Aktīvie lietotāji: 146 Šodien ievadītie novērojumi: 138 Kopējais novērojumu skaits: 2283315
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2020. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2020-12-02 12:30:16

No deviņām Latvijas Dabas fonda (LDF) šogad nodrošinātajām ligzdu tiešraidēm ligzdošana notika piecās ligzdās. Mazuļi sekmīgi izauga četrās – Durbes jūras ērgļu ligzdā, mazā ērgļa ligzdā eglē Zemgalē, vistu vanaga ligzdā Rīgā un melnās klijas ligzdā Kurzemē (infografika pārskata beigās). Tiešraidi no melno kliju ligzdas LDF šogad nodrošināja pirmo reizi. Otro gadu darbojās zemūdens kamera nēģu nārstošanas vietā.

Jūras ērgļi Durbē

Visvairāk skatītajā ligzdā tiešraide darbojas jau sesto gadu (kopš 2015. gada). Jūras ērgļi Milda un Raimis ligzdas rajonu apdzīvo kopš 2018. gada.

Šī gada 3. februārī ērgļu pāris sāka bieži apmeklēt ligzdu, nest zarus un sauso zāli. 13. februārī sākās tieša gatavošanās ligzdošanai – Raimis uz ligzdu atnesa pirmo zivi, un notika arī pirmā pārošanās. Interesanti, ka, neskatoties uz silto ziemu, tā notika vēlāk nekā citus gadus (2018. gadā pirmā pārošanās – 6. februārī, 2019. gadā – 27. janvārī). Olas tika izdētas 12. martā, 15.martā un naktī no 17. uz 18. martu. Izšķīlās visas trīs izdētās olas – 18., 20. un 23. aprīlī. Mazuļiem augot, radās cerība, ka lidspēju varētu sasniegt visi, taču abu vecāko mazuļu agresija pret jaunāko pastiprinājās, līdz 17. maijā tas tika izgrūsts no ligzdas, radot satraukumu tiešraides vērotājiem.

Nepatīkamus brīžus skatītājiem sagādāja arī uz ligzdu vēl dzīvi atnesti plēsīgo putnu mazuļi. Viens no tiem ligzdā uzturējās pat 6 stundas, līdz mātīte to nobeidza un izbaroja mazuļiem. Mazuļi izlidoja no ligzdas 10.-11. jūlijā 81 un 83 dienu vecumā. No mazuļu šķilšanās līdz izlidošanai tiem tika piegādātas 298 barības vienības. 245 no tām piegādāja Raimis un 53 Milda. 91% piegādātās barības bija zivis, 6% putnu, 2% zīdītāju un 1% nenoteiktas barības vienību.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi eglē Zemgalē

Tiešraide no šīs mazo ērgļu ligzdas tika rādīta jau trešo gadu. Iepriekšējā gadā šajā ligzdā veiksmīgi izauga pāra vienīgais mazulis.

Šī gada 7. aprīlī ligzdā ieradās mazo ērgļu mātīte un tēviņš, kas sākumā tika uzskatīti par pērnajā gadā ligzdojošo pāri – Annu un Andri. Taču 18. aprīlī ieradās vēl viens tēviņš, kuru mātīte uzņēma ar lielāku atsaucību, kā arī šī ērgļa uzvedība liecināja, ka tas varētu būt pagājušajā gadā šeit ligzdojušais putns. Turpmāk ligzdu pārmaiņus apmeklēja abi tēviņi, un Anna pārojās ar abiem. 24. un 28. aprīlī tika izdētas olas, to paternitāte nav zināma. Pēc olu izdēšanas abi tēviņi turpināja apmeklēt ligzdu. Maijā kļuva skaidrs, kurš ir "īstais" tēviņš, ērgļu pāris turpināja perēt olas. Otrs tēviņš maija sākumā vēl dažas reizes parādījās ligzdā, divreiz pat atnesot barību.

Izšķīlās abas olas (2. un 5. jūnijā), jau no paša sākuma bija novērojama vecākā ērglēna agresija pret jaunāko. Jaunākais mazulis netika barots un 7. jūnijā nobeidzās. Palikušais mazulis auga mierīgi un tika labi barots. 10. jūlijā satraukumu radīja gar ligzdu lidojošs vistu vanaga jaunais putns. 27. jūlijā, veicot neveiksmīgu lēcienu uz zara virs kameras, ērglēns 55 dienu vecumā noplanēja no ligzdas. Tomēr nākamajā dienā tas veiksmīgi atgriezās ligzdā un vēlāk turpināja to apmeklēt, lai saņemtu barību no vecākiem. Pēdējo reizi ērglēns ligzdas tuvumā tika redzēts 7. augustā.

Vecāki labi apgādāja vienīgo mazuli ar barību. 73% barības bija dažādi grauzēji, 15% varžu, 6% kurmju, 5% putnu, 2% nenoteiktas barības un 1 zebiekste.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanagi Rīgā

Šogad tiešraide notika no citas vistu vanaga ligzdas, nekā iepriekšējos gados. Šajā ligzdā ligzdojošajiem vistu vanagiem skatītāji deva vārdus Boka un Luijs.

Viena ola ligzdā bija jau 25. martā, kad tika pirmoreiz pieslēgta un pārbaudīta sistēma, bet pārējās trīs tika izdētas 28., 31. martā un naktī no 2. uz 3. aprīli. Lai sinhronizētu mazuļu šķilšanos, pastāvīga perēšana tika uzsākta pēc trešās olas izšķilšanās, tomēr pēc tam tika izdēta vēl 4. ola. Olas perēja gan mātīte, gan tēviņš. 7. un 9. maijā izšķīlās divas olas, domājams, jaunākās, jo pirmajām izdētajām tajā laikā jau bija pārsniegts maksimālais inkubācijas periods.

4. jūnijā Arnis Zacmanis apgredzenoja mazuļus – tie tika pie gredzeniem A97 un A98. Vecākais mazulis ligzdu pameta 13. jūnijā (38 dienu vecumā), "zarojot" nokrizdams no zara, taču tajā pašā dienā atgriezās ligzdā uz barošanu. Jaunākais mazulis izlidoja 21. jūnijā (43 dienu vecumā). Mazuļi tika baroti galvenokārt ārpus ligzdas, un, tuvojoties jūnija beigām, ligzdu apmeklēja arvien retāk.

Visi mazuļi tika labi baroti. Lielākā daļa atnesto medījumu bija lielāki un mazāki putni, taču dažas reizes tika atnestas arī žurkas.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnās klijas Kurzemē

Šogad pirmo reizi tika nodrošināta tiešraide no melno kliju ligzdas.

Mātīte ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet tēviņš – 13. aprīlī. Tēviņam bija pelēkas kājas un knābja pamatne, kas liecina par krustojumu ar citu pasugu – austrumu melno kliju (Milvus migrans migrans x lineatus). Nedēļu klijas pārojās un kārtoja ligzdu. Olas tika izdētas 20., 23. un 26. aprīlī. Perēšana notika mierīgi, ja neskaita svešas melnās klijas ligzdas apmeklējumu un uzturēšanos ligzdas tuvumā 1. maijā. Izšķīlās visas trīs olas – 22., 24. un 26. maijā. Starp mazuļiem bija vērojama agresija, taču baroti tika visi mazuļi, arī jaunākais.

17. jūnijā notika mazuļu gredzenošana – tie tika pie gredzeniem E87, E93 un E95. Mātīte atgriezās ligzdā tās pašas dienas vakarā. Vidējais mazulis, kam tika dots vārds Bricis, pameta ligzdu 5. jūlijā (42 dienu vecumā), "zarojot" nokrītot no zara. Abi pārējie mazuļi (Čipa un Grejuks) ligzdu pameta 8. jūlijā (47 un 43 dienu vecumā). Līdz augusta pirmajai pusei mazuļi turpināja apmeklēt ligzdu uz barošanu.

Mazuļi dzīvoja barības pārpilnībā. To ēdienkarte bija ļoti daudzveidīga – galvenokārt dažādi grauzēji, taču arī zivis, čūskas, putni, vardes, krupji, kurmji, eži, zaķēni, zebiekste, ūdensžurka, lapsas āda, vairākas reizes tika nesti arī kukaiņi. Interesantākās barības vienības bija kāda zīdītāja sirds (visticamāk, no lopkautuves), vistu galvas, vistu spārniņi, kā arī desas ripiņas vai žāvētas gaļas šķēlītes.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērgļi Kurzemē

Tiešsaistes kamera pie šīs zivjērgļu ligzdas uzstādīta 2017. gadā, kad zivjērgļu pāris izaudzināja divus mazuļus. 2018. gadā ligzdošana bija nesekmīga, 2019. gadā iepriekšējos gados ligzdojošā mātīte neatgriezās ligzdā, un, ligzdas tēviņam Teo izveidojās pāris ar Alūksnes apkārtnē 2017. gadā gredzenotu jaunu mātīti Vitu. Tomēr ligzdošana nenotika.

Šopavasar abi ligzdas iemītnieki – Vita un Teo – atgriezās 6. aprīlī. Sākumā Vita nebija atsaucīga Teo uzmanībai, arī turpmākais pārošanās un gatavošanās process bija salīdzinoši ilgs, tomēr beidzot Vita izdēja 3 olas – 24. un 28. aprīlī un 1. maijā. Mātīte perēšanas laikā bija diezgan tramīga. 31. maijā izšķīlās vienīgais mazulis.

Pirmajās dienās Vitai bija jāmācās barot – mazās pieredzes dēļ sākumā tas neveicās pārāk labi. Interesanti, ka Teo regulāri neapēsto zivs daļu nesa prom no ligzdas, vēlāk atnesot atpakaļ (Igaunijā novērots, ka pieredzējušas zivjērgļu mātītes neļauj nest barību prom no ligzdas).

Jūnija pirmajā pusē ligzdas tuvumā atradās svešinieki, un Vita bieži pameta ligzdu. 18. jūnijā vistu vanags aiznesa vienīgo zivjērgļu mazuli. Vita un Teo turpināja atrasties ligzdas tuvumā līdz augusta sākumam, Teo – nest Vitai barību un ligzdas materiālu. Teo pietiekami labi apgādāja Vitu un mazuli ar zivīm – galvenokārt līņiem, karpām un līdakām.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jūras ērgļi Slīterē

Kopš 5. marta bija vērojama tiešraide no jūras ērgļu ligzdas Slīteres Nacionālajā parkā. Visticamāk, viens vai abi ērgļi ir jauni šajā teritorijā, tiem tika doti vārdi Silva un Slīters.

Putni kārtoja ligzdu, pārojās, taču mātītei bija diezgan noraidoša attieksme pret tēviņa aktivitātēm, gandrīz katra pārošanās noslēdzās ar knābšanu. Martā fiksēti 6 svešu jūras ērgļu apmeklējumi, no tiem divi bija ar gredzeniem – 5. martā novērots Latvijā, Auces apkārtnē 2017. gadā gredzenots ērglis (H488) un 18. martā Igaunijā 2019. gadā gredzenots ērglēns (E248), kurš gredzenots ligzdā, kuru šogad var vērot Igaunijas tiešraidē. Interesants novērojums bija 9. martā atlidojušais klinšu ērglis – kadrā bija redzama tā spārna daļa. Arī 26. aprīlī īsu brīdi bija redzams klinšu ērglis – tas ieradās ligzdā ar zaru knābī.

Jūras ērgļi aprīlī un arī maijā turpināja apmeklēt ligzdu, taču retāk. Maijā septiņas reizes reģistrēti sveši jūras ērgļu jaunie putni, no tiem trīs bija gredzenoti un diviem no tiem izdevās nolasīt gredzenus. Viens no ērgļiem bija ar Polijas gredzenu (PE18) – šis ir pirmais Polijas gredzena nolasījums jūras ērglim Latvijā (līdz šim bija reģistrēti putni no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas). Vasarā ligzdu palaikam apmeklēja gan Silva un Slīters, gan citi jūras ērgļi.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnie stārķi Siguldā

Pie šogad vērojamās melno stārķu ligzdas kamera tika uzstādīta 2018. gadā, kad melno stārķu ligzdošana bija sekmīga – vecāki izaudzināja četrus mazuļus. 2019. gadā ligzdošana nenotika.

Šogad tiešraide tika atsākta 27. martā. 27. un 28. martā ligzdā uzturējās viens melnais stārķis. Aprīlī stārķis tika manīts tikai dažās dienās.

Tehnisku iemeslu dēļ kamera nedarbojās no 14. līdz 27. aprīlim.

Maijā melnie stārķi bija manāmi gan pa vienam, gan pārī. Mēneša sākumā ligzdas tuvumā parādījās arī trešais stārķis. Jūnijā viens stārķis ligzdā regulāri nakšņoja, nesa arī ligzdas materiālu. Reģistrēta arī sveša stārķa izgrūšana no ligzdas. Arī jūlijā melnie stārķi dažas reizes apmeklēja ligzdu.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi bērzā Zemgalē

Tiešraide tika nodrošināta no jau 2019. gadā vērotās mazo ērgļu ligzdas, kuras saimnieki pērn uzsāka ligzdošanu, taču ola neizšķīlās.

Šopavasar mazie ērgļi ieradās ligzdā 21. aprīlī, kā arī apmeklēja to turpmākajās dienās. Ligzdas vizītes bija diezgan īsas un retas. Nav izslēgts, ka ligzdas apkārtnē uzturējās trīs mazie ērgļi.

Maijā reģistrētas tikai piecas īsas viena ērgļa vizītes ligzdā. Arī jūnijā mazie ērgļi turpināja uzturēties ligzdas tuvumā.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ūpji Kurzemē

No šīs ligzdas tiešraide uzsākta 2017. gadā, kad pāris sekmīgi ligzdoja un izaudzināja trīs mazuļus. Taču kopš 2018. gada marta, kad ligzdas mātīte pazuda, tā arī neviena cita ūpju mātīte ligzdas tuvumā nav manīta.

Arī šī gada sezonā tēviņam neizdevās sasaukt mātīti, lai gan tas kopš janvāra līdz aprīļa otrajai pusei apmeklēja ligzdu, februāra beigās un marta sākumā atnesdams arī vairākus medījumus kā dāvanu mātītei, taču bez rezultātiem.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Nēģu nārsts Raķupē

Kopš 11. maija ar pārtraukumiem bija vērojama tiešraide no Raķupes nēģu nārstošanas vietas. Šajā gadā ūdens Raķupē bija duļķaināks, tāpēc redzamība jau tiešraides sākumā bija sliktāka nekā pagājušajā gadā, jūnija vidū kamerai aizaugot pavisam. 20. maijā tika novērots nārstojošs īpatnis.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

 

Ance Priedniece

2020-11-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Sturnus vulgaris - 2026-02-15 Litenesputni
Capreolus capreolus - 2026-02-15 pustumsa
Capreolus capreolus - 2026-02-15 pustumsa
Polypores sp. - 2026-02-15 Siona
Capreolus capreolus - 2026-02-15 pustumsa
Aves sp. - 2026-02-15 megemege
Parus major - 2026-02-15 finesse
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


ekologs 25.janvāris, 19:53

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus).


megemege 25.janvāris, 17:57

Paldies, Edgar!


Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts