķertās "blusas" kādā traukā un sūti Mārtiņam Kalniņam (tālr. 26457974 vai e-pasts: martins.kalnins@biology.lv)!
Mārtiņš Kalniņš
2019-01-14