Šobrīd aktīvie lietotāji: 348 Šodien ievadītie novērojumi: 8 Kopējais novērojumu skaits: 329395
Jums ir viesa statuss

Tiešraides kameras 2015

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    - 2016-08-30 Mimi Serada
    Anoplotrupes stercorosus - 2016-08-30 Mimi Serada
    - 2016-08-30 Mimi Serada
    Drosera rotundifolia - 2016-08-29 Mimi Serada
    Araschnia levana - 2016-08-29 Mimi Serada
    Vanessa atalanta - 2016-08-29 Mimi Serada
    Hipparchia semele - 2016-08-29 Mimi Serada
    Plebeius argus - 2016-08-29 Mimi Serada
    - 2016-08-28 felsi
    Coenonympha pamphilus - 2016-08-28 felsi
    Polygonia c-album - 2016-08-28 felsi
    Vanessa cardui - 2016-08-28 felsi
    Aglais urticae - 2016-08-28 felsi
    Ardea cinerea - 2016-08-28 felsi
    - 2016-08-28 felsi
    Sympetrum sp. - 2016-08-28 felsi
    - 2016-08-28 felsi
    - 2016-08-28 felsi
    Pieris napi - 2016-08-28 felsi
    Vanessa atalanta - 2016-08-28 felsi
    Araschnia levana - 2016-08-28 felsi
    - 2016-08-28 felsi
    Fuligo candida - 2016-08-28 felsi
    Verbascum thapsus - 2016-08-27 felsi
    Ceratiomyxa porioides - 2016-08-27 felsi
    Pieris napi - 2016-08-27 felsi
    Chrysopidae sp. - 2016-08-26 felsi
    Aglais urticae - 2016-08-26 felsi
    Nyctereutes procyonides - 2016-08-20 ūdensvistiņa
    Sciurus vulgaris - 2016-08-27 ūdensvistiņa
    Capreolus capreolus - 2016-08-27 ūdensvistiņa
    Pandion haliaetus - 2016-08-28 RedStar7
    Lepus europaeus - 2016-08-29 ūdensvistiņa
    Hydrophilidae sp. - 2016-08-29 nekovārnis
    Dytiscidae - 2016-08-29 nekovārnis
    Ommatoiulus sabulosus - 2016-08-29 nekovārnis
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Streptopelia turtur - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Streptopelia turtur - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Lanius excubitor - 2016-08-29 Gaidis Grandāns
    Circus pygargus - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Aquila pomarina - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Aquila pomarina - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Circus aeruginosus - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    Aquila pomarina - 2016-08-27 Gaidis Grandāns
    - 2016-08-29 nekovārnis
    - 2016-08-29 nekovārnis
    Serica brunnea - 2016-08-29 nekovārnis
    - 2016-08-26 Gaidis Grandāns
    Omophron limbatum - 2016-08-29 nekovārnis
    Dendrocopos medius - 2016-08-26 Gaidis Grandāns
    Clavicorona pyxidata - 2016-08-26 Gaidis Grandāns
    Oxyporus populinus - 2016-08-26 Gaidis Grandāns
    Impatiens glandulifera - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    - 2016-08-28 Rekmanis
    Paxillus involutus - 2016-08-28 Rekmanis
    Otidea onotica - 2016-08-28 Rekmanis
    Hylotelephium maximum - 2016-08-28 Rekmanis
    Charadrius hiaticula - 2016-08-29 IlzeP
    Calidris canutus - 2016-08-29 IlzeP
    Calidris alpina - 2016-08-29 IlzeP
    Arenaria interpres - 2016-08-29 IlzeP
    Calidris alba - 2016-08-29 IlzeP
    - 2016-08-29 IlzeP
    Calidris minuta - 2016-08-28 IlzeP
    Limosa lapponica - 2016-08-28 IlzeP
    Calidris alba - 2016-08-28 IlzeP
    Calidris canutus - 2016-08-28 IlzeP
    Charadrius hiaticula - 2016-08-28 IlzeP
    Lepus europaeus - 2016-08-29 anthicus
    Planorbis planorbis - 2016-08-29 anthicus
    Polyommatus icarus - 2016-08-29 anthicus
    Gonepteryx rhamni - 2016-08-29 anthicus
    Lacerta vivipara - 2016-08-29 anthicus
    Anguis fragilis - 2016-08-29 anthicus
    Corvus corax - 2016-08-29 anthicus
    Thymelicus sylvestris - 2016-08-29 anthicus
    Coenonympha pamphilus - 2016-08-29 anthicus
    Motacilla alba - 2016-08-29 eksperts 3
    Buteo buteo - 2016-08-29 eksperts 3
    - 2016-08-29 goba
    Arctosa cinerea - 2016-08-27 IlzeP
    Arenaria interpres - 2016-08-27 IlzeP
    Calidris alpina - 2016-08-27 IlzeP
    Calidris canutus - 2016-08-27 IlzeP
    - 2016-08-29 girtsbar
    Charadrius hiaticula - 2016-08-26 IlzeP
    Calidris ferruginea - 2016-08-26 IlzeP
    Calidris alba - 2016-08-26 IlzeP
    Arenaria interpres - 2016-08-26 IlzeP
    Calidris minuta - 2016-08-26 IlzeP
    Calidris alpina - 2016-08-26 IlzeP
    Colias hyale - 2016-08-27 Rekmanis
    Vanessa atalanta - 2016-08-28 Rekmanis
    Gonepteryx rhamni - 2016-08-28 Rekmanis
    Pieris napi - 2016-08-28 Rekmanis
    Thecla betulae - 2016-08-28 Rekmanis
    Celastrina argiolus - 2016-08-28 Rekmanis
    Perdix perdix - 2016-08-29 Litenesputni
    Anguis fragilis - 2016-08-29 Martins
    Coenonympha pamphilus - 2016-08-29 gunitak
    Sympetrum sanguineum - 2016-08-29 gunitak
    Aglais urticae - 2016-08-29 gunitak
    Vanessa atalanta - 2016-08-29 gunitak
    Polyommatus icarus - 2016-08-29 gunitak
    Vanessa atalanta - 2016-08-29 dekants
    Dryocopus martius - 2016-08-29 dekants
    Nucifraga caryocatactes - 2016-08-29 dekants
    - 2016-08-26 dziedava
    Cortinarius sp. - 2016-08-28 kamene
    Coenonympha pamphilus - 2016-08-27 kamene
    Pieris napi - 2016-08-27 kamene
    Lycaena phlaeas - 2016-08-27 kamene
    Ichneumonidae sp. - 2016-08-27 kamene
    Pieris napi - 2016-08-27 kamene
    - 2016-08-26 dziedava
    Vanessa atalanta - 2016-08-27 kamene
    Nymphalis antiopa - 2016-08-28 kamene
    - 2016-08-10 Aldimaa
    - 2016-08-26 dziedava
    Apus apus - 2016-08-29 dekants
    Oxythyrea funesta - 2016-08-27 Jonis
    Aglais urticae - 2016-08-27 Jonis
    Lasiommata megera - 2016-08-27 Jonis
    Pieris napi - 2016-08-27 Jonis
    Vanessa atalanta - 2016-08-27 Jonis
    Parnassia palustris L. - 2016-08-15 Aldimaa
    Cantharellus lutescens - 2016-08-29 Aldimaa
    - 2016-08-15 Aldimaa
    Parnassia palustris L. - 2016-08-12 Aldimaa
    Parnassia palustris L. - 2016-08-12 Aldimaa
    Papilio machaon - 2016-08-12 Aldimaa
    Sitta europaea - 2016-08-29 Mierss
    Vulpes vulpes - 2016-08-29 Mierss
    - 2016-08-19 narcise104
    Sphinx ligustri - 2016-08-28 narcise104
    Falco vespertinus - 2016-08-29 IevaM
    Thecla betulae - 2016-08-28 JDreimanis
    Ochlodes sylvanus - 2016-08-27 anthicus
    Ochlodes sylvanus - 2016-08-28 anthicus
    Gonepteryx rhamni - 2016-08-28 anthicus
    Gonepteryx rhamni - 2016-08-27 anthicus
    Gonepteryx rhamni - 2016-08-27 anthicus
    Fulica atra - 2016-08-28 anthicus
    Natrix natrix - 2016-08-28 anthicus
    Aglais urticae - 2016-08-28 anthicus
    Cygnus olor - 2016-08-27 anthicus
    Cygnus olor - 2016-08-27 anthicus
    Vanessa atalanta - 2016-08-27 anthicus
    Lacerta vivipara - 2016-08-27 anthicus
    Motacilla alba - 2016-08-29 eksperts 3
    Alauda arvensis - 2016-08-29 eksperts 3
    Grus grus - 2016-08-29 eksperts 3
    Pica pica - 2016-08-29 eksperts 3
    Corvus cornix - 2016-08-29 eksperts 3
    Columba palumbus - 2016-08-29 eksperts 3
    Ciconia ciconia - 2016-08-29 eksperts 3
    Hirundo rustica - 2016-08-29 eksperts 3
    Cyanistes caeruleus - 2016-08-29 Ara
    Corvus corax - 2016-08-29 eksperts 3
    Nezināms
    @ KEPKE
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri
    Ivars L. 30.augusts, 01:53

    Kāda koka suga? Ja uz ozola, tad - ozolu cietpiepe Phellinus robustus.


    girtsbar 29.augusts, 23:05

    Paldies!


    Jonis 29.augusts, 22:23

    Stipri velk uz lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana izskreju.


    nekovārnis 29.augusts, 22:14

    Paldies par info! Par paralēlajām rievām N.germinyi internetā uzgāju - pārējais jauns:)


    Jonis 29.augusts, 22:08

    Ir palustris. Vēl labas pazīmes ir 1) dubultojusies skutelārā svītra - slīpā svītriņa, kura it kā savieno pirmo svītru ar otro svītru uz segspārniem; 2) izteikti dobjais segspārnu svītru punktējums, kurš segspārnu pēdējā ceturtdaļā gandrīz izzūd. Otrai sugai ar sarkanajiem stilbiem - N.germinyi - segspārnu punktējums ir vienmērīgāks un izteikts visā segspārnu garumā, skutelārā svītra parasti nav dubultojusies, pieres rievas paralēlas.


    nekovārnis 29.augusts, 22:01

    Jā, otru tik mellu es guglē atras nevarēju:)


    Jonis 29.augusts, 21:58

    Stipri izskatās pēc Amara fulva.


    Jonis 29.augusts, 21:50

    Labais! :)


    IlzeP 29.augusts, 20:42

    Dabā neizmērīju. Mērot attiecīgu garumu uz foto vāciņa, sanāk 9-10 mm


    Edgars Smislovs 29.augusts, 20:36

    Laikam svilpis.


    Jonis 29.augusts, 20:26

    Cik mm pa garenisko asi tur varēja būt?


    Jonis 29.augusts, 20:22

    Un kāpēc ne lielā klajumspāre? Ne seju, ne ģenitālijas redzēt nevar, tik vien kā dzeltenās strīpas uz kājām. :)


    AAvj 29.augusts, 20:12

    Protams, Madonā neligzdo tikai lielie ķīri, bet melngalvas kaijas gan tur nav redzētas. Cāļus atšķirt, loģiski, neprotu. Tiesa, gredzens jau nav nolasīts - nevar apgalvot, ka tiešām "Madoniete".


    IlzeP 29.augusts, 20:01

    Lūdgums izdzēst iemaldījušos trulīti!


    Carum carvi 29.augusts, 17:59

    Paldies!


    IlzeP 29.augusts, 17:39

    Alu pūcīte


    nekovārnis 29.augusts, 16:54

    Par šiem diviem gāršas samteņu novērojumiem tas pats jautājums. Gāršas samteņu lidošanas laikam bija jābeidzas pirms mēneša.


    nekovārnis 29.augusts, 16:51

    Vai droši, ka šajā un iepriekšējā novērojumā lielais meža resngalvītis? Tā kā par vēlu.


    nekovārnis 29.augusts, 16:45

    Mazais viršu zilenītis


    nekovārnis 29.augusts, 16:43

    Paldies!:)


    nekovārnis 29.augusts, 16:41

    Violetais zeltainītis


    nekovārnis 29.augusts, 16:38

    Parastais zeltainītis


    nekovārnis 29.augusts, 16:34

    Lielais atraitnīšu raibenis


    nekovārnis 29.augusts, 16:32

    Pirmajā bildē šķiet lielais atraitnīšu raibenis, otrajā parastais pļavraibenis


    kamene 29.augusts, 16:26

    Paldies!


    nekovārnis 29.augusts, 16:21

    Brūnvālīšu raibenis


    nekovārnis 29.augusts, 16:18

    Parastais zeltainītis


    nekovārnis 29.augusts, 16:13

    Lielais meža resngalvītis


    gunitak 29.augusts, 15:56

    Paldies!


    kamene 29.augusts, 14:44

    Brīnumsmuks!


    Matrus 29.augusts, 14:38

    Parastā klajumspāre


    Aldimaa 29.augusts, 14:16

    Jā, uz to pusi ir. Nu visticamāk tad kāda liga uzklupusi sēnei, paldies :)


    dziedava 29.augusts, 14:05

    Man pašai ir tajā pašā gadā 9 dienas vēlāk bildēts ļoti līdzīgs foto; toreiz apsalušas šķita ticamākais variants, katrā ziņā izskatījās traumētas, ne normālā krāsā: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=17069


    Bekuvecis 29.augusts, 14:00

    Ir dzīslkāta beka. Patālu no jūrmalas kāpām! Taču nekādi ne pārsteigums, jo akurāt pirms pāris dienām pa citu kanālu pienāca ziņa par bagātīgu atradni (vair. desmiti eks.) pie Salaspils - izstrādātā kūdras purvā.


    Aldimaa 29.augusts, 14:00

    Sals vēl nebija bijis, lapukoku scečtursēnes bij tīri prišas, tāpat kā ziedaugiem vēlajiem vēl neapsalušas lapas.


    sindi 29.augusts, 13:44

    Bālā mušmire?


    Jonis 29.augusts, 13:32

    Šīs ģints spradžu noteikšanai visdrošākā pazīme ir tēviņu ģenitālijas, jo dzeltenā svītra var būt mainīga pazīme. Bez ģenitāliju preparēšanas droši var noteikt P. armoraciae, kurš ir izteikti druķīgs un ar gandrīz pilnīgi dzelteniem segspārniem. Vēl neko preparēt nebūs nepieciešams P.vittula, ja tas tiks noķerts uz sava barības auga - šī ir vienīgā Latvijās sastopamā Phyllotreta suga, kura barojas ar graudzālēm nevis krustziežiem.


    sindi 29.augusts, 13:29

    Paldies!


    Jonis 29.augusts, 13:26

    Kāpostu baltenis.


    Jonis 29.augusts, 13:23

    Klajumspāre sp. Lai šīs pavisam droši līdz sugai varētu noteikt, vajag arī bildi profilā.


    Jonis 29.augusts, 13:22

    Izskatās pēc stipri noskranduša lielā meža raibeņa Argynnis paphia.


    dziedava 29.augusts, 13:21

    Man šķiet kāda apsalusi vai kā citādi traumēta lentārija, Lentaria sp. Sugu gan neriskēšu minēt.


    Jonis 29.augusts, 13:20

    Parastā klajumspāre Sympetrum vulgatum


    Jonis 29.augusts, 13:15

    Skujkoku sarkanais koksngrauzis.


    Aldimaa 29.augusts, 13:09

    Sēņu zinātāji! Kas ar šo, lūdzu? Palikusi nezināma..


    Jonis 29.augusts, 13:08

    Parastais nātru raibenis.


    Ansis 29.augusts, 10:48

    Domāju ka tas nav skaistais augstiņš, bet gan čemuru augstiņš. Jo 1. fotografētais augs atzied pēc nopļaušanas, pieņemot zarotāku izskatu, un tam jau paguvušas atmirt apakšējās lapas. 2. stublāja lapas olveidīgi lancetiskas, ar labi redzamām sānu dzīslām (skaistajam augstiņam lapas ir šaurākas lineāri lancetiskas, ar gandrīz nemanāmām sānu dzīslām).


    Rekmanis 29.augusts, 09:50

    Šis izskatās ļoti līdzīgs variants tavam putnam http://www.artportalen.se/Image/1641871


    Carum carvi 29.augusts, 06:16

    Paldies!


    dziedava 28.augusts, 23:31

    saldsaknīte


    dziedava 28.augusts, 23:13

    Interesanta versija, bet par tādas sugas eksistenci Latvijā man datu nav. Drīzāk tā varētu būt parastais ragansviests Fuligo septica. Ja gribētu pierādīt, ka tā tomēr nav, tad jāvēro, par ko attīstās - vai veidojas atsevišķi augļķermeņi (kā, piem., Physarum), vai tāpat paliek viena masa, kas tikai ar laiku apvelkas ar plānu dzeltenu kārtiņu, kā parastajam ragansviestam.


    Carum carvi 28.augusts, 22:49

    Physarum polycephalum?


    dziedava 28.augusts, 22:03

    Paldies! :) Skaista tiešām bija ļoti!


    Bekuvecis 28.augusts, 21:56

    Samtainā spīgulīte (Psathyrella lacrymabunda). Izcili skaists eksemplārs!


    Bekuvecis 28.augusts, 21:48

    Ja pareizi pūš vējš un arī citi apstākļi labvēlīgi saliekas - pārlidos! :) Bet bieži vien transportē cilvēks (vai nu sporas, vai micēliju) - augsnē pie augu saknēm u.tml.


    Carum carvi 28.augusts, 21:47

    Paldies!


    felsi 28.augusts, 21:38

    Man liekas, ka. Rudens taurene Cratarellus cornucopioides


    dziedava 28.augusts, 21:36

    Jauki :). Nez kā tām sēņu sporām - pārlidot Gauju laikam nekādu problēmu?


    dziedava 28.augusts, 21:34

    Aveņu gļotsēne


    felsi 28.augusts, 21:26

    Paldies!


    Bekuvecis 28.augusts, 21:18

    Būs pareizi! Trešā DROŠI zināmā atradne Latvijā. Starp citu, otrā ir uzieta ļoti nesen un ļoti tuvu šai: 10. augustā Gaujas pretējā krastā (mazliet uz augšu). Vēl divas izskatās diezgan varbūtīgas, tomēr foto nav tik pārliecinoši kā šis (Liepājā, Bīriņos). Sīkāk. http://www.senes.lv/species/latvija/xerocomus_pruinatus.htm


    felsi 28.augusts, 12:08

    Paldies!


    felsi 28.augusts, 12:05

    Paldies!


    felsi 28.augusts, 12:05

    Paldies!


    felsi 28.augusts, 12:04

    Paldies! Tad jau dzeltenā krāsu variācija.


    dziedava 28.augusts, 09:15

    Ceru, ka Bekuvecis komentēs, ja izrādīsies, ka nav pareizi noteikta. :)


    roosaluristaja 28.augusts, 09:04

    sarkanā mušmire.


    roosaluristaja 28.augusts, 08:59

    Viena no atmatenēm.


    roosaluristaja 28.augusts, 08:53

    Egļu rudmiese.


    roosaluristaja 28.augusts, 08:52

    Phellinus sp. Ticams, ka Phellinus nigricans.


    roosaluristaja 28.augusts, 08:47

    Manuprāt kaut kāda celmene. Ja ir citas versijas, būšu priecīgs uzklausīt.


    dziedava 28.augusts, 08:24

    Šis dzeltenais ir plazmodijs, augļķermeņiem esot violetīga nokrāsa. Jāteic, pati dabā esmu redzējusi tikai plazmodiju, būtu interesanti redzēt, kā tas attīstās. Varbūt tumšās krāsas dēļ augļķermeņi grūtāk ievērojami? Dzeltens jau spīd pa gabalu! Ieteiktu purvā pameklēt arī augļķermeņus, kāda tad ir tā krāsa :) Te var redzēt šīs gļotsēnes attīstību: http://www.myxomycetes.wolf-5.cyberdusk.pl/index.php?wyb=gal&rodzaj=Badhamia&gat=1 bet te tas posms starp dzeltens - tumšs izkrīt, kaut kādai pārejai vēl būtu jābūt (?)


    kamene 28.augusts, 07:44

    Paldies! Interesanti, kas viņai ir violets?


    felsi 27.augusts, 23:14

    Paldies!


    felsi 27.augusts, 23:13

    Paldies! To es zinu, laikam uzspiedās ne tas , ko domāju.


    felsi 27.augusts, 23:11

    Paldies!


    felsi 27.augusts, 23:10

    Paldies!


    roosaluristaja 27.augusts, 22:57

    Jā, domāju, ka tā ir.


    roosaluristaja 27.augusts, 22:49

    Domāju, ka diezgan droši Peziza repanda.


    roosaluristaja 27.augusts, 22:42

    Kaussēne. Domāju, ka Peziza badia.


    roosaluristaja 27.augusts, 22:35

    Bērzu beka šī gan nav.


    roosaluristaja 27.augusts, 22:33

    Parastā zvīņene neeksistē. Domāju, ka šī ir spurainā. Nu jā, viņa ir parasta.


    felsi 27.augusts, 20:55

    Paldies!


    dziedava 27.augusts, 20:49

    sēne Sebacina incrustans


    cygnologs 27.augusts, 19:04

    Var jau būt, ka gredzenota Madonā lielo ķīru kolonijā. Bet vai tajā bija arī citas kaiju sugas bez lieliem ķīriem jāprasa A.Avotiņam jun, jo viņš tur gredzenoja. Dzeltenus plastmasas kājas gredzenus lielo ķīru mazuļiem liekam dažādās vietās Latvijā.


    roosaluristaja 27.augusts, 17:59

    Šī man tā kā izskatās pēc krāšņās tīmeklenes (Cortinarius elengatior).


    gunitak 27.augusts, 17:59

    Paldies!


    roosaluristaja 27.augusts, 17:42

    Visticamāk jau, ka peļu klijāns, bet vairākām sugām "lielās ligzdas" var izskatīties līdzīgas. Bez saimnieka klātbūtnes īpašnieku droši nevar pateikt.


    roosaluristaja 27.augusts, 17:36

    Izskatās pēc panteru mušmires.


    Edgars Smislovs 27.augusts, 17:31

    Šie būs Krīkļi.


    Vīksna 27.augusts, 17:10

    Paldies !


    roosaluristaja 27.augusts, 16:57

    Manuprāt kaut kādi cietpūpēži.


    roosaluristaja 27.augusts, 16:45

    Šitie nav pūpēži, bet kaut kādas celmeņveidīgas sēnes.


    roosaluristaja 27.augusts, 16:32

    parastā apmalpiepe


    Martins 27.augusts, 16:04

    Zaļā dižs pārējo vai zaļā upju spāre?


    roosaluristaja 27.augusts, 14:59

    Jā, apmēram tā viņa barošanās pēdas izskatās.


    dziedava 27.augusts, 14:53

    Egle gan, vai ta jautājumu nesaprati :)


    CerambyX 27.augusts, 14:42

    Manuprāt, ka tā ir egle.. :)


    nekovārnis 27.augusts, 13:06

    Paldies!:)


    CerambyX 27.augusts, 12:56

    Tā kā zeltpūcīte Diachrysia chrysitis


    Vīksna 27.augusts, 12:32

    Paldies !


    CerambyX 27.augusts, 12:22

    Brūnā mizpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 12:19

    Cik var saskatīt - sarkanā kaljumspāre


    CerambyX 27.augusts, 12:18

    Bērzu sirpjspārnis gan


    Vīksna 27.augusts, 12:08

    Paldies !


    CerambyX 27.augusts, 11:44

    Kāds no jātnieciņiem


    CerambyX 27.augusts, 11:43

    Dārzeņu dārzpūcītes kāpurs


    CerambyX 27.augusts, 11:43

    Kazeņu vērpēja kāpurs


    CerambyX 27.augusts, 11:34

    Lapseņzirneklis


    Vīksna 27.augusts, 10:55

    Nav pierakstīts, bet citur līdzīgs atzīmēts kā vilkābeļu vērpējs.


    dziedava 27.augusts, 10:10

    Gļotsēne Badhamia lilacina, tieši purvos nereti.


    CerambyX 27.augusts, 01:06

    Ošu ordeņpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 00:15

    Tāda brūnāka kā ierasts, bet šķiet vītolu ordeņpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 00:13

    Vīksnu lapsprīžmetis


    CerambyX 27.augusts, 00:12

    Gan jau ar linu krāšņpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 00:12

    Drīzāk dūkstu madaru lapsprīžmetis


    CerambyX 27.augusts, 00:10

    Tumšā cekulpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 00:10

    Melnā mežpūcīte


    CerambyX 27.augusts, 00:09

    Tinējs Acleris laterana


    CerambyX 27.augusts, 00:09

    Zāļsvilnis Evergestis pallidata


    CerambyX 27.augusts, 00:09

    Tinējs Epiblema foenella


    CerambyX 27.augusts, 00:08

    Domāju, ka linu jā


    Rallus 26.augusts, 22:55

    Nu bez attēla jau vēl tas, ko redzēji uz vietas un salīdzinājumā ar līdzās esošām sugām.


    Rallus 26.augusts, 22:52

    Akmeņtārtiņš iekšzemē noteikti 'būtu interesants. Dūņšņibītis ir viena no tām bridēju sugām, ko relatīvi nesen izslēdza no OFK ziņojamo sugu saraksta. Skaidrs, ka tagad informācijas, novērojumu ir vairāk. Ar visu to - nav tik daudz to novērojumu. Igaunija līdzīgi monitorē šo joprojām kā relatīvi retu caurceļotāju. DD var arī to neatzīmēt, kā interesantu.


    Matrus 26.augusts, 22:20

    Pēc kādiem kritērijiem dūņšņibīša augusta novērojumi ir interesanti? Regulāri sastopama suga piekrastē, īpaši augusta! Drīzāk akmeņtārtiņa iekšzemes novērojums ir atzīmēšanas vērts...


    Matrus 26.augusts, 22:13

    Kajaks


    CerambyX 26.augusts, 22:06

    Mazais viršu zilenītis


    CerambyX 26.augusts, 22:05

    Noras samtenis


    Vīksna 26.augusts, 22:03

    Paldies !


    OKK 26.augusts, 22:00

    Paldies!


    OKK 26.augusts, 21:59

    Paldies!


    CerambyX 26.augusts, 21:57

    Šķiet, ka Calodromius spilotus


    Gaidis Grandāns 26.augusts, 21:55

    Nopietnāk pētot attēlus neesmu drošs vai šis putns ir "tīra" melngalvas kaija. Iespējams, hibrīds ar lielo ķīri. Pagaidām neesmu "ievācis" vairāk pierādījumu, bet UK putnu vērotāja Lee Evana īss komentārs: "An odd-looking bird in the images, Looks like a Black-ed x Mediterranean Gull hybrid but it has a yellow ring so should be traceable".


    roosaluristaja 26.augusts, 21:55

    parastā sērpiepe.


    CerambyX 26.augusts, 21:54

    Brūnais zeltainītis


    CerambyX 26.augusts, 21:53

    Manuprāt, ka kajaks jā


    CerambyX 26.augusts, 21:35

    Šis man šķiet tas pats nodilušais sārtbrūnās zaigpūcītes īp., kas iepriekšējā bildē


    CerambyX 26.augusts, 21:34

    Liepu dzeltenpūcīte


    CerambyX 26.augusts, 21:33

    Kartupeļu lakstpūcīte


    CerambyX 26.augusts, 21:33

    Vilkābeļu vērpējs


    Rallus 26.augusts, 21:23

    Tātad otrais, kam piedēvēju alkšņu (vispirms lielais, tad tagad bērzu - nu jāgaida vēl trešais:)


    Rallus 26.augusts, 21:22

    Tās te daudz, jāielāgo tās visādās variācijas. Tāpat kā tiem Šaurspārnu kazeņu lapsprīžmešiem - šķita, ka vismaz 3 dažādas sugas, bet var variēt gan krāsās, gan līniju biezumā...


    CerambyX 26.augusts, 21:18

    Sārtbrūnā zaigpūcīte


    CerambyX 26.augusts, 21:18

    Droši vien stipri nodilusi sārtbrūnā zaigpūcīte


    CerambyX 26.augusts, 21:15

    Bērzu rudensprīžmetis


    CerambyX 26.augusts, 20:57

    Šķiet violetbrūnā viršu pūcīte


    CerambyX 26.augusts, 20:49

    Pūcīte Mythimna albipuncta


    CerambyX 26.augusts, 20:49

    Lielā piepju kode


    CerambyX 26.augusts, 20:49

    Lapgrauzis Galeruca tanaceti


    CerambyX 26.augusts, 20:48

    Mīkstpieņu mūka kāpurs


    CerambyX 26.augusts, 20:48

    Te tomēr kājas ar dzleteno joslu - tad parastā klajumspāre


    CerambyX 26.augusts, 20:47

    Sisenis Euthystira brachyptera


    CerambyX 26.augusts, 20:47

    Parastā klajumspāre


    Rallus 26.augusts, 20:45

    Pēc pavasara "pīķa" tagad šīm labākais ieklejojumu laiks - http://ornitofaunistika.com/lvp/larmel.htm Lielisks ķēriens, Gaidi!


    Rallus 26.augusts, 20:43

    Pēc Putni.lv šis ir 10 novērojums Latvijā tikai! http://ornitofaunistika.com/lvp/gypful.htm Veiksmīgi!


    Rallus 26.augusts, 20:41

    Jaunais putns, turklāt bez gredzeniem.


    Igors 26.augusts, 20:15

    Countries where ringed: United Kingdom and Ireland. http://cr-birding.org/colourprojects?tid_3=Mediterranean+Gull&tid_2=&tid=All&tid_1=All&tid_4=2743&tid_5=All http://www.crb-photoguide.com/larme.htm


    gunitak 26.augusts, 19:40

    Paldies!


    Matrus 26.augusts, 18:33

    Abi gulbji dzimuši 2014. gadā, brālis un māsa, no slavenā 11 mazuļu Ķengaraga perējuma. Dzimusi ligzdā Lucavsalā, tad pārpeldējuši uz Daugavas posmu pie Ķengaraga. Pēdējie novērojumi turpat 12.05.2016. Abi vakardien novēroti Bulduru jūrmalā.


    Matrus 26.augusts, 18:24

    Paugurknābja gulbis, LREP264, mātīte, dzimusi 2011.g., gredzenota 19.04.2012. Velnezerā, datu bāzē 22 kontroles, pēdējo reizi novērota 06.02.2016. Daugavā pie Ķengaraga. LREM864, tēviņš, dzimis 2011.g., gredzenots 29.01.2012. Dārziņu attekā, datu bāze 121 kontrole, pēdējo reizi novērots 04.02.2016. Daugavā pie Ķengaraga. Pirmais pāra novērojums - 18.11.2014., līdz šim nav ligzdojuši.


    forelljjanka 26.augusts, 17:29

    ...un pagaišināt ar!;) Tāds jocīgs ir.Bezdelīgu krūtis prasītos tumšākas.Kukaiņu savukārt prasītos gaišāka galva,mugura un neizteiktākā"bārda".Par labu bezdelīgu gan runā fakts,ka tajā apkaimē viņiem rudenspusē klasisks tusiņš(MankusAinara bilde putni lv.),redzēti tur daudz un bieži,savukārt kukaiņu tur nekad nav redzēts(ir redzēts pāris ligzdošanas sezonā bet vairāk uz Pampāļu pusi).


    kamene 26.augusts, 16:53

    Paldies!


    roosaluristaja 26.augusts, 15:23

    parastā cinobrpiepe.


    ivars 26.augusts, 15:09

    Es arī teiktu, ka koku. Vienā bildē var drusku redzēt arī nagu.


    Fuatra 26.augusts, 15:05

    Čipste protams, pļavu vai koku. Nagu neredz, strīpas ne pārāk, knābis padrukns, es teiktu, ka koku. ..:)


    Fuatra 26.augusts, 14:57

    gaišais ķauķis


    Fuatra 26.augusts, 14:35

    vels, ka iekritu


    nekovārnis 26.augusts, 14:25

    Šī pļavas ķirzaka. Diezgan bieži var novērot arī mežos. Sila ķirzakas vairāk tādos izteikti sausās vietās.


    dekants 26.augusts, 13:58

    Te būtu gadījums, kad pārliecībai prasītos piekūnu izkadrēt tā, lai viņš būtu pa visu bildi.


    Aldimaa 26.augusts, 13:11

    Paldies!


    Aldimaa 26.augusts, 13:11

    Digna noteica kā jaunu tumšā kailgliemeža īpatni.


    Edgars Smislovs 26.augusts, 12:40

    Man liekas ka kukaiņu piekūna jaunais putns.


    artisevery 26.augusts, 10:57

    Labs mietiņš no kurienes var apkārtni pārraudzīt :D


    Mimi Serada 26.augusts, 10:21

    Paldies!


    Mimi Serada 26.augusts, 10:15

    Paldies!


    dekants 26.augusts, 09:50

    Foršs putniņš, foršs novērojums ar bildēm!


    roosaluristaja 26.augusts, 07:54

    egļu rudmiese.


    roosaluristaja 26.augusts, 07:49

    Nē. Smirdīgā kārpsēne.


    roosaluristaja 26.augusts, 07:43

    Tas pats vien būs. Pasaulē ir dažas līdzīgas sugas, bet Ziemeļeiropā to sastapšana ir praktiski nereāla. Spriežot pēc knābja un apkakles, nepieaudzis īpatnis.


    gunarsp 26.augusts, 04:00

    Precīzi - Natūza sikspārnis. Gunārs


    CerambyX 26.augusts, 01:46

    Brūkleņu pūcīte


    CerambyX 26.augusts, 01:04

    Tā kā Micromus variegatus no Hemerobiidae dzimtas


    CerambyX 26.augusts, 01:01

    Šķiet šis varētu būt Hemerobius perelegans


    Vīksna 26.augusts, 00:27

    Paldies par nosaukumiem !


    zemesbite 26.augusts, 00:07

    Paldies!


    CerambyX 25.augusts, 23:41

    O, šī gan froša suga! Samērā reta un glīta bez gala! :) DD tikai otrs ziņojums


    CerambyX 25.augusts, 23:40

    Tā kā pelēkbrūnā augsnes pūcīte


    CerambyX 25.augusts, 23:39

    Šis varētu būt drīzāk lielais madaru lapsprīžmetis


    CerambyX 25.augusts, 23:37

    Nez, vienīgais variants šķiet sētložņu joslainais lapsprīžmetis


    CerambyX 25.augusts, 23:33

    Tā kā sarkanbrūnā mežpūcīte


    CerambyX 25.augusts, 23:33

    Baltdzīslainā aireņpūcīte


    CerambyX 25.augusts, 23:31

    Nevar saprast - varētu arī būt rāceņu baltenis..


    CerambyX 25.augusts, 23:31

    Apšu dzeltenpūcīte


    CerambyX 25.augusts, 23:30

    Baltais ziedsprīžmetis


    CerambyX 25.augusts, 23:27

    Tā kā mārīte Adalia decempunctata


    CerambyX 25.augusts, 23:26

    Kāda no ziedmušām


    CerambyX 25.augusts, 23:26

    Mērkaziņa noteikti nav. Pēc silueta drīzāk kāda no tilbītēm - iespējams tumšā, jo tāds pagarš knābis, bet nu šādā foto tā ar 100% pārliecību grūti pateikt


    CerambyX 25.augusts, 23:23

    Lielais atraitnīšu raibenis


    CerambyX 25.augusts, 23:21

    Parastais zilenītis


    CerambyX 25.augusts, 23:21

    Lielais rudenssprīžmetis


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
    © dabasdati.lv
    Saglabāts