Aktīvie lietotāji: 167 Šodien ievadītie novērojumi: 488 Kopējais novērojumu skaits: 2237199
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2021. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-11-11 12:10:17

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad nodrošināja tiešraides no deviņām putnu ligzdām, kā arī interesenti varēja sekot līdzi zemūdens notikumiem Līgatnes upē. No ligzdu vērošanas viedokļa sezona kopumā vērtējama kā veiksmīga, jo olas tika izdētas gandrīz visās ligzdās. Vienīgā, kurā tās tā arī netika iedētas, ir sezonas sākumā tik cerīgā jūras ērgļu ligzda Slīterē, kur abi pāra putni jau ilgstoši uzturas kopā un apmeklē ligzdu, tomēr šogad kaut kādu iemeslu dēļ ligzdošanu neuzsāka. Sezona gan bija arī daudziem emocionāliem notikumiem pārbagāta, un izaudzināt jaunos putnus izdevās četrās ligzdās: melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagiem Rīgā, melnajiem stārķiem Siguldas novadā un mazajiem ērgļiem ligzdā eglē.

Jūras ērgļu ligzda Durbē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Visu laiku skatītākajā tiešraides kamerā – jūras ērgļu ligzdā Durbē – šī sezona izvērtās daudziem emocionāliem notikumiem piesātināta. Jūras ērgļi pulcēja ļoti daudz skatītāju – 26. aprīlī tiešraidei YouTube bija 31 657 skatījumi.

Ilggadīgie ligzdas saimnieki Milda un Raimis, kas šeit sekmīgi ligzdoja sākot ar 2018. gada sezonu un ik gadu izaudzināja divus mazuļus, ziemā te bija redzami reti. 9. janvārī abi divi pirmo reizi šogad bija ligzdā un uzsāka tās atjaunošanas darbus.

Milda pēdējos divos gados ir precīza un arī šosezon pirmo olu izdēja 12. martā (2018. gadā – 24.03., 2019. gadā – 10.03.). Savukārt otro un trešo – 15. un 18. martā. Abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai pat vairāki, jo ērgļi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tas tika manīts ligzdā. Visticamāk, putns gāja bojā vai tika nopietni savainots. Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja ligzdu, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Teritorijā regulāri uzturējās sveši jūras ērgļi, bet precīzu skaitu pateikt bija sarežģīti, jo vairums no tiem nebija gredzenoti.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Viņa biežāk sāka pamest ligzdu sākot ar 8. aprīli. Kopš šīs dienas Mildai blakus turējās tēviņš, kam bija raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Tāpēc arī viņš ieguva vārdu Čips.

Ja pirmajās dienās tēviņš olas tikai sargāja, tad, sākot no 14. aprīļa, viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas pat ilgāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas nebija pietiekami, lai izbarotu visu ģimeni. 25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un Milda ar Čipu bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ, kā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo barību. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri izlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt.

27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties ērglis, kurš izēda trešo olu, kopš šī brīža regulāri uzturējās teritorijā un dažkārt viņam ligzdā pievienojās arī Milda. Tēviņam tika dots vārds K kungs un visas vasaras periodā viņš regulāri bija redzams ligzdā. Vasarā ligzdā bija redzami vairāki sveši jūras ērgļi, taču tikai daži no tiem bija gredzenoti. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie bija pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varēja būt mātīte.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu.

Milda kopā ar K kungu turpināja apmeklēt ligzdu arī rudenī. Parasti tās bija neilgas vizītes, kad abi pagrozījās ligzdā, pārkārtoja kādu zaru un drīz devās prom.

Kamera turpinās strādāt visu gadu un tam, kā attīstīsies K kunga un Mildas attiecības, varēsim sekot līdzi arī turpmāk.

Jūras ērgļi Slīterē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā sezonā iepazītais jūras ērgļu pāris Silva un Slīters arī visu šo ligzdošanas sezonu turpināja apmeklēt ligzdu, sparīgi būvēja to aizvien lielāku. Pavasarī arī aktīvi pārojās, un šķita jau, ka olas te tiks izdētas ātrāk nekā otrā ar kameru aprīkotajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, bet diemžēl nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika.

Ņemot vērā, ka abi pāra putni turpināja regulāri apmeklēt šo ligzdu, nebija iemesla šaubām, ka tie varētu būt izvēlējušies ligzdot kur citur. Netālu no šīs vietas atrodas mākslīgā ligzda, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera. Interesanti, ka tur pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā tas bija paredzams, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai. Silva ar Slīteru mākslīgajā ligzdā tika fiksēti dažas reizes martā, aprīlī un maijā.

Ligzdā ciemojās daudz un dažādi ciemiņi, tomēr gredzeni bija vien diviem no putniem. 20. maijā te bija redzams klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā. Savukārt 28. septembrī ligzdā viesojās jauns jūras ērglis ar gredzenu H672, kuru ornitologs Jānis Ķuze gredzenoja ligzdā 2021. gada 21. maijā Kurzemes D daļā, Durbes ligzdai tuvākajā zināmajā kaimiņu ligzdā.

Vasaras vidū Silva un Slīters salīdzinoši reti apmeklēja ligzdu, tāpēc tajā varēja vērot ļoti daudz citu putnu sugu. Kā interesantākie jāmin bezdelīgu piekūni, kuri ligzdā bija ielidojuši vairākas reizes jūnija sākumā, kā arī divas reizes augustā.

Sākot no 22. augusta, Silva un Slīters ligzdā bija redzami gandrīz katru dienu un turpināja celt savu pili aizvien lielāku un augstāku.12. oktobrī pie kameras tika veikti tehniski uzlabošanas darbi, pārvietojot kameras objektīvu, jo putni ligzdu bija uzkrāmējuši tik augstu, ka viņus pilnā augumā vairs nebija iespējams apskatīt.

Notikumus šajā ligzdā varēs turpināt vērot arī aukstajā sezonā.

Melnās klijas Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā ligzdošanas sezonā iepazītais melno kliju pāris Golda un Grejs arī šogad ligzdoja šajā ligzdā, abi putni atgriezās no migrācijas 12. aprīlī. Interesanti, ka šīs sugas putni ligzdu rotā ar visādiem dīvainiem priekšmetiem: ligzdā varēja redzēt gan alus pudeļu etiķetes, gan plēves, lupatas, putuplastu un citas, klijuprāt, noderīgas lietas.

Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī, savukārt cāļi izšķīlās 22., 23. un 27. maijā. Interesanti, ka perēšanas laikā ligzdā ik pa laikam ciemojās melnā klija ar gredzenu A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Nav zināms vai Golda te ligzdoja jau tad, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr to nevar arī izslēgt.

Gādīgais Grejs savai augošajai saimei arī šogad ēdienu piegādāja pietiekamā daudzumā, un uz ligzdu pārsvarā tika nesti kurmji, zivis, putni, grauzēji, pa kādai vardei vai čūskai, bet bija arī pavisam dīvaini gaļas izstrādājumi: tītara kāja, pīles galva, cūkas āda, zarnu ķeskas vai neizskaidrojamas izcelsmes paplūkāta gaļa.

15. jūnijā jaunie putni tika apgredzenoti – diviem vecākajiem Aigars Kalvāns uzlika arī plastmasas krāsu gredzenus ar numuriem G07 (vidējam cālim) un G08 (vecākajam cālim). Diemžēl jaunākajam cālim, liekot gredzenu, tas saplīsa, un tāpēc putns tika apgredzenots tikai ar metāla gredzenu.

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās mātīte, kas pēdējo reizi ligzdā bija redzama 10. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt tēviņš turpināja visus trīs mazuļus apgādāt ar medījumu. 22. augustā ligzdā pēdējo reizi tika manīts vecākais cālis, kam forumieši bija devuši vārdu Rude, bet nākošajā dienā arī Grejs, vidējais (Miķis) un jaunākais mazulis (Pūka) devās migrācijas gaitās.

Vistu vanagi Rīgā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pērn iepazītais vistu vanagu pāris Boka un Luijs šogad ligzdošanu šajā teritorijā neuzsāka, tāpēc bija pamatotas bažas, ka 2021. gadā te netiks izaudzināti mazuļi.

22. martā ligzdu pirmo reizi apmeklēja pagājušajā gadā šķīlies vistu vanags ar gredzenu H44 (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.), savukārt 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā dzimusi mātīte ar gredzenu H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020.). Forumieši šiem putniem deva vārdus, iedvesmojoties no gredzenu burta – Hilda un Haris.

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu, 17. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu, savukārt pārējās divas attiecīgi 19. un 22. aprīlī. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, tēviņš nepušķoja ligzdu, un turklāt to sarūpētais dējums bija ļoti vēls. Nepārtraukta olu inkubācija sākās ar otrās olas izdēšanu, un tāpēc abi vecākie mazuļi izšķīlās ar dažu stundu starpību 25. maijā, savukārt jaunākais cālis – 27. maijā.

Jaunie vecāki, neskatoties uz pieredzes trūkumu, lieliski tika galā ar saviem pienākumiem. Bija gan dienas, kad Harim nevedās ar medījuma sagādāšanu, bet kopumā visi trīs cāļi tika labi baroti. Vecākie gan mēdza nostumt jaunāko no labākās pozīcijas pie mātītes knābja, bet tas savukārt sagaidīja, kamēr vecākie ir paēduši, un tad arī tika pie kāda kumosa. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņēma dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūca ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnesa arī pa kādam grauzējam.

17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis apgredzenoja jaunos vistu vanagus ar gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam). Jūnija beigās jaunie putni sāka izpētīt zarus blakus ligzdai un tajā viņus varēja redzēt aizvien retāk. Visa ģimene kopā pēdējo reizi te tika manīta 15. jūlijā.

Šo ligzdu būs iespēja vērot arī ziemas periodā.

Zivjērgļi Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja jau ilggadīgais šīs ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams. Kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Turpmākajās dienās ligzdā bija redzami vairāki zivjērgļi, no kuriem divi bija gredzenoti. 9. aprīlī ligzdā parādījās zivjērglis ar gredzenu K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas). Putns ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā, un tika redzēts vēlāk šīs sezonas izskaņā – 20. jūlijā. Savukārt 12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH.

12. aprīļa pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Pirmo olu, tieši tāpat kā pērn, viņa izdēja 24. aprīlī. Nākamās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad Vitai tā bija pirmā ligzdošana, abi putni šogad sapratās daudz labāk un perēšanas pienākumus sadalīja harmoniskāk. Mātīte bija salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskatīja kādas briesmas, aizlidoja no ligzdas, un olas uz īsu brīdi tika atstātas arī vienas.

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Mazuļiem tika doti vārdi Pipars un Poga.

15. jūnijā jaunākais cālis trāpīja savu strūklu tieši kamerā, un turpmāk ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai.

Ornitologs Aigars Kalvāns mazuļus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru. Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika. Diemžēl piepildījās pagājušā gada scenārijs, jo 2020. gada 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags, savukārt šogad, lai kā Vita necenstos aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags 9. jūlijā sagrāba Piparu un 11. jūlijā – Pogu.

20. un 21. jūlijā ligzdā bez Vitas un Teo varēja aplūkot vēl četrus citus zivjērgļus jau pavasarī redzēto mātīti ar gredzenu K33, citu putnu ar sarkanu gredzenu G52 (tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, tiešraides ligzdā tika redzēts vēl arī 10. augustā) un mātīti ar melnu gredzenu A67, kas nav Latvijā gredzenots putns.

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā bija 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Vēlāk ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Pēdējo reizi zivjērgļa balss kamerā tika dzirdēta 3. septembrī.

Melnie stārķi Siguldas novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmais melnais stārķis ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet ilgi šeit neuzkavējās. 11. aprīlī ligzdā svilpdams ielidoja cits stārķis, un nākošajā dienā, iespējams, tas pats putns atkal apmeklēja ligzdu. Ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis putns ir tēviņš. Vēlāk 12. aprīlī ligzdā bija redzama arī mātīte, bet diemžēl pēc tam tā vairs netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa, kuram tika dots vārds Grāfs, uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns – tas skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, tā bija mātīte.

12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī mātīte, kurai tika dots vārds Grāfiene, bija izdējusi pirmo olu. 14. maija un 16. maija naktī viņa izdēja vēl divas olas. Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Mātīte gan dažkārt bija prom ilgāku laiku (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām). Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Pirmais mazulis izšķīlās 12. jūnijā, otrais – 14. jūnijā, bet pēdējais vēl dienu vēlāk. Mazie stārķēni bieži aizsedza ēdiena atrīšanas vietu, un nebija īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki tiem atnesa. Pārsvarā tās bija lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Sezonas laikā auga spriedze, vai stārķēni paspēs izaugt un vai pietiks barības, jo dējums bija ļoti vēls un vasara silta, līdz ar to grāvji ievērojami sausāki.

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt, līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus melnos stārķēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, barības trūkums spieda šādi rīkoties. Pieaugušie putni pavadīja ligzdā pavisam īsu mirkli, tikai lai atrītu barību, netika ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Gan jūlijā, gan augustā dažas reizes vistu vanags mēģināja uzbrukt mazuļiem, bet naktīs regulāri tika dzirdēta arī meža pūces mātītes balss netālu no ligzdas.

Jūlijā stārķēni tika baroti vidēji 5,4 reizes dienā, savukārt augusta sākumā laiks kļuva vēsāks un ēdienreižu skaits saruka līdz 3-4 reizēm dienā. Parasti melno stārķu mātītes dodas migrācijā ātrāk nekā tēviņi un jaunie putni. Tā notika arī šajā ligzdā – Grāfiene pēdējo reizi ligzdā tika manīta 12. augustā, un ēdienreižu skats pēc tam saruka līdz 1-2 reizēm dienā.

Tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 metrus no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, kurā tika ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, kas tika novietots barotavas vidū.

20. augustā pirmie divi mazuļi izlidoja no ligzdas, savukārt 22. augustā jau bija vērojams brīdis, kad visi trīs jaunie stārķi bija izlidojuši. Nākošajā dienā divi jaunuļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti, trešais pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, kas deva iespēju sekot līdzi barotavā notiekošajam. 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā, kamēr Aleksejs mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas) ar bļaušanu viens aiz otra pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.

Baltie stārķi Tukuma novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" tika uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā, un balsošanas rezultātā tie tika nosaukti par Fāzi un Voltu.

Visu šo sezonu varētu raksturot kā nebeidzamu cīņu par šo ligzdu un teritoriju. Konflikti ar citiem baltajiem stārķiem te bija ļoti regulāri. 15. aprīļa naktī Fāze izdēja pirmo olu, taču konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī.

21. aprīlī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka Volts aizlidoja, atstājot svešo vienu pašu ar olām. Stārķiene mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām.

Šī kamera šosezon bija vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās, tie ir diezgan aktīvi arī tumšajā diennakts laikā, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan apgrozīt olas, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā. Parasti naktīs ligzdā uzturējās abi putni, tikai dažkārt Fāze bija atstāta viena pati.

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, un medījuma nebija pietiekoši, līdz ar to mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru un diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti. Medījumā pārsvarā tika nestas vardes, čūskas, sliekas, bet vismazāk mazuļiem garšoja kukaiņi.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis, visticamāk, mātīte, kas tēviņa klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus. Nākošajā dienā svešiniece atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā un tikai noskatījās.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā pa nakti nepalika. Volts ligzdā pavadīja pavisam īsus brīžus, retu reizi atlidoja līdzi Fāzei un pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā. Savukārt ligzdas saimniece gan uzturējās teritorijā un padzina svešiniekus, kas ik pa laikam atlidoja uz ligzdu.

Fāze 8. augusta vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Pēdējo reizi viņa tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augustā.

Mazais ērglis ligzdā bērzā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmo reizi šosezon mazais ērglis ligzdā tika manīts 13. aprīlī, savukārt abi pāra putni te atrādījās 16. aprīlī. Tiem tika doti vārdi Laila un Uldis. Sezonas sākumā viss ritēja bez lielām problēmām, un 4. maijā Laila izdēja vienīgo olu, savukārt Uldis savai sirdsdāmai nesa dažādus medījumus: ķirzakas, zivis, grauzējus, kurmjus, putnēnus, kā arī, protams, vardes.

Diemžēl šī gada ligzdošanas sezona šajā mazo ērgļu ligzdā izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāta bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu. Pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā mātīte izlidoja no ligzdas, ola nokrita. Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei barību, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās.

Abi pāra putni gan turpināja uzturēties teritorijā, mazliet piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram. Jūlija beigās viņi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, labiekārtojot ligzdu – nesa jaunus zarus un izmēģināja ligzdas ērtumu.

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu, saposa to un izrādīja savstarpējās simpātijas pirms tālā migrācijas ceļa.

Mazais ērglis ligzdā eglē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Viens mazais ērglis parādījās ligzdā 12. aprīlī, un, visticamāk, tā bija jau iepriekšējās sezonās iepazītā ligzdas saimniece Anna. Turpmākajās dienās varēja nojaust, ka teritorijā uzturas arī otrs mazais ērglis, līdz 14. aprīlī tie abi kopā bija redzami ligzdā. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot, bet šķiet, ka šogad ligzdā saimniekoja jau iepriekšējā saimniece Anna un cits tēviņš, kas arī šogad tika saukts par Andri.

26. aprīlī mātīte izdēja olu, savukārt tēviņš regulāri piegādāja barību perējošajai Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu. Kopumā Andris bija ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī pa kādai badošanās dienai.

4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad bija viens, šeit varēja vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Aktīvākie forumieši mazuli nosauca par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus, gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai, kad nepieciešams, cālim palīdzēja ar ēdiena sadalīšanu.

Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas. Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei.

Bija arī dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus. 3. augustā Pērle sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu, līdz 8. augusta rītā (65 dienu vecumā) beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai.

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī, savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas. 16. septembrī Andris viens pats vēl bija atlidojis atvadīties no ligzdas.

Interesanti, ka martā, kad tika atjaunota tiešsaistes kameras darbība, aptuveni 190 metru attālumā no mazā ērgļa ligzdas tika atrasta vistu vanaga ligzda, kurā vanagi vēlāk sekmīgi izaudzināja mazuļus.

Zemūdens kamera Līgatnē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Iepriekšējā sezonā varējām vērot zemūdens kameru no nēģu nārstošanas vietas Raķupē, savukārt no 2020. gada decembra kamera sniedza iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā.

Pavasarī aktīvāka kustība pie kameras sākās aprīļa otrajā pusē, kad varēja vērot gan lielākas un mazākas zivis, gan bija novērojams arī nēģis. Vasarā pie kameras nogrozījās šādas zivju sugas: forele, sapals, rauda, asaris, alata, līdaka un daudz mazu, līdz sugai nenosakāmu zivtiņu.

Aktīvāka rosība pie kameras sākās ar septembrī, kad jau bez ierastajām zivju sugām vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī, bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī. Arī oktobrī ik pa laikam varēja novērot, kā ūdrs medī kameras priekšā.

Sākot ar 4. oktobri kamerai garām paslīdēja lielas zivis – visticamāk, taimiņi un laši meklēja potenciālu nārsta vietu. Nārsts tiem parasti noris līdz novembra vidum, tāpēc plānots, ka zemūdens pasauli Līgatnes upē būs iespējams vērot arī aukstajā sezonā.

Ilze Bojāre

2021-11-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Badhamia sp., Physarum sp. - 2025-09-19 dziedava
Phalacrocorax carbo - 2025-09-19 Inese_Plume
Anguis fragilis - 2025-09-19 zalktene12
Ardea cinerea - 2025-09-19 Acenes
Badhamia sp., Physarum sp. - 2025-09-19 dziedava
Pandion haliaetus - 2025-09-19 Gaidis Grandāns
Falco tinnunculus - 2025-09-19 Gaidis Grandāns
Nezināms
Ignotus
@ VijaS
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 19.septembris, 14:49

Spīdulis (Glischrochilus grandis).


nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts