Aktīvie lietotāji: 55 Šodien ievadītie novērojumi: 1265 Kopējais novērojumu skaits: 1348423
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2021. gadā
Pievienots 2022-03-27 20:23:46

Lai arī kukaiņu vērošanas sezona jau bija sākusi uzņemt apgriezienus, tomēr atkal laika prognozēs iezīmējas vēsāks periods - šis ir piemērots brīdis, lai beidzot atskatītos uz to kā mums Dabasdatos gājis iepriekšējā gadā! Es, protams, šoreiz runāšu atkal par sev tik mīļajām blaktīm (Heteroptera) - un ir patiess prieks joprojām redzēt, ka šajā visai apjomīgajā "cīņā" ar Latvijas blakšu faunas izzināšanu, es neesmu viens - Dabasdati.lv lietotāju pienesums ir pat ļoti ievērojams jau trešo gadu pēc kārtas! Bet par visu pēc kārtas.


2021. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

2021. gadā ziņotāju aktivitāte  bijusi tuvu identiska 2020. gadam - saņemti 3708 ziņojumi (ieskaitot līdz sugai nenoteiktus novērojumus)! Gadu iepriekš - 3730. Pirmajā vietā joprojām ir 2019. gads, kad bijuši 3987 ziņojumi, taču kā redzams vēl nevienā gadā nav pārsniegta 4000 ziņojumu robeža. Varbūt šogad? Protams, kvantitāte ir laba lieta, bet svarīga ir arī ziņojumu kvalitāte. Kā jau iepriekš rakstīts (tiem, kas nav lasījuši 2020. gada pārskatu - saite ŠEIT), tad blakšu noteikšana pēc foto var būt sarežģīta un nereti pat neiespējama, tāpēc ir tikai normāli, ja kāda daļa novērojumu paliek nenoteikti līdz sugai. 2021. gadā uz doto brīdi šādi novērojumi ir 364 jeb gandrīz 10% no kopējā novērojumu skaita, kas ir aptuveni līdzvērtīga proporcija kā citos gados (+ ejot laikam un krājoties pieredzei, šīs nenoteiktās sugas mēdz arī tapt noteiktas, tāpēc šī statistika varbūt nav tā pati svarīgākā) - tātad kvalitāti neesam zaudējuši! Gada griezumā novērojumi izkārtojas ļoti tradicionāli - ar varbūt nedaudz mazāku vēla rudens/ziemas sākuma aktivitāti ziemojošo blakšu meklēšanā. Interesants šķiet izteikts novērojumu kritums aprīļa pēdējā dekādē, kas šķietami ir skaidrojams ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (aprīļa beigās bija nokrišņiem bagātas dienas, pat ar slapju sniegu un vēsas naktis).


2021. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Lai arī blakšu vērošanā netiek likts izteikts uzsvars uz sacensību garu (kā tas, piemēram, bija Tauriņu Vērošanas akcijās), tomēr intereses pēc jāapskata arī 2021. gada ziņotāju individuālais TOPs. Uģis Piterāns šoreiz tīri komfortabli saglabāja vietu augšgalā - tomēr, lai arī rezultāts virs 300 sugām ir vērtējams kā ļoti labs, visai tālu palika kārotā 400 sugu robeža. Topa otrajā vietā arī šogad ir Kārlis Freibergs ar 172 sugām - atzīmēšanas vērts ir fakts, ka tās visas novērotas pirmo gada 6 mēnešu laikā līdz jūnija beigām, kas, ņemot vērā arī atrasto interesanto sugu daudzumu, ir izcils rezultāts. Trešo un ceturto vietu matemātiski šķīra tikai 2 sugas - Marekam Ieviņam 123, bet Laurai Taubei 121 suga. Ņemot vērā gan, ka abiem uz doto brīdi ir vairāk kā 10 nenoteiktu sugu ziņojumi, tad man personīgi šķiet, ka abu veikums 2021. gadā būtu vērtējams principā līdzvērtīgi. Bet matemātika ir matemātika - līdz sugai noteiktu vienību Marekam šoreiz bija par divām vairāk. Šie minētie četri vērotāji arī šogad bija vienīgie, kas pārsniedza 100 sugu robežas. No pārējā TOP-10 vēl atsevišķi vēlos izcelt Kristīni Pokratnieci un Māri Lukstiņu, kuri abi savus pirmos blakšu ziņojumus Dabasdatos bija ziņojuši vien 2020. gadā, bet 2021. gadā jau ir spējuši ielauzties ziņoto sugu TOP-10. Jāpiezīmē, ka Kristīnes blakšu (un ne tikai) ziņojumi ir sevišķi vērtīgi, jo pārsvarā tiek veikti Latgales reģionā, kas tradicionāli kukaiņu ziņojumu kontekstā ir "baltais plankums" jeb maz izpētīta teritorija.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Sarakstā visi kas pārsnieguši 50 sugu robežu. Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot.

Otrs tops, ko pirmo reizi skatījām pagājušā gada pārskatā ir Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu Mūža Saraksts. Šajā sarakstā skaitītas ir tikai līdz sugai noteiktie ziņojumi - "sp." šeit es neņemu vērā, tāpēc šie skaitļi ir atšķirīgi no tiem, kas ir redzami Dabasdati.lv statistikas sadaļā, kur kopā tiek skaitīti visi taksoni - nenoteiktās sugas tajā skaitā. Kā nozīmīgākās izmaiņas jāatzīmē noteikti Kārļa Freiberga sasniegtās 300 sugas kā arī izmaiņas TOP 6 - Laura Taube pakāpusies uz 5. vietu, kamēr TOP-6 pagaidām pametusi ir Valda Ērmane, kuru pamanījies apsteigt Sandis Laime. Tiesa arī šis tops varbūt nav obligāti jāuztver kā sacensību elements - vairāk kā atskaite tam cik tālu katrs no mums ir līdz kādām lielākām vai mazākām jubilejām, jo noteikti katrs sasniegtais apaļais skaitlis, vai tās būtu 50, 100 vai 200 sugas (šeit Topā attēloti visi, kuri ir sasnieguši 50 sugu robežu) vienmēr ir kā mazi svētki. Varbūt, redzot, ka varbūt tā kārotā robeža ir tik tuvu, tas var kalpot kā papildus motivācija pameklēt kaut ko jaunu? Vēl viens interesants aspekts šajā tabulā iespējams ir tas, ka, pat esot TOP-a galvgalī, ir joprojām iespējams pievienot savam mūža sarakstam ne tikai dažas sugas, bet pat sugu desmitus! Tas tik vien parāda, ka Latvijas blakšu fauna joprojām ir maz izpētīta!


Trīs no jaunajām sugām Latvija faunai 2021. gadā. No kreisās uz labo - Psallus montanus, Apolygus rhamnicola, Tytthus pubescens.

Tieši pienesums blakšu faunas izpētē patiesībā ir visu novērotāju ziņojumu lielākā vērtība - arī 2021. gadā ir tikušas gan konstatētas vienkārši retas (vai droši vien pareizāk būtu teikt - maz izpētītas?) sugas, gan arī jaunas sugas Latvijai! Kopā 2021. gadā tika konstatētas 9 jaunas sugas Latvijai kā arī viena suga atrasta kā jauna suga starp iepriekš ziņotiem novērojumiem. Šīs 10 sugas šoreiz sadalījušās starp 3 atradējiem - 5 (!) jaunas sugas atrada Kārlis Freibergs (KF - šeit un turpmāk, konkrētās sugas pirmatklājēja iniciāļi), 3 Uģis Piterāns (UP), bet atlikušās 2 - Mareks Ieviņš (MI). Kā vienmēr, jaunās sugas var iedalīt dažādās grupās - piemēram, dažas no tām bija kā tāda "ķeksīša" ievilkšana tukšajā vietā, jo tās bija zināmas no apkārtējām valstīm un, ņemot vērā šo izplatības areālu, Latvijā tām vienkārši bija jābūt sastopamām. Šoreiz tādas sugas bija, piemēram, trīs mīkstblaktis - Psallus montans (UP, Olaines novads), Apolygus rhamnicola (KF, Pape) un Tytthus pubescens (UP, Lejasciema apk.), kas katra varbūt nav iepriekš tikušas konstatēta katra savu iemeslu dēļ. P.montanus - sīka izmēra, no līdzīgām sugām droši atšķirama g.k. pēc ievākta eksemplāra, A.rhamnicola - dzīvo uz krūkļiem un caurmērā reģionā esot visai sporādiski sastopama zemā blīvumā (vismaz salīdzinot pret krūkļu daudzumu mūsu mežos...), T.pubesens - sīka izmērā un dzīvo mitrās vietās tuvu pie zemes starp grīšļu ceriem, speciāli nemeklējot, praktiski neiespējams nejauši atrast.

Principā šajā grupā varētu pieskaitīt vēl divas sugas - zemesblakti Emblethis denticollis (KF, Pape) un mīkstblakti Chlamydatus evanescens (KF, Rīga, Ķīpsala), jo arī tās abas ir sugas, kam areāli ir strauji izplatījušies uz ziemeļiem un šobrīd abas sugas ir konstatētas jau pat Somijā - tātad tīri teorētiski loģika teiktu, ka arī Latvijā tām būtu jābūt? Taču tā kā abas sugas nekur mūsu Eiropas ziemeļaustrumu pusē tomēr vēl nav ļoti bieži sastopamas, tad par šo sugu atrašanu tomēr varēja būt kādi jautājumi - vai tiešām jau ir pie mums? Un ja arī ir - varbūt tik ļoti lokāli, ka praktiski neiespējami atrast? Bet redz ka tomēr izdevās! Ja zemesblakts E.denticollis saistību ar kādu biotopu pagaidām varētu būt grūtāk definēt (Papē tika atrasta ļoti sausā zālājā netālu no jūras), līdz ar to katrs nākamais atradums varētu būt relatīvi nejaušs (bet visticamāk jāturpina meklēt būtu Kurzemes piekrastē), tad mīkstblakti C.evanescens gan var mēģināt meklēt mērķtiecīgāk, jo tā ir cieši saistīta ar dažādiem laimiņiem (Sedum sp.). Latvijā, acīmredzot tas būs plaši izplatītais kodīgais laimiņš (Sedum acre), taču nevar izslēgt, ka suga var izvēlēties apdzīvot arī vietas ar kādiem dekoratīviem laimiņiem kaut kur apstādījumos. Suga gan ir izmēros starp sīkajām sugām (ap 2-3mm) un visai veikli skrien, kas padara tās konstatēšanu grūtāku. Varbūt nedaudz palīdz fakts, ka suga pārziemo pieaugušas blakts (imago) stadijā - tātad to var meklēt arī tagad agri pavasarī, kad varbūt tās ir nedaudz rāmākas. Tātad, ja gribētu šo sugu meklēt citās vietās, jākoncentrējas būtu uz ļoti saulainām, smilšainām vai akmeņainām (līdz šim vienīgais novērojums bija vietā kur kodīgu laimiņu puduri izveidojuši apaugumu uz betona plāksnēm urbānā vidē) vietām ar bagātīgiem laimiņu puduriem. Blaktis visticamāk slēpsies zem vai starp laimiņa pudura kātiem un lapām vai tiešā to tuvumā.  

Runājot par areālu izmaiņām, nākamā sugu grupa varētu būt tādas sugas par kurām lielākoties ir līdz šim zināms, ka tās ir sastopamas uz dienvidiem vai dienvidrietumiem no Latvijas, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir sagaidāms ka to areāli varētu būt jau pavirzījušies mūsu virzienā. Starp šīm varētu iekļaut pat trīs no jaunatrastajām sugām. Īpaši izteikts piemērs droši vien ir zemesblakts Orsillus depressus, kas visā Eiropā pēdējo 10-20 gadu laikā ir strauji izplatījusies Z virzienā. It kā bija skaidrs, ka ar laiku tā varētu tiešām sasniegt Latviju, bet kā izrādījās - ir jau sasniegusi! 2021. gadā Kārlis Freibergs to vispirms atrada Rīgā, Ķīpsalā, bet pēc tam vēlāk arī Papē. Visticamāk, ka ir šobrīd satopama arī jau citās vietās (piemēram, Liepājā šķiet jau nu sugai noteikti ar jābūt). Šī suga apdzīvo tūjas, pacipreses un citus radniecīgu dekoratīvos krūmus un līdz ar to būtu meklējama pilsētu apstādījumos, kapos utml. vietās (šķiet varētu būt vēlams, lai konkrētie koki/krūmi būtu vismaz daļēji saules apspīdēti). Visvienkāršākā sugas meklēšanas metode acīmredzot ir paladziņa metode (par kukaiņu vērošanas metodēm lasīt ŠEIT), bet iespējams  tās var arī vienkārši pamanīt sēžam uz koka rūpīgi aplūkojot tūju "čiekuriņus".

Vēl divas citas sugas, kuras varētu dēvēt par ienācējiem no dienvidiem ir racējblakts Sehirus morio un vālīšblakts Berytinus montivagus. Pirmā suga līdz šim ir konstatēta tikai Latvijas pašos galējos DR (Papē, KF) un iespējams Latvija tiešām ir uz sugas areāla pašas ziemeļu robežas. Tiesa arī pašā dienvidu pierobežā tā iespējams ir sastopama biežāk, jo apdzīvotais biotops nav nekas pārāk unikāls - suga dzīvo uz ārsniecības vēršmēles (Anchusa officinalis). Varbūt ar vientuļu augu ceļmalā varētu nebūt pietiekami, bet ja kādā vietā Kurzemes (varbūt arī Zemgales?) dienvidos ir kāda sausa pļaviņa vai cits biotops ar bagātīgāku vēršmēļu daudzumu, tad ir vērts pārbaudīt. Suga būtu meklējama zem vēršmēļu lapu rozetēm pie zemes, taču kādos brīžos iespējams mēdz pakāpties arī augstāk uz auga lapām un ziediem. Teorētiski līdzīga ir otra pie mums sastopamā suga - Sehirus luctuosus, taču tā ir mazāka (parasti zem 8mm, kamēr S.morio virs 8mm - līdz pat 10mm) un saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosotis sp.). Savukārt vālīšblakts B.montivagus izskatās, ka vismaz Latvijas rietumu daļā varētu būt sastopama jau pat samērā plaši. Konkrēta saistība ar kādu barības augu pagaidām Latvijā nav īsti skaidra, bet sastopama ļoti sausos biotopos - tuvu pie zemes starp sūnām un augiem. Šī bija tā suga, kuras pirmo atradumu Latvijā retrospektīvi izdevās atrast starp citiem iepriekš ziņotiem novērojumiem - Mareks Ieviņš bija nofotografējis Kolkas apkārtnē jau 2020. gadā, bet atpazinām to tikai 2021. gadā. Tiesa noteikti jāizceļ arī Lauras Taubes 2021. gada atradums Papē, kas lika caurskatīt iepriekšējos ziņojumus. 

Savukārt atlikušās divas no jaunajām sugām ir no kategorijas - "Negaidīts pārsteigums"! Viena no sugām ir bruņublakts Eurygaster austriaca, ko Melnsila apkārtnē pludmalē atrada Mareks Ieviņš. Suga, kas, lai arī ir atzīmēta Lietuvā un ir plaši sastopama Polijā, man īsti nebija tādā tuvākajā laikā sagaidāmo sugu sarakstā. Eiropā šis noteikti iznāk tālākais atradums uz ziemeļiem! Ņemot vērā, ka atradums veiks pludmalē starp citiem kukaiņu tūkstošiem, tad var droši pieņemt, ka līdz konkrētajai vietai tā ir atmigrējusi - cik tālu un no kurienes? Kur Latvijā meklēt citus šīs sugas eksemplārus? Varam tikai minēt, bet, ja man būtu jāsaka, tad droši vien otrs sugas atradums Latvijā arī būs kaut kur Kurzemes pusē. Suga dzīvo uz dažādām graudzālēm, t.sk. arī kultūraugiem - piemēram, auzām.

Savukārt otra kategorijā "Negaidīts pārsteigums" ir zemesblakts Heterogaster artemisiae, ko pagājušā gada laikā izdevies atrast pat divās vietās (Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā Latvijas Dienvidaustrumos, abi atradumi UP)! Šī suga ir pat vēl negaidītāks atradums Latvijas faunā, jo tuvākās zināmās atradnes ir vien Polijas vidusdaļā. Bet acīmredzami, sugas areāls sasniedz arī pašu Latvijas DA malu. Suga apdzīvo sausus, saulainus biotopus ar mārsiliem un abās vietās tā arī tika konstatēta uz mārsiliem. Šīs sugas atradums patiesībā liek pat nedaudz pārskatīt potenciālo sugu sarakstu, jo ir vesela virkne sugu, kurām, piemēram, Polijā ir līdzīga izplatība, taču tās esmu atmetis kā maz ticamas sugas Latvijas faunai. Tagad gribas uzdot jautājumu - kas vēl Latvijas dienvidaustrumu stūrī vēl dzīvo? Ņemot vērā, ka arī starp citām kukaiņu grupām (piemēram, dienastauriņiem) ir sugas, kas sastopamas tikai Daugavpils apkārtnē, tad nebūtu brīnums, ka arī starp blaktīm būtu sugas ar līdzīgu izplatību.

Lai nu kā, pēc 2021. gada sezonas, kopumā portālā Dabasdati.lv ir saņemti vairāk kā 14 tūkstoši ziņojumi par 472 no, provizoriski šobrīd Latvijas faunā zināmajām, 527 sugām. Tātad gandrīz 90 % no Latvijas blakšu faunas esam kopīgiem spēkiem spējuši atrast. Manuprāt ļoti labs rādītājs! 2021. gadā tika ziņoti 19 sugu pirmie novērojumi (protams, ieskaitot arī jau augstāk minētās jaunās sugas Latvijas faunai), tātad, ja turpināsim līdzīgā tempā, tad var cerēt, ka pēc 2022. gada sezonas mēs būsim ļoti tuvu 500 sugu robežai. Ja skatās ziņojumu pārklājumu Latvijas teritorijā, tad, protams, šeit tādu acīmredzami būtisku izmaiņu nav - austrumu puse un Kurzemes vidiene, lai arī ir nedaudz vairāk iekrāsojusies, joprojām ir tukšāka, Pierīga samērā labi noklāta utt. Varbūt var izcelt, ka vismaz viena blakšu suga šobrīd (līdz 1. martam) ir ziņota 506 no 741 kvadrāta jeb aptuveni 68%. Tas patiesībā nav nemaz tik maz! Protams, ja paskatāmies uz šo karti no otra gala, tad vairāk kā 100 sugas ir ziņotas tikai 13 kvadrātos jeb nepilnos 2%... Tātad tikai 2% no Latvijas teritorijas varētu būt vērtējami kā "relatīvi labi izpētīti". Tātad atliek tik turpināt un krāt novērojumus! Protams, ja skatāmies uz lietām reālistiski, tad nekad nesasniegsim 100+ sugas visos 10x10km kvadrātos, bet mazais mērķis varētu būt 10% jeb 74 kvadrāti (īpaši labi būtu, ja tādi tie būtu izkliedēti visā Latvijas teritorijā). Interesants varētu būt eksperiments - cik ilgs laiks (stundas, atsevišķu apmeklējumu dienas vai kāds citāds laika vienību uzskaitījums) ir nepieciešams, lai pilnīgi tukšā kvadrātā atrastu 100 sugas. Ja pie tā mērķtiecīgi piestrādā (izmantojot dažādas kukaiņu pētīšanas metodes un apsekojot pēc iespējas dažādākas sugu dzīvotnes), tad man gribētos teikt, ka ideālos apstākļos varbūt varētu pietikt pat tikai ar 3-4 apmeklējuma reizēm dažādās sezonās. Bet varbūt tas ir pārāk optimistiski? Būs interesanti to šosezon pārbaudīt.

Savukārt noslēgumā piemērs ar vienu samērā parastu sugu, ko atrast un novērot (un ziņot Dabasdati.lv) vajadzētu būt pa spēkam praktiski jebkuram. Tas ir ūdensmērītājs Aquarius najas. Lai arī ūdensmērītāji Latvijā ir sastopamas tikai 9 sugas, tomēr pēc fotoattēliem tā var būt samērā sarežģīta grupa noteikšanai - tiem ir grūti piekļūt tuvumā, tie ir diezgan kustīgi (= grūti fotografējami) un atsevišķām sugām labi tās redzēt tiešā tuvumā, lai varētu droši atpazīt. Taču no visām ūdensmērītāju sugām, šī viena - Aquarius najas - varētu būt visvieglāk atpazīstamā. Tā ir ļoti liela izmēra (priekš ūdensmērītāja - lielākie eksemplāri gandrīz 2cm) un savā apdzīvotajā vidē - vidēja un maza izmēra upītēs un strautos ar noēnotiem krastiem - bieži vien ir vienīgā sastopamā ūdensmērītāju suga. Citas līdzīga izmēra sugas apdzīvo nedaudz citus biotopus - vienīgi Aquarius paludum var reizēm apdzīvot arī lielāku upju lēnākus posmus (bet tā šī suga pamatā ir tipiska lielāku dīķu un ezeru piekrastes apdzīvotāja), kur tad var teorētiski gadīties, ka abas sugas sastopamas līdzās. Ja izdodas eksemplāru aplūkot vai nofotografēt tā pavisam tuvu, tad Aquarius najas ļoti raksturīga pazīme ir arī reducētie spārni, kas ir raksturīga iezīme šīs sugas pieaugušajiem īpatņiem (citām sugām, piemēram, A.paludum spārni pilnībā nosedz vēderu no virspuses - izņēmums ir nepieauguši īpatņi, bet tie izmēros būs mazāki). Lielākoties pavediens sugas meklēšanā tomēr būs apdzīvotais biotops - straujākas upes un strauti (reizēm pat visai necila izmēra), kas tek caur mežiem ir tipiska šīs sugas dzīvotne. Vislabāk tos meklēt kādos nedaudz mierīgākos līcīšos un atstraumēs, kur nereti var koncentrēties vairāki desmiti īpatņu. Ērtas novērošanas vietas ir pie tiltiem, caurtekām u.c. līdzīgām vietām, kur novērojumus var veikt no ceļa - nebrienot gar krasta veģetāciju, kas gar šādām upītēm nereti ir visai neizbrienami džungļi (īpaši vasaras sezonā). Šai sugai būtu jābūt izplatītai visā Latvijā, bet kā redzams kartē - atsevišķos reģionos Dabasdatos vēl suga nav ziņota. Latviskā nosaukuma šai sugai nav, bet iespējams ūdensmērītāji varētu būt viena no tām grupām kurām gan varētu katrai sugai izdomāt. Šis varētu būt "upju ūdensmērītājs" [vai kaut kā līdzīgi].

Lai veiksmīga 2022. gada kukaiņu vērošanas sezona!
Uģis Piterāns


 

Pēdējie novērojumi
Columba palumbus - 2022-05-18 Pēteris Strautiņš
Turdus philomelos - 2022-05-18 Pēteris Strautiņš
Dendrocopos major - 2022-05-18 Litenesputni
Prunus padus (syn. Padus avium) - 2022-05-17 mardzh
Curruca curruca - 2022-05-18 Litenesputni
Luscinia luscinia - 2022-05-18 Litenesputni
Parus major - 2022-05-18 Litenesputni
Nezināms
@ Ievucis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 18.maijs, 18:46

Apsveicu !


roosaluristaja 18.maijs, 17:42

Pēdējā attēlā ir Gyromitra esculenta


Irbe 18.maijs, 17:42

Paldies!


dziedava 18.maijs, 17:31

Cik skaistas vācelītes! :)


Ilze Ķuze 18.maijs, 17:06

Paldies, Ansi!


Ansis 18.maijs, 16:09

Paldies!


VitaS 18.maijs, 13:35

Ķērsu baltenis


dziedava 18.maijs, 09:20

Renāt, vai tad tas nav ķērpis?


meža_meita 18.maijs, 00:20

Interesants novērojums!


meža_meita 17.maijs, 23:43

Domāju, ka padzīvojusi Pseudoevernia furfuracea.


Mežirbe777 17.maijs, 23:23

Pievienoti papildu foto pierādījumi par dižkoka sugu no 16.05.2022


Karmena 17.maijs, 23:06

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


forelljjanka 17.maijs, 22:43

Lielā.


Ilze Ķuze 17.maijs, 21:40

Ansi, tur bija vairākās vietās - gan divās vietās Mucukalna masīva mežos, gan divās vietās dabas parkā "Vecumu meži". Ir paraudziņi.


CerambyX 17.maijs, 21:24

Jāsaka, ka tas mani ar samulsināja :D Piekrītu, ka nav tipisks. Bet nu neko citu nevaru izdomāt, kas tas varētu būt...


VijaS 17.maijs, 21:02

Paldies, Evita!


nekovārnis 17.maijs, 21:00

Paldies, Uģi! Šis man smadzeni salauza :) Pēc visa tā kā C.polita, bet ar tik tumšu priekškrūšu vairogu nebija manīts.


aer 17.maijs, 20:03

Paldies!


Aidzinieks 17.maijs, 19:48

Paldies Oskar!


Lemmus 17.maijs, 19:30

Visbiežāk uz kritalām ir C.muelleriana,bet droši var noteikt tikai mikroskopējot.


Edgars Smislovs 17.maijs, 19:15

Kaņepītis vai zaļžubīte.


Edgars Smislovs 17.maijs, 18:43

Salīdzinoši vecs novērojums bet vajadzētu tomēr ieziņot abus atsevišķi, šajās bildēs melnā un sarkanā klija.


Edgars Smislovs 17.maijs, 18:20

Tītara spalva.


Ivetta 17.maijs, 17:38

Paldies, Uldi!


VitaS 17.maijs, 16:00

Par šo vajag ieziņot Vides SOS lietotnē.


Irbe 17.maijs, 14:11

Paldies!


dziedava 17.maijs, 11:20

Katrs nevar, runa ir par cilvēkiem, kas ir pierādījuši savu pētījumu dziļumu un pamatotību, un tādu nudien nav daudz.


marsons 17.maijs, 11:06

Paldies par ieteikumu, kā rīkoties gadījumā, ja, liekas, ir jauna suga. Man gan šāda pieeja liekas pārāk liberāla - iznāk, ka katrs DD lietotājs var papildināt sarakstu ar jaunu sugu. Vai nebūs pārāk daudz pelavu? Man vairāk pa prātam tradicionālā trīspakāpju pieeja -"ievāc -nosaka- apstiprina", kur apstiprināšanu veic tas speciālists, kura slēdziens dotajā brīdī ir neapstrīdams. Sapratu, ka sēņu jomā tas pašreiz Latvijā nav iespējams. Kas attiecas uz Dabas muzejam nodotajiem maniem paraugiem, tie bija ar norādi par iespējamo sugu.


pustumsa 17.maijs, 10:53

Paldies!


dziedava 17.maijs, 10:15

Bāc, pa kuru laiku esmu kļuvusi tik piezemēta un praktiska! :/


Kiwi 17.maijs, 09:21

Paldies, Margarita un Edgar!


Irbe 17.maijs, 00:21

Niedru lija


marsancija 17.maijs, 00:16

Vērene, Ribes alpinum.


DaceK 16.maijs, 23:51

Paldies par precizējumiem! Saņēmu bildi no draudzenes, bērnudārza audzinātājas. Šī ir jau 2.izvēlētā ligzdas vieta. Pirmā bijusi starp puķu dobēm, izdēta 1 ola. Pēc konsultācijas ar ornitologu ligzda nojaukta. Arī šī tiks nojaukta. Audzinātājām jārūpējas par homo sapiens bērnu drošību...


Divpēdis 16.maijs, 23:37

Vīri, šis nav pirmais aprīlis... bet katram gadījumam pievienoju arī pārējās bildes. Un liels paldies par atrašanu!:)


Kiwi 16.maijs, 23:31

Paldies, Margarita!


Irbe 16.maijs, 23:30

Pelēkais mušķērājs


zane_ernstreite 16.maijs, 23:27

Paldies!


Kiwi 16.maijs, 23:26

Vai kāds no ķauķiem?


Ivars L. 16.maijs, 23:22

...vai tomēr zvaigznes un mēnessirpji?


Kiwi 16.maijs, 23:16

Paldies, Edgar!


dziedava 16.maijs, 23:06

Pēc pirmā foto varēja padomāt, ka ir kapos bildēts - vienos krustos! Pēc pēdējā jau pēc kādas remontdarbnīcas (ar knaiblēm) izskatās..


Irbe 16.maijs, 22:53

Upes


Irbe 16.maijs, 22:49

Baltvaigu?


Irbe 16.maijs, 22:38

Gaigala


Irbe 16.maijs, 22:36

Manuprāt purva


Irbe 16.maijs, 22:31

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 16.maijs, 22:27

Domāju, ka kaijai tur ir ļoti mazas izredzes sekmīgi izligzdot.


Mimi Serada 16.maijs, 21:44

Paldies!


meža_meita 16.maijs, 21:00

Ja tā, tad būs sugas 2. atradne LV :)))


Ilze Ķuze 16.maijs, 20:54

Paldies, Renāte!


meža_meita 16.maijs, 20:53

Roland - tāpat kā te, pie bioloģiski vecas apses pamatnes (bet var būt ne obligāti pie pamatnes).


meža_meita 16.maijs, 20:48

Te nevarētu būt šaubas - Mycobilimbia carneoalbida. Raksturīga suga apsēm un tieši apšu pamatnēm.


Lasmas 16.maijs, 19:50

Tikai nez kā sadzīvos bērni un kaiju ģimene vienā rotaļlaukumā.


Aleksejs 16.maijs, 19:36

Paldies, Edgar, par acīgumu!


IlzeP 16.maijs, 19:29

:)


IlzeP 16.maijs, 19:28

Jauks novērojums! Sudrabkaijas reti riskē ligzdot Rīgā uz zemes. (Izlaboju statusu, jo perēšanas laukums nozīmē perējošas mātītes pliko laukumu uz vēdera, tādu var konstatēt noķertiem putniem.)


Karmena 16.maijs, 19:18

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:44

Liels paldies, Ansi! :)


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:42

Paldies par komentāru, Roland!


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:42

Roland, ir paraugs.


Lemmus 16.maijs, 16:49

Paldies par precizējumiem Ansi!


Gradin 16.maijs, 16:39

Man arī bija prieks viņu satikt.


Rallus 16.maijs, 16:08

Te salīdzinājumam bildes no Polijas novērojumiem: http://clanga.com/index.php/gallery/show_by_birdname/Ptaki%20rzadkie%20i%20nieliczne/Black+Scoter


Rallus 16.maijs, 16:04

Fantastiska bilde, labi dokumentēts! Apsvceicami!


Edgars Smislovs 16.maijs, 16:01

SUPER! Jauna suga Latvijā!!! Melanitta americana! Putns bildes labajā stūrī.


lichen_Ro 16.maijs, 15:58

Ispējams ka Mycobilimbia carneoalbida Renāte, kāds tavai atradnei bija biotops? Man līdzīgs šim..


Edgars Smislovs 16.maijs, 15:49

Otrajā bildē paspruka ceru ķauķis.


lichen_Ro 16.maijs, 14:34

Varbūt Bacidina sulphurella, nezinu - jāgriež. Noteikti nav Bacidia rosella :)


IlzeP 16.maijs, 13:57

Raksturīga balss - skan kā "Vitju viģel?" vai "nice to see you".


IlzeP 16.maijs, 13:55

Bildē ir erickiņš


asaris 16.maijs, 13:08

Pupuķis


Vīksna 16.maijs, 11:06

No 2021 g. bildētās smukās apses 2,75 m apkārtmērā tikai celms palicis un milzīgs izcirtums. Un blakus, kur vēl mežs 2 melnie stārķi rinķoja.Tur vēl pērn un šogad pavairāk parastās vardes mežā, Svitenes, Rundāles pusē maz.


dziedava 16.maijs, 10:40

Inguna, tā taču ir Tavējā? Symphytocarpus flaccidus


dziedava 16.maijs, 10:21

Pinuma kažoceni gan neredzu. Izskatās pēc lapsastes vienādvācelītes Isothecium alopecuroides


Karmena 16.maijs, 09:55

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


artis113 16.maijs, 09:47

Es šoreiz noslinkoju ar skaitīšanu;D


Kiwi 16.maijs, 09:03

Paldies, Marek, par precizējumu!


Kiwi 16.maijs, 09:00

Paldies, Ilze!


asaris 16.maijs, 08:18

Mazais svilpis


asaris 16.maijs, 08:16

Erickiņš


IlzeP 16.maijs, 08:10

Vai "V". Var jau apmeklēt arī tukšu ligzdu.


Sandra LV 16.maijs, 07:47

Paldies! Jā, trešais putns bija lielais ķīris.


Ivetta 16.maijs, 06:56

Paldies, Uģi!


Karmena 16.maijs, 00:20

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 16.maijs, 00:16

Slikti skaitīts - 5,5h vēlāk bija par pāris tūkstošiem vairāk :D


VitaS 15.maijs, 23:51

Kaut kāda lapgrauža kāpurs, kas līdzi nēsā māju. Angliski - case-bearing leaf beetle.


laumae 15.maijs, 23:05

Paldies, Uģi! Kur tik līdzīgi.


Mimi Serada 15.maijs, 23:05

Paldies, Uģi!


VijaS 15.maijs, 22:36

Paldies, Uģi!


W 15.maijs, 22:21

Uģi, paldies:)


Edgars Smislovs 15.maijs, 21:18

Apsveicu! Labi ka ir vismaz tāda bilde, pēc novērojuma vietas, bez apraksta tomēr daudz nedomājot mainīju uz balto gārni, to tur protams to parasti var satikt.


davis_wi 15.maijs, 21:11

AL pazīme


VijaS 15.maijs, 21:10

Paldies, Kārli! Tā pati vien jau būs, tikai negribēja pozēt.:)


asaris 15.maijs, 20:57

Manuprāt, priežu čiekuru zemesblakts.


asaris 15.maijs, 20:52

Žagata


MJz 15.maijs, 20:35

Pēc karošknābja neizskatās. Gan jau tad novērotāja būtu tā arī ziņojusi.


IlzeP 15.maijs, 20:32

Man liekas tāpat kā Mārim. Mazākais pie tam ir priekšplānā. Nekas cits taču tas nevar būt?!


Tasty_Y 15.maijs, 20:30

Viviparus viviparus


MJz 15.maijs, 20:26

Bildes protams pašvakas un vienīgais, ko var, tas ir salīdzināt izmērus. Manuprāt bildēs ir 3 sugu putni: baltais gārnis, lielais ķīris un zīda gārnis. Nu nevar baltais gārnis būt tik mazs.


Sandra LV 15.maijs, 20:13

Pievienoju bildes, labākas diemžēl nav.. Man gan liekas, ka bija zīda. Mazāks par balto gārni, ar dzelteniem pirkstiem un "gariem matiem".


asaris 15.maijs, 16:33

Sarkankrūšu līķvabole


asaris 15.maijs, 16:25

Gaiļbiksītes


Jānis L 15.maijs, 16:18

Sveiks, Andri!! Jā, tie bija tieši tādi garie, griezīgie pīkstieni, nācās aizvērt logu, lai varētu iemigt! Vēlā rudenī, vakara pastaigā ar lukturīti, arī ieraudzīju pašu pūci kokā sēžam, bet diezgan patālu, līdz ar to precīzi neaprakstīšu.


Zane Dāvidsone 15.maijs, 13:54

flava


gunitak 15.maijs, 13:11

Paldies!


Tasty_Y 15.maijs, 13:08

Planorbarius corneus


megere 15.maijs, 11:37

Varētu būt karūsa.


Karmena 15.maijs, 11:32

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Divpēdis 15.maijs, 07:51

Paldies, Edgar!


Divpēdis 15.maijs, 07:50

Paldies, Vita!


asaris 14.maijs, 23:58

Dzeltenā stērste


asaris 14.maijs, 23:53

Lukstu čakstīte


asaris 14.maijs, 23:48

Niedru lija


Laimeslācis 14.maijs, 22:42

Paldies, Uģi! :)


VitaS 14.maijs, 22:23

Acainā mārīte


W 14.maijs, 20:22

Paldies, Mārtiņ! Turpmāk bildēšu arī pēdu:)


Martins 14.maijs, 20:15

Ir, ir! Bet vislabāk, ja šiem lielajiem kailgliemežiem nobildē arī pēdu (no apkšpuses). Tumšajam kailgliemezim pēdas vidu ir skaidri izteikta gaiša josla.


Carum carvi 14.maijs, 17:38

Paldies!


angel 14.maijs, 17:33

Paldies!


BioEliina 14.maijs, 16:14

Gluži manas domas, Edgar! Tāds plāns ir - es pie tā uzmanīgi strādāju..gribas iegūt 100% pārliecību par konkrēto ligzdotāju..


W 14.maijs, 15:12

Vai tas nevarētu būt tumšais kailgliemezis?


W 14.maijs, 14:18

Paldies, Uģi!


nekovārnis 14.maijs, 10:52

Paldies, Uģi! :)


Laimeslācis 14.maijs, 10:21

Paldies!


dziedava 14.maijs, 10:13

Izskatās pēc vējaslotas


Mimi Serada 14.maijs, 09:08

Paldies, Marek!


pustumsa 14.maijs, 00:09

Paldies!


pustumsa 13.maijs, 23:14

Paldies, Edgar! Tagad es sapratu. Jāmācās vēl daudz!


felsi 13.maijs, 23:12

Mežā, tā bija tā karstā diena, un tur tiešā saule no rīta līdz vakaram.


Karmena 13.maijs, 23:07

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


dziedava 13.maijs, 23:07

Tā attīstība notika mežā vai mājās?


pustumsa 13.maijs, 23:00

Liels paldies!


felsi 13.maijs, 22:59

Paldies Edgar!


Edgars Smislovs 13.maijs, 22:07

Te būs video, lai var saprast vieglāk - https://www.facebook.com/watch/?v=269941917512019


Edgars Smislovs 13.maijs, 22:03

Var pārprast šī statusa nozīmi, bet šis ir domāts tīklos, vai kā citādi, noķertiem putniem, ligzdošanas sezonas vidū. Pēc metodikas: L – perēšanas Laukums, kas konstatēts noķertam pieaugušam putnam (uz vēdera).


pustumsa 13.maijs, 21:50

Kāpēc neder perēšanas laukums? tāpēc, ka putns ligzdā?


Edgars Smislovs 13.maijs, 21:34

Šo būtu labi atkārtoti pārbaudīt, pēc iespējas netraucējot putnu, dzeltenie tārtiņi parasti ligzdo atklātākos, lielākos, purvos.


nekovārnis 13.maijs, 21:16

Putnu pazinēji var palaist garām nezināmu putnu,kas ieziņots kā vabole :) Nezināmus labāk ziņot kā "nezināms".


dziedava 13.maijs, 21:02

Skaidrs, ilgi tāds negaida, nav jau nekāda ~trihija, tāpēc arī tik maz apzināts.


zane_ernstreite 13.maijs, 20:56

Paldies, Marek! Bet nu ir taču līdzīgi... ))


zane_ernstreite 13.maijs, 20:53

Paldies! Jā, tieši izcirtumā. Man lapas šķita pazīstamas, bet nu nekādi nespēju savilkt kopā.


VijaS 13.maijs, 20:49

Gandrīz izjukušā augļķermeņa foto - 13. maija pēcpusdiena.


KrisVi 13.maijs, 20:20

Paldies, Edgar!


VijaS 13.maijs, 19:47

Korintes. Izcirtumos mēdz ļoti savairoties.


VijaS 13.maijs, 19:34

Pavasara dedestiņa


IevaM 13.maijs, 17:39

Paldies!


nekovārnis 13.maijs, 17:04

Priekškrūšu vairogs vairāk garš nekā plats, ar izliekumu apakšā.


nekovārnis 13.maijs, 16:59

Man ar tā kā pēc ragainās cikādes nimfas izskatās.


lichen_Ro 13.maijs, 13:13

Renāte, vienā no attēliem redzms blīvs (ne pulverveida/leprozs) laponis. Bet, pilnīgi reāli ka ir nobildētas vairākas sugas un kautkur ir arī Leprārija. Jebkurā gadījumā bez TLC te nav ko minēt :)


Aleksejs 13.maijs, 10:50

https://www.youtube.com/watch?v=qf9kE2cSqoo


dziedava 13.maijs, 00:16

Paraudziņu vajag :). Vija, hipotētiski teiktu, ka Metatrichia floriformis, tai mēdz būt sarkani kātiņi un oranžs sporu mākonis. Bet nevar izslēgt arī kādu kribrāriju. Bez labāka foto un, iespējams, arī paraudziņa līdz sugai nenoteikšu.


VijaS 12.maijs, 23:41

Julita, kā Tu domā? Gļotsēne ir, bet nevaru saprast, kas īsti. Varētu būt kaut kas no kribrārijām?


meža_meita 12.maijs, 23:23

Paldies par vijolīti!


VijaS 12.maijs, 23:15

Abi paraudziņi tika nesti mājās vienas kastītes dažādos nodalījumos, tāpēc pilnīgi izslēgt kaut kādu sporu sabiršanu nevar; šī iemesla pēc materiāls mikroskopēšanai - elateru kušķītis ar visām sporām - parasti tiek izplēsts ar pinceti no kādas galviņas vidus. Turklāt šis paraudziņš pie mikroskopa tika pirmais, bet bildes saliku vēlāk, kad neko prātīgāku nevarēju izdomāt. Šovakar uztaisīju vēl vienu fikso mikroskopiju no citas paraudziņa daļas - pat 400x palielinājumā var redzēt sporu lielos gredzenus un elateru blīvos vijumus. Bet jā - vizuāli pēc medainās neizskatās, biju pārliecināta, ka būs vai nu nelīdzenā, vai nolīdzinātā trihija.


zane_ernstreite 12.maijs, 23:13

Paldies! Man arī likās, ka izskatās pēc raibā vīngliemeža. Bet, atzīstos, pēc analoģijas ar parka vīngliemežiem, biju iedomājusies, ka tie visi ir nu... palieli.


Tasty_Y 12.maijs, 23:11

Arianta arbustorum


zane_ernstreite 12.maijs, 22:50

Paldies, Ansi, par visiem precizējumiem un noteiktajām sugām, un atvainojos, ka esmu pavirša attiecībā uz novērojuma statusu - zied, noziedējis utt.!


VijaS 12.maijs, 22:39

Paldies, Edgar!


Mimi Serada 12.maijs, 22:03

Laikam vienkārši neievēroju. Tomēr patīkami atrast kaut ko jauno:) Paldies par informāciju!


Ansis 12.maijs, 21:57

Zemākā un lielākā daudzumā ir mūru sīkvijzobe, ar zaļajām sporu vācelītēm, ļoti iespējams, jumstiņu samtīte (Ptychostomum imbricatulum)


Ansis 12.maijs, 21:39

Rīgā ir diezgan daudz stādītas. Vēlāk, vasarā lapas kļūs zaļas.


Mimi Serada 12.maijs, 21:37

Paldies, nekad agrāk nebiju tādu redzējusi.


felsi 12.maijs, 21:35

Paldies!


marsancija 12.maijs, 21:27

Margarita, paldies par skaidrojumu! Cik labi, ka kāds pasaka priekšā kādām pazīmēm pievērst uzmanību!


Ansis 12.maijs, 20:53

Parastās kļavas sārtlapu forma (fo. schwedleri).


forelljjanka 12.maijs, 20:41

Nu,ja izskatās vienādi,ar kaut ko jāsāk,parasti ar vienkāršāko.;)Temminku ar dubļainām kājām līdz vēderam gan nekad neesmu redzējis!:DD Savukārt,ja tā jāapraksta trulīša un temminka citas pazīmes...Baigais penteris jāraksta.Priekš tam ir jaunais Putnu noteicējs.Katrā ziņā,ja man gadītos ziemas tērpā temminks vai trulītis(kas nemaz nav nereāli,apskatījos 19.maijā Vītiņu pļavās likšņibītis,praktiski ziemas spalvu tērpā:),pirmais kam pievērstu uzmanību būtu kāju un knābja krāsa.;)


Gaidis Grandāns 12.maijs, 19:38

Uz kāju krāsu gan, manuprāt, vispār nevajadzētu "ieciklēties". Īpaši bridējputniem, kur kājas var būt nosmērētas ar dubļiem, krāsa var variēt atkarībā no attāluma, apgaismojuma, novērošanas apstākļiem. Uz citām pazīmēm tomēr var paļauties drošāk...


forelljjanka 12.maijs, 19:30

Neiedziļinoties citās pazīmes,temminkam kājas gaišas,zaļgandzeltenas,trulītim tumšas,gandrīz melnas.;)


meža_meita 12.maijs, 17:38

Kas norāda, ka šī nav leprārija? Paskaties arī UV reakciju.


lichen_Ro 12.maijs, 15:48

Vēl var būt Lecanora expallens vai L.compallens vai kāda cita sterila Lecanora


lichen_Ro 12.maijs, 15:44

Iespējams ka Lecanora alboflavida, Tai ir C+ oranžs/dreltens un K+ dzeltens....


lichen_Ro 12.maijs, 15:22

Teiktu ka ir U. florida, bet var būt visādi :)


lichen_Ro 12.maijs, 15:21

Iespējams ka Pyrrospora quernea, bet dīvaini ka sugai ir K+ reakcija, nevajadzētu būt... Pyrrospora quernea parasti aug šādi kā ir bildē. P.flavida nav tik miltaina...


IevaM 12.maijs, 14:02

Ivar, paldies!


IevaM 12.maijs, 14:01

Protams, Ilze, resni pirksti :D


Aleksejs 12.maijs, 13:34

Paldies, tieši domāju, ka kaut kas no čakstītēm.


asaris 12.maijs, 13:25

Akmeņčakstīte


Ilze Ķuze 12.maijs, 11:28

Skaista!


Ilze Ķuze 12.maijs, 11:28

Šī gan man izskatās pēc īssetas nekeras.


PutnuDraugsNagļos 12.maijs, 11:07

Gluži manas domas, taču ja nu kāds eksperts saskata tikai mazo ērgli.. Tomēr ne katru dienu vidējo ērgli sanāk redzēt, tāpēc arī ekspertu apstiprinājumam liela nozīme.


Izabella 12.maijs, 10:59

Paldies, Valda!


Aleksejs 12.maijs, 10:36

Dziesma https://www.youtube.com/watch?v=1gIwcZZPMAs


meža_meita 12.maijs, 10:31

Oi, šmuka!


PutnuDraugsNagļos 12.maijs, 10:30

Man viņi izskatās vienādi :) bet paldies, Gaidi!


Vīksna 12.maijs, 10:29

Paldies !


dziedava 12.maijs, 10:04

1 km tomēr nav arī gluži ceļa otrā pusē :). Suga, ko vēl tikai sapņoju atrast!


Gaidis Grandāns 12.maijs, 09:51

Temminka šņibītis


ivars 12.maijs, 09:46

Nekas cits jau tur nesanāk.


kamene 12.maijs, 09:45

Tieši šai ceļmalā nezināju, bet samērā liela atradne ir netālu pie Kūku Vēveriem. Tur pagājušā gadā bija monitorings.


dziedava 12.maijs, 09:39

Apmeklēta zināma atradne vai atrasta jauna?


dziedava 12.maijs, 09:36

Tā arī ir sārtā bezlape. Kā citiem augiem, arī šai sugai mēdz būt albīna forma


joonc 12.maijs, 09:22

varbūt kāds augu pētnieks var noteikt, kas tas par augu?


dziedava 12.maijs, 09:12

Krāsa varbūt no vecuma atkarīga?! Šī pēc kopskata vairāk T.varia atgādina. Sporas un elateras jau nevarēja iesprukt no otra paraudziņa?


grieze 12.maijs, 01:00

dzeguze


grieze 12.maijs, 00:53

bildes centrā redzams sila strazds


visvaldis.s 11.maijs, 23:53

Ierakstīju statusu- uzturas lokāli, bet vajadzētu- kaujas.


meža_meita 11.maijs, 23:29

Es domāju, te Ivars pie vainas :D


meža_meita 11.maijs, 23:01

Paldies Uģi!


Irbe 11.maijs, 22:50

Ar ķauķiem jāsāk pa vienam. Manuprāt brūnspārnu visvieglāk atšķirt no citiem, ja redzami spārni. Spalvas ar brūnām maliņām, kādu nav līdzīgajam gaišajam ķauķim. + katram citāda dziesma. http://www.putni.lv/curcom.htm http://www.putni.lv/curcur.htm


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts