Aktīvie lietotāji: 238 Šodien ievadītie novērojumi: 535 Kopējais novērojumu skaits: 1804843
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Novērojuma dati
Izdrukāt

Gļotsēnes -> Gļotsēnes Physarum sp. -> 1

Pumpurīte (nenoteikta), Physarum sp.

Novērojuma laiks 16-Oct-2023 plkst. 11:17
Pievienots03-Dec-2023
Administratīvā teritorijaĀdažu novads
Ziņotāja saglabāts vietas nosaukums
Skaits1
StatussSporu stadijā
NovērotājsLaimeslācis
Pilnais saraksts
PiezīmesPusnogāzies, nedzīvs vītols. Apakšpusē. Daudzas ar pelējumu.

Pievienotie foto:


Pēdējie novērojumi
Ascomycota sp. - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lichenes - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lichenes - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lichenes - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lichenes - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lachnellula sp. - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Lichenes - 2024-02-22 Sandra.Raudule
Nezināms
Ignotus
@ Grislis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 22.februāris, 21:04

Jau sapratu,ka nebūs viegli, nu bet mēgināšu.


roosaluristaja 22.februāris, 20:57

Lielajai zīlītei vispār ir ļoti plašs repertuārs. Nav nemaz tik viegli iemācīties.


Ziemelmeita 22.februāris, 20:39

Paldies,Uldi. Tāda aizdoma jau bija, bet vēl tik labi nepārzinu putnu balsis.


roosaluristaja 22.februāris, 19:16

Datu bāzē ir dublējošies ieraksti - "asku sēne Capitotricha bicolor" un "sēne Capitotricha bicolor". Vienu vajadzētu tā kā izdzēst. Grūti pat ieteikt kuru.


Ziemelmeita 22.februāris, 19:09

Paldies, pietiks ar lākturīti. Galvenais zināt kā izskatās,lai labā laikā atpazītu.


dziedava 22.februāris, 19:06

Paldies, Ansi!


dziedava 22.februāris, 18:59

Sapelējis kaut kas. :) Vijai varētu būt taisnība, tonis vairāk uz lākturītēm. Bet noteikt līdz sugai tādu sapelējušu var izrādīties neiespējami.


VijaS 22.februāris, 18:54

Gadu iepriekš uz tā paša bluķīša arī bija https://dabasdati.lv/lv/observation/d33591ac509e9134687cab96ce6b8014/


Osis 22.februāris, 18:40

Paldies Edgar!


VijaS 22.februāris, 18:33

Vai varbūt lākturīte?


Ziemelmeita 22.februāris, 18:27

Julita, paskaties, lūdzu, vai uz pareizo pusi domāju, varētu bùt kāda kocīte?


Ziemelmeita 22.februāris, 18:23

Interesanti, pagaidām tā arī neuzzināsim vai jauna suga, varbūt kādreiz tiks vairāk izpētīts,tad…


dziedava 22.februāris, 18:17

Nezinu, man nav tādas pārliecības. Drīzāk kaut kas tur vēl nav līdz galam izpētīts, kāda jauna suga zinātnei :) Es teiktu, ka pēc parastā neizskatās, vnk nav alternatīvu.


Osis 22.februāris, 18:12

Neesmu pārliecināts vai būs pareizā zoss.


nekovārnis 22.februāris, 18:09

Es tādus Stenus īspārņus vairāk lieku, ja bilde daudz maz asa padevusies. Varbūt nākotnē noder :) Pagaidām, ar šī brīža zināšanām un iespējām, tā noteikšana rādās diezgan bezcerīga. Ir kādreiz mēģināts, bet tad paskatos Latvijas vaboļu listē + iespējamās sugas poļu lapā un ir tād "oi" :D Ja vēl visām tām sugām internetā būtu pases foto, bet tai pašā kerbtier.de - no 1537 vācijā reģistrētajām īsspārņu sugām lapā pārstāvētas tikai 273 sugas (18%). Ej nu zini cik vēl ir to līdzīgo Stenus :D


Ziemelmeita 22.februāris, 18:04

Paldies,Julita. Tad sanāk,ka parastais jaunībā var būt tik skaisti rozā.


dziedava 22.februāris, 17:18

Pārjautāju par sporu grupēšanos un pēc tam par sākuma rozā toni, uz ko Edvīns atbildēja: "Yes, the spores are in very loose clusters. The original descriptions of R. lycoperdon and R. splendens do not give us a clue about this character. Meylan's description of R. jurana does not mention clusters, so I guess this it does not have such clusters. Nannenga-Bremekamp, in her books, states the difference (clustered in lycoperdon and free in splendens/jurana). Meylan emphasises the paler and somewhat smaller spores in jurana. I took a second look at you specimen (#4, the one depicted here), and am reconsidering my ID. I see now that the spore mass colour is much darker than I usually see in R. jurana. That, along with the spore clusters indicate R. lycoperdon (plus the growth habit and peridium). Your specimen #5, however, has more cinnamon coloured spore mass and not prominent spore clusters. The pseudocapillitium is rather similar in both and I guess I paid too much attention to this when I made my assessment. Sorry." (#5 bija Vijas novērojums ar rozā sākumu) Un par rozā sākumu, ka tad tas nevar būt atšķiršanas pazīme: "Apparently not. I have never used that character, anyway. Martin & Alexopoulos says creamy white for R. lycoperdon and white through rose for the other two." Man personīgi gan šķiet, ka krāsai ir nozīme. Iespējams, viss vēl nav līdz galam izpētīts.


dziedava 22.februāris, 16:46

Nu ja Edvīnam par šo nav nevienas hipotēzes (sk. FB), tad es tomēr neriskēšu atstāt to kā noteiktu sugu.


Ziemelmeita 22.februāris, 16:45

Paldies,Uldi.


kamene 22.februāris, 16:28

Paldies, Uldi, par tik daudzu sēņu noteikšanu. Bet šī bija tiešām labā ozolu mežā.


dziedava 22.februāris, 16:10

Apskatīju no šīs hipotēzes viedokļa, tiešām atbilst, lai arī pati mikroskopējot horizontālas rievas uz kausiņa nesaskatīju.


ekologs 22.februāris, 15:33

Iespējams mīkstspārņa kāpurs, varbūr Cantharis fusca:)


ekologs 22.februāris, 15:18

Vai gadījumā nav Īsspārnis Quedius molochinus? Sugu sarakstā neatradu.


ligausis 22.februāris, 14:53

Blakus šai ligzdai 150m attālumā vēl 2 ligzdas, kas šķiet nav bijušas apdzīvotas


roosaluristaja 22.februāris, 14:47

Aplikācijas versija sakrīt ar Initas versiju, tā kā domāju diezgan droši varam pieņemt, ka šī versija ir pareiza


roosaluristaja 22.februāris, 13:35

Varētu tā būt. Krāsa tikai dīvaina. Parasti ir daudz gaišākas


dziedava 22.februāris, 12:16

B.foliicola līdzīgākie foto: https://www.fredmiranda.com/forum/topic/1783400/0


dziedava 22.februāris, 12:14

Pats Edvīns gan paliek pie viedokļa par dzelkšņaino kapilīciju, tāpēc P.nudum īsti nē. Tā ka nu nezinu. Manā skatā ir P.nudum ar šaubīgu kapilīciju, kas varētu definēties P. cf. nudum. Vai arī turēties pie dzelksnītēm, tad tuvākā sanāktu B cf. foliicola.


Osis 22.februāris, 11:46

Paldies Edgar par labojumu!


dziedava 22.februāris, 11:01

Vēl jāņem vērā, ka 2011. gadā atklāta līdzīga suga Physarum parvicalcareum, kas auga priežu mežā uz viršiem (kātiem un lapām).


dziedava 22.februāris, 10:44

P.nudum ir arī Myxokeys.pdf (ko pastāvīgi aizmirstu lietot), pēc tā arī tīri labi sanāk.


roosaluristaja 22.februāris, 08:42

Nedomāju, ka tas var būt pūpēžveidīgais. Tādi kausiņi pūpēžiem teorētiski varētu rasties, kad sporas izmet, bet pašai sēnei jāizskatās pēc vecas pļeckas, bet šitās ir tīri svaigas. Domāju viņas ir tādas kausveidīgas no dzimšanas


dziedava 22.februāris, 08:27

Uldi, ja mikroskopijā tās sporas nav vnk pieklīdušas, tad tās Tarzetta neatbilst. Tādi sporu ezīši raksturīgi kādām pūpēžveidīgajām, bet vai no tādām var palikt tādi kausiņi - nezinu.


roosaluristaja 22.februāris, 07:55

Varbūt kaut kas no Tarzetta ģints


dziedava 21.februāris, 22:29

Mikroskopijas foto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3564629083796924/ Lasu Physarum nudum aprakstus un man šī ideja patīk. Neuberta noteicējā ir minēts, ka sporas grupējas (tas gan nav oriģinālajā īsajā aprakstā), un ja tā paskatās šī novērojuma mikroskopiju, tad vienmērīgi izkliedētas sporas tiešām nav, var redzēt grupiņas. B.foliicola gan arī sporām var būt grupas, kas viegli izjūk. Norvēģijā P.nudum noteikta kā cf. tāpēc Edvīns raksta, ka tik labi to nezina. Ar attēliem šai sugai ir pavisam bēdīgi. Franču noteicējā tās nav vispār, arī ne apraksta. Neubertam pie apraksta ir tikai kapilīcija un sporu zīmējums. Sporas ar tumšāku kārpu grupām, to saskatīt arī šim novērojumam var (B.foliicola sporām nav minētas tumšākas kārpu grupas). Te ir hipotētiski noteikta: https://www.inaturalist.org/observations/62968020 Vēl varētu saņemties iztulkot Neuberta aprakstā rūpīgi visu tekstu.


pustumsa 21.februāris, 21:19

Paldies


pustumsa 21.februāris, 21:18

Paldies


roosaluristaja 21.februāris, 21:04

Man arī izskatās pēc dzeltenās tauriņpiepes.


adata 21.februāris, 20:19

Jauki, ar to arī pietiek, ka pārliecinājos - tās tur dzīvojas vairāk kā uz vienas kritalas!


guta7 21.februāris, 20:18

Paldies par labojumu!


roosaluristaja 21.februāris, 20:08

Tas nevar būt lapkoka celms. Es uzdevu pārbaudīt savu versiju (C.borealis) aplikācijai un viņa izdeva tikai vienu atbildes versiju parasto trīs vietā. Tas par 99% nozīmē, ka atbilde ir pareiza.


Ansis 21.februāris, 20:04

Ģeneratīvie augi (daudzi ar periantiem), tamdēļ atšķirīgi


roosaluristaja 21.februāris, 20:03

Šī tiešām ir sēne? Ļoti futūristisks izskats


dziedava 21.februāris, 20:01

Pirmajā foto arī kazeņu, jo galviņas diezgan apaļīgas, nav garas izstieptas. Kapilīcija pavedieni arī neizskatās staipīgi. Par otro foto grūti saprast. Ja viss auga kopā, es drīzāk teiktu, ka visas ir kazeņu


VijaS 21.februāris, 19:56

Virspuse izskatās pēc dzeltenās tauriņpiepes. Apakšpuse nav apskatīta?


VijaS 21.februāris, 19:47

Trešajā attēlā redzamas kazeņu daudzpilītes - ar tievākām, garākām un tumšām kājiņām.


roosaluristaja 21.februāris, 19:14

Pēc aplikācijas domām Gymnopilus junonius. Interesanta suga. Taču pirmkārt sēnes ir ļoti vecas, otrkārt atraduma fotodokumentācija nav tā labākā. Tā kā neņemos izteikt savu vierdokli. Var konsultēties ;pie Gaida G. Viņš šo sugu labi pazīst. Tiesa šaubos, vai viņš to ir redzējis šadā paskatā


ekologs 21.februāris, 19:11

Te tādi labirinti:) Lieku uz Stenus cicindeloides :)


roosaluristaja 21.februāris, 19:02

Neatkarīgi no tā, kas šī ir par sugu, pie interesantajiem šādu veidojumi var ieķeksēt. R.flava (flavescens) it kā atbilst visvairāk. Atbilstoši www.senes.lv visas t.s. "dzeltenās korallenes" ir ļoti retas. Tiesa pastāv arī informācijas trūkums par šīs ģints sugu atradnēm. Vienīgais izņēmums ir ļoti parastā Ramaria (Phaeoclavulina) eumorpha


mufunja 21.februāris, 18:37

Сik tas ir sarežģīti, bet interesanti. Varu nosūtīt vēl divus gabalus.:))


dziedava 21.februāris, 18:25

Esmu diezgan pārliecināta, ka tā ir tā pati apaļīgā sprodzīte, kas jau noteikta, jo atrasta apmēram turpat un izskatās apmēram tāpat. Šobrīd es neko vairāk tāpat nevarēšu pateikt, jo sprodzītes šobrīd tiek pētītas zinātniskā līmenī un jaunās sugas vēl nav izdalītas, resp., oficiāli aprakstītas. Ja būs iespēja nodot paraudziņus sprodzīšu pētniecei Iryna Yatsiuk, tad nodošu no abiem paraudziņiem. Liels paldies, ka materiāla ir pietiekoši! :) Manai noteikšanai, kad zinātnieki vēl tikai nodarbojas ar sugas dalīšanu, nav īpašas nozīmes.


dziedava 21.februāris, 18:17

Barkodēšana nozīmē sugas noteikšanu ar tās pašas sekvencēšanas palīdzību, t.i., uztaisa parauga "svītrkodu" un salīdzina ar esošo sugu sekvenču (svītrkodu) datubāzi. Un tad vai nu pēc datubāzē atrasta atbilstoša svītrkoda (ar noteiktu sugu) vai nu nosaka sugu, vai secina, ka datubāzē tādas nav. Barcode=svītrkods Metabarkodēšana ir vēl interesantāka metode, kad paņem paraudziņu ar nezināmu skaitu sugu un izdod laukā visu parauga sugu sarakstu (nu, kam atrod atbilstošas sugas) :)


adata 21.februāris, 18:13

Julita, saprotu Jūsu aizņemtību, bet varbūt šis ir vienkārši palaists garām? Šodien, atklājoties visādiem retumiem, atcerējos šo. Paraudziņš ir pie Jums.


adata 21.februāris, 17:57

Paldies, Julita! Pareizi Jūs sakāt, ka citādos substrātos un biotopos mīt potenciāli jaunas sugas! Paldies Edvīnam, prieks, ka kopīgiem spēkiem atklājam ko jaunu! Vēl gribu Jums jautāt, kas ir barkodēšana ( ir dzirdēts saistībā ar gļotsēnēm)? Par sekvencēšanu skaidrs.


roosaluristaja 21.februāris, 17:27

Tie nav pūpēži, bet kaut kādas pavisam jaunas lapiņsēnes. Neņemos minēt pat ģinti


roosaluristaja 21.februāris, 17:20

Izskats, protams, krimināls bet vajadzētu būt pareizi. Tajā punktā es pūces provocēju, kad vēl veicu tur uzskaites. Perspektīva vieta


dziedava 21.februāris, 17:00

Priekš sekvencēšanas vajag labu paraugu, lai gadījumā, ja tā izrādās jauna suga zinātnei, to varētu labi aprakstīt - vajag gan saglabāt neskartu tipa (galvenajai jaunās sugas) kolekcijai, gan dažāda veida analīzēm - ne tikai sekvencēšanai, bet arī mikroskopēšanai. Un lai paliek vēl paraugi, ar kuriem var padalīties, lai salīdzinātu ar citām sugām. Tur vajag daudz materiāla. Tāpēc ir labi, ka ir ievākts vēl viens paraugs. :)


dziedava 21.februāris, 16:57

Sekvencēšana - ciktāl es to saprotu, tā ir DNS analīze, ar kā palīdzību pētītais gļotsēnes paraugs dabū savu raksturīgo "svītrkodu". Vienas sugas pārstāvjiem tie svītrkodi ir ļoti līdzīgi, arī ģints ietvaros ir samērā līdzīgi. Tāpēc šobrīd tik ļoti notiek sistemātikas izmaiņas, jo pēc tiem "svītrkodiem" redz, ka "vienas sugas" ietvaros ir ļoti atšķirīgi svītrkodi, kas liek ne tikai izdalīt atsevišķas sugas, bet pat atsevišķas jaunas ģintis. Te var paskatīt sekvenču datubāzi: https://dna.myxomycetes.org/ Uzklikšķinot uz "Sequences" var redzēt iekļauto paraugu aprakstus - katra rindiņa viens paraugs. Un ir kolonna "Sequence", kurā var redzēt tos "svītrkodus", kas te ir ļoti gara burtu kombinācija. Lai sekvencētu, jābūt īpašai aparatūrai, to mēs tā paši nevaram izdarīt. Jāatrod kādu, kam ir tādas iespējas. Ne tikai ārēji līdzīgām gļotsēnēm var izrādīties atšķirīgi DNS kodi, - var gadīties arī otrādi - gļotsēnes izskatās atšķirīgi, bet DNS ir ļoti līdzīgi. Tā var gadīties, ja gļotsēne augusi nepiemērotos / citādākos apstākļos, kā iespaidā izskatās citādāk, bet suga ir tā pati. Šajā gadījumā, ja sekvencētu šo paraugu, tātad, varētu noskaidrot, vai dīvainās sporas ir kādas vēl nezināmas sugas pazīme (tātad zinātnei jauna suga), vai varbūt apstākļu iespaidā tādas radušās (tad varētu būt kāda parasta suga). Bez sekvencēšanas mēs varam tikai minēt.


mufunja 21.februāris, 16:26

Cik interesanti. Kas tas ir?(( Kas tas ir sequencing...?


roosaluristaja 21.februāris, 16:06

Aplikācija iesaka Mycena rosea. Tomēr es neņemos noteikt līdz sugai šīš ģints pārstāvjus


roosaluristaja 21.februāris, 15:38

Jā, varētu tā būt. Iespējams, ka tad tā vispār nav Otidea


marsancija 21.februāris, 15:35

Paldies Uldim par manu sēnīšu noteikšanu!


dziedava 21.februāris, 15:27

Uldi, paskatīju, ka Otidea alutacea viena puse iešķelta. Te ir drīzāk apaļi kausiņi. Ja saplaisājusi mala, tad tas ir nejauši. Drīzāk būs kas cits.


roosaluristaja 21.februāris, 15:14

Pie šādām sēnēm aplikācija nepalīdz. Tā kā nosaukums paliek nezināms


roosaluristaja 21.februāris, 14:47

Aplikācijas versija. Rakstīts, ka ļoti reta suga. Bet manuprāt te nav variantu. Tie dzeltenie plankumi padara šosugu nesajaucamu


BI 21.februāris, 14:34

Vispār jau meitene, Gredz. 20.05.2022. kā mazulis pie Dreiliņiem


roosaluristaja 21.februāris, 14:27

Aplikācijai patīk Initas versija. Ticams, ka ta arī ir


roosaluristaja 21.februāris, 13:40

Mūsdienās gan ir Phaeoclavulina, tāpat kā Ramaria eumorpha arī ir Phaeoclavulina. Bet tās ir nianses. Pārliecinoša krāsa, viss kā vajag.Arī aplikācija nešaubīgi iesaka šo versiju


dziedava 21.februāris, 13:08

Apsveicu! Labs nāk ar gaidīšanu :D, vērtīgs novērojums! Priekš sevis pierakstu, ka svarīgi rūpīgāk attiekties pret augļķemeņa izmēriem. Mani mērījumi bija 0,6-0,8mm, bet sugas franču noteicējā - 0,2-0,5 mm. Tas laikam arī bija iemesls, kāpēc šo sugu neizskatīju. Rūpīgāk papētot paraudziņu, redzams, ka augļķermeņi ir dažādos izmēros. Mani mērījumi attiecās uz lielākajiem, ko pieņēmu par tipiskiem un mazos - par neizaugušiem. Bet patiesībā laikam mazie bija tipiskie, bet lielie - pāraugušie ;).


VijaS 21.februāris, 12:56

Stūrītis tur tāds, ka īsto kritalu atrast viegli un sajaukt nav ar ko, tā vismaz nebūtu problēma. Tik jāpiestaigā biežāk - parasti dienas izrādās par īsu, lai tik "tālu" aizietu ;). Un jācer, ka izaugs vēlreiz...


Aleksejs Šarīpins 21.februāris, 12:51

Sveiki! Vai ir iespējams papētīt bildes oriģinālu kur ir redzami gredzeni? Uz doto brīdi izskatās, ka putns varētu būt no Somijas.


dziedava 21.februāris, 12:48

Tev būs tur jāatrod vēlreiz, tikai labākā stāvoklī :D, lai var ievākt sekvencēšanai


roosaluristaja 21.februāris, 12:46

Manuprāt viss labi atbilst sugas aprakstam. Izņemot atkal smaržas un garšas. Rakstīts, ka smaržo pēc kartupeļu lakstiem. Labi - tas nav tālu no zāles. Bet, attiecībā uz garšu, minēts, ka garšo pēc gurķiem. Rieksti īsti līdzīgi nav


roosaluristaja 21.februāris, 12:02

Indīga, tomēr veseliem cilvēkiem it kā nav pārāk bīstama, tā kā pagaršot var.


Ivars Leimanis 21.februāris, 09:40

Ahā! Paldies! Tad šaubu nav. Atvainojos par saviem maldu līkločiem! :)


Irbe 21.februāris, 08:57

Paldies!


roosaluristaja 21.februāris, 08:35

Pēc aplikācijas domām Otidea alutacea. Manā rīcībā nav informācijas par šādas sugas sastapšanu Latvijā. Igaunijā pēc elurikkus.ee 26 ziņojumi. . Vizuāli it kā paskats principā O.K. Bet tās kausveida sēnes ir viltīgas patiesi, tā kā, kas viņu zin.


dziedava 21.februāris, 07:32

Edvīna Johannesena komentārs par paraudziņu: "This is how I perceive Reticularia jurana; thin, frayed pseudocapillitium." Par sporām vēl viņam pārjautāšu.


dziedava 21.februāris, 07:30

Edvīna Johannesena komentārs par paraudziņus: "In my opinion this is C. atrofusca. Very little material to work with, but one calyculus was perfect and very clearly showed the dark, concentric rings. Granules rather dark and nodes hardly thickened." Šo es pārbaudīšu, jo tādas hipotēzes nebija. Man ir aizdomas, ka Latvijā kā C. atrofusca ir noteikta zinātnē neaprakstīta suga. Tā tika noteikta pēc tās pašas pazīmes, ko Edvīns te apraksta (Edvīns pats noteica pēc foto), bet izskatījās pavisam citādāk.


dziedava 21.februāris, 07:26

Edvīns Johannesens apskatīja arī paraudziņu. Viņa komentārs: "In my opinion, this is a Badhamia species. The general habit, the thin, fragile peridium, the (very) loosely clustered spores, and the badhamioid capillitium, all point in the direction of Badhamia. The capillitium looks physaroid in RL, but I see no hyaline connections in TL. I have been through all the books and keys I have, and I don’t find a Badhamia that matches. (No Physarum, either, for that matter.). I hope you have a nice specimen for sequencing."


VijaS 20.februāris, 23:43

Paraudziņš tika nosūtīts Edvīnam Johannesenam. Viņa teiktais: "I really don’t know what this is. Without capillitium, it’s very difficult. I have never seen spores like this. Some look a bit like Symphytocarpus cristatus, some more like S. trechisporus. But the long, slender stalks/columellae don’t fit either. My gut feeling is that this is a Stemonitis, but I don’t know any species with such spores. Candidate for sequencing."


dziedava 20.februāris, 23:33

Tā kā man šāda suga nav pazīstama, tad es vēl pati papētīšu un rīt nomainīšu sugu. :)


dziedava 20.februāris, 23:32

Edvīns Johannesens apskatīja paraudziņu: "Physarum daamsii in my opinion."


dziedava 20.februāris, 23:31

Edvīns Johannesens: "These spores cannot possibly belong to S. fusca, even one of these varieties. The stalks appear not to be hollow. Even with the appearence of Stemonitis (fragmented surface net) and very long, slender sporocarps, I feel quite convinced that this is Stemonitopsis hyperopta var. landewaldii. Check against the original description."


dziedava 20.februāris, 23:29

Edvīns: "I have been struggling with this one. Not perfectly matured, which makes it even more difficult. I believe it’s a Comatricha (stalks are not hollow, as far as I can judge). The best fit is Comatricha filamentosa, but it will have to be a cf. It is not the same as the Norwegian specimen of C. filamentosa, but I will look further into the latter (not sure the ID is correct)."


dziedava 20.februāris, 23:25

Edvīns Johannesens apskatīja paraudziņu.Mans priekšlikums bija Reticularia intermedia. "To be honest, I don’t have a clear understanding of what R. intermedia is (I doubt it’s a good species). What I have received here, judged by the pseudocapillitium, is R. jurana."


dziedava 20.februāris, 23:22

Edvīns Johannesens apskatīja paraudziņu: "Didymium nigripes to me. The rather long, brownish stalks, the large crystals (mostly larger than the spores), and the groups of larger warts on the spores (size is ok to me) are critical characters."


dziedava 20.februāris, 23:21

Edvīns Johannesens apskatīja paraudziņu. Mans priekšlikums bija Badhamia foliicola. "I would say B. cf. foliicola. The capillitium is not quite typical, rather physaroid. I have considered Physarum nudum, but I don’t know that species well enough. It’s possible that B. foliicola can look like this when poor in lime. Nannenga (Lado) notices that the capillitium can be rather physaroid."


guta7 20.februāris, 22:31

Bija aizdomas arī man, tātad būs želejas. Paldies par palīdzību!


VijaS 20.februāris, 22:23

Nevarētu būt želejas flēbija?


VijaS 20.februāris, 22:01

Paldies par labojumiem, Uldi!


guta7 20.februāris, 21:48

Paldies, Uldi, par palīdzību noteikšanā!


roosaluristaja 20.februāris, 21:47

Ja tā ir apse, tad Phellinus populicola


mufunja 20.februāris, 14:10

Oho. Šķiet, ka tā bija priede.))


roosaluristaja 20.februāris, 12:57

Pēc aplikācijas domām lapegļu piltuvene. Lapegļu tur droši vien nebija, bet varot būt arī skujkoku mežos. Manuprāt normāli atbilst


dziedava 20.februāris, 12:36

Paldies, Uldi, noteikti dabā neatcerējos nosaukumu, tāpēc bija palikusi nenoteikta.


roosaluristaja 20.februāris, 12:27

Biscogniauxia sp.


roosaluristaja 20.februāris, 11:53

Nu šis nu gan nevarēja būt E celms. Tad varbūt iepriekšējais arī tomēr bija lapu koks


roosaluristaja 20.februāris, 11:29

Visas Hypoxylon sp. aug uz lapu kokiem. Ja tā bija egle, tad šis variants neder


Ilze Ķuze 20.februāris, 11:24

Ivar, Ansis to vietu apskatīja dabā.


Ziemelmeita 20.februāris, 10:01

Jaunā uz vasaru, pagājušajā gadā bija daudz un bagātīgas, cerams,ka šogad būs tāpat.


dziedava 20.februāris, 09:54

Vēl tagad ir jāsagaida pirmā 2024. gadā izaugusī :)


dziedava 20.februāris, 09:53

Mikam nebija 2024. gada novērojums.


dziedava 20.februāris, 09:49

Tas ir rētā uz sveķiem? Kādam kokam? Droši vien ir Sarea resinae


Ziemelmeita 20.februāris, 09:49

Paldies,Julita. Nav man pirmais. Gada sākumā Mikam bija pirmais.


Irbe 20.februāris, 09:25

Krauķis


imis23 19.februāris, 22:45

Zīdītājs noteikti. Alnis, staltbriedis vai stirna, nav aptuvenā lieluma.


Mareks Kilups 19.februāris, 21:27

kopā Užavas laukos vismaz 500


Matrus 19.februāris, 21:09

Paldies par Lietuvas gredzena kontroli, papildināju datubāzi!


Matrus 19.februāris, 21:08

Pateicos par gulbju kontrolēm, intersants ir poļu gulbis (Cyg olo immutabilis) ar gredzenu EV403 - mātīte, kā jaunais putns apgredzenota 2015. gada 1. oktobrī, līdz šai dienai novērota tikai gredzenošanas vietā un tikai 4 reizēs (25.03. un 05.04.2021., 17.04.2022. un šajā dienā 09.02.2024. (pēc 663 dienām). Droši vien jau pirmais pavasara migrants, jo šajā dienā viens cits jauns gredzens, kas nav novērots ziemas mēnešos iepriekš, nolasīts Daugavā pie Ķengaraga.


nekovārnis 19.februāris, 19:19

Paldies, Uģi! :)


mufunja 19.februāris, 18:08

Jā, ļoti mazs, 1mm :)


ekologs 19.februāris, 17:13

Jā, tiešām vairāk pēc Dromius agilis.


ekologs 19.februāris, 17:01

Paldies, Uģi! :)


Kiwi 19.februāris, 16:44

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Miksrieksts 19.februāris, 16:07

Kāda maza skaista asku sēne


VijaS 19.februāris, 15:40

Tiešām sanāk attīstība. Tas sākums bija tik sen, ka jau aizmirsies :)


CerambyX 19.februāris, 15:12

Drīzāk kāds Dromius (agilis vai kā).


BI 19.februāris, 15:02

Gredzens EV673, Gredzenots 27.7.2014. kā mazulis Turlavā


dziedava 19.februāris, 14:36

Jā, Iveta, taisnība! :)


VijaS 19.februāris, 13:50

Paldies, Ansi!


Irbe 19.februāris, 13:06

Kajaki un sudrabkaija


Osis 19.februāris, 10:48

Paldies Uldi!


Osis 19.februāris, 10:47

Paldies Uģi / septembris tomēr, jā:)


Osis 19.februāris, 10:44

Paldies Uldi!!


Ziemelmeita 19.februāris, 10:37

Paldies,Uldi. Tik pūkainu saraino vēl nebija nācies sastapt.


Vīksna 19.februāris, 09:16

Paldies !


CerambyX 19.februāris, 09:14

Būtu labi precizēt datumu, ielecis februāris, droši vien cits mēnesis bijis.


CerambyX 19.februāris, 09:12

Det. N.Savenkovs


Osis 19.februāris, 09:02

Paldies Uģi!


adata 19.februāris, 07:54

Skaisti, tad jau sanāk attīstība!


roosaluristaja 19.februāris, 07:37

Stingri ņemot, tur laikam tikai pēc sporām var atšķirt. Kā arī F.ferruginosa ir viengadīga, bet F.ferreus daudzgadīga


roosaluristaja 19.februāris, 07:34

Pelēkā nav, bet nevar izslēgt Fuscoporia ferrea. Ļoti līdzīga suga


felsi 18.februāris, 22:10

Pievienoju mikroskopiju.


IlzeP 18.februāris, 21:38

Valdis Pilāts komentēja, ka apraksts tikpat labi varētu atbilst Apodemus agrarius, tādēļ mainu uz nenoteiktu.


felsi 18.februāris, 20:39

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 18.februāris, 20:17

10.-13. bildes - 18. februārī.


mmario 18.februāris, 19:30

un dzirdēts


Osis 18.februāris, 19:28

Skat. linku uz video piezīmēs


Ansis 18.februāris, 18:19

Vajadzētu būt! Tur viņas aug daudz.


dziedava 18.februāris, 18:12

Ui, paldies Marek, es ziņojot gandrīz neko neredzu, l burtu atradu, domāju, ka ar to gana ;)


Ireena 18.februāris, 18:01

Nē, šoreiz tiešām melnā. Gan izskats, gan balss. Riktīga melnā vārna.


nekovārnis 18.februāris, 17:48

Jā, P.mirabilis


Edgars Smislovs 18.februāris, 17:25

Vai pelēkā?


Irbe 18.februāris, 14:07

Cekulpīles


IlzeP 18.februāris, 09:17

Vai nu datums jālabo, vai nospiedusies nepareiza suga


Toms Čakars 17.februāris, 23:10

Paldies!


Miksrieksts 17.februāris, 23:05

Paldies, Renāte!


VijaS 17.februāris, 21:46

Atkārtoti mikroskopējot, sporu rakstu labi neizdodas saskatīt, tāpēc pilnīgas pārliecības nav, pagaidām atlieku uz nenoteiktu.


IlzeP 17.februāris, 21:14

Piedošanu, tiešām abas ziemas.


Osis 17.februāris, 21:11

Sinonīms latīniski: Rheumaptera undulata


meža_meita 17.februāris, 20:46

Pyrenula nitida ir līdzīga, bet tā ir krietni, krietni mazāka, ar gludu laponi un maziem baltiem "punktiņiem" (pseudocyphella). Ar aci diezgan pagrūti ieraugāma.


felsi 17.februāris, 20:04

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 17.februāris, 19:29

Julita, liels paldies, ka pārskatīji! Nu bāc, un es visu vakaru malu uz riņķi parasto komplektu favoginea/persimile/scabra, un pat neiedomājos, ka varētu būt vēl kāda versija...:( Pēc elaterām man vairāk gribējās vilkt uz medaino, bet sporas gan tai neatbilda, pārāk plāns gredzens un nepietiekami saraustīts tīkliņš. Bet elateras pilnīgi noteikti gludas. Izvēloties starp medaino un nolīdzināto, beigās tuvāk tā kā sanāca nolīdzinātajai. Bija jau sajūta, ka ne šis, ne tas...


dziedava 17.februāris, 17:36

Cerams, Tu atceries, ka šīm ir jāskatās, vai elateras ir ar adatiņām vai gludas? Foto nevar saprast, bet O.persimilis jābūt ar adatiņām. Pilnīgi gludas būtu O.affine


dziedava 17.februāris, 17:31

Gļotpūpēžiem svarīgi saprast, vai sporas grupējas, vai ir izklaidus. Pēc tam - svarīgi saprast iekšējās struktūras - vai pavedieni ir sazaroti kā koks ar zariem, vai kā plēves ar caurumiem. Un vēl svarīgi pierakstīt, cik liels ir augļķermenis.


dziedava 17.februāris, 17:21

Te svarīgi pavērot, vai vāciņš nošķeļas pa precīzi taisnu līniju, jo ir visādas līdzīgas sugas. Greizā pilienīte Trichia contorta, kāda cita mizaine vai tai radniecīga ģints, vai cita pilienīte. Krāsas der, bet izvietojums kārpainajai mizainei tipiskāks ir ciešākās grupās, nevis izklaidus pa dažām.


felsi 17.februāris, 17:08

Pievienoju mikroskopiju.


Osis 17.februāris, 14:44

Domāju, ka Sēnes -> Citas sēnes -> Lapkoku sarkankārpainība, Nectria cinnabarina


Edgars Smislovs 17.februāris, 13:55

Man sanāk abas ziemas žubītes.


Ziemelmeita 17.februāris, 13:41

Paldies,Julita.


pustumsa 17.februāris, 13:28

Protams, paldies. Aplikācijā nepareizi ievadījās


CerambyX 17.februāris, 13:11

Tā kā Acalypta sp., iespējams A.nigrina, bet nu jā - jāgaida kad izaugs :)


IlzeP 17.februāris, 11:05

Edgar, bet vai tad pirmā nav žubīte? Bildi pagaišinot, man tā rādās.


Osis 17.februāris, 09:47

Paldies Marek!


Osis 17.februāris, 09:45

Paldies Uģi!


dziedava 17.februāris, 00:42

:D. Paldies, Renāt! O, pat bez mikroskopēšanas nosakāma! :)


meža_meita 16.februāris, 22:12

Paldies par piezīmju slāni :D Nemaz tik bieži šī nav trāpījusies :)


IlzeP 16.februāris, 21:39

Otrajā bildē ziemas žubīte, bet pirmajā izskatās pēc žubītes


Irbe 16.februāris, 16:36

Mazā tik reta, ka bez foto nav ticama.


Edgars Smislovs 16.februāris, 15:41

Vai meža?


finesse 16.februāris, 15:05

paldies :)


Osis 16.februāris, 14:45

Izskatās pēc Tachina Fera


Osis 16.februāris, 14:33

Paldies Mik!


Miksrieksts 16.februāris, 13:59

Jā, porcelāna tintene


Miksrieksts 16.februāris, 13:56

Pēc jaunajām spriežot, izskatās pēc raibās tauriņpiepes


Miksrieksts 16.februāris, 13:45

Izskatās pēc milzu baltmietenes.


Osis 16.februāris, 13:39

Ievu Raibsprīžmetis (Abraxas Sylvata)


dziedava 16.februāris, 13:20

Paldies, Raivo, izskatās laba hipotēze! :)


Vīksna 16.februāris, 12:38

Paldies !


Mežirbe777 16.februāris, 12:34

Iespējams Titaeosporina tremulae.


Miksrieksts 16.februāris, 11:04

Gaileņu dzimta jā, bet man vairāk pēc viļņotās pataurenes izskatās.


Vīksna 16.februāris, 10:47

Paldies !


ekologs 16.februāris, 08:25

Desmitpunktu mārīte (Adalia decempunctata) :)


Vīksna 16.februāris, 00:56

Paldies !


Vīksna 16.februāris, 00:30

Paldies !


felsi 15.februāris, 21:34

Pievienoju mikroskopiju.


adata 15.februāris, 18:58

Šī varētu būt kāda no gailenēm - varbūt sekstainā, bet nu jāskatās sēņu ekspertiem.


nekovārnis 15.februāris, 17:43

Paldies, Edgar! :)


Vīksna 15.februāris, 17:13

2016 g. ziemoja pie 20 acainajiem raibeņiem un vēl citi tauriņi. Tagad tikai 1 tauriņu atradu. Indē te apkārtnē labi, īpaši netālos kāpostu laukus. Pat vasarā arvien mazāk tauriņu uz gaismu atlido un rudenī ganībā ļoti maz bija.


Martins 15.februāris, 14:30

Mārtiņš domā, ka bildes ir vērts pievienot tad, ja bildē tā pēda ir labi redzama. Ja bildē pēda ir vairāk nojaušama nekā redzama, tad diezin vai... :)


ekologs 15.februāris, 13:18

Nu ja te Edgars saka, tad neliela varbūtība pavisam droši var kļūt par lielu :) Paldies, Edgar! :)


Irbe 15.februāris, 12:18

Šī ir pelēkā dzilna, zaļo skatīt pēc sejas putni.lv http://www.putni.lv/picvir.htm http://www.putni.lv/piccan.htm


paliec 15.februāris, 10:36

Šis visticamāk ir nepieaudzis Limax cinereoniger. Mantija šim īpatnim ir vienkrāsaina un tas nav raksturīgi L.maximus.


dziedava 15.februāris, 10:29

Paldies, Iveta, ļoti labs jautājums!! Vakar steigā pievienoju mikroskopiju, nebija laika apdomāt. A.imperialis no pārējām sprodzītēm atšķiras ar to, ka mikroskopijā ir savīti pavedieni, ne velti agrāk bijusi pie pilienītēm (Hemitrichia), kam tādi raksturīgi. Otra lieta, kas būtiska - apvalciņš noārdās tikai daļēji, paliek arī "gara desa" ar pilnu apvalciņu. Tādas sugas ir tikai pāris sprodzītes. Līdzīga ir arī sardelīšu sprodzīte A.stipata, bet tā nobriedusi ir sardeļsarkana, kamēr A.imperialis - pelēcīga. Pēc šīm divām pazīmēm ātri noteicu sugu, neiedziļinoties. Bet "acīs iekrita" ļoti mazas sporas - uz apakšējās robežas un mazliet mazākas. Dzeltenais tonis tiešām agrāk mums nav ticis ievērots, bet tik izjukušā sporu stadijā arī parasti neredz. Pasaulē maz valstu, kurās šī suga reģistrēta (arī tāpēc, ka agrāk bija kā A.stipata varietāte un cilvēki neiedziļinājās mikroskopijā). Internetā foto arī maz. Bet te ir tieši dzeltena (bet ne viss, kas publicēts, automātiski ir pareizi noteikts): https://www.myxotropic.org/bws-gallery/arcyria-imperialis/ Vācu noteicējā ir sporu stadijā tomēr pelēcīgi sarkans foto. Paldies par ierosmi, papētīšu rūpīgāk.


Osis 15.februāris, 09:21

Paldies Artūr / nākamreiz zināšu, ka jāapgāž šitās radības uz "vāka"


ekologs 15.februāris, 08:36

Pēc šīs bildes, manuprāt, izskatās vairāk pēc Milzu kailgliemeža (Limax maximus). Ir vēl neliela varbūtība, ka tas ir Tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger), bet tad tur ir jāskatās arī apakšpusi, t.i., kailgliemeža pēdu, kur jābūt gareniskais gaišai svītrai :)


adata 15.februāris, 07:39

Julita, šī mēdz būt arī tāda dzeltena, vairāk sporu stadijā?


Osis 14.februāris, 22:16

Paldies Uģi!!


felsi 14.februāris, 20:28

Pievienoju mikroskopiju.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts