Aktīvie lietotāji: 237 Šodien ievadītie novērojumi: 130 Kopējais novērojumu skaits: 2229113
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2021. gadā
Pievienots 2022-03-27 20:23:46

Lai arī kukaiņu vērošanas sezona jau bija sākusi uzņemt apgriezienus, tomēr atkal laika prognozēs iezīmējas vēsāks periods - šis ir piemērots brīdis, lai beidzot atskatītos uz to kā mums Dabasdatos gājis iepriekšējā gadā! Es, protams, šoreiz runāšu atkal par sev tik mīļajām blaktīm (Heteroptera) - un ir patiess prieks joprojām redzēt, ka šajā visai apjomīgajā "cīņā" ar Latvijas blakšu faunas izzināšanu, es neesmu viens - Dabasdati.lv lietotāju pienesums ir pat ļoti ievērojams jau trešo gadu pēc kārtas! Bet par visu pēc kārtas.


2021. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

2021. gadā ziņotāju aktivitāte  bijusi tuvu identiska 2020. gadam - saņemti 3708 ziņojumi (ieskaitot līdz sugai nenoteiktus novērojumus)! Gadu iepriekš - 3730. Pirmajā vietā joprojām ir 2019. gads, kad bijuši 3987 ziņojumi, taču kā redzams vēl nevienā gadā nav pārsniegta 4000 ziņojumu robeža. Varbūt šogad? Protams, kvantitāte ir laba lieta, bet svarīga ir arī ziņojumu kvalitāte. Kā jau iepriekš rakstīts (tiem, kas nav lasījuši 2020. gada pārskatu - saite ŠEIT), tad blakšu noteikšana pēc foto var būt sarežģīta un nereti pat neiespējama, tāpēc ir tikai normāli, ja kāda daļa novērojumu paliek nenoteikti līdz sugai. 2021. gadā uz doto brīdi šādi novērojumi ir 364 jeb gandrīz 10% no kopējā novērojumu skaita, kas ir aptuveni līdzvērtīga proporcija kā citos gados (+ ejot laikam un krājoties pieredzei, šīs nenoteiktās sugas mēdz arī tapt noteiktas, tāpēc šī statistika varbūt nav tā pati svarīgākā) - tātad kvalitāti neesam zaudējuši! Gada griezumā novērojumi izkārtojas ļoti tradicionāli - ar varbūt nedaudz mazāku vēla rudens/ziemas sākuma aktivitāti ziemojošo blakšu meklēšanā. Interesants šķiet izteikts novērojumu kritums aprīļa pēdējā dekādē, kas šķietami ir skaidrojams ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (aprīļa beigās bija nokrišņiem bagātas dienas, pat ar slapju sniegu un vēsas naktis).


2021. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Lai arī blakšu vērošanā netiek likts izteikts uzsvars uz sacensību garu (kā tas, piemēram, bija Tauriņu Vērošanas akcijās), tomēr intereses pēc jāapskata arī 2021. gada ziņotāju individuālais TOPs. Uģis Piterāns šoreiz tīri komfortabli saglabāja vietu augšgalā - tomēr, lai arī rezultāts virs 300 sugām ir vērtējams kā ļoti labs, visai tālu palika kārotā 400 sugu robeža. Topa otrajā vietā arī šogad ir Kārlis Freibergs ar 172 sugām - atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tās visas novērotas pirmo gada 6 mēnešu laikā līdz jūnija beigām, kas, ņemot vērā arī atrasto interesanto sugu daudzumu, ir izcils rezultāts. Trešo un ceturto vietu matemātiski šķīra tikai 2 sugas - Marekam Ieviņam 123, bet Laurai Taubei 121 suga. Ņemot vērā gan, ka abiem uz doto brīdi ir vairāk kā 10 nenoteiktu sugu ziņojumi, tad man personīgi šķiet, ka abu veikums 2021. gadā būtu vērtējams principā līdzvērtīgi. Bet matemātika ir matemātika - līdz sugai noteiktu vienību Marekam šoreiz bija par divām vairāk. Šie minētie četri vērotāji arī šogad bija vienīgie, kas pārsniedza 100 sugu robežas. No pārējā TOP-10 vēl atsevišķi vēlos izcelt Kristīni Pokratnieci un Māri Lukstiņu, kuri abi savus pirmos blakšu ziņojumus Dabasdatos bija ziņojuši vien 2020. gadā, bet 2021. gadā jau ir spējuši ielauzties ziņoto sugu TOP-10. Jāpiezīmē, ka Kristīnes blakšu (un ne tikai) ziņojumi ir sevišķi vērtīgi, jo pārsvarā tiek veikti Latgales reģionā, kas tradicionāli kukaiņu ziņojumu kontekstā ir "baltais plankums" jeb maz izpētīta teritorija.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Sarakstā visi kas pārsnieguši 50 sugu robežu. Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot.

Otrs tops, ko pirmo reizi skatījām pagājušā gada pārskatā ir Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu Mūža Saraksts. Šajā sarakstā skaitītas ir tikai līdz sugai noteiktie ziņojumi - "sp." šeit es neņemu vērā, tāpēc šie skaitļi ir atšķirīgi no tiem, kas ir redzami Dabasdati.lv statistikas sadaļā, kur kopā tiek skaitīti visi taksoni - nenoteiktās sugas tajā skaitā. Kā nozīmīgākās izmaiņas jāatzīmē noteikti Kārļa Freiberga sasniegtās 300 sugas kā arī izmaiņas TOP 6 - Laura Taube pakāpusies uz 5. vietu, kamēr TOP-6 pagaidām pametusi ir Valda Ērmane, kuru pamanījies apsteigt Sandis Laime. Tiesa arī šis tops varbūt nav obligāti jāuztver kā sacensību elements - vairāk kā atskaite tam cik tālu katrs no mums ir līdz kādām lielākām vai mazākām jubilejām, jo noteikti katrs sasniegtais apaļais skaitlis, vai tās būtu 50, 100 vai 200 sugas (šeit Topā attēloti visi, kuri ir sasnieguši 50 sugu robežu) vienmēr ir kā mazi svētki. Varbūt, redzot, ka varbūt tā kārotā robeža ir tik tuvu, tas var kalpot kā papildus motivācija pameklēt kaut ko jaunu? Vēl viens interesants aspekts šajā tabulā iespējams ir tas, ka, pat esot TOP-a galvgalī, ir joprojām iespējams pievienot savam mūža sarakstam ne tikai dažas sugas, bet pat sugu desmitus! Tas tik vien parāda, ka Latvijas blakšu fauna joprojām ir maz izpētīta!


Trīs no jaunajām sugām Latvija faunai 2021. gadā. No kreisās uz labo - Psallus montanus, Apolygus rhamnicola, Tytthus pubescens.

Tieši pienesums blakšu faunas izpētē patiesībā ir visu novērotāju ziņojumu lielākā vērtība - arī 2021. gadā ir tikušas gan konstatētas vienkārši retas (vai droši vien pareizāk būtu teikt - maz izpētītas?) sugas, gan arī jaunas sugas Latvijai! Kopā 2021. gadā tika konstatētas 9 jaunas sugas Latvijai kā arī viena suga atrasta kā jauna suga starp iepriekš ziņotiem novērojumiem. Šīs 10 sugas šoreiz sadalījušās starp 3 atradējiem - 5 (!) jaunas sugas atrada Kārlis Freibergs (KF - šeit un turpmāk, konkrētās sugas pirmatklājēja iniciāļi), 3 Uģis Piterāns (UP), bet atlikušās 2 - Mareks Ieviņš (MI). Kā vienmēr, jaunās sugas var iedalīt dažādās grupās - piemēram, dažas no tām bija kā tāda "ķeksīša" ievilkšana tukšajā vietā, jo tās bija zināmas no apkārtējām valstīm un, ņemot vērā šo izplatības areālu, Latvijā tām vienkārši bija jābūt sastopamām. Šoreiz tādas sugas bija, piemēram, trīs mīkstblaktis - Psallus montans (UP, Olaines novads), Apolygus rhamnicola (KF, Pape) un Tytthus pubescens (UP, Lejasciema apk.), kas katra varbūt nav iepriekš tikušas konstatēta katra savu iemeslu dēļ. P.montanus - sīka izmēra, no līdzīgām sugām droši atšķirama g.k. pēc ievākta eksemplāra, A.rhamnicola - dzīvo uz krūkļiem un caurmērā reģionā esot visai sporādiski sastopama zemā blīvumā (vismaz salīdzinot pret krūkļu daudzumu mūsu mežos...), T.pubesens - sīka izmērā un dzīvo mitrās vietās tuvu pie zemes starp grīšļu ceriem, speciāli nemeklējot, praktiski neiespējams nejauši atrast.

Principā šajā grupā varētu pieskaitīt vēl divas sugas - zemesblakti Emblethis denticollis (KF, Pape) un mīkstblakti Chlamydatus evanescens (KF, Rīga, Ķīpsala), jo arī tās abas ir sugas, kam areāli ir strauji izplatījušies uz ziemeļiem un šobrīd abas sugas ir konstatētas jau pat Somijā - tātad tīri teorētiski loģika teiktu, ka arī Latvijā tām būtu jābūt? Taču tā kā abas sugas nekur mūsu Eiropas ziemeļaustrumu pusē tomēr vēl nav ļoti bieži sastopamas, tad par šo sugu atrašanu tomēr varēja būt kādi jautājumi - vai tiešām jau ir pie mums? Un ja arī ir - varbūt tik ļoti lokāli, ka praktiski neiespējami atrast? Bet redz ka tomēr izdevās! Ja zemesblakts E.denticollis saistību ar kādu biotopu pagaidām varētu būt grūtāk definēt (Papē tika atrasta ļoti sausā zālājā netālu no jūras), līdz ar to katrs nākamais atradums varētu būt relatīvi nejaušs (bet visticamāk jāturpina meklēt būtu Kurzemes piekrastē), tad mīkstblakti C.evanescens gan var mēģināt meklēt mērķtiecīgāk, jo tā ir cieši saistīta ar dažādiem laimiņiem (Sedum sp.). Latvijā, acīmredzot tas būs plaši izplatītais kodīgais laimiņš (Sedum acre), taču nevar izslēgt, ka suga var izvēlēties apdzīvot arī vietas ar kādiem dekoratīviem laimiņiem kaut kur apstādījumos. Suga gan ir izmēros starp sīkajām sugām (ap 2-3mm) un visai veikli skrien, kas padara tās konstatēšanu grūtāku. Varbūt nedaudz palīdz fakts, ka suga pārziemo pieaugušas blakts (imago) stadijā - tātad to var meklēt arī tagad agri pavasarī, kad varbūt tās ir nedaudz rāmākas. Tātad, ja gribētu šo sugu meklēt citās vietās, jākoncentrējas būtu uz ļoti saulainām, smilšainām vai akmeņainām (līdz šim vienīgais novērojums bija vietā kur kodīgu laimiņu puduri izveidojuši apaugumu uz betona plāksnēm urbānā vidē) vietām ar bagātīgiem laimiņu puduriem. Blaktis visticamāk slēpsies zem vai starp laimiņa pudura kātiem un lapām vai tiešā to tuvumā.  

Runājot par areālu izmaiņām, nākamā sugu grupa varētu būt tādas sugas par kurām lielākoties ir līdz šim zināms, ka tās ir sastopamas uz dienvidiem vai dienvidrietumiem no Latvijas, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir sagaidāms ka to areāli varētu būt jau pavirzījušies mūsu virzienā. Starp šīm varētu iekļaut pat trīs no jaunatrastajām sugām. Īpaši izteikts piemērs droši vien ir zemesblakts Orsillus depressus, kas visā Eiropā pēdējo 10-20 gadu laikā ir strauji izplatījusies Z virzienā. It kā bija skaidrs, ka ar laiku tā varētu tiešām sasniegt Latviju, bet kā izrādījās - ir jau sasniegusi! 2021. gadā Kārlis Freibergs to vispirms atrada Rīgā, Ķīpsalā, bet pēc tam vēlāk arī Papē. Visticamāk, ka ir šobrīd satopama arī jau citās vietās (piemēram, Liepājā šķiet jau nu sugai noteikti ar jābūt). Šī suga apdzīvo tūjas, pacipreses un citus radniecīgu dekoratīvos krūmus un līdz ar to būtu meklējama pilsētu apstādījumos, kapos utml. vietās (šķiet varētu būt vēlams, lai konkrētie koki/krūmi būtu vismaz daļēji saules apspīdēti). Visvienkāršākā sugas meklēšanas metode acīmredzot ir paladziņa metode (par kukaiņu vērošanas metodēm lasīt ŠEIT), bet iespējams  tās var arī vienkārši pamanīt sēžam uz koka rūpīgi aplūkojot tūju "čiekuriņus".

Vēl divas citas sugas, kuras varētu dēvēt par ienācējiem no dienvidiem ir racējblakts Sehirus morio un vālīšblakts Berytinus montivagus. Pirmā suga līdz šim ir konstatēta tikai Latvijas pašos galējos DR (Papē, KF) un iespējams Latvija tiešām ir uz sugas areāla pašas ziemeļu robežas. Tiesa arī pašā dienvidu pierobežā tā iespējams ir sastopama biežāk, jo apdzīvotais biotops nav nekas pārāk unikāls - suga dzīvo uz ārsniecības vēršmēles (Anchusa officinalis). Varbūt ar vientuļu augu ceļmalā varētu nebūt pietiekami, bet ja kādā vietā Kurzemes (varbūt arī Zemgales?) dienvidos ir kāda sausa pļaviņa vai cits biotops ar bagātīgāku vēršmēļu daudzumu, tad ir vērts pārbaudīt. Suga būtu meklējama zem vēršmēļu lapu rozetēm pie zemes, taču kādos brīžos iespējams mēdz pakāpties arī augstāk uz auga lapām un ziediem. Teorētiski līdzīga ir otra pie mums sastopamā suga - Sehirus luctuosus, taču tā ir mazāka (parasti zem 8mm, kamēr S.morio virs 8mm - līdz pat 10mm) un saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosotis sp.). Savukārt vālīšblakts B.montivagus izskatās, ka vismaz Latvijas rietumu daļā varētu būt sastopama jau pat samērā plaši. Konkrēta saistība ar kādu barības augu pagaidām Latvijā nav īsti skaidra, bet sastopama ļoti sausos biotopos - tuvu pie zemes starp sūnām un augiem. Šī bija tā suga, kuras pirmo atradumu Latvijā retrospektīvi izdevās atrast starp citiem iepriekš ziņotiem novērojumiem - Mareks Ieviņš bija nofotografējis Kolkas apkārtnē jau 2020. gadā, bet atpazinām to tikai 2021. gadā. Tiesa noteikti jāizceļ arī Lauras Taubes 2021. gada atradums Papē, kas lika caurskatīt iepriekšējos ziņojumus. 

Savukārt atlikušās divas no jaunajām sugām ir no kategorijas - "Negaidīts pārsteigums"! Viena no sugām ir bruņublakts Eurygaster austriaca, ko Melnsila apkārtnē pludmalē atrada Mareks Ieviņš. Suga, kas, lai arī ir atzīmēta Lietuvā un ir plaši sastopama Polijā, man īsti nebija tādā tuvākajā laikā sagaidāmo sugu sarakstā. Eiropā šis noteikti iznāk tālākais atradums uz ziemeļiem! Ņemot vērā, ka atradums veiks pludmalē starp citiem kukaiņu tūkstošiem, tad var droši pieņemt, ka līdz konkrētajai vietai tā ir atmigrējusi - cik tālu un no kurienes? Kur Latvijā meklēt citus šīs sugas eksemplārus? Varam tikai minēt, bet, ja man būtu jāsaka, tad droši vien otrs sugas atradums Latvijā arī būs kaut kur Kurzemes pusē. Suga dzīvo uz dažādām graudzālēm, t.sk. arī kultūraugiem - piemēram, auzām.

Savukārt otra kategorijā "Negaidīts pārsteigums" ir zemesblakts Heterogaster artemisiae, ko pagājušā gada laikā izdevies atrast pat divās vietās (Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā Latvijas Dienvidaustrumos, abi atradumi UP)! Šī suga ir pat vēl negaidītāks atradums Latvijas faunā, jo tuvākās zināmās atradnes ir vien Polijas vidusdaļā. Bet acīmredzami, sugas areāls sasniedz arī pašu Latvijas DA malu. Suga apdzīvo sausus, saulainus biotopus ar mārsiliem un abās vietās tā arī tika konstatēta uz mārsiliem. Šīs sugas atradums patiesībā liek pat nedaudz pārskatīt potenciālo sugu sarakstu, jo ir vesela virkne sugu, kurām, piemēram, Polijā ir līdzīga izplatība, taču tās esmu atmetis kā maz ticamas sugas Latvijas faunai. Tagad gribas uzdot jautājumu - kas vēl Latvijas dienvidaustrumu stūrī vēl dzīvo? Ņemot vērā, ka arī starp citām kukaiņu grupām (piemēram, dienastauriņiem) ir sugas, kas sastopamas tikai Daugavpils apkārtnē, tad nebūtu brīnums, ka arī starp blaktīm būtu sugas ar līdzīgu izplatību.

Lai nu kā, pēc 2021. gada sezonas, kopumā portālā Dabasdati.lv ir saņemti vairāk kā 14 tūkstoši ziņojumi par 472 no, provizoriski šobrīd Latvijas faunā zināmajām, 527 sugām. Tātad gandrīz 90 % no Latvijas blakšu faunas esam kopīgiem spēkiem spējuši atrast. Manuprāt ļoti labs rādītājs! 2021. gadā tika ziņoti 19 sugu pirmie novērojumi (protams, ieskaitot arī jau augstāk minētās jaunās sugas Latvijas faunai), tātad, ja turpināsim līdzīgā tempā, tad var cerēt, ka pēc 2022. gada sezonas mēs būsim ļoti tuvu 500 sugu robežai. Ja skatās ziņojumu pārklājumu Latvijas teritorijā, tad, protams, šeit tādu acīmredzami būtisku izmaiņu nav - austrumu puse un Kurzemes vidiene, lai arī ir nedaudz vairāk iekrāsojusies, joprojām ir tukšāka, Pierīga samērā labi noklāta utt. Varbūt var izcelt, ka vismaz viena blakšu suga šobrīd (līdz 1. martam) ir ziņota 506 no 741 kvadrāta jeb aptuveni 68%. Tas patiesībā nav nemaz tik maz! Protams, ja paskatāmies uz šo karti no otra gala, tad vairāk kā 100 sugas ir ziņotas tikai 13 kvadrātos jeb nepilnos 2%... Tātad tikai 2% no Latvijas teritorijas varētu būt vērtējami kā "relatīvi labi izpētīti". Tātad atliek tik turpināt un krāt novērojumus! Protams, ja skatāmies uz lietām reālistiski, tad nekad nesasniegsim 100+ sugas visos 10x10km kvadrātos, bet mazais mērķis varētu būt 10% jeb 74 kvadrāti (īpaši labi būtu, ja tādi tie būtu izkliedēti visā Latvijas teritorijā). Interesants varētu būt eksperiments - cik ilgs laiks (stundas, atsevišķu apmeklējumu dienas vai kāds citāds laika vienību uzskaitījums) ir nepieciešams, lai pilnīgi tukšā kvadrātā atrastu 100 sugas. Ja pie tā mērķtiecīgi piestrādā (izmantojot dažādas kukaiņu pētīšanas metodes un apsekojot pēc iespējas dažādākas sugu dzīvotnes), tad man gribētos teikt, ka ideālos apstākļos varbūt varētu pietikt pat tikai ar 3-4 apmeklējuma reizēm dažādās sezonās. Bet varbūt tas ir pārāk optimistiski? Būs interesanti to šosezon pārbaudīt.

Savukārt noslēgumā piemērs ar vienu samērā parastu sugu, ko atrast un novērot (un ziņot Dabasdati.lv) vajadzētu būt pa spēkam praktiski jebkuram. Tas ir ūdensmērītājs Aquarius najas. Lai arī ūdensmērītāji Latvijā ir sastopamas tikai 9 sugas, tomēr pēc fotoattēliem tā var būt samērā sarežģīta grupa noteikšanai - tiem ir grūti piekļūt tuvumā, tie ir diezgan kustīgi (= grūti fotografējami) un atsevišķām sugām labi tās redzēt tiešā tuvumā, lai varētu droši atpazīt. Taču no visām ūdensmērītāju sugām, šī viena - Aquarius najas - varētu būt visvieglāk atpazīstamā. Tā ir ļoti liela izmēra (priekš ūdensmērītāja - lielākie eksemplāri gandrīz 2cm) un savā apdzīvotajā vidē - vidēja un maza izmēra upītēs un strautos ar noēnotiem krastiem - bieži vien ir vienīgā sastopamā ūdensmērītāju suga. Citas līdzīga izmēra sugas apdzīvo nedaudz citus biotopus - vienīgi Aquarius paludum var reizēm apdzīvot arī lielāku upju lēnākus posmus (bet tā šī suga pamatā ir tipiska lielāku dīķu un ezeru piekrastes apdzīvotāja), kur tad var teorētiski gadīties, ka abas sugas sastopamas līdzās. Ja izdodas eksemplāru aplūkot vai nofotografēt tā pavisam tuvu, tad Aquarius najas ļoti raksturīga pazīme ir arī reducētie spārni, kas ir raksturīga iezīme šīs sugas pieaugušajiem īpatņiem (citām sugām, piemēram, A.paludum spārni pilnībā nosedz vēderu no virspuses - izņēmums ir nepieauguši īpatņi, bet tie izmēros būs mazāki). Lielākoties pavediens sugas meklēšanā tomēr būs apdzīvotais biotops - straujākas upes un strauti (reizēm pat visai necila izmēra), kas tek caur mežiem ir tipiska šīs sugas dzīvotne. Vislabāk tos meklēt kādos nedaudz mierīgākos līcīšos un atstraumēs, kur nereti var koncentrēties vairāki desmiti īpatņu. Ērtas novērošanas vietas ir pie tiltiem, caurtekām u.c. līdzīgām vietām, kur novērojumus var veikt no ceļa - nebrienot gar krasta veģetāciju, kas gar šādām upītēm nereti ir visai neizbrienami džungļi (īpaši vasaras sezonā). Šai sugai būtu jābūt izplatītai visā Latvijā, bet kā redzams kartē - atsevišķos reģionos Dabasdatos vēl suga nav ziņota. Latviskā nosaukuma šai sugai nav, bet iespējams ūdensmērītāji varētu būt viena no tām grupām kurām gan varētu katrai sugai izdomāt. Šis varētu būt "upju ūdensmērītājs" [vai kaut kā līdzīgi].

Lai veiksmīga 2022. gada kukaiņu vērošanas sezona!
Uģis Piterāns


 

Pēdējie novērojumi
Ficedula parva - 2025-09-02 Edgars Smislovs
Clavaria zollingeri - 2025-09-02 guta7
Phylloscopus collybita - 2025-09-02 Eggy
Grus grus - 2025-09-02 Ziemelmeita
Aves sp. - 2025-09-02 Edgars Smislovs
Chloris chloris - 2025-09-02 Acenes
Vipera berus - 2025-09-02 Vitjoks1987
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts