No deviņām Latvijas Dabas fonda (LDF) šogad nodrošinātajām ligzdu tiešraidēm ligzdošana notika piecās ligzdās. Mazuļi sekmīgi izauga četrās – Durbes jūras ērgļu ligzdā, mazā ērgļa ligzdā eglē Zemgalē, vistu vanaga ligzdā Rīgā un melnās klijas ligzdā Kurzemē (infografika pārskata beigās). Tiešraidi no melno kliju ligzdas LDF šogad nodrošināja pirmo reizi. Otro gadu darbojās zemūdens kamera nēģu nārstošanas vietā.

Jūras ērgļi Durbē

Visvairāk skatītajā ligzdā tiešraide darbojas jau sesto gadu (kopš 2015. gada). Jūras ērgļi Milda un Raimis ligzdas rajonu apdzīvo kopš 2018. gada.

Šī gada 3. februārī ērgļu pāris sāka bieži apmeklēt ligzdu, nest zarus un sauso zāli. 13. februārī sākās tieša gatavošanās ligzdošanai – Raimis uz ligzdu atnesa pirmo zivi, un notika arī pirmā pārošanās. Interesanti, ka, neskatoties uz silto ziemu, tā notika vēlāk nekā citus gadus (2018. gadā pirmā pārošanās – 6. februārī, 2019. gadā – 27. janvārī). Olas tika izdētas 12. martā, 15.martā un naktī no 17. uz 18. martu. Izšķīlās visas trīs izdētās olas – 18., 20. un 23. aprīlī. Mazuļiem augot, radās cerība, ka lidspēju varētu sasniegt visi, taču abu vecāko mazuļu agresija pret jaunāko pastiprinājās, līdz 17. maijā tas tika izgrūsts no ligzdas, radot satraukumu tiešraides vērotājiem.

Nepatīkamus brīžus skatītājiem sagādāja arī uz ligzdu vēl dzīvi atnesti plēsīgo putnu mazuļi. Viens no tiem ligzdā uzturējās pat 6 stundas, līdz mātīte to nobeidza un izbaroja mazuļiem. Mazuļi izlidoja no ligzdas 10.-11. jūlijā 81 un 83 dienu vecumā. No mazuļu šķilšanās līdz izlidošanai tiem tika piegādātas 298 barības vienības. 245 no tām piegādāja Raimis un 53 Milda. 91% piegādātās barības bija zivis, 6% putnu, 2% zīdītāju un 1% nenoteiktas barības vienību.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi eglē Zemgalē

Tiešraide no šīs mazo ērgļu ligzdas tika rādīta jau trešo gadu. Iepriekšējā gadā šajā ligzdā veiksmīgi izauga pāra vienīgais mazulis.

Šī gada 7. aprīlī ligzdā ieradās mazo ērgļu mātīte un tēviņš, kas sākumā tika uzskatīti par pērnajā gadā ligzdojošo pāri – Annu un Andri. Taču 18. aprīlī ieradās vēl viens tēviņš, kuru mātīte uzņēma ar lielāku atsaucību, kā arī šī ērgļa uzvedība liecināja, ka tas varētu būt pagājušajā gadā šeit ligzdojušais putns. Turpmāk ligzdu pārmaiņus apmeklēja abi tēviņi, un Anna pārojās ar abiem. 24. un 28. aprīlī tika izdētas olas, to paternitāte nav zināma. Pēc olu izdēšanas abi tēviņi turpināja apmeklēt ligzdu. Maijā kļuva skaidrs, kurš ir "īstais" tēviņš, ērgļu pāris turpināja perēt olas. Otrs tēviņš maija sākumā vēl dažas reizes parādījās ligzdā, divreiz pat atnesot barību.

Izšķīlās abas olas (2. un 5. jūnijā), jau no paša sākuma bija novērojama vecākā ērglēna agresija pret jaunāko. Jaunākais mazulis netika barots un 7. jūnijā nobeidzās. Palikušais mazulis auga mierīgi un tika labi barots. 10. jūlijā satraukumu radīja gar ligzdu lidojošs vistu vanaga jaunais putns. 27. jūlijā, veicot neveiksmīgu lēcienu uz zara virs kameras, ērglēns 55 dienu vecumā noplanēja no ligzdas. Tomēr nākamajā dienā tas veiksmīgi atgriezās ligzdā un vēlāk turpināja to apmeklēt, lai saņemtu barību no vecākiem. Pēdējo reizi ērglēns ligzdas tuvumā tika redzēts 7. augustā.

Vecāki labi apgādāja vienīgo mazuli ar barību. 73% barības bija dažādi grauzēji, 15% varžu, 6% kurmju, 5% putnu, 2% nenoteiktas barības un 1 zebiekste.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanagi Rīgā

Šogad tiešraide notika no citas vistu vanaga ligzdas, nekā iepriekšējos gados. Šajā ligzdā ligzdojošajiem vistu vanagiem skatītāji deva vārdus Boka un Luijs.

Viena ola ligzdā bija jau 25. martā, kad tika pirmoreiz pieslēgta un pārbaudīta sistēma, bet pārējās trīs tika izdētas 28., 31. martā un naktī no 2. uz 3. aprīli. Lai sinhronizētu mazuļu šķilšanos, pastāvīga perēšana tika uzsākta pēc trešās olas izšķilšanās, tomēr pēc tam tika izdēta vēl 4. ola. Olas perēja gan mātīte, gan tēviņš. 7. un 9. maijā izšķīlās divas olas, domājams, jaunākās, jo pirmajām izdētajām tajā laikā jau bija pārsniegts maksimālais inkubācijas periods.

4. jūnijā Arnis Zacmanis apgredzenoja mazuļus – tie tika pie gredzeniem A97 un A98. Vecākais mazulis ligzdu pameta 13. jūnijā (38 dienu vecumā), "zarojot" nokrizdams no zara, taču tajā pašā dienā atgriezās ligzdā uz barošanu. Jaunākais mazulis izlidoja 21. jūnijā (43 dienu vecumā). Mazuļi tika baroti galvenokārt ārpus ligzdas, un, tuvojoties jūnija beigām, ligzdu apmeklēja arvien retāk.

Visi mazuļi tika labi baroti. Lielākā daļa atnesto medījumu bija lielāki un mazāki putni, taču dažas reizes tika atnestas arī žurkas.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnās klijas Kurzemē

Šogad pirmo reizi tika nodrošināta tiešraide no melno kliju ligzdas.

Mātīte ligzdā ieradās 6. aprīlī, bet tēviņš – 13. aprīlī. Tēviņam bija pelēkas kājas un knābja pamatne, kas liecina par krustojumu ar citu pasugu – austrumu melno kliju (Milvus migrans migrans x lineatus). Nedēļu klijas pārojās un kārtoja ligzdu. Olas tika izdētas 20., 23. un 26. aprīlī. Perēšana notika mierīgi, ja neskaita svešas melnās klijas ligzdas apmeklējumu un uzturēšanos ligzdas tuvumā 1. maijā. Izšķīlās visas trīs olas – 22., 24. un 26. maijā. Starp mazuļiem bija vērojama agresija, taču baroti tika visi mazuļi, arī jaunākais.

17. jūnijā notika mazuļu gredzenošana – tie tika pie gredzeniem E87, E93 un E95. Mātīte atgriezās ligzdā tās pašas dienas vakarā. Vidējais mazulis, kam tika dots vārds Bricis, pameta ligzdu 5. jūlijā (42 dienu vecumā), "zarojot" nokrītot no zara. Abi pārējie mazuļi (Čipa un Grejuks) ligzdu pameta 8. jūlijā (47 un 43 dienu vecumā). Līdz augusta pirmajai pusei mazuļi turpināja apmeklēt ligzdu uz barošanu.

Mazuļi dzīvoja barības pārpilnībā. To ēdienkarte bija ļoti daudzveidīga – galvenokārt dažādi grauzēji, taču arī zivis, čūskas, putni, vardes, krupji, kurmji, eži, zaķēni, zebiekste, ūdensžurka, lapsas āda, vairākas reizes tika nesti arī kukaiņi. Interesantākās barības vienības bija kāda zīdītāja sirds (visticamāk, no lopkautuves), vistu galvas, vistu spārniņi, kā arī desas ripiņas vai žāvētas gaļas šķēlītes.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērgļi Kurzemē

Tiešsaistes kamera pie šīs zivjērgļu ligzdas uzstādīta 2017. gadā, kad zivjērgļu pāris izaudzināja divus mazuļus. 2018. gadā ligzdošana bija nesekmīga, 2019. gadā iepriekšējos gados ligzdojošā mātīte neatgriezās ligzdā, un, ligzdas tēviņam Teo izveidojās pāris ar Alūksnes apkārtnē 2017. gadā gredzenotu jaunu mātīti Vitu. Tomēr ligzdošana nenotika.

Šopavasar abi ligzdas iemītnieki – Vita un Teo – atgriezās 6. aprīlī. Sākumā Vita nebija atsaucīga Teo uzmanībai, arī turpmākais pārošanās un gatavošanās process bija salīdzinoši ilgs, tomēr beidzot Vita izdēja 3 olas – 24. un 28. aprīlī un 1. maijā. Mātīte perēšanas laikā bija diezgan tramīga. 31. maijā izšķīlās vienīgais mazulis.

Pirmajās dienās Vitai bija jāmācās barot – mazās pieredzes dēļ sākumā tas neveicās pārāk labi. Interesanti, ka Teo regulāri neapēsto zivs daļu nesa prom no ligzdas, vēlāk atnesot atpakaļ (Igaunijā novērots, ka pieredzējušas zivjērgļu mātītes neļauj nest barību prom no ligzdas).

Jūnija pirmajā pusē ligzdas tuvumā atradās svešinieki, un Vita bieži pameta ligzdu. 18. jūnijā vistu vanags aiznesa vienīgo zivjērgļu mazuli. Vita un Teo turpināja atrasties ligzdas tuvumā līdz augusta sākumam, Teo – nest Vitai barību un ligzdas materiālu. Teo pietiekami labi apgādāja Vitu un mazuli ar zivīm – galvenokārt līņiem, karpām un līdakām.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jūras ērgļi Slīterē

Kopš 5. marta bija vērojama tiešraide no jūras ērgļu ligzdas Slīteres Nacionālajā parkā. Visticamāk, viens vai abi ērgļi ir jauni šajā teritorijā, tiem tika doti vārdi Silva un Slīters.

Putni kārtoja ligzdu, pārojās, taču mātītei bija diezgan noraidoša attieksme pret tēviņa aktivitātēm, gandrīz katra pārošanās noslēdzās ar knābšanu. Martā fiksēti 6 svešu jūras ērgļu apmeklējumi, no tiem divi bija ar gredzeniem – 5. martā novērots Latvijā, Auces apkārtnē 2017. gadā gredzenots ērglis (H488) un 18. martā – Igaunijā 2019. gadā gredzenots ērglēns (E248), kurš gredzenots ligzdā, kuru šogad var vērot Igaunijas tiešraidē. Interesants novērojums bija 9. martā atlidojušais klinšu ērglis – kadrā bija redzama tā spārna daļa. Arī 26. aprīlī īsu brīdi bija redzams klinšu ērglis – tas ieradās ligzdā ar zaru knābī.

Jūras ērgļi aprīlī un arī maijā turpināja apmeklēt ligzdu, taču retāk. Maijā septiņas reizes reģistrēti sveši jūras ērgļu jaunie putni, no tiem trīs bija gredzenoti un diviem no tiem izdevās nolasīt gredzenus. Viens no ērgļiem bija ar Polijas gredzenu (PE18) – šis ir pirmais Polijas gredzena nolasījums jūras ērglim Latvijā (līdz šim bija reģistrēti putni no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas). Vasarā ligzdu palaikam apmeklēja gan Silva un Slīters, gan citi jūras ērgļi.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnie stārķi Siguldā

Pie šogad vērojamās melno stārķu ligzdas kamera tika uzstādīta 2018. gadā, kad melno stārķu ligzdošana bija sekmīga – vecāki izaudzināja četrus mazuļus. 2019. gadā ligzdošana nenotika.

Šogad tiešraide tika atsākta 27. martā. 27. un 28. martā ligzdā uzturējās viens melnais stārķis. Aprīlī stārķis tika manīts tikai dažās dienās.

Tehnisku iemeslu dēļ kamera nedarbojās no 14. līdz 27. aprīlim.

Maijā melnie stārķi bija manāmi gan pa vienam, gan pārī. Mēneša sākumā ligzdas tuvumā parādījās arī trešais stārķis. Jūnijā viens stārķis ligzdā regulāri nakšņoja, nesa arī ligzdas materiālu. Reģistrēta arī sveša stārķa izgrūšana no ligzdas. Arī jūlijā melnie stārķi dažas reizes apmeklēja ligzdu.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazie ērgļi bērzā Zemgalē

Tiešraide tika nodrošināta no jau 2019. gadā vērotās mazo ērgļu ligzdas, kuras saimnieki pērn uzsāka ligzdošanu, taču ola neizšķīlās.

Šopavasar mazie ērgļi ieradās ligzdā 21. aprīlī, kā arī apmeklēja to turpmākajās dienās. Ligzdas vizītes bija diezgan īsas un retas. Nav izslēgts, ka ligzdas apkārtnē uzturējās trīs mazie ērgļi.

Maijā reģistrētas tikai piecas īsas viena ērgļa vizītes ligzdā. Arī jūnijā mazie ērgļi turpināja uzturēties ligzdas tuvumā.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ūpji Kurzemē

No šīs ligzdas tiešraide uzsākta 2017. gadā, kad pāris sekmīgi ligzdoja un izaudzināja trīs mazuļus. Taču kopš 2018. gada marta, kad ligzdas mātīte pazuda, tā arī neviena cita ūpju mātīte ligzdas tuvumā nav manīta.

Arī šī gada sezonā tēviņam neizdevās sasaukt mātīti, lai gan tas kopš janvāra līdz aprīļa otrajai pusei apmeklēja ligzdu, februāra beigās un marta sākumā atnesdams arī vairākus medījumus kā dāvanu mātītei, taču bez rezultātiem.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Nēģu nārsts Raķupē

Kopš 11. maija ar pārtraukumiem bija vērojama tiešraide no Raķupes nēģu nārstošanas vietas. Šajā gadā ūdens Raķupē bija duļķaināks, tāpēc redzamība jau tiešraides sākumā bija sliktāka nekā pagājušajā gadā, jūnija vidū kamerai aizaugot pavisam. 20. maijā tika novērots nārstojošs īpatnis.

Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ance Priedniece

2020-11-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.