Aktīvie lietotāji: 240 Šodien ievadītie novērojumi: 95 Kopējais novērojumu skaits: 2267117
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Novērojuma dati
Izdrukāt

Putni -> Gulbji ->

Ziemeļu gulbis, Cygnus cygnus

Īpaši aizsargājama suga!  LV Sarkanajā grāmatā 3. kat.
Novērojuma laiks 18-May-2021 plkst. 07:46
Pievienots18-May-2021
Administratīvā teritorijaSaldus novads
Ziņotāja saglabāts vietas nosaukums
Skaits75
StatussBarojas
NovērotājsАлексей
Pilnais saraksts
Gredzenots putns
Piezīmes

Pievienotie foto:


Pēdējie novērojumi
Panellus mitis - 2025-12-05 Ziemelmeita
Polyporus brumalis - 2025-12-05 Ziemelmeita
Exidia nigricans (syn. Exidia glandulosa) - 2025-12-05 Ziemelmeita
Byssomerulius corium (syn. Meruliopsis corium) - 2025-12-05 Ziemelmeita
Rhodocollybia butyracea var. asema (sin. Collybia asema) - 2025-12-05 Ziemelmeita
Hohenbuehelia serotina - 2025-12-05 Ziemelmeita
Postia caesia (syn. Oligoporus caesius) - 2025-12-05 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ elita.elita
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Vladimirs S 05.decembris, 11:40

YELLOW 088T ad.M., YELLOW 057(+sat).2cy Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Gunitiii 05.decembris, 09:59

Video https://failiem.lv/u/stwzdsh6bt


Vīksna 05.decembris, 09:15

Paldies !


ekologs 05.decembris, 09:01

Stopējot kadrus, var redzēt, ka seja ir izstiepta, gareneska. Iespējams video kvalitātes jautājumi


kamene 05.decembris, 09:00

Paldies, Ansi! Vajadzēs vēlreiz to kļavu pie stacijas labāk apskatīt.


IlzeP 05.decembris, 07:23

Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts uzskata, ka lūsis - izkāmējis lūsēns.


zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:03

smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens


dziedava 02.decembris, 09:49

Uz kā auga? Tās sūnas ir uz kritalas?


dziedava 02.decembris, 08:25

Iveta, šobrīd man ir milzīga tabula ar mikroskopētajiem ragansviestiem un visādām pazīmēm. Mēģinu tos "sašķirot". Līdz galam vēl neesmu tikusi. Bet šitos dažādsporu beigās jau varēju uzminēt bez mikroskopēšanas. Mikroskopija tikai apstiprināja. Es jau rakstīju, ka šitas pētījums prasītos uz zinātnisku rakstu, jo zinātnē arī ir juceklis un reti kāds vispār ir iedziļinājies (tāpēc arī maz valstu, kur vispār noteikts). Ja skatās tikai beidzamo sporu stadiju, tad to kopainu arī ir grūti saprast. Bet mums par laimi ir ar visām attīstības stadijām, un tad tā aina kļūst skaidrāka. Un kronis visam, ka KOH mikroskopijā maina krāsu, un tāpēc ir vēl grūtāk saprast, kas atbilst aprakstam un kas nē. Bet vēlreiz atgriežoties pie noteikšanas - man ir hipotēze, ka ragansviestus var atšķirt bez mikroskopēšanas, bet tā ir vēl līdz galam jāpārbauda, jo viss vēl nav sašķirots.


adata 02.decembris, 08:13

Sanāk, ka vairs ragansviestus bez mikroskopēšanas noteikt nemaz nav droši... Visādi brīnumi atrodās!


adata 02.decembris, 08:07

Riktīgi smuks, kā vēršacs uz pannas! Apsveicu!


VijaS 01.decembris, 22:10

Parakņājos pa bilžu krājumiem, bet neko no vēlākām stadijām nākamajās dienās diemžēl neatradu.


VijaS 01.decembris, 21:58

Opā! Labs pārsteigums! Paldies! :)


VijaS 01.decembris, 21:53

Piedod, tas tā nebija speciāli :D Julita, Tu esi vienkārši fantastiska! Paldies par visiem izrevidētajiem paraudziņiem! :)


dziedava 01.decembris, 21:27

P.S. Un Paldies, Vija, par daudzajiem ragansviestu vākumiem tajos pirmsākumos. Kas to būtu domājis, ka tie tik ļoti noderēs!


dziedava 01.decembris, 21:25

Te vajadzētu pierakstīt pāris rindiņas garu zinātnisko rakstu par tēmu, bet esmu šausmīgi nogurusi. Bet licentii vismaz palīdz atdalīt vienus t.s. "rūsganos" no pārējiem.


dziedava 01.decembris, 21:16

Šis bija mazliet nežēlīgi. kad es jau tā nogurusi ņemu pēdējo paraugu, domādama pumpurīšu dzimtu, un man - tadam - pēkšņi garas kolumellas mikroskopijā no cilindrīšu dzimtas. :D Vajadzēja jau it kā iedomāties, bet negaidīju


VijaS 01.decembris, 20:32

Hm, tas cietais brūnais, ko es ņēmu, man liekas, bija apakšslānis.. Bet varbūt zem pelējuma arī kaut kas no perīdija saglabājies.


Kiwi 01.decembris, 16:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


dziedava 01.decembris, 15:58

Mikroskopija apstiprināja, ka viss pareizi, tipisks


dziedava 01.decembris, 15:27

Šis ļoti interesants. Sporas ļoti traumētas, bet tām, kas ir veselas, ir diezgan skaidrs raksts, kas neatbilst nekam no man zināmiem ragansviestiem vai pumpurītēm (pat neņemot vērā izmēru), bet tīri labi atbilst baltapaļajai krāterītei, kas tā nevar būt, jo parauga "ciešais kamoliņš" ir stipri lielāks par tādu. Sporas pēc izmēra varētu atbilst Fuligo licentii, bet no dzeltenā te ir stipri maz. Ja vienīgi ir kāds nobriedušāka attēls, kas rāda, ka ir bijis dzeltens, bet no ilgas stāvēšanas izbalējis.


nekovārnis 01.decembris, 12:43

Paldies, Agnese :)


dziedava 01.decembris, 12:40

Interesanti, ka no ārpuses paraugā viss ir koši dzeltens, bet mikroskopijā nekā dzeltena nav - viss oranži rūsgans. Iespējams, šī suga tiešām reaģē ar ūdeni, mainot krāsu. Vai tā ir rufa vai tomēr flava - to vēl līdz galam neesmu izpētījusi. Pēc "veciem" kritērijiem te būtu rufa.


dziedava 01.decembris, 09:07

Te arī izskatās lielas granulas. Grūti pateikt, vai nav arī tumšākas grupas kārpām. pašas sporas tumšākas nekā tipiskās vienmērīgi kārpainās.


dziedava 01.decembris, 09:06

Uzkrītoši lielas granulas


dziedava 01.decembris, 08:33

Gludajam sporas ir tumšākas un brūnākas, baltajam - gaišas un rozīgākas. Te arī var redzēt brūnu perīdiju 3. foto un dzeltenīgas iekšas 4. foto


AgneseČamane 30.novembris, 23:23

Nav skaidrs kāpēc foto nepievienoju jau pašā sākumā, tagad tie ir augšuplādēti.


adata 30.novembris, 18:28

Gluži nē, vienkārši agrāk nepaskatījos, biju piemirsusi. Eju cauri visiem saviem novērojumiem.


dziedava 30.novembris, 18:09

Sanāk, lai nobriestu līdz pārsliņām, mēnesis vajadzīgs!


adata 30.novembris, 17:33

Viss kā vajag! Pārcilāju paraugus, ir pārsliņas pa virsu. Pēdējais att. 30.nov.


meža_meita 30.novembris, 17:30

Grūti saprast, iespējams jauna vienādgalotņu ramalīna. :)


nekovārnis 30.novembris, 17:30

Uģi, kas ar šo Stenostolu?


nekovārnis 30.novembris, 17:28

Šim novērojumam derētu kāds foto vai papildus informācija.


nekovārnis 30.novembris, 12:08

Visdrīzāk droši vien Opilio canestrinii, bet varbūt arī Nelima gothica vai cits.


IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


slowcamp 25.novembris, 19:42

Paldies !


dziedava 25.novembris, 18:35

Uz smalkām orhidejām varbūt aug vēl retākas sugas :)). Jābruņojas ar biezu maku (un lupu) un jādodas meklējumos :D


Mari 25.novembris, 18:31

Tā sanāk :D Traki būtu, ja šīs uz smalkām orhidejām augtu :))


ekologs 25.novembris, 18:15

Jā, sākumā liku kā jūras ērgli, bet vēlāk kaut kā likās, ka velk uz mazo. Paldies, Igor! :)


dziedava 25.novembris, 18:09

Es tikko domāju, ka sezona beidzot jāslēdz, bet izrādās, ka sezona jāpārvieto uz veikaliem :DD


Igors 25.novembris, 18:09

Jūras ērglis


dziedava 25.novembris, 18:07

Juh, nu super! :D Hiacinšu tirgotājiem tagad bizness ies no rokas! :))


Mari 25.novembris, 18:02

Idvesmojoties no Marinas atklājumiem, ka hiacinšu puķpodos var atrast gļotsēnes, pārlūkoju Ogres Maxima veikalā pārdošanai izliktās hiacintes, un tiešām- vismaz divos podiņos varēja saskatīt sīkas baltas bumbiņas. :)


ER 25.novembris, 16:54

Varbūt Leptoporus mollis?


Grislis 25.novembris, 12:09

Zaļā sīkpaparde gan ir ļoti apšaubāma - tā aug uz dolomītu un citu kaļķiežu atsegumiem, te redzams, ka uz satrupējušas koksnes. Diemžēl augu pilnība nevar redzēt, dažreiz tik vēlā rudenī tie izskatās netipiski... Šobrīd pēc foto nevaru noteikt.. Ko saka Ansis?


mufunja 25.novembris, 09:48

Paldies, Julita. Varbūt kādreiz mēs uzzināsim patiesību:):)


dziedava 25.novembris, 09:16

Paldies, tas bija tuvu zemei? Interesē, jo šī suga ir tipiska parastu kritalu suga, nesaistīta ar dzīviem kokiem vai to atmirušām daļām.


Rekmanis 25.novembris, 09:01

Ir mirusi koksne, jo zars bija dalēji atdalījies.


dziedava 25.novembris, 08:37

Interesanti, ka uz dzīva koka, bet foto izskatās trupoša koksne. Kur tieši uz koka tas bija?


dziedava 25.novembris, 08:34

Liels paldies Marina par visiem paraugiem! Mikroskopēju lampīti, rezultāti apmēram tādi paši - izteiktu adatiņu nav, sporas par lielu. Tad atcerējos Maritas novērojumu, kur arī sporas bija drusku par lielu un Maritai bija ideja par tīkloto lampīti (Lamproderma arcyrioides), kas ir pēcsniedzīte, un kas tāpēc neder. Principā šajā sugu grupā zinātnē ir neskaidrības. Vācu noteicējā Lamproderma arcyrioides (sporas 8-11 mkm) tiek aprakstīta kā ne-pēcsniedzīte, un Lamproderma arcyrioides var. leucofilum - tāda pati, bet ar pilnībā gaišu kapilīciju (=L.violaceum). L.violaceum/nigrescens tur nav. 2011. gadā franču noteicējā atsevišķi ir Lamproderma arcyrioides (kā pēcsniedzīte un ar sporu izmēriem 9-11,5 mkm) un kā atsevišķas sugas arī Lamproderma nigrescens un L.violaceum (syn. Lamproderma arcyrioides var. leucofilum), kas nav pēcsniedzītes (ar vienādiem sporu izmēriem 8-10 mkm, un tikai atšķirīgu kapilīcija krāsu). Edvīns Johannesens ir pētījis šo tēmu un piekrīt franču versijai, ka pēcsniedzītes ir atsevišķi, bet par sporu izmēriem nekur analizēts netiek. Ja salīdzina vācu noteicēja Lamproderma arcyrioides var. leucofilum (sporas 8-11 mkm) un franču noteicēja L.violaceum (8-10 mkm), tad tiem jābūt sinonīmiem (par ko neviens nestrīdas), bet sporu izmēri atšķiras. Iespējams, franči sporu intervālus baigi nav pētījuši, jo abas sugas saliktas kā viena izmēra, kas varbūt nemaz nav tiesa. Līdz ar to "patiesos" L.violaceum sporu izmērus mēs varbūt nemaz nezinām (nav nopietni pētīts). Otra lieta, kas šajā novērojumā mulsināja, bija īsa kājiņa un mazs kopējais garums (līdz 1 mm). Jo L.violaceum aprakstā ir runa par 2/3 (no visa garuma) garām kājām (un kopējais garums līdz 1,8 mm), kamēr L.muscorum aprakstā - par 1/2 garām kājām (ar kopējo garumu līdz 1 mm). Tāpēc man ir doma vēlāk izkrāmēt visus paraugus, kas man par šo tēmu ir, un vizuāli salīdzināt, vai ir redzamas kādas "uzkrītošas" atšķirības. Citu kandidātu sugai šim novērojumam nav. Bet vēl jau var būt, ka šī ir zinātnē neaprakstīta suga. :D


zemesbite 24.novembris, 20:32

Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 24.novembris, 15:08

Ilze, šie tomēr ir Leptoporus mollis klājeniski augļķermeņi ...


Ziemelmeita 24.novembris, 12:01

Paldies,Uģi!


IlzeP 24.novembris, 11:39

Nepareizs datums? Pārfotografēts ekrāns?


Ziemelmeita 24.novembris, 09:02

Paldies, Uldi!


dziedava 24.novembris, 07:57

Interesanti! Viens variants - Physarum leucophaeum, bet drošai noteikšanai vajadzīga mikroskopija


Ivars Leimanis 24.novembris, 00:24

Mirdzošā karotene?


CerambyX 23.novembris, 19:11

Kaut kāda kļūda, diez vai 23. novembrī tas varētu būt bijis mazais ērglis


dziedava 23.novembris, 18:09

Šis ir ļooti interesanti! Foto nav vēl nobriedušas. Vai ir vēlāk redzētas/ievāktas? Jo Ventspilī šogad bija daudz Badhamia foliicola novērojumu, bet ne nu gluži novembrī un teju pludmalē(?). Būtu ļoti interesanti precīzi noskaidrot, kas tas ir.


dziedava 23.novembris, 07:13

P.S. Bet lai nākotnē varētu noteikt, kura tieši suga tā ir, vajag mikroskopēt arī kausiņu, jo Iryna Yatsiuk, kas tās sugas revidē, kausiņa rakstam pievērš lielu uzmanību.


dziedava 23.novembris, 07:10

Godīgi sakot, izmēram nepievērsu nekādu uzmanību. Pelēcīgas, ar mazu kausiņu, nav daudz variantu. Lodveidīgā neder kausiņa dēļ. Apaļīgā nav kapilīcija, krāsas un jo nav apaļīga dēļ. Bet pelēcīgā sprodzīte ir sugu grupa, kas tiks sadalīta daudzās sugās, tā ka tur var būt visvisādas sugas iekšā šobrīd - lielas, mazas, tievas, resnas.. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī varētu būt jauna suga sugu grupas iekšienē, bet to mēs šobrīd nepateiksim. Apskatījos, vai atbilst kapilīcijs - kapilīcijs atbilda perfekti. Citām sugām, kas vēl nav noteiktas, vismaz franču noteicējā ir citādāks kapilīcijs.


Mari 22.novembris, 22:30

Paldies, Julita! Nezināju, ka šīs mēdz būt tik sīkas. :)


Mari 22.novembris, 19:50

Sporas 7-8 mkm, augļķermeņa garums 0,75 mm, platums 0.25mm.


Vīksna 22.novembris, 19:09

Paldies !


Vīksna 22.novembris, 19:07

Paldies !


nekovārnis 22.novembris, 15:14

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 22.novembris, 12:24

Želejas flēbija normāli uz lapkokiem. Šeit drīzāk Skeletocutis amorpha. Bet nu īsti nevar saprast


Edgars Smislovs 21.novembris, 22:40

Paldies!


BI 21.novembris, 21:36

Gredzenots 09.01.2025 Dohren, Germany kā pieaugusi mātīte


nekovārnis 21.novembris, 15:59

Par pirmo neesmu drošs, bet divos apakšējos foto izskatās ka A.reyi.


nekovārnis 21.novembris, 15:52

Foto? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:45

Vai foto būs? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:39

Jā, ļoti iespējams ka G.pallida. Pagaidām gan pašam pietrūkst informācijas un zināšanu par citām līdzīgām sugām Latvijā. Tā teikt - lai novērojums neietu zudumā ieliku vēlākam laikam :)


Vladimirs S 21.novembris, 12:00

Krāsu gredzens: 0Y90 Gredzenošanas datums: 31.07.2021 Vecums: pull Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia. Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko Krāsu gredzens: 3Y04 Gredzenošanas datums: 20.08.2024 Vecums: 1y+ Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko


Vladimirs S 21.novembris, 11:54

Gredzenošanas datums: 01.11.2012 Gredzenošanas vieta: Kronvalda parks, Rīga. Gredzenotājs: E.un V. Smislovi


Vladimirs S 21.novembris, 11:49

Gredzenošanas datums: 13.04.2025 Gredzenošanas vieta: Ventės ragas, Šilutės r.,Lithuania. Gredzenotājs: Vytautas Jusys.


Lemmus 21.novembris, 10:55

Super, paldies!


ekologs 20.novembris, 22:01

Šis, manuprāt, Gonioctena pallida :)


ekologs 20.novembris, 21:58

Limonius minutus?


mufunja 20.novembris, 18:27

Atradu, nosūtīšu :)


dziedava 20.novembris, 15:42

Šajā gadījumā svarīgi bija izdalīt sugu, lai nepaliek starp nenoteiktām, jo skaidrs, ka tā atšķiras no līdz šim Latvijā zināmajām. Lai saprastu, kura no zinātnē aprakstītajām tā varētu būt, veltīju vairākas dienas, bet visām ir kaut kas, lai nevarētu teikt, ka par 100% atbilst. Problēmas sagādā arī fakts, ka tās "citas" sugas pasaulē lielākoties ir relatīvi nesen aprakstītas un maz zināmas, bez kvalitatīviem attēliem, vai to ir nepietiekami, lai saprastu detaļas. D.squamulosum sugu grupa ir savstarpēji ļoti līdzīga, bet atsevišķas pazīmes atšķiras būtiski. Pilnīgi ticams, ka Slīteres suga nav starp zinātnē aprakstītām, tāpēc centos atrast vismaz līdzīgāko.


dziedava 20.novembris, 09:14

Sazinājos ar A.Kuntu. Jā, viņš nepiekrīt pastāvošajai sistemātikai, es visu esmu sapratusi pareizi. Lai arī lielākajās datubāzēs O.wrightii nefigurē, kādam taču ir jāsāk ieviest loģiskās izmaiņas, tāpēc DD nomainīju nosaukumus atbilstoši A.Kunta dalījumam. Atklāts paliek jautājums, kā labāk priekš pāriešanas uz Ornitho, jo pasaulē ar Ophiotheca chrysosperma tipiski saprot to, kas ir O.wrightii. Ja mūsu veidoto datubāzi izmantos arī citas valstis, tad jābūt kkā saprotamam, kas ar ko domāts, tāpēc es šim Ophiotheca chrysosperma iekavās pieliku (corticolous) - tātad uz dzīvu koku mizas.


dziedava 20.novembris, 09:05

Marina, vai šai paraugs ir saglabājies? Man laikam nav ticis dots?


adata 20.novembris, 08:14

Jā, ir piefiksēts, vakarā uzrakstīšu piezīmēs. Paraugs arī sagatavots.


nekovārnis 19.novembris, 16:08

Paldies, Valda! :)


Vīksna 19.novembris, 14:58

Parastā zeltene, Lysimachia vulgaris.


dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts