Aktīvie lietotāji: 190 Šodien ievadītie novērojumi: 656 Kopējais novērojumu skaits: 1860785
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2020. gada sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2020-12-02 12:30:16

No deviņām Latvijas Dabas fonda (LDF) šogad nodrošinātajām ligzdu tiešraidēm ligzdošana notika piecās ligzdās. Mazuļi sekmīgi izauga četrās – Durbes jūras ērgļu ligzdā, mazā ērgļa ligzdā eglē Zemgalē, vistu vanaga ligzdā Rīgā un melnās klijas ligzdā Kurzemē (infografika pārskata beigās). Tiešraidi no melno kliju ligzdas LDF šogad nodrošināja pirmo reizi. Otro gadu darbojās zemūdens kamera nēģu nārstošanas vietā.

Jūras ērgļi Durbē

Visvairāk skatītajā ligzdā tiešraide darbojas jau sesto gadu (kopš 2015. gada). Jūras ērgļi Milda un Raimis ligzdas rajonu apdzīvo kopš 2018. gada.

Šī gada 3. februārī ērgļu pāris sāka bieži apmeklēt ligzdu, nest zarus un sauso zāli. 13. februārī sākās tieša gatavošanās ligzdošanai – Raimis uz ligzdu atnesa pirmo zivi, un notika arī pirmā pārošanās. Interesanti, ka, neskatoties uz silto ziemu, tā notika vēlāk nekā citus gadus (2018. gadā pirmā pārošanās – 6. februārī, 2019. gadā – 27. janvārī). Olas tika izdētas 12. martā, 15.martā un naktī no 17. uz 18. martu. Izšķīlās visas trīs izdētās olas – 18., 20. un 23. aprīlī. Mazuļiem augot, radās cerība, ka lidspēju varētu sasniegt visi, taču abu vecāko mazuļu agresija pret jaunāko pastiprinājās, līdz 17. maijā tas tika izgrūsts no ligzdas, radot satraukumu tiešraides vērotājiem.

Nepatīkamus brīžus skatītājiem sagādāja arī uz ligzdu vēl dzīvi atnesti plēsīgo putnu mazuļi. Viens no tiem ligzdā uzturējās pat 6 stundas, līdz mātīte to nobeidza un izbaroja mazuļiem. Mazuļi izlidoja no ligzdas 10.-11. jūlijā 81 un 83 dienu vecumā. No mazuļu šķilšanās līdz izlidošanai tiem tika piegādātas 298 barības vienības. 245 no tām piegādāja Raimis un 53 Milda. 91% piegādātās barības bija zivis, 6% putnu, 2% zīdītāju un 1% nenoteiktas barības vienību.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi eglē Zemgalē

Tiešraide no šīs mazo ērgļu ligzdas tika rādīta jau trešo gadu. Iepriekšējā gadā šajā ligzdā veiksmīgi izauga pāra vienīgais mazulis.

Šī gada 7. aprīlī ligzdā ieradās mazo ērgļu mātīte un tēviņš, kas sākumā tika uzskatīti par pērnajā gadā ligzdojošo pāri – Annu un Andri. Taču 18. aprīlī ieradās vēl viens tēviņš, kuru mātīte uzņēma ar lielāku atsaucību, kā arī šī ērgļa uzvedība liecināja, ka tas varētu būt pagājušajā gadā šeit ligzdojušais putns. Turpmāk ligzdu pārmaiņus apmeklēja abi tēviņi, un Anna pārojās ar abiem. 24. un 28. aprīlī tika izdētas olas, to paternitāte nav zināma. Pēc olu izdēšanas abi tēviņi turpināja apmeklēt ligzdu. Maijā kļuva skaidrs, kurš ir "īstais" tēviņš, ērgļu pāris turpināja perēt olas. Otrs tēviņš maija sākumā vēl dažas reizes parādījās ligzdā, divreiz pat atnesot barību.

Izšķīlās abas olas (2. un 5. jūnijā), jau no paša sākuma bija novērojama vecākā ērglēna agresija pret jaunāko. Jaunākais mazulis netika barots un 7. jūnijā nobeidzās. Palikušais mazulis auga mierīgi un tika labi barots. 10. jūlijā satraukumu radīja gar ligzdu lidojošs vistu vanaga jaunais putns. 27. jūlijā, veicot neveiksmīgu lēcienu uz zara virs kameras, ērglēns 55 dienu vecumā noplanēja no ligzdas. Tomēr nākamajā dienā tas veiksmīgi atgriezās ligzdā un vēlāk turpināja to apmeklēt, lai saņemtu barību no vecākiem. Pēdējo reizi ērglēns ligzdas tuvumā tika redzēts 7. augustā.

Vecāki labi apgādāja vienīgo mazuli ar barību. 73% barības bija dažādi grauzēji, 15% varžu, 6% kurmju, 5% putnu, 2% nenoteiktas barības un 1 zebiekste.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanagi Rīgā

Šogad tiešraide notika no citas vistu vanaga ligzdas, nekā iepriekšējos gados. Šajā ligzdā ligzdojošajiem vistu vanagiem skatītāji deva vārdus Boka un Luijs.

Viena ola ligzdā bija jau 25. martā, kad tika pirmoreiz pieslēgta un pārbaudīta sistēma, bet pārējās trīs tika izdētas 28., 31. martā un naktī no 2. uz 3. aprīli. Lai sinhronizētu mazuļu šķilšanos, pastāvīga perēšana tika uzsākta pēc trešās olas izšķilšanās, tomēr pēc tam tika izdēta vēl 4. ola. Olas perēja gan mātīte, gan tēviņš. 7. un 9. maijā izšķīlās divas olas, domājams, jaunākās, jo pirmajām izdētajām tajā laikā jau bija pārsniegts maksimālais inkubācijas periods.

4. jūnijā Arnis Zacmanis apgredzenoja mazuļus – tie tika pie gredzeniem A97 un A98. Vecākais mazulis ligzdu pameta 13. jūnijā (38 dienu vecumā), "zarojot" nokrizdams no zara, taču tajā pašā dienā atgriezās ligzdā uz barošanu. Jaunākais mazulis izlidoja 21. jūnijā (43 dienu vecumā). Mazuļi tika baroti galvenokārt ārpus ligzdas, un, tuvojoties jūnija beigām, ligzdu apmeklēja arvien retāk.

Visi mazuļi tika labi baroti. Lielākā daļa atnesto medījumu bija lielāki un mazāki putni, taču dažas reizes tika atnestas arī žurkas.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnās klijas Kurzemē

Šogad pirmo reizi tika nodrošināta tiešraide no melno kliju ligzdas.

Mātīte ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet tēviņš – 13. aprīlī. Tēviņam bija pelēkas kājas un knābja pamatne, kas liecina par krustojumu ar citu pasugu – austrumu melno kliju (Milvus migrans migrans x lineatus). Nedēļu klijas pārojās un kārtoja ligzdu. Olas tika izdētas 20., 23. un 26. aprīlī. Perēšana notika mierīgi, ja neskaita svešas melnās klijas ligzdas apmeklējumu un uzturēšanos ligzdas tuvumā 1. maijā. Izšķīlās visas trīs olas – 22., 24. un 26. maijā. Starp mazuļiem bija vērojama agresija, taču baroti tika visi mazuļi, arī jaunākais.

17. jūnijā notika mazuļu gredzenošana – tie tika pie gredzeniem E87, E93 un E95. Mātīte atgriezās ligzdā tās pašas dienas vakarā. Vidējais mazulis, kam tika dots vārds Bricis, pameta ligzdu 5. jūlijā (42 dienu vecumā), "zarojot" nokrītot no zara. Abi pārējie mazuļi (Čipa un Grejuks) ligzdu pameta 8. jūlijā (47 un 43 dienu vecumā). Līdz augusta pirmajai pusei mazuļi turpināja apmeklēt ligzdu uz barošanu.

Mazuļi dzīvoja barības pārpilnībā. To ēdienkarte bija ļoti daudzveidīga – galvenokārt dažādi grauzēji, taču arī zivis, čūskas, putni, vardes, krupji, kurmji, eži, zaķēni, zebiekste, ūdensžurka, lapsas āda, vairākas reizes tika nesti arī kukaiņi. Interesantākās barības vienības bija kāda zīdītāja sirds (visticamāk, no lopkautuves), vistu galvas, vistu spārniņi, kā arī desas ripiņas vai žāvētas gaļas šķēlītes.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērgļi Kurzemē

Tiešsaistes kamera pie šīs zivjērgļu ligzdas uzstādīta 2017. gadā, kad zivjērgļu pāris izaudzināja divus mazuļus. 2018. gadā ligzdošana bija nesekmīga, 2019. gadā iepriekšējos gados ligzdojošā mātīte neatgriezās ligzdā, un, ligzdas tēviņam Teo izveidojās pāris ar Alūksnes apkārtnē 2017. gadā gredzenotu jaunu mātīti Vitu. Tomēr ligzdošana nenotika.

Šopavasar abi ligzdas iemītnieki – Vita un Teo – atgriezās 6. aprīlī. Sākumā Vita nebija atsaucīga Teo uzmanībai, arī turpmākais pārošanās un gatavošanās process bija salīdzinoši ilgs, tomēr beidzot Vita izdēja 3 olas – 24. un 28. aprīlī un 1. maijā. Mātīte perēšanas laikā bija diezgan tramīga. 31. maijā izšķīlās vienīgais mazulis.

Pirmajās dienās Vitai bija jāmācās barot – mazās pieredzes dēļ sākumā tas neveicās pārāk labi. Interesanti, ka Teo regulāri neapēsto zivs daļu nesa prom no ligzdas, vēlāk atnesot atpakaļ (Igaunijā novērots, ka pieredzējušas zivjērgļu mātītes neļauj nest barību prom no ligzdas).

Jūnija pirmajā pusē ligzdas tuvumā atradās svešinieki, un Vita bieži pameta ligzdu. 18. jūnijā vistu vanags aiznesa vienīgo zivjērgļu mazuli. Vita un Teo turpināja atrasties ligzdas tuvumā līdz augusta sākumam, Teo – nest Vitai barību un ligzdas materiālu. Teo pietiekami labi apgādāja Vitu un mazuli ar zivīm – galvenokārt līņiem, karpām un līdakām.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jūras ērgļi Slīterē

Kopš 5. marta bija vērojama tiešraide no jūras ērgļu ligzdas Slīteres Nacionālajā parkā. Visticamāk, viens vai abi ērgļi ir jauni šajā teritorijā, tiem tika doti vārdi Silva un Slīters.

Putni kārtoja ligzdu, pārojās, taču mātītei bija diezgan noraidoša attieksme pret tēviņa aktivitātēm, gandrīz katra pārošanās noslēdzās ar knābšanu. Martā fiksēti 6 svešu jūras ērgļu apmeklējumi, no tiem divi bija ar gredzeniem – 5. martā novērots Latvijā, Auces apkārtnē 2017. gadā gredzenots ērglis (H488) un 18. martā Igaunijā 2019. gadā gredzenots ērglēns (E248), kurš gredzenots ligzdā, kuru šogad var vērot Igaunijas tiešraidē. Interesants novērojums bija 9. martā atlidojušais klinšu ērglis – kadrā bija redzama tā spārna daļa. Arī 26. aprīlī īsu brīdi bija redzams klinšu ērglis – tas ieradās ligzdā ar zaru knābī.

Jūras ērgļi aprīlī un arī maijā turpināja apmeklēt ligzdu, taču retāk. Maijā septiņas reizes reģistrēti sveši jūras ērgļu jaunie putni, no tiem trīs bija gredzenoti un diviem no tiem izdevās nolasīt gredzenus. Viens no ērgļiem bija ar Polijas gredzenu (PE18) – šis ir pirmais Polijas gredzena nolasījums jūras ērglim Latvijā (līdz šim bija reģistrēti putni no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas). Vasarā ligzdu palaikam apmeklēja gan Silva un Slīters, gan citi jūras ērgļi.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnie stārķi Siguldā

Pie šogad vērojamās melno stārķu ligzdas kamera tika uzstādīta 2018. gadā, kad melno stārķu ligzdošana bija sekmīga – vecāki izaudzināja četrus mazuļus. 2019. gadā ligzdošana nenotika.

Šogad tiešraide tika atsākta 27. martā. 27. un 28. martā ligzdā uzturējās viens melnais stārķis. Aprīlī stārķis tika manīts tikai dažās dienās.

Tehnisku iemeslu dēļ kamera nedarbojās no 14. līdz 27. aprīlim.

Maijā melnie stārķi bija manāmi gan pa vienam, gan pārī. Mēneša sākumā ligzdas tuvumā parādījās arī trešais stārķis. Jūnijā viens stārķis ligzdā regulāri nakšņoja, nesa arī ligzdas materiālu. Reģistrēta arī sveša stārķa izgrūšana no ligzdas. Arī jūlijā melnie stārķi dažas reizes apmeklēja ligzdu.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi bērzā Zemgalē

Tiešraide tika nodrošināta no jau 2019. gadā vērotās mazo ērgļu ligzdas, kuras saimnieki pērn uzsāka ligzdošanu, taču ola neizšķīlās.

Šopavasar mazie ērgļi ieradās ligzdā 21. aprīlī, kā arī apmeklēja to turpmākajās dienās. Ligzdas vizītes bija diezgan īsas un retas. Nav izslēgts, ka ligzdas apkārtnē uzturējās trīs mazie ērgļi.

Maijā reģistrētas tikai piecas īsas viena ērgļa vizītes ligzdā. Arī jūnijā mazie ērgļi turpināja uzturēties ligzdas tuvumā.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ūpji Kurzemē

No šīs ligzdas tiešraide uzsākta 2017. gadā, kad pāris sekmīgi ligzdoja un izaudzināja trīs mazuļus. Taču kopš 2018. gada marta, kad ligzdas mātīte pazuda, tā arī neviena cita ūpju mātīte ligzdas tuvumā nav manīta.

Arī šī gada sezonā tēviņam neizdevās sasaukt mātīti, lai gan tas kopš janvāra līdz aprīļa otrajai pusei apmeklēja ligzdu, februāra beigās un marta sākumā atnesdams arī vairākus medījumus kā dāvanu mātītei, taču bez rezultātiem.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Nēģu nārsts Raķupē

Kopš 11. maija ar pārtraukumiem bija vērojama tiešraide no Raķupes nēģu nārstošanas vietas. Šajā gadā ūdens Raķupē bija duļķaināks, tāpēc redzamība jau tiešraides sākumā bija sliktāka nekā pagājušajā gadā, jūnija vidū kamerai aizaugot pavisam. 20. maijā tika novērots nārstojošs īpatnis.


Foto avots: Dabasdati.lv Forums

 

Ance Priedniece

2020-11-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Spinus spinus - 2024-04-19 StarFlare
Ciconia ciconia - 2024-04-19 DaceV
Accipiter nisus - 2024-04-06 Rallus
Dryobates minor - 2024-04-19 Rekmanis
Anthus pratensis - 2024-04-19 Rekmanis
Certhia familiaris - 2024-04-19 Rekmanis
Turdus viscivorus - 2024-04-19 Rekmanis
Nezināms
Ignotus
@ nekovārnis
Pēdējie komentāri novērojumiem
ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts