Aktīvie lietotāji: 354 Šodien ievadītie novērojumi: 76 Kopējais novērojumu skaits: 362363
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Archiearis parthenias - 2017-03-23 Wija
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-04 AfroBrazilian
    Alnus incana - 2017-03-04 AfroBrazilian
    - 2017-03-09 AfroBrazilian
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 sandis
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 sandis
    Linaria cannabina - 2017-03-22 sandis
    Fringilla coelebs - 2017-03-22 sandis
    Corvus frugilegus - 2017-03-22 sandis
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 Astrantia
    Sturnus vulgaris - 2017-03-23 girtsbar
    Apis mellifera - 2017-03-23 MartinsM
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 MartinsM
    Branta leucopsis - 2017-03-23 Dižraibais Dzenis
    Pica pica - 2017-03-23 bišudzenis
    Parus major - 2017-03-23 bišudzenis
    Fringilla coelebs - 2017-03-23 megere
    Tussilago farfara - 2017-03-23 maariite
    Dryocopus martius - 2017-03-23 maariite
    Parus major - 2017-03-23 maariite
    Buteo buteo - 2017-03-23 megere
    Grus grus - 2017-03-23 megere
    Buteo buteo - 2017-03-23 maariite
    Fringilla coelebs - 2017-03-23 dekants
    Cygnus olor - 2017-03-23 Mierss
    Pyrrhula pyrrhula - 2017-03-23 bišudzenis
    Mergus merganser - 2017-03-23 sejar
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
    Turdus pilaris - 2017-03-23 sejar
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
    Buteo buteo - 2017-03-22 Platacis
    Anser fabalis - 2017-03-23 sejar
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 bišudzenis
    Sturnus vulgaris - 2017-03-23 Putnu_Būris
    Fringilla coelebs - 2017-03-23 Putnu_Būris
    Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
    Phalacrocorax carbo - 2017-03-20 Vita Ju
    Dendrocopos minor - 2017-03-23 de kje
    Emberiza citrinella - 2017-03-21 de kje
    Fringilla coelebs - 2017-03-22 de kje
    Picus canus - 2017-03-23 dane
    Fringilla coelebs - 2017-03-23 mzk.wap
    Dryocopus martius - 2017-03-18 anthicus
    Alces alces - 2017-03-18 anthicus
    Capreolus capreolus - 2017-03-23 girtsbar
    Grus grus - 2017-03-23 girtsbar
    Grus grus - 2017-03-23 girtsbar
    Aythya fuligula - 2017-03-23 Mareks Kilups
    Alauda arvensis - 2017-03-23 laaga
    Turdus viscivorus - 2017-03-23 eksperts 3
    Grus grus - 2017-03-23 eksperts 3
    Alauda arvensis - 2017-03-23 eksperts 3
    Turdus merula - 2017-03-23 eksperts 3
    Anser serrirostris - 2017-03-23 eksperts 3
    Dendrocopos major - 2017-03-22 eksperts 3
    Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 eksperts 3
    Anser serrirostris - 2017-03-22 eksperts 3
    Grus grus - 2017-03-22 eksperts 3
    Cygnus cygnus - 2017-03-22 eksperts 3
    Anser albifrons - 2017-03-22 eksperts 3
    Anas crecca - 2017-03-23 zais
    Fringilla coelebs - 2017-03-23 Astrantia
    Sturnus vulgaris - 2017-03-23 Platacis
    Erithacus rubecula - 2017-03-23 Aigars
    Sturnus vulgaris - 2017-03-23 zais
    Alauda arvensis - 2017-03-23 zais
    Fringilla coelebs - 2017-03-22 mardzh
    Columba palumbus - 2017-03-23 zais
    Lepus timidus - 2017-03-23 AAvj
    Mergus albellus - 2017-03-22 Fossa
    Branta leucopsis - 2017-03-22 Fossa
    Sturnus vulgaris - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Parus major - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Corvus cornix - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Anas platyrhynchos - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Garrulus glandarius - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Dendrocopos minor - 2017-03-22 Ilona_rasa
    Coccothraustes coccothraustes - 2016-04-02 Aceralba
    Bombycilla garrulus - 2017-03-22 Carum carvi
    Dendrocopos major - 2017-03-19 Carum carvi
    - 2017-03-22 Carum carvi
    - 2017-03-22 dziedava
    Cygnus cygnus - 2017-03-18 Martins
    . - 2017-03-19 Martins
    . - 2017-03-19 Martins
    Grus grus - 2017-03-19 Martins
    Cygnus cygnus - 2017-03-19 Martins
    Haliaeetus albicilla - 2017-03-19 Martins
    Sturnus vulgaris - 2017-03-22 Aceralba
    Tetrastes bonasia - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
    Dryocopus martius - 2017-03-20 Aigars
    Garrulus glandarius - 2017-03-20 Aigars
    Dryocopus martius - 2017-03-20 Aigars
    Regulus regulus - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
    Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 Aigars
    Sitta europaea - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
    Aegithalos caudatus - 2017-03-22 Aigars
    Lophophanes cristatus - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
    Certhia familiaris - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
    Garrulus glandarius - 2017-03-22 gunitak
    Pyrrhula pyrrhula - 2017-03-22 gunitak
    Mergus merganser - 2017-03-22 gunitak
    Turdus pilaris - 2017-03-22 gunitak
    Passer montanus - 2017-03-22 gunitak
    Scolopax rusticola - 2017-03-22 Platacis
    Brachionycha nubeculosa - 2017-03-22 Vīksna
    Erophila verna - 2017-03-22 Vīksna
    Tussilago farfara - 2017-03-22 Vīksna
    Bubo bubo - 2017-03-21 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-18 AAvj
    Asio otus - 2017-03-18 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
    Asio otus - 2017-03-19 AAvj
    Cygnus cygnus - 2017-03-22 galochkin
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-22 AAvj
    Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
    Pluvialis apricaria - 2017-03-22 Fuatra
    Fulica atra - 2017-03-22 Fuatra
    Podiceps cristatus - 2017-03-22 Fuatra
    Podiceps grisegena - 2017-03-22 Fuatra
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Grus grus - 2017-03-18 anthicus
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
    Turdus merula - 2017-03-22 anthicus
    Haematopus ostralegus - 2017-03-22 galochkin
    Sitta europaea - 2017-03-22 zais
    Anas crecca - 2017-03-22 zais
    Anas penelope - 2017-03-22 zais
    Turdus pilaris - 2017-03-22 vigulis
    Chloris chloris - 2017-03-22 vigulis
    Turdus merula - 2017-03-22 vigulis
    Parus major - 2017-03-22 vigulis
    Certhia familiaris - 2017-03-22 vigulis
    Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 vigulis
    Grus grus - 2017-03-22 evaziemele14
    Columba livia domestica - 2017-03-22 evaziemele14
    Padus avium - 2017-03-22 andis.kalvans
    Grus grus - 2017-03-18 Litenesputni
    Anser fabalis - 2017-03-18 Litenesputni
    Anas platyrhynchos - 2017-03-22 evaziemele14
    Grus grus - 2017-03-22 putnologs
    Grus grus - 2017-03-22 putnologs
    Grus grus - 2017-03-22 putnologs
    Falco tinnunculus - 2017-03-22 putnologs
    Larus ridibundus - 2017-03-22 putnologs
    Nezināms
    @ aina
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri
    lichen_Ro 23.marts, 14:06

    Lepraria sp., iespējams Lepraria incana :)


    Irbe 23.marts, 11:03

    Sējas zoss


    Irbe 23.marts, 11:00

    Pelēkais strazds


    Rolis 23.marts, 10:38

    Laipni lūgti Latvijas realitātē! GNP mežus intensīvi cērt jau kopš 90iem gadiem un praktiski vienīgais mežs tur ir palicis pa GNP stingrajām aizsardzības zonām un gravām/upju ielejām. Un tas nav nenotiek tikai GNP, bet arī visās Latvijas ĪADT, kas nav vismaz dabas liegumi vai pārējo zonās, kas arī nav vismaz dabas liegumi. Varu to droši apgalvot, jo gan pats gana esmu atskatījies braukājot pa ĪADT, gan to lieliski ilustrē Natura 2000 monitoringa atskaites manu kolēģu interpretācijā.


    dziedava 23.marts, 09:50

    Jāni, šajās bildēs ir divas sūnu sugas. Par apakšējo foto malacis - ir pūkcepurene! :) Bet tālāk jau tā atšķiršana ir sarežģītāka, es pati līdz sugai neņemos noteikt.;) Visbiežākā ir lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Kas ir šajā foto - to lai kāds gudrāks pasaka. :) Savukārt pirmajā attēlā ir parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, kas varētu būt vieglāk atšķirama no citām sugām, tikai jāatceras, ka sausā un mitrā stāvoklī tā atšķirīgi izskatās. 3. foto ir pūkcepurene kopā ar vāverastīti.


    dziedava 23.marts, 09:22

    Es arī, protams, neko tādu agrāk nebiju redzējusi. Nez cik vispār atradnes varētu būt zināmas? Bet vispār man kā Valdai Ērmanei gribas sākt lamāties - tajā apkārtnē izcirtums pie izcirtuma; pavisam netālu no šīs atradnes ir svaigs izcirtums. Šī ir mikrolieguma suga, tur nevajag veidot mikroliegumu?! Izskatās, ka faktam, ka tas ir GNP, nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja tik traka izciršana notiek!


    kamene 23.marts, 09:20

    Spilventiņu grimmija Grimmia pulvinata kopā ar kādu no šķeltcepureņu Schistidium sugām.


    kamene 23.marts, 09:15

    Noras vijzobe Syntrichia ruralis var. ruralis.


    kamene 23.marts, 09:06

    Skaisti! Nekad tādos daudzumos šo sugu neesmu redzējusi.


    erts 22.marts, 19:13

    3.gadu pēc kārtas atgriezies uz Esplanādes purvāju.


    Fuatra 22.marts, 18:49

    paldies, vēl dažas vajadzētu noteikt :)


    dekants 22.marts, 18:14

    Gredzenūbele (un vispār baložveidīgie) ir visticamākais variants, taču gredzenūbele tajā pusē jau pati par sevi būtu interesants novērojums :)


    Latvju_zēns 22.marts, 17:22

    Varbūt gredzenūbele


    gints 22.marts, 17:15

    Ūpis pavisam noteikti tas nebija. Paklausījos. Nav "kukū" skaņas.


    kamene 22.marts, 09:57

    Kāda no bārbulu vai pabārbulu sugām, visdrīzāk - mainīgā pabārbula Didymodon fallax.


    kamene 22.marts, 09:35

    Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


    kamene 22.marts, 09:28

    Kāda no īsvācelītēm Brachythecium.


    kamene 22.marts, 09:24

    Jā, plakanā skrāpīte Radula complanata.


    kamene 22.marts, 09:21

    Jā, smailā skrajlape Plagiomnium undulatum.


    kamene 22.marts, 09:19

    Visdrīzāk nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum.


    kamene 22.marts, 09:14

    Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum


    kamene 22.marts, 09:13

    Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


    kamene 22.marts, 09:12

    Kāda šķībvācelīšu suga, visdrīzāk līklapu šķībvācelīte Plagiothecium curvifolium.


    kamene 22.marts, 09:02

    Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


    roosaluristaja 22.marts, 08:25

    Ūpjiem dziedāšana dienas vidū nav diez ko raksturīga. Turklāt biotops tur neizskatās pārāk ūpisks. Diez vai no pāris "ku kū" vispār ir reāli ko izspiest, ja nav ieraksta. Jāsamierinās, ka paliks pie nezināmajiem.


    Irbe 22.marts, 07:58

    Varbūt jārok pūču virzienā? Ūpja māte izklausās šādi: http://www.xeno-canto.org/348864


    Irbe 22.marts, 07:43

    Visticamāk dzērve, līdzīgs sauciens te: http://www.xeno-canto.org/345463


    roosaluristaja 22.marts, 06:32

    Tas tika pārbaudīts, ka tieši brūnkrūtainais? Teorija māca, ka Latvijā daudz biežāk sastopams ir baltkrūtainais. Brunkrūtainais pamatā izplatīts Vidzemes Z un ZA daļa. Ārēji abi ir stipri lidzīgi. Ja neapskata vēderu, praktiski nav atšķirami.


    roosaluristaja 22.marts, 06:24

    Jā.


    sandis 21.marts, 22:51

    Forši, paldies, ka kliedēji šaubas! Šī tad būs 168. putnu suga Cēsu pilsētas un 149. - Lauciņu karjera listē :) Nākamais "ķeksis" karjeram būs gana apaļš. Ledus vēl kādu laiku kusīs, pīles vēl "nespīd". Pa to laiku ceru uz kādu meža balodi, kura Cēsīm vēl nav. Karjeram arī mājas zvirbulis derētu :))


    Fuatra 21.marts, 22:35

    varbūt dzērve


    dekants 21.marts, 22:25

    Lielais ķīris un pie tam ar gredzenu!


    elzaz 21.marts, 22:02

    Lielais ķīris


    forelljjanka 21.marts, 21:29

    Trīspirkstu dzenim var veidot mikroliegumu!!!


    ML 21.marts, 21:18

    Diemžēl drīz tā vairs nebūs, jo drīzumā tiks pamatīgi izzāģēts.


    Rallus 21.marts, 21:04

    Sandi, precīzi - Cēsu pilsētas listei tad jauna suga!


    Rallus 21.marts, 21:01

    Vērtīgs novērojums tik tuvu Priekuļu ciemam. tas jau varētu būt šai sugai pat labs mežs.


    Edgars Smislovs 21.marts, 21:00

    Tieši šo zosi biju redzējis 19.03. peldējot ezerā. :)


    Rallus 21.marts, 20:45

    Ticami, ka pieder melnajam mežastrazdam


    Rallus 21.marts, 20:42

    Ir peļu klijāns, jā.


    Rallus 21.marts, 20:40

    Labi dokumentēts novērojums ar bildēm!


    forelljjanka 21.marts, 20:30

    Svētdien sīlis perfekti tēloja zivju gārni,es pat pagājos uz to pusi,ja nu kolonija,labs laiciņš pagāja,kamēr sapratu.Arī sīli var dzirdēt lielos attālumos.Vai arī patiešām gulbji(arī mazais nav izslēdzams) tālumā.Dažreiz pamatīgi jāieklausās lai saprastu -dzērves vai gulbji.


    AAvj 21.marts, 19:55

    Patiešām, atvainojos, dēļu siena un žogs samulsināja


    gints 21.marts, 18:34

    Lauku balodis pavisam noteikti, nē. Trešais cilvēks, kas ar ko biju kopā pastaigājoties arī apgalvo, ka Ziemeļu gulbis tas neesot bijis, par 90% saka, ka dzeguze.


    dekants 21.marts, 18:05

    Otrs variants, kas nāk prātā ir Lauku balodis. Ja pa gabalu dzird, tad iespējams, ka vidu dziesmai nedzird, bet dzird tikai dziesmas sākuma vai beigu "ku-kū" daļu. Tie šobrīd arī sākuši Latvijā dziedāt. http://www.xeno-canto.org/268103


    CerambyX 21.marts, 18:05

    Sk. kartē kur Eiropas dzeguzes atrodas pašlaik: https://www.bto.org/science/migration/tracking-studies/cuckoo-tracking


    gints 21.marts, 17:49

    Paldies, Andri! Paklausījos Ziemeļu gulbja saucienus. Mūsu dzirdētajam putnam nebija tik "aizkaukta" balss :) Paklausījos dzeguzes audio failu, sliecos joprojām par labu dzeguzei. Parādīju abus audio failus vēl otram cilvēkam, kas bija turpat pastaigā, vēl viena balss par labu dzeguzei. Aizsūtīšu linku ar Ziemeļu gulbja audio failu vēl trešajam cilvēkam.


    sandis 21.marts, 17:25

    Paldies, sugu precizēju.


    CerambyX 21.marts, 17:22

    Droši ka kārklu :)


    sandis 21.marts, 17:22

    Iemetu aci Sintijas Elfertes lapā - tur šī pazīme nostrādāja, gūglē rādās plašākas variācijas. Dīvaini šī sezona sākusies - salīdzinoši retākie augļkoku un kārklu raibeņi jau redzēti, bet pagaidām neviens parastais nātru raibenis :)


    sandis 21.marts, 17:13

    Paldies par komentu! To "priekšspārnu punktiņu" pazīmi vajadzētu iegaumēt - vērtīga piezīme :)


    nekovārnis 21.marts, 17:09

    Nu jā, kaut gan pārskatot lielākus bilžu blāķus guglē - ar tiem punktiņiem mēdz gadīties arī otrādi:) Bet tāpat - balsoju par kārklu:)


    nekovārnis 21.marts, 16:52

    Es ar par kārklu - augļukoku raibenim tie divi punktiņi uz priekšspārniem pie pleca cik esmu novērojis vairāk vai mazāk saplūduši. Plus vēl arī tumšā josla uz pakaļspārniem vairāk "kārkliska":)


    sandis 21.marts, 16:39

    Šo bez Uģa palīdzības ar 100% pārliecību noteikt nevaru - kārklu vai augļkoku raibenis? Mārupes novadā laikam ne viens, ne otrs nav novērots, tā ka derētu jebkurš variants. Bildēju no Neriņas otra krasta, tāpēc skata leņķis nav tas labākais. Pats tā kā vairāk uz kārklu raibeni sliecos.


    Ivars L. 21.marts, 16:25

    Kaut kas no Caloplaca, piem. C.pyracea varētu būt.


    dekants 21.marts, 16:18

    Ja sīlis aizietu kukū (ko neesmu dzirdējis), tad to nedzirdētu 500m attālumā, bet kaut kur tuvu. Tā kā manuprāt sīlis tas nebija. Dzeguze aizvien šķiet neticama, tādēļ jāpadomā ar ko to vēl varētu sajaukt, ko dzird tik tālu un, kas Latvijā šobrīd pieejams. Kāds īpatnējs Ziemeļu gulbja sauciens tālumā - 800m? Ja tikai 2-3 reiz iesaucās, tad iespējams varētu būt sajaucams. http://www.xeno-canto.org/261482


    Mareks Kilups 21.marts, 15:51

    šis lielisks novērojums, kas precizē mūsu zināšanas par urālpūces izplatības areāla rietumu robežu.


    lichen_Ro 21.marts, 15:17

    Anaptichia ciliaris :)


    gints 21.marts, 14:31

    Starpcitu, vēl viens paziņa apgalvoja, ka dzirdējis vēl 2 dienas agrāk pie Kleistiem.


    gints 21.marts, 14:29

    Par sīli runājot - paklausījos, pavisam noteikti nebūs bijis. Dzirdējām 2-3x "kukū" skaņas, kas lika nodomāt, ka tā varētu būt dzeguze. Bez manis to dzirdēja vēl 2 cilvēki.


    gints 21.marts, 14:25

    Putns varēja atrasties aptuveni 500-800m vai nedaudz lielākā attālumā.


    Wija 21.marts, 14:13

    Paldies!


    dekants 21.marts, 12:25

    Gint, aptuveni cik tālu no jums putns atradās? Var pamēģināt kartē pamērīt, kur atradāties jūs un jūsuprāt no kurienes (cik tālu) nāca skaņa. Šis būtu svarīgs faktors. Diemžēl, šādus ekstrēmus novērojumus bez pārliecinošiem pierādījumiem (balss ieraksts telefonā, foto fiksācija, pārliecinošs apraksts) neakceptēs. Vieglākais, kas praktiski visiem ir pieejams ir ierakstīt balsi mobilajā telefonā.


    Irbe 21.marts, 11:55

    Sīļu ķēmošanos (mimicry) var pameklēt šajā lapā http://www.xeno-canto.org/species/Garrulus-glandarius , bet tiešu dzeguzes balss atdarinājumu tur nav.


    Arnis2 21.marts, 11:24

    Sestdien un svētdien, apsekojot vistu vanaga ligzdas,brīžiem vairs nevarēja saprast , kur bļaustās sīlis vistu vanaga balsī un kur ir pats vistu vanags.


    gints 21.marts, 09:40

    Balss ieraksts man nav, bet būtu interesanti dzirdēt, kā tad sīlis ķēmojas! Varbūt ir kādam, kas tāds ierakstīts?


    kamene 21.marts, 09:27

    Jā, parastā ūsaine Cirriphyllum piliferum kopā ar viļņaino skrajlapi. Un tas Kāds ir Austra Āboliņa, jau vairāk nekā gadu citos sūnu laukos...


    kamene 21.marts, 09:18

    Tāda liela un mitrā vietā - adiantu spārnene Fissidens adianthoides. Redzama arī parastā rožagalvīte un vēl kāda sīkāka sūna.


    roosaluristaja 21.marts, 08:10

    Manuprāt nošķeltā eksīdija


    Mareks Kilups 21.marts, 06:05

    pirmais, kas nāk prātā - sīlis ķēmojas?


    bišudzenis 20.marts, 23:41

    Šis būtu kas ekstrēms. Iesaku paklausīties putnu balss ierakstus. Pirmās dzeguzes atlidos ap 15. Aprīli.


    ML 20.marts, 23:04

    Tā nu tas laikam sanāk. Ja dārzā ieiet vai ielido kāds dzīvnieks, tad tas ir zoodārzs.


    AAvj 20.marts, 22:35

    Tiešām zoodārza bilde!?


    felsi 20.marts, 21:25

    Paldies!


    felsi 20.marts, 21:23

    Paldies! Interesanti, bet vieta mitra.


    Vīksna 20.marts, 21:23

    Paldies !


    Vīksna 20.marts, 21:21

    Paldies !


    Fuatra 20.marts, 18:28

    liekas, ka parstā ūsaine Es kaifoju par sūnu nosaukumiem - tādi latviski un tēlaini - noras vijzobe, pnuma kažocene, lielā spuraine, parastā ūsaine uttt. , kāds ir piedomājis...


    forelljjanka 20.marts, 17:39

    Šī nevarētu būt Gada sūna,tikai tāda svaiga ?


    forelljjanka 20.marts, 17:31

    Šī nevarētu būt sārmotā(pūkcepurene),tāda it kā apsarmojusi ir!? :DDD


    forelljjanka 20.marts, 17:26

    Pēdējā bildē nevarētu būt zemā pūkcepurene?Pabūros atkal pa Julitas lapu,parasti iebuksēju un neko neatrodu,šoreiz ,liekas,kaut ko uzraku...:D Nu vismaz pūkcepurenes ir ???;)


    forelljjanka 20.marts, 17:01

    Nevar ielikt sūnas sp.,tāpēc jālieto Nezināms!;)


    forelljjanka 20.marts, 16:38

    Doma bija tāda,pirmā bilde tuvplāns,otrā kopskats uz koka,tad man tik divas sanāk!:DD Bet ,ja Rolands raksta dažas,tad jau ir vairāk...Tajā pirmajā baltajā substancē otra suga būtu tas zilganzaļais plankums(-mi)? Es jau pat nesapratu kura man jāpagaršo!:DDD P.amara laikam varētu būt tā otrā(biezpienveidīgā)?


    lichen_Ro 20.marts, 15:42

    Otrs variants var būt Diploschistes :)


    lichen_Ro 20.marts, 15:00

    Noteikti vairākas sugas, dažas izskatās pēc Pertusaria sp. (varbūt amara, ja ir rūgta) :)


    lichen_Ro 20.marts, 14:58

    Kāds no briofīliem ķērpjiem/sēnēm :) šie pagaidām stāv tālajā plauktā..


    lichen_Ro 20.marts, 14:56

    Grūti pateikt, varētu būt Aspicilia sp. :)


    lichen_Ro 20.marts, 14:55

    Pieļauju, ka Pertusaria sp. :)


    Vladimirs S 20.marts, 14:55

    Есть ли еще фото этой цапли? Эта птица там сидит регулярно. Мы ее отметили 18.03.2017 Пока только знаем, что последние две цифры кольца 86 и вероятно кольцо не Латвийское.


    Siona 20.marts, 14:14

    Skaisti, paldies! :)


    ivars 20.marts, 13:27

    Zaļžubīte.


    zemesbite 20.marts, 10:49

    Paldies, Marek! Redzēju jau pavasari uz Kolkas pusi ejam! :)


    kamene 20.marts, 10:28

    Divsmaiļu sekstīte Lophocolea bidentata - ļoti skaists foto.


    kamene 20.marts, 10:22

    Centrā visdrīzāk skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, blakus kāda no divzobēm.


    kamene 20.marts, 10:17

    Gada staipeknis Lycopodium annotinum, jo vālītes pa vienai un bez kātiņa.


    kamene 20.marts, 09:50

    Tievā gludlape Homalia trichomanoides kopā ar ciprešu hipnu, kādu īsvācelīti un varbūt vēl kādu sugu.


    kamene 20.marts, 09:46

    Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


    kamene 20.marts, 09:44

    Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


    kamene 20.marts, 09:40

    Sausienes skrajlape Plagiomnium affine


    kamene 20.marts, 09:36

    Sporaugs ziemzaļā kosa Equisetum hiemale


    Klintslejas 20.marts, 01:21

    Šo novērojumu gan pie interesantajiem varētu ielikt. Nebūtu netīšām Mareka komentāru izlasījis, tā arī varbūt būtu palaidis garām gada pirmās spāres novērojuma Dabasdatos faktu. Varbūt nav te daudz kukaiņu vērotāju, bet uzsvērts info par spāru jau iespējamo sastopamību varbūt vēl kādu te varētu interesēt.


    Vīksna 19.marts, 22:54

    Paldies !


    forelljjanka 19.marts, 22:32

    Vai tomēr kajaki ?;)


    Pūcis 19.marts, 22:13

    LOB un Nord University putnu noteikšanas lauka kursu ietvaros


    YuJeen 19.marts, 21:53

    Paldies!


    YuJeen 19.marts, 21:52

    Paldies!


    felsi 19.marts, 21:43

    Paldies, bet nav sarakstā.


    Ivars L. 19.marts, 21:27

    Heterobasidion annosum


    felsi 19.marts, 20:52

    Paldies!


    Latvju_zēns 19.marts, 20:37

    Gaigalu pāris. Varbūt pat pazīmi P arī var likt.


    gunitak 19.marts, 20:33

    Gaigalas


    Edgars Smislovs 19.marts, 20:02

    Un vēl Interesants novērojums (agrs pavasara migrants)!


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:54

    Zaļžubīte.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

    Lauku cīrulis.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

    Lauku piekūns.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:52

    Sila strazds.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:51

    Sudrabkaijas.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:49

    Uz bildes sējas zosis.


    Edgars Smislovs 19.marts, 19:48

    Uz bildes baltpieres zosis.


    nekovārnis 19.marts, 19:28

    O, pirmā šī gada spāre ar:) Apsveicu! Tad jau drīz arī līdz Kolkai pavasars atnāks:)


    nekovārnis 19.marts, 18:50

    Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts, Coreus marginatus


    Edgars Smislovs 19.marts, 18:24

    Uz foto zosis!


    forelljjanka 19.marts, 18:03

    Oi ,šis labs,bezdelīga,lielā zīlīte,pat dzeltenās stērstes tirkšķis,vītītis(čunčiņš) un t.t.-riktīgs poliglots!


    forelljjanka 19.marts, 17:58

    Te jau var lietot pazīmi T(ja tie ir divi T)vai P(ja tur bungo pāra T un M),es gan baltmugurdzeņa T no M bungošanas atšķirt neņemos,pieļauju,ka kāds,kas baigi iedziļinājies un analizējis,var!;)


    forelljjanka 19.marts, 17:53

    Ir baltmugurdzenis!;)


    forelljjanka 19.marts, 17:45

    Ir ,ir mizložņa,fonā gan nav vālodzes(26.IV !!!;)),tur ir dziedātājstrazds.Kā savulaik teicis CelmiņAgris par dziedātājstrazdu-visu atkārto 2x,un tā arī visvienkāršāk to atškirt no citiem strazdiem,jo tas var dziedāt pilnīgi jebko(savulaik leišu pierobežā laida zaļās dzilnas saucienu,nemaz nerunājot pat mazo ērgli un c.)


    Vīksna 19.marts, 17:43

    Ko līdzīgu rudenī uz lapām redzēju, tad baltu.. Tikko ieliku bildi.


    forelljjanka 19.marts, 17:39

    Abi varianti ir reāli!;)45% dārza dodu,55%melngalvas(dēļ tā beigu fragmenta,dārza tomēr vairāk ir klasiķis,melngalvas iepin savā dziesmā jebko,arī pilnu,klasisku dārza dziesmu.Strīdīgos gadījumos vienmēr provocēju ar dziesmu(vienalga kuru no abām sugām)lai apskatītu dziedoni(apsekojot ELPA kvadrātus tas dažreiz ir svarīgi;)).


    Ievucis 19.marts, 17:03

    Šodien aizgāju apskatīties vēlreiz, pataustīt un nofotografēt. Man šķita, cieti, līdzīgi kā ābolu sēkliņas. Viegli ņemās nost. Tādi tur bija ļoti daudz, un es arī tādus redzēju Vaivaros zem kāda koka nokritušājām lapām.


    nekovārnis 19.marts, 16:46

    Ugunsvaboles Schizotus pectinicornis kāpurs


    laaga 19.marts, 12:32

    Nepaspēju pieregulēt uzstādījumus, sanāca tikai šitada miglubilde. Laikam jau sīlis?


    Vīksna 19.marts, 12:11

    Paldies !


    dekants 19.marts, 10:43

    Lai droši pateiktu, prasās garāks ieraksts. Pēc šī īsā teiktu, ka dārza. Melngalvas gan jau būtu cepurīti redzējusi, vai dabā dzirdēji ka tā ir melngalvas ķ. dziesma?


    Sintija Martinsone 19.marts, 09:18

    Vai kādam ir idejas par šo zvēru? Pēc izskata - tumšs ķauķis.


    AfroBrazilian 19.marts, 08:28

    Pediculus humanus - cilvēka utis.


    roosaluristaja 19.marts, 07:17

    Bez tumbām manā kriminālajā datorā pagrūti ko saklausīt, bet domāju, ka mizložņa gan.


    Vīksna 19.marts, 05:00

    Bet kādam pat tik daudz pietiek.


    Vīksna 19.marts, 04:59

    Kāds no bagātajiem, badīgajiem zemniekiem no kopis meža malu, drīzāk tīrumiem.Turpat arī izzāģētā upes mala.


    maariite 19.marts, 00:57

    manuprāt, mizložņa


    dziedava 18.marts, 23:26

    Pieauguši klāt vai noņemami? Mīksti, cieti?


    Ievucis 18.marts, 23:05

    Paldies!


    Ievucis 18.marts, 23:04

    Jā, visdrīzāk olu maiss. Pirmo reizi tādu redzēju. :)


    Ievucis 18.marts, 23:00

    Tie bija uz ļoti daudz un uz dažādām lapām.


    dziedava 18.marts, 22:23

    Šitie aizdomīgi līdzīgi veidojumiem, ko redzēju pirms vairākiem gadiem, šķiet, arī pavasarī, bet tā arī neizdevās ne noteikt, ne pat meklēšanas virzienu saprast


    dziedava 18.marts, 22:21

    Zirnekļa olu maiss?? Krusta zirnekļiem ir tādi līdzīgi, var paskatīt googlē: http://www.google.lv/images?hl=lv&q=Araneus%20diadematus%20eggs


    dziedava 18.marts, 22:17

    Sēnītes, izskatās, kāda no molīzijām Mollisia sp.


    dziedava 18.marts, 21:58

    Rīt vēl gluži ne, bet, atkarībā no laikapstākļiem, +/- 22. martā ir plānots kaut kur doties. Šis virziens būtu tīri perspektīvs, bet tur ar sab.tr. laikam tikai ar vilcienu līdz Lodei un tad 4km kājām, - citu variantu nav? Ja es beidzot būšu tikusi mežā, tad ar tiem 4km tā būs, kā būs, droši vien iesprūdīšu pie pirmās kritalas līdz vakaram. :D


    Ievucis 18.marts, 21:40

    Paldies!


    Ievucis 18.marts, 21:40

    Paldies!


    nekovārnis 18.marts, 17:59

    Visdrīzāk kāda mīkstspārņa Cantharidae sp kāpurs


    nekovārnis 18.marts, 17:57

    Zemesblakts Rhyparochromus pini


    nekovārnis 18.marts, 17:55

    Biešu mārīte, Subcoccinella vigintiquatuorpunctata


    roosaluristaja 18.marts, 17:45

    parastā plakanpiepe


    OKK 18.marts, 17:22

    Parastā varde


    DanaH 18.marts, 17:07

    Paldies, tad jau droši vien būs briedis, jo priekš aļņa izskatījās par mazu, bet mājlopus ar tādu pedikīru bērnībā laukos nemanīju :)


    Rallus 18.marts, 17:00

    Pievienoju vel vienu pietuvinājumu un pāris biotopa bildes. Ja brauc, rīt vēl būšu te, varu pievienoties sameklēšanai. Citādi koordinātas ir, gan jau vēl ilgāk šīs te paliks. Nekādus paraugus neievācu, ja vajag, to var izdarīt.


    dziedava 18.marts, 16:34

    Forši, ka izdevās tomēr atkārtoti atrast :), pilnīgi kārdinājums braukt meklēt.


    Rallus 18.marts, 16:32

    Cope


    Rallus 18.marts, 16:29

    100 metri nav, bet kādi 15 no iepriekšējās vietas. Grava tā pati, tikai cits novietojums šoreiz. Iepriekšējā vietā 2x pēc kārtas jau neatradu. Bet nu šīs ir praktiski turpat, atradums pie tā paša pirmā.


    dziedava 18.marts, 12:24

    Šitās man vēl pašai būtu labāk jāapgūst, jo sporu stadijā Hemitrichia clavata ir ļoti līdzīga Trichia decipiens. Tomēr, šķiet, ka pēdējai ir mazāks sporu "mākonītis". Šai es laikam liktu uz Trichia decipiens.


    dziedava 18.marts, 12:18

    Citur aprakstos egles nav uzsvērtas, galvenais, ka skujkoku meži. Tā ka varbūt ir tāpat, bet interesanti, jo diezgan daudz redzētas, un visur pie eglēm.


    dziedava 18.marts, 12:14

    Ak, cik skaisti! :) Tā arī ir, kā atzīmēts, ka ap 100m no iepriekšējās vietas, t.i., nav tieši turpat atkārtoti?


    Astrantia 18.marts, 11:16

    Forša bilde!


    forelljjanka 18.marts, 09:55

    Šamo jau nu Uģis gan noteiktu!Vaboles kāpurs?


    forelljjanka 18.marts, 09:52

    Visticamāk-sarkanrīklīte!;)


    forelljjanka 18.marts, 09:36

    ...vai arī alnis.;)


    forelljjanka 18.marts, 09:22

    Izskatās ,ka briedis,ja nav kāds kritis mājlops!;)


    forelljjanka 18.marts, 09:18

    Iespējams arī meža cūka,ziemā kad ar barību pašvaki viņām lielais renkulis krāmējās arī no tādiem pikučiem,varbūt kļūdos un tas ir kāds pārnadzis.;)


    roosaluristaja 18.marts, 07:38

    Jā, vajadzētu tā būt.


    felsi 17.marts, 21:56

    Paldies!


    dziedava 17.marts, 21:51

    Tās Hypoxylon sēnes ir grūti nosakāmas, bet varētu būt Hypoxylon howeianum, lazda ir minēta: http://pyrenomycetes.free.fr/hypoxylon//Hypoxylon_howeianum.htm


    dziedava 17.marts, 21:45

    Neviena algota admina, cik man zināms, te nav, tā ka mēs visi vienādi - kas prot, tas nosaka! Nav ko vainu uzvelt adminiem, tie jau tā dara vairāk nekā citi. Par noteikšanu, protams, prieks arī pēc 5 gadiem :)


    forelljjanka 17.marts, 21:36

    Kā tur bija:Labs nāk ar gaidīšanu...:DD Ornitoadmini(moderi)nav uzdevumu augstumā!;)Es tikai parasts lietotājs!:)


    felsi 17.marts, 21:32

    Egles šai mežā nav.


    dziedava 17.marts, 21:24

    Paldies, tikai nepilnu 5 gadu pacietības un jau noteikta! :))


    forelljjanka 17.marts, 21:22

    Nejauši uzdūros Nezināmam!;) Visticamākais saimnieks-paceplītis,tas parasti taisa tādu ligzdu ar jumtiņu,līdzīgu meteriālu izmanto mizložņa(samērā lieli žagariņi tik mazam putnam)bet bez jumta.Paceplīša ligzdas materiāls gan ļoti variē,sākot ar tādiem žagariņiem,un beidzot,praktiski tikai no sūnas!


    dziedava 17.marts, 19:34

    Bet jautājums par eglēm aktuāls - vai tuvumā bija arī egles?


    Siona 17.marts, 18:02

    Paldies! :)


    roosaluristaja 17.marts, 18:02

    ķivuļi.


    felsi 17.marts, 17:57

    Paldies! Tā man bija tikai ideja, jo ko tādu redzu 1.X. Paskatījos fungi.lv un dziedava, Jums taisnība.


    Edgars Smislovs 17.marts, 17:13

    Paldies! :)


    dziedava 17.marts, 15:18

    Nē, nav sēne. :) Tā ir gļotsēne ar izbirušām sporām. Tādas dzeltenoranžas ir vairākas. Varētu būt Hemitrichia clavata vai kāda no Trichia sp..


    Vucis 17.marts, 15:01

    Šitā vārna ir ar ambīcijām! :) Pacelt no zemes - to taču katrs māk! :)))


    dekants 17.marts, 13:09

    Tiešam komiska bilde un labi notverts mirklis! :)


    Matrus 17.marts, 10:29

    Lielie ķīri regulāri ziemo Rīgā un apkārtnē (Daugavā līdz 10-15, Jūrmalā - līdz dažiem desmitiem), tāpēc, par (masveida) ķīru atlidošanas datumu tiek uzskatīts laiks, kad vienlaicīgi atlido desmitiem - simtiem īpatņu. To viegli konstatēt, jo šajā laikā ķīri uzreiz tiek novēroti gandrīz pie visiem ūdeņiem (Daugavā, Buļļupē, Juglas ezerā, u.c.). Faktiski pirmie migranti (līdz 10 īpatņiem) novēroti jau februāra beigās, bet nav skaidrs, vai tie nav ziemotāji no piekrastes.


    visvaldis.s 17.marts, 09:21

    Tas gan labs!


    sandis 17.marts, 06:14

    Ja runa par pirmajiem "bariņiem", aizvakar (15.03.) ap 9:30 no rīta ap autoostu bija vismaz 10 īpatņi. Speciāli neskaitīju, vienkārši nodomāju - redz' kā, Rīgā jau lielie ķīri parādījušies.


    Daknis 17.marts, 02:12

    Bilde smieklīga, bet šādiem novērojumiem droši var likt pazīmi G - nes ligzdas materiālu. Šobrīd vārnas to dara. Citādi parastajiem putniem šur tur trūcīgi ar novērojumiem, nesen skatīju, ka, piemēram, mājas balodim pēdējā gada laikā ir tikai padsmit novērojumu, kuri nebūt ne visi nav pierādīta ligzdošana.


    Pūcis 16.marts, 23:26

    Rotaļājas


    roosaluristaja 16.marts, 22:51

    Nez vai kaussēnes pēc ziemas paliek melnas. Drīzāk varētu būt melnā pseidoplektānija (Pseudoplectania nigrella). Forma gan īsti neatbilst. Tā tā kā vairāk apaļa ir. Un saistīta ar eglēm.


    Vucis 16.marts, 20:25

    Pavasaris klāt! :)


    CerambyX 16.marts, 20:24

    Šai sugai (kārklu raibenim) nepieciešams foto, jo var sajaukt ar citām līdzīgām sugām (augļkoku, parasto nātru un vīksnu raibeni). Kamēr foto nav pievienots (vai nav kāda cita papildus info par novērojuma apstākļiem) pārlieku novērojumu uz līdz suga nenoteiktu dienastauriņu = 'dienastauriņš sp.'.


    Vīksna 16.marts, 19:53

    No rīta, arī vakarā braucot - tālumā redzams bars putnu uz lauka. Arī daudz baltu, droši vien gulbji.


    Ievucis 16.marts, 19:49

    Paldies!


    Ivars L. 16.marts, 19:39

    Paldies!:)


    roosaluristaja 16.marts, 19:29

    Bilde ir visai miglaina, bet domāju, ka vajadzētu būt dzeltenajai inermīzijai.


    Ansis 16.marts, 19:22

    Thamnobryum šī nebūs, kaut gan Gaujas sāngravās meklējama pie avotu strautiem, kur daudz lielu laukakmeņu. Bildē varētu būt Oxyrrhynchium hians var. rigidum (kam zariņi no visām pusēm ar lapiņām, apaļi, nevis saplacināti kā tipiskajai sugai; mīl kaļķiem bagātu augsni) vai radniecīgā Eurhynchiastrum pulchellum.


    gunitak 16.marts, 19:22

    Jā, pirms 2 dienām Juglas ezerā vēl nebija.


    Matrus 16.marts, 19:13

    Šodien vairākās vietās Rīgā novēroti lielie ķīri - masveida atlidošana! Pērn pirmie bariņi atzīmēti dienu vēlāk - 17.03.2016. Savukārt, vidējais atlidošanas laiks Rīgā ir 18. marts (2004-2017). Pēc nedēļas ķīru būs vairāk un sāksies gredzenu lasīšanas sezona (2-3 nedēļas).


    Ansis 16.marts, 18:59

    Otra suga bildē visdrīzāk ir mainīgā avotspalve (Palustriella commutata). Scorpidium ir purvu suga, uz šūnakmens nav manīta


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
    © dabasdati.lv
    Saglabāts