Aktīvie lietotāji: 301 Šodien ievadītie novērojumi: 11 Kopējais novērojumu skaits: 2184950
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2021. gadā
Pievienots 2022-03-27 20:23:46

Lai arī kukaiņu vērošanas sezona jau bija sākusi uzņemt apgriezienus, tomēr atkal laika prognozēs iezīmējas vēsāks periods - šis ir piemērots brīdis, lai beidzot atskatītos uz to kā mums Dabasdatos gājis iepriekšējā gadā! Es, protams, šoreiz runāšu atkal par sev tik mīļajām blaktīm (Heteroptera) - un ir patiess prieks joprojām redzēt, ka šajā visai apjomīgajā "cīņā" ar Latvijas blakšu faunas izzināšanu, es neesmu viens - Dabasdati.lv lietotāju pienesums ir pat ļoti ievērojams jau trešo gadu pēc kārtas! Bet par visu pēc kārtas.


2021. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

2021. gadā ziņotāju aktivitāte  bijusi tuvu identiska 2020. gadam - saņemti 3708 ziņojumi (ieskaitot līdz sugai nenoteiktus novērojumus)! Gadu iepriekš - 3730. Pirmajā vietā joprojām ir 2019. gads, kad bijuši 3987 ziņojumi, taču kā redzams vēl nevienā gadā nav pārsniegta 4000 ziņojumu robeža. Varbūt šogad? Protams, kvantitāte ir laba lieta, bet svarīga ir arī ziņojumu kvalitāte. Kā jau iepriekš rakstīts (tiem, kas nav lasījuši 2020. gada pārskatu - saite ŠEIT), tad blakšu noteikšana pēc foto var būt sarežģīta un nereti pat neiespējama, tāpēc ir tikai normāli, ja kāda daļa novērojumu paliek nenoteikti līdz sugai. 2021. gadā uz doto brīdi šādi novērojumi ir 364 jeb gandrīz 10% no kopējā novērojumu skaita, kas ir aptuveni līdzvērtīga proporcija kā citos gados (+ ejot laikam un krājoties pieredzei, šīs nenoteiktās sugas mēdz arī tapt noteiktas, tāpēc šī statistika varbūt nav tā pati svarīgākā) - tātad kvalitāti neesam zaudējuši! Gada griezumā novērojumi izkārtojas ļoti tradicionāli - ar varbūt nedaudz mazāku vēla rudens/ziemas sākuma aktivitāti ziemojošo blakšu meklēšanā. Interesants šķiet izteikts novērojumu kritums aprīļa pēdējā dekādē, kas šķietami ir skaidrojams ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (aprīļa beigās bija nokrišņiem bagātas dienas, pat ar slapju sniegu un vēsas naktis).


2021. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Lai arī blakšu vērošanā netiek likts izteikts uzsvars uz sacensību garu (kā tas, piemēram, bija Tauriņu Vērošanas akcijās), tomēr intereses pēc jāapskata arī 2021. gada ziņotāju individuālais TOPs. Uģis Piterāns šoreiz tīri komfortabli saglabāja vietu augšgalā - tomēr, lai arī rezultāts virs 300 sugām ir vērtējams kā ļoti labs, visai tālu palika kārotā 400 sugu robeža. Topa otrajā vietā arī šogad ir Kārlis Freibergs ar 172 sugām - atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tās visas novērotas pirmo gada 6 mēnešu laikā līdz jūnija beigām, kas, ņemot vērā arī atrasto interesanto sugu daudzumu, ir izcils rezultāts. Trešo un ceturto vietu matemātiski šķīra tikai 2 sugas - Marekam Ieviņam 123, bet Laurai Taubei 121 suga. Ņemot vērā gan, ka abiem uz doto brīdi ir vairāk kā 10 nenoteiktu sugu ziņojumi, tad man personīgi šķiet, ka abu veikums 2021. gadā būtu vērtējams principā līdzvērtīgi. Bet matemātika ir matemātika - līdz sugai noteiktu vienību Marekam šoreiz bija par divām vairāk. Šie minētie četri vērotāji arī šogad bija vienīgie, kas pārsniedza 100 sugu robežas. No pārējā TOP-10 vēl atsevišķi vēlos izcelt Kristīni Pokratnieci un Māri Lukstiņu, kuri abi savus pirmos blakšu ziņojumus Dabasdatos bija ziņojuši vien 2020. gadā, bet 2021. gadā jau ir spējuši ielauzties ziņoto sugu TOP-10. Jāpiezīmē, ka Kristīnes blakšu (un ne tikai) ziņojumi ir sevišķi vērtīgi, jo pārsvarā tiek veikti Latgales reģionā, kas tradicionāli kukaiņu ziņojumu kontekstā ir "baltais plankums" jeb maz izpētīta teritorija.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Sarakstā visi kas pārsnieguši 50 sugu robežu. Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot.

Otrs tops, ko pirmo reizi skatījām pagājušā gada pārskatā ir Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu Mūža Saraksts. Šajā sarakstā skaitītas ir tikai līdz sugai noteiktie ziņojumi - "sp." šeit es neņemu vērā, tāpēc šie skaitļi ir atšķirīgi no tiem, kas ir redzami Dabasdati.lv statistikas sadaļā, kur kopā tiek skaitīti visi taksoni - nenoteiktās sugas tajā skaitā. Kā nozīmīgākās izmaiņas jāatzīmē noteikti Kārļa Freiberga sasniegtās 300 sugas kā arī izmaiņas TOP 6 - Laura Taube pakāpusies uz 5. vietu, kamēr TOP-6 pagaidām pametusi ir Valda Ērmane, kuru pamanījies apsteigt Sandis Laime. Tiesa arī šis tops varbūt nav obligāti jāuztver kā sacensību elements - vairāk kā atskaite tam cik tālu katrs no mums ir līdz kādām lielākām vai mazākām jubilejām, jo noteikti katrs sasniegtais apaļais skaitlis, vai tās būtu 50, 100 vai 200 sugas (šeit Topā attēloti visi, kuri ir sasnieguši 50 sugu robežu) vienmēr ir kā mazi svētki. Varbūt, redzot, ka varbūt tā kārotā robeža ir tik tuvu, tas var kalpot kā papildus motivācija pameklēt kaut ko jaunu? Vēl viens interesants aspekts šajā tabulā iespējams ir tas, ka, pat esot TOP-a galvgalī, ir joprojām iespējams pievienot savam mūža sarakstam ne tikai dažas sugas, bet pat sugu desmitus! Tas tik vien parāda, ka Latvijas blakšu fauna joprojām ir maz izpētīta!


Trīs no jaunajām sugām Latvija faunai 2021. gadā. No kreisās uz labo - Psallus montanus, Apolygus rhamnicola, Tytthus pubescens.

Tieši pienesums blakšu faunas izpētē patiesībā ir visu novērotāju ziņojumu lielākā vērtība - arī 2021. gadā ir tikušas gan konstatētas vienkārši retas (vai droši vien pareizāk būtu teikt - maz izpētītas?) sugas, gan arī jaunas sugas Latvijai! Kopā 2021. gadā tika konstatētas 9 jaunas sugas Latvijai kā arī viena suga atrasta kā jauna suga starp iepriekš ziņotiem novērojumiem. Šīs 10 sugas šoreiz sadalījušās starp 3 atradējiem - 5 (!) jaunas sugas atrada Kārlis Freibergs (KF - šeit un turpmāk, konkrētās sugas pirmatklājēja iniciāļi), 3 Uģis Piterāns (UP), bet atlikušās 2 - Mareks Ieviņš (MI). Kā vienmēr, jaunās sugas var iedalīt dažādās grupās - piemēram, dažas no tām bija kā tāda "ķeksīša" ievilkšana tukšajā vietā, jo tās bija zināmas no apkārtējām valstīm un, ņemot vērā šo izplatības areālu, Latvijā tām vienkārši bija jābūt sastopamām. Šoreiz tādas sugas bija, piemēram, trīs mīkstblaktis - Psallus montans (UP, Olaines novads), Apolygus rhamnicola (KF, Pape) un Tytthus pubescens (UP, Lejasciema apk.), kas katra varbūt nav iepriekš tikušas konstatēta katra savu iemeslu dēļ. P.montanus - sīka izmēra, no līdzīgām sugām droši atšķirama g.k. pēc ievākta eksemplāra, A.rhamnicola - dzīvo uz krūkļiem un caurmērā reģionā esot visai sporādiski sastopama zemā blīvumā (vismaz salīdzinot pret krūkļu daudzumu mūsu mežos...), T.pubesens - sīka izmērā un dzīvo mitrās vietās tuvu pie zemes starp grīšļu ceriem, speciāli nemeklējot, praktiski neiespējams nejauši atrast.

Principā šajā grupā varētu pieskaitīt vēl divas sugas - zemesblakti Emblethis denticollis (KF, Pape) un mīkstblakti Chlamydatus evanescens (KF, Rīga, Ķīpsala), jo arī tās abas ir sugas, kam areāli ir strauji izplatījušies uz ziemeļiem un šobrīd abas sugas ir konstatētas jau pat Somijā - tātad tīri teorētiski loģika teiktu, ka arī Latvijā tām būtu jābūt? Taču tā kā abas sugas nekur mūsu Eiropas ziemeļaustrumu pusē tomēr vēl nav ļoti bieži sastopamas, tad par šo sugu atrašanu tomēr varēja būt kādi jautājumi - vai tiešām jau ir pie mums? Un ja arī ir - varbūt tik ļoti lokāli, ka praktiski neiespējami atrast? Bet redz ka tomēr izdevās! Ja zemesblakts E.denticollis saistību ar kādu biotopu pagaidām varētu būt grūtāk definēt (Papē tika atrasta ļoti sausā zālājā netālu no jūras), līdz ar to katrs nākamais atradums varētu būt relatīvi nejaušs (bet visticamāk jāturpina meklēt būtu Kurzemes piekrastē), tad mīkstblakti C.evanescens gan var mēģināt meklēt mērķtiecīgāk, jo tā ir cieši saistīta ar dažādiem laimiņiem (Sedum sp.). Latvijā, acīmredzot tas būs plaši izplatītais kodīgais laimiņš (Sedum acre), taču nevar izslēgt, ka suga var izvēlēties apdzīvot arī vietas ar kādiem dekoratīviem laimiņiem kaut kur apstādījumos. Suga gan ir izmēros starp sīkajām sugām (ap 2-3mm) un visai veikli skrien, kas padara tās konstatēšanu grūtāku. Varbūt nedaudz palīdz fakts, ka suga pārziemo pieaugušas blakts (imago) stadijā - tātad to var meklēt arī tagad agri pavasarī, kad varbūt tās ir nedaudz rāmākas. Tātad, ja gribētu šo sugu meklēt citās vietās, jākoncentrējas būtu uz ļoti saulainām, smilšainām vai akmeņainām (līdz šim vienīgais novērojums bija vietā kur kodīgu laimiņu puduri izveidojuši apaugumu uz betona plāksnēm urbānā vidē) vietām ar bagātīgiem laimiņu puduriem. Blaktis visticamāk slēpsies zem vai starp laimiņa pudura kātiem un lapām vai tiešā to tuvumā.  

Runājot par areālu izmaiņām, nākamā sugu grupa varētu būt tādas sugas par kurām lielākoties ir līdz šim zināms, ka tās ir sastopamas uz dienvidiem vai dienvidrietumiem no Latvijas, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir sagaidāms ka to areāli varētu būt jau pavirzījušies mūsu virzienā. Starp šīm varētu iekļaut pat trīs no jaunatrastajām sugām. Īpaši izteikts piemērs droši vien ir zemesblakts Orsillus depressus, kas visā Eiropā pēdējo 10-20 gadu laikā ir strauji izplatījusies Z virzienā. It kā bija skaidrs, ka ar laiku tā varētu tiešām sasniegt Latviju, bet kā izrādījās - ir jau sasniegusi! 2021. gadā Kārlis Freibergs to vispirms atrada Rīgā, Ķīpsalā, bet pēc tam vēlāk arī Papē. Visticamāk, ka ir šobrīd satopama arī jau citās vietās (piemēram, Liepājā šķiet jau nu sugai noteikti ar jābūt). Šī suga apdzīvo tūjas, pacipreses un citus radniecīgu dekoratīvos krūmus un līdz ar to būtu meklējama pilsētu apstādījumos, kapos utml. vietās (šķiet varētu būt vēlams, lai konkrētie koki/krūmi būtu vismaz daļēji saules apspīdēti). Visvienkāršākā sugas meklēšanas metode acīmredzot ir paladziņa metode (par kukaiņu vērošanas metodēm lasīt ŠEIT), bet iespējams  tās var arī vienkārši pamanīt sēžam uz koka rūpīgi aplūkojot tūju "čiekuriņus".

Vēl divas citas sugas, kuras varētu dēvēt par ienācējiem no dienvidiem ir racējblakts Sehirus morio un vālīšblakts Berytinus montivagus. Pirmā suga līdz šim ir konstatēta tikai Latvijas pašos galējos DR (Papē, KF) un iespējams Latvija tiešām ir uz sugas areāla pašas ziemeļu robežas. Tiesa arī pašā dienvidu pierobežā tā iespējams ir sastopama biežāk, jo apdzīvotais biotops nav nekas pārāk unikāls - suga dzīvo uz ārsniecības vēršmēles (Anchusa officinalis). Varbūt ar vientuļu augu ceļmalā varētu nebūt pietiekami, bet ja kādā vietā Kurzemes (varbūt arī Zemgales?) dienvidos ir kāda sausa pļaviņa vai cits biotops ar bagātīgāku vēršmēļu daudzumu, tad ir vērts pārbaudīt. Suga būtu meklējama zem vēršmēļu lapu rozetēm pie zemes, taču kādos brīžos iespējams mēdz pakāpties arī augstāk uz auga lapām un ziediem. Teorētiski līdzīga ir otra pie mums sastopamā suga - Sehirus luctuosus, taču tā ir mazāka (parasti zem 8mm, kamēr S.morio virs 8mm - līdz pat 10mm) un saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosotis sp.). Savukārt vālīšblakts B.montivagus izskatās, ka vismaz Latvijas rietumu daļā varētu būt sastopama jau pat samērā plaši. Konkrēta saistība ar kādu barības augu pagaidām Latvijā nav īsti skaidra, bet sastopama ļoti sausos biotopos - tuvu pie zemes starp sūnām un augiem. Šī bija tā suga, kuras pirmo atradumu Latvijā retrospektīvi izdevās atrast starp citiem iepriekš ziņotiem novērojumiem - Mareks Ieviņš bija nofotografējis Kolkas apkārtnē jau 2020. gadā, bet atpazinām to tikai 2021. gadā. Tiesa noteikti jāizceļ arī Lauras Taubes 2021. gada atradums Papē, kas lika caurskatīt iepriekšējos ziņojumus. 

Savukārt atlikušās divas no jaunajām sugām ir no kategorijas - "Negaidīts pārsteigums"! Viena no sugām ir bruņublakts Eurygaster austriaca, ko Melnsila apkārtnē pludmalē atrada Mareks Ieviņš. Suga, kas, lai arī ir atzīmēta Lietuvā un ir plaši sastopama Polijā, man īsti nebija tādā tuvākajā laikā sagaidāmo sugu sarakstā. Eiropā šis noteikti iznāk tālākais atradums uz ziemeļiem! Ņemot vērā, ka atradums veiks pludmalē starp citiem kukaiņu tūkstošiem, tad var droši pieņemt, ka līdz konkrētajai vietai tā ir atmigrējusi - cik tālu un no kurienes? Kur Latvijā meklēt citus šīs sugas eksemplārus? Varam tikai minēt, bet, ja man būtu jāsaka, tad droši vien otrs sugas atradums Latvijā arī būs kaut kur Kurzemes pusē. Suga dzīvo uz dažādām graudzālēm, t.sk. arī kultūraugiem - piemēram, auzām.

Savukārt otra kategorijā "Negaidīts pārsteigums" ir zemesblakts Heterogaster artemisiae, ko pagājušā gada laikā izdevies atrast pat divās vietās (Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā Latvijas Dienvidaustrumos, abi atradumi UP)! Šī suga ir pat vēl negaidītāks atradums Latvijas faunā, jo tuvākās zināmās atradnes ir vien Polijas vidusdaļā. Bet acīmredzami, sugas areāls sasniedz arī pašu Latvijas DA malu. Suga apdzīvo sausus, saulainus biotopus ar mārsiliem un abās vietās tā arī tika konstatēta uz mārsiliem. Šīs sugas atradums patiesībā liek pat nedaudz pārskatīt potenciālo sugu sarakstu, jo ir vesela virkne sugu, kurām, piemēram, Polijā ir līdzīga izplatība, taču tās esmu atmetis kā maz ticamas sugas Latvijas faunai. Tagad gribas uzdot jautājumu - kas vēl Latvijas dienvidaustrumu stūrī vēl dzīvo? Ņemot vērā, ka arī starp citām kukaiņu grupām (piemēram, dienastauriņiem) ir sugas, kas sastopamas tikai Daugavpils apkārtnē, tad nebūtu brīnums, ka arī starp blaktīm būtu sugas ar līdzīgu izplatību.

Lai nu kā, pēc 2021. gada sezonas, kopumā portālā Dabasdati.lv ir saņemti vairāk kā 14 tūkstoši ziņojumi par 472 no, provizoriski šobrīd Latvijas faunā zināmajām, 527 sugām. Tātad gandrīz 90 % no Latvijas blakšu faunas esam kopīgiem spēkiem spējuši atrast. Manuprāt ļoti labs rādītājs! 2021. gadā tika ziņoti 19 sugu pirmie novērojumi (protams, ieskaitot arī jau augstāk minētās jaunās sugas Latvijas faunai), tātad, ja turpināsim līdzīgā tempā, tad var cerēt, ka pēc 2022. gada sezonas mēs būsim ļoti tuvu 500 sugu robežai. Ja skatās ziņojumu pārklājumu Latvijas teritorijā, tad, protams, šeit tādu acīmredzami būtisku izmaiņu nav - austrumu puse un Kurzemes vidiene, lai arī ir nedaudz vairāk iekrāsojusies, joprojām ir tukšāka, Pierīga samērā labi noklāta utt. Varbūt var izcelt, ka vismaz viena blakšu suga šobrīd (līdz 1. martam) ir ziņota 506 no 741 kvadrāta jeb aptuveni 68%. Tas patiesībā nav nemaz tik maz! Protams, ja paskatāmies uz šo karti no otra gala, tad vairāk kā 100 sugas ir ziņotas tikai 13 kvadrātos jeb nepilnos 2%... Tātad tikai 2% no Latvijas teritorijas varētu būt vērtējami kā "relatīvi labi izpētīti". Tātad atliek tik turpināt un krāt novērojumus! Protams, ja skatāmies uz lietām reālistiski, tad nekad nesasniegsim 100+ sugas visos 10x10km kvadrātos, bet mazais mērķis varētu būt 10% jeb 74 kvadrāti (īpaši labi būtu, ja tādi tie būtu izkliedēti visā Latvijas teritorijā). Interesants varētu būt eksperiments - cik ilgs laiks (stundas, atsevišķu apmeklējumu dienas vai kāds citāds laika vienību uzskaitījums) ir nepieciešams, lai pilnīgi tukšā kvadrātā atrastu 100 sugas. Ja pie tā mērķtiecīgi piestrādā (izmantojot dažādas kukaiņu pētīšanas metodes un apsekojot pēc iespējas dažādākas sugu dzīvotnes), tad man gribētos teikt, ka ideālos apstākļos varbūt varētu pietikt pat tikai ar 3-4 apmeklējuma reizēm dažādās sezonās. Bet varbūt tas ir pārāk optimistiski? Būs interesanti to šosezon pārbaudīt.

Savukārt noslēgumā piemērs ar vienu samērā parastu sugu, ko atrast un novērot (un ziņot Dabasdati.lv) vajadzētu būt pa spēkam praktiski jebkuram. Tas ir ūdensmērītājs Aquarius najas. Lai arī ūdensmērītāji Latvijā ir sastopamas tikai 9 sugas, tomēr pēc fotoattēliem tā var būt samērā sarežģīta grupa noteikšanai - tiem ir grūti piekļūt tuvumā, tie ir diezgan kustīgi (= grūti fotografējami) un atsevišķām sugām labi tās redzēt tiešā tuvumā, lai varētu droši atpazīt. Taču no visām ūdensmērītāju sugām, šī viena - Aquarius najas - varētu būt visvieglāk atpazīstamā. Tā ir ļoti liela izmēra (priekš ūdensmērītāja - lielākie eksemplāri gandrīz 2cm) un savā apdzīvotajā vidē - vidēja un maza izmēra upītēs un strautos ar noēnotiem krastiem - bieži vien ir vienīgā sastopamā ūdensmērītāju suga. Citas līdzīga izmēra sugas apdzīvo nedaudz citus biotopus - vienīgi Aquarius paludum var reizēm apdzīvot arī lielāku upju lēnākus posmus (bet tā šī suga pamatā ir tipiska lielāku dīķu un ezeru piekrastes apdzīvotāja), kur tad var teorētiski gadīties, ka abas sugas sastopamas līdzās. Ja izdodas eksemplāru aplūkot vai nofotografēt tā pavisam tuvu, tad Aquarius najas ļoti raksturīga pazīme ir arī reducētie spārni, kas ir raksturīga iezīme šīs sugas pieaugušajiem īpatņiem (citām sugām, piemēram, A.paludum spārni pilnībā nosedz vēderu no virspuses - izņēmums ir nepieauguši īpatņi, bet tie izmēros būs mazāki). Lielākoties pavediens sugas meklēšanā tomēr būs apdzīvotais biotops - straujākas upes un strauti (reizēm pat visai necila izmēra), kas tek caur mežiem ir tipiska šīs sugas dzīvotne. Vislabāk tos meklēt kādos nedaudz mierīgākos līcīšos un atstraumēs, kur nereti var koncentrēties vairāki desmiti īpatņu. Ērtas novērošanas vietas ir pie tiltiem, caurtekām u.c. līdzīgām vietām, kur novērojumus var veikt no ceļa - nebrienot gar krasta veģetāciju, kas gar šādām upītēm nereti ir visai neizbrienami džungļi (īpaši vasaras sezonā). Šai sugai būtu jābūt izplatītai visā Latvijā, bet kā redzams kartē - atsevišķos reģionos Dabasdatos vēl suga nav ziņota. Latviskā nosaukuma šai sugai nav, bet iespējams ūdensmērītāji varētu būt viena no tām grupām kurām gan varētu katrai sugai izdomāt. Šis varētu būt "upju ūdensmērītājs" [vai kaut kā līdzīgi].

Lai veiksmīga 2022. gada kukaiņu vērošanas sezona!
Uģis Piterāns


 

Pēdējie novērojumi
Alauda arvensis - 2025-06-16 megemege
Rana sp. - 2025-06-16 megemege
Bucephala clangula - 2025-06-16 megemege
Circus cyaneus - 2025-06-16 megemege
Upupa epops - 2025-06-16 megemege
Miridae sp. - 2025-05-25 VitaS
Odonata sp. - 2025-05-25 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


IevaM 13.jūnijs, 17:30

Paldies!


dziedava 13.jūnijs, 17:22

Būtu jāvēro, kas izaugs :)


dziedava 13.jūnijs, 15:19

Ja sīka un rozīga, tad S.hyperopta


čūskis 13.jūnijs, 13:08

Paldies, zaļā krupja klātbūtnei šajā apvidū gan īpašu iebildumu nav.


čūskis 13.jūnijs, 12:57

Šo konkrēto novērojumu dzēst gan nevajadzētu, bet jāatceras, ka tas ir pārbaudāms. Karjera vai grantsbedru klātbūtne smilšu krupim nav obligāta, jo šogad vasaras pirmajā pusē lauksaimniecības zemēs daudzviet ir lāmas, no kurām potenciālais smilšu krupis var dziedāt.


dziedava 13.jūnijs, 12:15

Tieši P.confertum turpat netālu atrasts arī 2024. gadā :)


mufunja 13.jūnijs, 11:41

Paldies, Julita. Kādu iemeslu dēļ man radās šaubas. Man ir maza pieredze ar Physarum :)


Liepzieds 13.jūnijs, 10:31

Sapratu, paldies par apskaidrošanu! :)


dziedava 13.jūnijs, 10:24

Ja ievāc šādu, tad jātur uz mitrām salvetēm un jāuzmana, lai neizžūst, kamēr nobriest tumšs, sākumā kļūst gandrīz melns, tālāk, nobriestot un izžūstot sporām - brūns - pēdējā posmā mitrumu var samazināt, jo sporām jābūt sausām. Katrā ziņā galvenais nodrošināt, lai nobriest, jo šādā stadijā vēl nav sporu.


Liepzieds 13.jūnijs, 10:08

Vai ievākt šādā stadijā būtu par agru?


IlzeP 13.jūnijs, 09:35

Darīts!


dziedava 13.jūnijs, 09:29

Šādas būtu jāvēro līdz nobriest, tad jāievāc un jāmikroskopē, jo uz nobirām un augiem un dzeltenas var būt kādas interesantas, reti noteiktas sugas.


dziedava 13.jūnijs, 09:01

Un šim konkrētajam būtu ļoti vērtīgi, ja varētu pavērot, vai tiešām kļūst rūsgans beigās :)


dziedava 13.jūnijs, 08:58

Zinātniskajā nosaukumā ir "cf.", kas ~nozīmē "līdzīgs". Varietāšu aprakstiem zinātnē nav pievērsta liela uzmanība, parasti rūpīgi apraksta tikai sugas. Ragansviesti Fuligo septica ietver dažādas ar aci viegli novērojamas atšķirīgas krāsas, tāpēc man tomēr tos gribētos sadalīt, turklāt es pat neesmu droša, ka nav arī atšķirīgas sugas, kam vēl nav pētīts DNS. Lasot varietāšu aprakstus, tur nav īstas skaidrības jebšu nav īstas atbilstības ar to, ko esam mēs novērojuši. Pavasaros tipiski kā pirmie krāsainie ragansviesti sāk augt tādi koši dzelteni, parasti bez baltas pakājes, bet ar laiku tiem veidojas rūsgani pleķi un ar laiku viss paliek rūsgans. Šādu it kā ļoti skaidru un bieži dabā novērtu ragansviesta aprakstu es nekur zinātniskos rakstos un grāmatās neesmu atradusi. Fuligo septica var. rufa tiek aprakstīts kā sarkans, oranžarkans, rūsgans no ārpuses un ar rūsganu kapilīciju iekšpusē. No tā apraksta pat netop skaidrs, vai mūsējie tajā iekļaujas, jo tādu skaidri saprotamu rūsganu kapilīciju iekšpusē es neesmu redzējusi. Bet šīs ārējās izmaiņas ir novērotas daudzkārtīgi. Tāpēc ieviesu to "cf." un oficiāli publicētajā mūsu gļotsēņu sarakstā īsi mēģināju aprakstīt, ko es ar šo taksonu domāju. Attiecīgi to, vai tas, teiksim, pasaulē ir bieži vai reti sastopamas, es nezinu neko, jo tā formulēts taksons nekur ārpus Latvijas nav. Man plānos tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt tos Fulgo septica vākumus, kas man ir. Baltos ragansviestus (kas arī skaitās tā pati suga Fuligo septica) jau sāku pēttīt, bet krāsainie vairākums vēl gaida rindā. Gribas visus tā priekš sevis vismaz skaidri sadalīt kkādās skaidri nodalāmās "daļās". Sporas arī visiem nav gluži vienādas, kaut zinātnē aprakstītjiem F.septica sporu apraksts ir kopīgs, neatkarīgi no varietātes. Tāpēc jāpēta pašiem, vai tām sporu atšķirībām ir vai nav nozīmes taksonu izdalīšanā.


Ivars Leimanis 12.jūnijs, 22:50

Lūdzu pievienot sugu sarakstā jauno sugu (sveķainā samtpiepe Ischnoderma resinosum), un, laikam, derētu izcelt pie interesantākiem novērojumiem. :)


adata 12.jūnijs, 22:24

Paldies, Julita! Pabieži sastopams, bet man tāds pirmoreiz.


mufunja 12.jūnijs, 21:48

Paldies Edgars.


dziedava 12.jūnijs, 21:46

Pie pakājes manāmas rūsganas iezīmes


Ziemelmeita 12.jūnijs, 20:08

Paldies,Marek!


Mežirbe777 12.jūnijs, 19:54

Pievienojos, statistikas neielādēšanās ir nozīmīga problēma.


adata 12.jūnijs, 19:42

Man arī ilgstoši nerāda statistiku savā profilā, tik ilgi, ka jau pieradu...


MoreOrLess 12.jūnijs, 18:10

Suga līdz ar kokvardēm konstatēta naktsputnu uzskaišu laikā; iespējams, ka īpašumā ir kādas grantsbedres vai kaut kas tamlīdzīgs. Vietu tuvāk apsekot neespējami, jo teritorijas īpašnieks nepretīmnākošs (ne tā, ka tomēr varētu mēģināt ko sarunāt, bet patiešām). Esmu droša, ka suga noteikta pareizi. Katrā ziņā, princips paliek princips, tā ka acīmredzot vērts novērojumu dzēst.


Bekuvecis 12.jūnijs, 17:45

Sārtā skaistgalve (Calocybe carnea). Nav sugu sarakstā.


adata 12.jūnijs, 17:04

Paldies Edgaram par putniem!


Mežirbe777 12.jūnijs, 16:49

Suga tika noteikta kā Nesolechia oxyspora (Tul.) A. Massal. (Det. Ave Suija) Nav DD sugu sarakstā. Atšķirībā no vairuma lihenofīlo sēņu, kurām ir viens konkrēts saimniek-ķērpis, šī nav specifiski izvēlīga suga.


dziedava 12.jūnijs, 16:46

Pēc daudzveidīgās neizskatās, tā ir arī vēlāka rudens suga. Izskatās, ka te ir jauni augļķermeņi? Vai tie nebija vertikāli izstiepti? Ja apaļi, tad te vajadzētu nobriest un mikroskopēt.


dziedava 12.jūnijs, 16:40

Un vai šim foto būs? Gļotsēnēm vienmēr vajag pievienot foto, jo noteikšana ne tikai nav vienkārša, bet sugas zinātnē tiek arī dalītas jaunās sugās vai varietātēs, un ja nav foto, tad neko ar to nevar iesākt.


dziedava 12.jūnijs, 16:37

Es nebūtu tik drosmīga apgalvot, ka šis ir baltais ragansviests :)). Šis ir balts plazmodijs, un tas arī ir viss, ko te droši var pateikt. Vajadzētu vērot, par ko attīstās. Nu varbūt arī sanāk baltais ragansviests, bet no šī foto to vēl nevar droši pateikt.


Edgars Smislovs 12.jūnijs, 14:04

Nomainīta suga, sajaukti nosaukumi ziņojot.


Amanda 12.jūnijs, 13:21

Peļu klijāns


Ziemelmeita 12.jūnijs, 13:21

Paldies, nomainīju uz kuitalu.


IlzeP 12.jūnijs, 13:19

Domāju, ka jā.


čūskis 12.jūnijs, 13:02

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


ekologs 12.jūnijs, 12:12


Rendija 12.jūnijs, 11:58

Pievienots.


Ziemelmeita 12.jūnijs, 11:36

Paldies, Ilze! Īstenībā toreiz braucu kuitalas klausīties (pēc Tava stāsta, ka kuitalas purvā var dzirdēt). Klausījos gan lietuvaini, gan kuitalu putni.lv., šķiet līdzīgi. Jāmaina uz kuitalu?


mufunja 12.jūnijs, 11:11

Julita, es nevaru precīzi izmērīt granulas, +-1um. Galvas platums 0,4 mm.


adata 12.jūnijs, 09:44

Neiedomājami interesants! Nekad nezinātu, ka smilšu krupis nērš tā!


IlzeP 12.jūnijs, 09:33

To, kas savā profilā?


IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Komentārs no Agra Celmiņa, balstoties uz ierakstu analīzi: "Manā vērtējumā abos ierakstos kuitala. Salīdzināju ar saviem un xeno-canto paraugiem. Savukārt balsu programma Chirpity 14. maija ierakstu sadalīja 7 fragmentos (tikai kuitala līdz maks 98%). 17. maija ierakstam - 73% par kuitalu bez dalījuma fragmentos."


megemege 12.jūnijs, 08:26

Sveiki! Turpinu pievienot bildes kā šī gļotsēne izmainījusies 15 stundu laikā no recekļa līdz stobriņiem.


zane_ernstreite 12.jūnijs, 08:10

Paldies, kungi, es arī uz vijolīšu purvraibeni skatījos, bet - protams - nošaubījos un izvēlējos parastāko versiju.


Vīksna 11.jūnijs, 23:09

Paldies ! Pie grāvja pavasarī viņu tiešām bija pavairāk.


Vīksna 11.jūnijs, 22:56

Paldies !


ekologs 11.jūnijs, 22:15

Kaut vai, ja ieskatās, tad kāja vēl ir iekšā.


ekologs 11.jūnijs, 22:13

Jā, foto ir jauna spāre, nožūst. Citas tik līda ārā. Vienīgi šo eksemplāru piefiksēju. Šim eksemplāram nevarēja viennozīmīgi saprast, jo tas eksuvijs neizskatās tāds "uzplēsts".


nekovārnis 11.jūnijs, 22:06

Šajā foto jau droši vien nupat izkūņojusies spāre un tās kāpura čaula - eksuvijs.


W 11.jūnijs, 22:05

Uģi, paldies!


ekologs 11.jūnijs, 22:03

Jā, neveiksmīga bilde pie datu ievades. Piereģistrēju 3 imago, bet ne kāpuru.


nekovārnis 11.jūnijs, 22:02

Mulsina, ka M.violaceus kāpuriem arī var būt dzeltenā forma https://johnwalters.co.uk/research/oil-beetles.php


kristyk 11.jūnijs, 21:51

Jums tur bildē 2 spāres Imago un nepieaudzis īpatnis.


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Piekrītu Marekam :)


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Jā, it kā tādi slaidi un oranži skaitās Meloe proscarabaeus kāpuri (violaceus melni/tumši, brevicollis laikam strupāki un arī ne tik dzelteni/oranži).


nekovārnis 11.jūnijs, 21:46

Tā kā pusaugu bērzu vērpēja kāpurs.


ekologs 11.jūnijs, 21:45

Jā, varētu būt:)


VijaS 11.jūnijs, 21:43

Izdzēsu.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:42

Varbūt eļļasvabole?


ekologs 11.jūnijs, 21:38

Jautājums par sugu statistiku. Ilgstoši nerāda.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:31

Man tā kā pēc mazā vijolīšu purvraibeņa izskatās. Reti gan tos esmu redzējis - pieredze maza.


Amanda 11.jūnijs, 19:15

Bildē vidējais dzenis


Ance.p 11.jūnijs, 18:05

Šis ir māņkoksngrauzis.


W 11.jūnijs, 18:01

Marek, paldies!


mufunja 11.jūnijs, 16:17

Es ļoti ceru, ka viņu neapēdīs.)


Amanda 11.jūnijs, 16:16

Mazais ērglis


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:31

Paldies,Uģi,par labojumiem!


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:10

Paldies,Julita!


Lasmas 11.jūnijs, 15:10

Muzeja tornī - pieejams apmeklētājiem


dziedava 11.jūnijs, 14:40

Jā.


dziedava 11.jūnijs, 14:39

Virsmas struktūra man izskatās ne tāda, kā gļotpūpēdim. Derētu, kad nobriedīs, mikroskopēt.


Eggy 11.jūnijs, 14:28

Paldies! :)


dziedava 11.jūnijs, 12:54

Var atstāt, mums arī pa kādam aug, neko sliktu nedara :))


Ziemelmeita 11.jūnijs, 12:17

Paldies,Edgar! Vińa bija tik gliemežu un lietus sabojāta, ka šis ir vienīgais skatāmais rakurss.


Eggy 11.jūnijs, 11:08

Super, paldies! Šo pļavā var atstāt un nekāds ļaunums no tā nebūs? T.I. vai tas ir vēlams augs?


dziedava 11.jūnijs, 11:05

Tā kā 2023. gadā izdalītas vēl vairākas sugas, atlikšu šo vēlākiem rūpīgākiem pētījumiem.


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:59

Vienīgajā bildē izskatās nevis pēc parastās, bet pēc riktīgas melnās (Leccinum melaneum).


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:56

Noteikti ne purpurbrūnā. Kāda no 'compactae' grupas.


Ansis 11.jūnijs, 10:48

Tas ir latvānis - mūsu vietējā suga; tā sula neizraisa apdegumus


dziedava 11.jūnijs, 10:34

Šīm interesants rakstiņš uz galvas, varbūt ir kāda retāka suga, ko bez mikroskopēšanas nenoteiks.


dziedava 11.jūnijs, 10:31

Šīm brīnišķīgi galviņas foto sanākuši! :) Bet vispār tamlīdzīgajām vajadzētu norādīt garumu. Ja līdz 1 mm, tad pēc ārējā izskata ir vēl līdzīgas sugas. T.botrytis parasti ir lielākas par 1 mm. (Šīs gan jau noteiktas pareizi, es priekšdienām)


dziedava 11.jūnijs, 09:13

Ja oranžās nav pa tēmu, tad bildes, kur ir tikai tās, jādzēš ārā, lai nejauc galvu.


guta7 11.jūnijs, 08:08

Paldies, Uģi, par komentāriem un labojumiem! Noderīgi, lai mācītos.


KM 11.jūnijs, 01:34

Šo atradu dīķī, pēc formas atgādināja kaut kādu vēžveidīgo, taču, apskatot tuvāk, vairāk līdzinās kaut kam no augu izcelsmes.


Vīksna 11.jūnijs, 01:04

Paldies ! Ja lietus, tad varēšu turpināt likt.


KM 11.jūnijs, 00:59

Kāpurs uz maijpuķītēm


Vīksna 11.jūnijs, 00:52

Paldies ! Kautko saputroju, laikam pārkaplējos. Minēts, ka tagad Elejā zeltvēdera mūķene atrasta, un pirmo reizi Zemgalē 2021. g. Bet pašai bildēts 2014 g. un 2016. g. likts Dabas datos. Tāpat kā Rundāles parka vadītāja stāstīja, ka bukšu zāļsvilnis vēl nav Latvijā, lai gan no 2021 g.jau ziņojumi.


CerambyX 11.jūnijs, 00:24

Rakstu grūti saprast, pēc spārnu formas drīzāk cita suga (Scopula floslactata varbūt)


Ziemelmeita 10.jūnijs, 23:47

Paldies,Uģi!


VijaS 10.jūnijs, 23:30

Nez vai, jo tumšās jēlas bija paralēli oranžajām, domāju, ka abas vienkārši auga pamīšus.Paraugam jābūt pie Tevis, visus 2020. gada vākumus atdevu Tev pirmajā porcijā. Mani jau arī tās tumšās interesēja, bet paraugā arī, visticamāk, ir viss kopā.


Eggy 10.jūnijs, 23:25

Paldies! Tieši šeit, no Dabas datu komentāriem iemācījos,ka pēdu kailgliemežiem ir svarīgi aplūkot. Kaut arī žēl tā traucēt un velt uz muguras. :)


megemege 10.jūnijs, 23:15

Tā ir tā pati vieta, tas pats koks, kur atrasta , iespējams, papagaiļu pumpurīte Physarum psittacinum. :) Rīt no rīta vēl uzņemšu bildi un tad vakarā, lai manītu kā veidojās...


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:52

Paldies,Inese un Ilze!


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:51

Paldies,Mārtiņ!


Martins 10.jūnijs, 22:47

Re, tepat jūnija novērojumos ir arī laba ilustrācija milzu kailgliemeža mantijas krāsojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/ca0e5ad05698fff38833327ab54a1993/


Martins 10.jūnijs, 22:46

Lielākie ir Cochlodina laminata, bet mazākie - cita, pēc bildes nenosakāma suga.


Martins 10.jūnijs, 22:44

Labi dokumentēts. Virspuse tāda nepārliecinoša, bet gliemeža pēda - ar skaidri izteiktu gaišo joslu pa vidu - droša pazīme.


Martins 10.jūnijs, 22:41

Šiem Cepaea vīngliemežiem būtu labi arī bilde, kur redzama čaulas ieeja (apgāžam gliemezi, ar zariņu pabakstam, lai šis ievelkas mājā un bildējam) - noteikšanai vjag redzēt vai 'čaulas ieejas malas ir gaišas vai tumšas. (Kaut arī šī ģints vispār ir diezgan mainīga.)


Martins 10.jūnijs, 22:35

Piedod, Raimond, bet tas ir VIŅŠ... :(


Cardinal 10.jūnijs, 22:34

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Martins 10.jūnijs, 22:33

Nebūs L.maximus, jo milzu kailgliemezim mantija (gliemeža "kakla" daļa - attēlā apakšēja daļā) būtu gaiši pelēka ar labi saskatāmiem tumšākiem plankumiem, svītām, kamēr šeit - vienkrāsaina. Pēc biotopa/atrašanas vietas gan sugas nedrīkt noteikt, taču vieta reizēm var palīdzēt pareizajam virzienam un šajā gadījumā - tas ir meža masīvā, bet L.maximus ir tāds "mājdzīvnieks" - pilsētās, ciemos... Savukārt tumšais kailgliemezis vairāk mežos, taču var būt arī ciemu parkos un tml. vietās.


dziedava 10.jūnijs, 21:51

Lai kas tas nebūtu, T.botrytis tas nav, jo tas jau arī neplīst pa apli. Izskrollēju visus lielās grupas T./botrytis un nekā līdzīga nebija. Žēl, ka Edvīnam aizmirsu iedot :/


CerambyX 10.jūnijs, 21:40

Nez kas par barības augu? Ja cūknātre, tad drīzāk cūknātru mūks (Shargacucullia scrophulariae)


dziedava 10.jūnijs, 21:28

Jāvēro, bet varētu būt jaunas sprodzītes Arcyria sp.


IlzeP 10.jūnijs, 20:45

Visticamāk, lielā zīlīte, tādēļ nomainu uz to.


dziedava 10.jūnijs, 19:13

Trīs nākamās 10 dienas vēlāk: 10-Jun-2025 plkst. 17:15. Ļoti tumša, gandrīz melna, ievācu.


W 10.jūnijs, 18:59

Paldies, Artur!


dziedava 10.jūnijs, 18:56

Ticamāka ir T.ambigua, jo gaiša.


Igors 10.jūnijs, 18:54

https://dabasdati.lv/lv/observation/0g4mj025ncjj4honcl38h2oph0/


dziedava 10.jūnijs, 18:47

Sena mikroskopija! Te būtu bijis vēl jāpamēra, cik garš ir nosmailotais gals. Mani mulsina, ka galviņas raksts ir diezgan smalks, T/botrytis ir rupjāks. T.ambigua būtu jābūt gaišākai. Bet ir vēl Latvijā nenoteiktas sugas. Tā ka T.botrytis grupa ir, bet kura tieši - tur būtu vajadzīga rūpīgāka mikroskopija un mērīšana. Tas paraugs nez vēl ir saglabājies?


ekologs 10.jūnijs, 18:33

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


Amanda 10.jūnijs, 15:35

Šī ligzda pieder kādai zilītei, iespējams lielajai zīlītei vai zilzīlītei.


dziedava 10.jūnijs, 15:22

Tāda gaiša jauna visticamāk T.ambigua, bet tā kā pavisam jauna, kājiņa lāga nav redzama un rakstiņš uz galviņas arī ne, tad pārlieku uz T.botrytis grupu plašā nozīmē. Ja Tev ir vairāk pierādījumu par labu T.ambigua, vari mainīt uz to :)


dziedava 10.jūnijs, 15:18

Dzeltena ticamāka ir T.ambigua


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts