Šobrīd aktīvie lietotāji: 104 Šodien ievadītie novērojumi: 193 Kopējais novērojumu skaits: 355027
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras no aizsargājamu putnu ligzdām 2017. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau piekto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izglītošanas un pētniecības nolūkos izvieto interneta tiešraides kameras. 2017. gadā plānojam turpināt tiešraides no Durbes jūras ērgļa, kā arī melnā stārķa un vistu vanaga ligzdām. Šobrīd vēl nav pieņemts lēmums par zivju ērgli, tomēr par to skaidrībai vajadzētu būt līdz februāra beigām. Iespējams, ka uzsāksim pārraides no vēl vienas sugas ligzdas, iecerēti arī daži tehniski uzlabojumi.

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

Visas tiešraides kameras vienā logā

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās
Jūras ērgļu ligzdas foto un video arhīvs
Vistu vanagu ligzdas foto un video arhīvs


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti.Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji no Dabasdati.lv foruma abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen), Jelle Lips un Arnis Zacmanis. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklē arī rudenī un ziemā.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


VĒSTURE

2015
2016


ATBALSTĪTĀJI

 

Datu pārraide: 

  

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

 

 

 

Sistēmas konfigurēšana:

Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

Pēdējie novērojumi
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Dendrocopos major - 2017-02-12 IneseKam
Dendrocopos major - 2017-02-07 IneseKam
Sitta europaea - 2017-02-09 IneseKam
Garrulus glandarius - 2017-02-08 IneseKam
Corvus corax - 2017-02-14 IlzeP
Thuidium sp. - 2017-02-19 Rallus
Graphis scripta - 2017-02-19 Rallus
Castor fiber - 2017-02-19 Rallus
Hylotelephium maximum - 2017-02-19 Rallus
Dicranum scoparium - 2017-02-19 Rallus
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Rallus
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Rallus
Daedaleopsis confragosa - 2017-02-19 Rallus
Plagiomnium undulatum - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-08-28 AfroBrazilian
Haliaeetus albicilla - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2013-08-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2014-07-15 AfroBrazilian
Climacodon septentrionali - 2013-08-02 AfroBrazilian
- 2014-07-14 AfroBrazilian
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Dryocopus martius - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-20 AfroBrazilian
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Rana temporaria - 2017-02-18 AinisP
- 2012-07-05 AfroBrazilian
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Parus major - 2017-02-19 AinisP
Dryocopus martius - 2017-02-19 AinisP
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2017-02-19 Ievucis
Frullania dilatata - 2017-02-19 Ievucis
Poecile palustris - 2017-02-19 Janis_S
Chloris chloris - 2017-02-19 Rallus
Periparus ater - 2017-02-19 Rallus
Turdus merula - 2017-02-19 Rallus
Corvus cornix - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
Polytrichastrum formosum - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Dicranella heteromalla - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Bisporella citrina - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Sarcoscypha austriaca - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Ganoderma applanatum - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 felsi
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Accipiter gentilis - 2017-02-19 Wiesturs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 felsi
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nymphalis xanthomelas - 2017-02-19 Wiesturs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Leptoporus mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sp. - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Inachis io - 2017-02-19 Wiesturs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Sphagnum squarrosum - 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nees - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Trametes hirsuta - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Piptoporus betulinus - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 girtsbar
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Plagiomnium affine - 2016-04-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-28 AfroBrazilian
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Dryocopus martius - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 girtsbar
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Tortula muralis - 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Picoides tridactylus - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Perdix perdix - 2017-02-19 AAvj
- 2014-05-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Rhodobryum roseum - 2017-02-19 girtsbar
Plagiomnium cuspidatum - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2016-03-07 AfroBrazilian
Hylocomium splendens - 2017-02-19 girtsbar
Nees - 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2017-02-19 girtsbar
Platygyrium repens - 2016-03-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Herzogiella seligeri - 2014-05-13 AfroBrazilian
Nees - 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2015-07-04 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
- 2012-05-21 AfroBrazilian
Leucobryum glaucum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Cetraria islandica - 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
Polytrichum juniperinum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Garrulus glandarius - 2017-02-19 Vladimirs S
Prunella modularis - 2017-02-19 Vladimirs S
Anas platyrhynchos - 2017-02-19 vigulis
Tetrao tetrix - 2017-02-19 mazais_ezis
Ptilium crista-castrensis - 2017-02-19 Rallus
Corvus corax - 2017-02-18 Ilona_rasa
Passer montanus - 2017-02-19 sindi
Parus major - 2017-02-19 sindi
Poecile palustris - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-19 sindi
Sitta europaea - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Parus major - 2017-02-19 Ilona_rasa
Carduelis spinus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-18 Ilona_rasa
Lophophanes cristatus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Accipiter nisus - 2017-02-19 felsi
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
- 2017-02-18 meža_meita
Dryocopus martius - 2017-02-18 mazais_ezis
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 roosaluristaja
Sciurus vulgaris - 2017-02-19 roosaluristaja
- 2017-02-19 roosaluristaja
Antrodia sp. - 2017-02-19 roosaluristaja
Bombycilla garrulus - 2017-02-18 grieze
Pica pica - 2017-02-19 girtsbar
Cinclus cinclus - 2017-02-18 Aigars
Remiz pendulinus - 2017-02-18 Aigars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
Dendrocopos medius - 2017-02-18 Jalmars
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Pūcis
Buteo buteo - 2017-02-17 laaga
Carduelis spinus - 2017-02-17 laaga
Anas platyrhynchos - 2017-02-17 laaga
Trametes ochracea - 2017-02-18 felsi
Diplomitoporus flavescens - 2017-02-18 felsi
Accipiter gentilis - 2017-02-18 felsi
Phaeolus schweinitzii - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Turdus merula - 2017-02-18 felsi
Alces alces - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Dendrocopos medius - 2017-02-10 IlzeSt
Nezināms
@ sindi
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Ivars L. 19.februāris, 20:40

Vajag arī poru foto.


Ivars L. 19.februāris, 20:25

Vulpicida pinastri


Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


Ivars L. 19.februāris, 20:20

Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


Ivars L. 19.februāris, 20:15

Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


CerambyX 19.februāris, 20:14

Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


Ivars L. 19.februāris, 20:07

Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


Ansis 19.februāris, 19:57

Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


Ivars L. 19.februāris, 19:51

Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


dziedava 19.februāris, 19:45

Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


roosaluristaja 19.februāris, 19:37

Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


Ansis 19.februāris, 19:33

Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


Ievucis 19.februāris, 19:30

Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:26

Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


dziedava 19.februāris, 19:24

Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


Ievucis 19.februāris, 19:21

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 19:19

Ziemeļu klimakodone.


roosaluristaja 19.februāris, 19:15

Phellinus spp.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:03

Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


Ansis 19.februāris, 18:58

Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


Ievucis 19.februāris, 18:58

Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

Metellina mengei


AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


Ansis 19.februāris, 18:40

Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


felsi 19.februāris, 18:39

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:31

citronu bisporella.


roosaluristaja 19.februāris, 18:28

Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


roosaluristaja 19.februāris, 18:25

želejas flēbija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:24

parastā plakanpiepe.


Ansis 19.februāris, 18:22

Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


roosaluristaja 19.februāris, 18:21

Purva.


roosaluristaja 19.februāris, 18:20

2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

Kāds no Poecile sp.


roosaluristaja 19.februāris, 18:17

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:16

Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


Ievucis 19.februāris, 18:16

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:12

Dziedzerainā eksīdija.


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:09

Droši vien Phellinus punctatus.


roosaluristaja 19.februāris, 18:06

Oranžā puslocene.


roosaluristaja 19.februāris, 18:04

Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


roosaluristaja 19.februāris, 18:00

Rhodobryum roseum.


dziedava 19.februāris, 17:59

Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


dziedava 19.februāris, 17:57

Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


maariite 19.februāris, 17:30

jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


Ivars L. 19.februāris, 17:29

Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


Ivars L. 19.februāris, 17:26

...un poru skaits uz 1 mm.


Ivars L. 19.februāris, 17:23

Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


dziedava 19.februāris, 17:18

Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


dziedava 19.februāris, 17:16

Islandes ķērpis


dziedava 19.februāris, 17:12

Šrēbera rūsaine


felsi 19.februāris, 17:09

Paldies, arī man tā likās.


AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

Kāds dzenis pastrādājis :)


felsi 19.februāris, 16:43

Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


forelljjanka 19.februāris, 16:35

Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


Vladimirs S 19.februāris, 16:09

Visdrīzāk melnais meža strazds.


Vladimirs S 19.februāris, 16:08

Dzeguze


maariite 19.februāris, 14:14

kāpēc ne vistu ?


roosaluristaja 19.februāris, 11:10

Panellus stypticus?


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


roosaluristaja 19.februāris, 06:58

Tumšākā ir Datronia mollis


roosaluristaja 19.februāris, 06:55

Plicaturopsis crispa.


felsi 19.februāris, 00:38

Paldies! Pavērošu, jo visas tur bija jaunas.


Pūcis 19.februāris, 00:19

Vienmēr prieks skatīties, ka labi cilvēki liek lietā savu radošumu un izgatavo interesantas putnu barotavas. Viena tāda pie Lielajiem kapiem piesaistīja manu uzmanību ar dizainu un, protams, ar tā brīža saimnieci – labi paēdušo, apaļīgo zilzīlīti.


laaga 18.februāris, 23:36

Ko šādā laikā šādā vietā? Zimojuši kur netālu, vai jau sāk atgriezties?


Ansis 18.februāris, 23:04

Varētu būt jauna lielā pūkcepurene. Bet lielākai ticamībai ļoti vēlams atrast kādu augu ar sporu vācelītēm.


Ansis 18.februāris, 22:59

plakanlapu pūkcepurene


felsi 18.februāris, 22:48

paldies!


Ivars L. 18.februāris, 22:37

Jā, šķiet, ka ir.


Vladimirs S 18.februāris, 19:20

Mēs domājam ka meža balodis ir ziemojis šajā apkārtnē, jo tuvumā ir ferma un kukurūzas lauki. Pie tam tur meža baložus var sastapt no pavasara līdz rudenim ļoti bieži, bet ziemā tos visdrīzāk neviens neireaudzīja. (ja kāds ir uz turieni braucis)


roosaluristaja 18.februāris, 17:38

Šādās situācijās var lietot arī pazīmi "dzied". Šie tēviņa saucieni ir arī meža pūces dziesma. Riesta laiks lielākajai daļai pūču jau ir sācies, tā ka nebūs nekāds pārkāpums, ja tiks lietota pazīme, kas norāda uz iespējamu ligzdošanu. To pašu var attiecināt uz citām nometnieku putnu grupām: zīlītēm, vārnveidīgajiem, dzeņveidīgajiem u.c.


roosaluristaja 18.februāris, 17:26

Gadās. Zaļžubītēm nav gaišas svītras uz spārniem, bet dzeltenas primāro lidspalvu malas. Viņas ir nedaudz lielākas par ķivuļiem un tām nekad nav tumša galvas virsa kā ķivuļu tēviņiem, kas redzams vienā no fotogrāfijām.


barbra 18.februāris, 16:42

https://www.youtube.com/watch?v=waTyzdrh_p8


Edgars Smislovs 18.februāris, 16:26

Tie ir ķivuļi. :)


Pūcis 17.februāris, 22:54

Jā, tika novērots un pēc video/audio ieraksta ir apstiprināts, ka tas ir vistu vanags.


IlzeP 17.februāris, 11:48

Labi papildina medņu rakstu! :) Domāju, ka pazīme AU gan nav īsti korekta (kaut gan tieši to putns dara), jo atlanta izpratnē tā nozīmē aizvilināšanu no ligzdas vai mazuļiem.


nekovārnis 17.februāris, 10:03

Paldies!:) Labi, sākumam vienkārši pabildēsu un salikšu DD, lai saprastu, kas ir interesants un kas nav, un kas vispār ir ķērpis un kas ne:)


lichen_Ro 17.februāris, 09:40

Ķērpjus jāvāc pēc iespējas dīvainākus :) Vienmēr domājiet vai nenodarat pārāk būtisku kaitējumu populācijai, kokam vai dabas piemineklim (plēšot ir vēlams daļu no lapoņa atstāt, lai varētu augt tālāk). Paraugus vēlams saplacināt (lai vairāk ielien pakā). Obligāti žāvēt, savādāk tos sāk ēst citas sēnes :/ un noteikt laboratorijā praktiski nav iespējams :) No epifītiem interesē sugas, kas aug uz ozoliem, eglēm un melnalkšņu saknēm (pie ūdens vai ciņiem), it īpaši vecos pārmitros mežos. No akmeņiem lūdzu ņemiet paraugus ļoti piesardzīgi! Pirmkārt, ņemot paraugus no dižakmeņiem jāatceras, ka pārsvarā tie ir granīta un nebūs viegli nokasīt vai nokalt. Kad kalsiet, sargājiet acis, jau bija gadījumi :/ Arī vēlams stipri nebojāt dabas pieminekļus....Ja nevar dabūt nost, labāk bildēt un viss...lūk..Atgādinu, akmeņi piejūrā (piemēram Užava, Pape,Kolka) un saldūdenī ir visinteresantākie :)


Vīksna 16.februāris, 22:51

Paldies !


karlowitch 16.februāris, 17:10

Šajā vietā kopš 14.01.2017., nov. Anita Ose


Vucis 16.februāris, 13:22

Juhū! Ķērpji saturieties, Ivars nāk! ;) Apsveicu un priecājos par atklājumu! Redze ir pareizā arī šajā jomā! :) Super!


Ivars L. 16.februāris, 11:21

Pēc substrāta (nokaltis bērzs) tā kā vispiemērotākā būtu sniegbaltā sierpiepe Tyromyces chioneus, bet izskatās palielas poras (varbūt tikai izskatās; vajadzētu 3-4 uz mm), tā ka var būt arī kāds cits "brīnums" - izstieptā sierpiepe un smaržīgā tauriņpiepe galvenokārt aug uz citu sugu kokiem (vītoliem, apsēm u.c.), un ir lielāku izmēru (arī poras lielākas - 2-3 uz mm). Pēdējai piemīt anīsa smarža.


kamene 16.februāris, 09:33

Varētu būt ciprešu hipns Hypnum cupressiforme - sirpjveidīgas lapas, izkārtojums "bizītē", liektas vācelītes. Daudz sugu nebūs, kas metīsies uz trupošu bērzu.


Vladimirs S 15.februāris, 22:18

Vai pie ligzdas tika novērots vanags?


roosaluristaja 15.februāris, 19:43

Varētu būt Stereum rugosum


lichen_Ro 15.februāris, 16:33

Varētu būt..


Ivars L. 15.februāris, 16:08

Bet varētu būt arī visparastākā rūgtā pertuzārija? Nepagaršoju.


lichen_Ro 15.februāris, 15:24

Ir :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23

:)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23


lichen_Ro 15.februāris, 15:22


lichen_Ro 15.februāris, 15:21

Domāju ka jā :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:20

Nevarēšu pateikt - pārāk daudz variantu.. Bet Chaenotheca ir..


lichen_Ro 15.februāris, 15:18

Laponis nav redzams - nebūs viegli pateikt..B.fraxinea atšķiras pēc lapoņa veida..


lichen_Ro 15.februāris, 15:01

ģints, noteikti.. suga arī iespējams tā pati.. es šīs reti skatos, jo Alfons Piterāns iepriekš ļoti labi tās izpētīja..


lichen_Ro 15.februāris, 14:59

oj? šeit bez reakcijām nekā nevar pateikt.. bet Phlyctis ir samērā bieži sastopamas uz apsēm...


maariite 15.februāris, 14:38

šis ir vidējais dzenis nevis dižraibais :)


Ivars L. 15.februāris, 13:41

Kad fotografēju, bija doma, ka varbūt Phlyctis agelaea. Bet laikam jau tomēr kaut kas cits (Phlyctis argena?).


Ivars L. 15.februāris, 13:26

Jautājums par tiem sarkanbrūnajiem apotēcijiem. Doma bija, ka Bacidia rubella, bet tagad skatos, ka neredz pruīnas. Varbūt tomēr kaut kas cits (Bacidia fraxinea vai vēl kaut kas)?


Ivars L. 15.februāris, 12:59

Varbūt Phaeophyscia orbicularis?


Ivars L. 15.februāris, 12:55

Peltigera polydactylon?


Ivars L. 15.februāris, 12:42

Chaenotheca trichialis?


Ivars L. 15.februāris, 12:35

Sclerophora coniophaea?


nekovārnis 15.februāris, 12:25

Hmm, ieinteresējāt:) Dundagas novadā daudzkārt ir iekrituši acīs akmeņi vai veci koka gabali, kas noauguši ķērpjiem. Varbūt šis kukaiņu bada laiks būtu tieši laikā ķērpju meklēšanai. Kā īsti pareizi jāievāc un jāuzglabā ķērpja paraugi? Kas īsti ir tas būtiskais ķērpja noteikšanā? Ja sūtītu, tad pa kādam ducim uzreiz (protams, savstarpēji nodalītus un etiķetētus).


dziedava 15.februāris, 11:43

Mēģinājumi ievākt ķērpju paraugus man ir bijuši, varbūt pat kaut kur atrodami :D, bet tālāk starp visiem miljons darbiem parasti nekur netieku.


lichen_Ro 15.februāris, 11:39

Vēl, droši sūtiet pa pastu - izdevumus apmaksāšu :) Protams ne 50 reizes mēnesī :D bet ja sūtīsiet 5 reizes gadā - nav nekādu problēmu :) Par jaunu sugu publicēšanu - pa vienai sugai publicēt nav pieņemts, vēlams 5-10.. ielikt aktīvus cilvēkus līdzautoros vai pieminēt pateicībās arī nav problēma, ja ļoti gribās...


lichen_Ro 15.februāris, 11:36

Ķērpjiem ir tā, ka Latvijā vēl jābūt vismaz 20-30 sugām, kuras nav minētas literatūrā... Iesaku bildēt visu pēc kārtas, un pēc iespējas arī vākt, it īpaši no akmeņiem, sevišķi piejūrā!! tur noteikti ir interesantas lietas :)))


Ivars L. 15.februāris, 11:33

Liels paldies, Roland! Lecidea leprarioides versija man patīk, izskatās līdzīgs. Garām braucot, ievākšu paraugu.


Vīksna 15.februāris, 10:07

Paldies !


dziedava 15.februāris, 10:07

Būs man jāsāk pārskatīt savi punktu krājumi :D, kaut gan uz šitādiem punktiem man gan laikam nav īstā redze.


Vīksna 15.februāris, 10:06

Paldies !


lichen_Ro 15.februāris, 09:58

ap 1mm :) +- 0,2mm


lichen_Ro 15.februāris, 09:54

Domāju, ka tā ir Phaeophyscia orbicularis :) ģints noteikti tā - sugu es minu :)


dziedava 15.februāris, 09:48

O, interesanti :). Cik tie punkti reāli ir lieli? Kā punkti? :)


kamene 15.februāris, 09:47

Paldies, Julita. Ļoti labs precizējums.


lichen_Ro 15.februāris, 09:45

Ja kas, L.leprarioides Latvijā vēl nav zināma, vismaz manā listē tā nav (es apkopoju visu literatūru par ķērpjiem Latvijā, kas bija pieejama + ko pats atradu). Tāpēc Ivar, būtu izcili, ja kādreiz tu varētu dabūt šo paraugu :) (steidzams nav) Pagaidām neapsveikšu, jo vēl jāparbauda, bet tomēr - redze tev pareiza :)


lichen_Ro 15.februāris, 09:41

Pēc ilgstošām pārdomām, kopumā no Igauņu kolēģiem izskanēja 2 idejas: 1) Lecidea leprarioides (varētu piekrist, pats vēl neesmu atradis).. 2) Aļge un nelihenizēta sēne :)


kamene 15.februāris, 09:38

Skaista! Nebiju redzējusi.


Ivars L. 15.februāris, 08:58

Izskatās, ka kļavu apaļpore.


Bekuvecis 14.februāris, 21:41

Pelēkā...


dziedava 14.februāris, 21:34

Es domāju, tas drīzāk bija ieteikums citreiz skatīties - ja redz to matveidīgo akotu, tad būs matainais. Šeit neredz ne tāpēc, ka slikta bilde, bet neredz tāpēc, ka nav! :) Tas akots (balts matiņš lapu galā) ir pagarš, skat. te matainais dzegužlins: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8690


Rallus 14.februāris, 21:27

Vieta ir tīras smiltis. Otru pazīmi gan nezinu. Kad sanāks - jābildē vēl.


felsi 14.februāris, 20:37

Pievienoju bildes, kā attīstījusies 14.02.17


roosaluristaja 14.februāris, 20:35

Phellinus igniarius.


Vīksna 14.februāris, 20:10

Paldies ! Koku galotnē izskatījās mazs, tikai tagad apskatījos ko nobildējusi.


roosaluristaja 14.februāris, 19:56

Pelēkā dzilna. Mazais dzenis ir mazs un raibs. Nemaz nav līdzīgs.


Ivars L. 14.februāris, 16:00

Ar "šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5" nebiju domājis šo atrasto eksemplāru, bet Micarea melaena sugu (pēc aprakstiem). Tā ka, cik sporu askā, nezināšu teikt.:)))


Ivars L. 14.februāris, 15:31

Jā, vismaz Somijā un Igaunijā (nezinu, kā Latvijā) vairāk atrasta uz priedēm, bet ir arī uz eglēm: http://www.ut.ee/ial5/fce/fce48pdf/fce48_marmor.pdf Šeit bija damaksnis ar kokaudzes formulu: 7E1P108 1B1A88.


lichen_Ro 14.februāris, 14:48

Tomēr M.melaena man asociējas ar priežu mežiem un priedēm.. Kāds bija biotops?


lichen_Ro 14.februāris, 14:47

Cik sporas askā neatceries? :)


Ivars L. 14.februāris, 12:37

Jā, šis skats pārsteidza arī mani, tāds bieži negadās.:)


Vucis 14.februāris, 12:33

Skaistumskaisti! :)


Ivars L. 14.februāris, 12:22

Vispār jau tam patīkot arī atklāta augsne: atsegta kūdra purvos, uz mitriem meža ceļiem, sausu mežu augsne un tamlīdzīgi. Kāpēc ne smilšakmens iezis sausā mežā ceļa malā.:)


Ivars L. 14.februāris, 12:13

Man tomēr liekas vislīdzīgākā Micarea melaena. Jo izrādās, ka šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5. Laponis ar granulām. Un substrāts daudz atbilstošāks (augot arī uz mizas).


lichen_Ro 14.februāris, 11:59

Jocīgs substrāts..parasti tomēr aug uz atmirušas koksnes


lichen_Ro 14.februāris, 11:58

Atkarībā no biotopa. Priekš A.vinos egles miza nav tas tipiskākais substrāts..Ir redzēta A.spadicea uz priedēm.. Tāpēc nebrīnīšos..


lichen_Ro 14.februāris, 11:55

WOW! Skaisti :)


Ivars L. 14.februāris, 11:53

Tādu informāciju man neiedeva, un es arī nezināju, ka jāpajautā, un vajagot lielāku paraugu. Bet A. vinosa uz egles ir OK?


lichen_Ro 14.februāris, 11:34

Ja K+ violeta tad lieku uz A.vinosa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:29

Arī vēlams sporu izmēri un forma.. Es jau biju domājis par A.vinosa, bet 3 šūnu sporas, tad jau nebūs.. A.vinosa vienmēr ir tikai viena septa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:16

K+ kāda krāsa? Dzeltena vai koši sarkana?


Ivars L. 14.februāris, 10:20

Ui, biju jau piemirsis. Šitas bija skatīts mikroskopā: "atradās sporas no 2-3 šūnām, kā arī krāsojas laponis zem mikroskopa ar K (kālija hidroksīdu). Tātad tā būs kāda no Arthonia sugām." Nevienai Arthonia sugai, kas Latvijā atrastas uz skuju kokiem gan, cik skatos, nelīdzinās. Gaidam, ko teiks Tavi kolēģi.:)


lichen_Ro 14.februāris, 09:53

Diez vai :/ Micarea ir sugas kas pārsvarā ir atrodamas uz atmirušas koksnes (epiksīla) :) Jāgriež - domāju, bez sporām nevar nekā pateikt.. es aizsūtīšu kolēģiem ar lielāku pieredzi, gaidīsim ko tie teiks :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:36

Skropstainā anaptihija :)


kamene 14.februāris, 09:25

Izskatās, ka jā. Ja būtu sausā vietā un lapas galā matveidīgs akots, tad matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, bet to neredz.


lichen_Ro 14.februāris, 09:13

Bija tāda doma, bet man parasti trāpās nedaudz tipiskāka :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:11

Jā, ir A.vinosa :)


Rallus 13.februāris, 19:16

Šis tad iespējams arī būs kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum?


Ivars L. 13.februāris, 18:08

Micarea melaena?


Ivars L. 13.februāris, 17:26

Visticamāk - Lecanora conizaeoides.


Ivars L. 13.februāris, 17:12

Pievienoju Arthonia vinosa vēl bildes.


lichen_Ro 13.februāris, 16:02

Bez griešanas neņemšos minēt :/ tādu vēl neesmu noteicis..


lichen_Ro 13.februāris, 15:45

Vienīgā bilde? Varbūt arī nav Arthonia vinosa.. nevaru saprast..


lichen_Ro 13.februāris, 15:34

Ļoti līdzīga ir.. Par ģinti esmu gandrīz pārliecināts..


dziedava 13.februāris, 14:58

Skatos, ka šis noteikts kā "dienastauriņš" tā vietā, ka cerēju, ka varēs kāds noteikt pat līdz sugai ;). Vai tad nav droši, ka vismaz viršu zilenītis? Purva malā augusta beigās, man jau šķiet, ka tādi vien tur varēja būt?!


gunap_ 13.februāris, 14:54

Paldies, pavisam izskatījās pēc dzeguzes!


maariite 13.februāris, 14:49

šis ir zvirbuļvanags :)


Ivars L. 13.februāris, 13:37

Jā, izskatās, ka ir īstā, un turpmāk pazīšu.:) Paldies!


Vucis 13.februāris, 13:10

Ja par trakumsērgu, tad es arī gribu dažus teikumus piebilst! Par trakumsērgu (Eiropā, Latvijā) domā un uztraucās un katru gadu turpina savvaļas zvēru vakcināciju, jo īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežā (jo šajās abās valstīs arvien katru gadu tiek trakumsērgas saslimšanas gadījumi savvaļas zvēru vidū konstatēti). Katru gadu arī Latvijā turpinās beigtu atrastu (gan savvaļas, gan mājas) zvēru pārbaudīšana uz šo slimību un kopš 2012.gada tā nav konstatēta. Tāpēc kopš 2014.gada Latvija ir pasludināta par valsti, kas brīva no trakumsērgas. BET TAS NENOZĪMĒ, ka nav jāturpina regulāri vakcinēt savi mājas mīluļi (jo īpaši suņi, kaķi), ir jāturpina! Tāpat jāturpina būt uzmanīgiem ar savvaļas zvēriem. Jo īpaši bērniem jāpiesaka, ka nevajag glāstīt katru satikto ezi, aiztikt dzīvnieku mazuļus, arī sikspārņus. Drošība pirmajā vietā!


roosaluristaja 13.februāris, 12:41

Latviju kopš 2012.gada autoritatīvas institūcijas ir atzinušas par no trakumsērgas brīvu valsti. Tā ka vismaz šajā jomā histēriskiem uztraukumiem nav pamata. http://www.daugavasbalss.lv/brivais-laiks/medibas/latviju-pasludina-par-brivu-no-dzivnieku-trakumsergas-14406


Vīksna 13.februāris, 12:24

Paldies, ka vismaz kāds izlasa, pievērš uzmanību !Meži,dzīvnieki- putni attiecas uz dabu.Kas iebilst jau minēts, par citu manas domas. Pārējo, lai katrs pats vērtē un cik plaši vēlas.


nekovārnis 13.februāris, 12:05

Izskatās pēc skrejvaboles Carabus glabratus


ivars 13.februāris, 11:56

Ja gribat, lai "diži uztraucas", dodiet ticamus datus par, piemēram, 2015. vai 2016. gadā no trakumsērgas mirušajiem cilvēkiem. Bet vispār - kāds ir šī komentāra mērķis? Kurš lūdza, kāpēc lūdza?


Ivars L. 13.februāris, 11:32

Varētu būt lodveida biatora Mycobilimbia pilularis (syn. Biatora sphaeroides) ?


Vīksna 13.februāris, 10:28

SVARĪGI, LŪDZA PAZIŅOT !!! Rundāles pusē jau tā briesmīgi meži izzāģēti.Vecākiem mežu speciālistiem, medniekiem ļoti lielas pretenzijas, ka notiek tik pārmērīga jaunaudžu retināšana.Pat kur palieli koki visu pamežu izzāģē.Arī šeit redzams.Daži izcirtumi no pārmērīgas retināšanas gadiem gandrīz tukši stāv. Ne dzīvniekam ko ēst, kur paslēpties, un nograuž vēl dažus atstātos jaunaudzēs vai stādītos bērzus.Un tik daudz staigājot šeit nevienu beigtu cūku neesmu redzējusi, pat reto dzīvo nevar ieraudzīt.Eiropā gandrīz nav cūku mēris, Polijā ar 13 miljoniem māju cūku mazs stūrītis skarts, bet Baltijas valstīs visu paši likvidē, vairāk kā no kādas slimības nobeigtos, ārstēt arī neļauj. Tagad putnus iesprostos, lai zāli, sauli neredz un vairāk nobeigtos.Iepriekš dedzināja liellopu kalnus, lai tirgu sagrautu, bet par trakumsērgu meža dzīvniekiem, suņiem - ar kuru cilvēki arī mirst diži neuztraucas.Daļa putnu, kas slikti pārziemoja un no gājputniem pēc pārlidojuma, vai uznāk aukstums, maz barības,arī nobeidzās. No indētajiem tīrumiem, graudiem iespēja nobeigties.Ieraudzīs beigtu putnu atkal histēriju cels un soda ekspedīcijas staigās. Ja runā, ka pat visiem cilvēkiem ir vēzis, tikai ne visiem attīstās.Tad dzīvniekiem analīzēs ko tik nevarētu uzrādīt.


Wiesturs 13.februāris, 00:02

Domāju, ka kaut kāds sikspārnis, bet sugu droši pateikt nevarēs. Iespējams, garausainais.


Vīksna 12.februāris, 23:47

Paldies !


Ansis 12.februāris, 22:10

Varētu būt samtīsvācelīte (Brachytheciastrum velutinum); sals nokodis jaunās sporu vācelītes, tamdēļ tās baltas.


Ansis 12.februāris, 21:58

Bildē divas sugas: ar platākajām lapām smailā skrajlape, bet otra tievākā - dzīslainā leskejīte (Pseudoleskeella nervosa).


Ievucis 12.februāris, 21:13

Visticamāk tā arī ir. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 21:05

Paldies!


roosaluristaja 12.februāris, 20:43

Grūti saprast. Augšējā attēlā man viņa galīgi neizskatās pēc antrodijas. Varbūt lai paliek piepe sp.


Ivars L. 12.februāris, 20:09

Vai tomēr, drīzāk, želejas flēbija Phlebia tremellosa.:)


Ivars L. 12.februāris, 20:04

Bet varbūt nevis alkšņu spulgpiepe, bet rindu antrodija Antrodia serialis? Tas tā - mana versija.:)


Ivars L. 12.februāris, 19:54

Šī arī, visticamāk, ir maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:53

Visticamāk, ka Steccherinum ochraceum.


Ivars L. 12.februāris, 19:48

Tālu nofotografēta, bet varētu būt maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:39

Varētu būt dzeltenā tauriņpiepe Trametes ochracea.


Ivars L. 12.februāris, 19:38

Parastā skaldlapīte Shizophyllum commune.


Ivars L. 12.februāris, 19:35

Lielā antrodija Antrodia macra.


Ivars L. 12.februāris, 19:32

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous.


Ivars L. 12.februāris, 19:27

Mizas antrodija Antrodia ramentacea. Reta.


Grislis 12.februāris, 18:50

Šis jau tomēr būs vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum :) Lapu galos garas, bezkrāsainas smailes.


Ievucis 12.februāris, 18:48

Jā, tas ir gludais ragansviests. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 18:43

Skaidrs, paldies! Uz priekšdienām zināšu.


GunAmmo 12.februāris, 17:55

Gludais ragansviests? Tajā apkārtnē ir redzēts.


roosaluristaja 12.februāris, 17:26

Varētu būt starainā flēbija.


roosaluristaja 12.februāris, 16:56

Uz priedēm nav pārāk daudz piepju, kas veido cepurītes. Manuprāt šai vajadzētu būt iedzeltenajai diplomitoporei. Iespējams, ka eksistē vēl kaut kas līdzīgs.


roosaluristaja 12.februāris, 16:49

Stereum rugosum.


roosaluristaja 12.februāris, 16:46

kārtējā parastā labirintpiepe.


roosaluristaja 12.februāris, 16:43

Manuprāt vēl viena parastā labirintpiepe. Tiesa, ja piepēm nofotografē tikai virspusi, sugu droši noteikt bieži vien nav iespējams. Tas ir apmēram tāpat kā mēģināt noteikt putnu tikai pēc kājām. Reizēm izdodas, bet ne vienmēr.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts