Šobrīd aktīvie lietotāji: 566 Šodien ievadītie novērojumi: 77 Kopējais novērojumu skaits: 334471
Jums ir viesa statuss

Tiešraides kameras 2015

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Cygnus olor - 2016-10-01 Arnis2
    Podiceps cristatus - 2016-10-01 Arnis2
    Fulica atra - 2016-10-01 Arnis2
    Corvus corax - 2016-10-01 Arnis2
    Larus argentatus - 2016-10-01 putnologs
    Parus major - 2016-10-01 putnologs
    Sitta europaea - 2016-10-01 putnologs
    Aegithalos caudatus - 2016-10-01 Arnis2
    Troglodytes troglodytes - 2016-10-01 Arnis2
    Garrulus glandarius - 2016-10-01 puke
    Motacilla alba - 2016-10-01 puke
    Parus major - 2016-10-01 putnologs
    Cyanistes caeruleus - 2016-10-01 putnologs
    Corvus cornix - 2016-10-01 putnologs
    Columba palumbus - 2016-10-01 putnologs
    Buteo buteo - 2016-10-01 puke
    Aegithalos caudatus - 2016-10-01 putnologs
    Calidris canutus - 2016-10-01 putnologs
    Calidris canutus - 2016-10-01 putnologs
    Cygnus olor - 2016-10-01 sandis
    Larus argentatus - 2016-10-01 putnologs
    Corvus frugilegus - 2016-10-01 sandis
    Corvus cornix - 2016-10-01 putnologs
    Bucephala clangula - 2016-10-01 putnologs
    Dryocopus martius - 2016-10-01 putnologs
    Emberiza citrinella - 2016-10-01 Rallus
    Linaria cannabina - 2016-10-01 Rallus
    Corvus corax - 2016-10-01 puke
    Ardea cinerea - 2016-10-01 putnologs
    Garrulus glandarius - 2016-10-01 puke
    Larus ridibundus - 2016-10-01 putnologs
    Corvus cornix - 2016-10-01 putnologs
    Sturnus vulgaris - 2016-10-01 putnologs
    Sturnus vulgaris - 2016-10-01 putnologs
    Egretta alba - 2016-10-01 putnologs
    Larus argentatus - 2016-10-01 putnologs
    Anas platyrhynchos - 2016-10-01 putnologs
    Sturnus vulgaris - 2016-10-01 puke
    Chloris chloris - 2016-10-01 puke
    Sturnus vulgaris - 2016-10-01 puke
    Parus major - 2016-10-01 Rallus
    Turdus philomelos - 2016-10-01 Rallus
    Fringilla coelebs - 2016-10-01 Rallus
    Cyanistes caeruleus - 2016-10-01 Rallus
    Phylloscopus collybita - 2016-10-01 Rallus
    Garrulus glandarius - 2016-10-01 Rallus
    Turdus merula - 2016-10-01 Rallus
    Corvus cornix - 2016-10-01 sandis
    Anser serrirostris - 2016-10-01 sandis
    Alauda arvensis - 2016-10-01 sandis
    Columba livia domestica - 2016-10-01 sandis
    Garrulus glandarius - 2016-10-01 putnologs
    Pica pica - 2016-10-01 sandis
    Garrulus glandarius - 2016-10-01 sandis
    Corvus corax - 2016-10-01 sandis
    Anas platyrhynchos - 2016-10-01 putnologs
    Cyanistes caeruleus - 2016-10-01 IevaM
    Parus major - 2016-10-01 IevaM
    Gavia arctica - 2016-10-01 IevaM
    . - 2016-10-01 IevaM
    Cygnus olor - 2016-10-01 IevaM
    Corvus cornix - 2016-10-01 IevaM
    Buteo buteo - 2016-10-01 sandis
    Corvus monedula - 2016-10-01 putnologs
    Ardea cinerea - 2016-10-01 putnologs
    Anas platyrhynchos - 2016-10-01 putnologs
    Corvus monedula - 2016-10-01 putnologs
    Larus argentatus - 2016-10-01 putnologs
    Phalacrocorax carbo - 2016-10-01 putnologs
    Larus argentatus - 2016-10-01 putnologs
    Corvus cornix - 2016-10-01 putnologs
    Pholiota squarrosa - 2016-09-30 Vīksna
    - 2016-09-30 Vīksna
    - 2016-09-30 Vīksna
    - 2016-09-30 Vīksna
    - 2016-09-30 Vīksna
    Geranium dissectum - 2016-09-30 Vīksna
    . - 2016-09-30 Igors
    Anas penelope - 2016-09-30 Igors
    Anas acuta - 2016-09-30 Igors
    - 2016-09-30 Igors
    Pica pica - 2016-09-30 eksperts 3
    Brachytron pratense - 0000-00-00 editez
    Columba livia domestica - 2016-09-30 eksperts 3
    - 2016-09-27 felsi
    Chloris chloris - 2016-09-30 eksperts 3
    Buteo buteo - 2016-09-30 eksperts 3
    Sciurus vulgaris - 2016-09-30 eksperts 3
    Accipiter nisus - 2016-09-30 eksperts 3
    Fringilla coelebs - 2016-03-29 Dubults
    Fringilla coelebs - 2016-03-29 Dubults
    Parus major - 2016-03-29 Dubults
    Parus major - 2016-03-29 Dubults
    Lophophanes cristatus - 2016-03-29 Dubults
    Aegithalos caudatus - 2016-03-29 Dubults
    Tetrao tetrix - 2016-03-29 Dubults
    Corvus corax - 2016-03-29 Dubults
    Turdus philomelos - 2016-03-29 Dubults
    Turdus merula - 2016-03-29 Dubults
    Turdus merula - 2016-03-29 Dubults
    Turdus merula - 2016-03-29 Dubults
    Dendrocopos major - 2016-03-29 Dubults
    Alauda arvensis - 2016-03-29 Dubults
    Alauda arvensis - 2016-03-29 Dubults
    Lophophanes cristatus - 2016-09-30 eksperts 3
    Corvus corax - 2016-09-30 eksperts 3
    Corvus cornix - 2016-09-30 eksperts 3
    Poecile montanus - 2016-09-30 eksperts 3
    Alauda arvensis - 2016-09-30 eksperts 3
    Parus major - 2016-09-30 eksperts 3
    Sturnus vulgaris - 2016-09-30 eksperts 3
    Garrulus glandarius - 2016-09-30 eksperts 3
    Fringilla coelebs - 2016-09-30 eksperts 3
    Troglodytes troglodytes - 2016-03-29 Dubults
    Fringilla coelebs - 2016-03-29 Dubults
    Sitta europaea - 2016-03-29 Dubults
    Sitta europaea - 2016-03-29 Dubults
    Cyanistes caeruleus - 2016-03-29 Dubults
    Lophophanes cristatus - 2016-03-29 Dubults
    Poecile montanus - 2016-03-29 Dubults
    Corvus corax - 2016-03-29 Dubults
    Garrulus glandarius - 2016-03-29 Dubults
    Turdus merula - 2016-09-30 eksperts 3
    Regulus regulus - 2016-03-29 Dubults
    Lophophanes cristatus - 2016-03-29 Dubults
    Poecile montanus - 2016-03-29 Dubults
    Garrulus glandarius - 2016-03-29 Dubults
    Regulus regulus - 2016-03-29 Dubults
    Fringilla coelebs - 2016-03-29 Dubults
    Regulus regulus - 2016-03-29 Dubults
    Lophophanes cristatus - 2016-03-29 Dubults
    Poecile montanus - 2016-03-29 Dubults
    Regulus regulus - 2016-03-29 Dubults
    Fringilla coelebs - 2016-03-29 Dubults
    Sitta europaea - 2016-03-29 Dubults
    Parus major - 2016-03-29 Dubults
    Poecile montanus - 2016-03-29 Dubults
    Garrulus glandarius - 2016-03-29 Dubults
    Garrulus glandarius - 2016-03-29 Dubults
    Poecile montanus - 2016-03-29 Dubults
    Lycaena phlaeas - 2016-09-30 OKK
    Issoria lathonia - 2016-09-30 OKK
    Plagiomnium affine - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Plagiomnium undulatum - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Brachythecium rutabulum - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Hylocomium splendens - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Ceratodon purpureus - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    - 2016-09-29 Andritis
    Perisoreus infaustus - 2016-09-28 putnuverotajs
    - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Peltigera canina - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Peltigera rufescens - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Hypsizygus ulmarius - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Peltigera sp. - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Fomitopsis pinicola - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Lycogala epidendron - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Tubifera ferruginosa - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Arcyria sp. - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Calvatia excipuliformis - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Coprinus comatus - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Bisporella citrina - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Clavaria sphagnicola - 2016-09-30 dagnis
    - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Peltigera canina - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Mycena adonis - 2016-09-30 dagnis
    Phleogena faginea - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Motacilla cinerea - 2016-09-30 Rallus
    Climacium dendroides - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Stemonitis sp. - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    Reticularia lycoperdon - 2016-09-30 MartaZvejsalniece
    - 2016-09-29 kamene
    Pilosella officinarum syn. Hieracium pilosella - 2016-09-29 kamene
    Trifolium repens - 2016-09-29 kamene
    Leontodon autumnalis - 2016-09-29 kamene
    Achillea millefolium - 2016-09-29 kamene
    Anas penelope - 2016-09-27 kamene
    Betula pendula - 2016-09-29 kamene
    Acer platanoides - 2016-09-29 kamene
    Inachis io - 2016-09-30 dziedava
    Parus major - 2016-09-30 aer
    Sciurus vulgaris - 2016-09-29 aer
    Lophophanes cristatus - 2016-09-30 aer
    Dryocopus martius - 2016-09-30 aer
    Nezināms
    @ zemesbite
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri
    Ansis 30.septembris, 23:58

    Āra bērza forma (sēru bērzs) - Betula pendula fo. youngii


    Ansis 30.septembris, 23:26

    Bildēs divas sugas: ar apaļīgajām lapām ir sausienes skrajlape (Plagiomnium affine), otra, kurai arī sporu vācelītes - nelīdzenā īsvācelīte (Brachythecium salebrosum)


    Ansis 30.septembris, 23:12

    Bildē divas sugas: vidū ar vācelītēm un dzeltenīgi zaļām lapām ir purpura ragzobe (Ceratodon purpureus), bet tai apkārt - ciņu samtīte (Bryum caespiticium)


    Ansis 30.septembris, 23:06

    Spīdīgā stāvaine - Hylocomium splendens, netipiska paskata (atklātā vietā augusi?)


    Ansis 30.septembris, 23:00

    Jā, ir sudrabainā samtīte. Samērā parasta suga, bet Dabas datos pirmais ziņojums šai sūnai.


    MartaZvejsalniece 30.septembris, 22:41

    Paldies! Es te studēju visādu info, bet patieso nosaukumu atrast nenākas viegli.


    dziedava 30.septembris, 21:21

    Turklāt skaitās diezgan retas. :)


    dziedava 30.septembris, 21:20

    Ja iespējams, vajag nobildēt bez zibspuldzes. Ja tumšs, labāk ir no kabatas lukturīša uzspīdināt vāju gaismu, nekā ar zibspuldzi.


    felsi 30.septembris, 21:18

    Paldies!


    felsi 30.septembris, 21:17

    Paldies!


    dziedava 30.septembris, 21:15

    Par šīm esmu diezgan daudz domājusi un šaubījusies. Iespējams, ka tiešām ir Clavulinopsis helvola, bet ar tām vālesveida ir grūti, vairākas sugas mēdz būt ļoti līdzīgas.


    editez 30.septembris, 21:13

    Spāres suga nepareiza. Tā kā spāres galīgi nepazīstu, ieliku pirmo no saraksta. Spāre piefiksēta 29. maijā.


    dziedava 30.septembris, 21:12

    Bet varbūt nav pat sēntiņa. Mēģināšu paturēt prātā, ja ko līdzīgu redzēšu :)


    felsi 30.septembris, 21:10

    Paldies!


    dziedava 30.septembris, 21:10

    Sēntiņa Mycena šī varētu būt, bet Adonisa sēntiņa gan noteikti ne, jo tai būtu tīri balts kātiņš, ne dzeltenīgs, un cepurītes malas tai būtu gludas, ne cakainas. Šobrīd nevaru pateikt, kas te varētu būt, jo Mycena ir ļoti daudz sugu.


    felsi 30.septembris, 21:06

    Paldies! Tas gan man negaidīti!


    felsi 30.septembris, 21:05

    Paldies! Domāju pēc laika aizstaigāt pie celma, man tur jāpapēta piepes, ttad pavērošu, kas vēl tur notiek.


    felsi 30.septembris, 20:55

    Julita, vai Jūs nevarētu apskatīties 07.09. ziņojumu Sēne sp.( zem Rumpuča skrimslenes), līdzīga it kā Adonisa sēntiņai? Brūno sēni ielikšu kā atsevšķu ziņojumu. Vēlreiz paldies!


    felsi 30.septembris, 20:48

    Paldies!


    dagnis 30.septembris, 18:53

    Paldies, par noteikšanu!


    Martins 30.septembris, 17:57

    Decembrī domāju nočekot visus novērojumus. Es jau palaikam pačekoju sugas, bet es to nedarīt katru dienu. Līdz ar to parasti viss jau ir noteicies un man nav jēgas rakstīt "jā, pareizi"... :)


    dziedava 30.septembris, 17:57

    Kociņsūna. Šrēbera rūsaine ir nosacīti plakana, kociņsūnai zari uz visām pusēm, kā kokam.


    Ivars L. 30.septembris, 17:54

    Oho! Super! Apsveicu ar atradumu. Julita arī malacis - sameklēja pareizo sugu. Nu jā, sūnu eokronarcija aug uz sūnām, kas aug uz koku pamatnēm, kritalām. Mazliet aizdomīgi jau bija tie sfagni.;)


    dziedava 30.septembris, 17:54

    Super, būs īstās! Vairākās Eiropas valstīs sarkanajos sarakstos un Latvijā arī retas.


    dziedava 30.septembris, 17:28

    Nu re, te, piem., starp abiem nosaukumiem ir vienādības zīme- http://www.pharmanatur.com/Mycologie/Clavaria%20argillacea%20sphagnicola.htm


    dziedava 30.septembris, 17:23

    Noteikti nē. Internetā foto redzamajām ir 2 varianti, kas http://www.indexfungorum.org/names/Names.asp it kā ir nodalīti - Clavaria sphagnicola un Clavaria argillacea var. sphagnicola. Man drīzāk šķiet, ka tiem jābūt sinonīmiem. Vālene, kas aug sfagnos jeb sfagnu vālene. Droši vien LV tāda vēl nav reģistrēta ;)


    Ivars L. 30.septembris, 17:19

    Varot būt 0,5 - 6 cm garas.


    dziedava 30.septembris, 17:11

    Noteikti nē, tās jau sīkas, šīs ir garas. Bet kas tās ir, vēl jāpapēta.


    Ivars L. 30.septembris, 17:06

    Laikam sūnu eokronarcija Eocronartium muscicola.


    dziedava 30.septembris, 09:00

    Tās lielās ir zilzaļās virpainītes, bet apakšā mazā gan ne - tā ir pilnībā brūna, varbūt Hornemana virpainīte Stropharia hornemannii?


    dziedava 30.septembris, 08:52

    Varētu būt pavisam vecas aveņu gļotsēnes.


    dziedava 30.septembris, 08:51

    Dzēst gan nevajag. Ja tagad nešķiet nosakāmas, ar laiku var augt zināšanas un pēkšņi kļūt nosakāmas arī no tāda foto. :)


    dziedava 30.septembris, 08:46

    Abās bildēs ir tās pašas sēnes? Otrajā foto ir jauna zelta brūnsardzene Phaeolepiota aurea, tās izaug ļoti lielas, cepurītes platums var sasniegt 30 cm. Pati neesmu tādas jaunākas barā redzējusi, nezinu, vai tāds skats kā 1.foto tām var būt.


    dziedava 30.septembris, 08:37

    Brūnā receklene Tremella foliacea


    dziedava 30.septembris, 08:34

    Šī neizskatās pēc gļotsēnes, jo ir pūkaina. Visdrīzāk pūkainā mīkstpiepe Oligoporus ptychogaster (lai cik dīvaini nebūtu - piepe!), kas var būt gan baltas, gan sārtas.


    dziedava 30.septembris, 08:31

    Droši vien sēntiņa, bet kas to lai zin kāda :)


    dziedava 30.septembris, 08:28

    Recekļainā leocija


    Vīksna 30.septembris, 01:03

    Paldies !


    CerambyX 29.septembris, 23:37

    Mīkstblakts, šķiet, ka kaut kāds Lygus sp., varbūt L.rugulipennis


    CerambyX 29.septembris, 23:35

    Epirrita sp.


    CerambyX 29.septembris, 23:34

    Vajadzētu būt kādai no kāpurmušām (Tachinidae). It kā gana zīmīga, bet nav tāda manīta un iz sitiena neko īsti neatrodu. Kāpurmušām jau ļoti daudz sugu.


    CerambyX 29.septembris, 23:32

    Kāpurmuša Gymnosoma sp.


    CerambyX 29.septembris, 23:31

    Kāda no makstenēm


    CerambyX 29.septembris, 23:31

    Smecernieks Larinus sp.


    CerambyX 29.septembris, 23:30

    Epirrita sp.


    CerambyX 29.septembris, 23:30

    Epirrita sp.


    CerambyX 29.septembris, 23:29

    Mazais apšu vērpējs


    CerambyX 29.septembris, 23:28

    Colotis pennaria vien būs.


    CerambyX 29.septembris, 23:27

    Kaut gan varbūt arī ūdele.. Padodos :)


    CerambyX 29.septembris, 23:25

    Gan jau, ka ūdrs.


    CerambyX 29.septembris, 23:25

    Ja pareizi saskatu, tad, manuprāt, ziedmuša Sericomyia silentis


    CerambyX 29.septembris, 23:24

    Kāds no jātnieciņiem, tādu melnu tur vesela kaudze sugu.


    CerambyX 29.septembris, 23:23

    Kazeņu vērpēja kāpurs


    CerambyX 29.septembris, 23:21

    Forši, ka iesaisties noteikšanā! Man te vienam ar spārēm citādi grūti 'karot' :) Uz tā fona var gadīties, ka pa starpu kāda kāda manis noteikta spāre ir tomēr noteikta kļūdaina. Vērts pārbaudīt.


    Martins 29.septembris, 21:56

    Sarkanajai klajumspārei ir pilnīgi melnas kājas. Šim eksemplāram var redzēt, ka nav pilnīgi melnas. Šī ir parastā klajumspāre.


    Martins 29.septembris, 21:52

    Lielā ezerspāre.


    Martins 29.septembris, 21:50

    Paldies par bildēm! Diemžēl tomēr nav jauna suga. Uģa minētā taisnā svītra nav ar izteiktu "zobiņu", bet nav arī pilnīgi taisna. Uz krūšu sāniem esošā svītra salīdzinoši ar Sympecma fusca svītru - tievāka un pārtraukta. S.fusca tā ir aptuveni divas reizes platāka un nav pārtraukta.


    forelljjanka 29.septembris, 21:39

    Te līdz sugai nenonākt!;) Lai paliek zosis sp.(liekas ir tāda iespēja),ir gan tur arī viena pīle,iespējams baltvēderis.Vajag paklausīties zosu balsu ierakstus,biežāk sastopamo, tā saukto pelēko zosu balsis ir atšķirīgas,un mazliet piešaujoties ,atpazīstamas.Meža zosis gāgina praktiski tāpat kā mājas,baltpieres gāgina visspalgāk,augstos toņos,sējas kaut kur pavidam starp abām.;)Īsknābja un mazo pēc balss gan neatšķirt, branta zosis(Kanādas,baltvaigu,melngalvas)arī visas gāgina stipri līdzīgi.Tāpat pēc balsīm neatšķirt sējas zosu pasugas(citā versijā sugas)tundras un taigas.


    Martins 29.septembris, 21:39

    Jā, nepieaugušie dzīvnieki tiešām nav zaļi, bet gan tādi pelēcīgi. Par 95% arī šis ir Mantis religiosa jeb Eiropas dievlūdzējs. Kāpēc par 95%? Tādēļ, ka cilvēkiem patīk vest mājās visu ko un pilsētās ir lielākas iespējas, ka ir arī citas sugas un par nepieaugušajiem dzīvniekiem bieži vien nav noteicēju.


    knopa 29.septembris, 19:38

    Visi aktīvi aizrunājās par dievlūdzējiem, tādēļ atcerējos par tāda foto eksistenci savā telefonā. Toreiz kad fotografēju, mani mulsināja "nezaļā krāsa".


    nekovārnis 29.septembris, 19:29

    Šis tad arī izskatās pēc nepieauguša Eiropas dievlūdzēja:) Eksperti?


    dziedava 29.septembris, 18:28

    Nu man jau izskatās, ka ir adonisa sēntiņa Mycena adonis :)


    dagnis 29.septembris, 17:29

    Pievienoju papildus foto, kur var redzēt, ka sēnes kāts ir baltā krāsā. Bildes ar cepurītes apakšpusi gan nav, jo neienāca prātā, tādu uztaisīt.


    Vīksna 29.septembris, 11:44

    Paldies ! Vairāk no sava telefona nesanāca. Bet tur domāju Jūs arī ievest, jo blakus jau iezīmētie dižozoli un tuvu citi ozoli ar labām kritalām vēl palikuši starp izcirtumiem, jaunaudzēm. Vienīgi laikam privātajiem tur vismaz daļa, īsti nezinu.


    dziedava 29.septembris, 11:44

    Es domāju, ka divu. Tās pelēkzilās tipa "pelējums"; ir, piem., zilas Byssocorticium, bet, šķiet, te ir kāda cita. Bet tas pamats varbūt pagrabu brūnā klājpiepe Coniophora puteana vai kortīcija Cylindrobasidium evolvens?? Šīs man šķiet grūti nosakāmas.


    dziedava 29.septembris, 11:16

    Interesantas, visdrīzāk kādas Physarum gļotsēnes, bet precīzākai noteikšanai vajadzētu labāku makrofoto - kātiņa krāsa, bumbiņas apvalka struktūra, sporu krāsa..


    IS 29.septembris, 09:00

    Paldies par informāciju!


    Mierss 29.septembris, 07:29

    Redzēta 28. septembrī


    sindi 29.septembris, 01:39

    Te būs viss, kas man ir: https://www.dropbox.com/sh/45vyavjv3mjajdd/AAB15QhbYZHraGQjWuFcePP3a?dl=0


    Martins 28.septembris, 22:04

    Lūdzu padalies ar bilžu oriģināliem - tiešām ļoti izskatās pēc Sympecma fusca un pēc vietas un biotopa konteksta vēl jo vairāk gribas pārbaudīt. Ja nebūs šis eksemplārs, tad vispār tur IR jābūt! Līdzšinējie meklējumi nav vainagojušies panākumiem, bet tas vēl neko nenozīmē.


    Nora 28.septembris, 21:55

    Video par dievlūdzējiem Baltkrievijā: https://www.youtube.com/watch?v=7pMTjG3aftM Tur jau konstatēti visā teritorijā, pirmo reizi 2008.g.


    Martins 28.septembris, 21:53

    Jā, tas ir tālākais novērojums uz ziemeļiem Latvijā un domāju, ka nekļūdīšos sākot, ka arī Eiropā. Līdz šim tālākais bija Ķegums.


    felsi 28.septembris, 21:37

    Palsdies!


    felsi 28.septembris, 21:36

    Paskatījos abas internetā, pēc kāda laika piebraukšu apskatīt, laikam vēl jaunas.


    felsi 28.septembris, 21:32

    Paldies!


    Nora 28.septembris, 21:23

    Nu šis jau tiešām paliek interesanti :) izskatās, ka Latvijā viņiem iepaticies


    edge 28.septembris, 17:46

    Tā jau domāju, paldies!


    CerambyX 28.septembris, 17:37

    Eiropas dievlūdzējs!! Latvijā konstatēts ļoti reti, bet šogad jau vismaz otrais novērojums - interesanti! :)


    Edgars Smislovs 28.septembris, 14:44

    FSV - 2014-06-08 Nestling. SWEDEN, UPPLAND, HÅLLNÄS, STENARNA. Time passed: 2 years 59 days, Distance / direction (orthodrome): 531 km / 137° SE. C3C- 23.06.2014 Young, out of the nest. HAMINA, KYMENLAAKSO, KYMI (SF82), FINLAND.Time from ringing to recovery is 774 days (2 years 1 month 12 days) The place of recovery is 424 km from the place of ringing in direction SSW.


    Wija 28.septembris, 08:08

    Paldies!!!


    Vīksna 28.septembris, 00:59

    Paldies !


    dziedava 28.septembris, 00:41

    It kā Byssonectria fusispora, bet tās it kā augot pavasarī..


    zemesbite 28.septembris, 00:31

    Paldies! :)


    dziedava 28.septembris, 00:26

    Domāju, ka ir! :)


    zemesbite 28.septembris, 00:00

    Vai šī arī neizskatās pēc parazītsēnes Syzygites megalocarpus?


    Ivars L. 27.septembris, 23:32

    Varbūt divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous. Vai, varbūt, dūmaine Bjerkandera spp.


    Ansis 27.septembris, 22:57

    Varētu būt smaržīgā naktssvece - Oenothera suaveolens


    felsi 27.septembris, 22:41

    Paldies par nosaukumiem!


    felsi 27.septembris, 22:36

    Paldies!


    roosaluristaja 27.septembris, 22:21

    Bildes ir nedaudz miglainas kā jau pirmsveļu laikā pienākas, bet domāju, ka būs pareizi.


    Ivars L. 27.septembris, 22:21

    Kāda no violetpiepēm Trichaptum spp.


    felsi 27.septembris, 22:19

    Paldies1 Pamēģināšu pievilkt vēl tuvāk, bet pati pamanīju tikai taisot bildes.


    dziedava 27.septembris, 22:19

    Es pie šīm alām arī esmu bijusi :), sajūsminājos un apbrīnoju - izskatījās ļoooti pamatīga sistēma :)),


    roosaluristaja 27.septembris, 22:16

    Tas, ka alu autori ir āpši, nav apstrīdams, bet, vai tur tagad dzīvo tikai āpši vai arī kaut kas cits, to pēc pēdām un darbības pēdām jānosaka. Izskatās, ka vismaz daļa alu ir apdzīvotas.


    dziedava 27.septembris, 22:14

    Nu jā, tiem melnajiem spīdumiņiem nepievērsu uzmanību :), vajadzētu tomēr tuvplānu, tā neko nevar pateikt. Metatrichia aug pušķīšos, ne pa vienai. Neredzot, vai ir kātiņš, kādā krāsā, no melnas bumbiņas vien neko nevar pateikt.


    felsi 27.septembris, 22:14

    Koksnes vilkpienaine


    felsi 27.septembris, 22:10

    Paldies!


    felsi 27.septembris, 22:08

    Paldies! Varbūt paskatieties pie sēnes citronu bisporella, tur tādas mazas, melnas bumbiņas.


    dziedava 27.septembris, 22:06

    Manuprāt cikādīte Empoasca sp. Šitās man patīk. :)


    dziedava 27.septembris, 22:03

    Gļotsēnes nemanu, bet sīkas baltas bumbiņas ar melnu punktiņu ir sēnes Lasiosphaeria ovina


    felsi 27.septembris, 21:39

    Vai sarainā tauriņpiepe?


    dziedava 27.septembris, 21:13

    Ne viss, kas sarkanu cepurīti un sfagnos, ir gaileņu stiklene. Šādām sēnītēm noteikti vajag sabildēt pēc iespējas vairāk - kātiņu, cepurītes apakšpusi. Pēc cepurītes augšpuses izskatās pēc krietni retākās adonisa sēntiņas Mycena adonis, kam kātiņš ir balts (nevis dzelteni sarkans kā gaileņu stiklenei), bet to šeit nevar redzēt. Varbūt tas ir tāpat zināms? Arī adonisa sēntiņa var augt sfagnos.


    nekovārnis 27.septembris, 20:11

    Labs kadrs:D


    Aigars 27.septembris, 19:41

    Aptuveni pirms 5 gadiem tur bija peļu klijāna ligzda ar mazuļiem. Iespējams tā ir tā pati.


    dziedava 27.septembris, 18:25

    Internetā gan gandrīz nav tādu pārliecinošu foto, bet lentārijai Lentaria albovinacea aprakstā un arī pēc latīniskā nosaukuma ir tā, ka sākumā balta, bet uz vecumu kļūst violeta - vīnkrāsas. Tā ka var arī būt, ka nav nekāda īpaša liga, bet vnk šī suga uz vecumu. :) Domājot par latvisko nosaukumu sugai, kur līdzīgi kā latīniskajā derētu iekļaut gan balto, gan vīna krāsu, sanāca baltvīna lentārija :)), žēl, ka tam krāsa tomēr neatbilst.


    sindi 27.septembris, 14:52

    It kā jau ir, bet visi no viena leņķa un tikpat bēdīga kvalitātē. Šonedēļ domāju braukt uz to pusi, tad mēģināšu papētīt vēl. Pievienoju vienu ar lielākiem kontrastiem.


    CerambyX 27.septembris, 13:33

    Šī tāda interesanta - nav vēl kādi foto? Muguras centrālā svītra izskatās ar taisnu malu - bez izvirzīta 'zobiņa', kas ir Sympecma fusca pazīme. Bet varbūt tā tik šajā foto izskatās? Suga Latvijā nav konstatēt, bet 99,99%, ka kaut kur DR Kurzemē tai ir jābūt - neviens laikam nav vienkārši speciāli meklējis.


    sindi 27.septembris, 11:37

    paldies! :)


    CerambyX 27.septembris, 11:30

    Sarkanā klajusmpāre


    CerambyX 27.septembris, 11:30

    Zaļganā zaigspāre


    CerambyX 27.septembris, 11:28

    Manuprāt, lielā klajumspāre


    CerambyX 27.septembris, 11:21

    Kājas melnas - tad jā, sarkanā klajumspāre


    CerambyX 27.septembris, 11:20

    Kapračvabole Necrodes littoralis


    CerambyX 27.septembris, 09:55

    Šī būs purva zīlīte


    Ivars L. 27.septembris, 00:04

    Tpu, nevis serialis, bet sinuosa, un tpu - abas ir rūgtas.


    Vīksna 26.septembris, 23:59

    Paldies par nosaukumiem !


    Ivars L. 26.septembris, 23:58

    Iespējams Antrodiella parasitica


    gunitak 26.septembris, 22:49

    Un vēl vienu bildi.


    gunitak 26.septembris, 22:45

    Augšējo bildi izdzēšu un pievienoju kā atsevišķu novērojumu.


    dziedava 26.septembris, 22:32

    A.xantha ir jābūt rūgtai? Garšoju to, kas izklājusies


    Ivars L. 26.septembris, 22:27

    Man tā kā šķiet, ka te varētu būt tomēr divas sugas: tā, kas smukās rindās - A.serialis, bet tā, kas izklājusies - A.xantha.


    felsi 26.septembris, 22:05

    Paldies!


    Ivars L. 26.septembris, 21:37

    Bet šī pavisam noteikti ir melnā samtpiepe!


    Ivars L. 26.septembris, 21:36

    Pavisam noteikti!


    felsi 26.septembris, 21:08

    Paldies!


    felsi 26.septembris, 21:05

    Paldies!


    dziedava 26.septembris, 20:21

    Izskatās traumētas ragveida kaloceras


    dziedava 26.septembris, 19:53

    Nu laikam jau Šveinica filcene?!


    Rallus 26.septembris, 18:50

    Nav ne jausmas, kur viņi tā uzradās, bet šī pēcpusdiena bija gan saulē silti vasarīga - ap 17C


    felsi 26.septembris, 18:37

    Paldies!


    CerambyX 26.septembris, 16:36

    Rāceņu baltenis


    CerambyX 26.septembris, 16:36

    Kāļu baltenis


    aer 26.septembris, 14:54

    tā būs akmeņčakstīte. pēc pazīmēm: izteikti iezīmējās melnā un baltā strīpas gar acīm, dzeltenais kakls, baltā zemaste lidojumā vēders bez raibumiem. bilde diemžēl nav.


    roosaluristaja 26.septembris, 13:54

    Šī nu gan nav zaļā, bet parastā.


    Ivars L. 26.septembris, 13:35

    Rakstīts, ka T. abietinum poru virsa, sēnei atmirstot, kļust ohras krāsā. Šīs izskatās vecas un diezgan atmirušas. Trametes hirsuta tik spilgta apakša tomēr nav.


    CerambyX 26.septembris, 13:09

    Sarkanā klajumspāre


    dziedava 26.septembris, 12:46

    Man hipotēze bija Trametes hirsuta, to pārbaudot (vai var būt tik oranža apakša), uzgāju vēl vienu ar tādām pašām problēmām :) https://www.reddit.com/r/mycology/comments/4vkozx/id_request_morphologically_identical_to_hairy/


    dziedava 26.septembris, 12:40

    Hmm, bet apakša ir pārliecinoši oranža, ne violeta!


    dziedava 26.septembris, 12:37

    Krimuldā ozolpiepes tik biezā slānī, appētītas no visām pusēm, šite nu ļoti tipisks paskats, izvietojums, tā ka es pat nepārbaudīju, pa gabalu redzams. :D Starp citu, tai mežā turpat netālu redzēju priedi ar cieši blakus vēl dzīvu ozolu, kas apstiprināja hipotēzi, ka te tā augt pārī ir normāli ;)


    Ivars L. 26.septembris, 12:37

    Ozolpiepes gan izskatās diezgan pārliecinoši un raksturīgi. Tā ka būs vien Tava versija īstā.


    Ivars L. 26.septembris, 12:27

    Varbūt egļu violetpiepe?


    Ivars L. 26.septembris, 12:13

    Bet, ja tas tomēr ir priedes celms, tad tās varbūt nemaz nav ozolpiepes, bet kādas no sētaspiepēm (parastās vai ļoti retās egļu), un tā baltā tomēr - pūkainā mīkstpiepe.:))


    dziedava 26.septembris, 12:06

    Es jau ar sākumā padomāju, ka priedes celms, bet korķainā ozolpiepe?!


    Ivars L. 26.septembris, 12:04

    Izmērs īsti nav saprotams, bet, ja tās piepes ir līdz 4 cm diametrā, tad pēc izskata ir tās pašas S.nivea.


    Ivars L. 26.septembris, 12:02

    Ups, neizlasīju Tavas piezīmes. Izskatījās pēc priedes celma. Nu ja ozols, tad Tava versija varētu būt ok.:)


    Ivars L. 26.septembris, 11:52

    Laikam Skeletocutis nivea


    Ivars L. 26.septembris, 11:50

    Mana versija - paveca pūkainā mīkstpiepe Postia ptychogaster.


    Ivars L. 26.septembris, 11:26

    Tā kā spožā jungūnija


    Ivars L. 26.septembris, 11:24

    Tā kā Antrodiella pallescens


    dziedava 26.septembris, 11:03

    Pēc kā tad viņas vecas droši atšķirt? Paraudziņš man vēl ir.


    Ivars L. 26.septembris, 11:02

    Veca, tāpēc tumša.


    Ivars L. 26.septembris, 10:54

    Ar Ischnoderma arī krāso dziju.


    dziedava 26.septembris, 10:49

    Paldies! Bija tāda doma, bet likās pārāk tumša..


    dziedava 26.septembris, 10:43

    Njā, es arī apdomāju Ischnoderma benzoinum versiju, bet laikam jau Ivaram taisnība. Zinot, ka Šveinica filcene ir starp sēnēm, ar ko krāso dziju - pamēģināju, jā, krāso. Pieliku pēdējo foto ar tikko krāsotu baltu dziju :)


    roosaluristaja 26.septembris, 10:29

    Manuprāt izstieptā sierpiepe.


    Ivars L. 26.septembris, 10:24

    Domāju, ka parastā datronija.


    Ivars L. 26.septembris, 10:19

    Pavisam noteikti!


    Ivars L. 26.septembris, 10:19

    Jā, ir!


    Ivars L. 26.septembris, 10:17

    Šveinica filcene


    Ivars L. 26.septembris, 10:16

    Jā, Skeletocutis amorpha.


    roosaluristaja 26.septembris, 10:15

    Manuprāt, jā.


    roosaluristaja 26.septembris, 10:07

    Varbūt vecas Ischnoderma benzoinum??


    roosaluristaja 26.septembris, 10:02

    Piptoporus betulinus.


    roosaluristaja 26.septembris, 09:58

    oranžā puslocene.


    dziedava 26.septembris, 01:42

    Šitādas vajag bildēt no abām pusēm, lai droši noteiktu. Bet nu šai gadījumā domāju, ka būs sarainā sīkpiepe Stereum hirsutum


    dziedava 26.septembris, 01:36

    :) Parasto ragansviestu (ne gluži šo) šur tur it kā ēdot, Latvijā gan par gļotsēņu ēdāju domubiedru grupu neesmu dzirdējusi :)), un ko gan tur niekoties ar tādiem sīkumiem, ja mums ir sēnes, kas apkārt neskraida! :)


    OKK 26.septembris, 01:33

    Izlasīju, ka gļotsēnes spēj pārvietoties, tāpēc tās ir izmestas no sēņu valsts. Pareizi! Ja esi sēne - nerāpo apkārt pa mežu!


    OKK 26.septembris, 01:16

    Paldies! Pēc nosaukuma spriežot - ēdama?


    dziedava 26.septembris, 01:08

    Nav sēne, bet gļotsēne - paciņu ragansviests


    OKK 26.septembris, 01:00

    Paldies!


    OKK 26.septembris, 00:57

    Paldies!


    CerambyX 26.septembris, 00:53

    Meža bambals


    CerambyX 26.septembris, 00:53

    Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


    dziedava 26.septembris, 00:05

    Citronu bisporela


    dziedava 26.septembris, 00:03

    Ir dižskābaržu fleogena, vien parasti tās aug pa vienai, uz viena kātiņa viena galviņa, nevis cieši kopā. Man, arī pie Skrīveriem, gan dīvainības bija vēl izteiktākas: http://dabasdati.lv/lv/observation/7hr96f4utjr83qianfmp50s210/ ko tā īsti arī nespēju izskaidrot.


    W 25.septembris, 23:34

    Paldies:)


    CerambyX 25.septembris, 23:18

    Tev tur kaut kāds īpašais tauriņu inkubators, ka tagad rudenī vasaras sugas izlido? :D


    eidisss 25.septembris, 23:04

    Vainīgs! Nemāku vēl atšķirt.


    Rallus 25.septembris, 23:01

    Es vairāk pēc tā diždibena līdzības, nezinot īsti vaboles ciklu.


    CerambyX 25.septembris, 22:57

    Lapgrauzis Galeruca tanaceti. Eļļasvaboles ir daudz lielākas un izteikti pavasara sugas


    Rallus 25.septembris, 22:48

    ātrs nebija, bet lidoja gan. Pēc tam redzēju ap 15m tālāk, nolaidies, sildījās saulē


    Rallus 25.septembris, 22:47

    Kāpēc daglā čakstīte, nevis akmeņčakstīte, kas būtu biežāk sastopama. Pazīmes? Foto?


    Ansis 25.septembris, 22:41

    platlapu knābīte


    Ansis 25.septembris, 22:39

    Varētu būt dižā ežlape


    CerambyX 25.septembris, 22:37

    Šis gan septembrim netipiski


    Ansis 25.septembris, 22:27

    platlapu knābīte


    Ansis 25.septembris, 22:26

    platlapu knābīte


    gunitak 25.septembris, 22:20

    Pievienoju vēl vienu bildi.


    Rallus 25.septembris, 21:34

    Parastā piestenīte


    Vīksna 25.septembris, 21:29

    Paldies !


    Vīksna 25.septembris, 21:27

    Paldies !


    CerambyX 25.septembris, 21:26

    Oho, ja nebūtu foto lidojumā, tad šis putns mani būtu apmānījis - neliels knābis un dzeltenīgais tonis gandrīz kā dzeltenajam tārtiņam!


    Rallus 25.septembris, 21:25

    Vēls novērojums šsai sugai. Skatījos, bet Austrumu ūbele neizvelk gan.


    Rallus 25.septembris, 21:11

    rudens bisīte


    Rallus 25.septembris, 21:07

    Vajadzētu būt rudens bisītei


    CerambyX 25.septembris, 20:54

    Zaļais dziedātājsienāzis


    CerambyX 25.septembris, 20:53

    Ja suga zināma, tad droši var uzreiz to sarakstā izvēlēties nevis likt kā 'nezināms' :)


    CerambyX 25.septembris, 20:51

    Nebūs tauriņa kāpurs. Izskatās, ka zāģlapsenei Cladius grandis


    CerambyX 25.septembris, 20:49

    Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


    CerambyX 25.septembris, 20:49

    Nē, mazā madaru sfinga kāpurs - D.porcellus


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
    © dabasdati.lv
    Saglabāts