Aktīvie lietotāji: 129 Šodien ievadītie novērojumi: 162 Kopējais novērojumu skaits: 1818897
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Dendrocopos leucotos - 2024-03-19 apogs apogs
    Leiopicus medius - 2024-03-19 DaceKKK
    Sturnus vulgaris - 2024-03-19 Kiwi
    Cyanistes caeruleus - 2024-03-19 apogs apogs
    Spinus spinus - 2024-03-19 DaceKKK
    Columba palumbus - 2024-03-19 Lasmas
    Anas platyrhynchos - 2024-03-19 Ziemelmeita
    Nezināms
    Ignotus
    @ And_ra
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    dziedava 19.marts, 11:59

    Ļoti skaisti! :)


    roosaluristaja 19.marts, 07:29

    Te ņēmu palīgā aplikāciju. Viņas versija - Skeletocutis amorpha. Izslēgt nevar. Kaut gan tur himenoforam tā kā oranžīgam bija jābūt.


    mardzh 19.marts, 07:12

    Izveidoti atsevišķi ziņojumi. Paldies!


    Igors 19.marts, 06:50

    Paldies, pievienoju bildi ar viņa novērojumu rezultātiem Eiropā


    BI 19.marts, 00:19

    Gredzenota kā jauns tēviņš 24.11.2021 Holandē, Iepriekšējā ziemā vairāki novērojumi Vācijā un Polijā, šoziem pa Vāciju un Holandi


    Mareks Kilups 18.marts, 22:16

    paldies!


    roosaluristaja 18.marts, 22:15

    Jā, pilnībā piekrītu. Te vajadzētu izveidot vairākus ziņojumus, kur katrā būtu sava suga


    Irbe 18.marts, 22:10

    1.foto lejā kaņepītis, 2.foto ziemas žubīte


    Ziemelmeita 18.marts, 22:08

    Es te riktīgi saputrojos, neieskatijos,ka latiniskais ir tas pats. Dažādos avotos atškiras latviskais.


    Osis 18.marts, 21:59

    Paldies Uldi!


    roosaluristaja 18.marts, 21:53

    Te es strīdu nesaprotu. Jā, Stereum fasciatum. Laikam kaut kas pazudis tulkojumā.


    VitaS 18.marts, 19:44

    Ja ķivulis, tad tāds ļoti izpūkojies un gaišs. Stipri atšķīrās no pārējiem ķivuļiem tajā bariņā.


    Ziemelmeita 18.marts, 19:38

    Varbūt tomēr joslainā sikpiepe (Stereum fasciatum)? Uldi, ko saka Tava aplikācija?


    Irbe 18.marts, 19:30

    Ķivulis


    zane_ernstreite 18.marts, 17:13

    Šķita, ka labirintpiepe dēļ sporām, bet - nošaubījos. Paldies, parasta, jā, bet man pirmais šīs piepes novērojums.


    ekologs 18.marts, 17:02

    Manuprāt, Airvabole (Dytiscus dimidiatus) :)


    erts 18.marts, 13:46

    Lielais ķīris ar gredzenu AE 77 Daugavpilī novērots 10.gadu pēc kārtas.


    Lemmus 18.marts, 12:43

    Paraudziņa nav, bet smērīga bija.


    Ilgonis 18.marts, 10:46

    Paldies, nekad nebiju redzējis.


    IlzeP 18.marts, 10:00

    Man arī izskatās pēc ziemeļu. Varbūt ir kāda bilde, kr ausīm un sejai nav virsū ēna?


    Karmena 18.marts, 09:56

    Paldies par sugas noteikšanu, Edgar!


    Karmena 18.marts, 09:55

    Paldies par sugas noteikšanu, Uldi!


    Ziemelmeita 18.marts, 09:33

    Diemžēl vairāk bildes nedabūju, runcis iztraucēja.


    Ziemelmeita 18.marts, 09:31

    Paldies,Uldi un Edgar.


    Edgars Smislovs 18.marts, 09:08

    Varbūt ir vēl bilde ar galvas sānskatu, virsasti vai zemasti?


    roosaluristaja 18.marts, 08:23

    Ekskrementi varētu būt medņa


    Ziemelmeita 18.marts, 08:10

    Jā, to esmu sapratusi,ka melnā dzilna ir riktīga vokāliste. Jāmēgina atcerēties visi šie varianti.


    roosaluristaja 18.marts, 08:08

    Melnajai dzilnai raksturīgs plašs vokālais repertuārs. Iepriekšejā ziņojumā bija dziesma, šis ir viens no saucieniem


    Ziemelmeita 18.marts, 08:06

    Paldies,Uldi. Šitādu variantu melnajai dzilnai vēl nebiju dzirdējusi.


    Ziemelmeita 18.marts, 07:57

    Paldies,Uldi.


    Ziemelmeita 18.marts, 07:57

    Paldies, Ieva un Uldi.


    roosaluristaja 18.marts, 07:01

    Veca. Visticamāk šī suga


    roosaluristaja 18.marts, 06:50

    Patiesi kaut kas parasts


    putnels 17.marts, 23:34

    Sila strazds


    putnels 17.marts, 23:24

    Šī ir Sniedze. Varat izlabot novērojuma sugu! :)


    ekologs 17.marts, 23:18

    Te, manuprāt, kaut kas no Anotylus sp. Iespējams A. rugosus. :)


    ekologs 17.marts, 23:09

    Lielā gaura:)


    ekologs 17.marts, 23:07

    Turklāt Platausainie sikspārņi šajā gadalaikā ir retums.


    ekologs 17.marts, 23:02

    Pēc šī foto 100% grūti spriest vai tas ir Platausainais sikspārnis, ir jāredz ausis. Matiņu/ kažoka krāsa vairāk atbilst Ziemeļu sikspārnim (Eptesicus nilssonii) :)


    guta7 17.marts, 22:59

    Tur vienā varā bija sejas zosis, baltpieres zosis un ziemeļu gulbji. Tuvāk ar mobilo nevarēju nogotografēt. Gulbji priekšplānā.


    imis23 17.marts, 22:30

    Vai tiešām zoss?


    IlzeP 17.marts, 22:14

    Zinu, ka Sātans, tik aizdomājos, ka nu jau diezgan padzīvojušam vajadzētu būt. Neskatoties uz savu dīvaino dzīvesveidu...


    dziedava 17.marts, 21:28

    Paldies, Ansi!


    Irbe 17.marts, 21:12

    Kajaks


    nekovārnis 17.marts, 19:18

    Drīzāk jau airvabole, bet bez foto droši pateikt nevarēs.


    guta7 17.marts, 18:44

    Paldies, Julita, par izsmeļošu skaidrojumu. Paņemšu paraudziņu.


    dziedava 17.marts, 18:38

    Šūnu daudzpilītei pirmkārt būtu staipīgs kapilīcijs. Vai sporu mākonis staipījās? Vizuāli izskatās, ka ne. Ja skata virsmu, tā izskatās plankumaina. Vajadzētu ļoti labu virsmas foto, jo izskatās, ka varētu būt no retākām sugām. Tālāk nepieciešama mikroskopija - kapilīcija pavedieni - kā savīti, kādi, cik gari tiem gali. Krāsa mikroskopijā.


    finesse 17.marts, 18:34

    Paldies, Edgar, šaubas bija un labi, ka ir foto :)


    Langa 17.marts, 18:18

    Pasuga S.e.caesia ?


    forelljjanka 17.marts, 17:05

    Tas tak Sātans,es pat zinu kur ir viņa ligzda!:D Tikai.Baltās stārķenes,ko viņš lec ni un ni.:(


    guta7 17.marts, 16:30

    Iespējams, ka vairs nepazīstu staraino flēbiju.


    VijaS 17.marts, 15:04

    Nezinu, man tā kā pārāk " spuraina" šķiet, lai būtu gļotsēne. Ja vien tas nav kaut kas sapelējis, tad drīzāk sēne. Kā parasti gribas jautāt - kas notiek, ja pabaksta ar pirkstu? Izjūk vai nē?


    Monta Heidemane 17.marts, 14:51

    Paldies! Paldies par komentāru - pievērsīšu uzmanību tuvplānu foto.


    VijaS 17.marts, 14:47

    Vajadzētu būt purpura lākturītei, bet ja ir paraudziņš, tad jau varēs pārbaudīt. :)


    Monta Heidemane 17.marts, 14:45

    Paldies! Turpmāk noteikti piefiksēšu un fotografēšu gan kopskatu, gan tuvplānu foto.


    felsi 17.marts, 14:43

    Paldies!


    felsi 17.marts, 14:40

    Paldies! Domu gājiens līdzīgs, būs tur vasarā jāpašiverē:)


    dziedava 17.marts, 14:32

    Piekrītu, kapilīcijs ir tā uz robežas, varbūt ir dzelksnīte. Varianti ir P.ovisporum vai B.affinis var. microspora, jo sporām baltā līnija pāri. Interesanti, ka bija arī rievaini kātiņi. P.ovisporum tādi nav minēti, B.affinis reti varot būt.


    marsancija 17.marts, 13:31

    Cik neinteresanti :) ! Tas man neienāca prātā.


    dziedava 17.marts, 12:05

    Physarum polycephalum: https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/3335351601/media/7f0b7089c21943efa0bc4a4cd4a3f557 https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/2851074554/media/80a48b8a79514d30f9ea1b3ee33497a3 https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/3335402314/media/10c56b29081bc5421373c797b5fcaa01


    dziedava 17.marts, 11:56

    Jābrauc jūlija beigās pakaļ dabiski nobriedušam :D


    dziedava 17.marts, 11:55

    Ph. virescens nobriedis ir dzeltenzaļš, te tomēr pelēkbalts.


    dziedava 17.marts, 11:54

    Traki interesanti. Hipotēzes tādas kā Physarum polycephalum (sporas tā kā par mazu), Fuligo gyrosa (kapilīciju vajadzētu treknāku), Physarum albescens (nivicolous un ar lielākām sporām). Jeb citiem vārdiem - man nav hipotēžu. Būtu tikšanās ar Edvīnu, šis būtu dodamais, bet tuvākā laikā nekas tāds nedraud.


    Irbe 17.marts, 10:42

    Dzeltenā stērste


    ivars 16.marts, 23:38

    Mājas balodis.


    marsancija 16.marts, 23:17

    Jautājums par putnu kadra kreisajā augšējā stūrī.


    IlzeP 16.marts, 22:05

    Ļoti interesanti!


    valters 16.marts, 22:01

    Pirmie novērojumiir no 2017 gada marta!


    ekologs 16.marts, 21:53

    Brūnais garausainis (Plecotus auritus) :)


    ekologs 16.marts, 21:17

    Brūnais garausainis (Plecotus auritus) :)


    IlzeP 16.marts, 20:54

    Cik gadus viņš jau tur ir redzams?


    valters 16.marts, 19:36

    gredzenots pie Kalvenes kā mazulis 26.07.2018.


    valters 16.marts, 19:25

    Otrs gredzenotais drošvien ir 5c38, viņus jau labu laiku novēroju kopā. Cerams ka pāris.


    VijaS 16.marts, 18:07

    Labi var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, nevis "bumbiņas" .


    Antarktīda 16.marts, 14:30

    Dzilnītis


    Vita Ju 16.marts, 13:15

    Šogad pirmais novērojums. Agrāk kā parasti. Iepriekšējo sezonu dati: 21.03.23 24.03.22 26.03.21 18.03.20 20.03.19


    Osis 16.marts, 09:41

    Paldies Ieva!


    Osis 16.marts, 09:40

    Paldies Ieva!!


    erts 16.marts, 09:32

    Šodien pirmā diena kad Esplanādes purvajā atgriezušies vairāki simti lielo ķīru.


    IevaM 16.marts, 07:56

    Jūras ērglis


    IevaM 16.marts, 07:56

    Jūras ērglis


    IevaM 16.marts, 07:55

    Jauns jūras ērglis


    guta7 15.marts, 22:33

    Paldies, Julita!


    dziedava 15.marts, 21:14

    Par šādām es tiešām nesaprotu. Nav ne tipiskas T.varia, ne tipiskas T.contorta


    dziedava 15.marts, 21:12

    Galviņas apaļīgas, sporu mākonis, domājams, nestaipījās


    IlzeP 15.marts, 20:55

    Par sugu paļaujos uz Arturu. Pati saprotu tik, ka ūdensvabole un no lielajām.


    Lietuviete 15.marts, 20:02

    Paldies!


    Osis 15.marts, 19:21

    Paldies Ilze un Arturs!!


    Osis 15.marts, 19:20

    Paldies Ilze / pirmo reizi redzēju tik lielu vaboli / kādi 4 cm


    IlzeP 15.marts, 17:02

    Niedru lijas mātīte?


    ekologs 15.marts, 16:53

    Vilkzirneklis (Pardosa amentata) :)


    ekologs 15.marts, 16:48

    Pēc dotajām bildēm, manuprāt, Airvabole (Dytiscus dimidiatus) :)


    Irbe 15.marts, 16:06

    Manuprāt, ir


    Osis 15.marts, 15:58

    ok, paldies Edgar!


    Lietuviete 15.marts, 15:52

    Neesmu pārliecināta, vai tas ir zvirbuļu vanags.


    paliec 15.marts, 15:04

    kaut kāds tūkstoškājis. Diplopoda


    Osis 15.marts, 14:54

    Paldies Uģi!!!


    BI 15.marts, 13:13

    Cik droši, ka gredzens ir LT? No bildēm tas nesanāk.


    Vita Ju 15.marts, 11:02

    Ļoti tumšs putns. Siluets kā lijai.


    Vīksna 15.marts, 09:25

    Paldies !


    IlzeP 15.marts, 08:52

    Paldies, Ivar, par ideju!


    ekologs 15.marts, 08:34

    Vālīšvabole (Pselaphidae sp.). Izskatās jau pēc Brachygluta fossulata, bet šīs arī nav no tām viegli nosakāmām vien pēc bildes :)


    ekologs 15.marts, 08:07

    Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


    Ivars Leimanis 15.marts, 07:57

    Skumīgi - LVM GEO 384.kv. 14.nog. rādās kā izcirtums: 2023.gada sanitārā kailcirte (vienlaidus rekonstruktīvā). Tāpēc iesāku komentēt, jo gribējās saprast, kas tur noticis, un ierosināt LifeForSpecies projektam, veicot DDPS Ozols uzlabošanu, sugām ieviest slāni - iznīcināts/iznīcis, iespējams iznīcināts, vai, ja pie sugas statusa atzīmēts "iznīcināts", tad punkts iekrāsojas citā krāsā, lai kartē mānīgi nerādītos visas vēsturiskās atradnes kā esošas, kā arī vienlaikus uzkrātos info par iznīcinātām/iznīkušām atradnēm (nevis tās vienkārši izdzēst) - tas arī noderētu nākošajā sugas IUCN vērtēšanas ciklā. Līdz ar to arī topošajā Ornitho platformā vajadzētu speciālu lodziņu "iznīcināts vai iznīcis", kā šajā gadījumā, lai pārnesot uz DDPS Ozols būtu iespēja, ka tas jau uzreiz iekrīt citā slānī vai iekrāsojas citā krāsā. Droši vien, ka DDPS Ozols modernizētāji par šo visu jau ir domājuši.


    Līga Strazdiņa 14.marts, 23:46

    Ivar, punkts kartē iebakstīts ar novirzi, jo neizmantoju mazāko mērogu, bet jābūt ap 140 m uz DA, precīzas koordinātas: 341589 244397, 384.kv., 14.nog., 8E2B56. No lielā grāvja ir drošā attālumā aptuveni 110 m, tomēr ir vēl mazie grāvīši, jā. Iespēju robežās tika rekomendēta plānotā MAC izbūves aizvirzīšana prom no atradnes, var apskatīt LVM GEO kartē. Par sakrāsotajām eglītēm man nav komentāru, nezinu cēloni.


    Ivars Leimanis 14.marts, 23:03

    Varētu būt alkšņu spulgpiepe.


    roosaluristaja 14.marts, 22:02

    Nu man grūti kaut ko palīdzēt. Turklāt informācija dažādos literatūras avotos ir pretrunīga. Attiecība uz sporām "Poroid fungi of Europe" ir apgalvots, ka F.ferrea tās ir šaurākas 5-7,5 x 2-2,5 mikrometri. Tāpat tur ir minēts, ka F.ferrea "lacks setal hyphae". Nezinu, ko tas nozīmē. Savukārt "Fungi of temperate Europe" lazda ir atzīmēta kā svarīgs substrāts F.ferruginosa. F.ferrea vairāk tā kā uz ozola.


    guta7 14.marts, 21:13

    Tā nejauši kabatā bija aizķēries paraudziņš un tāds švaks mikroskops mājās. Laikam jau grūti kaut ko saprast.


    felsi 14.marts, 20:36

    Pievienoju mikroskopiju.


    guta7 14.marts, 20:33

    Nāksies ievākt paraudziņu.


    roosaluristaja 14.marts, 20:01

    Pēc aplikācijas domām varētu būt Fuscoporia ferrea. Diezgan reāla versija, tomēr jāņem vērā, ka Fuscoporia ferruginosa droši ir atšķirama tikai pēc sporām. Lazda kā substrāts arī der abām sugām


    Ziemelmeita 14.marts, 19:51

    Paldies,Ivar.


    Ivars Leimanis 14.marts, 19:50

    Pinuma kažocene :)


    roosaluristaja 14.marts, 19:44

    Aplikācija atbalsta Ivara versiju. Tā ka Trichaptum biforme vien būs.


    guta7 14.marts, 19:14

    Varbūt tomēr violetā smalkpiepe?


    Ivars Leimanis 14.marts, 19:01

    ... vai arī punkts pareizs, bet tas ir cits, mazāks grāvītis. :))) Smieklīgi.


    Ivars Leimanis 14.marts, 18:49

    Laikam, sapratu. Punkts neprecīzs - jābūt 50 m uz R - grāvī. Cirte nebūtu tas sliktākais - maza iespēja, bet tomēr varētu arī paveikties, un izdzīvot. Bet grāvja, kurā tā kritala guļ, renovēšana gan to iznīcinātu. Bet tur neko nevar padarīt. Gan jau tā sūna pie Bārtas vēl kaut kur atrodama.


    Ziemelmeita 14.marts, 15:25

    Paldies,Uldi.


    roosaluristaja 14.marts, 15:24

    Tā izskatās. Varbūt kaut kur arī kādas citas sugas pārstāve ir noslēpusies, jo šādos baros reti ir vienas sugas tīrkultūra, bet lielākā daļa te ir sējas zosis


    Ziemelmeita 14.marts, 15:23

    Paldies,Ilze.


    IlzeP 14.marts, 15:22

    Tā izskatās.


    Ziemelmeita 14.marts, 14:59

    Vai šīs ir sējas zosis?


    Ivars Leimanis 14.marts, 13:50

    Spriežot pēc bildē redzamā egļu izskata (nokaltušas. mizgrauzis?) un sarkanās krāsas atzīmēm uz stumbriem, visticamāk, tur šobrīd ir LVM izcirtums. Nez', šīs retās īpaši aizsargājamās sūnu sugas vienīgajai atradnei Dienvidkurzemē tas kaut kā kaitē vai it'nemaz?


    roosaluristaja 14.marts, 10:16

    Te ir divi varianti: Dasyscyphella nivea (ja substrāts ir ozols) vai kaut kas no Lachnum (ir vairākas līdzīgas sugas)


    Vīksna 14.marts, 10:00

    Paldies ! Dēļ darbiem nu jau mazāk būs laika. Vēl visu pērno neesmu salikusi.


    W 14.marts, 07:48

    Paldies, Uldi!


    W 14.marts, 07:47

    Paldies, Julita!


    IlzeP 14.marts, 07:38

    Vai gredzena nr. nav nolasīts vai nolasāms oriģinālajā foto?


    felsi 14.marts, 06:57

    Ups, klasiskā kļūda:(


    Antarktīda 14.marts, 05:53

    Paugurknābja


    ekologs 14.marts, 00:13

    Kāda no sēņmīļiem (Latridiidae sp.) :)


    ekologs 13.marts, 23:45

    Arī šis būs kāds no Segzirnekļiem (Linyphiidae sp.) :)


    ekologs 13.marts, 23:44

    Manuprāt, kāds no Segzirnekļiem (Linyphiidae sp.) :)


    ekologs 13.marts, 23:29

    Vilkzirneklis (Pardosa amentata) :)


    dziedava 13.marts, 21:38

    Atkal Tev medainā ar elaterām <6 mkm, kaut medainajai jābūt 6-10 mkm (un gludai). Pieraksti kkur, lūdzu, to pie mikroskopa :)


    Vīksna 13.marts, 21:35

    Paldies !


    felsi 13.marts, 21:30

    Pievienoju mikroskopiju.


    felsi 13.marts, 19:28

    Pievienoju mikroskopiju.


    roosaluristaja 13.marts, 18:47

    Manuprāt leicisks īpatnis


    ekologs 13.marts, 17:26

    Ko par šo īpatni domā putnotāji? Leicisks īpatnis vai tomēr, kas interesantāks?


    IlzeP 13.marts, 14:55

    Mazie vai lielie ķīri?


    Ivars Leimanis 13.marts, 11:02

    Fungus


    Ansis 13.marts, 10:46

    Vajadzētu būt! Šī suga aug uz skāba substrāta, kas parasti ir akmeņi, smilšakmens klintis vai vienkārši smilts, bet retumis atrodama arī uz dzīvu koku mizas vai trūdošiem stumbriem. Citas sīkās skapānijas ir kaļķmīļi, vai savādāk izskatās.


    davis_wi 13.marts, 10:40

    Vai tiešām tie varētu būt ligzdotāji?


    Vīksna 13.marts, 08:20

    Paldies !


    ekologs 12.marts, 23:30

    Šis, manuprāt, būs Īsspārnis (Tachyporus hypnorum) :)


    ekologs 12.marts, 23:27

    Manuprāt, Īsspārnis (Tachyporus formosus) :)


    ekologs 12.marts, 23:18

    Samtērce (Trombidiidae sp.) :)


    Alvis Āboliņš 12.marts, 22:16

    Paldies par bildi! Ļoti netipisks biotops melnajam stārķim - tīra bērzu audze. Varbūt Latgales pusē tādos ir biežāk melnā stārķa ligzdas.


    Vīksna 12.marts, 22:05

    Paldies ! Jā, senāk tādas bildētas, bet ar xiaomi smukāk sanāk.


    ekologs 12.marts, 21:56

    Manuprāt, Skrejvabole (Nebria brevicollis) :)


    dziedava 12.marts, 09:30

    Paldies!


    dziedava 12.marts, 09:28

    Katru reizi mazliet citādi izskatās :). Te svarīgi redzēt, ka vālītei nav ārējā smalkā tīkliņa, ir tikai kolumella un skraji zari no tās. Kolumella parasti izlocīta. Aug grupās. Un tad sporām viena puse gaišāka - kontrolei :)


    dziedava 12.marts, 09:24

    Jā, tie kapilīcija savienojumi izskatās līdzīgi :). Šogad uzdevums nobildēt jaunu, augošu, attīstību sākot no plazmodija :D.


    Ansis 12.marts, 08:47

    Pseudotaxiphyllum nesanāca - atradās cilindriski vairķermenīši un labāk attīstītās lapas ar 1 šūnu rindas nolaideno pamatnes daļu.


    VijaS 11.marts, 23:56

    Ātrā mikroskopija izjukušam paraudziņam :). Kolumellu nesameklēju, pārējie parametri it kā atbilst. Vieta tieši tā pati, kas pirms gandrīz pusotra gada, bet šoreiz krietni mazāk, tikai dažās mizas rievās. Pirmais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/b648f97754381f5d54c0ee1d7a4ec584/


    guta7 11.marts, 22:49

    Paldies, Uldi, par statusa labojumu! Viņas tur ligzdo katru gadu, jo ir veca liepu aleja, veci oši un ozoli.


    mufunja 11.marts, 22:42

    Kā es viņu neatpazinu? Pirmo reizi atradu 23.12.18. Ančupanī :(


    IlzeP 11.marts, 21:28

    Vairs nav :)


    VijaS 11.marts, 21:18

    Sugas latviskajā nosaukumā ir drukas kļūda - galā lieks e burts.


    VijaS 11.marts, 20:54

    Paldies, Renāte! Zaļganā fona dēļ cerēju uz kādu interesantāku "nagliņu" un par šo pat neiedomājos. :)


    dziedava 11.marts, 20:21

    Ir gaišāka mala, jā! :) Nu vareni, atkal jauna atradne! (bet kāpēc vidū foto sanāk izgaismots, gan derētu saprast)


    mufunja 11.marts, 20:02

    Julita,Ieliku fotogrāfijas.


    Ziemelmeita 11.marts, 19:30

    Paldies,Uldi. Tāda aizdoma bija.


    Igors 11.marts, 19:02

    Paldies, tas nozīmē, ka šim vanagam šogad ir jubilejs, desmit gadi!


    mufunja 11.marts, 18:54

    Mēģināšu paskatīties vēlreiz


    guta7 11.marts, 18:35

    Paldies par skaidrojumu!


    BI 11.marts, 18:27

    Gredzens ir DT2627, Kā mazulis pie Teikas, 17.05.2014


    Ansis 11.marts, 18:23

    Ar apaļiem augļiem un īsu irbuli ir otra suga, kura barojas no lapkokiem


    Ziemelmeita 11.marts, 18:14

    Paldies,Ansi.


    dziedava 11.marts, 17:35

    Bet vajadzētu apskatīties, vai sporām tiešām viena puse gaišāka, šajos foto to nevar pārliecinoši redzēt, bet varbūt mikroskopā to redz.


    guta7 11.marts, 17:32

    Nav, nav, kamēr mežā pētīju Apšu kritalas vienu pēc otras, esmu ielikusi aplamu sugu.


    guta7 11.marts, 17:30

    Paldies, Uldi! Man jau bija cerība, ka ir, bet gribējās mājas atnākot pārliecināties.


    mufunja 11.marts, 17:16

    Nesaprotu, kāpēc centrs reizēm izgaismots. Es nedomāju par Stemonāriju((. Paldies Julita :))


    roosaluristaja 11.marts, 16:58

    Saskaņā ar man pieejamajiem literatūras datiem lazdu graudaine var augt ne tikai uz lazdām, bet arī alkšņiem un, iespējams, ļoti reti arī citiem lapu kokiem


    roosaluristaja 11.marts, 16:53

    Šī tiešam ir apšu graudaine? Pēc krāsas vairāk izskatās pēc lazdu


    roosaluristaja 11.marts, 16:49

    Reta suga. Man personīgi pagaidām nav sanācis tādu atrast


    dziedava 11.marts, 15:59

    Tās ir fotogrāfijas ar speciālo mikroskopa kameru? Nesaprotu, kāpēc vidus ir izgaismots. Te svarīgi saprast, vai sporām mala ir gaišāka, jo domāju, ka Stemonaria irregularis.


    dziedava 11.marts, 15:45

    Varbūt pušķainā


    dziedava 11.marts, 15:36

    Varbūt T.varia


    roosaluristaja 11.marts, 10:54

    Atbilstoši man pieejamajai literatūrai pēc izmēriem mežirbes un rubeņa sūdi diez ko neatšķiras. Abiem ir 5-7 cm. Tur vairāk pēc biotopa jāskatās, kurai sugai tas būtu piemērotāks. Mežirbe ir izteikta mežu suga, rubenis nē, kaut gan lielos izcirtumos var būt.


    Margarita W 11.marts, 10:20

    atradās meža ceļa vidū, apkārt aizaudzis izcirtums, tālāk vienā pusē pļava un upe, otrā pusē jaukts mežs; itkā likās pārāk lieli mežirbei, bet es nekad līdz šim neesmu rubeņa atradusi


    Kristers K 10.marts, 21:54

    Nu 3-8sek labi var dzirdēt, varbūt pāreja ieraksta laikā klusāk


    guta7 10.marts, 21:51

    Auga uz egles kritalas.


    felsi 10.marts, 21:28

    Paldies, abas blakus sarakstā, tā ar veidojas tās kļūdas:)


    roosaluristaja 10.marts, 20:48

    Ja tas ir skujkoks, varētu būt kāda no violetpiepēm. Ja nē, grūti pateikt


    VijaS 10.marts, 20:40

    Vispār jau kāda no pilienītēm... :)


    roosaluristaja 10.marts, 20:39

    Izskatās, ka tā. Klijāns tiešām nav


    VijaS 10.marts, 20:27

    Cieta,trausla garoziņa - nebūs gļotpūpēdis. Tie rūsganie apaļīgie, visticamāk, ir gludie ragansviesti, bet tas gaišākais neregulārais varētu būt arī kas interesantāks, tādu derētu pārbaudīt.


    Ivars Leimanis 10.marts, 20:18

    Es tikai esmu pārsteigts, jo šķita, ka Ansim tas ir ļoti principiāli. Bet kam negadās!


    pustumsa 10.marts, 19:51

    Paldies!


    Irbe 10.marts, 19:48

    Nebūs klijāns, manuprāt zvirbuļvanags


    IlzeP 10.marts, 19:08

    Vismaz manā datorā pārāk klusu. Varbūt kāds var nokomentēt?


    MJz 10.marts, 18:48

    Bildēs peļu klijāns.


    mufunja 10.marts, 18:18

    To es arī uzzināju FB:))


    Ziemelmeita 10.marts, 16:54

    Sīkpiepēm nav poru. Nebūs sīkpiepe.


    Ziemelmeita 10.marts, 16:52

    Paldies,Raivo, pameklēšu informāciju.


    roosaluristaja 10.marts, 16:43

    Es tā kā drīzāk par rubeni balsotu


    roosaluristaja 10.marts, 16:42

    Pēc pēdām noteikt es nemāku, bet, apskatot apkārtni, manuprāt baltais tādā vietā nevarētu būt


    Margarita W 10.marts, 16:30

    Jeb tomēr rubenis?


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
    © dabasdati.lv
    Saglabāts