Aktīvie lietotāji: 127 Šodien ievadītie novērojumi: 331 Kopējais novērojumu skaits: 1807164
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Novērojuma dati
Izdrukāt

Putni -> Gārgales ->

Melnkakla gārgale, Gavia arctica

Īpaši aizsargājama suga!  LV Sarkanajā grāmatā 1. kat.
Novērojuma laiks 20-Apr-2012 plkst. 00:00
Pievienots26-Apr-2012
Administratīvā teritorijaGulbenes novads
Ziņotāja saglabāts vietas nosaukumsStāmerienas ezers
Skaits40
StatussNovērots (redzēts)
Novērotājsžubīte
Pilnais saraksts
Gredzenots putns
PiezīmesPirmo reizi šajā ezerā,uzturējās dažas stundas līdz iestājās tumsa,uzvedība tramīga.KĀDA NO GĀRGALĒM-VARBŪT.
Interesants novērojumsLielākais pavasara migrantu bars iekšzemē

Pievienotie foto:


Pēdējie novērojumi
Vanellus vanellus - 2024-02-26 Ziemelmeita
Dryobates minor - 2024-02-25 mazais_ezis
Haliaeetus albicilla - 2024-02-26 erts
Grus grus - 2024-02-26 MoreOrLess
Cygnus olor - 2024-02-26 erts
Anas platyrhynchos - 2024-02-26 Izabella
Cyanistes caeruleus - 2024-02-25 Alvis Āboliņš
Nezināms
Ignotus
@ AfroBrazilian
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 26.februāris, 16:30

Jā, Julita. Paldies :)


erts 26.februāris, 16:14

Ar gredzenu uzturējās šeit visu ziemu. Otrais gulbis atlidoja nesen.


InaGrisle 26.februāris, 12:07

Paldies!


VijaS 26.februāris, 10:00

Paldies, Uģi!


dziedava 26.februāris, 09:59

Var būt arī ķērpji


ekologs 26.februāris, 08:36

Paldies, paldies! Nav jau tik traki:) Es tik katram gadījumam. Paldies! :)


zane_ernstreite 26.februāris, 07:12

Labs jautājums, kāpēc biju domājusi, ka pūpēži - pirms diviem ar pusi gadiem novērojums, tagad, droši vien, liktu sēne nenoteikta.


zane_ernstreite 26.februāris, 07:10

Paldies, Uldi, par visiem labojumiem un precizējumiem!


Vīksna 26.februāris, 01:51

Paldies ! Grūti bildēt ar jauno telefonu - tālu jātur, lai nav miglains, palielina maz, tālāk izplūst un gaišāks.


CerambyX 26.februāris, 01:16

Krāsa kā Drymus sylvaticus, bet ķermeņa forma, manuprāt, tomēr kā D.ryei - pašam ar retu reizi ir gadījušies šādi ļoti gaiši brūni eksmeplāri (parasti tā tumši brūna suga).


imis23 25.februāris, 23:14

Krauklis.


IlzeP 25.februāris, 21:55

Artur, man jau neērti atbildēt ar to pašu tekstu... Aizmirsusi neesmu.


felsi 25.februāris, 20:44

Paldies Marek!


Osis 25.februāris, 20:03

Paldies Edgar!


VijaS 25.februāris, 20:01

Man pat ienāca prātā veca labirintpiepe, tāpēc arī jautāju par apakšu. Bet droši nezinu.


CerambyX 25.februāris, 19:59

Šī forša suga!


guta7 25.februāris, 19:49

Pieļauju, ka biju pavirša, jo blakus visur bija plānas alkšņu sīkpiepes. Ja ieskatās sīkāk, tad laikam ir biezākas, bet tā krāsa sajauca galvu. Vai varētu būt veca dzeltenā tauriņpiepe?


VijaS 25.februāris, 19:37

Kā izskatās apakšpuse? Maz ticams, ka sīkpiepe.


Aleksandra 25.februāris, 18:20

Paldies, Uldi!


nekovārnis 25.februāris, 18:17

Plēsējs (nenoteikts) domāts zīdītājs - putnu zinātāji var palaist garām :)


mazais_ezis 25.februāris, 18:13

Uldi, es zaudējis asumu!! Riekstroži, kā jau visi vārnveidīgie agri riesto, īpaši šājā dīvanajā pavasarī. Pēc literatūras 10. martā ligzdā var būt jau olas. Kraukļi, vārnas arī pašlaik mīcās pa ligzdu. Es pats gan nevienu riekstroža ligzdu neesmu atradis, kaut cītīgi esmu meklējis.


spiigana 25.februāris, 17:39

Man te riekstrožu daudz, pērn vismaz divi perējumi netālu bija. Tā kā bija klusums novembrī un decembrī, tagad izdzirdot pieņēmu, ka atsāk pieteikt teritoriju. Šobrīd (febr. beigas) dzirdu gandrīz katru dienu.


ekologs 25.februāris, 17:33

Tad es arī ar savu bēdu:) Man joprojām neļauj izvēlēties iepriekš atzīmētās novērojumuma vietas. Katru reizi vienu un to pašu vietu kartē jāatzīmē no jauna.


nekovārnis 25.februāris, 17:10

Ja nu kas, bet kolembollas nevar piereģistrēt - statusa logs gļuko. Nav jau tā ka baigi vajadzētu, bet šajos bada laikos jau otro reizi mēģinu un nekā :)


nekovārnis 25.februāris, 16:48

Man netrāpījās, bet sajūta bija - pacelšu acis no zemes un garām kāds citrontauriņš aizlidos :) Ar dienas vidū ap 7-8 grādi un saule.


Ireena 25.februāris, 16:24

Tik tālu neredzu krauklis vai vārna.


bitene 25.februāris, 16:24

Varbūt mājas tintene?


Divpēdis 25.februāris, 16:00

sildās, un palidinās arī. Septiņi vai astoņi grādi piesaulē


gba3 25.februāris, 15:03

Ligzdas tuvumā sadzirdēju balsi. Pēc īsas provokācijas viens pārlidoja pāri un pēc pāris minūtēm pārlidoja atpakaļ uz to pusi, kur bijis iepriekš. Ejot uz to pusi pamanīju vienu indivīdu zarā ar medījumu nagos. Tā kā pirmajam nagos nekā nebija, pieņēmu, ka tie ir vismaz divi. Vēlāk abi vienlaikus parādījās riņķojam virs koku galotnēm.


gba3 25.februāris, 14:58

Diemžēl bildē redzams tikai siluets. Dabā (arī pret gaišām debesīm) izskatījās diezgan viendabīgi brūnīgos toņos bez izteikta zīmējuma. Neņemos uzreiz pats apgalvot, kas tas bija, bet noteikti ir lielāki speciālisti, kas pēc silueta vien šo nekļūdīgi noteiks.


ekologs 25.februāris, 13:27

Graudzāļu vērpēja kāpurs (Euthrix potatoria) :)


Gaidis Grandāns 25.februāris, 12:34

Ja novērojumu veikuši vairāki novērotāji, iespējams, korektāk būtu, ja DD tiktu ziņots tikai viens novērojums vai arī situācijā, ja vairāki novērojumi - ar vienādām koordinātēm. Dati no DD nonāk DDPS "Ozols", kur būs redzami kā atsevišķas atradnes, kas var apgrūtināt tālāko darbu, ja nav piezīmju lauka.


ekologs 25.februāris, 10:04

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 25.februāris, 09:24

Izmaiņas sistemātikā


IlzeP 25.februāris, 09:23

Izmaiņas sistemātikā


IlzeP 25.februāris, 09:23

Izmaiņas sistemātikā


IlzeP 25.februāris, 09:22

Izmaiņas sistemātikā


roosaluristaja 25.februāris, 09:20

Tur ir vēl citas aploceņu sugas. Es izštukoju, ka korekti būs tikai "Lepista sp."


IlzeP 25.februāris, 09:19

Un vai šī konkrētā ir līganā aplocene vai Lepista sp.?


roosaluristaja 25.februāris, 09:18

Jā, abas sugas ir apvienotas vienā, ko latviski ieteikts saukt par līgano aploceni


IlzeP 25.februāris, 09:16

Uldi, tātad nosaukums "apvērstā aplocene" vairs netiek izmantots?


IlzeP 25.februāris, 09:11

Labots sugas zinātniskais nosaukums


IlzeP 25.februāris, 09:10

Labots sugas zinātniskais nosaukums


IlzeP 25.februāris, 09:10

Labots sugas zinātniskais nosaukums


roosaluristaja 25.februāris, 07:50

Pelēkā gailene ir ļoti reta suga pēc pēdējām atziņām. Liela daļa sēņu, kas noteiktas kā pelēkās gailenes, patiesībā ir pataurenes. Hmmm, šito es pats biju noteicis. Nu tas bija pirms diviem gadiem. Daudz ūdeņu aiztecējis


Laimeslācis 24.februāris, 23:23

Paldies, Uldi, par noteiktajām un labotajām sugām!


Laimeslācis 24.februāris, 23:05

Paldies, Uldi! Paldies, Inita!


Ziemelmeita 24.februāris, 21:48

Paldies,Ansi par labojumiem.


guta7 24.februāris, 20:05

Paldies par spstiprinājumu, jo nevarēju saprast. Auga pavisam blakus un nodomāju, ka tā būs veca tā pati piepe.


roosaluristaja 24.februāris, 20:02

Te manuprāt ir dažādas sugas. Pirmajos divos attēlos ir Steccherinum ochraceum, bet trešajā kaut kas cits. Nemāku pateikt kas tieši


Ziemelmeita 24.februāris, 19:59

Paldies,Uldi.


roosaluristaja 24.februāris, 19:54

Tā pati dzeltenā tauriņpiepe vien ir. Tikai vecuma vai kaut kādu nelabvēlīgu faktoru ietekmē viņa neizskatās tā kā normāli būtu jāizskatās.


roosaluristaja 24.februāris, 19:44

Neko prātīgāku izdomāt nesanāca. Principā grābeklenēm var būt tādas cepurītes un himenofors arī pēc skata atbilst


guta7 24.februāris, 18:59

Paldies, Uldi, šķita tik neparasta grābeklenei.


Ziemelmeita 24.februāris, 17:32

Paldies,par Salix.sp.zināju, alksnis samulsināja.


Sandra.Raudule 24.februāris, 17:31

Paldies par Jūsu labojumiem. Jā, uz apses zara, tāpēc šaubījos par noteikšanu. Lazdu graudaine ir izplatīta šajā vietā.


roosaluristaja 24.februāris, 17:29

Tipiski ieliektā ir uz Salix sp., Taču saskaņā ar literatūras datiem šī suga var augt uz ļoti dažādiem lapu kokiem, t.sk. alkšņiem


roosaluristaja 24.februāris, 17:22

Vispār tā ir lazdu graudaine. Tas patiešām bija uz apses?


Ziemelmeita 24.februāris, 17:15

Paldies,Uldi.Tad tomēr ieliektā? Ilgi domāju,kura. Tad arī uz alkšņiem var būt ieliektā?


roosaluristaja 24.februāris, 17:14

S.fimbriatum nebūs. Kaut kāda cita kortīcijsēne ar adatveida himenoforu.


Ziemelmeita 24.februāris, 16:55

Paldies.


Ziemelmeita 24.februāris, 16:34

Uldi, nomaini lūdzu uz vēlo pundurkamoleni. Te esmu ievadījusi nepareizu sugu un man sistēma neļauj nomainīt.


mufunja 24.februāris, 16:20

Piekrītu :))


Irbe 24.februāris, 15:49

Paldies, Uldi!


dziedava 24.februāris, 15:46

Labi, pieņemsim, ka tā, bet jebkurā gadījumā tāda bez kaļķa granulām nav redzēta!


roosaluristaja 24.februāris, 15:35

Aplikācija atbalsta. Būs O.K.


mufunja 24.februāris, 15:08

Es arī apskatīju daudz fotoattēlu un piekrītu, ka tas izskatās visvairāk Physarum leucophaeum.


roosaluristaja 24.februāris, 15:06

Te arī ir neatbilstība mūsdienu situācijai. Tāda Lepista inversa vairs netiek izdalīta. Viņa ir apvienota ar Lepista flaccida. Pareizi ir jābūt "līganā aplocene (Lepista flaccida (syn.Lepista inversa). Pavisam pareizi - Paralepista flaccida. Bet Lepista principā arī var būt O.K.


roosaluristaja 24.februāris, 14:46

Izskatās pēc diezgan tipiskas Neoantrodia serialis, bet, ja apses kritala, tad šis variants laikam nederēs


dziedava 24.februāris, 14:34

Edvīns arī par Physarum leucophaeum, kaut sporas ir par lielu.


roosaluristaja 24.februāris, 14:31

Pēdējā attēlā ir labi apskatāms sugai raksturīgais himenofora veids


mufunja 24.februāris, 14:27

Paldies Julita. Interesanti uzzināt, kas tas īsti ir?


dziedava 24.februāris, 14:26

Pēc ārējā izskata ienāca prātā Badhamia populina, tikai tai ir maz foto salīdzināšanai. Sporas tai arī dīvainas, tikai it kā lielākas.


mufunja 24.februāris, 14:23

Jā, Julita.


Ziemelmeita 24.februāris, 14:07

Visticamāk,ka gaisma savādāk krīt, abas grupińas bija sūrā.


roosaluristaja 24.februāris, 14:06

Nu jā, otrajā bildē nepārprotama sūrā. Pirmajā attēlā varbūt gaisma ne tāda vai kas. Izskatās ļoti sarkanīga


Ziemelmeita 24.februāris, 14:04

Vajadzētu būt sūrajai, pievienoju otru bildi no tā koka.


ekologs 24.februāris, 13:55

Tad, pieļauju, ka vismaz Quedius ģinti var likt, t.i., Quedius sp. :)


marsancija 24.februāris, 13:55

Uldi! Paldies par darbu!


roosaluristaja 24.februāris, 13:15

Atklājās vēl viens dublējums. Alkšņu zvīnene (Flammula alnicola) = Alkšņu zvīņene (Pholiota alnicola). Pirmo vajag izmest. Flammula tiek lietots tikai kā sinonīms. Pareizi ir Pholiota


dziedava 24.februāris, 12:22

Apskatīju arī šo paraugu. Ir tikpat neparasts kā izskatījās pēc šiem foto. Ielikšu lielajā FB grupā. Ir viena hipotēze, bet tā arī līdz galam neatbilst.


dziedava 24.februāris, 12:20

Paldies par paraugiem! Apskatīju mikroskopā, jā, tie ir tā pati suga, lai kas tā arī nebūtu. Abi divi ir ievākti 1.02.2024. kā te pirmajā komentārā minēts?


roosaluristaja 24.februāris, 12:06

Šī manuprātr vispār nav Ramaria. Koraļļveidīga sēne no kādas citas ģints. Ramariopsis varbūt?


roosaluristaja 24.februāris, 11:53

Šitā nu gan nav sūrā. Panellus ringens varbūt vai kas tur vēl tādā violetā nokrāsā bija


roosaluristaja 24.februāris, 11:39

Varētu būt Ramaria stricta


roosaluristaja 24.februāris, 10:53

Teorētiski varētu būt Hericium cirrhatum. Īsti par 100 punktiem gan neatbilst


Kurmata 24.februāris, 10:24

Somu kolēģis Tuomas Seimola raksta: "This is our GG transmitter bird (Natural Resources Institute Finland). Bird was ringed by Antti Piironen in spring 2023 in SW Finland. It is an adult female. She wintered in Central Poland and started spring migration two weeks ago and then visited Finnish breeding site already this spring, but returned immediately to Latvia. I don't blame her though... It is fairly unpleasently winterish in Finland."


VijaS 24.februāris, 09:53

Uldi, paldies par labojumiem!


roosaluristaja 24.februāris, 09:38

Nē, nevarētu būt


Osis 24.februāris, 09:34

Nevarētu būt baltmugurdzenis?


roosaluristaja 24.februāris, 08:44

Pēc izskata ir nedaudz dīvaina, bet ar noteikšanu te nav nekādu problēmu


nekovārnis 24.februāris, 08:28

https://coleonet.de/coleo/texte/quedius.htm


nekovārnis 24.februāris, 08:28

Varētu būt šī suga, bet arī neesmu pilnībā drošs. Kā jau pie Stenus rakstīju - ar īsspārņiem grūti. Daudzskaitlīga, noteikšanā sarežģīta un tāpēc internetā nepopulāra (informatīvi graudaini pārstāvēta) vaboļu dzimta. Pat vācu vaboļu noteicējā kāda puse Quedius ģints pārstāvēta tikai ar ģenetāliju zīmējumiem un tekstu.


felsi 23.februāris, 22:08

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 23.februāris, 20:07

100% neesmu pārliecināts par sugu. Šie tādi sarežģīti. Jā, būtu labi, ja kāds nokomentētu. Paldies! :)


IlzeP 23.februāris, 19:53

Sugu sarakstā varu ielikt, bet varbūt kāds var nokomentēt, vai šis ir tas.


Cardinal 23.februāris, 18:17

Schizophyllum amplum?


roosaluristaja 23.februāris, 17:40

Šito jau nu var noteikt. Nav tik traki. Parasta suga


dziedava 23.februāris, 15:40

Tā ir sēne uz gļotsēnes. Bet sēnes noteikšanai vajag zināt gļotsēnes sugu,uz kuras tā aug :D


roosaluristaja 23.februāris, 15:14

Nosaukumā tiešām ir "gailene", bet citādi nekāda sakara ar gailenēm nav.


Edgars Smislovs 23.februāris, 14:25

Jaunais drīzāk atbilst sudrabkaijai.


mufunja 23.februāris, 13:59

Paldies Uldis, ka apzinājāt manus atradumus. Man vispār nav atmiņas, tikai ar grāmatu varu saprast, kas tā par sēnēm.Un ne vienmēr tā ir.


Miksrieksts 23.februāris, 13:20

Man izskatās jau pēc visparastākās dziedzerainās eksīdijas.


Ziemelmeita 23.februāris, 12:53

Paldies,Uldi.


Mežirbe777 23.februāris, 12:21

Rhodobryum roseum.


Miksrieksts 23.februāris, 10:16

Man izskatās pēc dzeltenā sienasķērpja


roosaluristaja 23.februāris, 10:07

Aplikācija balso par T.versicolor. Tā kā 2:1 un es domāju var mainīt atpakaļ


roosaluristaja 23.februāris, 08:52

Kur ta nu lāčpurns? Tipisks ķēvpups. Gadās.


IlzeP 23.februāris, 08:48

Suga nav mainīta, mainīts nosaukums


IlzeP 23.februāris, 08:48

Suga nav mainīta, mainīts nosaukums


IlzeP 23.februāris, 08:47

Suga nav mainīta, mainīts nosaukums


IlzeP 23.februāris, 08:45

Vieglāk būs deaktivizēt to, kurai rakstīts "asku sēne", jo tur tikai 3 novērojumu jāpārsauc (to izdarīšu). Pēc tam, ja ir vēlme, var to "asku" tulkotājā pielikt klāt vienīgajai palikušajai.


adata 23.februāris, 08:25

Physconia distorta, šo zinu, jo man tāds arī bija.


CerambyX 23.februāris, 01:25

Stenus'i teorētiski var būt pat nosakāmi ja ir ievātks eksmeplārs (pēc foto - gan tikai retos gadījumos, g.k. tās sugas kam dzelteni plankumi uz segspārniem) - īpaši tēviņi, kam ģenitāliju forma starp ārēji līdzīgām sugām var būt pat ļoti atšķirīga. Tā vispār Stenus sugas noteicējos visai labi 'sadalās' lielākās grupās pēc vieglākām ārējām pazīmēm (atadlītiem 'ķīļiem' vēderu sānos kā šeit attēlā vai arī vēderu sāni noapaļoti, pakaļkāju posmiņu garums u.c.) Protams, ir grūtākas situācijas (īpaši, ja skatās īsspārņus kopumā - tā ir vaboļu dzimta, ko bez paraugu/eksemplāru ievākšanas lab iemācīties diemžēl nebūs iespējams) kad noteikšanā palīdzēs tikai ievākts eksemplārs... Bet te droši vien slēpjas daļa no 'uzvaras' - jo vairāk ir internetā fotoattēlu ar īpatņiem, kas ir nofotografēti dabā, bet sugas noteikšanai izmantots ievāktais eksemplārs (tas pats kas foto), jo vairāk iegūsim informāciju par sugu noteikšanas īpatnībām pēc fotoattēla. Tas daļā gadījumu var būt iespējams arī tīri pēc pieredzes - ja pētnieks ir dzīvē redzējis 100-1000-10000 vai vairāk ī.p. no kādas sugas (taču ne obligāti dabā, arī muzeju kolekcijās u..c), tad var iezīmēties pazīmes, kas tā vienkārši ar var kas citādi nebūt saskatāmas (bez pieredze).


Gradin 23.februāris, 00:11

Sveiki! Ir iespejams papētīt bildes oriģinālu. Kur man viņu aizsūtīt?


Ziemelmeita 22.februāris, 21:04

Jau sapratu,ka nebūs viegli, nu bet mēgināšu.


roosaluristaja 22.februāris, 20:57

Lielajai zīlītei vispār ir ļoti plašs repertuārs. Nav nemaz tik viegli iemācīties.


Ziemelmeita 22.februāris, 20:39

Paldies,Uldi. Tāda aizdoma jau bija, bet vēl tik labi nepārzinu putnu balsis.


roosaluristaja 22.februāris, 19:16

Datu bāzē ir dublējošies ieraksti - "asku sēne Capitotricha bicolor" un "sēne Capitotricha bicolor". Vienu vajadzētu tā kā izdzēst. Grūti pat ieteikt kuru.


Ziemelmeita 22.februāris, 19:09

Paldies, pietiks ar lākturīti. Galvenais zināt kā izskatās,lai labā laikā atpazītu.


dziedava 22.februāris, 19:06

Paldies, Ansi!


dziedava 22.februāris, 18:59

Sapelējis kaut kas. :) Vijai varētu būt taisnība, tonis vairāk uz lākturītēm. Bet noteikt līdz sugai tādu sapelējušu var izrādīties neiespējami.


VijaS 22.februāris, 18:54

Gadu iepriekš uz tā paša bluķīša arī bija https://dabasdati.lv/lv/observation/d33591ac509e9134687cab96ce6b8014/


Osis 22.februāris, 18:40

Paldies Edgar!


VijaS 22.februāris, 18:33

Vai varbūt lākturīte?


Ziemelmeita 22.februāris, 18:27

Julita, paskaties, lūdzu, vai uz pareizo pusi domāju, varētu bùt kāda kocīte?


Ziemelmeita 22.februāris, 18:23

Interesanti, pagaidām tā arī neuzzināsim vai jauna suga, varbūt kādreiz tiks vairāk izpētīts,tad…


dziedava 22.februāris, 18:17

Nezinu, man nav tādas pārliecības. Drīzāk kaut kas tur vēl nav līdz galam izpētīts, kāda jauna suga zinātnei :) Es teiktu, ka pēc parastā neizskatās, vnk nav alternatīvu.


Osis 22.februāris, 18:12

Neesmu pārliecināts vai būs pareizā zoss.


nekovārnis 22.februāris, 18:09

Es tādus Stenus īspārņus vairāk lieku, ja bilde daudz maz asa padevusies. Varbūt nākotnē noder :) Pagaidām, ar šī brīža zināšanām un iespējām, tā noteikšana rādās diezgan bezcerīga. Ir kādreiz mēģināts, bet tad paskatos Latvijas vaboļu listē + iespējamās sugas poļu lapā un ir tād "oi" :D Ja vēl visām tām sugām internetā būtu pases foto, bet tai pašā kerbtier.de - no 1537 vācijā reģistrētajām īsspārņu sugām lapā pārstāvētas tikai 273 sugas (18%). Ej nu zini cik vēl ir to līdzīgo Stenus :D


Ziemelmeita 22.februāris, 18:04

Paldies,Julita. Tad sanāk,ka parastais jaunībā var būt tik skaisti rozā.


dziedava 22.februāris, 17:18

Pārjautāju par sporu grupēšanos un pēc tam par sākuma rozā toni, uz ko Edvīns atbildēja: "Yes, the spores are in very loose clusters. The original descriptions of R. lycoperdon and R. splendens do not give us a clue about this character. Meylan's description of R. jurana does not mention clusters, so I guess this it does not have such clusters. Nannenga-Bremekamp, in her books, states the difference (clustered in lycoperdon and free in splendens/jurana). Meylan emphasises the paler and somewhat smaller spores in jurana. I took a second look at you specimen (#4, the one depicted here), and am reconsidering my ID. I see now that the spore mass colour is much darker than I usually see in R. jurana. That, along with the spore clusters indicate R. lycoperdon (plus the growth habit and peridium). Your specimen #5, however, has more cinnamon coloured spore mass and not prominent spore clusters. The pseudocapillitium is rather similar in both and I guess I paid too much attention to this when I made my assessment. Sorry." (#5 bija Vijas novērojums ar rozā sākumu) Un par rozā sākumu, ka tad tas nevar būt atšķiršanas pazīme: "Apparently not. I have never used that character, anyway. Martin & Alexopoulos says creamy white for R. lycoperdon and white through rose for the other two." Man personīgi gan šķiet, ka krāsai ir nozīme. Iespējams, viss vēl nav līdz galam izpētīts.


dziedava 22.februāris, 16:46

Nu ja Edvīnam par šo nav nevienas hipotēzes (sk. FB), tad es tomēr neriskēšu atstāt to kā noteiktu sugu.


Ziemelmeita 22.februāris, 16:45

Paldies,Uldi.


kamene 22.februāris, 16:28

Paldies, Uldi, par tik daudzu sēņu noteikšanu. Bet šī bija tiešām labā ozolu mežā.


dziedava 22.februāris, 16:10

Apskatīju no šīs hipotēzes viedokļa, tiešām atbilst, lai arī pati mikroskopējot horizontālas rievas uz kausiņa nesaskatīju.


ekologs 22.februāris, 15:33

Iespējams mīkstspārņa kāpurs, varbūr Cantharis fusca:)


ekologs 22.februāris, 15:18

Vai gadījumā nav Īsspārnis Quedius molochinus? Sugu sarakstā neatradu.


ligausis 22.februāris, 14:53

Blakus šai ligzdai 150m attālumā vēl 2 ligzdas, kas šķiet nav bijušas apdzīvotas


roosaluristaja 22.februāris, 14:47

Aplikācijas versija sakrīt ar Initas versiju, tā kā domāju diezgan droši varam pieņemt, ka šī versija ir pareiza


roosaluristaja 22.februāris, 13:35

Varētu tā būt. Krāsa tikai dīvaina. Parasti ir daudz gaišākas


dziedava 22.februāris, 12:16

B.foliicola līdzīgākie foto: https://www.fredmiranda.com/forum/topic/1783400/0


dziedava 22.februāris, 12:14

Pats Edvīns gan paliek pie viedokļa par dzelkšņaino kapilīciju, tāpēc P.nudum īsti nē. Tā ka nu nezinu. Manā skatā ir P.nudum ar šaubīgu kapilīciju, kas varētu definēties P. cf. nudum. Vai arī turēties pie dzelksnītēm, tad tuvākā sanāktu B cf. foliicola.


Osis 22.februāris, 11:46

Paldies Edgar par labojumu!


dziedava 22.februāris, 11:01

Vēl jāņem vērā, ka 2011. gadā atklāta līdzīga suga Physarum parvicalcareum, kas auga priežu mežā uz viršiem (kātiem un lapām).


dziedava 22.februāris, 10:44

P.nudum ir arī Myxokeys.pdf (ko pastāvīgi aizmirstu lietot), pēc tā arī tīri labi sanāk.


roosaluristaja 22.februāris, 08:42

Nedomāju, ka tas var būt pūpēžveidīgais. Tādi kausiņi pūpēžiem teorētiski varētu rasties, kad sporas izmet, bet pašai sēnei jāizskatās pēc vecas pļeckas, bet šitās ir tīri svaigas. Domāju viņas ir tādas kausveidīgas no dzimšanas


dziedava 22.februāris, 08:27

Uldi, ja mikroskopijā tās sporas nav vnk pieklīdušas, tad tās Tarzetta neatbilst. Tādi sporu ezīši raksturīgi kādām pūpēžveidīgajām, bet vai no tādām var palikt tādi kausiņi - nezinu.


roosaluristaja 22.februāris, 07:55

Varbūt kaut kas no Tarzetta ģints


dziedava 21.februāris, 22:29

Mikroskopijas foto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3564629083796924/ Lasu Physarum nudum aprakstus un man šī ideja patīk. Neuberta noteicējā ir minēts, ka sporas grupējas (tas gan nav oriģinālajā īsajā aprakstā), un ja tā paskatās šī novērojuma mikroskopiju, tad vienmērīgi izkliedētas sporas tiešām nav, var redzēt grupiņas. B.foliicola gan arī sporām var būt grupas, kas viegli izjūk. Norvēģijā P.nudum noteikta kā cf. tāpēc Edvīns raksta, ka tik labi to nezina. Ar attēliem šai sugai ir pavisam bēdīgi. Franču noteicējā tās nav vispār, arī ne apraksta. Neubertam pie apraksta ir tikai kapilīcija un sporu zīmējums. Sporas ar tumšāku kārpu grupām, to saskatīt arī šim novērojumam var (B.foliicola sporām nav minētas tumšākas kārpu grupas). Te ir hipotētiski noteikta: https://www.inaturalist.org/observations/62968020 Vēl varētu saņemties iztulkot Neuberta aprakstā rūpīgi visu tekstu.


pustumsa 21.februāris, 21:19

Paldies


pustumsa 21.februāris, 21:18

Paldies


roosaluristaja 21.februāris, 21:04

Man arī izskatās pēc dzeltenās tauriņpiepes.


adata 21.februāris, 20:19

Jauki, ar to arī pietiek, ka pārliecinājos - tās tur dzīvojas vairāk kā uz vienas kritalas!


guta7 21.februāris, 20:18

Paldies par labojumu!


roosaluristaja 21.februāris, 20:08

Tas nevar būt lapkoka celms. Es uzdevu pārbaudīt savu versiju (C.borealis) aplikācijai un viņa izdeva tikai vienu atbildes versiju parasto trīs vietā. Tas par 99% nozīmē, ka atbilde ir pareiza.


Ansis 21.februāris, 20:04

Ģeneratīvie augi (daudzi ar periantiem), tamdēļ atšķirīgi


roosaluristaja 21.februāris, 20:03

Šī tiešām ir sēne? Ļoti futūristisks izskats


dziedava 21.februāris, 20:01

Pirmajā foto arī kazeņu, jo galviņas diezgan apaļīgas, nav garas izstieptas. Kapilīcija pavedieni arī neizskatās staipīgi. Par otro foto grūti saprast. Ja viss auga kopā, es drīzāk teiktu, ka visas ir kazeņu


VijaS 21.februāris, 19:56

Virspuse izskatās pēc dzeltenās tauriņpiepes. Apakšpuse nav apskatīta?


VijaS 21.februāris, 19:47

Trešajā attēlā redzamas kazeņu daudzpilītes - ar tievākām, garākām un tumšām kājiņām.


roosaluristaja 21.februāris, 19:14

Pēc aplikācijas domām Gymnopilus junonius. Interesanta suga. Taču pirmkārt sēnes ir ļoti vecas, otrkārt atraduma fotodokumentācija nav tā labākā. Tā kā neņemos izteikt savu vierdokli. Var konsultēties ;pie Gaida G. Viņš šo sugu labi pazīst. Tiesa šaubos, vai viņš to ir redzējis šadā paskatā


ekologs 21.februāris, 19:11

Te tādi labirinti:) Lieku uz Stenus cicindeloides :)


roosaluristaja 21.februāris, 19:02

Neatkarīgi no tā, kas šī ir par sugu, pie interesantajiem šādu veidojumi var ieķeksēt. R.flava (flavescens) it kā atbilst visvairāk. Atbilstoši www.senes.lv visas t.s. "dzeltenās korallenes" ir ļoti retas. Tiesa pastāv arī informācijas trūkums par šīs ģints sugu atradnēm. Vienīgais izņēmums ir ļoti parastā Ramaria (Phaeoclavulina) eumorpha


mufunja 21.februāris, 18:37

Сik tas ir sarežģīti, bet interesanti. Varu nosūtīt vēl divus gabalus.:))


dziedava 21.februāris, 18:25

Esmu diezgan pārliecināta, ka tā ir tā pati apaļīgā sprodzīte, kas jau noteikta, jo atrasta apmēram turpat un izskatās apmēram tāpat. Šobrīd es neko vairāk tāpat nevarēšu pateikt, jo sprodzītes šobrīd tiek pētītas zinātniskā līmenī un jaunās sugas vēl nav izdalītas, resp., oficiāli aprakstītas. Ja būs iespēja nodot paraudziņus sprodzīšu pētniecei Iryna Yatsiuk, tad nodošu no abiem paraudziņiem. Liels paldies, ka materiāla ir pietiekoši! :) Manai noteikšanai, kad zinātnieki vēl tikai nodarbojas ar sugas dalīšanu, nav īpašas nozīmes.


dziedava 21.februāris, 18:17

Barkodēšana nozīmē sugas noteikšanu ar tās pašas sekvencēšanas palīdzību, t.i., uztaisa parauga "svītrkodu" un salīdzina ar esošo sugu sekvenču (svītrkodu) datubāzi. Un tad vai nu pēc datubāzē atrasta atbilstoša svītrkoda (ar noteiktu sugu) vai nu nosaka sugu, vai secina, ka datubāzē tādas nav. Barcode=svītrkods Metabarkodēšana ir vēl interesantāka metode, kad paņem paraudziņu ar nezināmu skaitu sugu un izdod laukā visu parauga sugu sarakstu (nu, kam atrod atbilstošas sugas) :)


adata 21.februāris, 18:13

Julita, saprotu Jūsu aizņemtību, bet varbūt šis ir vienkārši palaists garām? Šodien, atklājoties visādiem retumiem, atcerējos šo. Paraudziņš ir pie Jums.


adata 21.februāris, 17:57

Paldies, Julita! Pareizi Jūs sakāt, ka citādos substrātos un biotopos mīt potenciāli jaunas sugas! Paldies Edvīnam, prieks, ka kopīgiem spēkiem atklājam ko jaunu! Vēl gribu Jums jautāt, kas ir barkodēšana ( ir dzirdēts saistībā ar gļotsēnēm)? Par sekvencēšanu skaidrs.


roosaluristaja 21.februāris, 17:27

Tie nav pūpēži, bet kaut kādas pavisam jaunas lapiņsēnes. Neņemos minēt pat ģinti


roosaluristaja 21.februāris, 17:20

Izskats, protams, krimināls bet vajadzētu būt pareizi. Tajā punktā es pūces provocēju, kad vēl veicu tur uzskaites. Perspektīva vieta


dziedava 21.februāris, 17:00

Priekš sekvencēšanas vajag labu paraugu, lai gadījumā, ja tā izrādās jauna suga zinātnei, to varētu labi aprakstīt - vajag gan saglabāt neskartu tipa (galvenajai jaunās sugas) kolekcijai, gan dažāda veida analīzēm - ne tikai sekvencēšanai, bet arī mikroskopēšanai. Un lai paliek vēl paraugi, ar kuriem var padalīties, lai salīdzinātu ar citām sugām. Tur vajag daudz materiāla. Tāpēc ir labi, ka ir ievākts vēl viens paraugs. :)


dziedava 21.februāris, 16:57

Sekvencēšana - ciktāl es to saprotu, tā ir DNS analīze, ar kā palīdzību pētītais gļotsēnes paraugs dabū savu raksturīgo "svītrkodu". Vienas sugas pārstāvjiem tie svītrkodi ir ļoti līdzīgi, arī ģints ietvaros ir samērā līdzīgi. Tāpēc šobrīd tik ļoti notiek sistemātikas izmaiņas, jo pēc tiem "svītrkodiem" redz, ka "vienas sugas" ietvaros ir ļoti atšķirīgi svītrkodi, kas liek ne tikai izdalīt atsevišķas sugas, bet pat atsevišķas jaunas ģintis. Te var paskatīt sekvenču datubāzi: https://dna.myxomycetes.org/ Uzklikšķinot uz "Sequences" var redzēt iekļauto paraugu aprakstus - katra rindiņa viens paraugs. Un ir kolonna "Sequence", kurā var redzēt tos "svītrkodus", kas te ir ļoti gara burtu kombinācija. Lai sekvencētu, jābūt īpašai aparatūrai, to mēs tā paši nevaram izdarīt. Jāatrod kādu, kam ir tādas iespējas. Ne tikai ārēji līdzīgām gļotsēnēm var izrādīties atšķirīgi DNS kodi, - var gadīties arī otrādi - gļotsēnes izskatās atšķirīgi, bet DNS ir ļoti līdzīgi. Tā var gadīties, ja gļotsēne augusi nepiemērotos / citādākos apstākļos, kā iespaidā izskatās citādāk, bet suga ir tā pati. Šajā gadījumā, ja sekvencētu šo paraugu, tātad, varētu noskaidrot, vai dīvainās sporas ir kādas vēl nezināmas sugas pazīme (tātad zinātnei jauna suga), vai varbūt apstākļu iespaidā tādas radušās (tad varētu būt kāda parasta suga). Bez sekvencēšanas mēs varam tikai minēt.


mufunja 21.februāris, 16:26

Cik interesanti. Kas tas ir?(( Kas tas ir sequencing...?


roosaluristaja 21.februāris, 16:06

Aplikācija iesaka Mycena rosea. Tomēr es neņemos noteikt līdz sugai šīš ģints pārstāvjus


roosaluristaja 21.februāris, 15:38

Jā, varētu tā būt. Iespējams, ka tad tā vispār nav Otidea


marsancija 21.februāris, 15:35

Paldies Uldim par manu sēnīšu noteikšanu!


dziedava 21.februāris, 15:27

Uldi, paskatīju, ka Otidea alutacea viena puse iešķelta. Te ir drīzāk apaļi kausiņi. Ja saplaisājusi mala, tad tas ir nejauši. Drīzāk būs kas cits.


roosaluristaja 21.februāris, 15:14

Pie šādām sēnēm aplikācija nepalīdz. Tā kā nosaukums paliek nezināms


roosaluristaja 21.februāris, 14:47

Aplikācijas versija. Rakstīts, ka ļoti reta suga. Bet manuprāt te nav variantu. Tie dzeltenie plankumi padara šosugu nesajaucamu


BI 21.februāris, 14:34

Vispār jau meitene, Gredz. 20.05.2022. kā mazulis pie Dreiliņiem


roosaluristaja 21.februāris, 14:27

Aplikācijai patīk Initas versija. Ticams, ka ta arī ir


roosaluristaja 21.februāris, 13:40

Mūsdienās gan ir Phaeoclavulina, tāpat kā Ramaria eumorpha arī ir Phaeoclavulina. Bet tās ir nianses. Pārliecinoša krāsa, viss kā vajag.Arī aplikācija nešaubīgi iesaka šo versiju


dziedava 21.februāris, 13:08

Apsveicu! Labs nāk ar gaidīšanu :D, vērtīgs novērojums! Priekš sevis pierakstu, ka svarīgi rūpīgāk attiekties pret augļķemeņa izmēriem. Mani mērījumi bija 0,6-0,8mm, bet sugas franču noteicējā - 0,2-0,5 mm. Tas laikam arī bija iemesls, kāpēc šo sugu neizskatīju. Rūpīgāk papētot paraudziņu, redzams, ka augļķermeņi ir dažādos izmēros. Mani mērījumi attiecās uz lielākajiem, ko pieņēmu par tipiskiem un mazos - par neizaugušiem. Bet patiesībā laikam mazie bija tipiskie, bet lielie - pāraugušie ;).


VijaS 21.februāris, 12:56

Stūrītis tur tāds, ka īsto kritalu atrast viegli un sajaukt nav ar ko, tā vismaz nebūtu problēma. Tik jāpiestaigā biežāk - parasti dienas izrādās par īsu, lai tik "tālu" aizietu ;). Un jācer, ka izaugs vēlreiz...


Aleksejs Šarīpins 21.februāris, 12:51

Sveiki! Vai ir iespējams papētīt bildes oriģinālu kur ir redzami gredzeni? Uz doto brīdi izskatās, ka putns varētu būt no Somijas.


dziedava 21.februāris, 12:48

Tev būs tur jāatrod vēlreiz, tikai labākā stāvoklī :D, lai var ievākt sekvencēšanai


roosaluristaja 21.februāris, 12:46

Manuprāt viss labi atbilst sugas aprakstam. Izņemot atkal smaržas un garšas. Rakstīts, ka smaržo pēc kartupeļu lakstiem. Labi - tas nav tālu no zāles. Bet, attiecībā uz garšu, minēts, ka garšo pēc gurķiem. Rieksti īsti līdzīgi nav


roosaluristaja 21.februāris, 12:02

Indīga, tomēr veseliem cilvēkiem it kā nav pārāk bīstama, tā kā pagaršot var.


Ivars Leimanis 21.februāris, 09:40

Ahā! Paldies! Tad šaubu nav. Atvainojos par saviem maldu līkločiem! :)


Irbe 21.februāris, 08:57

Paldies!


roosaluristaja 21.februāris, 08:35

Pēc aplikācijas domām Otidea alutacea. Manā rīcībā nav informācijas par šādas sugas sastapšanu Latvijā. Igaunijā pēc elurikkus.ee 26 ziņojumi. . Vizuāli it kā paskats principā O.K. Bet tās kausveida sēnes ir viltīgas patiesi, tā kā, kas viņu zin.


dziedava 21.februāris, 07:32

Edvīna Johannesena komentārs par paraudziņu: "This is how I perceive Reticularia jurana; thin, frayed pseudocapillitium." Par sporām vēl viņam pārjautāšu.


dziedava 21.februāris, 07:30

Edvīna Johannesena komentārs par paraudziņus: "In my opinion this is C. atrofusca. Very little material to work with, but one calyculus was perfect and very clearly showed the dark, concentric rings. Granules rather dark and nodes hardly thickened." Šo es pārbaudīšu, jo tādas hipotēzes nebija. Man ir aizdomas, ka Latvijā kā C. atrofusca ir noteikta zinātnē neaprakstīta suga. Tā tika noteikta pēc tās pašas pazīmes, ko Edvīns te apraksta (Edvīns pats noteica pēc foto), bet izskatījās pavisam citādāk.


dziedava 21.februāris, 07:26

Edvīns Johannesens apskatīja arī paraudziņu. Viņa komentārs: "In my opinion, this is a Badhamia species. The general habit, the thin, fragile peridium, the (very) loosely clustered spores, and the badhamioid capillitium, all point in the direction of Badhamia. The capillitium looks physaroid in RL, but I see no hyaline connections in TL. I have been through all the books and keys I have, and I don’t find a Badhamia that matches. (No Physarum, either, for that matter.). I hope you have a nice specimen for sequencing."


VijaS 20.februāris, 23:43

Paraudziņš tika nosūtīts Edvīnam Johannesenam. Viņa teiktais: "I really don’t know what this is. Without capillitium, it’s very difficult. I have never seen spores like this. Some look a bit like Symphytocarpus cristatus, some more like S. trechisporus. But the long, slender stalks/columellae don’t fit either. My gut feeling is that this is a Stemonitis, but I don’t know any species with such spores. Candidate for sequencing."


dziedava 20.februāris, 23:33

Tā kā man šāda suga nav pazīstama, tad es vēl pati papētīšu un rīt nomainīšu sugu. :)


dziedava 20.februāris, 23:32

Edvīns Johannesens apskatīja paraudziņu: "Physarum daamsii in my opinion."


dziedava 20.februāris, 23:31

Edvīns Johannesens: "These spores cannot possibly belong to S. fusca, even one of these varieties. The stalks appear not to be hollow. Even with the appearence of Stemonitis (fragmented surface net) and very long, slender sporocarps, I feel quite convinced that this is Stemonitopsis hyperopta var. landewaldii. Check against the original description."


dziedava 20.februāris, 23:29

Edvīns: "I have been struggling with this one. Not perfectly matured, which makes it even more difficult. I believe it’s a Comatricha (stalks are not hollow, as far as I can judge). The best fit is Comatricha filamentosa, but it will have to be a cf. It is not the same as the Norwegian specimen of C. filamentosa, but I will look further into the latter (not sure the ID is correct)."


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts