Aktīvie lietotāji: 198 Šodien ievadītie novērojumi: 262 Kopējais novērojumu skaits: 1828824
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2021. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-11-11 12:10:17

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad nodrošināja tiešraides no deviņām putnu ligzdām, kā arī interesenti varēja sekot līdzi zemūdens notikumiem Līgatnes upē. No ligzdu vērošanas viedokļa sezona kopumā vērtējama kā veiksmīga, jo olas tika izdētas gandrīz visās ligzdās. Vienīgā, kurā tās tā arī netika iedētas, ir sezonas sākumā tik cerīgā jūras ērgļu ligzda Slīterē, kur abi pāra putni jau ilgstoši uzturas kopā un apmeklē ligzdu, tomēr šogad kaut kādu iemeslu dēļ ligzdošanu neuzsāka. Sezona gan bija arī daudziem emocionāliem notikumiem pārbagāta, un izaudzināt jaunos putnus izdevās četrās ligzdās: melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagiem Rīgā, melnajiem stārķiem Siguldas novadā un mazajiem ērgļiem ligzdā eglē.

Jūras ērgļu ligzda Durbē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Visu laiku skatītākajā tiešraides kamerā – jūras ērgļu ligzdā Durbē – šī sezona izvērtās daudziem emocionāliem notikumiem piesātināta. Jūras ērgļi pulcēja ļoti daudz skatītāju – 26. aprīlī tiešraidei YouTube bija 31 657 skatījumi.

Ilggadīgie ligzdas saimnieki Milda un Raimis, kas šeit sekmīgi ligzdoja sākot ar 2018. gada sezonu un ik gadu izaudzināja divus mazuļus, ziemā te bija redzami reti. 9. janvārī abi divi pirmo reizi šogad bija ligzdā un uzsāka tās atjaunošanas darbus.

Milda pēdējos divos gados ir precīza un arī šosezon pirmo olu izdēja 12. martā (2018. gadā – 24.03., 2019. gadā – 10.03.). Savukārt otro un trešo – 15. un 18. martā. Abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai pat vairāki, jo ērgļi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tas tika manīts ligzdā. Visticamāk, putns gāja bojā vai tika nopietni savainots. Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja ligzdu, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Teritorijā regulāri uzturējās sveši jūras ērgļi, bet precīzu skaitu pateikt bija sarežģīti, jo vairums no tiem nebija gredzenoti.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Viņa biežāk sāka pamest ligzdu sākot ar 8. aprīli. Kopš šīs dienas Mildai blakus turējās tēviņš, kam bija raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Tāpēc arī viņš ieguva vārdu Čips.

Ja pirmajās dienās tēviņš olas tikai sargāja, tad, sākot no 14. aprīļa, viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas pat ilgāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas nebija pietiekami, lai izbarotu visu ģimeni. 25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un Milda ar Čipu bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ, kā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo barību. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri izlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt.

27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties ērglis, kurš izēda trešo olu, kopš šī brīža regulāri uzturējās teritorijā un dažkārt viņam ligzdā pievienojās arī Milda. Tēviņam tika dots vārds K kungs un visas vasaras periodā viņš regulāri bija redzams ligzdā. Vasarā ligzdā bija redzami vairāki sveši jūras ērgļi, taču tikai daži no tiem bija gredzenoti. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie bija pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varēja būt mātīte.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu.

Milda kopā ar K kungu turpināja apmeklēt ligzdu arī rudenī. Parasti tās bija neilgas vizītes, kad abi pagrozījās ligzdā, pārkārtoja kādu zaru un drīz devās prom.

Kamera turpinās strādāt visu gadu un tam, kā attīstīsies K kunga un Mildas attiecības, varēsim sekot līdzi arī turpmāk.

Jūras ērgļi Slīterē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā sezonā iepazītais jūras ērgļu pāris Silva un Slīters arī visu šo ligzdošanas sezonu turpināja apmeklēt ligzdu, sparīgi būvēja to aizvien lielāku. Pavasarī arī aktīvi pārojās, un šķita jau, ka olas te tiks izdētas ātrāk nekā otrā ar kameru aprīkotajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, bet diemžēl nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika.

Ņemot vērā, ka abi pāra putni turpināja regulāri apmeklēt šo ligzdu, nebija iemesla šaubām, ka tie varētu būt izvēlējušies ligzdot kur citur. Netālu no šīs vietas atrodas mākslīgā ligzda, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera. Interesanti, ka tur pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā tas bija paredzams, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai. Silva ar Slīteru mākslīgajā ligzdā tika fiksēti dažas reizes martā, aprīlī un maijā.

Ligzdā ciemojās daudz un dažādi ciemiņi, tomēr gredzeni bija vien diviem no putniem. 20. maijā te bija redzams klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā. Savukārt 28. septembrī ligzdā viesojās jauns jūras ērglis ar gredzenu H672, kuru ornitologs Jānis Ķuze gredzenoja ligzdā 2021. gada 21. maijā Kurzemes D daļā, Durbes ligzdai tuvākajā zināmajā kaimiņu ligzdā.

Vasaras vidū Silva un Slīters salīdzinoši reti apmeklēja ligzdu, tāpēc tajā varēja vērot ļoti daudz citu putnu sugu. Kā interesantākie jāmin bezdelīgu piekūni, kuri ligzdā bija ielidojuši vairākas reizes jūnija sākumā, kā arī divas reizes augustā.

Sākot no 22. augusta, Silva un Slīters ligzdā bija redzami gandrīz katru dienu un turpināja celt savu pili aizvien lielāku un augstāku.12. oktobrī pie kameras tika veikti tehniski uzlabošanas darbi, pārvietojot kameras objektīvu, jo putni ligzdu bija uzkrāmējuši tik augstu, ka viņus pilnā augumā vairs nebija iespējams apskatīt.

Notikumus šajā ligzdā varēs turpināt vērot arī aukstajā sezonā.

Melnās klijas Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā ligzdošanas sezonā iepazītais melno kliju pāris Golda un Grejs arī šogad ligzdoja šajā ligzdā, abi putni atgriezās no migrācijas 12. aprīlī. Interesanti, ka šīs sugas putni ligzdu rotā ar visādiem dīvainiem priekšmetiem: ligzdā varēja redzēt gan alus pudeļu etiķetes, gan plēves, lupatas, putuplastu un citas, klijuprāt, noderīgas lietas.

Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī, savukārt cāļi izšķīlās 22., 23. un 27. maijā. Interesanti, ka perēšanas laikā ligzdā ik pa laikam ciemojās melnā klija ar gredzenu A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Nav zināms vai Golda te ligzdoja jau tad, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr to nevar arī izslēgt.

Gādīgais Grejs savai augošajai saimei arī šogad ēdienu piegādāja pietiekamā daudzumā, un uz ligzdu pārsvarā tika nesti kurmji, zivis, putni, grauzēji, pa kādai vardei vai čūskai, bet bija arī pavisam dīvaini gaļas izstrādājumi: tītara kāja, pīles galva, cūkas āda, zarnu ķeskas vai neizskaidrojamas izcelsmes paplūkāta gaļa.

15. jūnijā jaunie putni tika apgredzenoti – diviem vecākajiem Aigars Kalvāns uzlika arī plastmasas krāsu gredzenus ar numuriem G07 (vidējam cālim) un G08 (vecākajam cālim). Diemžēl jaunākajam cālim, liekot gredzenu, tas saplīsa, un tāpēc putns tika apgredzenots tikai ar metāla gredzenu.

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās mātīte, kas pēdējo reizi ligzdā bija redzama 10. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt tēviņš turpināja visus trīs mazuļus apgādāt ar medījumu. 22. augustā ligzdā pēdējo reizi tika manīts vecākais cālis, kam forumieši bija devuši vārdu Rude, bet nākošajā dienā arī Grejs, vidējais (Miķis) un jaunākais mazulis (Pūka) devās migrācijas gaitās.

Vistu vanagi Rīgā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pērn iepazītais vistu vanagu pāris Boka un Luijs šogad ligzdošanu šajā teritorijā neuzsāka, tāpēc bija pamatotas bažas, ka 2021. gadā te netiks izaudzināti mazuļi.

22. martā ligzdu pirmo reizi apmeklēja pagājušajā gadā šķīlies vistu vanags ar gredzenu H44 (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.), savukārt 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā dzimusi mātīte ar gredzenu H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020.). Forumieši šiem putniem deva vārdus, iedvesmojoties no gredzenu burta – Hilda un Haris.

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu, 17. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu, savukārt pārējās divas attiecīgi 19. un 22. aprīlī. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, tēviņš nepušķoja ligzdu, un turklāt to sarūpētais dējums bija ļoti vēls. Nepārtraukta olu inkubācija sākās ar otrās olas izdēšanu, un tāpēc abi vecākie mazuļi izšķīlās ar dažu stundu starpību 25. maijā, savukārt jaunākais cālis – 27. maijā.

Jaunie vecāki, neskatoties uz pieredzes trūkumu, lieliski tika galā ar saviem pienākumiem. Bija gan dienas, kad Harim nevedās ar medījuma sagādāšanu, bet kopumā visi trīs cāļi tika labi baroti. Vecākie gan mēdza nostumt jaunāko no labākās pozīcijas pie mātītes knābja, bet tas savukārt sagaidīja, kamēr vecākie ir paēduši, un tad arī tika pie kāda kumosa. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņēma dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūca ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnesa arī pa kādam grauzējam.

17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis apgredzenoja jaunos vistu vanagus ar gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam). Jūnija beigās jaunie putni sāka izpētīt zarus blakus ligzdai un tajā viņus varēja redzēt aizvien retāk. Visa ģimene kopā pēdējo reizi te tika manīta 15. jūlijā.

Šo ligzdu būs iespēja vērot arī ziemas periodā.

Zivjērgļi Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja jau ilggadīgais šīs ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams. Kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Turpmākajās dienās ligzdā bija redzami vairāki zivjērgļi, no kuriem divi bija gredzenoti. 9. aprīlī ligzdā parādījās zivjērglis ar gredzenu K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas). Putns ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā, un tika redzēts vēlāk šīs sezonas izskaņā – 20. jūlijā. Savukārt 12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH.

12. aprīļa pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Pirmo olu, tieši tāpat kā pērn, viņa izdēja 24. aprīlī. Nākamās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad Vitai tā bija pirmā ligzdošana, abi putni šogad sapratās daudz labāk un perēšanas pienākumus sadalīja harmoniskāk. Mātīte bija salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskatīja kādas briesmas, aizlidoja no ligzdas, un olas uz īsu brīdi tika atstātas arī vienas.

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Mazuļiem tika doti vārdi Pipars un Poga.

15. jūnijā jaunākais cālis trāpīja savu strūklu tieši kamerā, un turpmāk ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai.

Ornitologs Aigars Kalvāns mazuļus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru. Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika. Diemžēl piepildījās pagājušā gada scenārijs, jo 2020. gada 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags, savukārt šogad, lai kā Vita necenstos aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags 9. jūlijā sagrāba Piparu un 11. jūlijā – Pogu.

20. un 21. jūlijā ligzdā bez Vitas un Teo varēja aplūkot vēl četrus citus zivjērgļus jau pavasarī redzēto mātīti ar gredzenu K33, citu putnu ar sarkanu gredzenu G52 (tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, tiešraides ligzdā tika redzēts vēl arī 10. augustā) un mātīti ar melnu gredzenu A67, kas nav Latvijā gredzenots putns.

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā bija 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Vēlāk ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Pēdējo reizi zivjērgļa balss kamerā tika dzirdēta 3. septembrī.

Melnie stārķi Siguldas novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmais melnais stārķis ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet ilgi šeit neuzkavējās. 11. aprīlī ligzdā svilpdams ielidoja cits stārķis, un nākošajā dienā, iespējams, tas pats putns atkal apmeklēja ligzdu. Ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis putns ir tēviņš. Vēlāk 12. aprīlī ligzdā bija redzama arī mātīte, bet diemžēl pēc tam tā vairs netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa, kuram tika dots vārds Grāfs, uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns – tas skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, tā bija mātīte.

12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī mātīte, kurai tika dots vārds Grāfiene, bija izdējusi pirmo olu. 14. maija un 16. maija naktī viņa izdēja vēl divas olas. Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Mātīte gan dažkārt bija prom ilgāku laiku (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām). Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Pirmais mazulis izšķīlās 12. jūnijā, otrais – 14. jūnijā, bet pēdējais vēl dienu vēlāk. Mazie stārķēni bieži aizsedza ēdiena atrīšanas vietu, un nebija īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki tiem atnesa. Pārsvarā tās bija lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Sezonas laikā auga spriedze, vai stārķēni paspēs izaugt un vai pietiks barības, jo dējums bija ļoti vēls un vasara silta, līdz ar to grāvji ievērojami sausāki.

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt, līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus melnos stārķēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, barības trūkums spieda šādi rīkoties. Pieaugušie putni pavadīja ligzdā pavisam īsu mirkli, tikai lai atrītu barību, netika ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Gan jūlijā, gan augustā dažas reizes vistu vanags mēģināja uzbrukt mazuļiem, bet naktīs regulāri tika dzirdēta arī meža pūces mātītes balss netālu no ligzdas.

Jūlijā stārķēni tika baroti vidēji 5,4 reizes dienā, savukārt augusta sākumā laiks kļuva vēsāks un ēdienreižu skaits saruka līdz 3-4 reizēm dienā. Parasti melno stārķu mātītes dodas migrācijā ātrāk nekā tēviņi un jaunie putni. Tā notika arī šajā ligzdā – Grāfiene pēdējo reizi ligzdā tika manīta 12. augustā, un ēdienreižu skats pēc tam saruka līdz 1-2 reizēm dienā.

Tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 metrus no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, kurā tika ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, kas tika novietots barotavas vidū.

20. augustā pirmie divi mazuļi izlidoja no ligzdas, savukārt 22. augustā jau bija vērojams brīdis, kad visi trīs jaunie stārķi bija izlidojuši. Nākošajā dienā divi jaunuļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti, trešais pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, kas deva iespēju sekot līdzi barotavā notiekošajam. 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā, kamēr Aleksejs mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas) ar bļaušanu viens aiz otra pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.

Baltie stārķi Tukuma novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" tika uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā, un balsošanas rezultātā tie tika nosaukti par Fāzi un Voltu.

Visu šo sezonu varētu raksturot kā nebeidzamu cīņu par šo ligzdu un teritoriju. Konflikti ar citiem baltajiem stārķiem te bija ļoti regulāri. 15. aprīļa naktī Fāze izdēja pirmo olu, taču konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī.

21. aprīlī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka Volts aizlidoja, atstājot svešo vienu pašu ar olām. Stārķiene mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām.

Šī kamera šosezon bija vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās, tie ir diezgan aktīvi arī tumšajā diennakts laikā, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan apgrozīt olas, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā. Parasti naktīs ligzdā uzturējās abi putni, tikai dažkārt Fāze bija atstāta viena pati.

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, un medījuma nebija pietiekoši, līdz ar to mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru un diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti. Medījumā pārsvarā tika nestas vardes, čūskas, sliekas, bet vismazāk mazuļiem garšoja kukaiņi.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis, visticamāk, mātīte, kas tēviņa klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus. Nākošajā dienā svešiniece atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā un tikai noskatījās.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā pa nakti nepalika. Volts ligzdā pavadīja pavisam īsus brīžus, retu reizi atlidoja līdzi Fāzei un pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā. Savukārt ligzdas saimniece gan uzturējās teritorijā un padzina svešiniekus, kas ik pa laikam atlidoja uz ligzdu.

Fāze 8. augusta vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Pēdējo reizi viņa tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augustā.

Mazais ērglis ligzdā bērzā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmo reizi šosezon mazais ērglis ligzdā tika manīts 13. aprīlī, savukārt abi pāra putni te atrādījās 16. aprīlī. Tiem tika doti vārdi Laila un Uldis. Sezonas sākumā viss ritēja bez lielām problēmām, un 4. maijā Laila izdēja vienīgo olu, savukārt Uldis savai sirdsdāmai nesa dažādus medījumus: ķirzakas, zivis, grauzējus, kurmjus, putnēnus, kā arī, protams, vardes.

Diemžēl šī gada ligzdošanas sezona šajā mazo ērgļu ligzdā izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāta bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu. Pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā mātīte izlidoja no ligzdas, ola nokrita. Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei barību, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās.

Abi pāra putni gan turpināja uzturēties teritorijā, mazliet piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram. Jūlija beigās viņi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, labiekārtojot ligzdu – nesa jaunus zarus un izmēģināja ligzdas ērtumu.

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu, saposa to un izrādīja savstarpējās simpātijas pirms tālā migrācijas ceļa.

Mazais ērglis ligzdā eglē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Viens mazais ērglis parādījās ligzdā 12. aprīlī, un, visticamāk, tā bija jau iepriekšējās sezonās iepazītā ligzdas saimniece Anna. Turpmākajās dienās varēja nojaust, ka teritorijā uzturas arī otrs mazais ērglis, līdz 14. aprīlī tie abi kopā bija redzami ligzdā. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot, bet šķiet, ka šogad ligzdā saimniekoja jau iepriekšējā saimniece Anna un cits tēviņš, kas arī šogad tika saukts par Andri.

26. aprīlī mātīte izdēja olu, savukārt tēviņš regulāri piegādāja barību perējošajai Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu. Kopumā Andris bija ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī pa kādai badošanās dienai.

4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad bija viens, šeit varēja vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Aktīvākie forumieši mazuli nosauca par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus, gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai, kad nepieciešams, cālim palīdzēja ar ēdiena sadalīšanu.

Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas. Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei.

Bija arī dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus. 3. augustā Pērle sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu, līdz 8. augusta rītā (65 dienu vecumā) beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai.

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī, savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas. 16. septembrī Andris viens pats vēl bija atlidojis atvadīties no ligzdas.

Interesanti, ka martā, kad tika atjaunota tiešsaistes kameras darbība, aptuveni 190 metru attālumā no mazā ērgļa ligzdas tika atrasta vistu vanaga ligzda, kurā vanagi vēlāk sekmīgi izaudzināja mazuļus.

Zemūdens kamera Līgatnē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Iepriekšējā sezonā varējām vērot zemūdens kameru no nēģu nārstošanas vietas Raķupē, savukārt no 2020. gada decembra kamera sniedza iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā.

Pavasarī aktīvāka kustība pie kameras sākās aprīļa otrajā pusē, kad varēja vērot gan lielākas un mazākas zivis, gan bija novērojams arī nēģis. Vasarā pie kameras nogrozījās šādas zivju sugas: forele, sapals, rauda, asaris, alata, līdaka un daudz mazu, līdz sugai nenosakāmu zivtiņu.

Aktīvāka rosība pie kameras sākās ar septembrī, kad jau bez ierastajām zivju sugām vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī, bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī. Arī oktobrī ik pa laikam varēja novērot, kā ūdrs medī kameras priekšā.

Sākot ar 4. oktobri kamerai garām paslīdēja lielas zivis – visticamāk, taimiņi un laši meklēja potenciālu nārsta vietu. Nārsts tiem parasti noris līdz novembra vidum, tāpēc plānots, ka zemūdens pasauli Līgatnes upē būs iespējams vērot arī aukstajā sezonā.

Ilze Bojāre

2021-11-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Ciconia ciconia - 2024-03-29 MargaritaKri
Rana temporaria - 2024-03-29 inita_h
Carduelis carduelis - 2024-03-29 MoreOrLess
Phoenicurus ochruros - 2024-03-29 ievakiri
Pleurotus ostreatus - 2024-03-29 Miksrieksts
Lanius excubitor - 2024-03-29 gints
Triturus vulgaris - 2024-03-29 Inese_Plume
Nezināms
Ignotus
@ Aigars
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts