Aktīvie lietotāji: 493 Šodien ievadītie novērojumi: 84 Kopējais novērojumu skaits: 2280152
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2021. gadā
Pievienots 2022-03-27 20:23:46

Lai arī kukaiņu vērošanas sezona jau bija sākusi uzņemt apgriezienus, tomēr atkal laika prognozēs iezīmējas vēsāks periods - šis ir piemērots brīdis, lai beidzot atskatītos uz to kā mums Dabasdatos gājis iepriekšējā gadā! Es, protams, šoreiz runāšu atkal par sev tik mīļajām blaktīm (Heteroptera) - un ir patiess prieks joprojām redzēt, ka šajā visai apjomīgajā "cīņā" ar Latvijas blakšu faunas izzināšanu, es neesmu viens - Dabasdati.lv lietotāju pienesums ir pat ļoti ievērojams jau trešo gadu pēc kārtas! Bet par visu pēc kārtas.


2021. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

2021. gadā ziņotāju aktivitāte  bijusi tuvu identiska 2020. gadam - saņemti 3708 ziņojumi (ieskaitot līdz sugai nenoteiktus novērojumus)! Gadu iepriekš - 3730. Pirmajā vietā joprojām ir 2019. gads, kad bijuši 3987 ziņojumi, taču kā redzams vēl nevienā gadā nav pārsniegta 4000 ziņojumu robeža. Varbūt šogad? Protams, kvantitāte ir laba lieta, bet svarīga ir arī ziņojumu kvalitāte. Kā jau iepriekš rakstīts (tiem, kas nav lasījuši 2020. gada pārskatu - saite ŠEIT), tad blakšu noteikšana pēc foto var būt sarežģīta un nereti pat neiespējama, tāpēc ir tikai normāli, ja kāda daļa novērojumu paliek nenoteikti līdz sugai. 2021. gadā uz doto brīdi šādi novērojumi ir 364 jeb gandrīz 10% no kopējā novērojumu skaita, kas ir aptuveni līdzvērtīga proporcija kā citos gados (+ ejot laikam un krājoties pieredzei, šīs nenoteiktās sugas mēdz arī tapt noteiktas, tāpēc šī statistika varbūt nav tā pati svarīgākā) - tātad kvalitāti neesam zaudējuši! Gada griezumā novērojumi izkārtojas ļoti tradicionāli - ar varbūt nedaudz mazāku vēla rudens/ziemas sākuma aktivitāti ziemojošo blakšu meklēšanā. Interesants šķiet izteikts novērojumu kritums aprīļa pēdējā dekādē, kas šķietami ir skaidrojams ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (aprīļa beigās bija nokrišņiem bagātas dienas, pat ar slapju sniegu un vēsas naktis).


2021. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Lai arī blakšu vērošanā netiek likts izteikts uzsvars uz sacensību garu (kā tas, piemēram, bija Tauriņu Vērošanas akcijās), tomēr intereses pēc jāapskata arī 2021. gada ziņotāju individuālais TOPs. Uģis Piterāns šoreiz tīri komfortabli saglabāja vietu augšgalā - tomēr, lai arī rezultāts virs 300 sugām ir vērtējams kā ļoti labs, visai tālu palika kārotā 400 sugu robeža. Topa otrajā vietā arī šogad ir Kārlis Freibergs ar 172 sugām - atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tās visas novērotas pirmo gada 6 mēnešu laikā līdz jūnija beigām, kas, ņemot vērā arī atrasto interesanto sugu daudzumu, ir izcils rezultāts. Trešo un ceturto vietu matemātiski šķīra tikai 2 sugas - Marekam Ieviņam 123, bet Laurai Taubei 121 suga. Ņemot vērā gan, ka abiem uz doto brīdi ir vairāk kā 10 nenoteiktu sugu ziņojumi, tad man personīgi šķiet, ka abu veikums 2021. gadā būtu vērtējams principā līdzvērtīgi. Bet matemātika ir matemātika - līdz sugai noteiktu vienību Marekam šoreiz bija par divām vairāk. Šie minētie četri vērotāji arī šogad bija vienīgie, kas pārsniedza 100 sugu robežas. No pārējā TOP-10 vēl atsevišķi vēlos izcelt Kristīni Pokratnieci un Māri Lukstiņu, kuri abi savus pirmos blakšu ziņojumus Dabasdatos bija ziņojuši vien 2020. gadā, bet 2021. gadā jau ir spējuši ielauzties ziņoto sugu TOP-10. Jāpiezīmē, ka Kristīnes blakšu (un ne tikai) ziņojumi ir sevišķi vērtīgi, jo pārsvarā tiek veikti Latgales reģionā, kas tradicionāli kukaiņu ziņojumu kontekstā ir "baltais plankums" jeb maz izpētīta teritorija.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Sarakstā visi kas pārsnieguši 50 sugu robežu. Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot.

Otrs tops, ko pirmo reizi skatījām pagājušā gada pārskatā ir Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu Mūža Saraksts. Šajā sarakstā skaitītas ir tikai līdz sugai noteiktie ziņojumi - "sp." šeit es neņemu vērā, tāpēc šie skaitļi ir atšķirīgi no tiem, kas ir redzami Dabasdati.lv statistikas sadaļā, kur kopā tiek skaitīti visi taksoni - nenoteiktās sugas tajā skaitā. Kā nozīmīgākās izmaiņas jāatzīmē noteikti Kārļa Freiberga sasniegtās 300 sugas kā arī izmaiņas TOP 6 - Laura Taube pakāpusies uz 5. vietu, kamēr TOP-6 pagaidām pametusi ir Valda Ērmane, kuru pamanījies apsteigt Sandis Laime. Tiesa arī šis tops varbūt nav obligāti jāuztver kā sacensību elements - vairāk kā atskaite tam cik tālu katrs no mums ir līdz kādām lielākām vai mazākām jubilejām, jo noteikti katrs sasniegtais apaļais skaitlis, vai tās būtu 50, 100 vai 200 sugas (šeit Topā attēloti visi, kuri ir sasnieguši 50 sugu robežu) vienmēr ir kā mazi svētki. Varbūt, redzot, ka varbūt tā kārotā robeža ir tik tuvu, tas var kalpot kā papildus motivācija pameklēt kaut ko jaunu? Vēl viens interesants aspekts šajā tabulā iespējams ir tas, ka, pat esot TOP-a galvgalī, ir joprojām iespējams pievienot savam mūža sarakstam ne tikai dažas sugas, bet pat sugu desmitus! Tas tik vien parāda, ka Latvijas blakšu fauna joprojām ir maz izpētīta!


Trīs no jaunajām sugām Latvija faunai 2021. gadā. No kreisās uz labo - Psallus montanus, Apolygus rhamnicola, Tytthus pubescens.

Tieši pienesums blakšu faunas izpētē patiesībā ir visu novērotāju ziņojumu lielākā vērtība - arī 2021. gadā ir tikušas gan konstatētas vienkārši retas (vai droši vien pareizāk būtu teikt - maz izpētītas?) sugas, gan arī jaunas sugas Latvijai! Kopā 2021. gadā tika konstatētas 9 jaunas sugas Latvijai kā arī viena suga atrasta kā jauna suga starp iepriekš ziņotiem novērojumiem. Šīs 10 sugas šoreiz sadalījušās starp 3 atradējiem - 5 (!) jaunas sugas atrada Kārlis Freibergs (KF - šeit un turpmāk, konkrētās sugas pirmatklājēja iniciāļi), 3 Uģis Piterāns (UP), bet atlikušās 2 - Mareks Ieviņš (MI). Kā vienmēr, jaunās sugas var iedalīt dažādās grupās - piemēram, dažas no tām bija kā tāda "ķeksīša" ievilkšana tukšajā vietā, jo tās bija zināmas no apkārtējām valstīm un, ņemot vērā šo izplatības areālu, Latvijā tām vienkārši bija jābūt sastopamām. Šoreiz tādas sugas bija, piemēram, trīs mīkstblaktis - Psallus montans (UP, Olaines novads), Apolygus rhamnicola (KF, Pape) un Tytthus pubescens (UP, Lejasciema apk.), kas katra varbūt nav iepriekš tikušas konstatēta katra savu iemeslu dēļ. P.montanus - sīka izmēra, no līdzīgām sugām droši atšķirama g.k. pēc ievākta eksemplāra, A.rhamnicola - dzīvo uz krūkļiem un caurmērā reģionā esot visai sporādiski sastopama zemā blīvumā (vismaz salīdzinot pret krūkļu daudzumu mūsu mežos...), T.pubesens - sīka izmērā un dzīvo mitrās vietās tuvu pie zemes starp grīšļu ceriem, speciāli nemeklējot, praktiski neiespējams nejauši atrast.

Principā šajā grupā varētu pieskaitīt vēl divas sugas - zemesblakti Emblethis denticollis (KF, Pape) un mīkstblakti Chlamydatus evanescens (KF, Rīga, Ķīpsala), jo arī tās abas ir sugas, kam areāli ir strauji izplatījušies uz ziemeļiem un šobrīd abas sugas ir konstatētas jau pat Somijā - tātad tīri teorētiski loģika teiktu, ka arī Latvijā tām būtu jābūt? Taču tā kā abas sugas nekur mūsu Eiropas ziemeļaustrumu pusē tomēr vēl nav ļoti bieži sastopamas, tad par šo sugu atrašanu tomēr varēja būt kādi jautājumi - vai tiešām jau ir pie mums? Un ja arī ir - varbūt tik ļoti lokāli, ka praktiski neiespējami atrast? Bet redz ka tomēr izdevās! Ja zemesblakts E.denticollis saistību ar kādu biotopu pagaidām varētu būt grūtāk definēt (Papē tika atrasta ļoti sausā zālājā netālu no jūras), līdz ar to katrs nākamais atradums varētu būt relatīvi nejaušs (bet visticamāk jāturpina meklēt būtu Kurzemes piekrastē), tad mīkstblakti C.evanescens gan var mēģināt meklēt mērķtiecīgāk, jo tā ir cieši saistīta ar dažādiem laimiņiem (Sedum sp.). Latvijā, acīmredzot tas būs plaši izplatītais kodīgais laimiņš (Sedum acre), taču nevar izslēgt, ka suga var izvēlēties apdzīvot arī vietas ar kādiem dekoratīviem laimiņiem kaut kur apstādījumos. Suga gan ir izmēros starp sīkajām sugām (ap 2-3mm) un visai veikli skrien, kas padara tās konstatēšanu grūtāku. Varbūt nedaudz palīdz fakts, ka suga pārziemo pieaugušas blakts (imago) stadijā - tātad to var meklēt arī tagad agri pavasarī, kad varbūt tās ir nedaudz rāmākas. Tātad, ja gribētu šo sugu meklēt citās vietās, jākoncentrējas būtu uz ļoti saulainām, smilšainām vai akmeņainām (līdz šim vienīgais novērojums bija vietā kur kodīgu laimiņu puduri izveidojuši apaugumu uz betona plāksnēm urbānā vidē) vietām ar bagātīgiem laimiņu puduriem. Blaktis visticamāk slēpsies zem vai starp laimiņa pudura kātiem un lapām vai tiešā to tuvumā.  

Runājot par areālu izmaiņām, nākamā sugu grupa varētu būt tādas sugas par kurām lielākoties ir līdz šim zināms, ka tās ir sastopamas uz dienvidiem vai dienvidrietumiem no Latvijas, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir sagaidāms ka to areāli varētu būt jau pavirzījušies mūsu virzienā. Starp šīm varētu iekļaut pat trīs no jaunatrastajām sugām. Īpaši izteikts piemērs droši vien ir zemesblakts Orsillus depressus, kas visā Eiropā pēdējo 10-20 gadu laikā ir strauji izplatījusies Z virzienā. It kā bija skaidrs, ka ar laiku tā varētu tiešām sasniegt Latviju, bet kā izrādījās - ir jau sasniegusi! 2021. gadā Kārlis Freibergs to vispirms atrada Rīgā, Ķīpsalā, bet pēc tam vēlāk arī Papē. Visticamāk, ka ir šobrīd satopama arī jau citās vietās (piemēram, Liepājā šķiet jau nu sugai noteikti ar jābūt). Šī suga apdzīvo tūjas, pacipreses un citus radniecīgu dekoratīvos krūmus un līdz ar to būtu meklējama pilsētu apstādījumos, kapos utml. vietās (šķiet varētu būt vēlams, lai konkrētie koki/krūmi būtu vismaz daļēji saules apspīdēti). Visvienkāršākā sugas meklēšanas metode acīmredzot ir paladziņa metode (par kukaiņu vērošanas metodēm lasīt ŠEIT), bet iespējams  tās var arī vienkārši pamanīt sēžam uz koka rūpīgi aplūkojot tūju "čiekuriņus".

Vēl divas citas sugas, kuras varētu dēvēt par ienācējiem no dienvidiem ir racējblakts Sehirus morio un vālīšblakts Berytinus montivagus. Pirmā suga līdz šim ir konstatēta tikai Latvijas pašos galējos DR (Papē, KF) un iespējams Latvija tiešām ir uz sugas areāla pašas ziemeļu robežas. Tiesa arī pašā dienvidu pierobežā tā iespējams ir sastopama biežāk, jo apdzīvotais biotops nav nekas pārāk unikāls - suga dzīvo uz ārsniecības vēršmēles (Anchusa officinalis). Varbūt ar vientuļu augu ceļmalā varētu nebūt pietiekami, bet ja kādā vietā Kurzemes (varbūt arī Zemgales?) dienvidos ir kāda sausa pļaviņa vai cits biotops ar bagātīgāku vēršmēļu daudzumu, tad ir vērts pārbaudīt. Suga būtu meklējama zem vēršmēļu lapu rozetēm pie zemes, taču kādos brīžos iespējams mēdz pakāpties arī augstāk uz auga lapām un ziediem. Teorētiski līdzīga ir otra pie mums sastopamā suga - Sehirus luctuosus, taču tā ir mazāka (parasti zem 8mm, kamēr S.morio virs 8mm - līdz pat 10mm) un saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosotis sp.). Savukārt vālīšblakts B.montivagus izskatās, ka vismaz Latvijas rietumu daļā varētu būt sastopama jau pat samērā plaši. Konkrēta saistība ar kādu barības augu pagaidām Latvijā nav īsti skaidra, bet sastopama ļoti sausos biotopos - tuvu pie zemes starp sūnām un augiem. Šī bija tā suga, kuras pirmo atradumu Latvijā retrospektīvi izdevās atrast starp citiem iepriekš ziņotiem novērojumiem - Mareks Ieviņš bija nofotografējis Kolkas apkārtnē jau 2020. gadā, bet atpazinām to tikai 2021. gadā. Tiesa noteikti jāizceļ arī Lauras Taubes 2021. gada atradums Papē, kas lika caurskatīt iepriekšējos ziņojumus. 

Savukārt atlikušās divas no jaunajām sugām ir no kategorijas - "Negaidīts pārsteigums"! Viena no sugām ir bruņublakts Eurygaster austriaca, ko Melnsila apkārtnē pludmalē atrada Mareks Ieviņš. Suga, kas, lai arī ir atzīmēta Lietuvā un ir plaši sastopama Polijā, man īsti nebija tādā tuvākajā laikā sagaidāmo sugu sarakstā. Eiropā šis noteikti iznāk tālākais atradums uz ziemeļiem! Ņemot vērā, ka atradums veiks pludmalē starp citiem kukaiņu tūkstošiem, tad var droši pieņemt, ka līdz konkrētajai vietai tā ir atmigrējusi - cik tālu un no kurienes? Kur Latvijā meklēt citus šīs sugas eksemplārus? Varam tikai minēt, bet, ja man būtu jāsaka, tad droši vien otrs sugas atradums Latvijā arī būs kaut kur Kurzemes pusē. Suga dzīvo uz dažādām graudzālēm, t.sk. arī kultūraugiem - piemēram, auzām.

Savukārt otra kategorijā "Negaidīts pārsteigums" ir zemesblakts Heterogaster artemisiae, ko pagājušā gada laikā izdevies atrast pat divās vietās (Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā Latvijas Dienvidaustrumos, abi atradumi UP)! Šī suga ir pat vēl negaidītāks atradums Latvijas faunā, jo tuvākās zināmās atradnes ir vien Polijas vidusdaļā. Bet acīmredzami, sugas areāls sasniedz arī pašu Latvijas DA malu. Suga apdzīvo sausus, saulainus biotopus ar mārsiliem un abās vietās tā arī tika konstatēta uz mārsiliem. Šīs sugas atradums patiesībā liek pat nedaudz pārskatīt potenciālo sugu sarakstu, jo ir vesela virkne sugu, kurām, piemēram, Polijā ir līdzīga izplatība, taču tās esmu atmetis kā maz ticamas sugas Latvijas faunai. Tagad gribas uzdot jautājumu - kas vēl Latvijas dienvidaustrumu stūrī vēl dzīvo? Ņemot vērā, ka arī starp citām kukaiņu grupām (piemēram, dienastauriņiem) ir sugas, kas sastopamas tikai Daugavpils apkārtnē, tad nebūtu brīnums, ka arī starp blaktīm būtu sugas ar līdzīgu izplatību.

Lai nu kā, pēc 2021. gada sezonas, kopumā portālā Dabasdati.lv ir saņemti vairāk kā 14 tūkstoši ziņojumi par 472 no, provizoriski šobrīd Latvijas faunā zināmajām, 527 sugām. Tātad gandrīz 90 % no Latvijas blakšu faunas esam kopīgiem spēkiem spējuši atrast. Manuprāt ļoti labs rādītājs! 2021. gadā tika ziņoti 19 sugu pirmie novērojumi (protams, ieskaitot arī jau augstāk minētās jaunās sugas Latvijas faunai), tātad, ja turpināsim līdzīgā tempā, tad var cerēt, ka pēc 2022. gada sezonas mēs būsim ļoti tuvu 500 sugu robežai. Ja skatās ziņojumu pārklājumu Latvijas teritorijā, tad, protams, šeit tādu acīmredzami būtisku izmaiņu nav - austrumu puse un Kurzemes vidiene, lai arī ir nedaudz vairāk iekrāsojusies, joprojām ir tukšāka, Pierīga samērā labi noklāta utt. Varbūt var izcelt, ka vismaz viena blakšu suga šobrīd (līdz 1. martam) ir ziņota 506 no 741 kvadrāta jeb aptuveni 68%. Tas patiesībā nav nemaz tik maz! Protams, ja paskatāmies uz šo karti no otra gala, tad vairāk kā 100 sugas ir ziņotas tikai 13 kvadrātos jeb nepilnos 2%... Tātad tikai 2% no Latvijas teritorijas varētu būt vērtējami kā "relatīvi labi izpētīti". Tātad atliek tik turpināt un krāt novērojumus! Protams, ja skatāmies uz lietām reālistiski, tad nekad nesasniegsim 100+ sugas visos 10x10km kvadrātos, bet mazais mērķis varētu būt 10% jeb 74 kvadrāti (īpaši labi būtu, ja tādi tie būtu izkliedēti visā Latvijas teritorijā). Interesants varētu būt eksperiments - cik ilgs laiks (stundas, atsevišķu apmeklējumu dienas vai kāds citāds laika vienību uzskaitījums) ir nepieciešams, lai pilnīgi tukšā kvadrātā atrastu 100 sugas. Ja pie tā mērķtiecīgi piestrādā (izmantojot dažādas kukaiņu pētīšanas metodes un apsekojot pēc iespējas dažādākas sugu dzīvotnes), tad man gribētos teikt, ka ideālos apstākļos varbūt varētu pietikt pat tikai ar 3-4 apmeklējuma reizēm dažādās sezonās. Bet varbūt tas ir pārāk optimistiski? Būs interesanti to šosezon pārbaudīt.

Savukārt noslēgumā piemērs ar vienu samērā parastu sugu, ko atrast un novērot (un ziņot Dabasdati.lv) vajadzētu būt pa spēkam praktiski jebkuram. Tas ir ūdensmērītājs Aquarius najas. Lai arī ūdensmērītāji Latvijā ir sastopamas tikai 9 sugas, tomēr pēc fotoattēliem tā var būt samērā sarežģīta grupa noteikšanai - tiem ir grūti piekļūt tuvumā, tie ir diezgan kustīgi (= grūti fotografējami) un atsevišķām sugām labi tās redzēt tiešā tuvumā, lai varētu droši atpazīt. Taču no visām ūdensmērītāju sugām, šī viena - Aquarius najas - varētu būt visvieglāk atpazīstamā. Tā ir ļoti liela izmēra (priekš ūdensmērītāja - lielākie eksemplāri gandrīz 2cm) un savā apdzīvotajā vidē - vidēja un maza izmēra upītēs un strautos ar noēnotiem krastiem - bieži vien ir vienīgā sastopamā ūdensmērītāju suga. Citas līdzīga izmēra sugas apdzīvo nedaudz citus biotopus - vienīgi Aquarius paludum var reizēm apdzīvot arī lielāku upju lēnākus posmus (bet tā šī suga pamatā ir tipiska lielāku dīķu un ezeru piekrastes apdzīvotāja), kur tad var teorētiski gadīties, ka abas sugas sastopamas līdzās. Ja izdodas eksemplāru aplūkot vai nofotografēt tā pavisam tuvu, tad Aquarius najas ļoti raksturīga pazīme ir arī reducētie spārni, kas ir raksturīga iezīme šīs sugas pieaugušajiem īpatņiem (citām sugām, piemēram, A.paludum spārni pilnībā nosedz vēderu no virspuses - izņēmums ir nepieauguši īpatņi, bet tie izmēros būs mazāki). Lielākoties pavediens sugas meklēšanā tomēr būs apdzīvotais biotops - straujākas upes un strauti (reizēm pat visai necila izmēra), kas tek caur mežiem ir tipiska šīs sugas dzīvotne. Vislabāk tos meklēt kādos nedaudz mierīgākos līcīšos un atstraumēs, kur nereti var koncentrēties vairāki desmiti īpatņu. Ērtas novērošanas vietas ir pie tiltiem, caurtekām u.c. līdzīgām vietām, kur novērojumus var veikt no ceļa - nebrienot gar krasta veģetāciju, kas gar šādām upītēm nereti ir visai neizbrienami džungļi (īpaši vasaras sezonā). Šai sugai būtu jābūt izplatītai visā Latvijā, bet kā redzams kartē - atsevišķos reģionos Dabasdatos vēl suga nav ziņota. Latviskā nosaukuma šai sugai nav, bet iespējams ūdensmērītāji varētu būt viena no tām grupām kurām gan varētu katrai sugai izdomāt. Šis varētu būt "upju ūdensmērītājs" [vai kaut kā līdzīgi].

Lai veiksmīga 2022. gada kukaiņu vērošanas sezona!
Uģis Piterāns


 

Pēdējie novērojumi
Loxia curvirostra - 2026-01-24 picapica
Loxia curvirostra - 2026-01-18 picapica
Cyanistes caeruleus - 2026-01-24 Amanda
Perdix perdix - 2026-01-25 kripoks
Columba livia f. domestica - 2026-01-25 Ilona_rasa
Emberiza citrinella - 2026-01-24 Amanda
Spinus spinus - 2026-01-25 pustumsa
Nezināms
Ignotus
@ Siona
Pēdējie komentāri novērojumiem
Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:02

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:59

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:58

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


zane_ernstreite 20.janvāris, 13:11

Paldies par apstiprinājumu!


Amanda 20.janvāris, 12:04

Bikšainais klijāns


Amanda 20.janvāris, 12:02

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 20.janvāris, 00:32

Apsekojot retās sugas atradni tika konstatēts, ka sugas apdzīvotā liepa teritorijas "labiekārtošanas" ietvaros ir tikusi nolikvidēta. Bija reģistrēta arī DDPS "Ozols".


Martins 19.janvāris, 20:00

Aivar! Izskatās, ka kaut kas ir kļūdains - kā jau Ivars raksta - vai nu suga vai datums, jo mazais ērglis (dzīvs) janvārī Latvijā nav ticami. Lūdzu precizējiet, kas tieši ir redzēts.


IlzeP 19.janvāris, 16:43

Vai foto nav? Varbūt tomēr pelēkās dzilnas?


BI 19.janvāris, 15:16

Vai no oriģināla bildes nevar izdabūt krāsu gredzena simbolus?


ivars 19.janvāris, 14:39

Suga vai datums.


meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts