Aktīvie lietotāji: 212 Šodien ievadītie novērojumi: 7 Kopējais novērojumu skaits: 2202335
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Acanthocinus griseus - 2025-07-10 nekovārnis
    Melandryidae sp. - 2025-07-10 nekovārnis
    Arhopalus rusticus - 2025-07-10 nekovārnis
    Erinaceus roumanicus - 2025-07-10 megemege
    Erinaceus roumanicus - 2025-07-10 megemege
    Erinaceus roumanicus - 2025-07-10 megemege
    - 2025-07-03 VitaS
    Nezināms
    Ignotus
    @ felsi
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

    Paldies, Marek, par noteikšanu!


    zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

    Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


    Ivetta 09.jūlijs, 22:46

    Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


    meža_meita 09.jūlijs, 22:41

    C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


    meža_meita 09.jūlijs, 22:36

    Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


    Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

    Paldies,Marek!


    zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

    Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


    nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

    Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


    megemege 09.jūlijs, 22:07

    09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


    zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

    Es viņus vienmēr jaucu...


    nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

    Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


    mufunja 09.jūlijs, 21:57

    Iveta,Julita,paldies.


    dziedava 09.jūlijs, 21:00

    Jā, Iveta! :)


    ekologs 09.jūlijs, 20:43

    Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


    Ivetta 09.jūlijs, 20:12

    Paldies, Artur!


    ekologs 09.jūlijs, 20:01

    Monochamus sutor


    adata 09.jūlijs, 19:58

    Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


    adata 09.jūlijs, 19:50

    Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


    dziedava 09.jūlijs, 19:43

    Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


    ekologs 09.jūlijs, 19:34

    Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


    adata 09.jūlijs, 19:33

    Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


    ekologs 09.jūlijs, 19:28

    Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


    DaceK 09.jūlijs, 18:46

    Paldies par noteikšanu


    IlzeP 09.jūlijs, 18:30

    Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


    IlzeP 09.jūlijs, 18:19

    Foto atkārtojas


    IlzeP 09.jūlijs, 18:16

    Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


    IlzeP 09.jūlijs, 18:14

    Šķiet, ka saskatīju :)


    anthicus 09.jūlijs, 18:03

    Koksngrauzis Spondylis buprestoides


    IlzeP 09.jūlijs, 17:59

    Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


    mufunja 09.jūlijs, 17:20

    Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


    dziedava 09.jūlijs, 17:01

    Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


    adata 09.jūlijs, 16:51

    Varbūt rozīgais ragansviests?


    IlzeP 09.jūlijs, 16:16

    Varbūt foto var nomainīt?


    Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

    Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


    Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

    Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


    IlzeP 09.jūlijs, 09:00

    Audio fails ir pievienojies.


    adata 09.jūlijs, 07:53

    Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


    Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

    Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


    dziedava 09.jūlijs, 00:13

    Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


    dziedava 09.jūlijs, 00:12

    Un viss palīdis apakšpusēs


    Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

    Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


    CerambyX 08.jūlijs, 22:54

    Varbūt Myrmosa atra


    VijaS 08.jūlijs, 21:37

    Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


    VijaS 08.jūlijs, 21:35

    Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


    VijaS 08.jūlijs, 21:08

    Dekoratīvi :D


    Lemmus 08.jūlijs, 19:38

    Paldies,Marek!


    dziedava 08.jūlijs, 15:08

    Plazmodijs, jāvēro


    dziedava 08.jūlijs, 14:34

    Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


    ekologs 08.jūlijs, 14:09

    Jūlijvabole (Anomala dubia).


    IlzeP 08.jūlijs, 12:55

    Sēne?


    Ivetta 08.jūlijs, 09:05

    Paldies, Uģi!


    ekologs 08.jūlijs, 08:42

    Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


    ekologs 08.jūlijs, 08:36

    Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


    ekologs 08.jūlijs, 08:30

    Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


    ekologs 08.jūlijs, 08:24

    Sprakšķis (Agrypnus murinus).


    Mari 07.jūlijs, 21:52

    Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


    VijaS 07.jūlijs, 21:16

    Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


    dziedava 07.jūlijs, 20:50

    Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


    IlzeP 07.jūlijs, 20:30

    Paldies!


    Mari 07.jūlijs, 20:09

    Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


    Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

    Paldies,Lilita!


    dziedava 07.jūlijs, 19:53

    Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


    dziedava 07.jūlijs, 19:52

    Man sen nav redzēti


    dziedava 07.jūlijs, 19:51

    Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


    IlzeP 07.jūlijs, 19:39

    Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


    Mari 07.jūlijs, 19:16

    Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


    Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

    Paldies,Marek!


    Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

    Paldies,Inese un Ilze!


    Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

    Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


    Mo 07.jūlijs, 18:49

    Partenopes?


    enesija 07.jūlijs, 17:48

    Lycosidae Pardosa sp.


    enesija 07.jūlijs, 17:47

    Linyphiidae


    nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

    Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


    nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

    Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


    anthicus 07.jūlijs, 16:34

    Saperda scalaris


    Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

    Paldies,Lilita!


    ekologs 07.jūlijs, 15:14

    Smecernieks (Cionus sp.).


    ekologs 07.jūlijs, 15:11

    Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


    IlzeP 07.jūlijs, 15:02

    Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


    W 07.jūlijs, 13:53

    Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


    CerambyX 07.jūlijs, 13:45

    Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


    IlzeP 07.jūlijs, 12:34

    Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


    nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

    Paldies par info :)


    bitene 07.jūlijs, 11:09

    Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


    Ivetta 07.jūlijs, 10:22

    Paldies, Artur!


    IlzeP 07.jūlijs, 10:15

    Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


    nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

    Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


    nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

    Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


    nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

    Iespējams ir M.variegatus


    kamene 07.jūlijs, 09:05

    Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


    W 07.jūlijs, 07:10

    Artur, paldies:)


    ekologs 07.jūlijs, 07:06

    Vairogblakts (Eurydema oleracea).


    ekologs 07.jūlijs, 07:04

    Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


    ekologs 07.jūlijs, 06:55

    Smecernieks (Phyllobius sp.).


    ekologs 07.jūlijs, 06:47

    Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


    ekologs 07.jūlijs, 06:45

    Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


    ekologs 07.jūlijs, 06:38

    Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


    ekologs 07.jūlijs, 06:28

    Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


    ekologs 07.jūlijs, 06:22

    Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


    ekologs 07.jūlijs, 06:17

    Skrejvabole (Carabus nemoralis).


    Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

    Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


    zemesbite 06.jūlijs, 23:41

    Paldies, Uģi!


    Kiwi 06.jūlijs, 21:40

    Paldies, Uldi!


    Kiwi 06.jūlijs, 21:40

    Paldies, Marek!


    Kiwi 06.jūlijs, 21:39

    Paldies, Uģi!


    Ansis 06.jūlijs, 18:34

    Bez foto šo noteikt nevarēs.


    dziedava 06.jūlijs, 14:39

    Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


    Ivetta 06.jūlijs, 11:09

    Paldies, Uģi!


    dziedava 06.jūlijs, 09:30

    Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


    dziedava 06.jūlijs, 09:27

    Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


    Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

    Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


    Vīksna 05.jūlijs, 23:10

    Paldies !


    Mari 05.jūlijs, 22:49

    Paldies, Julita! :)


    Mari 05.jūlijs, 22:16

    Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


    Vīksna 05.jūlijs, 21:28

    Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


    Vīksna 05.jūlijs, 21:13

    Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


    laumae 05.jūlijs, 21:09

    No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


    Vīksna 05.jūlijs, 21:04

    Tomēr cits. Paldies !


    Vīksna 05.jūlijs, 20:47

    Paldies !


    nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

    Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


    Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

    Paldies,Marek!


    dziedava 05.jūlijs, 19:27

    Rūtiņas garums ir 1mm?


    IlzeP 05.jūlijs, 18:25

    Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


    Vīksna 05.jūlijs, 16:54

    Paldies !


    CerambyX 05.jūlijs, 15:57

    Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


    CerambyX 05.jūlijs, 15:51

    Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


    zemesbite 05.jūlijs, 13:00

    Paldies, Uģi!


    zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

    Paldies, Marek, par precizējumiem!


    Aceralba 05.jūlijs, 11:04

    Paldies!


    Aceralba 05.jūlijs, 11:04

    Paldies!


    Aceralba 05.jūlijs, 11:03

    Paldies!


    Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

    Vai kāda no Globiceps?


    Ivetta 05.jūlijs, 09:04

    Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


    Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

    Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


    dziedava 05.jūlijs, 07:32

    Paldies, Uģi!


    zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

    Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


    zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

    Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


    KM 05.jūlijs, 00:57

    Paldies, sadalīšu divos novērojumos


    CerambyX 05.jūlijs, 00:41

    Drīzāk Coelioxys conica


    CerambyX 05.jūlijs, 00:27

    Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


    CerambyX 05.jūlijs, 00:20

    Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


    CerambyX 05.jūlijs, 00:16

    Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


    adata 04.jūlijs, 20:43

    To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


    ER 04.jūlijs, 20:42

    Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


    Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

    Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


    Amanda 04.jūlijs, 20:18

    Mājas strazds


    Amanda 04.jūlijs, 20:15

    Izskatās pēc meža tilbītes


    aer 04.jūlijs, 19:43

    Jā, tur bija cits strazds!


    ekologs 04.jūlijs, 17:58

    Uģi, paldies!


    IlzeP 04.jūlijs, 17:03

    Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


    ekologs 04.jūlijs, 16:40

    Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


    adata 04.jūlijs, 15:57

    Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


    zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

    Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


    adata 04.jūlijs, 15:44

    Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


    Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

    Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


    Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

    Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


    IlzeP 04.jūlijs, 11:03

    Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


    IlzeP 04.jūlijs, 10:44

    Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


    ML 04.jūlijs, 10:27

    Āmen.


    Ivetta 04.jūlijs, 10:21

    Paldies, Mārtiņ!


    IlzeP 04.jūlijs, 10:00

    Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


    IlzeP 04.jūlijs, 09:58

    Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


    IlzeP 04.jūlijs, 09:56

    Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


    IlzeP 04.jūlijs, 09:54

    J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


    IlzeP 04.jūlijs, 09:53

    Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


    IlzeP 04.jūlijs, 09:51

    J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


    IlzeP 04.jūlijs, 09:48

    Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


    IlzeP 04.jūlijs, 09:47

    Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


    IlzeP 04.jūlijs, 09:46

    Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


    IlzeP 04.jūlijs, 09:44

    Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


    Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

    Paldies,Uldi!


    zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

    Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


    Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

    Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


    adata 03.jūlijs, 22:45

    Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


    IlzeP 03.jūlijs, 22:04

    Paldies par info!


    IlzeP 03.jūlijs, 22:02

    Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


    IlzeP 03.jūlijs, 22:00

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa


    IlzeP 03.jūlijs, 21:59

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa


    IlzeP 03.jūlijs, 21:58

    Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


    IlzeP 03.jūlijs, 21:57

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa


    IlzeP 03.jūlijs, 21:56

    Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


    IlzeP 03.jūlijs, 21:55

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


    IlzeP 03.jūlijs, 21:53

    Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


    IlzeP 03.jūlijs, 21:52

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa


    IlzeP 03.jūlijs, 21:51

    Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


    IlzeP 03.jūlijs, 21:46

    Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


    IlzeP 03.jūlijs, 21:25

    Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


    IlzeP 03.jūlijs, 21:17

    Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


    adata 03.jūlijs, 21:11

    Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


    adata 03.jūlijs, 21:08

    Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


    IlzeP 03.jūlijs, 20:31

    Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


    IlzeP 03.jūlijs, 20:27

    Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


    IlzeP 03.jūlijs, 19:59

    Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


    Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

    Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


    IlzeP 03.jūlijs, 19:27

    Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


    IlzeP 03.jūlijs, 19:26

    Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


    Eggy 03.jūlijs, 19:16

    Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


    IlzeP 03.jūlijs, 19:08

    Apakšpuse jāredz.


    IlzeP 03.jūlijs, 19:07

    Labot uz kamolaino?


    IlzeP 03.jūlijs, 18:54

    Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
    © dabasdati.lv
    Saglabāts