Aktīvie lietotāji: 382 Šodien ievadītie novērojumi: 34 Kopējais novērojumu skaits: 2262617
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2021. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-11-11 12:10:17

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad nodrošināja tiešraides no deviņām putnu ligzdām, kā arī interesenti varēja sekot līdzi zemūdens notikumiem Līgatnes upē. No ligzdu vērošanas viedokļa sezona kopumā vērtējama kā veiksmīga, jo olas tika izdētas gandrīz visās ligzdās. Vienīgā, kurā tās tā arī netika iedētas, ir sezonas sākumā tik cerīgā jūras ērgļu ligzda Slīterē, kur abi pāra putni jau ilgstoši uzturas kopā un apmeklē ligzdu, tomēr šogad kaut kādu iemeslu dēļ ligzdošanu neuzsāka. Sezona gan bija arī daudziem emocionāliem notikumiem pārbagāta, un izaudzināt jaunos putnus izdevās četrās ligzdās: melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagiem Rīgā, melnajiem stārķiem Siguldas novadā un mazajiem ērgļiem ligzdā eglē.

Jūras ērgļu ligzda Durbē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Visu laiku skatītākajā tiešraides kamerā – jūras ērgļu ligzdā Durbē – šī sezona izvērtās daudziem emocionāliem notikumiem piesātināta. Jūras ērgļi pulcēja ļoti daudz skatītāju – 26. aprīlī tiešraidei YouTube bija 31 657 skatījumi.

Ilggadīgie ligzdas saimnieki Milda un Raimis, kas šeit sekmīgi ligzdoja sākot ar 2018. gada sezonu un ik gadu izaudzināja divus mazuļus, ziemā te bija redzami reti. 9. janvārī abi divi pirmo reizi šogad bija ligzdā un uzsāka tās atjaunošanas darbus.

Milda pēdējos divos gados ir precīza un arī šosezon pirmo olu izdēja 12. martā (2018. gadā – 24.03., 2019. gadā – 10.03.). Savukārt otro un trešo – 15. un 18. martā. Abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai pat vairāki, jo ērgļi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tas tika manīts ligzdā. Visticamāk, putns gāja bojā vai tika nopietni savainots. Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja ligzdu, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Teritorijā regulāri uzturējās sveši jūras ērgļi, bet precīzu skaitu pateikt bija sarežģīti, jo vairums no tiem nebija gredzenoti.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Viņa biežāk sāka pamest ligzdu sākot ar 8. aprīli. Kopš šīs dienas Mildai blakus turējās tēviņš, kam bija raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Tāpēc arī viņš ieguva vārdu Čips.

Ja pirmajās dienās tēviņš olas tikai sargāja, tad, sākot no 14. aprīļa, viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas pat ilgāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas nebija pietiekami, lai izbarotu visu ģimeni. 25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un Milda ar Čipu bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ, kā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo barību. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri izlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt.

27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties ērglis, kurš izēda trešo olu, kopš šī brīža regulāri uzturējās teritorijā un dažkārt viņam ligzdā pievienojās arī Milda. Tēviņam tika dots vārds K kungs un visas vasaras periodā viņš regulāri bija redzams ligzdā. Vasarā ligzdā bija redzami vairāki sveši jūras ērgļi, taču tikai daži no tiem bija gredzenoti. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie bija pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varēja būt mātīte.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu.

Milda kopā ar K kungu turpināja apmeklēt ligzdu arī rudenī. Parasti tās bija neilgas vizītes, kad abi pagrozījās ligzdā, pārkārtoja kādu zaru un drīz devās prom.

Kamera turpinās strādāt visu gadu un tam, kā attīstīsies K kunga un Mildas attiecības, varēsim sekot līdzi arī turpmāk.

Jūras ērgļi Slīterē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā sezonā iepazītais jūras ērgļu pāris Silva un Slīters arī visu šo ligzdošanas sezonu turpināja apmeklēt ligzdu, sparīgi būvēja to aizvien lielāku. Pavasarī arī aktīvi pārojās, un šķita jau, ka olas te tiks izdētas ātrāk nekā otrā ar kameru aprīkotajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, bet diemžēl nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika.

Ņemot vērā, ka abi pāra putni turpināja regulāri apmeklēt šo ligzdu, nebija iemesla šaubām, ka tie varētu būt izvēlējušies ligzdot kur citur. Netālu no šīs vietas atrodas mākslīgā ligzda, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera. Interesanti, ka tur pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā tas bija paredzams, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai. Silva ar Slīteru mākslīgajā ligzdā tika fiksēti dažas reizes martā, aprīlī un maijā.

Ligzdā ciemojās daudz un dažādi ciemiņi, tomēr gredzeni bija vien diviem no putniem. 20. maijā te bija redzams klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā. Savukārt 28. septembrī ligzdā viesojās jauns jūras ērglis ar gredzenu H672, kuru ornitologs Jānis Ķuze gredzenoja ligzdā 2021. gada 21. maijā Kurzemes D daļā, Durbes ligzdai tuvākajā zināmajā kaimiņu ligzdā.

Vasaras vidū Silva un Slīters salīdzinoši reti apmeklēja ligzdu, tāpēc tajā varēja vērot ļoti daudz citu putnu sugu. Kā interesantākie jāmin bezdelīgu piekūni, kuri ligzdā bija ielidojuši vairākas reizes jūnija sākumā, kā arī divas reizes augustā.

Sākot no 22. augusta, Silva un Slīters ligzdā bija redzami gandrīz katru dienu un turpināja celt savu pili aizvien lielāku un augstāku.12. oktobrī pie kameras tika veikti tehniski uzlabošanas darbi, pārvietojot kameras objektīvu, jo putni ligzdu bija uzkrāmējuši tik augstu, ka viņus pilnā augumā vairs nebija iespējams apskatīt.

Notikumus šajā ligzdā varēs turpināt vērot arī aukstajā sezonā.

Melnās klijas Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā ligzdošanas sezonā iepazītais melno kliju pāris Golda un Grejs arī šogad ligzdoja šajā ligzdā, abi putni atgriezās no migrācijas 12. aprīlī. Interesanti, ka šīs sugas putni ligzdu rotā ar visādiem dīvainiem priekšmetiem: ligzdā varēja redzēt gan alus pudeļu etiķetes, gan plēves, lupatas, putuplastu un citas, klijuprāt, noderīgas lietas.

Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī, savukārt cāļi izšķīlās 22., 23. un 27. maijā. Interesanti, ka perēšanas laikā ligzdā ik pa laikam ciemojās melnā klija ar gredzenu A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Nav zināms vai Golda te ligzdoja jau tad, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr to nevar arī izslēgt.

Gādīgais Grejs savai augošajai saimei arī šogad ēdienu piegādāja pietiekamā daudzumā, un uz ligzdu pārsvarā tika nesti kurmji, zivis, putni, grauzēji, pa kādai vardei vai čūskai, bet bija arī pavisam dīvaini gaļas izstrādājumi: tītara kāja, pīles galva, cūkas āda, zarnu ķeskas vai neizskaidrojamas izcelsmes paplūkāta gaļa.

15. jūnijā jaunie putni tika apgredzenoti – diviem vecākajiem Aigars Kalvāns uzlika arī plastmasas krāsu gredzenus ar numuriem G07 (vidējam cālim) un G08 (vecākajam cālim). Diemžēl jaunākajam cālim, liekot gredzenu, tas saplīsa, un tāpēc putns tika apgredzenots tikai ar metāla gredzenu.

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās mātīte, kas pēdējo reizi ligzdā bija redzama 10. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt tēviņš turpināja visus trīs mazuļus apgādāt ar medījumu. 22. augustā ligzdā pēdējo reizi tika manīts vecākais cālis, kam forumieši bija devuši vārdu Rude, bet nākošajā dienā arī Grejs, vidējais (Miķis) un jaunākais mazulis (Pūka) devās migrācijas gaitās.

Vistu vanagi Rīgā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pērn iepazītais vistu vanagu pāris Boka un Luijs šogad ligzdošanu šajā teritorijā neuzsāka, tāpēc bija pamatotas bažas, ka 2021. gadā te netiks izaudzināti mazuļi.

22. martā ligzdu pirmo reizi apmeklēja pagājušajā gadā šķīlies vistu vanags ar gredzenu H44 (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.), savukārt 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā dzimusi mātīte ar gredzenu H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020.). Forumieši šiem putniem deva vārdus, iedvesmojoties no gredzenu burta – Hilda un Haris.

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu, 17. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu, savukārt pārējās divas attiecīgi 19. un 22. aprīlī. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, tēviņš nepušķoja ligzdu, un turklāt to sarūpētais dējums bija ļoti vēls. Nepārtraukta olu inkubācija sākās ar otrās olas izdēšanu, un tāpēc abi vecākie mazuļi izšķīlās ar dažu stundu starpību 25. maijā, savukārt jaunākais cālis – 27. maijā.

Jaunie vecāki, neskatoties uz pieredzes trūkumu, lieliski tika galā ar saviem pienākumiem. Bija gan dienas, kad Harim nevedās ar medījuma sagādāšanu, bet kopumā visi trīs cāļi tika labi baroti. Vecākie gan mēdza nostumt jaunāko no labākās pozīcijas pie mātītes knābja, bet tas savukārt sagaidīja, kamēr vecākie ir paēduši, un tad arī tika pie kāda kumosa. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņēma dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūca ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnesa arī pa kādam grauzējam.

17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis apgredzenoja jaunos vistu vanagus ar gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam). Jūnija beigās jaunie putni sāka izpētīt zarus blakus ligzdai un tajā viņus varēja redzēt aizvien retāk. Visa ģimene kopā pēdējo reizi te tika manīta 15. jūlijā.

Šo ligzdu būs iespēja vērot arī ziemas periodā.

Zivjērgļi Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja jau ilggadīgais šīs ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams. Kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Turpmākajās dienās ligzdā bija redzami vairāki zivjērgļi, no kuriem divi bija gredzenoti. 9. aprīlī ligzdā parādījās zivjērglis ar gredzenu K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas). Putns ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā, un tika redzēts vēlāk šīs sezonas izskaņā – 20. jūlijā. Savukārt 12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH.

12. aprīļa pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Pirmo olu, tieši tāpat kā pērn, viņa izdēja 24. aprīlī. Nākamās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad Vitai tā bija pirmā ligzdošana, abi putni šogad sapratās daudz labāk un perēšanas pienākumus sadalīja harmoniskāk. Mātīte bija salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskatīja kādas briesmas, aizlidoja no ligzdas, un olas uz īsu brīdi tika atstātas arī vienas.

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Mazuļiem tika doti vārdi Pipars un Poga.

15. jūnijā jaunākais cālis trāpīja savu strūklu tieši kamerā, un turpmāk ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai.

Ornitologs Aigars Kalvāns mazuļus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru. Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika. Diemžēl piepildījās pagājušā gada scenārijs, jo 2020. gada 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags, savukārt šogad, lai kā Vita necenstos aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags 9. jūlijā sagrāba Piparu un 11. jūlijā – Pogu.

20. un 21. jūlijā ligzdā bez Vitas un Teo varēja aplūkot vēl četrus citus zivjērgļus jau pavasarī redzēto mātīti ar gredzenu K33, citu putnu ar sarkanu gredzenu G52 (tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, tiešraides ligzdā tika redzēts vēl arī 10. augustā) un mātīti ar melnu gredzenu A67, kas nav Latvijā gredzenots putns.

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā bija 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Vēlāk ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Pēdējo reizi zivjērgļa balss kamerā tika dzirdēta 3. septembrī.

Melnie stārķi Siguldas novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmais melnais stārķis ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet ilgi šeit neuzkavējās. 11. aprīlī ligzdā svilpdams ielidoja cits stārķis, un nākošajā dienā, iespējams, tas pats putns atkal apmeklēja ligzdu. Ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis putns ir tēviņš. Vēlāk 12. aprīlī ligzdā bija redzama arī mātīte, bet diemžēl pēc tam tā vairs netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa, kuram tika dots vārds Grāfs, uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns – tas skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, tā bija mātīte.

12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī mātīte, kurai tika dots vārds Grāfiene, bija izdējusi pirmo olu. 14. maija un 16. maija naktī viņa izdēja vēl divas olas. Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Mātīte gan dažkārt bija prom ilgāku laiku (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām). Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Pirmais mazulis izšķīlās 12. jūnijā, otrais – 14. jūnijā, bet pēdējais vēl dienu vēlāk. Mazie stārķēni bieži aizsedza ēdiena atrīšanas vietu, un nebija īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki tiem atnesa. Pārsvarā tās bija lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Sezonas laikā auga spriedze, vai stārķēni paspēs izaugt un vai pietiks barības, jo dējums bija ļoti vēls un vasara silta, līdz ar to grāvji ievērojami sausāki.

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt, līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus melnos stārķēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, barības trūkums spieda šādi rīkoties. Pieaugušie putni pavadīja ligzdā pavisam īsu mirkli, tikai lai atrītu barību, netika ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Gan jūlijā, gan augustā dažas reizes vistu vanags mēģināja uzbrukt mazuļiem, bet naktīs regulāri tika dzirdēta arī meža pūces mātītes balss netālu no ligzdas.

Jūlijā stārķēni tika baroti vidēji 5,4 reizes dienā, savukārt augusta sākumā laiks kļuva vēsāks un ēdienreižu skaits saruka līdz 3-4 reizēm dienā. Parasti melno stārķu mātītes dodas migrācijā ātrāk nekā tēviņi un jaunie putni. Tā notika arī šajā ligzdā – Grāfiene pēdējo reizi ligzdā tika manīta 12. augustā, un ēdienreižu skats pēc tam saruka līdz 1-2 reizēm dienā.

Tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 metrus no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, kurā tika ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, kas tika novietots barotavas vidū.

20. augustā pirmie divi mazuļi izlidoja no ligzdas, savukārt 22. augustā jau bija vērojams brīdis, kad visi trīs jaunie stārķi bija izlidojuši. Nākošajā dienā divi jaunuļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti, trešais pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, kas deva iespēju sekot līdzi barotavā notiekošajam. 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā, kamēr Aleksejs mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas) ar bļaušanu viens aiz otra pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.

Baltie stārķi Tukuma novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" tika uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā, un balsošanas rezultātā tie tika nosaukti par Fāzi un Voltu.

Visu šo sezonu varētu raksturot kā nebeidzamu cīņu par šo ligzdu un teritoriju. Konflikti ar citiem baltajiem stārķiem te bija ļoti regulāri. 15. aprīļa naktī Fāze izdēja pirmo olu, taču konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī.

21. aprīlī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka Volts aizlidoja, atstājot svešo vienu pašu ar olām. Stārķiene mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām.

Šī kamera šosezon bija vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās, tie ir diezgan aktīvi arī tumšajā diennakts laikā, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan apgrozīt olas, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā. Parasti naktīs ligzdā uzturējās abi putni, tikai dažkārt Fāze bija atstāta viena pati.

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, un medījuma nebija pietiekoši, līdz ar to mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru un diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti. Medījumā pārsvarā tika nestas vardes, čūskas, sliekas, bet vismazāk mazuļiem garšoja kukaiņi.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis, visticamāk, mātīte, kas tēviņa klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus. Nākošajā dienā svešiniece atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā un tikai noskatījās.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā pa nakti nepalika. Volts ligzdā pavadīja pavisam īsus brīžus, retu reizi atlidoja līdzi Fāzei un pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā. Savukārt ligzdas saimniece gan uzturējās teritorijā un padzina svešiniekus, kas ik pa laikam atlidoja uz ligzdu.

Fāze 8. augusta vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Pēdējo reizi viņa tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augustā.

Mazais ērglis ligzdā bērzā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmo reizi šosezon mazais ērglis ligzdā tika manīts 13. aprīlī, savukārt abi pāra putni te atrādījās 16. aprīlī. Tiem tika doti vārdi Laila un Uldis. Sezonas sākumā viss ritēja bez lielām problēmām, un 4. maijā Laila izdēja vienīgo olu, savukārt Uldis savai sirdsdāmai nesa dažādus medījumus: ķirzakas, zivis, grauzējus, kurmjus, putnēnus, kā arī, protams, vardes.

Diemžēl šī gada ligzdošanas sezona šajā mazo ērgļu ligzdā izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāta bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu. Pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā mātīte izlidoja no ligzdas, ola nokrita. Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei barību, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās.

Abi pāra putni gan turpināja uzturēties teritorijā, mazliet piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram. Jūlija beigās viņi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, labiekārtojot ligzdu – nesa jaunus zarus un izmēģināja ligzdas ērtumu.

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu, saposa to un izrādīja savstarpējās simpātijas pirms tālā migrācijas ceļa.

Mazais ērglis ligzdā eglē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Viens mazais ērglis parādījās ligzdā 12. aprīlī, un, visticamāk, tā bija jau iepriekšējās sezonās iepazītā ligzdas saimniece Anna. Turpmākajās dienās varēja nojaust, ka teritorijā uzturas arī otrs mazais ērglis, līdz 14. aprīlī tie abi kopā bija redzami ligzdā. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot, bet šķiet, ka šogad ligzdā saimniekoja jau iepriekšējā saimniece Anna un cits tēviņš, kas arī šogad tika saukts par Andri.

26. aprīlī mātīte izdēja olu, savukārt tēviņš regulāri piegādāja barību perējošajai Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu. Kopumā Andris bija ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī pa kādai badošanās dienai.

4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad bija viens, šeit varēja vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Aktīvākie forumieši mazuli nosauca par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus, gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai, kad nepieciešams, cālim palīdzēja ar ēdiena sadalīšanu.

Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas. Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei.

Bija arī dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus. 3. augustā Pērle sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu, līdz 8. augusta rītā (65 dienu vecumā) beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai.

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī, savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas. 16. septembrī Andris viens pats vēl bija atlidojis atvadīties no ligzdas.

Interesanti, ka martā, kad tika atjaunota tiešsaistes kameras darbība, aptuveni 190 metru attālumā no mazā ērgļa ligzdas tika atrasta vistu vanaga ligzda, kurā vanagi vēlāk sekmīgi izaudzināja mazuļus.

Zemūdens kamera Līgatnē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Iepriekšējā sezonā varējām vērot zemūdens kameru no nēģu nārstošanas vietas Raķupē, savukārt no 2020. gada decembra kamera sniedza iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā.

Pavasarī aktīvāka kustība pie kameras sākās aprīļa otrajā pusē, kad varēja vērot gan lielākas un mazākas zivis, gan bija novērojams arī nēģis. Vasarā pie kameras nogrozījās šādas zivju sugas: forele, sapals, rauda, asaris, alata, līdaka un daudz mazu, līdz sugai nenosakāmu zivtiņu.

Aktīvāka rosība pie kameras sākās ar septembrī, kad jau bez ierastajām zivju sugām vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī, bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī. Arī oktobrī ik pa laikam varēja novērot, kā ūdrs medī kameras priekšā.

Sākot ar 4. oktobri kamerai garām paslīdēja lielas zivis – visticamāk, taimiņi un laši meklēja potenciālu nārsta vietu. Nārsts tiem parasti noris līdz novembra vidum, tāpēc plānots, ka zemūdens pasauli Līgatnes upē būs iespējams vērot arī aukstajā sezonā.

Ilze Bojāre

2021-11-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Leiopicus medius - 2025-11-19 aer
Sitta europaea - 2025-11-19 aer
Aegithalos caudatus - 2025-11-19 aer
Haliaeetus albicilla - 2025-11-19 aer
Anas platyrhynchos - 2025-11-19 aer
Cygnus sp. - 2025-11-19 finesse
Corvus monedula - 2025-11-19 Amnis77
Nezināms
Ignotus
@ paliec
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


dziedava 18.novembris, 11:35

Jā, varētu būt ticami


Mari 18.novembris, 11:12

Šķiet, ka varētu būt Pelēkbaltā pumpurīte?


mufunja 17.novembris, 21:34

Paldies, Julita. Es to nebūtu varējis izdarīt.


nekovārnis 17.novembris, 19:33

Paldies, Valda! :)


Vīksna 17.novembris, 19:28

Čemurainais puķumeldrs, Butomus umbellatus.


Vīksna 17.novembris, 19:26

Smaržīgā kalme, Acorus calamus.


adata 17.novembris, 18:22

Šīs abas sugas šādā stadijā ir vienādi koši oranžas. Lai precīzi pateiktu, kura ir kura, jāmikroskopē.


Mari 17.novembris, 18:20

Paldies, Iveta! :) ... Īpaši par cepumu :D :D


adata 17.novembris, 18:19

Kādreiz es visas atzīmēju kā "koksnes", bet nav tik vienkārši. Tagad tik daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, ka bez mikroskopēšanas nekā.


adata 17.novembris, 17:53

Apsveicu! Nu, tur ir jābūt ķērienam tādus krikumus pamanīt un pēc tam noteikt! Cik maz vajag, lai palaistu garām... Vispār patīk skatīt Maritas gļotsēnes, tā pamatīgi izpētītas. Saprotami, viens novērojums - no sākuma līdz galam! Apbrīna un cepums par to!


Mari 17.novembris, 15:45

Jā, laikam gan, visticamāk, ka Cerylon sp. Paldies, Marek!


nekovārnis 17.novembris, 15:33

Varbūt kāda mizasvabole Cerylon sp.


dziedava 17.novembris, 15:31

Es atkal apbrīnoju, kādus retumus Tev izdodas atrast. :)) Es uz to pusi aizbraucu - nikā nau :D


Mari 17.novembris, 15:30

Jauki, paldies! :)


dziedava 17.novembris, 15:28

Tur bija skaists perīdijs, brīnišķīgs kapilīcijs un perfektas sporas - nekādu problēmu :D. Problēma ir ar sistemātiku un attēliem, ar ko salīdzināt. Bet nu šī vismaz atbilst nosaukumam "spīdīgā" :).


Mari 17.novembris, 15:25

Varbūt kāda no Teredidae?


dziedava 17.novembris, 15:25

Mikroskopēju. Atbilst tipiskai Perichaena corticalis.


Mari 17.novembris, 15:18

Apbrīnoju Tevi, Julita! No tās mazās kripatas izdevās tikt līdz sugai!!! Super!


dziedava 17.novembris, 13:13

Lasu Nannengu. Viņa apraksta kaut ko jau mūsu eksemplāriem līdzīgāku (ar mazām galviņām), piebilstot, ka materiāla ir tik maz, ka priekš tipa parauga, sugas izdalīšanai, nepietiek. Varbūt tur arī ir problēma, ka tādi sīki un gadās tik mazā skaitā, ka īsti nekā nav, no kā aprakstīt sugu. Te jau arī - divi eksemplāri, abi mikroskopēti. Paraugam nekā nepaliek, ja vien nesaglabā stikliņu. Bet jaunas sugas aprakstam jau ar to nepietiek.


dziedava 17.novembris, 12:27

Mikroskopēju, visu ko jaunu uzzināju. :D 2023. gada oktobrī publicēts raksts, kurā Paradiacheopsis rigida tipa eksemplārs (un tam līdzīgie) tiek pārlikti uz Comatricha ģinti - tagad kā Comatricha rigida. Un aprakstīta suga, vadoties no tipa eksemplāra, piebilstot, ka daudzviet šī suga ir pārprasta un nepareizi saprasta. Piemēram, franču noteicējā (ko es un daudzi citi izmanto) esošie Paradiacheopsis rigida attēli neatbilstot tipa eksemplāram (kas tagad kā Comatricha rigida), jo kājiņa ir daudz garāka un arī kapilīcijs citāds. Bet netiek uzrakstīts, kam atbilst - acīmredzot, - nekam. :D Jāteic, ka gan mans 2021. gada eksemplārs, gan šis ir ar maziņām galviņām un proporcionāli ļoti garām kājām, kas neatbilst tikko aprakstītajam Comatricha rigida. Latvijā man ir vēl viens 2022. gada novērojums, kas Comatricha rigida aprakstam atbilst jau labāk - galviņa lielāka un kājiņa īsāka, un kapilīcijs tiešām stingrāks. Tā ka es pat teiktu, ka mums Latvijā zem "Paradiacheopsis rigida" ir divas sugas, no kurām viena ir aprakstīta un otra nē..


FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Ziemelmeita 16.novembris, 08:31

Paldies,Renāte, par labojumu!


mufunja 15.novembris, 18:24

Piekrītu, Julita. Es nevarēšu visu pienācīgi izpētīt.


Divpēdis 15.novembris, 18:03

Paldies par noteikšanu, Artur!


ekologs 15.novembris, 17:31

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.


adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.


Richard 10.novembris, 19:28

On the beach


dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.


dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?


mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.


Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!


Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride


Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.


Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.


CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.


IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju


CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)


CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)


Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.


CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D


Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.


nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?


ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)


nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku


adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...


Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!


dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.


adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?


adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.


dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā


adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.


Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !


IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.


mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.


dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.


dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts