Šobrīd aktīvie lietotāji: 77 Kopējais novērojumu skaits: 355189
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Gonepteryx rhamni - 2017-02-22 Melissa
    Cygnus cygnus - 2017-02-22 Steeler
    Carduelis spinus - 2017-02-21 karlis88
    Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-22 dekants
    Araneae - 2017-02-22 galochkin
    Cygnus cygnus - 2016-01-13 sviristelj
    Cygnus cygnus - 2016-01-13 sviristelj
    Carduelis spinus - 2017-02-22 Carum carvi
    Emberiza citrinella - 2017-02-22 Carum carvi
    Vulpes vulpes - 2017-02-22 Carum carvi
    Bonasa bonasia - 2017-02-18 Putnu_Būris
    Cyanistes caeruleus - 2017-02-22 Carum carvi
    Turdus merula - 2017-02-22 Carum carvi
    Turdus merula - 2017-02-22 Carum carvi
    Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-22 vigulis
    Carduelis spinus - 2017-02-22 vigulis
    Carduelis spinus - 2017-02-22 Carum carvi
    Erithacus rubecula - 2017-02-22 Carum carvi
    Turdus pilaris - 2017-02-22 sanchox
    Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-22 SuPuR
    Accipiter nisus - 2017-02-20 gints
    Melanitta fusca - 2017-02-22 Janis_S
    Accipiter nisus - 2017-02-11 gints
    Carduelis spinus - 2017-02-22 Saila
    Alauda arvensis - 2017-02-22 Aigars
    Larus canus - 2015-06-22 apogs apogs
    Chloris chloris - 2017-02-22 upiks
    Caprimulgus europaeus - 2016-06-18 apogs apogs
    Dendrocopos medius - 2017-02-22 Matrus
    Oligoporus ptychogaster - 2016-09-16 Ivars L.
    Phellinus populicola - 2017-02-21 Ivars L.
    Flaviporus citrinellus (syn. Antrodiella citrinella) - 2017-02-21 Ivars L.
    Dicranum viride - 2017-02-21 Ivars L.
    Physcia tenella - 2017-02-21 Ivars L.
    Tuckermannopsis chlorophylla - 2017-02-22 Ivars L.
    Dimerella pineti - 2017-02-21 Ivars L.
    - 2017-02-21 Ivars L.
    Flavoparmelia caperata - 2017-02-21 Ivars L.
    Bryoria capillaris - 2017-02-21 Ivars L.
    Carduelis spinus - 2017-02-22 Platacis
    Grus grus - 2017-02-22 dīķakuilis
    Accipiter gentilis - 2017-02-20 RedFox
    Bombycilla garrulus - 2017-02-22 eksperts 3
    Strix aluco - 2017-02-21 eksperts 3
    Garrulus glandarius - 2017-02-22 vigulis
    Bombycilla garrulus - 2017-02-22 IevaM
    Nezināms
    @ Laimeslācis
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri
    Laimeslācis 22.februāris, 22:37

    Midzinot bērnus, arī šos redzēju pa grupiņas guļamistabas logu. Divi pamatīgi bari ap. 14: 00 paciemojās bērnudārza dzīvžogā un ozolos. :)


    roosaluristaja 22.februāris, 19:39

    Gaidis pašlaik ir Svētajā zemē, bet pēc dažām dienām atkal būs atpakaļ Dievzemītē un varēs pieslēgties šīs mīklas minēšanā.


    dziedava 22.februāris, 18:50

    Roland, Gaidis esot toreiz šīs bildes nosūtījis arī Tev, - toreiz vajadzīgais netika precizēts? Tagad Gaidis ka tik nav ārpus LV .. Varbūt jūs toreiz sazinājāties un precizējāt sugu, bet tad es nezinu rezultātu.


    Ivars L. 22.februāris, 18:42

    Līdzīgi izskatās Mycobilimbia carneoalbida, kas Latvijā nav atrasta.


    lichen_Ro 22.februāris, 18:27

    Droši vien :) P. adscendens daivu gali ir tā kā uzpūsti :)


    lichen_Ro 22.februāris, 18:24

    Jā, tās ir tās sugas :)


    lichen_Ro 22.februāris, 18:24

    Labāk neminēsim.. Tiešām, C.brunneola laponis ir ieaudzis, bet var uzdurties uz visu ko.. arī citām sugām mēdz būt vāji attīstīts laponis utt.. Turklāt ozols :D Uz tiem var būt tiešām jeb kas :)


    roosaluristaja 22.februāris, 17:39

    Trakuma kaite no medņu gaiļiem pārsviedusies arī uz mežirbju tēviņiem? :)


    Ivars L. 22.februāris, 16:52

    Un paldies par padomu par balinātāju, un piedāvājumu padalīties ar K - labprāt izmantošu šo iespēju.:)


    Ivars L. 22.februāris, 15:45

    Tad jau Physcia tenella vislabāk atbilst.


    Ivars L. 22.februāris, 15:39

    Laponis ieaudzis substrātā - satrupējušā ozola koksnē. Jā, varēt būt arī henotēka, piemēram C.brunneola.:)


    roosaluristaja 22.februāris, 15:35

    Šis arī ir zvirbuļvanags. Acīmredzot mātīte. Pazīme AU attiecas uz gadījumiem, kad putns mēģina uzbrukt cilvēkam vai aizvilināt viņu no ligzdas. Reālajā dzīvē tādi gadījumi ir visnotaļ reti. Jūsu aprakstītajā situācijā šo pazīmi lietot nav pareizi.


    Ivars L. 22.februāris, 15:29

    Tad no visām līdzigajām, laikam, atliek vien Bryoria capillaris.


    Latvju_zēns 22.februāris, 14:40

    Tumšā pīle


    lichen_Ro 22.februāris, 13:58

    Pagaidiet. Būs kādu laiku jāpadomā.. Kaut kas jau bija :) kādi augļķemeņiem gabarīti ?


    lichen_Ro 22.februāris, 13:24

    Es neesmu pārliecināts.. Jābūt ļoti izcilam biotopam. Pēc ārējām morf.pazīmēm man nepatīk noteikt šo sugu :) tomēr vairāk paļaujos uz ķīmiskām reakcijām :) Iesaku arī dabūt vismaz pamatus - K un C. Kā C aizvietotājs der balinātājs (piem, ACE), tikai bez piejukumiem.. K - ar to gan pagrūti - ja plānots piedalīties kādās apmācības- varu paķert un nedaudz padalīties :) glabāšanai un ērtai lietošanai iesaku nopirkt lētākos acu pilienus, izliet un tur glabāt reaktīvus :) Es tā daru, daudzi ārzemju kolēģi tā dara, ļoti ērti :) 2 sek. un zini..it īpaši ja ir piezīmju blociņš līdzi, vispār izcili :)


    lichen_Ro 22.februāris, 13:18

    Nezinu, grūti pateikt pēc bildēm :/ jāpatur rokās :D īstenībā jātaisa ķīm. reakciju pārbaudi :)


    lichen_Ro 22.februāris, 13:16

    Bet man liekas (tikai pieņēmums), ka tā ir Chaenotheca :)


    lichen_Ro 22.februāris, 13:15

    Grūti pateikt pat ģinti.. vajag vēl bildes, substrātu un lai ir redzams laponis :)


    lichen_Ro 22.februāris, 13:14

    Šo gan nepazīstu un neatpazīstu :)


    lichen_Ro 22.februāris, 13:13

    Šī ir kāda no Physcia :) Bet dzimta tā pati :)


    dziedava 22.februāris, 12:22

    Būtu labi, ja Rolands šo pakomentētu.


    Ivars L. 22.februāris, 11:40

    Sclerophora (S.peronella?)


    Ivars L. 22.februāris, 11:36

    Varbūt Flavoparmelia caperata?


    Ivars L. 22.februāris, 11:29

    Man tā kā šķiet, ka vajadzētu būt Alectoria sarmentosa. Kā ekspertiem izskatās?


    kamene 22.februāris, 09:14

    Druknās, ieliektās zaru lapas ļauj domāt par Palustria sekciju. Redzams arī, ka krāsojas rozīgs. Tātad Magelāna sfagns Sphagnum magellanicum.


    kamene 22.februāris, 09:03

    Jā, ir parastā smaržmētra Clinopodium vulgare.


    lichen_Ro 21.februāris, 23:29

    Mēģināts nav zaudēts :) Man ar šīm sugā pieredze ir tieši slapjos mežos :) Varbūt mēdz būt arī savādāk, bet domāju ka substrāts, kā tāds, spēlē izšķīrušo lomu...protams arī citi faktori ietekmē...jāmeklē, jāpēta :) Pagaidām, piemēram C,myrmecina ir tikai viena atradne - no kuras grūti kaut ko secināt, izņemot to, ka suga ir sastopama arī Latvijā...


    Vīksna 21.februāris, 23:14

    Varbūt parastā smaržmētra.


    dziedava 21.februāris, 17:31

    Man bija gadījusies balta pļavas (vairākkārt) un dižā, bet kamolainā, šķiet, vēl nebija.


    Ivars L. 21.februāris, 16:05

    Tieši slapjajos? To es nezināju. Zināju, ka ir citas - uz apdegušas koksnes, bet nezināju, ka jāmeklē tieši slapjos priežu mežos.


    kamene 21.februāris, 15:25

    Strēļu pulkstenītei baltziedu forma tiek arī kultivēta. Dabā arī gadās baltas pulkstenītes, bet ne bieži.


    roosaluristaja 21.februāris, 15:22

    Grūti spriest, bet nekāds super retums, manuprāt nav. Es vienreiz esmu redzējis baltziedainu strēļu pulkstenīti un pāris reizes tīruma pulkstenītes un nevarētu teikt, ka es baigi daudz staigāju apkārt un pētu augus. Arī citi novērotāji laiku pa laikam šeit iesniedz attēlus, kur pulkstenīšu ziedi ir bez zilā pigmenta.


    dziedava 21.februāris, 14:10

    Interesanti būtu zināt, cik bieži ir tādas baltziedu formas, man pašai nav tādas pieredzes.


    Rekmanis 21.februāris, 13:28

    Niedru lijas fāteris


    roosaluristaja 21.februāris, 11:14

    Zvirbuļvanags


    upiks 21.februāris, 11:11

    Kāds varetu nosaukumu pateikt?


    lichen_Ro 21.februāris, 10:22

    starp citu - uz stipri apdegušiem celmiem (atmirušas koksnes) purvainos mežos, vai pārmitros boreālos ir vēl citas interesantas Hypocenomyce sugas :) Parasti uz oglēm :) Biju ievācis nelielus paraugus Vidzemē- noteikšanai bija ok, bet dokumentālam pierādījumam(herbārijam) gan par maz..


    lichen_Ro 21.februāris, 10:14

    H.friesii :)


    Carum carvi 20.februāris, 21:57

    Paldies!


    Matrus 20.februāris, 20:13

    Paugurknābja gulbis, LREM685, mātīte, dzimusi 2011. gadā. Gredzenota 07.02.2012. Dārziņu attekā, datu bāzē ir 57 kontroles, galvenokārt no Daugavas posma Ķengaragā un Dārziņu attekas.


    Fuatra 20.februāris, 20:06

    Palikusi kā nezināma, bet droši vien - pelēkbrūnā augsnes pūcīte - Rhyacia simulans


    Matrus 20.februāris, 20:02

    Paugurknābja gulbis, LREM677, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Gredzenots 24.05.2011. Daugavā pie Ķengaraga, šajā apkārtnē novērots arī turpmāk. 2012. gadā ligzdoja. Kopskaitā datu bāzē ir 49 kontroles, pēdējo reizi novērots gredzenošanas vietā 12.03.2016.


    Matrus 20.februāris, 19:50

    Ziemeļu gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Apgredzenots 28.12.2009. Dārziņu attekā, turpat novērots arī nākamajās ziemās sezonās (gredzens nolasīts arī 2012./13., 2013./14., 2015./16.). Šoziem atlidoja ar ģimeni.


    Ivars L. 20.februāris, 19:30

    Otrajā bildē centrā, skaidrāk saskatāmā gan ir ošu ramalīna Ramalina fraxinea. Labāk būtu šo otro bildi šajā ziņojumā (un arī nākošajā,kurā ieliktas šīs pašas bildes) izdzēst un izveidot atsevišķu ziņojumu ošu ramalīnai. :)


    agnese.l 20.februāris, 19:17

    Aizgāju resnāko koku kuru atradu nomēriju.


    Edgars Smislovs 20.februāris, 18:49

    Tātad vēls perējums.


    roosaluristaja 20.februāris, 18:44

    Šis gan izskatās jau diezgan paliels. Vispār savdabīgi, ka augusta sākumā vēl ir slikti lidojoši juv. Kaut kāds atkārtotais dējums?


    Edgars Smislovs 20.februāris, 18:36

    Šajā novērojumā bija novēroti 3 slikti lidojoši pull/juv !


    roosaluristaja 20.februāris, 16:57

    Mežirbe. RM te nav adekvāta pazīme.


    irina volk 20.februāris, 12:12

    mazuli(3)


    Ivars L. 20.februāris, 11:56

    Brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana)


    lichen_Ro 20.februāris, 11:45

    Caloplaca sp. :)


    Ivars L. 20.februāris, 11:43

    Varbūt piena grābeklene Irpex lacteus.


    Mareks Kilups 20.februāris, 10:29

    šī ir stabila vieta, kur lielā skaitā meža baloži ir gan agri pavasarī, gan vēlu rudenī. cik atceros, tad tur ir arī mājas baloži, ar ko kopā varējis pārziemot. var būt gan ziemotājs, gan tuvīns migrants, to jau neviens nepateiks.


    Edgars Smislovs 19.februāris, 21:43

    Pievienoju vēl vienu bildi, īpaši asāka nav bet...


    Ivars L. 19.februāris, 21:33

    Nu ja, ir alkšņu, vienīgi latīniskais šobrīd pareizākais ir Stereum subtomentosum. S.fasciatum ir cita suga.


    roosaluristaja 19.februāris, 21:30

    Pūces vairāk vai mazāk aktīvi dzied visu gadu. Bet tā kā pazīme "dzied" tiek izmantota Eiropas ligzdojošo putnu atlantam kā norāde par iespējamu ligzdošanu, tad to būtu pareizi lietot tikai ligzdošanas sezonas laikā. Meža pūces gadījumā tas ir apmēram no februāra līdz augusta otrajai pusei. Lielās pilsētās (Rīga un vēl dažas) arī janvāri jau var skaitīt pie ligzdošanas sezonas.


    forelljjanka 19.februāris, 21:26

    Pievienot novērojumu>Ligzdojošo putnu atlants>Instrukcija PDF(augšējā labajā malā)>8-tā lapa.Tas gan nepalīdzēs izvairīties no nepareiziem statusiem iesācējam,jo,manuprāt,statusus prasijās skaidrot krietni plašāk(par ko meģināju uzsākt diskusiju Forumā).;) Vēl jāņem vērā ,ka ELPA-ta statusi DDatos ir salikti kopā ar pašu DDatu ieviestajiem,tā radot vēl lielāku jucekli.Tāpēc iesācējiem iesaku Piezīmēs plaši komentēt,kas redzēts,dzirdēts un t.t.,nebaidoties arī komentāros paprasīt padomu.Gan jau kāds pa to baru palīdzēs!;)


    roosaluristaja 19.februāris, 21:24

    Tad jau būs S.fasciatum. Brīžam man viņas ir pagrūti atšķirt.


    Rallus 19.februāris, 21:17

    sauss alksnis bija


    Vita Ju 19.februāris, 21:11

    Paldies! Ļoti vērtīgs komentārs priekš manis. Varbūt neesmu atradusi, bet vai ir kaut kur vairāk aprakstīts ar piemēriem kurš statuss kurā brīdī ir piemērotāks?


    Ivars L. 19.februāris, 21:10

    Bet šī nevar būt cita - alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum?


    roosaluristaja 19.februāris, 21:00

    Šī sistemātiski nav piepe, bet viena no ģints Stereum sugām. Iespējams Stereum hirsutum.


    Ivars L. 19.februāris, 20:54

    Abas ir uz egļu kritalām. Kopumā jau tevis atrastās ļoti izskatās pēc egļu sētaspiepes, bet attēli tomēr ir par neasu un par tālu, lai pavisam droši apgalvotu. Egļu sētaspiepe ir dienvidu suga, un līdz ar to Eiropas ziemeļu daļā, t.sk. Latvijā, ir ļoti reti sastopama.


    Ivars L. 19.februāris, 20:40

    Vajag arī poru foto.


    Ivars L. 19.februāris, 20:25

    Vulpicida pinastri


    Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

    Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


    Ivars L. 19.februāris, 20:20

    Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


    Ivars L. 19.februāris, 20:15

    Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


    CerambyX 19.februāris, 20:14

    Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


    Ivars L. 19.februāris, 20:07

    Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


    Ansis 19.februāris, 19:57

    Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


    AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

    http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


    AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

    Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


    Ivars L. 19.februāris, 19:51

    Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


    dziedava 19.februāris, 19:45

    Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


    roosaluristaja 19.februāris, 19:37

    Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


    Ansis 19.februāris, 19:33

    Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


    Ievucis 19.februāris, 19:30

    Paldies!


    Ansis 19.februāris, 19:26

    Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


    dziedava 19.februāris, 19:24

    Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


    Ievucis 19.februāris, 19:21

    Paldies!


    roosaluristaja 19.februāris, 19:19

    Ziemeļu klimakodone.


    roosaluristaja 19.februāris, 19:15

    Phellinus spp.


    AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

    Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


    Ansis 19.februāris, 19:03

    Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


    AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

    Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


    Ansis 19.februāris, 18:58

    Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


    Ievucis 19.februāris, 18:58

    Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


    AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

    Metellina mengei


    AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

    Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


    Ansis 19.februāris, 18:40

    Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


    felsi 19.februāris, 18:39

    Paldies!


    roosaluristaja 19.februāris, 18:31

    citronu bisporella.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:28

    Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


    roosaluristaja 19.februāris, 18:25

    želejas flēbija.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:24

    parastā plakanpiepe.


    Ansis 19.februāris, 18:22

    Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


    roosaluristaja 19.februāris, 18:21

    Purva.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:20

    2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


    AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

    Kāds no Poecile sp.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:17

    dziedzerainā eksīdija.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:16

    Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


    Ievucis 19.februāris, 18:16

    Paldies!


    roosaluristaja 19.februāris, 18:12

    Dziedzerainā eksīdija.


    girtsbar 19.februāris, 18:10

    Paldies!


    girtsbar 19.februāris, 18:10

    Paldies!


    roosaluristaja 19.februāris, 18:09

    Droši vien Phellinus punctatus.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:06

    Oranžā puslocene.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:04

    Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


    roosaluristaja 19.februāris, 18:00

    Rhodobryum roseum.


    dziedava 19.februāris, 17:59

    Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


    dziedava 19.februāris, 17:57

    Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


    AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

    Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


    AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

    Paldies par noteikšanu!


    AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

    Paldies par noteikšanu!


    maariite 19.februāris, 17:30

    jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


    Ivars L. 19.februāris, 17:29

    Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


    Ivars L. 19.februāris, 17:26

    ...un poru skaits uz 1 mm.


    Ivars L. 19.februāris, 17:23

    Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


    dziedava 19.februāris, 17:18

    Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


    dziedava 19.februāris, 17:16

    Islandes ķērpis


    dziedava 19.februāris, 17:12

    Šrēbera rūsaine


    felsi 19.februāris, 17:09

    Paldies, arī man tā likās.


    AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

    Kāds dzenis pastrādājis :)


    felsi 19.februāris, 16:43

    Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


    forelljjanka 19.februāris, 16:35

    Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


    Vladimirs S 19.februāris, 16:09

    Visdrīzāk melnais meža strazds.


    Vladimirs S 19.februāris, 16:08

    Dzeguze


    maariite 19.februāris, 14:14

    kāpēc ne vistu ?


    roosaluristaja 19.februāris, 11:10

    Panellus stypticus?


    forelljjanka 19.februāris, 09:59

    Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


    forelljjanka 19.februāris, 09:59

    Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


    roosaluristaja 19.februāris, 06:58

    Tumšākā ir Datronia mollis


    roosaluristaja 19.februāris, 06:55

    Plicaturopsis crispa.


    felsi 19.februāris, 00:38

    Paldies! Pavērošu, jo visas tur bija jaunas.


    Pūcis 19.februāris, 00:19

    Vienmēr prieks skatīties, ka labi cilvēki liek lietā savu radošumu un izgatavo interesantas putnu barotavas. Viena tāda pie Lielajiem kapiem piesaistīja manu uzmanību ar dizainu un, protams, ar tā brīža saimnieci – labi paēdušo, apaļīgo zilzīlīti.


    laaga 18.februāris, 23:36

    Ko šādā laikā šādā vietā? Zimojuši kur netālu, vai jau sāk atgriezties?


    Ansis 18.februāris, 23:04

    Varētu būt jauna lielā pūkcepurene. Bet lielākai ticamībai ļoti vēlams atrast kādu augu ar sporu vācelītēm.


    Ansis 18.februāris, 22:59

    plakanlapu pūkcepurene


    felsi 18.februāris, 22:48

    paldies!


    Ivars L. 18.februāris, 22:37

    Jā, šķiet, ka ir.


    Vladimirs S 18.februāris, 19:20

    Mēs domājam ka meža balodis ir ziemojis šajā apkārtnē, jo tuvumā ir ferma un kukurūzas lauki. Pie tam tur meža baložus var sastapt no pavasara līdz rudenim ļoti bieži, bet ziemā tos visdrīzāk neviens neireaudzīja. (ja kāds ir uz turieni braucis)


    roosaluristaja 18.februāris, 17:38

    Šādās situācijās var lietot arī pazīmi "dzied". Šie tēviņa saucieni ir arī meža pūces dziesma. Riesta laiks lielākajai daļai pūču jau ir sācies, tā ka nebūs nekāds pārkāpums, ja tiks lietota pazīme, kas norāda uz iespējamu ligzdošanu. To pašu var attiecināt uz citām nometnieku putnu grupām: zīlītēm, vārnveidīgajiem, dzeņveidīgajiem u.c.


    roosaluristaja 18.februāris, 17:26

    Gadās. Zaļžubītēm nav gaišas svītras uz spārniem, bet dzeltenas primāro lidspalvu malas. Viņas ir nedaudz lielākas par ķivuļiem un tām nekad nav tumša galvas virsa kā ķivuļu tēviņiem, kas redzams vienā no fotogrāfijām.


    barbra 18.februāris, 16:42

    https://www.youtube.com/watch?v=waTyzdrh_p8


    Edgars Smislovs 18.februāris, 16:26

    Tie ir ķivuļi. :)


    Pūcis 17.februāris, 22:54

    Jā, tika novērots un pēc video/audio ieraksta ir apstiprināts, ka tas ir vistu vanags.


    IlzeP 17.februāris, 11:48

    Labi papildina medņu rakstu! :) Domāju, ka pazīme AU gan nav īsti korekta (kaut gan tieši to putns dara), jo atlanta izpratnē tā nozīmē aizvilināšanu no ligzdas vai mazuļiem.


    nekovārnis 17.februāris, 10:03

    Paldies!:) Labi, sākumam vienkārši pabildēsu un salikšu DD, lai saprastu, kas ir interesants un kas nav, un kas vispār ir ķērpis un kas ne:)


    lichen_Ro 17.februāris, 09:40

    Ķērpjus jāvāc pēc iespējas dīvainākus :) Vienmēr domājiet vai nenodarat pārāk būtisku kaitējumu populācijai, kokam vai dabas piemineklim (plēšot ir vēlams daļu no lapoņa atstāt, lai varētu augt tālāk). Paraugus vēlams saplacināt (lai vairāk ielien pakā). Obligāti žāvēt, savādāk tos sāk ēst citas sēnes :/ un noteikt laboratorijā praktiski nav iespējams :) No epifītiem interesē sugas, kas aug uz ozoliem, eglēm un melnalkšņu saknēm (pie ūdens vai ciņiem), it īpaši vecos pārmitros mežos. No akmeņiem lūdzu ņemiet paraugus ļoti piesardzīgi! Pirmkārt, ņemot paraugus no dižakmeņiem jāatceras, ka pārsvarā tie ir granīta un nebūs viegli nokasīt vai nokalt. Kad kalsiet, sargājiet acis, jau bija gadījumi :/ Arī vēlams stipri nebojāt dabas pieminekļus....Ja nevar dabūt nost, labāk bildēt un viss...lūk..Atgādinu, akmeņi piejūrā (piemēram Užava, Pape,Kolka) un saldūdenī ir visinteresantākie :)


    Vīksna 16.februāris, 22:51

    Paldies !


    karlowitch 16.februāris, 17:10

    Šajā vietā kopš 14.01.2017., nov. Anita Ose


    Vucis 16.februāris, 13:22

    Juhū! Ķērpji saturieties, Ivars nāk! ;) Apsveicu un priecājos par atklājumu! Redze ir pareizā arī šajā jomā! :) Super!


    Ivars L. 16.februāris, 11:21

    Pēc substrāta (nokaltis bērzs) tā kā vispiemērotākā būtu sniegbaltā sierpiepe Tyromyces chioneus, bet izskatās palielas poras (varbūt tikai izskatās; vajadzētu 3-4 uz mm), tā ka var būt arī kāds cits "brīnums" - izstieptā sierpiepe un smaržīgā tauriņpiepe galvenokārt aug uz citu sugu kokiem (vītoliem, apsēm u.c.), un ir lielāku izmēru (arī poras lielākas - 2-3 uz mm). Pēdējai piemīt anīsa smarža.


    kamene 16.februāris, 09:33

    Varētu būt ciprešu hipns Hypnum cupressiforme - sirpjveidīgas lapas, izkārtojums "bizītē", liektas vācelītes. Daudz sugu nebūs, kas metīsies uz trupošu bērzu.


    Vladimirs S 15.februāris, 22:18

    Vai pie ligzdas tika novērots vanags?


    roosaluristaja 15.februāris, 19:43

    Varētu būt Stereum rugosum


    lichen_Ro 15.februāris, 16:33

    Varētu būt..


    Ivars L. 15.februāris, 16:08

    Bet varētu būt arī visparastākā rūgtā pertuzārija? Nepagaršoju.


    lichen_Ro 15.februāris, 15:24

    Ir :)


    lichen_Ro 15.februāris, 15:23

    :)


    lichen_Ro 15.februāris, 15:23


    lichen_Ro 15.februāris, 15:22


    lichen_Ro 15.februāris, 15:21

    Domāju ka jā :)


    lichen_Ro 15.februāris, 15:20

    Nevarēšu pateikt - pārāk daudz variantu.. Bet Chaenotheca ir..


    lichen_Ro 15.februāris, 15:18

    Laponis nav redzams - nebūs viegli pateikt..B.fraxinea atšķiras pēc lapoņa veida..


    lichen_Ro 15.februāris, 15:01

    ģints, noteikti.. suga arī iespējams tā pati.. es šīs reti skatos, jo Alfons Piterāns iepriekš ļoti labi tās izpētīja..


    lichen_Ro 15.februāris, 14:59

    oj? šeit bez reakcijām nekā nevar pateikt.. bet Phlyctis ir samērā bieži sastopamas uz apsēm...


    maariite 15.februāris, 14:38

    šis ir vidējais dzenis nevis dižraibais :)


    Ivars L. 15.februāris, 13:41

    Kad fotografēju, bija doma, ka varbūt Phlyctis agelaea. Bet laikam jau tomēr kaut kas cits (Phlyctis argena?).


    Ivars L. 15.februāris, 13:26

    Jautājums par tiem sarkanbrūnajiem apotēcijiem. Doma bija, ka Bacidia rubella, bet tagad skatos, ka neredz pruīnas. Varbūt tomēr kaut kas cits (Bacidia fraxinea vai vēl kaut kas)?


    Ivars L. 15.februāris, 12:59

    Varbūt Phaeophyscia orbicularis?


    Ivars L. 15.februāris, 12:55

    Peltigera polydactylon?


    Ivars L. 15.februāris, 12:42

    Chaenotheca trichialis?


    Ivars L. 15.februāris, 12:35

    Sclerophora coniophaea?


    nekovārnis 15.februāris, 12:25

    Hmm, ieinteresējāt:) Dundagas novadā daudzkārt ir iekrituši acīs akmeņi vai veci koka gabali, kas noauguši ķērpjiem. Varbūt šis kukaiņu bada laiks būtu tieši laikā ķērpju meklēšanai. Kā īsti pareizi jāievāc un jāuzglabā ķērpja paraugi? Kas īsti ir tas būtiskais ķērpja noteikšanā? Ja sūtītu, tad pa kādam ducim uzreiz (protams, savstarpēji nodalītus un etiķetētus).


    dziedava 15.februāris, 11:43

    Mēģinājumi ievākt ķērpju paraugus man ir bijuši, varbūt pat kaut kur atrodami :D, bet tālāk starp visiem miljons darbiem parasti nekur netieku.


    lichen_Ro 15.februāris, 11:39

    Vēl, droši sūtiet pa pastu - izdevumus apmaksāšu :) Protams ne 50 reizes mēnesī :D bet ja sūtīsiet 5 reizes gadā - nav nekādu problēmu :) Par jaunu sugu publicēšanu - pa vienai sugai publicēt nav pieņemts, vēlams 5-10.. ielikt aktīvus cilvēkus līdzautoros vai pieminēt pateicībās arī nav problēma, ja ļoti gribās...


    lichen_Ro 15.februāris, 11:36

    Ķērpjiem ir tā, ka Latvijā vēl jābūt vismaz 20-30 sugām, kuras nav minētas literatūrā... Iesaku bildēt visu pēc kārtas, un pēc iespējas arī vākt, it īpaši no akmeņiem, sevišķi piejūrā!! tur noteikti ir interesantas lietas :)))


    Ivars L. 15.februāris, 11:33

    Liels paldies, Roland! Lecidea leprarioides versija man patīk, izskatās līdzīgs. Garām braucot, ievākšu paraugu.


    Vīksna 15.februāris, 10:07

    Paldies !


    dziedava 15.februāris, 10:07

    Būs man jāsāk pārskatīt savi punktu krājumi :D, kaut gan uz šitādiem punktiem man gan laikam nav īstā redze.


    Vīksna 15.februāris, 10:06

    Paldies !


    lichen_Ro 15.februāris, 09:58

    ap 1mm :) +- 0,2mm


    lichen_Ro 15.februāris, 09:54

    Domāju, ka tā ir Phaeophyscia orbicularis :) ģints noteikti tā - sugu es minu :)


    dziedava 15.februāris, 09:48

    O, interesanti :). Cik tie punkti reāli ir lieli? Kā punkti? :)


    kamene 15.februāris, 09:47

    Paldies, Julita. Ļoti labs precizējums.


    lichen_Ro 15.februāris, 09:45

    Ja kas, L.leprarioides Latvijā vēl nav zināma, vismaz manā listē tā nav (es apkopoju visu literatūru par ķērpjiem Latvijā, kas bija pieejama + ko pats atradu). Tāpēc Ivar, būtu izcili, ja kādreiz tu varētu dabūt šo paraugu :) (steidzams nav) Pagaidām neapsveikšu, jo vēl jāparbauda, bet tomēr - redze tev pareiza :)


    lichen_Ro 15.februāris, 09:41

    Pēc ilgstošām pārdomām, kopumā no Igauņu kolēģiem izskanēja 2 idejas: 1) Lecidea leprarioides (varētu piekrist, pats vēl neesmu atradis).. 2) Aļge un nelihenizēta sēne :)


    kamene 15.februāris, 09:38

    Skaista! Nebiju redzējusi.


    Ivars L. 15.februāris, 08:58

    Izskatās, ka kļavu apaļpore.


    Bekuvecis 14.februāris, 21:41

    Pelēkā...


    dziedava 14.februāris, 21:34

    Es domāju, tas drīzāk bija ieteikums citreiz skatīties - ja redz to matveidīgo akotu, tad būs matainais. Šeit neredz ne tāpēc, ka slikta bilde, bet neredz tāpēc, ka nav! :) Tas akots (balts matiņš lapu galā) ir pagarš, skat. te matainais dzegužlins: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8690


    Rallus 14.februāris, 21:27

    Vieta ir tīras smiltis. Otru pazīmi gan nezinu. Kad sanāks - jābildē vēl.


    felsi 14.februāris, 20:37

    Pievienoju bildes, kā attīstījusies 14.02.17


    roosaluristaja 14.februāris, 20:35

    Phellinus igniarius.


    Vīksna 14.februāris, 20:10

    Paldies ! Koku galotnē izskatījās mazs, tikai tagad apskatījos ko nobildējusi.


    roosaluristaja 14.februāris, 19:56

    Pelēkā dzilna. Mazais dzenis ir mazs un raibs. Nemaz nav līdzīgs.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
    © dabasdati.lv
    Saglabāts