Aktīvie lietotāji: 36 Šodien ievadītie novērojumi: 157 Kopējais novērojumu skaits: 1246859
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2021. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-11-11 12:10:17

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad nodrošināja tiešraides no deviņām putnu ligzdām, kā arī interesenti varēja sekot līdzi zemūdens notikumiem Līgatnes upē. No ligzdu vērošanas viedokļa sezona kopumā vērtējama kā veiksmīga, jo olas tika izdētas gandrīz visās ligzdās. Vienīgā, kurā tās tā arī netika iedētas, ir sezonas sākumā tik cerīgā jūras ērgļu ligzda Slīterē, kur abi pāra putni jau ilgstoši uzturas kopā un apmeklē ligzdu, tomēr šogad kaut kādu iemeslu dēļ ligzdošanu neuzsāka. Sezona gan bija arī daudziem emocionāliem notikumiem pārbagāta, un izaudzināt jaunos putnus izdevās četrās ligzdās: melnajām klijām Kurzemē, vistu vanagiem Rīgā, melnajiem stārķiem Siguldas novadā un mazajiem ērgļiem ligzdā eglē.

Jūras ērgļu ligzda Durbē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Visu laiku skatītākajā tiešraides kamerā – jūras ērgļu ligzdā Durbē – šī sezona izvērtās daudziem emocionāliem notikumiem piesātināta. Jūras ērgļi pulcēja ļoti daudz skatītāju – 26. aprīlī tiešraidei YouTube bija 31 657 skatījumi.

Ilggadīgie ligzdas saimnieki Milda un Raimis, kas šeit sekmīgi ligzdoja sākot ar 2018. gada sezonu un ik gadu izaudzināja divus mazuļus, ziemā te bija redzami reti. 9. janvārī abi divi pirmo reizi šogad bija ligzdā un uzsāka tās atjaunošanas darbus.

Milda pēdējos divos gados ir precīza un arī šosezon pirmo olu izdēja 12. martā (2018. gadā – 24.03., 2019. gadā – 10.03.). Savukārt otro un trešo – 15. un 18. martā. Abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai pat vairāki, jo ērgļi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tas tika manīts ligzdā. Visticamāk, putns gāja bojā vai tika nopietni savainots. Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja ligzdu, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Teritorijā regulāri uzturējās sveši jūras ērgļi, bet precīzu skaitu pateikt bija sarežģīti, jo vairums no tiem nebija gredzenoti.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Viņa biežāk sāka pamest ligzdu sākot ar 8. aprīli. Kopš šīs dienas Mildai blakus turējās tēviņš, kam bija raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Tāpēc arī viņš ieguva vārdu Čips.

Ja pirmajās dienās tēviņš olas tikai sargāja, tad, sākot no 14. aprīļa, viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas pat ilgāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas nebija pietiekami, lai izbarotu visu ģimeni. 25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un Milda ar Čipu bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ, kā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo barību. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri izlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt.

27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties ērglis, kurš izēda trešo olu, kopš šī brīža regulāri uzturējās teritorijā un dažkārt viņam ligzdā pievienojās arī Milda. Tēviņam tika dots vārds K kungs un visas vasaras periodā viņš regulāri bija redzams ligzdā. Vasarā ligzdā bija redzami vairāki sveši jūras ērgļi, taču tikai daži no tiem bija gredzenoti. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie bija pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varēja būt mātīte.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu.

Milda kopā ar K kungu turpināja apmeklēt ligzdu arī rudenī. Parasti tās bija neilgas vizītes, kad abi pagrozījās ligzdā, pārkārtoja kādu zaru un drīz devās prom.

Kamera turpinās strādāt visu gadu un tam, kā attīstīsies K kunga un Mildas attiecības, varēsim sekot līdzi arī turpmāk.

Jūras ērgļi Slīterē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā sezonā iepazītais jūras ērgļu pāris Silva un Slīters arī visu šo ligzdošanas sezonu turpināja apmeklēt ligzdu, sparīgi būvēja to aizvien lielāku. Pavasarī arī aktīvi pārojās, un šķita jau, ka olas te tiks izdētas ātrāk nekā otrā ar kameru aprīkotajā jūras ērgļu ligzdā Durbē, bet diemžēl nezināmu iemeslu dēļ tas nenotika.

Ņemot vērā, ka abi pāra putni turpināja regulāri apmeklēt šo ligzdu, nebija iemesla šaubām, ka tie varētu būt izvēlējušies ligzdot kur citur. Netālu no šīs vietas atrodas mākslīgā ligzda, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera. Interesanti, ka tur pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā tas bija paredzams, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai. Silva ar Slīteru mākslīgajā ligzdā tika fiksēti dažas reizes martā, aprīlī un maijā.

Ligzdā ciemojās daudz un dažādi ciemiņi, tomēr gredzeni bija vien diviem no putniem. 20. maijā te bija redzams klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā. Savukārt 28. septembrī ligzdā viesojās jauns jūras ērglis ar gredzenu H672, kuru ornitologs Jānis Ķuze gredzenoja ligzdā 2021. gada 21. maijā Kurzemes D daļā, Durbes ligzdai tuvākajā zināmajā kaimiņu ligzdā.

Vasaras vidū Silva un Slīters salīdzinoši reti apmeklēja ligzdu, tāpēc tajā varēja vērot ļoti daudz citu putnu sugu. Kā interesantākie jāmin bezdelīgu piekūni, kuri ligzdā bija ielidojuši vairākas reizes jūnija sākumā, kā arī divas reizes augustā.

Sākot no 22. augusta, Silva un Slīters ligzdā bija redzami gandrīz katru dienu un turpināja celt savu pili aizvien lielāku un augstāku.12. oktobrī pie kameras tika veikti tehniski uzlabošanas darbi, pārvietojot kameras objektīvu, jo putni ligzdu bija uzkrāmējuši tik augstu, ka viņus pilnā augumā vairs nebija iespējams apskatīt.

Notikumus šajā ligzdā varēs turpināt vērot arī aukstajā sezonā.

Melnās klijas Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau iepriekšējā ligzdošanas sezonā iepazītais melno kliju pāris Golda un Grejs arī šogad ligzdoja šajā ligzdā, abi putni atgriezās no migrācijas 12. aprīlī. Interesanti, ka šīs sugas putni ligzdu rotā ar visādiem dīvainiem priekšmetiem: ligzdā varēja redzēt gan alus pudeļu etiķetes, gan plēves, lupatas, putuplastu un citas, klijuprāt, noderīgas lietas.

Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī, savukārt cāļi izšķīlās 22., 23. un 27. maijā. Interesanti, ka perēšanas laikā ligzdā ik pa laikam ciemojās melnā klija ar gredzenu A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Nav zināms vai Golda te ligzdoja jau tad, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr to nevar arī izslēgt.

Gādīgais Grejs savai augošajai saimei arī šogad ēdienu piegādāja pietiekamā daudzumā, un uz ligzdu pārsvarā tika nesti kurmji, zivis, putni, grauzēji, pa kādai vardei vai čūskai, bet bija arī pavisam dīvaini gaļas izstrādājumi: tītara kāja, pīles galva, cūkas āda, zarnu ķeskas vai neizskaidrojamas izcelsmes paplūkāta gaļa.

15. jūnijā jaunie putni tika apgredzenoti – diviem vecākajiem Aigars Kalvāns uzlika arī plastmasas krāsu gredzenus ar numuriem G07 (vidējam cālim) un G08 (vecākajam cālim). Diemžēl jaunākajam cālim, liekot gredzenu, tas saplīsa, un tāpēc putns tika apgredzenots tikai ar metāla gredzenu.

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās mātīte, kas pēdējo reizi ligzdā bija redzama 10. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt tēviņš turpināja visus trīs mazuļus apgādāt ar medījumu. 22. augustā ligzdā pēdējo reizi tika manīts vecākais cālis, kam forumieši bija devuši vārdu Rude, bet nākošajā dienā arī Grejs, vidējais (Miķis) un jaunākais mazulis (Pūka) devās migrācijas gaitās.

Vistu vanagi Rīgā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pērn iepazītais vistu vanagu pāris Boka un Luijs šogad ligzdošanu šajā teritorijā neuzsāka, tāpēc bija pamatotas bažas, ka 2021. gadā te netiks izaudzināti mazuļi.

22. martā ligzdu pirmo reizi apmeklēja pagājušajā gadā šķīlies vistu vanags ar gredzenu H44 (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.), savukārt 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā dzimusi mātīte ar gredzenu H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020.). Forumieši šiem putniem deva vārdus, iedvesmojoties no gredzenu burta – Hilda un Haris.

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu, 17. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu, savukārt pārējās divas attiecīgi 19. un 22. aprīlī. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, tēviņš nepušķoja ligzdu, un turklāt to sarūpētais dējums bija ļoti vēls. Nepārtraukta olu inkubācija sākās ar otrās olas izdēšanu, un tāpēc abi vecākie mazuļi izšķīlās ar dažu stundu starpību 25. maijā, savukārt jaunākais cālis – 27. maijā.

Jaunie vecāki, neskatoties uz pieredzes trūkumu, lieliski tika galā ar saviem pienākumiem. Bija gan dienas, kad Harim nevedās ar medījuma sagādāšanu, bet kopumā visi trīs cāļi tika labi baroti. Vecākie gan mēdza nostumt jaunāko no labākās pozīcijas pie mātītes knābja, bet tas savukārt sagaidīja, kamēr vecākie ir paēduši, un tad arī tika pie kāda kumosa. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņēma dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūca ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnesa arī pa kādam grauzējam.

17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis apgredzenoja jaunos vistu vanagus ar gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam). Jūnija beigās jaunie putni sāka izpētīt zarus blakus ligzdai un tajā viņus varēja redzēt aizvien retāk. Visa ģimene kopā pēdējo reizi te tika manīta 15. jūlijā.

Šo ligzdu būs iespēja vērot arī ziemas periodā.

Zivjērgļi Kurzemē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja jau ilggadīgais šīs ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams. Kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Turpmākajās dienās ligzdā bija redzami vairāki zivjērgļi, no kuriem divi bija gredzenoti. 9. aprīlī ligzdā parādījās zivjērglis ar gredzenu K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas). Putns ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā, un tika redzēts vēlāk šīs sezonas izskaņā – 20. jūlijā. Savukārt 12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH.

12. aprīļa pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Pirmo olu, tieši tāpat kā pērn, viņa izdēja 24. aprīlī. Nākamās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad Vitai tā bija pirmā ligzdošana, abi putni šogad sapratās daudz labāk un perēšanas pienākumus sadalīja harmoniskāk. Mātīte bija salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskatīja kādas briesmas, aizlidoja no ligzdas, un olas uz īsu brīdi tika atstātas arī vienas.

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Mazuļiem tika doti vārdi Pipars un Poga.

15. jūnijā jaunākais cālis trāpīja savu strūklu tieši kamerā, un turpmāk ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai.

Ornitologs Aigars Kalvāns mazuļus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru. Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika. Diemžēl piepildījās pagājušā gada scenārijs, jo 2020. gada 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags, savukārt šogad, lai kā Vita necenstos aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags 9. jūlijā sagrāba Piparu un 11. jūlijā – Pogu.

20. un 21. jūlijā ligzdā bez Vitas un Teo varēja aplūkot vēl četrus citus zivjērgļus jau pavasarī redzēto mātīti ar gredzenu K33, citu putnu ar sarkanu gredzenu G52 (tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, tiešraides ligzdā tika redzēts vēl arī 10. augustā) un mātīti ar melnu gredzenu A67, kas nav Latvijā gredzenots putns.

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā bija 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Vēlāk ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Pēdējo reizi zivjērgļa balss kamerā tika dzirdēta 3. septembrī.

Melnie stārķi Siguldas novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmais melnais stārķis ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet ilgi šeit neuzkavējās. 11. aprīlī ligzdā svilpdams ielidoja cits stārķis, un nākošajā dienā, iespējams, tas pats putns atkal apmeklēja ligzdu. Ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis putns ir tēviņš. Vēlāk 12. aprīlī ligzdā bija redzama arī mātīte, bet diemžēl pēc tam tā vairs netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa, kuram tika dots vārds Grāfs, uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns – tas skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, tā bija mātīte.

12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī mātīte, kurai tika dots vārds Grāfiene, bija izdējusi pirmo olu. 14. maija un 16. maija naktī viņa izdēja vēl divas olas. Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Mātīte gan dažkārt bija prom ilgāku laiku (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām). Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Pirmais mazulis izšķīlās 12. jūnijā, otrais – 14. jūnijā, bet pēdējais vēl dienu vēlāk. Mazie stārķēni bieži aizsedza ēdiena atrīšanas vietu, un nebija īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki tiem atnesa. Pārsvarā tās bija lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Sezonas laikā auga spriedze, vai stārķēni paspēs izaugt un vai pietiks barības, jo dējums bija ļoti vēls un vasara silta, līdz ar to grāvji ievērojami sausāki.

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt, līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus melnos stārķēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, barības trūkums spieda šādi rīkoties. Pieaugušie putni pavadīja ligzdā pavisam īsu mirkli, tikai lai atrītu barību, netika ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Gan jūlijā, gan augustā dažas reizes vistu vanags mēģināja uzbrukt mazuļiem, bet naktīs regulāri tika dzirdēta arī meža pūces mātītes balss netālu no ligzdas.

Jūlijā stārķēni tika baroti vidēji 5,4 reizes dienā, savukārt augusta sākumā laiks kļuva vēsāks un ēdienreižu skaits saruka līdz 3-4 reizēm dienā. Parasti melno stārķu mātītes dodas migrācijā ātrāk nekā tēviņi un jaunie putni. Tā notika arī šajā ligzdā – Grāfiene pēdējo reizi ligzdā tika manīta 12. augustā, un ēdienreižu skats pēc tam saruka līdz 1-2 reizēm dienā.

Tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 metrus no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, kurā tika ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, kas tika novietots barotavas vidū.

20. augustā pirmie divi mazuļi izlidoja no ligzdas, savukārt 22. augustā jau bija vērojams brīdis, kad visi trīs jaunie stārķi bija izlidojuši. Nākošajā dienā divi jaunuļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti, trešais pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, kas deva iespēju sekot līdzi barotavā notiekošajam. 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā, kamēr Aleksejs mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas) ar bļaušanu viens aiz otra pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.

Baltie stārķi Tukuma novadā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" tika uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā, un balsošanas rezultātā tie tika nosaukti par Fāzi un Voltu.

Visu šo sezonu varētu raksturot kā nebeidzamu cīņu par šo ligzdu un teritoriju. Konflikti ar citiem baltajiem stārķiem te bija ļoti regulāri. 15. aprīļa naktī Fāze izdēja pirmo olu, taču konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī.

21. aprīlī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka Volts aizlidoja, atstājot svešo vienu pašu ar olām. Stārķiene mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām.

Šī kamera šosezon bija vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem bija iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās, tie ir diezgan aktīvi arī tumšajā diennakts laikā, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan apgrozīt olas, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā. Parasti naktīs ligzdā uzturējās abi putni, tikai dažkārt Fāze bija atstāta viena pati.

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, un medījuma nebija pietiekoši, līdz ar to mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru un diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti. Medījumā pārsvarā tika nestas vardes, čūskas, sliekas, bet vismazāk mazuļiem garšoja kukaiņi.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis, visticamāk, mātīte, kas tēviņa klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus. Nākošajā dienā svešiniece atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā un tikai noskatījās.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā pa nakti nepalika. Volts ligzdā pavadīja pavisam īsus brīžus, retu reizi atlidoja līdzi Fāzei un pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā. Savukārt ligzdas saimniece gan uzturējās teritorijā un padzina svešiniekus, kas ik pa laikam atlidoja uz ligzdu.

Fāze 8. augusta vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Pēdējo reizi viņa tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augustā.

Mazais ērglis ligzdā bērzā


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmo reizi šosezon mazais ērglis ligzdā tika manīts 13. aprīlī, savukārt abi pāra putni te atrādījās 16. aprīlī. Tiem tika doti vārdi Laila un Uldis. Sezonas sākumā viss ritēja bez lielām problēmām, un 4. maijā Laila izdēja vienīgo olu, savukārt Uldis savai sirdsdāmai nesa dažādus medījumus: ķirzakas, zivis, grauzējus, kurmjus, putnēnus, kā arī, protams, vardes.

Diemžēl šī gada ligzdošanas sezona šajā mazo ērgļu ligzdā izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāta bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu. Pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā mātīte izlidoja no ligzdas, ola nokrita. Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei barību, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās.

Abi pāra putni gan turpināja uzturēties teritorijā, mazliet piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram. Jūlija beigās viņi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, labiekārtojot ligzdu – nesa jaunus zarus un izmēģināja ligzdas ērtumu.

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu, saposa to un izrādīja savstarpējās simpātijas pirms tālā migrācijas ceļa.

Mazais ērglis ligzdā eglē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Viens mazais ērglis parādījās ligzdā 12. aprīlī, un, visticamāk, tā bija jau iepriekšējās sezonās iepazītā ligzdas saimniece Anna. Turpmākajās dienās varēja nojaust, ka teritorijā uzturas arī otrs mazais ērglis, līdz 14. aprīlī tie abi kopā bija redzami ligzdā. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot, bet šķiet, ka šogad ligzdā saimniekoja jau iepriekšējā saimniece Anna un cits tēviņš, kas arī šogad tika saukts par Andri.

26. aprīlī mātīte izdēja olu, savukārt tēviņš regulāri piegādāja barību perējošajai Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu. Kopumā Andris bija ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī pa kādai badošanās dienai.

4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad bija viens, šeit varēja vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Aktīvākie forumieši mazuli nosauca par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus, gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai, kad nepieciešams, cālim palīdzēja ar ēdiena sadalīšanu.

Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas. Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei.

Bija arī dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus. 3. augustā Pērle sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu, līdz 8. augusta rītā (65 dienu vecumā) beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai.

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī, savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas. 16. septembrī Andris viens pats vēl bija atlidojis atvadīties no ligzdas.

Interesanti, ka martā, kad tika atjaunota tiešsaistes kameras darbība, aptuveni 190 metru attālumā no mazā ērgļa ligzdas tika atrasta vistu vanaga ligzda, kurā vanagi vēlāk sekmīgi izaudzināja mazuļus.

Zemūdens kamera Līgatnē


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Iepriekšējā sezonā varējām vērot zemūdens kameru no nēģu nārstošanas vietas Raķupē, savukārt no 2020. gada decembra kamera sniedza iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā.

Pavasarī aktīvāka kustība pie kameras sākās aprīļa otrajā pusē, kad varēja vērot gan lielākas un mazākas zivis, gan bija novērojams arī nēģis. Vasarā pie kameras nogrozījās šādas zivju sugas: forele, sapals, rauda, asaris, alata, līdaka un daudz mazu, līdz sugai nenosakāmu zivtiņu.

Aktīvāka rosība pie kameras sākās ar septembrī, kad jau bez ierastajām zivju sugām vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī, bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī. Arī oktobrī ik pa laikam varēja novērot, kā ūdrs medī kameras priekšā.

Sākot ar 4. oktobri kamerai garām paslīdēja lielas zivis – visticamāk, taimiņi un laši meklēja potenciālu nārsta vietu. Nārsts tiem parasti noris līdz novembra vidum, tāpēc plānots, ka zemūdens pasauli Līgatnes upē būs iespējams vērot arī aukstajā sezonā.

Ilze Bojāre

2021-11-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
- 2021-06-23 Mo
Larus argentatus - 2021-11-27 Arnis2
Anas platyrhynchos - 2021-11-27 Arnis2
Circus cyaneus - 2021-11-27 Edgars Smislovs
Troglodytes troglodytes - 2021-11-23 Marfa
- 2021-09-26 Edgars Smislovs
Microtus agrestis - 2021-11-27 Edgars Smislovs
Nezināms
@ Wiesturs
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 27.novembris, 19:07

Mainu statusu uz "N". Pazīmi "RM" izmanto tikai mazuļiem, kas vēl nevar būt aizlidojuši tālu prom no savas šķilšanās vietas.


meža_meita 27.novembris, 19:06

Roland-uz smilšainas augsnes. Paldies par info!


sandis 27.novembris, 18:26

Mjāā, šis mikroskopa rindas galā - Cēsu paraugiem priekšroka :)


lichen_Ro 27.novembris, 18:17

Uz kā auga? Latvijā gandrīz visas šīs ģints sugas ir samērā retas.. Un kļūst ar vien retākas (klimats)..Latvijā S.condensatum ir ĪA...Būs jāpamēģina izvērtēt vēl kādu no šīs ģints sugām pēc IUCN...


Filips Bobinskis 27.novembris, 18:14

Iespējams


lichen_Ro 27.novembris, 18:14

C. trichialis ;)


dziedava 27.novembris, 17:57

Katrā ziņā hipotēze ir Penicillium vulpinum. Var palūkot, vai varētu būt.


Filips Bobinskis 27.novembris, 17:44

Es drīzāk teiktu, ka šie veidojumi bija zaļganā nokrāsā. Katrā ziņā krāsa bija mazdrusciņ izteiktāka nekā šajos neasajos foto redzams. Auga tie uz trūdošā zara esoša kaut kāda veca recekļa, iespējams, vecas sēnes.


FoxPaws 27.novembris, 17:43

Paldies! Brūno čaksti ziņoju jau atsevišķi, šeit ieliku arī bildes, kur abi putni kopā, jo brīnījos, ka abi putni tik cieši kopā. Pamatīgas kopmītnes žagaru kaudzē.


IevaM 27.novembris, 17:36

Brūnā čakste un tītiņš


dziedava 27.novembris, 17:09

Izrādās, ka Diderma sauteri var būt tik līdzīga (izžuvušai) Colloderma oculatum, ka pat Edvīns nespēja pieņemt lēmumu. Nebūtu es viņam izteikusi Collodermas versiju, būtu mums jauna suga Baltijā :D https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/2982372648689240/


Gaidis Grandāns 27.novembris, 17:00

Vai šo novērojumu tomēr nebūtu labāk interpretēt kā neligzdotāju?


Gaidis Grandāns 27.novembris, 16:58

Vai ir kādas novērojuma detaļas, kas varētu apstiprināt iespējamu purva piekūna ligzdošanu. Varbūt tomēr neligzdotājs?


dziedava 27.novembris, 16:27

Par sevi varu pateikt, ka smilšainu atmatu ķērpjus baigi neesmu pētījusi :D. Tas arī varētu būt arī vispārīgāks iemesls, kāpēc DD nav - nav jau ES biotops, kur katru centimetru nopēta :)


meža_meita 27.novembris, 16:14

Paldies, Julita! Pati šādu 1x tik esmu redzējusi. Ja būtu baigi bieži, DD būtu kaut viens šīs sugas novērojums. Lai vai kā tur ir, man pašai priekš sevis prieks :)


Arnis2 27.novembris, 16:13

Paldies, dabā mani mulsināja. Likās, ka brūnkakļa variants būs vistuvākais.


Edgars Smislovs 27.novembris, 16:11

Kaut kas no meža pīles hibrīdiem ar mājas pīlēm?


Mežirbe777 27.novembris, 15:55

Pievienoti pāris mikrofoto


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:52

Vai patiešām var pieļaut iespēju, ka lielie ķīri ligzdojoši šajā dīķī?


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:49

Šo novērojumu būtu mainīt uz "nenoteiktu sugu".


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:34

Vai ir kādas novērojuma detaļas? Tomēr reta suga GNP un reti redzama. Paldies.


dziedava 27.novembris, 14:42

Info no 2015. gadā izdotā taksonu saraksta.


meža_meita 27.novembris, 14:27

Julita, jūtos gana pārliecināta (nu, ja ir kāda ļoooti stipri līdzīga suga, tad labojiet mani) . Attēlā redzu sugai raksturīgu laponi (krāsa, pacēlums, apakšpuses krāsa). Apotēciji šeit praktiski nav saskatāmi, tomēr tiem nav obligāti jābūt apaļiem. Tas brūnums, kas tur figurē ir lapoņa apakšpuse.


Alvis Āboliņš 27.novembris, 14:20

Šo bija jau Ruta atradusi.


meža_meita 27.novembris, 14:13

Julita - no kurienes tāda info? Padalies! :)


meža_meita 27.novembris, 14:04

Skaisti, saudzējiet! Ļoti interesants substrāts! Suga parasti sastopama uz veciem platlapju kokiem (ilglaicīgās vietās arī jauniem kokiem). Šogad atradu kausveida pleirostiktu uz veca ābeles zara, kas šķita ļoti netipiski. Tomēr šis novērojums parāda, ka tā nav nejaušība un suga ir plastiskāka, nekā sākotnēji šķitis. :)


dziedava 27.novembris, 14:00

Renāt, tiešām pleirostikta? Apotēciji nešķiet apaļi


dziedava 27.novembris, 13:58

Ja Stereocaulon tomentosum, tad uz smilšainas augsnes tas skaitās bieži. Es gan tādu ģinti nezināju, paldies! :)


dziedava 27.novembris, 13:26

Vai tās varētu būt ar mazliet zilganām galviņām un apaugušas ap kaut ko sūdam līdzīgu?


dziedava 27.novembris, 12:30

Man izskatās ir gan izmaiņas! Tas eksemplārs, kas 4. foto tuvplānā, 7. foto izskatās jau tumšs :) Tuvplāna tam nav?


ivars 27.novembris, 12:12

Rubenis.


nekovārnis 27.novembris, 03:29

Paldies par skaidrojumu!


Tasty_Y 27.novembris, 03:12

Tas ir vel viens nepieaugušais gliemezis no Clausiliidae dzimtas (vārpstiņgliemeži). Potenciāli var būt viena no 2-3 sugām. Vārpstiņgliemežus vienmēr ir grūti identificēt, un gandrīz neiespējams, ja nav izveidojusies čaulas ieeja, lupa utt. C. laminata ir izņēmums. Šo var nosaukt tikai Clausiliidae sp. Ja jums paveiksies atrast pieaugušo eksemplāru, tad būs vieglāk.


nekovārnis 27.novembris, 02:53

Paldies, Georgij, par C.laminata! :) Un kas šis varētu būt? Jau vasarā ieliku, tik bez foto.


Tasty_Y 27.novembris, 02:35

Tā ir nepieauguša Cochlodina laminata.


felsi 26.novembris, 23:29

To gan es nepateikšu:(


dziedava 26.novembris, 22:23

Varbūt šāda neskaitās plīšana pa apli?


nekovārnis 26.novembris, 21:41

Dmitrij, par šo ,Ropalopus clavipes, gribētos kādu nelielu komentāru. Pirmais sugas ziņojums dabasdatos tomēr. Lietuvas pusē diezgan novērojumu šai sugai, Sēlijas pusē varētu būt vairāk novērojumu - gribētos saprast kā un uz kā meklēt.


nekovārnis 26.novembris, 21:34

Forši, apsveicu ar jauno sugu! :)


dziedava 26.novembris, 20:52

Turklāt bija jau sajūta, ka īsti nav, bet diemžēl izkāpt no iedomātajām ģintīm tajā brīdī nemācēju.


dziedava 26.novembris, 20:45

Cik tomēr svarīga pieredze! Pateicoties Līgas Jēkas atrastajai Physarum contextum, pārskatīju esošos šīs sugas novērojumus un biju pārsteigta, kā var būt, ka didermu esmu noteikusi par fizāru :D. Bet ļoti labi atceros, ka noteikšanas brīdī mani varianti bija tikai Fuligo un Physarum - un zināmā mērā var attaisnoties - uz to laiku nevienu Diderma spumarioides nebiju noteikusi, šī sanāk senākā atradne 21. gs. ;)


IlzeP 26.novembris, 20:40

Paldies!


Vīksna 26.novembris, 20:30

Paldies !


anthicus 26.novembris, 20:18

Atkārtoti pievienoju attēlu


Tasty_Y 26.novembris, 20:13

Droši vien trochulus hispidus. Iespējams perforatella rubiginosa vai vel kaut kas. Parasti vēlamas vairākas fotogrāfijas tajā skaita no apakšas lai teikt 100%.


FoxPaws 26.novembris, 19:19

Paldies! Šoreiz nebija fotoaparāts līdzi, kā nu sanāca ar telefonu. Tuvāk negribējās nākt un traucēt. Pamēģināšu citu dienu aiziet ar fotoaparātu un pievilkt tuvāk, ja zosis vēl būs tur.


felsi 26.novembris, 19:19

Pārskatīju vēl 4 eksemplārus, kas plīst pa apli, sporas ar pilnu tīkliņu, tāpēc balstīšos uz mikroskopiju. Varbūt makroskopiskai noteikšanai, ne tikai plīst pa apli, bet būtisks arī galviņas izmērs. Dotajām trihijām galviņas 1mm lielas.


CerambyX 26.novembris, 18:03

Ja nekas nav mainījies (tā absolūti precīzi pēc foto saskaitīt nevar), tad tur šobrīd uzturas 3 baltpieres zosu jaunie putnu un 1 sējas zoss. Ar tiem sārtajiem knābjiem ir baltpieres zosu jaunie putni.


dziedava 26.novembris, 16:13

Tomēr droši vien pārsteidzīgi no balta noteikt sugu. Tikpat labi var gadīties, ka tie kātiņi vēl nav izveidojušies. Novērojums interesants jebkurā gadījumā, jo tomēr didermas nenovēro bieži, bet nu līdz sugai noteikt no tā nebūtu pareizi.


dziedava 26.novembris, 14:51

Pēc pašreizējās pieredzes es arī piekristu Edvīnam, ka Diderma ochraceum, turklāt tai svarīga piezīme, ka aug mitrās vietās. Un paskatot karti, tā arī izskatās, ka atradne ir pie upes. Vai Tu šito nesūtīji Ļeontjevam?


felsi 26.novembris, 06:42

Vēl varbūt, tas nozīmē, ka dotā trihija tik gatavojas kļūt par varietāti?:)


felsi 26.novembris, 06:41

Jā, tas ir interesanti. Galvenā tomēr laikam ir mikroskopija?


dziedava 26.novembris, 03:30

Tas ir iemesls, kāpēc pārstāju mikroskopēt kātainās trihijas. Jo pēc noteicēja atšķiršanas pazīme ir sporu tīkliņā, Pilns tīkliņš - T.decipiens. Kārpas un varbūt daļējs tīkliņš - krātera. Un tajā pašā rindā pie nepilnā tīkliņa minēta plīšana pa apli. Un ko darīt, ja izpildās tikai viena no abām pazīmēm? Man pat šķiet, ka FB vienā diskusijā citi arī izteica to pašu domu, ka nevar saprast, ka pēc makro viena suga, pēc mikro otra.


felsi 25.novembris, 23:35

Varbūt rit vēl kādu zem mikroskopa, varbūt tur abas kopā?


felsi 25.novembris, 23:33

Hibrīds:) Bet nopietni, lielums ar ka maldinošāi, bet visas plīst pa apli. Tad kura?


dziedava 25.novembris, 22:28

Es neko vairs nesaprotu - man te izskatās sporas ar pilnīgu tīkliņu?! Tad jau maldinošā trihija. Bet plīst pa apli?


IevaM 25.novembris, 22:07

Balsoju, ka ozolu


andrisb 25.novembris, 21:53

Ievākt plazmodiju- nu to vēl ne vienmēr izdodas, bet vēl daudz, daudz, … grūtāk visas dienas laikā to balto masu neiztecināt pa kastītes sienām. :))


felsi 25.novembris, 21:38

Pievienoju mikroskopiju.


nekovārnis 25.novembris, 21:33

Šī drīzāk rakstainā mārīte.


Vīksna 25.novembris, 19:40

Tieši zem ozoliem bildēts un tāds pelēcīgāks.


OKK 25.novembris, 19:14

:(


OKK 25.novembris, 19:14

Kārklu stūrspārnis Macaria notata vai Ozolu stūrspārnis Macaria alternata, pagaidām nespēju atšķirt.


dziedava 25.novembris, 18:31

Es jau domāju, ka man jauns uzdevums, bet labi, ka iedomājos paskatīt DD. Izrādījās - uzdevums jau atrisināts! :))


felsi 25.novembris, 18:18

Ū, pati biju jau aizmirsusi, domaju, ka jauns uzdevums:)


dziedava 25.novembris, 15:03

Paldies, Inguna! Mēģinot atjaunot sugu sarakstu, pēkšņi atskārtu, ka melnā komatrihija ir "mūsu laikā" noteikta kā jauna suga, bet nezināju, vai tās eksistence vispār ir mikroskopiski pierādīta, kas katrai jaunai sugai būtu obligāti (a ja nu pie mums augtu makroskopiski līdzīga šai, bet mikroskopiski jauna suga pasaulē?!). Pārskatot DD, par laimi atklāju šo Tavu darbu, kur viss vajadzīgais ir saskatāms, līdz ar to viss kārtībā, suga Latvijā ir pierādīta! :)


dziedava 25.novembris, 12:26

Taisnība, Uģi, - tā kā man aktuālāks ir "īstais" sugas nosaukuma pieraksts, tad Dabasdatu dīvainās tradīcijas pa laikam piemirstu.


CerambyX 25.novembris, 12:21

Par to lielo burtu es vairāk dabasdatu kontekstā - ja ir, piemēram, 'Mazā didīmija' nevis 'mazā didīmija', tad jau arī, manuprāt, būtu jābūt 'De...' nevis 'de...' jebkurā variantā :)


dziedava 25.novembris, 11:40

Uģi, paldies! Sugu nosaukumus latviešu valodā sāk ar lielo burtu tikai tad, ja tas ir īpašvārds. Konkrētajai personai "de" netiek rakstīts ar lielo burtu, Barī būtu ar lielo, tāpēc īsti nav skaidrs, kā to dabūt vienā vārdā, jo otra lieta - sugas nosaukumi jau ir vienā vārdā, ne divos. Man nešķiet, ka "Debarī" būtu pareiza forma sugas nosaukumam, ja vārda latviskojums ir "de Barī". Tur vajadzētu zināt kkādus likumus, ja tādi eksistē.


CerambyX 25.novembris, 11:35

Ā, nē - izrādās ir arī citi vārda latviskojuma varianti: de Barijs, de Berijs... :D Bet nu tas varbūt neko daudz manā piemērā nemaina, jo nu tiku n tā tad es pie vairantiem 'De B...' vai 'Deb...', kāda nu tur tā galotne labāk.


CerambyX 25.novembris, 11:33

Internetā latviešu valodā šis kungs figurē kā Heinrihs Antons de Barī. Ja sugu nosaukumus raksta (sāk) ar lielo burtu, tad es rakstītu 'De Barī klastoderma' vai 'Debarī klastoderma'.


Kiwi 25.novembris, 10:51

Vija Sīmansone, tad izlabošu. Paldies!


dziedava 25.novembris, 09:42

Renāte, jā, te derētu konsultācija ar kādiem latviešu valodas speciālistiem. Varbūt Sandis jau atgriezies? Gļotsēne ir nosaukta par godu vācu botāniķim oriģinālrakstībā Heinrich Anton de Bary. Latīņu nosaukumā "debaryanum". Kā to pareizi latviskot - ne jausmas! Jo uzvārdā ar lielo burtu ir Bary. Varbūt ir kāds speicālists?


dziedava 25.novembris, 09:36

Divas mācības - 1) no balta plazmodija sugu noteikt labāk nemaz nemēģināt, 2) reizēm vērts ievākt arī plazmodija stadijā - bet tad to jādara Andrim Baroniņam vai vismaz ar viņu jākonsultējas. :))


meža_meita 25.novembris, 09:22

Julita, liels paldies! Tas ir labi, citādi liktos, ka viss ir ļoti vienkārši :)


meža_meita 25.novembris, 09:21

Kas tas tāds par interesantu burtu lietojumu sugas apzīmējumā? :)


IlzeP 25.novembris, 08:58

Jauka bilde!


dekants 25.novembris, 08:23

Veiksmīga bilde ar 6 sugām!


andrisb 25.novembris, 07:35

Jā, 8:55 plazmodijs, 21:45 jau melns. Veiksmīgi saglabājās un nobrieda kastītē.


dziedava 25.novembris, 00:26

Varbūt var mēģināt Edvīnam komentāros pajautāt? Varbūt velti šaubos, viss skaidrs, bet nu ja nav tās pieredzes, tad nav..


VijaS 24.novembris, 23:34

Pārāk maz atlicis, lai saprastu, bet drīzāk jau vairāki atsevišķi augļķermeņi izkārtojušies rindā, tāpat kā tie sīciņie potenciālie svinpelēkie sīkači, kuri arī ir atsevišķi mazi augļķermeņi, izkārtojušies vertikālā rindā. Starp citu, FB neviens tā arī nav nokomentējis, kas un vai atbilst A. atra.


VijaS 24.novembris, 23:26

Diez vai, vairāk izskatās pēc salu dabūjušas saplacinātās eksīdijas.


dziedava 24.novembris, 23:26

Garāka esot Amaurochaete tubulina, bet max 10 vai 8 cm pret Taviem 15 cm ar nav būtiskas atšķirības..


VijaS 24.novembris, 23:22

7. bilde - 24. novembris; piecās dienās krāsu izmaiņas minimālas.


VijaS 24.novembris, 23:19

Kopumā astoņi atsevišķi augļķermeņi. Izmēri tiem, kam vēl ir pietiekami, ko mērīt:3,5x3,2x1,0cm, 2,5x1,3x0,7cm; 2,0x1,6cm; lielākais melnais "nospiedums" :4,5x3,5cm.


dziedava 24.novembris, 23:15

Sanāk, ievākts tika plazmodijs? Un melns palika tās pašas dienas vakarā? Ļoti veiksmīgi izdevies attīstīties, ka pat jaunu sugu bija iespējams noteikt! :)


VijaS 24.novembris, 23:08

Pievienoju vēl divas bildes ar lineālu. Skaidrs, ka visa tā 15cm josla nav viens nepārtraukts augļķermenis, bet no tiem melnajiem nospiedumiem grūti spriest, kur beidzies viens un sācies cits. Platums - līdz apmēram 3,5cm platākajās vietās. Augstums, protams, absolūti nenosakāms.


felsi 24.novembris, 22:37

Dziedava bija mans spikeris, lai gan tapat skaidrs, ka bieži nav ziņotas:)


silaziedi 24.novembris, 22:25

Paldies, Uģi Piterān!


CerambyX 24.novembris, 22:16

Ja ir nezināma suga, var ziņot kā 'putns (nenoteikts)' - tam tas tā speciāli ir te mums paredzēts :)


silaziedi 24.novembris, 22:10

Paldies, Edgar Smislov!


silaziedi 24.novembris, 21:19

Spogulējās verandas logā. Vērotāji ar lielāku pieredzi - kas tas, lūdzu ir par putnu?


silaziedi 24.novembris, 21:16

Nezinu,kas tas par putnu. Obligāti prasīja kko norādīt. Tad nu uzrakstīju. Kaut ko neloģisku...


andrisb 24.novembris, 20:58

Paldies, Julitai par ieguldīto darbu noteikšanā! Viegli nav bijis.


andrisb 24.novembris, 20:42

Paldies! Labas pārvērtības!


dziedava 24.novembris, 20:24

Paldies, Inguna :). Retāko gļotsēņu atradnes cenšos uzskaitīt Dziedavā. Tur var trūkt tikai jaunākie dati, - tos tad var skatīt Dabasdatos.


Vīksna 24.novembris, 20:04

Apsveicu !


Lemmus 24.novembris, 19:35

Skaisti! Apsveicu!! :)


dziedava 24.novembris, 18:26

Apsveicu! :) Ar šo viena nespēju tikt galā, lai būtu 100% pārliecināta, tāpēc nācās uzprasīties norvēģu Edvīnam, - tāpēc uz noteikšanu bija tik ilgi jāgaida. Mikroskopēts bija jau vairāk nekā pirms mēneša.


dziedava 24.novembris, 18:19

Mikrofoto var skatīt te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/2974297772830061/


dziedava 24.novembris, 16:32

Piedod, Renāte, šoreiz jauna suga Latvijai nesanāca.


felsi 24.novembris, 15:58

Paldies par analīzi. Sporu grupiņas 4-20, apvalciņš liekas 1, vairāk balts. Patreiz vairāk neko nevaru pateikt.


dziedava 24.novembris, 15:21

Vispirms jāapbēdina - zāļu badhāmija tā nevar būt, jo tai sporas ir brīvas, bet te ir ļoti smukas grupiņas. Tā ka par zāļu aizmirstam. Noteikšanai svarīgākie faktori: * Ārējais apvalks ir viens vai divi? Es pieņemu, ka viens, bet varbūt kļūdos? Tad gan augļķermeņiem būtu jābūt 1,2-1,5mm. Tāpēc pieņemu, ka nav. * Sporu grupiņas pamatā ir cik lielas - 10-60 vai 4-20? Vairumā foto izskatās, ka 4-20, tomēr sākumā izskatās viena ļoti liela grupa. Jautājums, kāda ir kopaina, ko te neredz - dominē tādas lielākas vai tomēr pamatā viss mazās grupiņās? * Augļķermeņa izmērs. Nu neder te "uz aci mazākas par 1mm" - pēc tā tik sarežģītu ģinti 100% nenoteiks. Varianti - 0,2-0,5 mm vai 0,5-1,5 mm? * Būtu ļoti labi, ja varētu dabūt portretu kādai atsevišķai izstieptai sporai - tipiski tām jābūt kkā izstieptām, tikai grupā izskatās apaļas, jo "purns" ir uz iekšu. Vajag redzēt, kāds tas izstiepums, jo pa sugām tas mazliet atšķiras. Vēl te ir tāda pārbaudāma lieta kā ārējais apvalks, perīdijs zem stikliņa - balts vai aprikozu krāsā? Uz aci esot balts, aprikozu krāsa tikai mikroskopā. Ja par konkrētām sugām, tad pēdējā pazīme būtu B.versicolor. Ja tas nav, tad principā 2 varianti - B.capsulifera (sporas 11-14(15) mkm) vai B.dubia (9-11mkm). Te 11mkm sporas der abiem;) Es no B.capsulifera gaidītu baltas tukšas kapsuliņas, kā Laimai bija, tad būtu viss skaidrs. B.dubia skaitās gaiši zilpelēki, tie tādi balti nepaliktu. Kopskata foto varētu līdzēt!


anthicus 24.novembris, 13:35

Attēls pievienots 20.x.2021 bet DD nav redzams :(


Lemmus 24.novembris, 12:22

Kājiņa pat ļoti labi redzama.


Vīksna 24.novembris, 01:03

Paldies !


felsi 23.novembris, 23:25

Sestdien atkal turp došos, ar ekipējumu, ja kaut kas būs, noteikti fiksēšu. Šodien es kā lācis baletā:)


felsi 23.novembris, 23:24

Nav kam nomērīt, tikai bumbiņu atlieku krikumi, kas redzami mikroskopēšanā, uz aci< par 1 mm.


felsi 23.novembris, 23:22

Man ir ideja par zāļu badhāmiju: apvalks smalks ar metālisku spīdumu, sporas brūnas ap 11 mkm, sīkām kārpiņām.


dziedava 23.novembris, 23:21

Nomēri, cik vari, lūdzu, precīzu diametru - vai ir tie 1mm vai mazāk? Vai 0,5 mm? Te tas ir ļoti svarīgi


felsi 23.novembris, 23:20

Atrasta agri no rīta, bez fotoaparāta un citiem rīkiem, lielums uz aci ap 1 mm, sīkas, pieduroties ar pirkstu noputēja, labi, ka garāmgājējam bija nazis, varēju paņemt paraudziņu un maskā ietītu kaut ko nogādāt uz mājām, tāpēc kopskata nav:(


dziedava 23.novembris, 23:20

Oho, ļoti interesanti! Rīt papētīšu, kas tur varētu sanākt :)


felsi 23.novembris, 23:07

Nu jā, klibo man tie teicieni:)


dziedava 23.novembris, 20:50

Tad jau 30 cm nevis nav, bet ir attālums :). Labi gan!


felsi 23.novembris, 20:26

Tiešām pēc skata savādāka!


felsi 23.novembris, 20:22

Mizaine bija 30cm no trihijas, labi, ka ievācu no katra perēklīša.


Aigars 23.novembris, 19:14

Šogad tajā ligzdā bija peļu klijāns - LM.


Edgars Smislovs 23.novembris, 18:28

Erickiņš/Melnais erickiņš?


forelljjanka 23.novembris, 18:27

Viens no erickiņiem,pēc astes vien,nepateikt.


Rallus 23.novembris, 17:26

Gan jau tur varēja būt tuvumā arī žagata, bet vismaz bildē izdevies nobildēt promlidojošu mājas balodi.


forelljjanka 23.novembris, 16:14

Ielieku sikspārnis sp.,Viesturs pamanīs un noteiks,iespējams ,ka ziemeļu.


dziedava 23.novembris, 15:00

Sugas apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Ceratiomyxa&por=gensi&numr=456&tipo=Rtax&seepdf=si


dziedava 23.novembris, 14:57

Tā kā bez sekvencēšanas šī suga laikam nav droši nosakāma, tomēr nomainu nosaukumu, lai nepazūd. Un pie viena informācija citiem, ka tādām vērts pievērst uzmanību. Ja iespējams - pavērot attīstībā, vai laika gaitā nemainās kājiņas esamība / neesamība. Diskusija par šo novērojumu: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/2954773204782518


dziedava 23.novembris, 14:30

Bet kā te bija reālā situācija - kaut kas bija 30 cm attālumā? Vai kāpēc te pieminēts šis attālums?


felsi 23.novembris, 14:23

Tas no viena Tava teiciena par glotsēnēm!


felsi 23.novembris, 14:21

Paldies!


dziedava 23.novembris, 12:02

Par tiem 30 cm nesapratu..


dziedava 23.novembris, 11:22

Trihijām 3 galvenie parametri - vai ir kātiņš, - cik vijumi spirālē (2 vai vairāk), - sporas kārpainas vai ar tīkliņu (t.sk. daļēju). Te es redzu: kātiņa nav, vijumu >2, sporas kārpainas. Pēc atslēgas uz koksnes tāds komplekts ir tikai divām sugām! T.contorta un T.mirabilis. T.contorta sporas pēc franču noteicēja 11-14 mkm, kas te atbilst. T. mirabilis vajadzētu (13-)14-15 mkm + kkādi uzbiezinājumi. Tā ka principā - nav jau citu variantu nemaz! :)


felsi 23.novembris, 11:01

Skatoties interneta dzīlēs, man liekas, ka varētu būt T. contorta, man jauna suga 2018. gadā rozā veidojumi arī.


Zigurds Krievans 23.novembris, 10:59

Paldies par komentāriem. Skatoties DD foto, likās, ka šos jau nu sanāks atšķirt. Bet nu nav tik vienkārši... :)


Kiwi 23.novembris, 09:23

Paldies, Andri, man jau likās, ka melnais mežastrazds, bet tas baltais pleķis ap aci un zari traucē, nebiju pārliecināta.


Rallus 23.novembris, 08:35

Tas pats melnais mežstrazds vien būs (dzeltenais knābis un samanāms dzeltens acs riņķis) - tikai baltāks, nekā ierasti būtu jābūt.


felsi 23.novembris, 07:43

Laikam tomēr4kārsa?


felsi 23.novembris, 01:08

Man ta liekas.


felsi 23.novembris, 01:06

Un te pieradijās fakts, ka glotsēnēm pat 30 cm nav attālums:)


Rallus 23.novembris, 00:32

Būs gan kaņepīši, jā. Bez knābja krāsas dažās bildēs redz arī kaņepīšiem raksturīgo balto spārna "paneli" - plašāku laukumu (kalnu ķeģim tik pašas maliņas gaišas, bet tik izteikti balts uz spārna nebūs). To virsastes sārtumu pēc bildēm te īsti pārbaudīt nevar (kas ir kalnu ķeģiem). Tomēr nav tā, ka uzreiz kāds droši izceļas ar sinepju krāsas pazodi. Vai tajā barā kāds no putniem bija kalnu ķeģis starp kaņepīšiem, kas zin'.


dziedava 23.novembris, 00:19

Vai tad Tev te sanāk 2kārša spirāle?


dziedava 22.novembris, 23:22

Super, un tik skaisti! :)


felsi 22.novembris, 23:16

Mikroskopija ir 2. un 3. foto, tā ā brīnumi vēl var notikt!


nekovārnis 22.novembris, 23:10

Paldies, Uģi! :)


felsi 22.novembris, 23:05

Mikroskopēju brūnīgākās, vienu bildi izdzēsu, sanāca mizaine. Rozīgākās sažuva, bēšīgākas ieliku paaugties. Nu man patreiz sanāk daudzveidīgā trihija.


Matrus 22.novembris, 21:59

Laba kontrole, Somijas kajakus tur neesmu lasījis…)


VijaS 22.novembris, 21:34

Sākums rozā, un sēdoša, varētu būt greizā trihija. :)


dziedava 22.novembris, 21:27

Nu vismaz sporu izmēri abām precīzi atbilst :)


VijaS 22.novembris, 21:19

Arī šis uz koka netika samērīts. Gabaliņu paraudziņam paņēmu no tās vietas, kur vairāk masas ( sestā bilde), tāpēc arī mikroskopijā daudz pelējuma. Sporas lielākoties traumētas; kārpiņas /punktējums redzams labi, bet gaišāka maliņa manāma tikai dažām sporām. Apaļo sporu izmēri 1000x palielinājumā 12,1-13,1 mkm.


dziedava 22.novembris, 21:16

Var jau būt, ka sēne sporām gaišo pusi sabojājusi, īpaši, ja var tomēr atrast arī ar visu gaišumu :). Par tiem kapilīcijiem, kā jau teicu, man lielas pieredzes nav, stāv paraudziņi, kas vēl jāskatās, tad varbūt palikšu gudrāka.


VijaS 22.novembris, 21:02

Tur jau tā lieta, ka uz koka nesamērīju, tas būs jādara nākamajā gājienā. Te uz koka bija vairāki atsevišķi augļķermeņi, un paraudziņus arī paņēmu no vairākām vietām. Cik saprotu, tie gabaliņi, kas vairāk no perifērijas, pārsvarā sastāv no melnās sporu masas, un tajos kapilīciju atrast neizdevās (nu vismaz tik, cik es tur pāris vietās no maliņas paurbināju). Tā plēve nāca no viena gabaliņa pašas apakšas, kur struktūra mazliet atgādina šķiedrainu, pussadalījušos kūdru, un visticamāk, ka tieši šis gabaliņš paņemts no 4. bildē redzamā augļķermeņa - paņēmu ar domu, ka te sporas lielākoties nobirušas un varētu tikt pie iekšām. Sporas mikroskopēšanai noskrubināju no melnākās, tīrākās malas, tāpēc šajā paraugā nav pilns ar pelējumu, bet vienalga gandrīz visas sporas ir traumētas, man pat izskatās, ka tās ir vien tukšas miziņas (ja sporu apvalku tā var nosaukt). Sīkās kārpiņas jeb punktējumu redz labi, bet gaišāka maliņa novērojama tikai pa kādai atsevišķai sporai. Mērītas daudzmaz apaļās sporas, un pie 1000x palielinājuma izmēri ir 11,9-13 mkm.


najdera 22.novembris, 20:08

Ļoti interesanti! Paldies par informāciju. Par ūdeni - jā, ikri atrasti pie dīķa.


Zigurds Krievans 22.novembris, 19:29

Mainu tad uz kaņepīšiem? Uz vietas binoklī, tos kurus sanāca apskatīt uz zemes, tādi dzeltenīgi gaiši šķita. Pabrīnijos vēl ka tik gaiši izskatās. piefiksēju vēl ka brūnais no augšas silts tonis. Vajadzēja laikam kārtīgāk knābja krāsu skatīties, bet to neatceros:) Uz foto pēc dzeltenas neizskatās.


forelljjanka 22.novembris, 18:22

Kāds ir apēdis abinieku,atstājot nonobriedušos ikrus,DDatos daudzreiz apspriests temats.Abinieku ikri saskaroties ar ūdeni(?)veido tādu aizsargrecekli,kas noticis arī te.


felsi 22.novembris, 17:21

Kollodermas ir sūnu cienītājas pat uz mazām kritalām, varbūt atardīsi savos Rīgas mežos.


pustumsa 22.novembris, 17:04

Sveiki! Paldies par vērīgumu! Izdēsu foto.


Diāna 22.novembris, 14:31

Jā, ir!


dziedava 22.novembris, 13:31

Ehh, nez vai vairs šogad daudz staigāšu, to jau pa silto laiku neietrenēsies, jo tad neaugs. Starp citu, pēdējo krāterīti pamanīju galvaslampiņas dēļ - spīdinājās apkārt un iegaismoja sīku zariņu, kuram bija aizdomīgi daudz sīku matiņu :D


IlzeP 22.novembris, 13:30

Uģi, jā. Tādā gadījumā pirmā bilde jāpārceļ tur un viss kārtībā.


Liepzieds 22.novembris, 12:43

Vai varētu būt lazdu graudaine? Uz kritalas.


CerambyX 22.novembris, 12:17

Ilze - vai tad šis nav: https://dabasdati.lv/lv/observation/t7cgpuun87b4lf7mh26hfbmcd0/ ?


dziedava 22.novembris, 11:32

Kaut kam līdzīgām jau jābūt, mulsina tikai platās plēves, jo grāmatā un arī manā pieredzē bija tievi striķīši, kas zarojās, bet plēves bija maz, pie pamata, no kura zarojās. A.tubulina plēves ir mezglos. Vajag te pie novērojuma sarakstīt arī visus izmērus - augļķermeņa platumu, augstumu; sporu diametru (to izdevās atrast tikai FB, bet vajadzētu, lai viss ir DD)


felsi 22.novembris, 10:47

Gan jau iestādīsi acis! Uzmanību sūnās tumšiem plankumiņiem, visus apskatu ar palielināmo, 1 no 10 ir! Man pilnīgs bezcers ar skujām:(


felsi 22.novembris, 10:45

Man ar tā liekas, gaida mikroskopu:)


Zigurds Krievans 22.novembris, 10:42

Pieliku vēl bildes, nekā kvalitativāka diemžēl nav.


DD 22.novembris, 10:30

Paldies!


dziedava 22.novembris, 09:44

Tu esi vnk šīs sugas meistars! Lieliski! :)) Es viņu neredzu, kādam tak ir jāapzin :)


dziedava 22.novembris, 09:40

Izskatās pēc fizāras. Forši sabildētas "iekšas", gan noderēs!


dziedava 22.novembris, 09:38

Arcīrija?


IlzeP 22.novembris, 08:16

Vajadzētu izdalīt atsevišķos novērojumos mazos un ziemeļu gulbjus, bara bildi atstājot pie vienas vai otras sugas.


IevaM 22.novembris, 06:28

Man arī. Varbūt ir vēl kāda bilde?


andrisb 21.novembris, 23:52

Lai rūķīši un meža gariņi ir tuvumā!


ivars 21.novembris, 23:37

Man kaut kā pēc kaņepjiem šie izskatās.


dziedava 21.novembris, 23:27

Pievienojos! Un beidzot gatavas! :) Kopš plazmodija 22 dienas..


ivars 21.novembris, 22:52

Pievienoju tad arī ceturtā foto mazāk apgriezto versiju ar parastajiem alkiem "kaujas apstākļos". Bija arī viena laba kompānija, ko gan neizdevās nobildēt, bet kuru Mareks nosauca par Brēmenes muzikantiem: kaira, brūnā gārgale, tumšā pīle, kākaulis.


Ziemelmeita 21.novembris, 22:38

Paldies Ansi


CerambyX 21.novembris, 22:04

Trešais super foto - ideāls alka/kairas salīdzinājums 'kaujas apstākļos'. Citādi jau visādi pases foto internetā kur putni 'pa visu kadru ideālā asumā' jau neattēlo to reālo situāciju kā mums dabā tās sanāk redzēt :D


gunitak 21.novembris, 21:41

Otrs krastā neiznāca.


Matrus 21.novembris, 21:39

Paldies par šo gulbja kontroli, vai otrajam gulbim bija gredzens? Tēviņš, 13 vai vairāk gadus vecs, ligzdoja šajā ezerā no 2015. līdz 2020. gadam pārī ar EK933. Par šo gadu ziņu nav…


Lemmus 21.novembris, 20:42

Īlenveida kladonija Cladonia coniocraea


felsi 21.novembris, 20:41

Fantastiskas zilās vīnogas!


VijaS 21.novembris, 20:16

14.-16. bildes - 21. novembris, četros pēcpusdienā, ar lukturīti.


forelljjanka 21.novembris, 20:01

Ir!;) Arī otrā foto kādus 7-8 var atpazīt.


gunitak 21.novembris, 19:47

Ruslan, šeit arī gulbis ar gredzenu.


Bounijs 21.novembris, 19:38

Tie divi, kas lido, nav mazie gulbji?


Matrus 21.novembris, 19:11

Paldies par gulbja kontroli, šim tēviņam 15 gadi vai vairāk!


Matrus 21.novembris, 19:10

Pateicos par gulbja kontroli, ierakstīju datu bāzē!


Matrus 21.novembris, 19:07

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


forelljjanka 21.novembris, 18:51

It kā cekulpīle,nav jau baigi daudz variantu,jautājums tikai,vai cekulpīlei jebkurā vecumā var būt tik tumšas primārās??? Tumšākas tās gan ir A affinis,bet nūū....


forelljjanka 21.novembris, 18:14

Manuprāt arī jenotsuns.


Ara 21.novembris, 13:31

Varbūt jenotsuns?


Kiwi 21.novembris, 12:37

Mein Ards, liels paldies!


Meinards D. 21.novembris, 12:34

Peļu klijāns


Vīksna 21.novembris, 10:41

Paldies ! Kukaiņi gandrīz nav, jāpabildē laikam sūnas, savādāk reti kuru atšķiru.


Vīksna 21.novembris, 10:34

Paldies !


Lemmus 21.novembris, 02:24

Vel viens jauks atradums! :)


Ivetta 20.novembris, 23:41

Paldies, Marek!


VijaS 20.novembris, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 20.novembris, 21:15

Tiešām izskatās neredzēta :)


Meinards D. 20.novembris, 20:35

Jūras ērglis


Irbe 20.novembris, 18:59

2.foto žubīte


Diāna 20.novembris, 17:58

Pirmā atradne LV. Suga pirms dažiem gadiem pirmo reizi atrasta Igaunijā. Sastopama reti, Eiropā, bet arī ārpus tās, ieskaitot Austrāliju un Jaunzēlandi.


Laimeslācis 20.novembris, 17:43

Labs!!! Apsveicu ar sasniegumu! :)


felsi 20.novembris, 17:37

Super! Bet rūķītis, tas ir ko vērts!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts