OKK 13.jūnijs, 20:14

Ir ir pļavas

---

CerambyX 13.jūnijs, 20:13

Drīzāk Crambus alienellus? Vismaz ericella tā baltā garā svītra vienmērīgi šaura, bez paplatinājuma vidusdaļā, arī baltās svītras turpinājums aiz sadalošās svītras šaurāks. Kaut kā ericella variants nepatīk. Tas alienellus ar ne tā 1:1, bet nu tuvāk. Tā gan purvu suga skaitās. Daudz citu variantu šim gan it kā nav jā.

---

CerambyX 13.jūnijs, 19:59

O, šis labs - stipri prom no zināmajām atradnēm :)

---

nekovārnis 13.jūnijs, 19:34

Šī tāda dīvaina, prasītos pēc speciālista viedokļa. Es balsotu par pļavas ķirzaku.

---

Ivars L. 13.jūnijs, 19:10

Chiloscyphus sp.

---

Rallus 13.jūnijs, 18:32

Tad būs tev taisnībā, paļāvos uz punktiem.

---

bitene 13.jūnijs, 18:18

Meža gandrene, Geranium sylvaticum

---

CerambyX 13.jūnijs, 17:48

urticae manuprāt ne, tai sugai sprārni gari un slaidi - šim eksemplāram tādi plati un noapaļoti. Gan jau vienkārši parastais mētru r.v.l. ar reducētu melno zīmējumu.

---

artis113 13.jūnijs, 17:14

Pievienots foto.

---

zinzin 13.jūnijs, 12:52

Paldies!!!

---

Rallus 13.jūnijs, 12:23

Sapratu, nav tumšais svilnis. asums gan arī tāds, ka nav jēga tālāk meklēt starp gartaustkodēm. Paldies.

---

W 13.jūnijs, 12:17

Paldies, Uģi, par izsmeļošo atbildi! Jā, šķiet, ka bez objekta noslaktēšanas tā īsti nekas nesanāk:)

---

CerambyX 13.jūnijs, 12:04

Pamatlietas tā baigi jau nemainās gan - t.i. dzimtu līmenī tam it kā vajadzētu vēl būt labi izmantojamam un vairumā gadījumā ģinšu līmenī ar (bet noteikti ir kādas ģintis, kas varbūt mūsdienās ir sadalītas sīkā un/vai mainījušas nosaukumu - tas var nedaudz samulsināt). Sugu noteikšanā gan tas izdevums tāds ne tik lietojams mūsdienās - īpaši sarežģītākām grupām. Pašam personīgi tas stāv tiešām kā vēsturiska liecība plauktā :) No tādiem aizgājušajiem laikiem PSRS Eiropas daļas noteicēju sērija (Определитель насекомых европейской части СССР) ir pat vēl mūsdienās labi lietojama (vaboļu daļa izdota 1965.) - te, piemēram, ieskats kā izskatās lapgraužu noteicēju lapas: https://www.zin.ru/animalia/coleoptera/pdf/Part_vol2pp419-478.pdf (te linkā ir arī viss noteicējs PDF versijā: https://www.zin.ru/animalia/coleoptera/rus/keyeurdp.htm). Protams, arī tas kaut kā nedaudz ir jau novecojis, bet pamatvērtības (tieši sugu noteikšanā) gan tur ir stipri labāk saglabājušas savu aktualitāti :) Ja par specifiskāku noteikšanu, tad mūsdienās ļoti labs resurss ir tāds coleonet.de, kur jau ir gana pilnīgas un teorētiski pavisam mūsdienīgas noteikšanas tabulas lielākai daļai vaboļu dzimtu, tiesa gan vācu valodā (te, piemēram, lapa ar Donacia ģints noteikšanas tabulām: http://coleonet.de/coleo/texte/donacia.htm). Tas viss gan pamatā atduras pret to, ka fotoattēlu gadījumā tie noteicēji tāpat ir daudzos gadījumos sarežģīti izmantojami. Noteicēji rakstīti ar domu, ka ir eksemplārs 'rokā', ko var tā detalizēti izpētēt laboratorijas/mājas apstākļos zem binokulārās lupas/stereomikroskopa lielā palielinājumā, labā gaismā, no visiem iespējamaiem rakursiesm :) Protams, daudz ko nosaka pieredzes jautājums. Iespējams šo Donacia eskemplāru šīs ģints eksperts (kas savas dzīves laikā ir kādus 10+ tūkstošus Donacia lapgraužu apskatījis) varētu noteikt arī tāpat vien - uzmetot aci šiem foto. :)

---

Ivars L. 13.jūnijs, 11:43

Izskatās, ka kompetentu briologu rindās nekāda satraukuma par šo sugu nav. Tā iemesta invazīvo sarakstā, lai turētu roku uz jaunpienācējas pulsa, lai sekotu līdzi tās uzvedībai mūsu sabiedrībā. Un tas, savukārt, ir ļoti apsveicami!!!

---

Ivars L. 13.jūnijs, 11:24

Tātad vienprātības briologu vidū par parastās līklapes apddraudējumu vietējām sugām nav. Kāds to atzinis par invazīvu un bīstamu, bet Ansis domā, ka tā Latvijā vietējo floru neapdraud. Kā tad īsti ir? Man zināšanu par šīs sugas ieviešanās un izplatīšanās tempu, kā arī konkurences spēju ar vietējām sugām trūkst. Par purviem, šķiet, skaidrs - atjaunojot dabisko hidroloģisko režīmu, līklapei būtu jāpazūd, un teritoriju jāpārņem sfagniem. Bet kā ar mežiem (un varbūt arī kāpām)? Jautājumi neizglītotu smadzeņu retajās rievās aug kā sēnes pēc lietus: 1. Vai tā var ātri ieviesties oligotrofos priežu mežos, kas nocirsti kailcirtē, un mākslīgai atjaunošanai veikta augsnes apstrāde? 2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir "jā", vai pēc mežaudzes atjaunošanās līklapi atkal nomainīs stāvaine, straussūna, rūsaine u.c. vietējās sugas? 3. Ņemot vērā, ka līklape mīl arī izdegušas platības, vai tā var strauji, lielās platībās, uz ilgu laiku pārņemt degušu mežu zemsedzi? 4. Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir atkal "jā", iepejams, būs jāatsākās no virzības aizsargājamo boreālo mežu un osu mežu apsaimniekošanā izmantot kontrolēto dedzināšanu, kas šo biotopu saglabāšanai ir vitāli svarīgi? 5. Kāda tad īsti ir R-Eirpas pieredze līklapes izplatībā? Ļaujoties iztēlei, bailes no milzu sēnēm sāk līdzināties sirreālam nakts murgam.:D

---

megere 13.jūnijs, 11:15

Paldies.

---

dziedava 13.jūnijs, 11:14

Stemonitis lignicola būtu izcils atradums (2. atradne LV), bet pēc garajiem kātiņiem (līdz 1/2) drīzāk ir parastākā - Stemonitis axifera. Bet ja grib būt drošs par sugu, tad jāmikroskopē, cita varianta nav.

---

IevaM 13.jūnijs, 11:12

Nebūs somzīlīte.

---

dziedava 13.jūnijs, 10:42

Man patīk Anša skatījums uz t.s. invazīvajām sugām (visām). Cīņa tikai ar sekām ir kā slaucīt ūdeni zem tekoša krāna un cerēt, ka nu būs sauss. Līga jau arī rakstīja - ja atjaunosies hidroloģiskais režīms, arī šī suga izzudīs. Nu var protams, slaucīt to ūdeni kādu laiku un priecāties, ka mazliet sausāks tiešām ir. Bet vai tas ir ieguldīto pūļu vērts? Vai nu jāpieņem situācija vai jārisina problēma, kas ir īstais cēlonis.

---

W 13.jūnijs, 10:09

Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs - 1. sēj. Bezmugurkaulnieki - 1957. gads - foliants, kas jau manā studiju laikā šķita aizvēsturisks - vai tam ir tikai vēsturiska vērtība, jeb, tomēr - pamatlietas sistemātikā nemainās, jeb tomēr mainās?? Latviski laikam zinātniskā noteicēja nav, esmu manījusi tikai lauksaimniecības vai meža kaitēkļu maziņus noteicējus. Atvainojiet, ja rakstu nevietā:)

---

Ansis 13.jūnijs, 10:08

Man šo skaisto augu gadījies redzēt vienīgi cilvēka smagi pārveidotās vietās - nosusinātos un noraktos purvos, nocirstos un uzartos mežos, uz kara laika ierakumu malām. Šī nav nekāda invazīvā suga, bet parasts adventīvs augs! Viņa ieņem tikai jaunraditos biotopus un nespēj konkurēt ne ar purva, ne meža sugām.

---

W 13.jūnijs, 08:19

Skaidrs, paldies!

---

Ilona_rasa 13.jūnijs, 08:05

Diemžēl, no virspuses bildes nav.

---

Rallus 13.jūnijs, 00:33

Turpat blakus bija, būs arī. Paldies.

---

CerambyX 13.jūnijs, 00:23

Gan jau Nemapogon cloacella

---

Ivars L. 13.jūnijs, 00:23

Jā, paldies Līgai par vērtīgo papidinformāciju. Tātad sērkociņus atstājam mājās. ;)

---

CerambyX 13.jūnijs, 00:01

Tas jau no gaismas un tauriņa nodiluma pakāpes atkarīgs cik tas zaigojums saskatāms. G.jungiella tas gaišais pakavs spārna vidusdaļā tomēr lielāks, izstieptāks uz spārnu aizmuguri. Bet nu laikam jau, ka nav arī fissana, jo ir Grapholita discretana :D

---

Rallus 12.jūnijs, 23:39

G.fissana gan būtu ar metāliskāku, spīdīgāku skausta toni, ne tik vienmērīgi matēts?

---

CerambyX 12.jūnijs, 23:31

Dīvians rakurss - pēc krāsojuma it kā tomēr purpureipennis. Varbūt no priekšas tie stūri tādi spicāki izskatās nekā patiesībā.

---

CerambyX 12.jūnijs, 23:30

Tumšbrūnais zilenītis vai agestis. Varbūt pat otrais, jo izskatās nesvaigs - jau palidojis. Bet būtu labi virspusi redzēt.

---

CerambyX 12.jūnijs, 23:21

Šis tāds dīvains - drīzāk pat kā uz Grapholita fissana pusi.

---

CerambyX 12.jūnijs, 23:10

Tur vairākas līdzīgas sugas. Donacia ģints pēc foto tā nespeciālistam grūti.

---

marsancija 12.jūnijs, 23:10

Vairāk atgādina goblapu spireju.

---

CerambyX 12.jūnijs, 23:05

Pakausis izskatās pelēcīgs, tad jau drīzāk pelēkā. Nu vai kā miniumus 'Dzilna Picus sp.'.

---

Agnese 12.jūnijs, 22:01

Varbūt. Neattapu visu kārtīgi izpētīt, mājās bildē tikai sāka izskatīties pēc kaut kā maz redzēta.

---

Ansis 12.jūnijs, 21:16

Kurā vietā redzama kāda hildenbrandiju kolonija?

---

W 12.jūnijs, 21:16

Paldies, Andri!

---

felsi 12.jūnijs, 21:11

Paldies Andri!

---

felsi 12.jūnijs, 21:10

Paldies Ivar! Tā notiek, kad piepes reti ceļā trāpās:)

---

felsi 12.jūnijs, 21:09

Pievienoju bildi kāda 07.06.21

---

felsi 12.jūnijs, 21:07

Pievienoju kāda 07.06.21

---

Ilze Ķuze 12.jūnijs, 20:01

Ivar, paldies, ka apskatījies! :)

---

W 12.jūnijs, 19:47

vai tā varētu būt Donacia vulgaris?

---

felsi 12.jūnijs, 19:40

Paldies Uģi!

---

mai 12.jūnijs, 19:38

Paldies par labojumu!

---

felsi 12.jūnijs, 19:07

Paldies Marek!

---

nekovārnis 12.jūnijs, 18:54

Es teiktu ka Coccinella magnifica. Bez lielajiem plankumiem arī priekškrūšu vairoga priekšējie stūri izskatās izteikti noapaļoti. Šīm, septiņpunktu mārītēm ar lielajiem plankumiem, labi būtu nofotogrāfēt arī vēderu - Coccinella magnifica tur baltu plankumiņu pāris, pie ārmalas, starp otro un trešo kāju pamatnēm.

---

Siona 12.jūnijs, 18:22

Paldies! :)

---

Ivars L. 12.jūnijs, 18:14

Atradu to stumbeni. Nav Inonotus, bet tie melnie kvadrātveida segmenti izveidojušies apdegot koksnei. A.macroporum, jo 2-3 poras uz mm.

---

IlzeP 12.jūnijs, 17:58

Nebūs pelēkā? Vai nav kāda bilde, kur seja labi redzama?

---

W 12.jūnijs, 17:42

Paldies, Marek!

---

Kukainis 12.jūnijs, 17:13

Atšķiras ar lielākiem, dzelteniem laukumiem un krasi kontrastējošu melnu galvu. Ir arī citas, sīkākas atšķirības.

---

Agnese 12.jūnijs, 17:12

Parastā ozolīte. Gan savvaļā, gan dārzbēgle (abējādi).

---

Mimi Serada 12.jūnijs, 16:06

Zilais daglītis, Echium vulgare

---

nekovārnis 12.jūnijs, 14:06

Manuprāt ziedmuša Tropidia scita

---

Irbe 12.jūnijs, 11:13

Manuprāt melnais

---

asimetrija 12.jūnijs, 10:44

Ir man arī pāris ieraksti kopā ar vietas atrašanos, kur saklausīti, neesmu visus pievienojusi. Bet varētu sagatavot precīzu karti, kur es viņus redzēju/dzirdēju/cik dzirdēju. Turpat dzīvo arī medicīniskās dēles, pat tajā pašā peļķē kopā ar krupjiem bija redzamas, un cirsmas teritorijā tumšie kailgliemeži.

---

IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Melnais meža strazds?

---

IlzeP 12.jūnijs, 09:25

Punkts ir iezīmēts Strenču novadā

---

marsancija 12.jūnijs, 08:39

Paldies, Lilita!

---

goba 12.jūnijs, 08:23

Dzeltenā cielava

---

goba 12.jūnijs, 08:21

Mājas strazds

---

bitene 12.jūnijs, 08:17

Kailais tornītis, Turritis glabra

---

W 12.jūnijs, 06:21

Paldies, Uģi! Tātad arī tie pieaugušie īpatņi variē izmēros atkarībā no resursiem, ko kāpuriņš paguvis uzkrāt!

---

sandis 12.jūnijs, 00:12

Anyway, paldies, Iļja, par kāpura ID - tauriņu kāpuri man ir neapgūts lauciņš. B. ino imago stadijā Cēsīs ir fona suga, tā ka visdrīzak būs šis. Pie reizes - paldies par naktstauriņu kāpuru noteikšanu!

---

CerambyX 11.jūnijs, 23:40

Atbilde uz šo jautājumu principā ir 'jā' uz visiem piedāvātajiem variantiem :) T.i. katrai sugai (piemēram, ja runājam konkrēti par tauriņiem) ir sava noteikta hronoloģija jeb periodas gadā, kad kāpurs attīstās - t.i. tauriņa kāpuram ir 'paredzēts' baroties pavasarī, tad tad rudenī to parasti nevarēs satsapt (ja nu varbūt kādi netipsiki gadījumi, bet tad tie parasti beidzas ar nesekmīgu tauriņa attīstību) un otrādi. Gadi savtarpēji atšķiras ar temperatūru un, protams, vēsākā laikā kāpura attīstība notiek lēnāk - tāpēc vēsākos pavasaros (kāds bija šis) tauriņu izlidošana var aizkavēties par kādu nedēļu vai pat vairāk. Bet tīri indviduāli, protams, viss atkarīgs cik daudz kāpurs tiek pie barības un cik ātri sasniedz savu pieauguša kāpura stadiju (dzīves laikā tie vidēji maina ādu 3-4 reizes, atkarībā no sugas - neasnieguši pēdējo stadiju, angliski - final instar - tie iekūņoties, manuprāt, īsti nevar, bet nu varbūt ir kādi izņēmumi). Ja kāpurs barojas sub-optimālos apstākļos, tad tas var augt lēnāk kā citi sugasbrāļi, kas barojas labākos apstākļos.

---

CerambyX 11.jūnijs, 23:14

Piekrītu par Didea intermedia

---

marsancija 11.jūnijs, 22:21

Ozolīšu sauleskrēsliņš Thalictrum aquilegiifolium.

---

dziedava 11.jūnijs, 22:14

Paldies, Līga! :)

---

marsancija 11.jūnijs, 22:12

Paldies Uģim par spāri!

---

Līga Strazdiņa 11.jūnijs, 22:06

Purvu brišana palīdz pret DD komentāru lasīšanu :) Julita - sajaukt C.introflexus ar citām Latvijas augstajos purvos (aktīvajos vai degradētajos) sastopamajām zemsedzes sūnu sugām ir gandrīz neiespējami. Nevienai citai nav tik smails matiņš lapas galā, kas noliekts 90 gr leņķī. Pie tam, gan Racomitrium, gan Hedvigia lapas galotnē ir bezhlorofila šūnas, kas piešķir 'apsarmei' līdzīgo toni, savukārt Campylopus visa lapas plātne ir zaļa. Ivar - kā redzams no citu R-Eiropas valstu pieredzes, cīņā ar C.introflexus līdz šim izmantotās barbaru metodes ir salīdzinoši mazefektīvas. Kaplēt un bārstīties ar kūdru varam, bet dedzināt pamestos kūdras izstrādes laukus gan nevajadzētu, jātaupa ogleklis un SEG gāzes. Visa atslēga ir hidroloģiskā režīma atjaunošana, un laika gaitā invazīvo sugu vietā atkal augtu sfagni.

---

CerambyX 11.jūnijs, 22:01

Jā, nu Brenthis daphne pagaidām Cēsīs uzskatu ir praktiski neiespējams variants :) Tā ka ja abi kāpuri līdzīgi, tad laikam loģiskāk būs uzskatīt, ka būs biežāk sastopamais variants.

---

nekovārnis 11.jūnijs, 21:52

Paldies Voldemār! Tam pirmajā bildē lūpas krāsa neatšķīrās no pamatkrāsas - ne tumšāka, ne gaišāka.

---

nekovārnis 11.jūnijs, 21:48

Manuprāt drīzāk svītrainais sprakšķis.

---

nekovārnis 11.jūnijs, 21:24

Manuprāt būs daudz biežāk sastopamais B.ino (brūnvālīšu raibenis) nevis pagaidām ļoti retais un lokālais B.daphne (kazeņu raibenis).

---

Saulītis 11.jūnijs, 21:12

Satikšanās ar vairāk nekā gadu neredzētu draugu :D

---

iljazik 11.jūnijs, 20:12

Es neesmu dienas tauriņu eksperts, bet Brenthis ino ir līdzīgs kāpurs.

---

iljazik 11.jūnijs, 19:46

Ozolu vērpējs

---

iljazik 11.jūnijs, 19:43

Manuprāt, viss ir acīmredzams, kāpurs ir 100% Brenthis daphne.

---

bitene 11.jūnijs, 18:29

Pļavas pulkstenīte (Campanula patula)

---

Martins 11.jūnijs, 17:25

Laura! Būtu labi, ja A) varētu noprecizēt punktu, jo pašlaik DD esošais punkts ir ārpus LVM kvartāla/cirsmas (30-50 metri); B) ja ir iespēja, aiziet paklausīties krupjus uz abām uz D esošajām bebrainēm (~70 un ~250 m no esošā punkta). Cirsmu nebūtu jēga sargāt, bet vienu vai abas bebraines (kas visticamāk arī ir pastāvīgās ugunskrupju vietas) varētu ātri un bez lielas ņemšanās ielikt aizsardzībā.

---

Kukainis 11.jūnijs, 16:59

Viens ar maz svītrām varētu būt arī C. nemoralis. Suga pēc krāsojuma mainīga. Galvenā pazīme ir brūna lūpa.

---

sandis 11.jūnijs, 16:42

Nevar būt kaut kas cits līdzīgs? Gribētos jau kazeņu raibeni Cēsīs, bet pagaidām kaut kā liekas nereāli (līdz šim novērojumi tikai gar LT robežu).

---

Kukainis 11.jūnijs, 16:32

Hippodamia notata

---

Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:48

Valkas novads, nezinu kapēc izmeta Strenčus

---

IlzeP 11.jūnijs, 13:07

Tāda viņiem ir

---

iljazik 11.jūnijs, 12:51

Brenthis daphne

---

iljazik 11.jūnijs, 12:45

Lasiocampa quercus

---

dziedava 11.jūnijs, 11:36

Jānis savā elementā :)

---

asimetrija 11.jūnijs, 11:33

Paldies!

---

Laimeslācis 11.jūnijs, 11:13

:))

---

kamene 11.jūnijs, 10:24

Paldies, Uģi!

---

Izabella 11.jūnijs, 10:03

Paldies Julita!

---

Izabella 11.jūnijs, 09:57

Paldies!

---

Izabella 11.jūnijs, 09:55

Paldies Lilita!

---

zane_ernstreite 11.jūnijs, 09:02

Paldies!

---

bitene 11.jūnijs, 08:13

Baltā spulgotne (Silene latifolia (syn. Melandrium album))

---

bitene 11.jūnijs, 08:11

Baltā spulgotne (Silene latifolia (syn. Melandrium album))

---

bitene 11.jūnijs, 08:03

Meža gandrene (Geranium sylvaticum)

---

bitene 11.jūnijs, 07:57

Maura platkājiņš (maura retējs) (Argentina anserina (Syn. Potentilla anserina))

---

bitene 11.jūnijs, 07:49

Sārtstumbra naktssvece (Oenothera rubricaulis)

---

bitene 11.jūnijs, 07:46

Austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)

---

bitene 11.jūnijs, 07:41

Velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

---

bitene 11.jūnijs, 07:39

Efeju sētložņa (Glechoma hederacea)

---

bitene 11.jūnijs, 07:38

Pļavas plostbārdis (Tragopogon pratensis)

---

bitene 11.jūnijs, 07:36

Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris (syn. Silene viscaria))

---

Ilze Ķuze 10.jūnijs, 23:36

Liels paldies, Ansi! Interesanti, ka tomēr birztalas, bez pirmajā acu uzmetienā redzamiem sarkanbrūniem “radziņiem”.

---

davis_wi 10.jūnijs, 23:24

Vai šis ir tikai parasts mājas zvirbulis vai kas interesantāks? Baltā apkakle mulsināja

---

kapso 10.jūnijs, 23:08

Paldies, Julita, par gļotsēņu noteikšanu!

---

W 10.jūnijs, 22:36

Paldies, Marek!

---

meža_meita 10.jūnijs, 22:22

Labs :D :D :D :D

---

VijaS 10.jūnijs, 22:14

Paldies, Marek!

---

nekovārnis 10.jūnijs, 22:04

G.viminalis kājas melnas.

---

Ilze Ķuze 10.jūnijs, 21:50

Ja atceros pareizi (un to norāda arī piezīme - visticamāk), kaut kas tur mulsināja un nebiju līdz galam pārliecināta par substrātu. Pati piepe it kā šķita iepriekš neredzēta. Nedomāju gan, ka auga uz citas piepes. Bet nu ko tur filozofēt - vieta netālu, būs jāaiziet vēlreiz...

---

Ivars L. 10.jūnijs, 21:42

Aiziesi pārbaudīt? Kautkā ļooooti cerīgi izskatās pēc I.ulmicola.

---

Mimi Serada 10.jūnijs, 21:40

Paldies, Marek!

---

Ivars L. 10.jūnijs, 21:35

Ja koks ir goba, tad šis, iespējams, ir ļoti interesants novērojums. Jo izskatās, ka aporija aug nevis uz koksnes, bet uz citas piepes - vai nu Inonotus obliquus (ja bērzs), vai Inonotus ulmicola (ja goba). Ja otrais variants, tad jauna suga Latvijā. Un abos gadījumos uz tām augošā tad būs Aporpium canescens. Bet tas fons ir ļoti tumšs, tāpēc nav 100% pārliecības.

---

dziedava 10.jūnijs, 21:26

.. un "retāk uz smilšainas augsnes". Un vēl ir sirmā sarmenīte, kas man allaž jukusi ar hedvīgiju.

---

Ivars L. 10.jūnijs, 21:17

Hedvīgija aug uz akmens, dolomītu atsegumiem, betona.

---

bitene 10.jūnijs, 21:11

Divlapu žagatiņa, Maianthemum bifolium

---

Ilze Ķuze 10.jūnijs, 21:10

Paldies par informāciju! :)

---

bitene 10.jūnijs, 21:09

Šaurlapu ceļmalīte, Plantago lanceolata

---

dziedava 10.jūnijs, 21:03

Jautājums, kā to nesajaukt ar vietējām sugām, piemēram, skropstaino hedvīgiju? Esmu domājusi, vai, dabā redzot, pamanītu, ka citādāka?

---

Ivars L. 10.jūnijs, 20:53

Nu jā, muļķīgi jautājumi. Internetā jau viss atrodams. Izmantojot Dabasdatus un šo Līgas ziņojumu kā sūnu propagandas ruporu, realizēšu LBB briologu darba grupas, kuru es pagaidām vēl pārstāvu, vienu no uzdevumiem jeb misijām - sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī sūnu popularizēšanu, un lieku reizi atgādināšu, ka parastā līklape ir invazīva suga. Tās negantums, un ko ar to iesākt, aprakstīts šādi: "IETEKME Samazina vietējo sugu daudzveidību, veidojot blīvu sūnu paklāju. KO MĒS VARAM DARĪT? Sugas izskaušana nav iespējama. To ir iespējams kontrolēt nelielā mērogā, izgriežot velēnu, nokaisot ar smiltīm vai dedzinot." Par humāno misiju - izgrieztās velēnas nosūtīšanu atpakaļ uz dzimto zemi gan nekas nav minēts. :)

---

gunitak 10.jūnijs, 20:36

Mūru samtenis.

---

Ivars L. 10.jūnijs, 20:36

A.canescens: visai sīkas - ar neapbruņotu aci gandrīz nesaskatāmas poras - 4 līdz 6 uz mm; poru virspuse skrāpējuma vietā iekrāsojas tumšā, kafijas brūnā krāsā; aug uz visādiem lapu kokiem un nereti arī uz citu piepju veciem augļķermeņiem un to noārdītās koksnes (sukcesors); piemītot asa smaciņa. A.macroporum: arī mazas, tomēr salīdzinoši daudz lielākas poras - 1 līdz 4 uz mm; skrāpējuma vietā iekrāsojas gaišā, rozīgi brūnā krāsā; aug, galvenokārt, uz apšu kritalām; nav sukcesors; patīkami smaržo. Par Tev interesējošo novērojumu: hmmm, vairāk tā kā pēc A.macroporum, jo izskatās palielas poras.

---

Siona 10.jūnijs, 19:49

Oho, paldies! :)

---

Ilze Ķuze 10.jūnijs, 19:46

Varbūt Tu varētu par šo sugu sniegt nedaudz vairāk info? Ja saprotu pareizi, no lielporu aporpijas atšķirama pēc sīkākām porām (pēc http://mycoweb-stv.ru/aphyllophorales/3/6/index.html). Kas vēl tā tīri praktiski palīdzēja šajā gadījumā noteikt līdz sugai? Mani, piemēram, interesē šis novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/peksairpmi87mqro0j5tat89a1/ - poras gan sīkas, bet nu nav foto ar lineālu :(

---

Arnis2 10.jūnijs, 19:32

Brūnā čakste

---

W 10.jūnijs, 19:27

Kas nosaka, kad kāpuram ir jāiekūņojas? Vai to nosaka noteikts laika posms katrai sugai, vai noteikta ,,kondīcija", līdz kurai ir jāuzbarojas, vai temperatūra ??

---

ilka 10.jūnijs, 18:37

Paldies, tā arī bija, atjaunoju

---

asimetrija 10.jūnijs, 18:33

Šis nav vienīgais eksemplārs, ir arī dzīvi, kurus var atpazīt :)

---

IlzeP 10.jūnijs, 18:16

Āpsis?

---

dziedava 10.jūnijs, 18:14

Es atvainojos, mazliet nojuka rēķini - šī ir ne vairāk kā otrā atradne Latvijā, turklāt man ir zināmas šaubas par pirmo noteikto atradni - tāpēc var gadīties arī jauna suga.

---

gunitak 10.jūnijs, 18:11

Krūkļu baltenis.

---

kapso 10.jūnijs, 17:43

Paldies, Julita!

---

bitene 10.jūnijs, 17:20

Zilās vizbulītes Hepatica nobilis lapa

---

bitene 10.jūnijs, 17:18

Vidējā bitene Geum x intermedium

---

bitene 10.jūnijs, 17:13

Upes kosa Equisetum fluviatile

---

bitene 10.jūnijs, 17:11

Cietā virza (spulģītis) Stellaria holostea

---

bitene 10.jūnijs, 17:08

Trejdzīslu mēringija Moehringia trinervia

---

bitene 10.jūnijs, 16:51

Nokarenā pumpursmilga Melica nutans

---

dziedava 10.jūnijs, 16:47

Aplikācijā, iespējams, jānospiež "atjaunot" (jāspiež tur, kur kreisajā pusē apakšā riņķītis - iestatījumi, un izlekušajā logā - "Atjaunot") - jo bija posms, kad nenoteiktā paparde tika pārsaukta par arāliju, tagad ieviesta no jauna. Ja aplikācijas dati nav atjaunoti, tad visas nenoteiktās papardes kļūs par arālijām.

---

ilka 10.jūnijs, 16:36

Paldies! bija nenoteikta paparde, jo nebiju pārliecināta par sugu. Ilgi neesmu darbojusies ar aplikāciju

---

dziedava 10.jūnijs, 15:46

Un kas bija iepriekš?

---

ilka 10.jūnijs, 15:30

Nesapratu ,kāpēc uzradās arālija

---

LMihailova 10.jūnijs, 13:30

Diemžēl neievācu :( Citreiz mēģināšu atcerēties par ievākšanu.

---

andrisb 10.jūnijs, 13:06

Paldies, Julita!

---

Martins 10.jūnijs, 12:57

Nestādīs arī ar ML, jo neviens bm eksperts šādu pasākumu neieteiks. Pļavraibenis, protams, ir jāsargā, bet ar citiem instrumentiem. Khm, var jau būt, ka pirms domāt par ML vai citu aizsardzības mehānismu, vispirms jānoskaidro reāli apdraudošie faktori...

---

Ivars L. 10.jūnijs, 11:20

Šī ir neganta, vai ne? Nevjadzēja noplēst, ielikt pastkastītē - nosūtīt atpakaļ pie ķenguriem?

---

Izabella 10.jūnijs, 11:12

Paldies!

---

dziedava 10.jūnijs, 09:59

Ar šo negāja tik viegli, gudri ļauži strīdējās, bet tomēr šķiet, ka jābūt Stemonitis pallida, kaut druscīt par lielu izaugusi!

---

meža_meita 10.jūnijs, 09:34

:D

---

meža_meita 10.jūnijs, 09:33

Šī tad nākotnē varētu būt Drepanocladus lapponicus?

---

IlzeP 10.jūnijs, 07:28

Here, in our database, for most of the species (including butterflies and moths) we use only Latvian and Latin names, we had not added English names. But if you know Latin name, there are a lot of possibilities to find English names (which are the best internet sites - it depends on group - butterflies, birds, plants...) There is also a site latvijasdaba.lv, where one can find English name knowing only Latvian name. I'm not sure if I answered the question...

---

IlzeP 10.jūnijs, 07:13

Mārtiņ, bet vai bez ML ar attiecīgiem apsaimniekošanas norādījumiem kāds tur stādīs ošus?

---

sandis 10.jūnijs, 01:44

Paldies, Marek, par labojumu! Šoreiz kļūda patīkama - C. femorata jau pērn atradu, bet šī sanāk jauna suga gan manai koksngraužu listei, gan Cēsu kvadrātam :))

---

nekovārnis 10.jūnijs, 01:39

Šis tomēr būs Grammoptera ruficornis. 3.,4.,5. ūsu posms garš nākamie jau uz pusi īsāki. C.femorata visi ūsu posmi sākot ar 3. vienādi vai samazinās nebūtiski. Arī priekškrūšu vairoga forma mazliet savādāka.

---

kapso 10.jūnijs, 00:11

Nevarēju pievienot foto

---

Martins 10.jūnijs, 00:06

Kad tika veidots ML saraksts, zināšanu un izpratnes bija mazāk. Ar šodienas acīm skatoties, ošu pļavraibenis ir vien no sugām, ko ar mikroliegumu var tikai izdzīvot no vietas. Sugas attīstībai vajag tieši jaunos ošus, līdz ~10 m un vēl saules apspīdētus. Protams, ML + apsaimniekošana to varētu risināt, bet de fakto - nebūs apsaimniekošanas.

---

dziedava 09.jūnijs, 23:14

Tikai tagad pamanīju. Ak, vai, kādi sīkuļi! Gļotsēne pie tiem kā gigants! :D Bet par tiem sīkajiem jāpadomā, jāpabāž zem mikroskopa. ;)

---

dziedava 09.jūnijs, 23:11

Tādi neomulīgi (priekš manis) skaistuļi :D

---

dziedava 09.jūnijs, 23:03

Dīvaini, ka uz augsnes (varbūt tur koksne iekšā), bet izskats tipisks koksnes vilkpienainei. Vajadzēja paspiest - šai gļotsēnei šajā stadijā iztecētu rozīgs šķidrums.

---

W 09.jūnijs, 22:58

Uģi, paldies!

---

nekovārnis 09.jūnijs, 22:50

Nekas cits kā Judolia sexmaculata prātā nenāk :)

---

Ilona_rasa 09.jūnijs, 22:43

Būs jāpārbauda kādā citā reizē :)

---

kripoks 09.jūnijs, 22:40

Es noteikti padomātu, ka tas ir kāds sprakšķis :)

---

Matrus 09.jūnijs, 22:31

Varbūt tur arī šogad ligzdo?

---

Karmena 09.jūnijs, 22:20

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!

---

Ivars L. 09.jūnijs, 22:10

Taisnība, skats tur ir labs, un jau esošās 11 DMB specifiskās sugas žēloties neļauj.:) Atliek tik gaidīt pārējo ierašanos.

---

nekovārnis 09.jūnijs, 21:38

Pietuvinot uz datora ūsu pamatnes izskatās pilnībā melnas - manuprāt Poecilus lepidus.

---

zemesbite 09.jūnijs, 21:30

Paldies, Uģi! :)

---

Ilze Ķuze 09.jūnijs, 21:22

Nu man tā vizuāli pēc pēdējā vietas foto (piemēram, tā apsūnojusī kritala, kas guļ uz zemes pa kreisi, stipri cerīga, un stumbenis arī piemērots) un konteksta (melnsvītras cietpiepe, īssporu baltene) uzreiz visi iekšējie signāli sāka “brēkāt”, ka tur jābūt. :D 100% ticu, ja saki, ka nav. :) Piepju ceļi reizēm ir neizdibināmi, plus vēsturiskā apsaimniekošana.

---

bitene 09.jūnijs, 21:10

Divlapu žagatiņa Maianthemum bifolium

---

Ivars L. 09.jūnijs, 20:54

Citroni neatradās, un, iespējams, ka tas ir normāli, jo parasti to aktīvais augšanas laiks ir auksti slapjā sezona - vēls rudens un agrs pavasaris. Šeit gan trūkst vēl daudz citu sugu, kā piemēram, Pycnoporellus alboluteus, Skeletocutis stellae, Rhodonia placenta, Anomoporia bombycina, Diplomitoporus crustulinus, Sarcoporia polyspora u.c., nemaz nepieminot virkni dabiskos mežus mīlošās sūnas un ķērpjus, kuru šeit ir ļoti maz. Iespējams, ka arī citrondzeltenā antrodīte šeit vēl nav atgriezusies pēc ilgstošas mežu noplicināšanas Gaujas ielejā iepriekšējos gadsimtos.

---

paliec 09.jūnijs, 19:52

Cepaea sp. mazulis. precīzāk, kamēr neizaugs noteikt nevar.

---

paliec 09.jūnijs, 19:37

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.

---

paliec 09.jūnijs, 19:35

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.

---

paliec 09.jūnijs, 19:35

pēc krāsojuma vairāk velk uz A. fuscus, bet būtu jāatpreparē.

---

paliec 09.jūnijs, 19:33

šis ir viens no mīkstgliemežu Agriolimacidae dzimtas pārstāvjiem Deroceras sp. sugu var noteikt tikai preparējot. Pēc krāsojuma iespējamās sugas no LV konstatētajām būtu D. sturanyi vai D. laeve, no LV iespējamajām sugām D. invadens.

---

paliec 09.jūnijs, 19:27

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.

---

paliec 09.jūnijs, 19:26

diemžēl dzintargliemeži Succinea putris un Oxyloma elegans viens no otra pēc ārējām pazīmēm neatšķiras. šos ir nepieciešams preparēt.

---

paliec 09.jūnijs, 19:24

pārāk mazs. var būt mazulis vairāku dzimtu pārstāvjiem. vairāk velk uz Fruticicola fruticum, bet tur labāk būtu, ja lopiņš būtu pieaugušāks un zināms, kādas sugas vispār biotopā ir sastopamas.

---

paliec 09.jūnijs, 19:20

pilnīgi droši pateikt vai tas ir spānis vai sarkanais kailgliemezis var tikai pēc preparēšanas. pēc krāsojuma var būt abas sugas.

---

paliec 09.jūnijs, 19:15

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.

---

paliec 09.jūnijs, 19:11

pēc šāda attēla te neko nevar pateikt un noteikt... :(

---

bišudzenis 09.jūnijs, 18:53

Man sen atpakaļ Mazā gaura bija Aizkraukles purva ezeriņā

---

benifayo 09.jūnijs, 18:44

Hi. I wanted to ask, where you obtain the English names from for the species you photo?

---

Ivetta 09.jūnijs, 18:40

Paldies!

---

zemesbite 09.jūnijs, 17:46

Paldies, Ansi! :)

---

dziedava 09.jūnijs, 17:43

P.S. Skatot senās kartes skaidrs, ka šai vietā bijusi mitra vai purvaina pļava, tā ka nocirstais mežs varētu būt pirmais solis senās pļavas atjaunošanā, tikai nez vai īpašniekiem ir tādi plāni ...

---

dziedava 09.jūnijs, 17:41

Paldies par komentāriem! Tad bezdelīgactiņas un biotopa labā var neko nedarīt un cerēt, ka viss būs labi tāpat? Vairāk jau es domāju par biotopu kopumā. Šobrīd tas ir tikai meža tehnikas risēs, tāpēc nav skaidrs, vai tur kāda iejaukšanās palīdzēs vai traucēs. Ja ārpus risēm pļautu, varbūt tur ar ieviestos, bet tādā izvagotā vietā pļaut arī diezin vai ir reāli.. Bet šī apkārtne mani saista jau sen, pirms pāris gadiem domāju, vai nevajag tur ošu pļavraibeņa mikroliegumu - tā gan ir mikrolieguma suga! Jo redzēju tos tajā apkārtnē katru gadu, tikai pagājušo gadu vairs ne :(. Tipiskajā ošu pļavraibeņu vietā šogad arī ir izgāzti atkritumi un vietu vairs nevar atpazīt. :( Vai neiejaukšanās būs pareizā rīcība?

---

gunitak 09.jūnijs, 17:39

Spožais tumšdzīslu sprīžmetis.

---

gunitak 09.jūnijs, 17:36

Parastais sīksamtenis.

---

forelljjanka 09.jūnijs, 16:56

Linkā redzamais derēs.Cielavai gan īsti nē,viņai patīk ielīst tā dziļāk,derēs tāds pagarš ,guļus nolikts būris.Klasika-malkā ,malkas šķūnītī.

---

forelljjanka 09.jūnijs, 16:52

Manā bērnībā tantei virs loga pažobelē bija pienaglots tāds koka stumbenis ar tukšu vidu,tikai dēlītis apakšā un viss.Pelēkais mušķērājs tur katru gadu izperēja cāļus.Tā man radās maldīgs priekšstats par pelēko mušķērāju ,kā tādu klasisku piemājas/dārza sugu,nu apmēram kā tāds melnais erickiņš.Īstenība jau tā nav ,gan pelēko mušķērāju,gan erickiņu(parasto)var sastapt arī lielos mežu masīvos.

---

Ansis 09.jūnijs, 16:25

Bilde ir divi vienā: septiņvīre un melnā ozolpaparde

---

Ansis 09.jūnijs, 16:23

Nezināju, ka esi klinšu kāpeja!

---

dziedava 09.jūnijs, 15:32

Ievākta nav? Pēc foto šajā stadijā grūti pateikt - šokolādes gļotsēne, saplacinātā kūlīte vai vēl kāda cita retāka..

---

roosaluristaja 09.jūnijs, 14:43

Jā, patiešām. Entschuldigung!