Aktīvie lietotāji: 298 Šodien ievadītie novērojumi: 100 Kopējais novērojumu skaits: 1889568
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Buteo buteo - 2024-05-05 Vladimirs S
Cuculus canorus - 2024-05-05 EL
Fulica atra - 2024-05-05 Zane Dāvidsone
Ardea cinerea - 2024-05-05 Zane Dāvidsone
Vulpes vulpes - 2024-05-05 Zane Dāvidsone
Vanellus vanellus - 2024-05-05 Zane Dāvidsone
Lullula arborea - 2024-05-05 Zane Dāvidsone
Nezināms
Ignotus
@ eksperts 3
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 05.maijs, 01:23

Paldies !


DaceK 04.maijs, 23:46

Noklausījos YouTube vairākus video, kur dzirdama lūša balss, salīdzināju ar dzirdēto un izdarīju secinājumu, ka dzirdēju lūša balsi.


Amanda 04.maijs, 23:02

Jūras ērglis


ekologs 04.maijs, 22:41

Smecernieks (Curculionidae sp.).


CerambyX 04.maijs, 22:28

O, pirmais novērojums tik tālu uz austrumiem!


CerambyX 04.maijs, 22:23

Tā precīzi laikam būtu jāskatās vēdera apakšpuses pēdējā posmiņa (sternīta) krāsa - dominulus dzeltens, nimpha - melns. Bet parasti dominula mātītēm (šī mātīte/darba lapsene, tēviņiem visa seja dzeltena) uz sejas vairodziņa melnais zīmējums ir ļoti reducēts - vien prasti kā neliels plankumiņš vidusdaļā. P.nimpha - tipiski plaša melna šķērsjosla, bet... arī P.dominula var reizēm būt plašāks tas melnais zīmējums un reizēm pat ļoti līdzīgs nimpha (otrādi gan laikam ne), tad nu tā pazīme attiecīgi tāda ne visai labi izmantojama. Parasti palīdz taustekļu krāsojums - dominula parasti visi gala posmiņi koši oranži, arī no virspuses, bet P.nimpha tā taustekļu oranžīgā daļa izteiktāka tikai apakšpusē, no virspuses parasti tumšāk brūns krāsojums.


ekologs 04.maijs, 22:09

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata) :)


Ilgonis 04.maijs, 21:08

Paldies, nemaz neatpazinu,!


VijaS 04.maijs, 20:40

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 04.maijs, 20:34

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 04.maijs, 20:32

Paldies,Uģi!


Siona 04.maijs, 19:43

Apmaldījos papīrlapseņu svītrās.. Uz ko tieši jāskatās, lai P. dominula atšķirtu no citām?


guta7 04.maijs, 18:29

Paldies, Artur, par labojumu!


ekologs 04.maijs, 17:26

Milzu kailgliemezis (Limax maximus) :)


ekologs 04.maijs, 17:25

Šis būs Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax) :)


Kiwi 04.maijs, 17:16

Paldies, Inese!


Inese_Plume 04.maijs, 17:04

Paldies, Artur!


Acenes 04.maijs, 17:01

Lapkoku ligzdu koksngrauzis


Kiwi 04.maijs, 16:56

Paldies, Artur!


Amanda 04.maijs, 16:22

Vītītis


Irbe 04.maijs, 16:15

Zemesvēzis


Irbe 04.maijs, 16:05

Svirlītis


zane_ernstreite 04.maijs, 15:11

Nu tā mana arī šķita pašai, bet tik izpūrušu nekad nebiju redzējusi, paldies!


Amanda 04.maijs, 15:08

Žubīte


kimkim 04.maijs, 14:24

Man arī tā šķiet,ka varētu būt.Punkts arī ne īsti vietā.


davis_wi 04.maijs, 14:03

Vai šādus ekskrementus var uzskatīt par B pazīmi?


ekologs 04.maijs, 13:59

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


ekologs 04.maijs, 13:53

Vara krāsas lauku skrejvabole (Poecilus cupreus) :)


ekologs 04.maijs, 13:52

Skrejvabole (Carabus granulatus) :)


dziedava 04.maijs, 13:36

Tā varbūt nav gļotsēne, bet kukaiņu darbības pēdas


Amanda 04.maijs, 13:05

Varbūt Koku čipste


Ivetta 04.maijs, 09:26

Uz malkas šķūnīša sienas.


gints 04.maijs, 07:51

Paldies, Edgar! Man jau pēc tās cīņas, kas tālāk sekoja ar vārnu likās, ka visticamāk - niedru lija.


edzhus 03.maijs, 22:19

Paldies, Ilmār! lai izdodas "sazīmēt" vairāk info!


BI 03.maijs, 22:09

Izskatās pēc somu putna, kurš šķilies pagājušajā gadā. Jautāšu somiem.


Ziemelmeita 03.maijs, 20:33

Paldies,Irina un Ilze! Nu gan muļķīgi nokļūdījos.


Ziemelmeita 03.maijs, 20:27

Paldies,Edgar!


paliec 03.maijs, 19:58

pēc šī attēla noteikt nevar. 1) tas ir vēl nepieaudzis; 2) nav redzama čaulas ieeja (pieaugušam būtu labi redzēt lūpas krāsu); 3) nav redzama čaulas apakšpuse. tā kā ir samērā rievots, tad te varētu domāt par Caucasotachea vindobonensis vai Cepaea hortensis. C.vindobonensis ir rievotāks un pieauguši dzīvnieki ar brūnu lūpu, C.hortensis ar baltu lūpu.


Edgars Smislovs 03.maijs, 16:57

Riekstrozis? http://www.putni.lv/nuccar.htm


ekologs 03.maijs, 14:13

Smecernieks (Dorytomus dorsalis).


davis_wi 03.maijs, 13:19

B pazīmi?


dekants 03.maijs, 11:21

Paldies, Ilmār. Tik ātra atbilde motivē ziņot vairāk!


BI 03.maijs, 10:26

Gredzenots kā mazulis, tēviņš, 28.07.2019. Mācītājmuiža, Skrunda


Vīksna 03.maijs, 08:42

Paldies !


Mežirbe777 03.maijs, 08:24

~1,5 mm (kopā ar galviņu).


IlzeP 03.maijs, 07:37

Tā salocīts kakls ir tikai gārņiem ("kronšteinērglis :)".


Irbe 03.maijs, 02:58

Mājas strazds?


dziedava 03.maijs, 02:12

Cik garas?


Vīksna 02.maijs, 23:40

Paldies !


ekologs 02.maijs, 22:35

Praulenis (Platycerus sp.).


CerambyX 02.maijs, 22:27

Pēc foto šīs parasti visai sarežģīti atpazīt.


Ireena 02.maijs, 21:39

Tas taču zivju gārnis.


marsancija 02.maijs, 21:39

Ak, šīs vecās, labās dzejnieknarcisītes! Atceros to brīnišķīgo smaržu. Gribu dabūt savā dobē, bet nevaru atrast nevienā dārzā, bet šīs tur aug mežā! :)


zane_ernstreite 02.maijs, 21:25

Paldies, Uģi, par apstiprinājumu!


mufunja 02.maijs, 21:13

Inita,ja sēņotāji to nepaņēma, es to ņemšu sīkākai analīzei.


ekologs 02.maijs, 21:11

Pašlaik viens no variantiem ir, pievienot novērojumu, tad jādodas uz sadaļu "Par mani", kur jāizvēlas to pašu novērojumu un, tur tiek piedāvāta iespēja pievienot fotogrāfiju.


Paula.Kļaviņa 02.maijs, 19:35

Vai šodien nevar bildes pievienot?


laumae 02.maijs, 18:47

Paldies par precizējumu, Marek! Nebiju droša.


zane_ernstreite 02.maijs, 18:15

Paldies, Uģi!


dekants 02.maijs, 17:57

Ok, paldies par neatlaidību :) Apstrādājot audio un klausoties uz austiņām var labi dzirdēt. Jā, tā būs urālpūce, līdzīgi kā šeit: https://xeno-canto.org/467453


ekologs 02.maijs, 17:36

Ampedus ir, bet vai balteatus, šaubos. Uz segspārnu apakšējās daļas nav tumšā plankuma, pleķa.


Arciiitis 02.maijs, 16:58

P.s. Laukirbei dziesma pārsvarā ir čerkstoša. Šīs skaņas vairāk šalcošas, rejošas. Pašsaprotami, ka ierakstā nav iespējams dzirdēt to, ko var novērot ar ausīm dzīvajā.


Arciiitis 02.maijs, 16:54

Lūdzu koncentrējamies tikai uz skaņām, kuras dzirdamas norādītajos laikos, jo par pārējo putnu dziesmām te diskusija vispār nav., No kuras sekundes/kurās tieši jūs saklausāt, ka iedziedas laukirbe? Vai visos norādītajos laikos? Ja ne visos, tad ko jūs dzirdat pārējos? Paldies par pamatojumu.


dekants 02.maijs, 16:27

Kā jau Edgars nomainīja un Edmunds komentēja, tad ierakstā pamatā ir dziedātājstrazds + dziedātājstrazda uztraukuma saucieni + tad iedziedas laukirbe + beigās arī peļu klijāns un pelēkā vārna.


Arciiitis 02.maijs, 16:15

Ierakstā varētu būt dzirdami Urālu pūces saucieni. Varbūt kāds pieredzējušāks putnu draugs var pakomentēt? Te links: https://xeno-canto.org/899658


Kristers K 02.maijs, 14:32

Gaiša akmencakstīte?


Gaidis Grandāns 02.maijs, 13:53

Manuprāt, nevar izslēgt bikšaino klijānu.


raoz 02.maijs, 12:38

Peļu klijānus redzu bieži, šis bija daudz lielāks.. Bet nu.. Varbūt.. .


Inita 02.maijs, 10:21

Es teiktu, ka drusku nepareiza Gyromitra gigas. G.fastigiata nepazīstu, salīdzinot foto līdzība ir. Jāmikroskopē! Pēc foto vien jaunu sugu Latvijai nevajadzētu reģistrēt. Vai ir ievākta?


Vīksna 02.maijs, 10:10

Paldies !


mufunja 02.maijs, 09:35

Es arī neatradu.Šis ir mans minējums. Ļoti līdzīgs aprakstam. Discina fastigiata,Helvella fastigiata.


nekovārnis 02.maijs, 09:17

Telpās vai dabā? Interesē vai varēs izmantot arī fenoloģijai :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Edgar! :)


andrisb 02.maijs, 08:47

Paldies!


ekologs 02.maijs, 07:53

Man tās drusku tumsnējas kājas likas aizdomīgas un tā ievērojami uzkrītoša gaišā vidus svītra uz segspārniem.


CerambyX 02.maijs, 07:43

Manuprāt Badister sodalis :)


CerambyX 02.maijs, 07:36

O super, beidzot ir Dabasdatos! Man pašam vēl nav sanācis atrast.


Lemmus 02.maijs, 00:11

3.foto augšpusē īssetas nekera Neckera pennata


VijaS 01.maijs, 22:02

Pēc manas saprašanas jā.


ekologs 01.maijs, 22:01

Skrejvabole (Carabus sp.), bet dēļ foto kvalitātes, jatājums paliek, Skrejvabole Carabus granulatus vai Carabus cancellatus :)


dziedava 01.maijs, 21:58

Tu raksti tā, it kā es pazītu apmalpiepi. Tā ir neiegaumējama suga. 2. foto visas būtu apmalpiepes?


Dzeerve 01.maijs, 21:45

Paldies! :)


Ansis 01.maijs, 21:03

Vai šī nav aizlidojusi no novērojuma vietas? (vajadzētu izlabot)


VijaS 01.maijs, 20:45

Punkts kartē ir pareizs? Tevi no turienes neizmeta? :)


IlzeP 01.maijs, 20:37

Vai nav kāds sinonīms? Initas sarakstā neatrodu.


angel 01.maijs, 20:33

Paldies!


VijaS 01.maijs, 20:30

Tā pati parastā apmalpiepe, tik forma īpatnējāka...


VijaS 01.maijs, 20:26

Dažādlapu sekstīte.


Ziemelmeita 01.maijs, 20:26

Paldies,Ilze! Tagad zināšu, jau vakar klausijos, bet neizdevās ierakstīt.


VijaS 01.maijs, 20:25

Tievā gludlape.


IlzeP 01.maijs, 20:24

Tas "žēlais" pīkstiens ir svirlītim (sauciens).


VijaS 01.maijs, 20:21

Cerams, nekļūdos :)


VijaS 01.maijs, 20:14

Visticamāk tā - kausiņi apaļīgi un diezgan līdzenām malām.


nekovārnis 01.maijs, 19:38

Šis tā kā mazais tritons, bet tajā pašā dīķī var būt arī lielie. Tie ir krietni lielāki un skatoties no augšas melni.


mufunja 01.maijs, 15:34

Gyromitra fastigiata


marsancija 01.maijs, 13:12

Lai jau tā būtu, man vilku novērojumu pietiek, nav pirmais un noteikti ne pēdējais. Vienkārši zinu, ka šajā apkaimē nav lielu suņu, bet vilku gan drīz būs vairāk kā cilvēku. Jā, pēdu svītru šajā gadījumā redzēt nevarēja, jo tikai dažas iemītas dubļos, pārējās zālē, arī ekskrementu tuvumā nebija. Gāju kopā ar pieredzējušu mednieku.


marsancija 01.maijs, 12:45

Paldies Ansim par manu kļūdu labojumiem!


Pēteris 01.maijs, 11:53

Pateicos!


Gaidis Grandāns 01.maijs, 11:22

Droši vien sajaukta suga ievadot novērojumu. Purva zīlīte?


Vīksna 01.maijs, 10:46

Paldies !


ekologs 01.maijs, 10:19

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 01.maijs, 10:19

Sugu pievienoju


IlzeP 01.maijs, 10:16

Paldies, Ansi!


ekologs 01.maijs, 10:04

Manuprāt Skrejvabole (Acupalpus meridianus).


ArmandsR 01.maijs, 09:54

Paldies par precizējumu!


nekovārnis 01.maijs, 09:46

Tomēr domāju ka praulenis Platycerus caprea - priekškrūšu vairogs ļoti izklaidus punktēts ar lieliem tukšiem laukumiem. Žokļu iekšpuse te pagrūti saskatāma, šķiet vaboles kāja apakšā.


nekovārnis 01.maijs, 09:31

Šis no tiem neizprotamajiem - pēc žokļu formas vairāk pēc P.caraboides, bet priekškrūšu vairoga punktējums drīzāk pēc P.caprea. Ar prauleņiem diezgan bieži tā - grozi uz visām pusēm, bet nevar saprast :)


ekologs 01.maijs, 09:15

Grūti saskatīt augšžokli, bet domas vedina, ka tas ir Zilais praulenis (Platycerus caraboides). Ko Mareks domā?


ekologs 01.maijs, 08:58

Skrejvabole (Amara sp.).


ekologs 01.maijs, 08:36

Paldies par labojumu, Marek! :) Palaidu garām.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:35

Paldies,Marek.


nekovārnis 01.maijs, 08:26

G.viminalis kājas melnas


guta7 01.maijs, 08:26

Paldies par labojumu, kļūda ievadot.


roosaluristaja 01.maijs, 08:12

Ligzda apsē. Neliela. Ligzdā 1 ad.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:02

Paldies,Ansi, par visiem labojumiem.


Ziemelmeita 01.maijs, 07:57

Paldies,Ansi. Vietu zinu, ievākšu.


ekologs 01.maijs, 07:51

Lapgrauzis (Gonioctena sp.) :)


Ansis 01.maijs, 07:33

Jāprasa Agnesei - viņa tai pusē mēdz atrast piramidālos cekuliņus un melnās dedestiņas; var būt tā ziņas nokļuvušas līdz cirviotu kartēm


Ansis 01.maijs, 06:48

Ja iespējams, šo vajadzētu ievākt mikroskopisko pazīmju pārbaudei.


Irbe 30.aprīlis, 23:56

Foto žubīte


Osis 30.aprīlis, 22:06

Paldies Edgar par komentāru!


ekologs 30.aprīlis, 21:28

Manuprāt Amara aenea.


ekologs 30.aprīlis, 21:19

Manuprāt Heliophanus flavipes. Sugu izvēlnē sugas nav.


IlzeP 30.aprīlis, 21:03

Skaitu un foto arī - reta suga, derētu pierādījumi par vairākām.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 19:38

Paldies,Uģi par labojumu.


Antarktīda 30.aprīlis, 18:06

Es domāju,ka tai zosu bāra bija vairākas šādas zosis,bet jāpēta bildes. Vai pievienot katru atsevišķi? Vai tikai skaitu?


dekants 30.aprīlis, 15:34

Pupuķis ierakstā ir foršs :)


IlzeP 30.aprīlis, 11:56

Jānis: "Jā, pēdas nospiedums ar cimdu formāli atbilst neliela vilka pēdas nospiedumam, bet izpaliek taisnais pēdu virknējums. Ja pēdas būtu izsekotas lielāku gabalu (parasti prasība ir vismaz 0,5km), tad varētu saprast, kas un cik tur ir gājuši. "


Ziemelmeita 30.aprīlis, 11:47

Paldies,Marek.


KrisVi 30.aprīlis, 11:35

vizuāli šoreiz nav redzēta. vieta - lai arī tur ir mājas numurs, neviens tur nekad nav dzīvojis, ēku nav, viss zemes gabals aizaudzis ar krūmiem un kokiem, kas pāriet tādā pašā ar krūmiem un kokiem aizaugušā pašvaldības zemes gabalā. vismaz pēdējos 3 gadus vālodze ir ligzdojusi tajā zaļajā pleķī, precīzu vietu nezinu, ir redzēta, regulāri dzirdēta, ir novērots arī, ka bērnus izved. patiesībā sākumā gribēju ierakstīt lakstīgalas dziesmu, kad izdzirdēju vālodzi pat sākumā nenoticēju, jo mājas strazds arī regulāri atdarina vālodzes svilnienus. tomēr šeit vālodzes dziesma ir garāka, kā arī dziedāja tā aptuveni 15min ar nelieliem pārtraukumiem


IlzeP 30.aprīlis, 10:58

Pajautāšu Jānim. Bet manuprāt tajā 1. bildē dzīvnieks ir tā atspēries, ka spilventņi izvērsti uz sāniem, un nevar saprast. Bet, cik zinu, vispār pēc pēdām vilku ir ļoti grūti no dažām suņu šķirnēm atšķirt, neesmu pārliecināta, vai vienmēr darbojas princips ar novelkamu līniju aiz pirmajiem spilventiņiem.


IlzeP 30.aprīlis, 10:53

Attēlos baltpieres. Piezīmēs arī jāizlabo.


guta7 30.aprīlis, 10:37

Ok. Ne vienmēr mežā ir līdzi mērāmais, tāpēc pievienoju cimdu. Varu nākošreiz izlikt zariņu starp spilventiņu nospiedumiem. Kas vēl būtu nepieciešams?


Cardinal 30.aprīlis, 09:31

Inocybe sp?


paliec 30.aprīlis, 09:27

šis varētu būt vai nu Fruticicola fruticum vai Arianta arbustorum mazulis. vēl ir pārāk mazs, lai varētu noteikt.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 08:32

Paldies,Marek.


Irbe 30.aprīlis, 08:13

Varbūt bikšainais?


Irbe 30.aprīlis, 08:01

Varbūt bija domātas baltpieres?


Irbe 30.aprīlis, 07:57

Foto nebūs stērste


IlzeP 30.aprīlis, 07:25

Pēc attēliem noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 30.aprīlis, 07:24

Jānis Ozoliņš komentē, ka sugas noteikšanai labāk fotografēt pēdas apakšpusi.


IevaM 30.aprīlis, 07:23

Īsknābja zoss


IlzeP 30.aprīlis, 07:23

Jānis Ozoliņš domā, ka attēlā redzamas lapsas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:21

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:20

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Neredzu neko raksturīgu, nav info par tālāku pēdu izsekošanu".


IlzeP 30.aprīlis, 07:19

Vai novērotājai ir pieredze lūša balss atpazīšanā?


IlzeP 30.aprīlis, 07:15

Jānis Ozoliņš šīs neakceptē kā lūša pēdas. Ļoti izplūdušas, grūti nosakāmas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:14

Jānis Ozoliņš šo neakceptē par lūša pēdu.


IlzeP 30.aprīlis, 07:12

Vai redzētas tikai pēdas? Jānis Ozoliņš šīs neatzīst par lūša pēdām.


IlzeP 30.aprīlis, 07:00

Var pazīt pēc spalvainajām kājām, salīdzinoši (ar klijānu) vienmērīgi brūnā apakšpuses krāsojuma u.c.


Antarktīda 30.aprīlis, 06:58

pedējā bildē, zoss kreisajā malā


dziedava 30.aprīlis, 00:47

Paldies, Ansi! Ar tādiem noliektiem galiem nebūtu ienācis prātā.


bišudzenis 29.aprīlis, 23:48

vieta netipiska Vālodzei. vai vizuāli redzēta?


nekovārnis 29.aprīlis, 22:59

Manuprāt apaļvabole Lamprobyrrhulus nitidus


Ilgonis 29.aprīlis, 21:35

bilde ne tur ieskrējusi


Osis 29.aprīlis, 20:48

Paldies Marek!!


marsancija 29.aprīlis, 20:46

Paldies Marekam un Ilzei par sugu precizēšanu!


Vīksna 29.aprīlis, 20:46

Paldies !


AZandovs 29.aprīlis, 20:37

Paldies!


Ziemelmeita 29.aprīlis, 20:24

Paldies,Ansi.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 19:59

Paldies, Edgar! Kaut ko neizpētīju līdz galam.


Ansis 29.aprīlis, 19:54

Tur viņa aug daudz! Šis vīrišķais augs ar putekšņlapu spurdzēm; sievišķo augu ziedi neuzkrītošāki, sarkani.


Ansis 29.aprīlis, 19:51

Kļavai ir vairākas formas ar sārtām lapām, dažas drīz pēc plaukšanas top zaļas, bet citām lapu sārtums saglabājas visu vasaru.


Ilgonis 29.aprīlis, 19:45

paldies, nekad nebiju redzējis


nekovārnis 29.aprīlis, 18:46

Iespējams Evarcha ģints lēcējzirneklis, mātīte.


Amanda 29.aprīlis, 18:32

Varbūt mazais ērglis


Vīksna 29.aprīlis, 18:24

Paldies !


nekovārnis 29.aprīlis, 18:12

Pēc ūsu posmu proporcijām drīzāk M.atomarius


nekovārnis 29.aprīlis, 18:01

Iespējams :)


Vīksna 29.aprīlis, 17:35

Klijāns vai ērglis, pa gabalu ne pārāk liels ? Iepriekš gan vārna ko lielu dzina prom. Mežs pamatīgi izzāģēts un vēl tagad privātajam notika mežizstrāde.


IlzeP 29.aprīlis, 17:21

Dziesma vai saucieni? Aplikācija vienmēr jālieto piesardzīgi - tikai komplektā ar zināšanām.


IlzeP 29.aprīlis, 17:18

Paldies! Medni, ko var paņemt rokā, saucu par traku.


IlzeP 29.aprīlis, 17:16

Būs vien jāievilina tajā mežā gļotsēņu komanda :)


ekologs 29.aprīlis, 15:05

Nav kāda no Margarinotus sp.?


MT 29.aprīlis, 14:49

Ļoti agresīvs nebija.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 13:40

Ak tā. Paldies, re kā neieskatījos kārtīgi!


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 13:36

Bildē visi mazie ķīri.


Dainis_Trušelis 29.aprīlis, 13:17

Izcēlu māti no ligzdas


jsobolenkova 29.aprīlis, 13:04

Dzirdēts un identificēts izmantojot "Merlin" aplikāciju


Ziemelmeita 29.aprīlis, 11:55

Paldies,Ivar.


BI 29.aprīlis, 11:41

Nezinu vai "traks", bet gredzenojot ņemts ar rokām un tagad kontrolējot izskatās līdzīgi.


VijaS 29.aprīlis, 11:33

Te ir kopā divas sugas. Sarkanīgā labajā pusē ir šūnu daudzpilīte. Ar dzelteno kreisajā pusē jau ir sarežģītāk - varētu būt kāda no pilienītēm Hemitrichia vai Trichia, taču mulsina staipīgie sporu mākoņi... Vajadzētu paraudziņu.


IlzeP 29.aprīlis, 11:06

Vija, vai vari, lūdzu, uzmest aci arī šai? https://dabasdati.lv/lv/observation/3fefa11f4add72b6b93ebfb19da09bbf/


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 11:03

Kalnu stāvdivzobe Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum). https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/204123/1/dicranum_montanum_swissbryophytes_20210324.pdf


IlzeP 29.aprīlis, 10:33

Agrākais novērojums pavasarī, ja neskaita tos gadījumus, kad ziemojuši un nākuši pie barotavām. Vai suga droši noteikta?


Ziemelmeita 29.aprīlis, 09:33

Paldies,Vija.


VijaS 29.aprīlis, 09:32

Kazeņu daudzpilītēm tonis oranžīgāks, garākas kājiņas un galviņas diezgan apaļīgas. Šūnu daudzpilītes ir sarkanīgākas, kājiņas tām nav tik izteiktas, un galviņas izstieptas, sakārtotas tādā kā buntītē, tāpēc pēc sporu izbiršanas kausiņi ir dziļāki un veido sakopojumu, kas izskatās pēc medus šūnām. Un tipiska šūnu daudzpilītes pazīme - sporu masa ir staipīga. To arī te var redzēt - izskatās kā notecējušas :).


IlzeP 29.aprīlis, 08:19

Ar kādu tehniku var šādu dabūt?


IlzeP 29.aprīlis, 08:15

Interesanti! Ilmār, vai šis ir no "trakajiem medņiem", kas bijis pērn saķerts un apgredzenots?


IlzeP 29.aprīlis, 08:14

Paldies par skaidrojumu!


IlzeP 29.aprīlis, 08:12

Ir, ir!


Vīksna 29.aprīlis, 00:27

Paldies !


Vīksna 29.aprīlis, 00:17

Paldies !


Vīksna 28.aprīlis, 23:33

Paldies !


MT 28.aprīlis, 23:32

Paldies par informāciju!


nekovārnis 28.aprīlis, 23:12

Smecernieks, iespējams Hypera sp.


ekologs 28.aprīlis, 23:05

Jā, arī:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts