2014. gada sēne – dzīslkāta beka
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku Boletus projectellus (Murrill) Murrill. Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka tikai pērnruden ir pirmo reizi konstatēta Latvijā. 2013.gada septembrī uz Dabas muzeja sēņu izstādi vairāki apmeklētāji no dažādām jūras piekrastes vietām atnesa skaistas, līdz šim neredzētas beciņas ar sarkanbrūnu cepurīti un krasi izteiktu smalku dzīslojumu uz slaidā kātiņa. Vēlāk izrādījās, ka tā ir dzīslkāta beka Boletus projectellus – suga, kas daudzus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā, vēlāk arī Taivānā.
Viens no dzīslkāta bekas eksemplāriem, kurš bija atnests uz Dabas muzeja sēņu izstādi. Foto: http://miko.ldm.gov.lv/.
Tikai pagājušā gadsimta beigās tā pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur līdz atklājuma publiskošanas brīdim (2007.g.) paspējusi jau pamatīgi izplatīties. Arī Latvijā tā atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā 1 km no krasta. Izceļot šīs bekas zīmīgāko izskata īpatnību, to latviski nosaucām par dzīslkāta beku.
Dzīslkāta beka ir prāvu izmēru stobriņsēne (diametrs 4-20 cm), kurai cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai, un ar garu (līdz pat 25 cm) samērā tievu kātu, kuru klāj izteikts, reljefs dzīslojums. Mīkstums ievainojumu vietās iekrāsojas dzeltenīgs vai gaiši brūngans. Aug zem priedēm (senes.lv). Sēne ir ēdama, uzreiz cepama. Vairāk par sugas raksturīgajām iezīmēm Latvijas Mikologu biedrības mājas lapā.
Ceram, ka, jaunajā sēņu sezonā, nākamie dzīslkāta bekas atradēji, atcerēdamies, cik intriģējoša ir tāda ienācēja no cita kontinenta un, kādā godā tā celta, paziņos par saviem atradumiem arī mums, vai ziņos savus novērojumus portālā Dabasdati.lv. Savam ziņojumam kā dokumentālu apliecinājumu noteikti pievienojiet fotogrāfiju.
Edgars Mūkins
Latvijas Mikologu biedrība, e-pasts: mikologu.biedriba@inbox.lv
Vietnes senes.lv + fungi.lv, e-pasts: latvijas.senes@inbox.lv