Aktīvie lietotāji: 61 Šodien ievadītie novērojumi: 626 Kopējais novērojumu skaits: 1504306
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Novērojuma dati
Izdrukāt

Putni -> Zosis ->

Meža zoss, Anser anser

Īpaši aizsargājama suga!  LV Sarkanajā grāmatā 3. kat.
Novērojuma laiks 02-Jan-2016 plkst. 11:16
Pievienots02-Jan-2016
Administratīvā teritorijaDundagas novads
Ziņotāja saglabāts vietas nosaukums
Skaits1
StatussPārlido
NovērotājsRallus
Pilnais saraksts
Gredzenots putns
PiezīmesPārlidoja uz Z kopā ar 19 CYGOLO. Vispirms izdzirdēti meža zoss raksturīgie (spalgi kā mājas zosij) skaļie "kan-kan-īgie" saucieni virs galvas. Visi gulbji kā jau "mēmie" lidoja klusēdami un zoss kāša ierindā bija vienīgā ar balsi tobrīd. Masīva zoss, arī izteikts knābis, gaišs vēders.
Interesants novērojumsreti ziemā

Pievienotie foto:


Pēdējie novērojumi
Pyrrhula pyrrhula - 2023-01-28 DaceKKK
Linaria cannabina - 2023-01-28 Vladimirs
Chloris chloris - 2023-01-28 DaceKKK
Fringilla montifringilla - 2023-01-28 Vladimirs
Loxia curvirostra - 2023-01-28 carbo
Leiopicus medius - 2023-01-28 DaceKKK
Fringilla coelebs - 2023-01-28 Vladimirs
Nezināms
Ignotus
@ sanchox
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 28.janvāris, 21:06

Sakārtoju.


IlzeP 28.janvāris, 20:59

Nomainīts uz pareizo nosaukumu


felsi 28.janvāris, 19:33

Pievienoju mikroskopiju. Stemonitis lignicola ?


roosaluristaja 28.janvāris, 17:45

Nujā, divus latviskos un divus latīniskos vienai sugai nevajadzētu atstāt. Es pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sistemātikas ievadīju M.edulis, par tādu M.trossulus nemaz nezināju. Bet loģiski, ka pārmaiņu vēji ir skāruši arī gliemeņu sistemātiku. Jā, tagad laikam ir M.trossulus. M.edulis skaitās cita suga, kas Latvijā nav sastopama


nekovārnis 28.janvāris, 17:20

Ā, skaidrs - M.edulis ir Mytilus trossulus sinonīms. :) Izskatās ka pareizi būtu Ziemeļu ēdamgliemene Mytilus trossulus.


nekovārnis 28.janvāris, 16:50

Te https://dabasdati.lv/lv/observation/rdlrh09b58eueiqf4248lcajo1/ pagājušovasar bija viens novērojums, kurā gliemene tika noteikta kā parastā ēdamgliemene, Mytilus trossulus. Kad ievadīju šo DD uzrādīja 2 sugas, tāpēc apjuku. Kā tad tur īsti ir Latvijā uz šo brīdi - M.edulis, M.trossulus vai abas?


roosaluristaja 28.janvāris, 15:37

Pēc izmēriem atbilst lapsai


roosaluristaja 28.janvāris, 15:31

Ja tādi izmēri, visticamāk, ka vilks


Kiwi 28.janvāris, 14:07

Aiziešu rīt ievākt, ceru, ka atradīšu tais džungļos :), tad sarunāsim, kā Tev nogādāt. Cik lielu gabaliņu vajadzētu?


dziedava 28.janvāris, 14:02

Tas no pašas atkarīgs - vai ir vēlme tikt pie hipotētiskas otrās atradnes Latvijā :). Apsolīt jau arī nevaru, ka būs, jo tad jau nevajadzētu paraudziņu :) Protams, ka būtu jauki, ja varētu apskatīt, - krātos pieredze, vai no tādiem foto var noteikt, vai mikroskopija tomēr nepieciešama. Pēc myx.dk datiem pasaulē F.luteonitens apzināta tikai 12 valstīs, maz atradņu (pēc gbif.org pasaulē tikai 104 atradnes) - varētu būt gan reta, gan nenoteikta šī paša iemesla dēļ, ka pēc ārējām pazīmēm nosaka par biežāko.


Kiwi 28.janvāris, 13:52

Paraudziņu nepaņēmu. Ja vajag, varu rīt aiziet ievākt.


dziedava 28.janvāris, 13:48

Jā, Ieva, tie pievienotie foto izskatās pēc Fuligo luteonitens, kam ir ļoti interesantas, garenas sporas. Bet tam Latvijā droši zināma tikai 1 atradne, tāpēc pēc foto vien noteikt neņemos. Pēc sporām pateikt būtu vienkārši.


dziedava 28.janvāris, 13:48

Vija - šis ir pie Tevis / manis? Bez mikroskopijas nevar šīs sugas nosaukumu atstāt - jāmikroskopē vai jāliek kā nenoteiktu.


dziedava 28.janvāris, 13:41

Paldies, Ansi! 3. foto pārliku atsevišķā novērojumā.


Kiwi 28.janvāris, 13:39

Julita, pievienoju labākas bildes tam otrajam ragansviestam. Forma citāda.


IlzeP 28.janvāris, 13:25

Lai jau paliek.


Kiwi 28.janvāris, 13:19

Jā, nu dikti sagurusi... Varbūt dzēst novērojumu?


Kiwi 28.janvāris, 13:16

Jā, tas otrs bija savādāks, bet slikts foto pievienojies, paskatīšos, vai nav kas labāks.


Kiwi 28.janvāris, 13:14

Paldies, Julita, par skaidrojumu un sugas noteikšanu!


Kiwi 28.janvāris, 13:13

Paldies, Uldi, par sēņu un piepju sugu noteikšanu!


Kiwi 28.janvāris, 13:00

Paldies, Uldi! Man jau likās, ka ir, bet dabā pirmoreiz redzēju, tāpēc nebiju droša.


roosaluristaja 28.janvāris, 12:32

Pārāk traģisks skats. Nedomāju, ka te ir varianti


roosaluristaja 28.janvāris, 12:29

Tipiska somzīlītes ligzda


Ansis 28.janvāris, 12:11

Tomēr tā būs smaillape, vismaz lielākā daļa kopskata bildē redzamo augu. Parastā bārdlape ir tikai 3. foto (brūns, nevis zaļš stublājs; nav vairķermenīši).


dziedava 28.janvāris, 11:43

Tas pēdējā foto izskatās gaišāks un ar neregulāru virsmu. Ir vēl līdzīgas ragansviestu sugas, bet tās var droši noteikt tikai mikroskopējot.


dziedava 28.janvāris, 11:42

Gļotpūpēdim virsma būtu tāda trauslāka, ne tāda stingra, kā šiem ragansviestiem, un tonis cits.


Ilze Ķuze 28.janvāris, 09:59

Paldies, Ansi!


felsi 27.janvāris, 23:22

Pievienoju mikroskopiju. Ideja par Stemonitopsis typhina var. similis.


felsi 27.janvāris, 22:49

Pārskatīju savas 2 iepriekšējās pelītes, tur pārliecinoši var redzēt dzeltenīgo, bet šeit, teiktu, ka balts.


VijaS 27.janvāris, 22:48

Labāku enertenēmu man nav, visas tādas izjukušas. :D Sporas laikam no vecuma saķepušas vienā masā, neizdevās tā smuki izbirdināt, lai redz kapilīciju. Diski kolumellu galos arī sanāk pārāk mazi, bet nu vecām varbūt jau daļēji nolupuši.


dziedava 27.janvāris, 22:26

Riktīga nagliņgļotsēne :)


dziedava 27.janvāris, 20:55

Skaidrs, ka tā ir P.murinum vai P.globuliferum, kur pirmajai viss ir dzeltenīgāks, kamēr otrajai - baltāks. Tu raksti, - kātiņš dzeltenīgs, bet kapilīcija mezgli balti. Svarīgi būtu saprast, vai kapilīcija mezgli tiešām balti (tad velk uz P.globuliferum), vai tomēr dzeltenīgi. Turklāt garš kātiņš un salīdzinoši mazāka galviņa (0,8mm nesasniedz) arī vairāk raksturīgs P.globuliferum, tomēr tās nav noteicošās pazīmes. Visbūtiskāk saprast kapilīcija mezglu krāsu, - vai tā tiešām pilnīgi balta.


IlzeP 27.janvāris, 20:42

Aplikācijā vajadzēja ieķeksēt "pilnais saraksts" un tad vadīt citu pēc cita, pēc tam noslēgt pilno sarakstu.


felsi 27.janvāris, 20:06

Pievienoju mikroskopiju.


guta7 27.janvāris, 18:47

Paldies par sugas noteikšanu!


dziedava 27.janvāris, 18:23

Nav gļotsēne


dziedava 27.janvāris, 18:22

Nebūs gļotsēne


dziedava 27.janvāris, 18:20

Izrādījās tipiskais problēmgadījums ar tumšām sporām ar baltu līniju. Ja nav kājiņas - tad būtu P.ovisporum. Bet kājiņa nešaubīgi ir. Ar Edvīna akceptu mēs tādas it kā saucam par P.notabile, jo ir 2021. gada raksts par Physarum macrocephalum, kurā pieminēta arī P.notabile, kas Eiropā parasti tiekot jaukta. Un tur ir arī foto, kas vairāk atbilst tām, kas mums ir, nekā P.notabile aprakstā franču noteicējā. Tomēr Edvīns šādas gļotsēnes savām acīm nav redzējis, tāpēc tā bija tikai hipotēze. Tā kā paraudziņā ir divas daļas (uz koksnes un uz sūnām), tad man ir doma vienu daļu aizsūtīt Edvīnam, lai apskatās klātienē, un viņš labāk spēs pateikt, ko ar šādām tad mums iesākt. :) Jo tāds nav tikai viens novērojums. Un kas mani personīgi mulsina - P.notabile franču aprakstā kājiņa ir bez kaļķa, bet mūsu novērojumos - ar kaļķi. Mans personīgais viedoklis - Mūsējie kātainie ir vnk P.ovisporum kātainās versijas. Bet būtu jauki uzzināt Edvīna viedokli no klātienes paraudziņa. :)


Zuze 27.janvāris, 17:18

Vadīju caur aplikāciju (kā norādīts) visus putnus kopā, bet ērgli atseviški. Tomēr abi novērojumi apvienojās. Izlabošu.


apogs apogs 27.janvāris, 16:56

kāpēc nav B - BIATOPĀ


IlzeP 27.janvāris, 15:50

Putns attēlā ir jūras ērglis. Taču piezīmēs sarakstītie putni gan akcijai "Ziņo par putniem dārzā" nederēs - tos lūgums savadīt pa vienam, ar visu prasīto informāciju (novērošanas laiks...).


dziedava 27.janvāris, 14:45

O, interesanti! Gaidīšu labākus foto :)


dziedava 27.janvāris, 14:43

Es arī vēl papētīju. Nu tā un šitā.. Īsti 100% tomēr nevar dot :(. Manējā pie upes arī sākumā dzeltena, tad balta gļota, tad paliek tumša. Līdzīgas tās krāsu maiņas. Un vēl tā mitrā vieta - to es sāku pētīt tikai pēc tam, kad bija jau hipotēze, un ir mitra vieta! D. ochraceum gan tipiski aug uz sūnām. Tā ka no vienas puses un no otras puses.. Galvu likt ķīlā nevaru. Bet pēc būtības - jāturpina pētīt. Varbūt izdodas kādai novērot pilnvērtīgu attīstību un tad par šo arī būs skaidrāks :)


felsi 27.janvāris, 14:29

Apskatījos, varētu būt> par 70%:)


felsi 27.janvāris, 14:28

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 27.janvāris, 10:35

Paldies, Julita! Visu cieņu un apbrīnu Tavam spējām un izturībai!


dziedava 27.janvāris, 00:00

Es laikam balsotu par Diderma ochraceum. Kājiņai nav jābūt, bet tā varbūt tomēr tāda gļotas palieka. Tā kā aug ļoti mitrā vietā, tad attīstībai vajag īpašus apstākļus un mājās neattīstās labi. Man jau pāris tādi neattīstīti novērojumi. Un forma ļoti līdzīga. Un cik skatījos plazmodiju krāsas, tiešām reti dzeltena, un citas sugas ne tik ļoti atbilst. Ja vēl mitra vieta, tad es par D. ochraceum


felsi 26.janvāris, 23:36

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 26.janvāris, 23:27

Tuvu upei, vieta mitra, vietām kā staignājs ( bebru darbs)


dziedava 26.janvāris, 23:24

Kur viņi auga? Pēc kartes izskatās tuvu upei - nebija ļoti mitra vieta?


Dzeerve 26.janvāris, 22:26

Paldies par precizējumu!


felsi 26.janvāris, 20:47

Pievienoju mikroskopiju.


guta7 26.janvāris, 16:03

Paldies, lielisks paskaidrojums pie sugas labojuma, ir iespēja mācīties.


guta7 26.janvāris, 16:00

Paldies par sugas precizējumu!


Laimeslācis 26.janvāris, 14:48

Liels Paldies, Julita! Ļoti vērtīgs skaidrojums!


VijaS 26.janvāris, 09:33

Jā, tas bija skaidrs. :)


VijaS 26.janvāris, 09:29

Paldies, Ansi!


dziedava 26.janvāris, 08:26

To, ka ar sēni, violeto ragansviesteni, gan jau ka saprati


dziedava 26.janvāris, 08:21

Ja ir tik resns kātiņš, kā izskatās, tad ir kaut kas no T.botrytis grupas


dziedava 26.janvāris, 08:20

Grūti saprast, bet izskatās, ka gals noplīsis pa regulāru apli, tad T.crateriformis


dziedava 26.janvāris, 08:12

Laima, šo novērojumu biju palaidusi garām, jo DD bija pazudusi iespēja atfiltrēt tikai gļotsēnes, un starp putniem tā pazuda. Ar pārīti T.decipiens/T.crateriformis nav vienkārši un laikam tas apaļums ir pēdējā pazīme, ko skatīties, vai labāk neskatīties vispār (Dziedava jaatjauno, jā). Ja ir mikroskopija, tad laikam algoritms ir tāds - ja atrod kaut vienu sporu ar pilnīgu tīkliņu, tad T.decipiens. Tikko vēlreiz apskatīju franču noteicēja aprakstu - T.crateriformis tīkliņu neveido vispār, var būt tikai atsevišķas līnijas, bet ne tīkliņš. Savukārt T.decipiens ir gan pilnīgs tīkliņš, gan var būt nepilns, un arī tāds, kur pavisam maz no tīkliņa (kā Tavos foto). Tavā gadījumā tas vēl sakrīt ar to, ka gals nav gluds, nav noplīsis pa regulāru apli, bet saplaisājis neregulāri.


dziedava 26.janvāris, 08:00

Izskatās, ka sporu mākonis ir ar brīviem galiem (kaut gan no šiem foto tas ar var nebūt tik droši); tad T.crateriformis vai T.decipiens, kas atšķiras ar to, vai sporu stadijā vāciņš noplīst pa apli vai gals neregulāri saplaisā.


Vīksna 26.janvāris, 00:00

Paldies !


felsi 25.janvāris, 23:43

Abi no vienas atradnes, tik katram savs attīstības ceļš, kastītē un siltumnīcā.


dziedava 25.janvāris, 23:24

Bēdīgi gan, bet kājiņa ir diezgan izteikta. Otram arī bija dzeltens plazmodijs? Nu dzeltena krāsa vispār figurē reti. Ja abiem droši sākumā bija dzeltens (t.i., abi viena suga) un otrajam ir skaidrs kātiņš, tad meklējumu lokam vajadzētu sašaurināties. Kkad vēl mēģināšu pa dažādiem materiāliem papētīt, kur plazmodija krāsa minēta.


Ilgonis 25.janvāris, 22:41

pēc tam kad uzdevu jautājumu nodomāju, ja jau ir ar sazarotām lapiņām sēne uz priedes, tad tā arī ir


felsi 25.janvāris, 22:14

Atradu otro paraudziņu, kur beciņas ar kātiņu. Galviņas tumši plācenīši 0,6-1,1 mm, kātiņš iezīmējas bēšīgs 0,2-0,3 mm. Mikroskopijā vīlos, nekā, pēdējie 2 foto. FB nav jēgas likt, maz un slikts materiāls, jācer, ka nākotnē būs iespēja sagaidīt dabā, mājas apstākļos čiks. Pirmais paraudziņš attīstījās kastītē, bet otro mēģināju audzēt.


Martins 25.janvāris, 21:43

Tieši tā - knaibļspāres mātīte.


Vīksna 25.janvāris, 21:14

Paldies !


IlzeP 25.janvāris, 21:11

Paldies!


dziedava 25.janvāris, 21:08

Paldies par ziņojumiem :)


dziedava 25.janvāris, 21:07

Visdrīzāk arī parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa subsp. ferruginosa, sporu stadijā paputējusi.


dziedava 25.janvāris, 21:05

Šai gali izskatās noapaļoti, tad parastā. Ja gali būtu spici kā noasināts zīmulis, tad būtu spicā :)


roosaluristaja 25.janvāris, 20:43

Reti, bet var būt arī uz skujkokiem. Pēc literatūras datiem var augt pat uz tādiem substrātiem kā piemēram vaļu kauli


Ilgonis 25.janvāris, 20:17

paldies par noteikšanu, vai var būt arī uz priedes?


Edgars Smislovs 25.janvāris, 19:14

Pievienoju, plānots gan nebija.


IlzeP 25.janvāris, 18:37

Piezimēs pieminētas bildes. Vai bija plānots pievienot?


mufunja 25.janvāris, 17:05

Значит мне крупно повезло его увидеть.И хоть я постоянно,много лет посещаю тот лес,но видела только однажды.


nekovārnis 25.janvāris, 15:33

Man tā kā pēc knaibļspāres mātītes izskatās


guta7 25.janvāris, 15:32

Paldies par sugas apstiprinājumu!


Diāna 25.janvāris, 12:59

Smaržīgā brūnzobe Hydnellum suaveolens


Diāna 25.janvāris, 12:57

Smaržīgā brūnzobe Hydnellum suaveolens


Vīksna 25.janvāris, 09:57

Paldies !


roosaluristaja 25.janvāris, 06:48

Šitās manuprāt ir šokolādes gļotsēnes ļoti agrā jaunībā


Vīksna 24.janvāris, 23:33

Paldies !


marsancija 24.janvāris, 22:49

Ne velti man šī čupiņa nelika mieru divus gadus, līdz noskaidroju! :) :)


dziedava 24.janvāris, 22:41

Paldies, Ansi! :)


marsancija 24.janvāris, 22:31

Paldies par labojumiem!


OKK 24.janvāris, 20:21

Parastā varde


OKK 24.janvāris, 20:20

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:19

Parastā varde


OKK 24.janvāris, 20:18

Purva varde


OKK 24.janvāris, 20:18

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:15

Zaļādīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:14

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:12

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:11

Parastā varde


OKK 24.janvāris, 20:11

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp. (Pelophylax sp.)


OKK 24.janvāris, 20:07

Parastā varde


OKK 24.janvāris, 20:07

Parastā varde


OKK 24.janvāris, 20:04

Parastā varde


roosaluristaja 24.janvāris, 19:38

Šis sanāk 3.zināmais sugas novērojums Latvijā. Igaunija ar šo sugu mums smagi kabina iekšā. Pēc elurikkus.ee ir 17 atradnes. Pirmā jau 1930.ajā gadā. Bet pat, ja atņem vēsturiskos, rezultāts ir graujošs 12:3. Ir kur tiekties.


roosaluristaja 24.janvāris, 19:32

Būtībā, ja datums ir pareizs, šis ir pirmais zināmais sugas novērojums Latvijā, jo līdz šim par pirmo tika uzskatīts D.Meieres no 14.11.2021. Igaunijā pēc elurikkus.ee ir divi zināmi novērojumi 2015.ajā gadā.


dziedava 24.janvāris, 19:02

Jā, Ilze, komentārā ir precizēta vieta


IlzeP 24.janvāris, 17:57

Vai pareizi sapratu, ka punkts nepareizs?


roosaluristaja 24.janvāris, 17:44

Tās pīles manuprāt tik ļoti ņemas savā starpā, ka pēc skata vien diez vai senčus vairs var saprast. Ja kādu spalvu izdodas izplūkt, varbūt pēc DNS analīzēm kaut ko var secināt


Laimeslācis 24.janvāris, 14:47

Paldies, Ansi!


roosaluristaja 24.janvāris, 14:47

Tas ir gada staipeknis. Parasta suga. Ar to nepietiek, lai izveidotu mikroliegumu. Sugas, kurām veidojami mikroliegumi, var apskatīt šī dokumenta pielikumā. https://likumi.lv/doc.php?id=253746


ieva_aleksa 24.janvāris, 14:35

Vālīšu staipekis tieši blakus teritorijai kurā iezīmēta cirsma, skat video. https://www.youtube.com/watch?v=Q3pczpU2i3Q Vai iespējams izveidot mikroliegumu?


meža_meita 24.janvāris, 12:51

Smukas, mazas viendaļīgas sporas. A.gemmata tās ir sākot no 15 um. Savos paraugos un šajā mulsina, kāpēc, nav redzams itkā raksturīgais piedēklītis aska galā (attēli zemāk saitē). Bet iespējams to grūti pamanīt, vai arī raksturīgi pavisam nobriedušai stadijai, pagaidām nezinu. Uz koka mizas citas sugas īsti nesanāk, tāpēc droši piekrītu, ka A.cavata. Šeit vispilnīgākā info: https://www.afl-lichenologie.fr/Photos_AFL/Photos_AFL_A/Textes_A4/Acrocordia_cavata.htm


raigars 24.janvāris, 12:11

Paldies! Ņemšu vērā.


raigars 24.janvāris, 12:10

Paldies! Ņemšu vērā.


Kiwi 24.janvāris, 10:17

Paldies, Ivar! Šādu izpildījumu vēl nebiju dzirdējusi! :)


ivars 24.janvāris, 10:14

Dzilnītis.


Matrus 24.janvāris, 09:26

Paldies par gulbja kontroli! Mātīte, 19.5 gadi (2003), apgredzenota 06.04.2006. Daugavā pie Ķengaraga, datubāzē 356 kontroles, ligzdoja Dārziņu attekā vismaz 12 sezonas (periodā no 2009. līdz 2022. gadam) un kopā izaudzināja 62 mazuļus (no 4 tēviņiem).


Matrus 24.janvāris, 09:18

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datubāzi!


Matrus 24.janvāris, 09:14

Paldies par gulbju kontrolēm, visi vietējie ziemotāji!


Ilgonis 24.janvāris, 00:04

paldies par noteikšānu, tas tad pie vietas


DaceKKK 23.janvāris, 22:54

Diemžēl((


Matrus 23.janvāris, 22:37

Latvia Riga, bet mazais numurs vertikāli - sērija ЕЕ, ЕК, ЕР, ЕМ vai ЕV un 2-3 cipāri…to vajag nolasīt


Rocky 23.janvāris, 22:26

burti - LA R cipari 33 (parejos nevar saprast)


Vīksna 23.janvāris, 21:14

Paldies !


Ireena 23.janvāris, 20:39

Vainīga slinkums bija skaitīt. :)


zemesbite 23.janvāris, 20:02

Paldies, Marek! :)


Vīksna 23.janvāris, 19:27

Paldies !


roosaluristaja 23.janvāris, 18:30

Tieši tā 2021. gadā sīkie bija. Neatceros tikai cik


davis_wi 23.janvāris, 17:17

Jā, pirms diviem gadiem arī mazuļus dzirdējām.


IlzeP 23.janvāris, 12:53

Jā, Jānis Ozoliņš apstiprināja, ka lūsis.


IlzeP 23.janvāris, 12:42

Jānis Ozoliņš apliecina, ka tā ir lāča atstāta kaudzīte.


ER 23.janvāris, 09:58

Turpmāk novērots turpat regulāri, visu vasaru.


ER 23.janvāris, 09:54

Pazīmi nomainīju. Pieliku bildes. Ceru, ka sugu sapratu pareizi.


roosaluristaja 23.janvāris, 09:53

Tur zināma teritorija ir. Diezgan regulāri sekmīgi ligzdo


AtisL 23.janvāris, 09:46

Izskatās ,ka liels maizes gabals knābī.


Lora 23.janvāris, 09:35

Jà, tā bija pelēkā dzilna


IlzeP 23.janvāris, 09:15

Kaut kas knābī vai kaut kas pielipis?


felsi 23.janvāris, 06:54

Kad atradīšu otro, tad veikšu vēl vienu apskati un domāšu.


Ilgonis 23.janvāris, 00:31

šaubos par sugu


Laimeslācis 22.janvāris, 23:28

Ahā. Paldies, Julita! :)


dziedava 22.janvāris, 22:33

Jā, Laima, gredzens ir apkārt sporai. Es līdz šim pat neaizdomājos, kas to veido :). Tik vien, ka ap sporu var redzēt tādu joslu. Noteikšanā tas var būt nozīmīgs. Kad rēķina sporas diametru, dažreiz tas ir ar visu gredzenu, citreiz atseviški sporas diametrs plus gredzena dēļ klāt nākušais platums. Gredzens var būt arī nevienmērīgs, tad to var izmantot kā pazīmi.


dziedava 22.janvāris, 22:27

Šī man škiet ļoti ļoti interesanta. Pēc kapilīcija der gan didermām, gan pārslainītēm. Diemžēl plazmodija un jaunas stadijas visām nav zināmas, bet šī mav nobriedusi. Varbūt lielajā grupā kāds tādu redzējis jaunu?


dziedava 22.janvāris, 22:16

Diametrs augļķermenim?


Vīksna 22.janvāris, 22:10

Paldies !


marsancija 22.janvāris, 21:35

Ui! Pārskatījos! Bet pirmajā acu uzmetienā- labais :)


marsancija 22.janvāris, 21:21

Knābis dīvains, ne tāds kā laucim.


Laimeslācis 22.janvāris, 20:16

Vai gredzens ir tas garoziņas slānītis, kas apkārt sporai? Vai tas arī ir nozīmīgs? Tas ir tīkliņš, tikai šķērsgriezumā?


Bounijs 22.janvāris, 18:48

Foto skaits ap 300.


felsi 22.janvāris, 18:13

Pievienoju mikroskopiju.


marsancija 22.janvāris, 17:19

Atļāvos pievienot lācēna bildēm šo mēslu kaudzīti, ko toreiz krūmos atradu, meklēdama pēdas. Mēsli bija ļoti svaigi, bet man kaut kā ar lāci nesaistījās, izskatījās pēc kaut kāda zālēdāja. Bet, saprotot, ka tas bija dienā starp divām lāča iepozēšanām kamerā, viņš bija turpat tuvumā un cits dzīvnieks diezin vai tur atļāvās uzturēties. Tad nesen kādā pārraidē ieraudzīju tieši tādu lāča "čupiņu", raksturīgu dzīvniekam pavasarī. Nez, kas par šo sakāms speciālistiem?


VijaS 22.janvāris, 17:07

Paldies, Uldi!


Laimeslācis 22.janvāris, 16:49

Izleca pie nezināmajiem. Teiktu ka Dižskābaržu fleogena, Phleogena faginea


Kiwi 22.janvāris, 14:51

Paldie, Gaidi un Uldi par labojumiem!


Kiwi 22.janvāris, 14:50

Paldies, Uldi!


Mežirbe777 22.janvāris, 14:16

Precizēts apkārtmērs šai dižajai blīgznai.Tas ir 4,21m .Pievienoti pāris foto.


Gaidis Grandāns 22.janvāris, 11:13

Purpura plānpiepe.


dziedava 21.janvāris, 21:04

Jā, es arī fanoju par šīs sugas sporām :)


felsi 21.janvāris, 20:44

Pievienoju mikroskopiju, superīgas sporas!


Martins 21.janvāris, 20:43

Nopietni? Katru lāča pēdu jābildē? Ja ar izmēriem/mērlenti, tad es vēl saprotu (par to ir rakstīts jau iepriekš), bet vnk tāpat? Z-Latvijā? Konkrētajā novērojumā zvērs tikai ar pakaļkāju bija labi trāpījis dubļos. Priekškāju nospiedumi bija knapi saredzami dabā - tātad bildē vēl vairāk nekā...


marsancija 21.janvāris, 19:36

Jā, un beigās viņu iemidzināja, jo nevarēja iestāstīt cilvēkiem, ka nevajag ar viņu koķetēt un selfijus taisīt. Kāpēc nevarēja kādā zoo ievietot, ja jau tā bija pieradis pie cilvēkiem?


IlzeP 21.janvāris, 18:37

Lāču pētnieku komentārs: "Pēdas sniegā kūstot var kļūt pat divreiz lielākas. Šīs izskatās pēc suņa pēdām pēc tā, kā sakārtotas cita aiz citas un ka visas ir vienādas formas."


IlzeP 21.janvāris, 18:35

Lāču pētnieku komentārs: "Lūgums nākamajos ziņojumos informāciju apstiprināt ar fotogrāfiju, un vēlams ar pēdas mērījumu. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu)."


IlzeP 21.janvāris, 18:34

Lāču pētnieku komentārs: "Lūgums nākamajos ziņojumos informāciju apstiprināt ar fotogrāfiju, un vēlams ar pēdas mērījumu. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu)."


IlzeP 21.janvāris, 18:32

Lāču pētnieku komentārs: "Šis lācis ir viens no tā sauktajiem "Valkas novada lācēniem". 2021. gada rudenī pasākumu laikā, kuru mērķis bija dzīvniekus pārvietot tālāk no apdzīvotajām teritorijām, abiem lāčiem tika paņemti DNS paraugi un ausī ievietots identifikācijas numurs – krotālija. Pēc DNS izpētes zināms, ka viens no lāčiem ir tēviņš (ar gaišāku apmatojumu) un otrs – mātīte. 2022. gada marta mēnesī viens no lāčiem, tēviņš, kā liecināja DNS informācija un krotālijas nummurs, regulāri tika novērots ceļmalās Gulbenes novadā."


IlzeP 21.janvāris, 18:31

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:30

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:29

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:28

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:27

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:27

Lāču pētnieku komentārs šim un citiem lāču pēdu ziņojumiem: “Ļoti vērtīgs ziņojums kā sugas novērojuma gadījums. Lai nezaudētu ziņojuma zinātnisko vērtību, lūgums turpmāk pēdu nospiedumam veikt mērījumu. Lai arī lāča pakaļpēdas nospiedums izskatās iespaidīgāks, informatīvi bagātāks ir tieši priekšķepas nospiedums. Priekškepas nospieduma mērījumu veic paralēli pēdas spilventiņa nospiedumam tā platākajā vietā. Ja nav mērlenta, tad var izmantot atbilstošā garumā nolauztu zariņu vai mērogam kādu citu izmērāmu priekšmetu, ko mājās var izmērīt (svarīgi pievienot mēroga priekšmeta izmēru, lai vēlāk var veikt pēdas nospieduma izmēra vērtējumu).”


IlzeP 21.janvāris, 18:21

Lāču eksperti šo attēlu neuzskata par pārliecinošu pierādījumu ("No esošā attāluma uzņemtā fotogrāfija (un neņemot vērā autores komentāru) nav pārliecinoša - iespējami pārnadža nagi tā salikušies?")


IlzeP 21.janvāris, 18:18

Arī šeit būtu noderīgi redzēt pēdu virkni ("Šaubos, vai tās ir lūsim, bet varbūt šīs pēdas ir tam, ar kuru cīnījās (lapsa, jenotsuns?)". J. Ozoliņš)


IlzeP 21.janvāris, 18:17

Sugas pierādīšanai zīdītāju eksperti iesaka fotografēt arī pēdu virkni, nevis tikai atsevišķas pēdas.


Vīksna 21.janvāris, 18:17

Paldies !


IlzeP 21.janvāris, 18:15

Šādam attēlam būtu labi pielikt mērogu.


IlzeP 21.janvāris, 18:15

Ja būtu nofotografēta vēderpuse, sugas noteikšana būtu pārliecinošāka (Jāņa Ozoliņa norāde).


IlzeP 21.janvāris, 18:13

Valdis Pilāts domā, ka pogainais - noteikts pareizi ("ar tipiskajām `pogām` (pelēkajam ir pleķi)").


IlzeP 21.janvāris, 18:11

Valdis Pilāts uzskata, ka Apodemus agrarius, jo īsa aste.


Laimeslācis 21.janvāris, 16:56

Šim arī parauga, diemžēl nav. Kāpēc nepaņēmu? Neatceros. :(


Laimeslācis 21.janvāris, 16:54

Šim novērojumam, diemžēl, parauga nav. :(


Ziemelmeita 21.janvāris, 16:24

Paldies Ansi par apstiprinājumu. Prieks,ka bija izdevies noteikt pareizi.


dziedava 21.janvāris, 10:54

Tas jau izklausās ticamāk. :) Suga pēc apraksta arī izklausās ticami. :)


sandis 21.janvāris, 10:50

Suga vismaz ir īstā? Šis katrā gadījumā tās dienas vākums no Cīrulīšu meža (ar numurētu parauga zīmīti). Neatceros konkrēto situāciju, bet iespējams, ka interesantāka likās fizāra, tāpēc ieziņoju to. Tā reizēm daru, ja uz viena substrāta paraugā ir vairākas sugas (ieziņoju potenciāli interesantāko no tām).


dziedava 21.janvāris, 10:28

Neizklausās ticami. Tev taču nestāvēja mitrā vietā? Pilnīgā sausumā attīstībai nekādai nevajadzētu notikt.


Gaidis Grandāns 21.janvāris, 10:22

Novērojumu nepieciešams sadalīt. Pirmajā foto ziemeļu sikspārnis.


roosaluristaja 21.janvāris, 09:38

Saskaitīt vispār arī nenāk par ļaunu. Te skaidri redzams, ka ir vismaz 3 sikspārņi nevis 1


sandis 21.janvāris, 09:32

Šo ievācu kā Physarum sp., tās pa šiem diviem gadiem iznīkušas, bet uz sūnām izaugušas (dažas arī nobriedušas) Stemonitopsis typhina.


roosaluristaja 21.janvāris, 09:30

Čemuru palēks šis jau nu gan nav. Varbūt laimes palēcīte vai kāda no ziemcietēm. Nevar uz sitiena saprast.


IlzeP 21.janvāris, 09:13

Paldies par skaidrojumu!


Vīksna 20.janvāris, 23:16

Paldies !


Vīksna 20.janvāris, 23:15

Paldies !


felsi 20.janvāris, 21:38

No tām ķeskām, kas tagad ir, man nav tāda aparatūra, visas salipušas pie koka, 2 labākās tika 4 X palielinājumā. Tad paliks līdz labākiem laikiem.


dziedava 20.janvāris, 21:01

Nu bet nobriedušām kopskatu taču mājās arī var nofotografēt. Es nevaru diskutēt par tēmu cilindrīte vai komatrihija, ja es neredzu nobriedušai kopskatu, ne vālītei struktūru. Savas hipotēzes es jau izteicu, bet vairāk nekā par hipotēzēm pēc šiem foto arī nevaru. Sporas izskatās interesantas, tādas man bija trauslajai. Vari jautāt FB, varbūt kādam pietiek ar to, kas ir. Man trauslā bijusi tikai 1x un, neredzot vālītes / kātiņa proporcijas u.c. es neriskētu to droši noteikt.


felsi 20.janvāris, 20:33

Pievienoju mikroskopiju, arī attīstījās mājās.


felsi 20.janvāris, 20:17

5. un 6. foto, 4 X palielinājumā, citu nav, mājās nobrieda.


VijaS 20.janvāris, 18:17

Pēdējās trīs bildes - divus ar pus mēnešus vēlāk, 20. janvārī.


dziedava 20.janvāris, 17:40

4. foto ir spīdīgs, tātad vēl nav sporu stadijā. Neredzu, kur ir kopskats sporu stadijā.


felsi 20.janvāris, 17:12

Tur ir jau nobildēts.


dziedava 20.janvāris, 17:09

Vari ielikt (nobildēt, ja nav) kopskatu, kā tagad izskatās? Tās dažas komatrihijas ar garajām vālītēm pēc skata mierīgi var izskatīties pēc cilindrītēm. Pēc fragmentāriem skatiem, kas te redzami, neko droši pateikt nevar.


felsi 20.janvāris, 16:49

Pēc comatrichias man gan neizskatās, tādus brīvus galus neredzēju, aplauztus, veidojot paraugu, gan.:)


felsi 20.janvāris, 16:41

Vālītes riktīgi sakaltušas un nevaru izpurināt.


Matrus 20.janvāris, 16:17

Kāds ir gredzena numurs (divi sērijas burti un trīs cipari)?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts