Šobrīd aktīvie lietotāji: 45 Kopējais novērojumu skaits: 348787
Jums ir <b>viesa</b> statuss

Tiešraides kameras 2015

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Passer montanus - 2016-12-04 galochkin
    Anas penelope - 2016-12-03 Fuatra
    Dendrocopos major - 2016-12-04 Ilona_rasa
    Pica pica - 2016-12-04 Ilona_rasa
    - 2016-12-04 dziedava
    Ardea cinerea - 2016-12-04 CerambyX
    Hydrocoloeus minutus - 2016-12-04 CerambyX
    Ardea cinerea - 2016-12-04 mazais_ezis
    Perdix perdix - 2016-12-04 Алексей
    Phalacrocorax carbo - 2016-12-04 Алексей
    Fringilla coelebs - 2016-12-04 Алексей
    Mergus albellus - 2016-12-04 Алексей
    Lanius excubitor - 2016-12-04 Алексей
    Turdus viscivorus - 2016-12-04 EL
    Panurus biarmicus - 2016-12-04 Алексей
    Erithacus rubecula - 2016-12-04 EL
    Cygnus cygnus - 2016-12-04 Алексей
    Cygnus columbianus bewickii - 2016-12-04 Алексей
    Turdus iliacus - 2016-12-04 Алексей
    Lullula arborea - 2016-12-04 Алексей
    Anas penelope - 2016-12-04 Алексей
    Phylloscopus collybita - 2016-12-04 Алексей
    Garrulus glandarius - 2016-12-04 pustumsa
    Periparus ater - 2016-12-04 pustumsa
    Turdus merula - 2016-12-04 pustumsa
    Parus major - 2016-12-04 pustumsa
    Cyanistes caeruleus - 2016-12-04 pustumsa
    Sciurus vulgaris - 2016-12-04 pustumsa
    - 2016-06-06 nekovārnis
    Turdus merula - 2016-12-04 Laimeslācis
    Accipiter nisus - 2016-12-04 Laimeslācis
    Glaucidium passerinum - 2016-12-04 megere
    Dendrocopos leucotos - 2016-12-04 megere
    Dryocopus martius - 2016-12-04 megere
    Dryocopus martius - 2016-12-04 megere
    Sciurus vulgaris - 2016-12-04 Vladimirs S
    Troglodytes troglodytes - 2016-12-04 mazais_ezis
    Anas strepera - 2016-12-04 mazais_ezis
    Aythya fuligula - 2016-12-04 mazais_ezis
    Alcedo atthis - 2016-12-04 mazais_ezis
    Bucephala clangula - 2016-12-04 Carum carvi
    Aythya marila - 2016-12-04 Carum carvi
    Aythya marila - 2016-12-04 Carum carvi
    Capreolus capreolus - 2016-12-04 girtsbar
    Picus canus - 2016-12-04 girtsbar
    Sturnus vulgaris - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Chloris chloris - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Pyrrhula pyrrhula - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Passer domesticus - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Passer montanus - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Dendrocopos leucotos - 2016-12-04 Gaidis Grandāns
    Cyanistes caeruleus - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Parus major - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Mergus albellus - 2016-12-04 elzaz
    Fringilla coelebs - 2016-12-04 elzaz
    Sturnus vulgaris - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Corvus monedula - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Chloris chloris - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Garrulus glandarius - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Pica pica - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Corvus cornix - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Pyrrhula pyrrhula - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Cygnus olor - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Passer domesticus - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Sitta europaea - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Cyanistes caeruleus - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Poecile palustris - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Bonasa bonasia - 2016-12-04 Gaidis Grandāns
    Parus major - 2016-12-04 ūdensvistiņa
    Sturnus vulgaris - 2016-12-04 arvidds
    Cyanistes caeruleus - 2016-12-03 felsi
    Chloris chloris - 2016-12-03 felsi
    Columba livia domestica - 2016-12-03 felsi
    Passer domesticus - 2016-12-03 felsi
    Parus major - 2016-12-03 felsi
    Chloris chloris - 2016-12-04 arvidds
    Cyanistes caeruleus - 2016-12-04 arvidds
    Alcedo atthis - 2016-12-04 Mix
    Melanitta fusca - 2016-12-04 Carum carvi
    Garrulus glandarius - 2016-12-04 arvidds
    Bucephala clangula - 2016-12-04 Carum carvi
    Aythya fuligula - 2016-12-04 Carum carvi
    Alcedo atthis - 2016-12-04 Carum carvi
    - 2016-07-30 nekovārnis
    Pica pica - 2016-12-04 aralezi
    Fulica atra - 2016-12-04 Carum carvi
    Passer montanus - 2016-12-04 aralezi
    Parus major - 2016-12-04 aralezi
    Cygnus olor - 2016-12-04 Carum carvi
    Poecile montanus - 2016-12-04 aralezi
    - 2016-10-31 Osis
    Nezināms
    @ Vīksna
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri
    Ivars L. 04.decembris, 22:50

    Gan jau, ka pelēkā cietpiepe Phellinus punctatus.


    CerambyX 04.decembris, 20:18

    Gaigala


    CerambyX 04.decembris, 20:17

    Jā, ķerra - rādās, ka jaunais tēviņš, jo uz muguras jau dažas spalvas nomainītas pret pieaugušā putna gaišajām muguras spalvām.


    Arnis2 04.decembris, 20:03

    Jā ķerra, par ko liecina baltais vaigs


    alexborzenko 04.decembris, 18:56

    es domaju Aythya marila


    Carum carvi 04.decembris, 18:31

    Paldies!


    CerambyX 04.decembris, 16:58

    Jā, tumšā pīle


    bernards 04.decembris, 14:35

    C. pulchellum, fem.


    CerambyX 03.decembris, 23:11

    Interesanti, ka 29. novembrī izskatījās, ka bija 'novākta' - t.i. speciāli nopētīju to torni, bet ligzdu vairs neredzēju (biju ar manījis kaut kad iepriekš rudenī). Vējš šķiet maz ticams variants, tā ka iespējams notīrīta torņa apkopes darbos.


    CerambyX 03.decembris, 23:04

    29. novembrī pie Dārziņiem ar - pavasaris jau galvā :)


    alexborzenko 03.decembris, 22:20

    Ooops! Thanks! :)


    gunitak 03.decembris, 21:32

    Paldies!


    Matrus 03.decembris, 21:07

    Līdzīgu meža pīļu aktu šodien novēroju arī Daugavā pie Ķengaraga.


    maariite 03.decembris, 19:17

    this is Mergus merganser as well :)


    forelljjanka 03.decembris, 15:51

    Pilnīgi noteikti-vidējais dzenis!;)


    Matrus 03.decembris, 15:35

    Paldies par informāciju! Abiem gulbjiem pirmo reizi pierādīts ligzdošanas gadījums. Mātītei ir 6 gadi, tēviņam - 8 gadi vai vairāk.


    Astrantia 03.decembris, 15:25

    Vairāk izskatās pēc vidējā dzeņa. Raibs vēders, nav "ūsu" pie knābja pamatnes.


    bernards 03.decembris, 14:55

    Sympetrum flaveolum, fem.


    maariite 03.decembris, 11:37

    Sakļautā astē spalvu garumu atšķirības. Te jau tīri labi var redzēt, tikai vells, neatceros kurai ir kura, jo šo pazīmi pārsvarā izmanto gredzenotāji, kad zīlīte tiešām rokās klusē :D. Es tāds lauka skrējējs ar vienmēr pēc balss.


    galochkin 03.decembris, 11:36

    Liels paldies! :)


    maariite 03.decembris, 11:33

    Обыкновенный канюк (Buteo buteo, Peļu klijāns). Latvijā sastopams visu gadu. Visbiežāk pie mums ligzdojošā plēsīgo putnu suga. Bikšainais klijāns pie mums tikai ziemo. :)


    dziedava 03.decembris, 11:05

    Dzeltenā receklene Tremella mesenterica


    forelljjanka 02.decembris, 17:37

    Vēl tur kaut ko astē ar varēja pētīt,ja nemaldos!;)


    forelljjanka 02.decembris, 17:35

    Ne tikai tas,bet,reizi par visām reizēm,neticu,ka zīlīte klusēja kā ūdeni knābī ieņēmusi !!!:D Saucieni NAV sajaucami! Tad kādā vella pēc jāiedziļinās tādās niansētās lietās kā:primāro lidspalvu kantīšu krāsa(balta vai spalvas krāsā),viss ķermeņa tonis(brūngans vai pelēkbrūngans),mellās cepurītes krāsa (matēta vai spīdīga) un forma(vairāk vai mazāk izliekta uz augšu),vaiga vientonis vai divi toņi,parīkles forma(neliels gandrīz kvadrāts vai trapecveida) un tās nobeigums uz leju(kontrastains vai izplūdis) un ,jau piesauktais pleķis knābja pamatnē ?! ;) Ja nu gadās tāds brīnums kas klusē,nu uzsvilpo viņai vienalga ko,100 punkti atbildēs un nevajadzēs lauzīt galvu!;)


    Arnis2 02.decembris, 14:58

    Vai es pareizi saprotu, ka baltais plankums virsknābja pamatnē ļauj secināt, ka tā ir purva zīlīte?


    maariite 02.decembris, 00:56

    skaists kadrs!


    felsi 01.decembris, 23:01

    Paldies!


    forelljjanka 01.decembris, 20:23

    Aga.Vēl arī galvas forma,ķerrai tā ir pilnīgi apaļa,cekulpīlei mazliet tā kā kvadrātiska ar apaļiem stūriem,cekulpīle arī kopumā tumšāka par ķerru.Var paskatīt abas pīles iekš putni.lv,tur abām sugām diezgan pamatīgs dažādu spalvu tērpu un netipisku putnu materiāls + apraksts.


    CerambyX 01.decembris, 17:29

    Arī cekulpīle


    CerambyX 01.decembris, 17:25

    Cekulpīle - knābja gals melns (ķerrai neliels, šaurs melns 'nadziņš')


    galochkin 01.decembris, 16:45

    Paldies! )


    forelljjanka 01.decembris, 16:40

    Bikšainais klijāns,Buteo lagopus,зимняк. Izskatās ka M(mātīte:)).


    lichen_Ro 01.decembris, 13:49

    Par tām nagliņām - uz priežu sausokņiem mēdz būt melna nagliņa, kas aug no koksnes ar dzeltenu gredzenu ap apotēciju. Calicium trabinellum. Lietuvieši izmanto kā indikatoru mazskartiem purvainiem mežiem :)


    Ivars L. 01.decembris, 13:48

    Paldies!


    lichen_Ro 01.decembris, 13:46

    Pārāk jauns lai pateiktu.. Ramalina farinacea iespējams. Tur baltais fonā visdrīzāk ir Violella fucata, un vēl redzu kaut kādu nagliņnieku.. :)


    lichen_Ro 01.decembris, 13:43

    Bez Pd reakcijas nepateiksi.. Bet ņemot vērā biotopu kur auga, domāju ka B.rufus


    dziedava 01.decembris, 13:35

    Bildes skaistas, bet vai mans spriedums arī pareizs? :)


    lichen_Ro 01.decembris, 13:22

    Ļoti skaistas bildes :)


    dziedava 01.decembris, 13:16

    Paldies! :)


    lichen_Ro 01.decembris, 13:10

    Peltigera praetextata :)


    lichen_Ro 01.decembris, 12:56

    Domāju Cladonia macilenta :)


    lichen_Ro 01.decembris, 12:55

    Domaju ka tā ir Usnea hirta :)


    lichen_Ro 01.decembris, 12:54

    Patiesībā, tā ir ļoti brutāla metode.. bet ko padarīsi.


    lichen_Ro 01.decembris, 12:54

    Vienkārši skrāpējot, jūs noņemat augšējo sēņu hifu slāni, un jums parādās fotobionts, kas ir paslēpts ķērpī :)


    lichen_Ro 01.decembris, 12:45

    Nevar redzēt apotēcijus. Kāds nagliņķērpis. Vai nu Chaenotheca chrysocephala, vai arī Calicium viride, bet drīzāk Calicium. Latvijā tā nav parasta (ļoti reta arī nē) :)


    lichen_Ro 01.decembris, 12:42

    Ir varianti, ja tas ir osis. Anisomeridium biforme, Acrocordia gemmata vai Pyrenula sp. Bet man liekas ka drīzāk otrais :)


    dagnis 01.decembris, 12:20

    Jā, tā ir ķerra


    bernards 30.novembris, 16:39

    Lestes dryas


    bernards 30.novembris, 16:38

    Lestes virens


    bernards 30.novembris, 16:37

    Lestes sponsa


    bernards 30.novembris, 16:37

    Pic. 1 and 2 - Leucorrhinia rubicunda Pic. 3 Leucorrhinia dubia


    bernards 30.novembris, 16:36

    Yes, Leucorrhinia dubia


    bernards 30.novembris, 16:35

    Lestes sponsa


    bernards 30.novembris, 15:59

    No, this is Coenagrion hastulatum


    bernards 30.novembris, 15:58

    Yes. Anax parthenope has captured an O. cancellatum, but subsequently got some problems with physics :)


    bernards 30.novembris, 15:55

    Coenagrion pulchellum, female


    Saulcite 30.novembris, 14:48

    Skaist defekts.Bija ari Pārdaugavā mums 2 gadus tāds ziemotājs.


    IevaM 30.novembris, 13:33

    Lidoja viens pats, pieteikami zemu un binoklī labi apskatīts. Arī knābis. Putns turklāt izdeva balsi, tā arī mazajam gulbim no ziemeļu atšķiras.


    nekovārnis 30.novembris, 13:13

    Njā, šo nez kāpēc biju pievienojis kā bērzu asmali, tikai tagad pamanīju ka kaut kas nav riktīgi. Bij jau ar noslēpies bērza mizas spraugā:)


    dziedava 30.novembris, 11:31

    Paldies!


    bernards 30.novembris, 11:20

    Rhagades pruni is metallic black and appears usually only in bogs, fens, quaking bogs beside lakes


    dziedava 30.novembris, 09:28

    Paldies, Rhagades pruni nezināju. Kur tad ir to būtiskā atšķirības pazīme?


    CerambyX 30.novembris, 00:34

    Izskatās jau, ka šis tiešām ir A.statices, bet ir jau arī Rhagades pruni - ja tur kadrs ne visai veiksmīgs (gaisma, rakurss, ekspozīcija), tad brīžam jau nav tik viegli abus atšķirt. Dabā it kā vieglāk.


    putnels 30.novembris, 00:32

    Kas par skaistuli!


    putnels 30.novembris, 00:07

    Kā atpazīts, ka tas ir tieši mazais gulbis nevis ziemeļu? Ja novērots lidojumā...


    felsi 29.novembris, 22:08

    Skaisti!


    bernards 29.novembris, 19:59

    Coenagrion pulchellum, female


    bernards 29.novembris, 19:53

    Manuprat tas ir Srautu zilspare


    bernards 29.novembris, 19:49

    great picture


    bernards 29.novembris, 19:47

    Coenagrion pulchellum, female


    dziedava 29.novembris, 18:15

    Interesanti, kāpēc šis palicis nenoteikts? Vai tad ir vēl kādi citi varianti kā zaļganais zaigspārnis Adscita statices?


    nekovārnis 29.novembris, 17:40

    Paldies!:)


    felsi 29.novembris, 16:33

    Paldies! Ja ir interese, kad nokusīs sniegs, varu atvest, arī citus ķērpjus.


    CerambyX 29.novembris, 15:30

    Mušai vajadzētu būt Tachydromia sp.


    dziedava 29.novembris, 14:16

    DD nepatīk vārds h-e-a-d, jo tas ir h-t-m-l elements ;)


    Ivars L. 29.novembris, 13:52

    Interesanti, DD neņem pretī pilnu vārdu r-h-e-a-d-e-s.


    Ivars L. 29.novembris, 13:51

    Nebiju pamanījis - te sajukušas kopā divas sugas. Apakšā augošā vienpate (2.,3.att.)ir parastā labirintpiepe, bet virs tās esošā grupa (1.,4.att.) ir DMB indikatorsuga apšu spulgpiepe Inonotus res. Vijai vajadzētu šo sadalīt divos novērojumos.


    Ivars L. 29.novembris, 12:16

    Vismaz 2004.gadā Latvijā vēl ir bijuši ērču pētnieki (-es): V. Petrova, I. Salmane, Z. Čudare. Skat. viens raksts par plēsīgajām ērču sugām zemeņu stādījumos: http://eeb.lu.lv/EEB/2004/Petrova.pdf


    dziedava 29.novembris, 11:44

    Norai - kad mani šodien atsēdināja ar "tev jau dabasdatos droši vien kaut ko maksā", tad radās doma, ka varbūt vajag DD kaut kur lielu uzrakstu, ka nevienam, kas te ņemas un nosaka sugas, t.sk. Uģim, neviens neko te nemaksā! Tas ir tikai brīvprātīgo darbs! Citādi no malas es pati arī sākumā domāju, ka te ir algoti darbinieki, kas nolīgti sugu precizēšanai. Bet tā nav tiesa! Un parasts apmeklētājs gaida, ka tas algotais noteiks viņa iesniegto sugu. Bet pienākuma noteikt te nevienam nav. To, manuprāt, apmeklētājiem būtu labi zināt, lai nav veltas cerības un nav neapmierinātība uz te darbojošajiem, kas to visu jau tāpat dara bez maksas.


    dziedava 29.novembris, 11:28

    Jā, laikam jau tādu ērču pētnieku Latvijā šobrīd nemaz nav (?). Laikam jau sakarīgākais, kas LV pieejams par ērcēm, ir Latvijas dabas enciklopēdijā, vispārīgais apraksts: http://www.dziedava.lv/dok/erces.jpg (sārtērces=samtērces, četrkājērces=pangērces). Un tālāk var skatīt individuāli. Ja kādam iekāriens uzņemties ērču pētniecību :) Plēsīgo ērču grupa Prostigmata arī var būt sarkanas, piem., Anystidae dzimta. Ja kādam ir laiks - tēma pētījumiem un atklājumiem ;)


    nekovārnis 29.novembris, 10:33

    Vislielāko problēmu rada tas, ka bez pamatīgām priekšzināšanām ir grūti saprast kādas ērču grupas vispār Latvijā varētu sastapt. Varbūt tādas sarkanas bez samtērcēm ir vēl vesels lērums. Nespeciālistam internetā šo informāciju atrast ir faktiski neiespējami.


    dziedava 29.novembris, 09:25

    No mana raksta 2015.g. pavasara Vides Vēstīs: "Dažas samtērču sugas jau agrā pavasarī dēj olas, kas 2 mēnešu laikā izšķiļas, un tad var novērot sīkus sarkanus ovāliņus, kas bariem iezīdušies kādā dzīvniekā, sūcot no tā asinis un limfu. Šie ērču kāpuri turas tik stingri, ka kopā ar saimnieku var pat lidot. Saimnieku nenogalina, bet novājina - atkarībā no tā, cik šo parazītu piesūkušies." - tiktāl biju noskaidrojusi pati. Cik atceros, netiku skaidrībā, vai visi piesūkušies sarkanie ovāliņi tiešām ir samtērces. Bet tika noskaidrots, ka samtērces mēdz piesūkties gan kukaiņiem (šī kombinācija internetā kāreiz biežāk sastopama), gan zirnekļiem.


    Ivars L. 28.novembris, 23:47

    Paldies par komentiem! Gribējās jau man Gada bezmugurkaulnieku kaut vienu reizi ieziņot.:)


    CerambyX 28.novembris, 23:05

    Hmm, par nepiaugušām ērcēm neiedomājos :) Man te vienā māņzirnekļu grāmatā ar kā reizi bilde ar 'zirnekli', kam pieķērusies sarkana ērce un bildes parakstā tiešām minētas samtērces (Trombidiidae). Tā ka pardon, Ivars sākotnēji ir bijis precīzs :)


    lichen_Ro 28.novembris, 22:34

    Atvainojiet, šīs kladonijas es noteikt nevēlos :D (lai to izdarītu vajag paraugu, bez variantiem)


    felsi 28.novembris, 22:28

    Pievienoju tuvāk pievilktas bildes.


    dziedava 28.novembris, 22:02

    Kāpēc ne? Samtērču kāpuri jau ir ļoti līdzīgi. Kāreiz par šādiem sarkaniem zirnekļu piesūcekņiem Inesei Cerai savulaik jautāju, un viņa piekrita, ka varētu būt samtērces.


    CerambyX 28.novembris, 21:31

    Lai arī sarkanas, tās tomēr kaut kādas citas ērcītes ne samtērces.


    felsi 28.novembris, 20:26

    Paldies!


    felsi 28.novembris, 20:24

    Paldies!


    felsi 28.novembris, 20:20

    Paldies!


    bernards 28.novembris, 19:43

    Enallagma cyathigerum, female


    bernards 28.novembris, 19:43

    Calopteryx virgo, female


    lichen_Ro 28.novembris, 19:15

    Cladonia coccifera s.lat :/ vairāk pateikt nevar..


    lichen_Ro 28.novembris, 19:14

    Domāju ka ir Cladonia deformis :)


    lichen_Ro 28.novembris, 19:13

    Peltigera sp., pēc attēla sugu pateikt praktiski nav reāli :)


    lichen_Ro 28.novembris, 19:11

    Jā, ir Kaķpēdiņu artonija..Pārsvarā uz eglēm, retāk uz melnalkšņiem. Regulāra mitruma (kontinuitātes) indikators..


    bernards 28.novembris, 18:46

    Enallagma cyathigerum.


    Ivars L. 28.novembris, 16:54

    Bieži sastopama.


    roosaluristaja 28.novembris, 13:49

    Domāju, ka tev ir taisnība. Tas jau laikam nekāds retums nav?


    bernards 28.novembris, 13:00

    Pictures 4 and 5 are Calopteryx virgo, Srautu zilspaare


    bernards 28.novembris, 11:36

    Jaa, tas ir plankumainaa smaragdspaare, tevins.


    Ivars L. 28.novembris, 10:38

    Izskatās pēc egļu sakņupiepes Heterobasidion parviporum.


    kamene 28.novembris, 09:06

    Paldies, man arī tā likās, bet parasti izdodas nobildēt tikai ar sakļautiem spārniem.


    CerambyX 28.novembris, 00:51

    Agrā smaragdspāre


    CerambyX 28.novembris, 00:50

    Aizdomas vai nav plankumainā smaragdspāre (S.flavomaculata)


    CerambyX 28.novembris, 00:42

    Te Lestes virens neredzu, kāda cita Lestes sp.


    Rallus 27.novembris, 22:39

    Tajā bildē, kur putnam redzama baltā virsaste un sānu malas - vai tiešām ir tik balta? Varbūt var iekadrēt tuvāk? Ziemeļniekam tur tikai tāds gaišs laukumiņš, kamēr Madeiras vētrasburātājam tā baltā mala ir daudz izteiktāka. Iespējams, jau ka tikai atspīdums. Ziemeļu būtu atbilstošāks sezonai.


    Rolis 27.novembris, 22:21

    Āpša vai jenotsuņa mēsli.


    Ivars L. 27.novembris, 22:05

    Droši vien jauna parastā sērpiepe.


    Fuatra 27.novembris, 21:21

    Kārtējais lieliskais novērojums, šis vispār super!


    dziedava 27.novembris, 21:17

    Noteikti nē. Vai tika pataustīta? Varbūt kāda jauna piepe?


    felsi 27.novembris, 20:14

    Paldies!


    Igors 27.novembris, 19:53

    Lido uz SSW, no krasta 320-340 m. Pievienoju vēl viens attēls.


    CerambyX 27.novembris, 19:42

    Oho, izcili!


    Ivars L. 27.novembris, 19:34

    Šķiet, ka šī arī ir parastā zeltpore Hapalopilus nidulans.


    Rallus 27.novembris, 19:33

    2 bilde ar viļņu virpuli ļoti laba! Cik tālu no krasta bija? Lidojuma virziens R vai A vai lokāli lidinājās?


    Igors 27.novembris, 19:30

    Paldies. Putni lido, jāskatās. 245. suga šajā rajonā. Man pirmais novērojums Procellariiformes Latvijā. Jābūt arī ķilde.


    Gaidis Grandāns 27.novembris, 19:16

    Apsveicu! Igors šoruden atkal "uz viļņa"!


    Rallus 27.novembris, 17:15

    Ļoti veiksmīgi! Pirmais pierādītais novērojums šajā gadsimtā (un nez vai vispār kādam iepriekšejam novērojumam ir labas bildes?).


    Andrejs 27.novembris, 16:59

    Dacrymyces stellatus?


    Andrejs 27.novembris, 16:55

    Oranžā gene?


    Andrejs 27.novembris, 16:53

    ...vai tā nevarētu būt oranžā gene?


    Vīksna 27.novembris, 15:34

    Paldies !


    dziedava 27.novembris, 15:18

    Nu laikam jau ložņu zvīņlape Lepidozia reptans (parasta suga), ja nav vēl kāds līdzīgs brīnums. Jo vairāk sūnu zinu, jo vairāk sajūta, ka neko nezinu. :)


    Vīksna 27.novembris, 14:57

    Šī sūna tāda sīka, bet smuka. Mitrā vietā uz kritalas starp melnalkšņiem.


    Vīksna 27.novembris, 14:47

    Paldies !


    Vīksna 27.novembris, 14:46

    Mikrolieguma(putniem) vērtību ceļ. Medības notika, nevarēju tur izstaigāt, bet noteikti aiziešu, tikai vietām kritalas izvesta, un liekas, ved - traktors braukāja.


    dziedava 27.novembris, 14:41

    Tādus kausainos tagad drīzak sauc par kausveida purpurlāseni


    dziedava 27.novembris, 14:39

    Mecgērija Metzgeria furcata ?? Tā būtu jauna vērtīga suga tiem mežiem - DMB indikatorsuga un Sarkanajā grāmatā 2.k.


    felsi 27.novembris, 12:58

    Paldies par labojumiem!


    bernards 27.novembris, 12:07

    very nice picture!


    bernards 27.novembris, 11:56

    Sympetrum danae


    bernards 27.novembris, 11:55

    Coenagrion puella, female


    bernards 27.novembris, 11:53

    This is Aeshna mixta. As far as I know, some entomologists marked Odonata this year in Pape birding station - they encountered a lot of mixta but no subarctica - despite the fact that there is a sui bog 2...3 km southwards (so far without records of A.s. AFAIK). I have never seen a subarctica outside of a bog, too.


    bernards 27.novembris, 11:46

    This is definitely not Somatochlora flavomaculata. My first impression was Libellula quadrimaculata, but ... It is quite slender and you cant see the dots at the nodi. In picture 2 you can see that there are only few transversal veins between nodus and base of the right forewing - this rules L. 4maculata out. So we shall consider, that Epitheca bimaculata may appear very similar colored -- brungana plakumspare, agreed.


    CerambyX 27.novembris, 02:59

    Par šo ar tagad domāju - vai nevarētu būt Brūnganā plakumspāre?


    CerambyX 27.novembris, 01:37

    Nu tik traki gan jau, ka nav - šajā gadījumā gan jau vienkārši kļūdiņa iemetusies. Un kā labi zināms - nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara :)


    OKK 27.novembris, 00:37

    Varbūt Mārtiņš Kalninš ir iesitidzis lepnībā? Kad pēdējo reizi ar viņu kontaktējos, viņš uz mani atstāja ļoti negatīvu iespaidu :)


    CerambyX 27.novembris, 00:00

    Kāpēc gan šī ne Aeshna mixta?


    felsi 26.novembris, 22:32

    Paldies par nosaukumiem!


    felsi 26.novembris, 22:31

    Paldies!


    roosaluristaja 26.novembris, 22:29

    ziemas kātiņpiepe.


    felsi 26.novembris, 22:28

    Paldies! Tā ir priede.


    roosaluristaja 26.novembris, 22:22

    Jautājums, kas tas par koku ir? Ja, priede, tad šī suga nevar būt, jo tā aug tikai uz lapu kokiem. Turklāt šajos attēlos sēnes izskatās pārāk rozīgas, ja salīdzina ar piemēram, kas atrodami internetā.


    nekovārnis 26.novembris, 22:04

    O, thanks!:)


    bernards 26.novembris, 21:45

    sugu 35, Lestes dryas :)


    forelljjanka 26.novembris, 21:34

    Skatoties ko Tu sauc par Sātiņiem!;) Ja tikai dīķus,tad jā-iespējams(neesmu skaitījis),ja visu liegumu,200-tam ir krietni pāri!:D Ja skaita visā novadā,vajadzētu būt tuvu pie 250(ne īpaši skurpulozi skaitot man sanāca 246 sugas).Nezinu gan kas Tev tur trūkst,bet daudz ko var dabūt migrācijā(migrējoša dumpja,ormanīšu sauciens naktī,gārgales,kaijas,puskuitalas-kosmosā,Gauja ir liela upe,lērums sīkputnu migrē gar to(kā piem .zaļie ķauķīši gar,nebūt ne tik lielo Pededzi pavasarī augštecē)).Piem.esmu nejauši teleskopā virs meža nejauši uztvēris tumšās tilbītes,RozeValdis no balkona dzird un redz pilnīgi neticamus retumus.Jāiet tik Dabā!;)


    sandis 26.novembris, 20:18

    Jāni, Tev jau viens pats Sātiņu saraksts droši vien tuvojas 200 sugām, ne? :) Pārlaidu aci LV putnu sarakstam, un šobrīd jau sāk likties, ka aizvilkt Cēsu listi līdz 200 sugām nemaz nebūtu tik nereāli. Protams, ne jau gada vai divu gadu laikā, bet pēc kādiem gadiem 10-15 Cēsu liste maģiskajam "200" varētu būt stipri tuvu. Pagaidām gan manā Cēsu listē trūkst īsteni retu sugu (kā, piemēram, Uģim melngalvas kaija Ķengaragā vai Tavs ceru ormanītis Zvārdē), bet nu skaidrs, ka retumi ir retumi, jo trāpās reti :) Gan jau arī Cēsīs kādreiz kaut kas rets trāpīsies, jātur tik acis vaļā.


    nekovārnis 26.novembris, 20:09

    O, izrādās ezeru krāšņspāre man jauna suga:) Spāres pagaidām fotogrāfēju tikai ja kāda nosēžas objektīva priekšā:D Tomēr tā, garāmejot, ir sanācis nobildēt jau 34 sugas. Būs nākamgad šīm jāpieķeras mazliet kārtīgāk:)


    CerambyX 26.novembris, 18:52

    Pļavas vēršacītis


    forelljjanka 26.novembris, 17:31

    Istenībā baigi nopietns cipars,gan Cēsīm,gan karjeram!;) Es tā ,tīri pēc atmiņas,jo sarakstus Saldus pilsētas ter.neveidoju,izskrēju cauri sarakstam putnos un iztrūkstošiem nulles saliku ,man sanāca tāpat kā karjeram-148!:D Jāsaka gan,ar dažiem biotopiem arī ļoti bēdīgi.Varbūt jāskaita Saldus novadam?;)Tur ,ņemot vērā Sātiņus,Zvārdi,Dūrupi-Lašupi ,varētu nopietns cipars sanākt!:DD


    bernards 26.novembris, 16:53

    Looks like Epipactis distans


    sandis 26.novembris, 16:21

    Šis gads tiešām izvērtās negaidīti veiksmīgs - Cēsīm plus desmit sugas. Četras no tām novembrī. Savukārt trīs sugas pavasarī/vasarā ieķeksēju, pateicoties tauriņmedību akcijai. Bez šī pienesuma Cēsis Tavam Ķengaraga-Dārziņu sarakstam joprojām vilktos astē :) Starp citu, ja kādam ir interese, papildināju ar šī gada atradumiem savu Cēsu putnu listi, kas atrodama Cēsu putnu grupas mājaslapā: https://cesuputnugrupa.wordpress.com/cesu-putnu-saraksts/


    CerambyX 26.novembris, 14:56

    Labs - neatlaidība atmaksājas! :) Rādās, ka Cēsu pilsētas saraksts Tev tagad jau par 2 sugām garāks kā mans Ķengaraga-Dārziņu saraksts. Jāpiestrādā mazliet rūpīgāk - šogad tik viena jauna suga man :D


    bernards 26.novembris, 14:39

    Cordulia aenea


    bernards 26.novembris, 14:39

    Maza purvuspare, matite


    bernards 26.novembris, 14:37

    Leucorrhinia dubia


    roosaluristaja 26.novembris, 14:35

    purpura sīkpiepe.


    bernards 26.novembris, 14:34

    Leucorrhinia dubia


    roosaluristaja 26.novembris, 14:31

    Leptoporus mollis aug uz skujkokiem. Uz bērza nevarētu būt.


    gunitak 26.novembris, 14:24

    Paldies!


    CerambyX 26.novembris, 14:21

    Kajaks


    roosaluristaja 26.novembris, 14:19

    Jā, tā viņš ir.


    CerambyX 26.novembris, 14:05

    Well side of thorax is indeed very plain, so you probably are right :) I guess the narrow antehumeral stripe confused me. Anyway - bluet females are definitely not my strongest suit, so usually I just leave them unidentified. In the field usually there are males around too :)


    nekovārnis 26.novembris, 13:59

    Paldies!:) Atstāšu pagaidām kopā.


    bernards 26.novembris, 13:55

    Ne, pirmaja ari ezeru krasnspare, matite - ja


    CerambyX 26.novembris, 13:46

    Ezeru krāšņspāre


    CerambyX 26.novembris, 13:37

    Otrajā attēlā ezeru krāšņspāre, pirmajā - Coenagrion sp., droši vien tumšzilās krāšņspāres mātīte (C.pulchellum)


    lichen_Ro 26.novembris, 13:06

    Ķērpis domāju ir C.digitata, ja tā ir priedes koksne..šo pārbauda ar C reakciju (C+dzeltens)


    lichen_Ro 26.novembris, 13:04

    Pertusaria sp, vai Ochrolechia sp. (bet drīzāk pirmais)


    bernards 26.novembris, 11:06

    Cordulia aenea


    felsi 26.novembris, 00:16

    Paldies!


    Ivars L. 25.novembris, 23:31

    Iespējams, ka Dentipellis fragilis.


    Ivars L. 25.novembris, 23:25

    Nē, nē, šī nav Bazzania trilobata. Viss kārtībā, šī ir B.attenuata.


    bernards 25.novembris, 22:02

    I would consider this Leucorrhinia rubicunda (male), as the yellow markings of L. dubia (maza purvuspare), remain always bright and clearly visible. Additionally, the abdomen is less clubbed.


    bernards 25.novembris, 21:58

    Leucorrhinia dubia, fem.


    bernards 25.novembris, 21:58

    Coenagrion pulchellum, fem.


    bernards 25.novembris, 21:57

    Cordula aenea, fem.


    bernards 25.novembris, 21:50

    Cordulia aenea


    sandis 25.novembris, 21:49

    Yes, the area between Zviedru ezers and Velna ezers (and a bit more to the south from Velnu ezers) is nature reserve with restricted access. But the peripheral areas are equally good to get the feeling of a real bog. I discovered this place for myself only this spring.


    bernards 25.novembris, 21:48

    Coenagrion pulchellum female


    bernards 25.novembris, 21:48

    Leucorrhinia rubicunda


    bernards 25.novembris, 21:47

    Lestes sponsa


    bernards 25.novembris, 21:46

    Leucorrhinia caudalis, female - still strange because of getting blue in parts. Androchrome female. Nice observation!


    roosaluristaja 25.novembris, 21:43

    Pēc manām domām varētu būt jaunas Skeletocutis amorpha


    roosaluristaja 25.novembris, 21:27

    Sudas purvs is a part of national park "Gauja". Central part of it is strictly protected (dabas rezervāta zona), perifery is dabas lieguma zona..


    bernards 25.novembris, 21:20

    another C. pulchellum female


    bernards 25.novembris, 21:15

    Enallagma cyathigerum (ezeru krasspare)


    bernards 25.novembris, 21:13

    C. pulchellum fem. You should look at the shape of the dots on the - circles without connection → Ischnura, different shape and/or connection between both dots → Coenagrion. Pterostigma is bicoloured → Ischnura, otherwise ...


    bernards 25.novembris, 21:11

    C. pulchellum :) fem.


    bernards 25.novembris, 21:10

    another female of Coenagrion pulchellum


    bernards 25.novembris, 21:09

    sry, but this is a female of Coenagrion pulchellum (tumszila kr.)


    bernards 25.novembris, 21:04

    Ischnura elegans


    bernards 25.novembris, 20:53

    Enallagma cyathigerum, matite


    bernards 25.novembris, 20:47

    I would suggest that the egg-laying female is A. grandis. The patrolling male is ofc A. cyanea.


    dziedava 25.novembris, 20:31

    Lieli pušķīši (daudz galviņu) + īss kātiņš = Metatrichia vesparia


    bernards 25.novembris, 20:30

    NO. This is not Orthetrum cancellatum. This shows quite clearly Brachytron pratense (Agraka didzspare), which is out of season in October. Either the date is a mistake or a kind of sensation!


    bernards 25.novembris, 20:21

    varbut Bazzania trilobata?


    bernards 25.novembris, 20:06

    Indeed, a very late observation. at least 1 month behind usual flight time.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
    &copy; dabasdati.lv
    Saglabāts