Veca egles kritala. Manuprāt, CRIBRARIA MICROCARPA - atradu uz substrāta mikroskopā, ar aci nav saskatāma. Mikroskopa bildes un apraksts - svētdien, pēc putnu rallija.
P.S. Svētdiena pēc putnu rallija tiešām ievilkās. Tagad brīvākā brīdī varu atkal pieķerties šim novērojumam. Mikroskopēta un noteikta dienu pēc ievākšanas (17.09.2020.). Pēc manām domām - Cribraria microcarpa. Kopējais garums 0,95 mm, no tā kātiņš 0,78 mm garš, rievots (šo pazīmi min Neubert), sporotēka 0,16 mm diametrā. Ar aci šī kribrārija nav saredzama - pat zinot, kurā vietā uz substrāta tā jāmeklē. Trāpījās uz substrāta, kuru ievācu divu citu kribrāriju paraugam (C. purpurea un, domājams, C. atrofusca). Vasarā ar aizdomām par šo pašu sugu mikroskopēju paraugu no citas vietas Cēsīs, bet paraugu sabojāju, kad gribēju to atdalīt no substrāta un samērīt sporas - neredzot pašu objektu, to ļoti grūti vai gandrīz neiespējami veikt. Toreiz neizdevās.
Pēc franču noteicēja atslēgas līdz sugai nonācu šādi:
> 2) D) perīdijs tīklveida ar vai bez kausiņa;
> b) tīkliņš ar izteikti nodalītiem sabiezinājumiem, pildīts ar granulām;
> # (otrais variants) kausiņš neliels, neizteikts vai tā vispār nav;
> (otrā opcija) tīkliņš sākas kātiņa galā, sporotēkas sīkas, 0,1-0,3 mm diametrā, kātiņš garš, 6-13 x garāks par sporotēkas diametru (šīs pazīmes atbilst - sporotēkas diametrs 0,16 mm, kas veido 1/6 no kopējā garuma vai 1/5 no kātiņa garuma; kātiņa garums visdrīzāk ir nedaudz lielāks, jo mērīts nedaudz leņķī un ir nedaudz izliekts);
> GROUP VII 1) Sabiezinājumi ar ļoti nedaudziem brīvajiem galiem (ja sabiezinājumiem būtu 5-6 adatiņas jeb brīvie gali, tad būtu C. stellifera, bet tādu manā paraugā nav);
> A) Tīkliņš ar daudziem sabiezinājumiem (ja tīkliņam no pamatnes līdz augšai būtu 4 sabiezinājumi, būtu C. pertenuis, bet manā gadījumā sabiezinājumu ir vairāk);
a) Sabiezinājumi spilventiņveidīgi, apaļīgi, tumši, savienoti ar tieviem, izlocītiem pavedieniem (atbilst); granulas 0,5-1,5 um, melnas (granulas šādā palielinājumā neredzu, būtu vajadzīgs izķidāt paraugu, lai līdz tām nokļūtu); sporokarpi 1-4 mm gari (atbilst); sporotēka 0,1-0,3 mm diametrā (atbilst), oranžīgi dzeltena vai okerkrāsā (atbilst); kātiņš 6-12 x garāks par sporotāku (atbilst); sarkanīgi brūns vai melni brūns (atbilst), satur granulas (šādā palielinājumā nav saskatāmas); sporas 6-8 um diametrā, sīki kārpainas (sporas nav mērītas, bet tām sugas noteikšanā nav izšķiroša loma). Tās pazīmes, kuras bija iespējams noteikt 800x palielinājumā, atbilst C. microcarpa. Tā kā uz substrāta bija tikai viens šīs sugas eksemplārs (un C. microcarpa arī raksturīgi augt pa vienai vai nelielās grupās), nolēmu to labāk saglabāt un aprobežoties ar 800x palielinājumu, nevis iznīcināt un iegūt (optimālajā gadījumā) 2000x.
P.P.S. - Atbildot uz Julitas komentāru, pievienoju salīdzinājumu ar C. stellifera. Galvenās atšķiršanas pazīmes, kas noder sugu nošķiršanā:
1) Kopējais sporokarpa garums: C. microcarpa 1-4 mm, C. stellifera 1,5-2,5 mm. Tātad pirmajai lielākas izmēru variācijas, tostarp uz "mazo galu". Manam eksemplāram kopējais izmērs ap 0,95-1 mm, tā ka labāk atbilst C. microcarpa.
2) Sporotēkas diametrs: C. microcarpa 0,1-0,3 mm, C. stellifera 0,25-0,35 mm. Tātad kopumā C. microcarpa sporotēkas ir stipri sīkākas nekā C. stellifera. Manam eksemplāram sporotēkas diametrs ir 0,16 mm, tā ka labi iekļaujas C. microcarpa izmēros, bet priekš C. stellifera ir vismaz par trešdaļu / uz pusi mazāka, kas tomēr ir būtiska atšķirība.
3) Tā kā paraugu nolēmu saglabāt, uz stikliņa tas netika caurskatīts, bet, lai labāk saredzētu, ir vai nav sabiezinājumiem dzelksnīši, kas ir tipiska zvaigžņotās kribrārijas pazīme ("stellifera"), ar elpu mēģināju izpūst paraugam daļu no tīkliņa satura, kas arī izdevās. 4. attēla apakšpusē var redzēt vienu no satura brīvu tīkliņa stūri, atkailinātus sabiezinājumus, kas cits ar citu savienoti ar pavedieniem. Ja sabiezinājumiem būtu dzelksnīši (un C. stellifera tie noteikti būtu), šajā attēla daļā tie noteikti būtu jāredz, jo vismaz pie pamatnes ir tikpat biezi kā savienojošie pavedieni, kurus var redzēt skaidri. Tātad - mezgliņi ir bez dzelkšņiem.
4) Būtiskākā pazīme tomēŗ, šķiet, ir sabiezināto mezgliņu izmēri. C. stellifera aprakstā Neubert raksta, ka C. microcarpa no C. stellifera atšķiramas pat makroskopiski (ar lupu), jo C. stellifera ir krietni lielāki mezgliņu izmēri. Neubert noteicējā C. microcarpa mezgliņu izmēri ir minēti aprakstā - 10-20 um. C. stellifera aprakstā šie izmēri nav norādīti, bet, spriežot pēc aprakstam pievienotajiem attēliem ar mērogu, tie būtu ~40-50 um, tātad vairākas reizes lielāki nekā C. microcarpa. Samērīju šo pazīmi savā mikroskopa fotogrāfijās - manam eksemplāram lielākoties mezgliņi ir ~15 um gari, maksimāli līdz 20 um (gadījumos, kad saplūduši divi kopā). Tā ka pēc šīs pazīmes arī sanāk tipiska C. microcarpa.