Aktīvie lietotāji: 25 Kopējais novērojumu skaits: 988641
Tu neesi reģistrējies
i
Novērojuma foto
Nezināms
Nezināms
Foto: roosaluristaja
2017-09-14 00:00:00, Robežnieki
Komentāri
Komentāri tagad tikai pie novērojuma
Pēdējie novērojumi
Phalacrocorax carbo - 2021-01-15 DainisKR
Sturnus vulgaris - 2021-01-14 DainisKR
Turdus pilaris - 2021-01-15 Vīksna
Cyanistes caeruleus - 2021-01-15 Vīksna
Mergus merganser - 2021-01-15 Vīksna
Cygnus olor - 2021-01-15 Vīksna
Anas platyrhynchos - 2021-01-15 Vīksna
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
vigulis 15.janvāris, 23:36

Tad jau patiesi lokāli, ja piesalusi :)


Laimeslācis 15.janvāris, 23:22

Edgars Mūkins saka, ka šī nav arī egļu korallene, bet kura...(?)


Vīksna 15.janvāris, 22:26

Reizēm fočiks nedarbojās,par aukstu, nācās sildīt.Kas aizlidoja pīļveidīgie nelieku, arī nesapratu, varbūt daļa lielās gauras. Kam mašīnas, vai tuvāk ūdeņiem var rīt, parīt, kad vēl aukstāks skaitīt.


bišudzenis 15.janvāris, 22:06

Iespējamas abas jā. Izlidojumā spārnu apakšu neredzēja?


felsi 15.janvāris, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 11,3-11,8-12,3 mkm., elatera 5,5 mkm.


Simoninna 15.janvāris, 19:16

Paldies, ir ir tie zivju gārņi, nezinu kāpēc tām dzērvēm piesējos. Ehhh, šodien 29 varēja saskaitīt.


Laimeslācis 15.janvāris, 19:10

Izskatās ka varētu būt slaidzirneklis Pachygnatha degeeri


IeAn 15.janvāris, 18:20

Pūce bija labi redzama, izlidoja no klēts pažobeles. Sugu minēju, jo vasarā bieži pie mājas dzirdējām viņas saucienus, bet neizslēdzu iespēju, ka tā varēja būt arī meža pūce...


Laimeslācis 15.janvāris, 13:50

Paldies, Valda!


Wiesturs 15.janvāris, 13:40

O, negaidīti :) Paldies!


ivars 15.janvāris, 13:20

Mazie nebūs.


IlzeP 15.janvāris, 11:20

Aizsūtīšu vēl arī viņiem :)


Grislis 15.janvāris, 08:34

Lai noteiktu precīzāk, būtu jāredz mazliet vairāk un sīpoliņš.


Martins 15.janvāris, 08:28

Šo un citas fotogrāfijas apskatīja Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts un vienojās, ka tas ir baltais zaķis.


IevaM 15.janvāris, 08:12

Vajadzētu precizēt novērošanas datumu. Tas noteikti nav janvāris :)


Laimeslācis 14.janvāris, 23:19

Paldies, Julita, papētīšu!


dziedava 14.janvāris, 22:44

Jā, bet tur vajag labāku tuvplānu (un varbūt ne tikai). Es atkal par Ruzenia spermoides iedomājos, bet kas zin, tās nav vienīgās..


Laimeslācis 14.janvāris, 22:41

Paldies, Julita, pameklēšu!


dziedava 14.janvāris, 22:31

Nē, izskatās pēc Merismodes, tikai kurai sugai bija tādi kātiņi.. šobrīd nav laika meklēt.


IlzeP 14.janvāris, 21:31

Pievienoju datu bāzei. Nav jau tā, ka mums nebūu visādi eksoti sugu sarakstā :)


forelljjanka 14.janvāris, 20:35

Vai tomēr zivju gārņi ? ;)


IevaM 14.janvāris, 20:21

Nepieaudzis jūras ērglis


bišudzenis 14.janvāris, 19:46

Būtu labi pievienot kādus paskaidrojumus par sugas noteikšanu, pazīmes utt.


MoreOrLess 14.janvāris, 15:49

Tās jau atkal muskuspīles - Cairina moschata domestica. Laikam jau neatbilst DD sugu saraksta politikai, bet vai tomēr nebūtu vērts pievienot? Mājputns jau ir, bet ne masveidīgs, turklāt ik pa laikam vazājas pa dabiskiem biotopiem. Pati esmu brīnījusies par lidojošu muskuspīli, pa Abavu laivojot.


IlzeP 14.janvāris, 15:00

Droši vien novērotājs ir iezīmējis visu teritoriju, kurā redzēts zaķis. Es agrāk tā bieži darīju, taču, saprotot, ka tālākām darbībām ar novērojumu labāks ir punkts (dau atlasē poligoni mēdz neatlasīties korekti), tagad parasti atzīmēju vienu no konkrētā īpatņa novērošanas punktiem.


OKK 14.janvāris, 09:36

Vai tad tik grūti kartē ielikt punktu?


IlzeP 14.janvāris, 09:31

Mārtiņ, pēc kādām pazīmēm noteici par balto?


MoreOrLess 14.janvāris, 07:40

Paldies! Jā, izskatās, ka viss sakrīt, un skuju slānis arī acīmredzams!


andrisb 13.janvāris, 21:46

Es domāju, ka arī pelēkais.


andrisb 13.janvāris, 21:36

Ir, ir! Baltais vasarā ir tumšākbrūns par pelēko.


IlzeP 13.janvāris, 21:32

Andri, bet šis? https://dabasdati.lv/lv/observation/i6pqr34dfb9qj64v83o1p6tut5/


IlzeP 13.janvāris, 21:30

Nu tad beigu beigās riskēšu mainīt uz pelēko.


marsancija 13.janvāris, 21:25

Apdzīvotu māju tuvumā maz un visās it kā suņi pie vietas. Mednieciņš arī no vienas no šīm mājām.


marsancija 13.janvāris, 21:20

Paldies! Noklausījos. Tiešām, te kaut kāda līdzība samanāma, arī tāda ņerkstēšana un riešana pa starpām. Dzīvnieki gan spējīgi uz dažādām skaņām , atkarībā pēc situācijas. Pēc dzirdētāju teiktā, dabā tas esot izklausījies diezgan dramatiski :) Šamie, laikam "uz cūkām" sēdējuši, kad netālu sacēlusies šī kņada.


andrisb 13.janvāris, 21:09

Suńi.


marsancija 13.janvāris, 21:09

Jā, dzirdēt var tikai, kaut kādā veidā pastiprinot skaņu. Beigās sāk riet tuvējās mājas suns, jo arī sadzirdējis šīs dīvainības.


forelljjanka 13.janvāris, 20:54

Pats gan vienmēr esmu dzirdējis tikai klasiku.


Laimeslācis 13.janvāris, 20:52

Jaunajā Initas un Diānas sēņu grāmatā rakstīts, ka aug skuju koku mežos uz skuju un citu nobiru slāņa. Laikam tad nav vajadzīgas egles, der arī priežu nobiras/skujas ...


forelljjanka 13.janvāris, 20:52

Ilgi klausījos,beigās kaut ko līdzīgu atradu : https://www.youtube.com/watch?v=zXmva8f4Yd4 ,tā kā,varētu būt,beigās gan liekas rej suns.


andrisb 13.janvāris, 20:50

Baltais zaķis piemājas maurińā nebarosies.


marsancija 13.janvāris, 20:18

Ļoti vēlētos speciālistu komentāru par šo ierakstu. Cilvēki, kas šīs skaņas dzirdēja (divi jauni mednieki), apgalvo, ka tie ir vilki, bet izklausās kaut kā diezgan suniski. Ieraksts veikts ar telefonu, kvalitāte nav iepriecinoša (fonā arī otrs telefons). Pati arī labi zinu šo apvidu, zinu, ka vilki tur mājo, pēdas esmu redzējusi un likusi arī DD, reiz arī gaudošanu dzirdēju, bet tā bija tipiska. Šī bara ņerkstēšana ir krietni citādāka. Nekādi klejojoši suņi apvidū nav novēroti.


MoreOrLess 13.janvāris, 19:55

Ja egļu korallenei nav vajadzīgas egles, tad varētu būt (un izskatas arī)! Šajā parka daļā ir priedes un stādīti lapkoki; pieņēmu, ka apakšā varētu būt kāda kritala bijusi. Bet ļoti iespējams, ka auga tāpat uz zemes (smilts). Neko daudz vairāk no tik senas bildes vairs nevar pateikt...


Laimeslācis 13.janvāris, 19:28

Uz manu aci tā kā egļu korallene


IlzeP 13.janvāris, 19:21

Paldies, Jāni, nokavēji dažas minūtes - tikko ieliku Viļņa zaķi :) Bet jauki, ka ieziņoji Gada dzīvnieku, pie tam tik skaistu vasarīgo balto zaķi!


forelljjanka 13.janvāris, 19:14

https://dabasdati.lv/lv/observation/sug0g2i5atsjc9mfem7idguk54/ ,Izrādās nebiju ziņojis,varbūt noder...;)


felsi 13.janvāris, 18:29

Garākām vālīte līdz 2 mm, kātiņs līdz 1 mm, īsākās 1-1, mm, kātiņš 0,5 mm.


IlzeP 13.janvāris, 17:45

Par šo zaķi šodien izvērsās ekspertu diskusijas, jo gribēju ielikt rakstā par Gada dzīvnieku, lai ilustrētu, kāds izskatās baltais zaķis vasarā. Piecu ekspertu aptaujā nebija vienprātības, un viedokļi drīzāk ir par labu jaunam pelēkajam zaķim.


Ilze Ķuze 13.janvāris, 17:07

Paldies, Ivar!


kamene 13.janvāris, 16:24

Interesanti! Cik skatos uz vecām ābelēm, nav sanācis ieraudzīt. Būs vai jādodas skatīties.


Ilze Ķuze 13.janvāris, 16:22

Tiešām egle :). Jo - divreiz pārbaudīju - uz tās pašas kritalas bija arī tumšbrūnā cietpiepe. Es arī sliecos uz S.ochraceum, kas uz lapukokiem bija vietām diezgan bagātīgi.


Ivars L. 13.janvāris, 16:14

Izskatās pēc Dentipellis fragilis, bet uz egles jau tas neaug. Tiešām, tiešām egle? P.centrifuga pēdējā laikā atrodas arī uz apsēm. Ja tiešām egle, tad varbūt Steccherinum ochraceum, kas, šķiet, uz eglēm mēdz gadīties tādās lapukoku gravās.


dziedava 13.janvāris, 00:39

Cik garas? Te nekur nav izmēra vai mēroga. Sporām droši nav tīkliņa? Pēc kopskata tiešām atgādina kādu no Stemonitopsis typhina, sporas tik mazliet par lielu. Bet jāzina citus parametrus arī, lai var domāt tālāk


felsi 12.janvāris, 23:22

Pievienoju mikroskopiju, vālīti grūti pilnu iegūt zem pelējuma slāņa. Sporas 8,5-8,2-8,7-9,0. Sudrabainā man liekas nav, bet kas?, komatrihija?


Matrus 12.janvāris, 20:44

Paldies, papildināju gulbju datu bāzi!


gunitak 12.janvāris, 20:31

Ruslan, šeit arī ar gredzenu.


Matrus 12.janvāris, 20:24

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 12.janvāris, 20:24

Paldies par gulbju kontrolēm! EE191 jau 16-to sezonu ziemo Rīgā un tās apkārtnē!


felsi 12.janvāris, 20:22

Paldies Uģi!


felsi 12.janvāris, 20:21

Paldies Julita,lēnām tīru kurpju kastes:)


Vīksna 12.janvāris, 20:05

Paldies ! Uģis atkal papildina sugas. Bet salā ziemojošos ūdensputnus diez vai meklēšu.Jau tagad pīles iztraucēju.


zane_ernstreite 12.janvāris, 17:31

Paldies, Julita! Būs vienalga iemesls siltākā sezonā šo vietu apraudzīt. Un jāmācās arī rūpīgāk bildēt un arī paraudziņus ievākt. Man jau tie vērojumi pievienotā vērtība dienišķajām pastaigām... Kaut gan - ir bijušas dažas reizes, kad izvēlos potenciālu vietu, un tiešām eju 'sēnēs'.


nekovārnis 12.janvāris, 17:28

Paldies, Uği! :)


IevaM 12.janvāris, 16:54

Rīt varu mēģināt savākt. Šodien nebija, kur ielikt...


IlzeP 12.janvāris, 14:45

Vai ir ieziņojušies divi vienādi novērojumi? Tikko pamanīju, ka Andris pie otra jau komentējis. Tad vienns jādzēš.


IlzeP 12.janvāris, 14:43

Vai foto nav? Domāju gan, ka citu iespēju īsti nav. (Vistu vanags taču nemedītu zvirbuļus?)


Laimeslācis 12.janvāris, 13:53

Liels paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


dziedava 12.janvāris, 13:42

Labās vietās gļotsēnes aug gadu no gada, bet vai tās pašas sugas - tas cits jautājums. Ir dažādi. Katrā ziņā nav tā, ka ja vienu gadu auga, otrā arī droši var meklēt. Šī arī no tādām retajām sugām, kas varētu neaugt atkal. Bet ja vieta laba, varbūt uzaug kaut kas cits ne sliktāks. :) Jebkurā gadījumā pieredze, ka šādas baltas - pelēkbaltas uz kātiņiem vajag rūpīgi sabildēt un vēlams ievākt, jo no foto reti var droši noteikt.


dziedava 12.janvāris, 13:35

Šai nav ievākts paraudziņš? Izskatās līdzīga vienai mūsu laikā vēl ne reizi nenoteiktai sugai (Hemitrichia calyculata), bet to vajadzētu vispirms skatīt mikroskopiski, lai droši saprastu, ka no ārējā izskata var noteikt. Bet varbūt arī kļūdos, - pieredzes jau nav.


dziedava 12.janvāris, 11:45

Uģi, paldies!


zane_ernstreite 12.janvāris, 09:59

Njā... Diemžēl paraudziņu kategorijā es nedomāju... :( Zinu, kur tas bija un pavasarī/vasarā varu iet meklēt. Ja vien ir vērts to darīt, jo nav ne mazākās sapratnes par to, vai šāda gļotsēne tur paliek vairākus gadus, vai tas ir viengadīgs pasākums.


CerambyX 12.janvāris, 09:54

Vajadzētu būt, ka tagad būs pareizi (DendrocEptes vietā DendrocOptes).


didzisj 12.janvāris, 09:32

Šī bija pirmā nomenklatūra ko dd izmeta mobilajā versijā ierakstot latvisko nosaukumu.


Mari 12.janvāris, 09:28

Paldies, Uģi! :)


Edgars Jānis 12.janvāris, 09:21

Paldies, Uģi, par komentāru. Turpinām sekot Baltvaigu zostiņas gaitām Lielupes krastā attālināti - šī vārda īstajā nozīmē. Vismaz 50 m.


VijaS 12.janvāris, 07:47

Paldies, Ivar!


IevaM 12.janvāris, 07:31

Man arī pirmā sajūta bija, ka vistu vanags.


CerambyX 12.janvāris, 00:01

Ja putns neizskatās vizuāli traumēts, tad, manuprāt, pagaidām neko daudz pasākt nevar - noķert jau nevarēs šā vai tā. Kamēr ir neaizsalis ūdens un sniegs nav gluži pusmetrs - tad jau barību vajadzētu spēt atrast. Liela daļa baltvaigo zosu tomēr ligzdo galējā Eiropas/Āzijas tundrā (arī tuvāk, piemēram, pat Igaunijā un Somijā - tā ka to lai zin no kurienes punts atlidojis), kur noteikti gadās piedzīvot arī gana skarbus apstākļus ('vasara' jau tur īsa). Arī ziemošanas vietās Rietumeiropā ar sniegu noteikti šad un tad gadās sastapties - ja zem sniega var kādu zāles kumšķi izkašāt, tad viss ok. Ir Latvijā bijuši gadījumi, kad atsevišķi ziemā 'aizķērušies' īpatņi dzīvojas vienā vietā, ja tur ir ko ēst - tas nebūtu nekas neparasts. Droši vien labāk pat ir putnu lieki netraucēt, jo katrs pārlidojums tomēr ir enerģijas tērēšana.


Rallus 11.janvāris, 23:50

Varbūt šis: http://www.putni.lv/accnis.htm


Edgars Jānis 11.janvāris, 23:47

Kā slēpni medībām izvēlas biezu tūju. Puteņo, iespējams, pamanījis tur paslēpušos zvirbuļus


Rallus 11.janvāris, 23:45

Vispirms nomainīju sugu, tad pamanīju komentārus. Ja ir kāds foto, var droši pievienot vai mainīt. Man gan arī pirmā sajūta, ka vistu, kaut, protams, mānīgi šādā rakursā - abi iespējami.


Edgars Jānis 11.janvāris, 23:06

Putns joprojām uzturas tajā pašā vietā arī pēc sniega sasnigšanas. Tuvojoties cilvēkam, paceļas spārnos un nolaižas nesasniedzamā vietā uz upes ledus. Acīmredzams, ka nevēlas pamest šo vietu. Lidojums vienmērīgs, bet tālāk nedodas. Novērota 1 atstatus stāvoša spalva labajam spārnam. Kam ziņot par situāciju?


dziedava 11.janvāris, 22:56

Izskatās, ka atbilst :)


felsi 11.janvāris, 22:25

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 7,5 - 7,9 mkm, elatera 5,2 mkm.


Laimeslācis 11.janvāris, 21:26

Paldies, Ivar, sugu noteikšanu!


dziedava 11.janvāris, 21:22

Nu šitās ir baigi labās! Var gadīties arī kas rets. Bet no tāda foto gan neko precīzāk nevarēs pateikt, visdrīzāk būtu vajadzīgs paraudziņš noteikšanai.


forelljjanka 11.janvāris, 20:24

Varbūt otrais "e" ?;)


AAvj 11.janvāris, 20:18

Pieņemot, ka esmu gandrīz gadu aizgulējies (https://doi.org/10.2173/bow.miswoo1.01), vai nav kļūda ģints nosaukumā (pirmais "e")?


AAvj 11.janvāris, 20:11

Interesants zinātniskais nosaukums! Sen jau tāds? Kura nomenklatūra tagad dabasdatos ir pieņemta?


Laimeslācis 11.janvāris, 20:10

Paldies, Uģi, par informāciju! Jāiet būs pavasarī, vasarā skatīties. Tur visās vietās koksnē, kur nav mizas, ir 2mm mazi caurumiņi.


CerambyX 11.janvāris, 20:04

Šādi sveķu vāciņi parasti tiek saistīti ar Passaloecus sp. racējlapsenēm, kas mitinās tur. Nezinu tik smalki vai tikai pēc tāda vāciņa sugu var noteikt - man šķiet vairākas tur līdzīgi varēja darīt.


Laimeslācis 11.janvāris, 20:04

Paldies, Uģi!


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:43

Re kā. Julita, nu laikam jau Tev pašai būs jāizdomā smalks nosaukums. :) (Apskatījos, ka citur nosaukumā ir, piemēram, saistība ar izdedžiem. Tai šīs sēnes stadijai, ko arī es novēroju, tiešām struktūra bija kā apdegušam kokam, oglēm.)


Laimeslācis 11.janvāris, 19:23

Paldies, Ivar!


pētniece 11.janvāris, 19:20

Uz kātiņa gan nebija, uz ceputītes bija gaiša, matēta, gandrīz caurspīdīga, gļotaina plēvīte.


dziedava 11.janvāris, 19:12

Šī sēne Latvijā vēl īsti nav atklāta :D, Latvijas sēņu datubāzē nav, jo ar askusēnēm iet vēl grūtāk nekā ar bazīdijsēnēm - nav savadīts pat tas, kas jau zināms. Varētu svinīgi pievienot sarakstam, tikai tad jāizdomā latviskais nosaukums, kas tik ļoti mēli nemežģa kā latīniskais :) (un par palīdzēšanu nav jāatvainojas ;))


dziedava 11.janvāris, 19:06

O, jā, lieliski, tas vecais nosaukums griezās mēlē. Liels paldies par palīdzību! :)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:04

Un arī šai nav latviskā nosaukuma. Atvaino, Julita, par komentāru gūzmu! :)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:00

Lielajā sēņu grāmatā minēts labskanīgāks nosaukums - silāju iedobīte.


dziedava 11.janvāris, 18:51

Ivar, ar šo novērojumu suga tika atklāta vai agrāk tai bija cits nosaukums?


felsi 11.janvāris, 18:44

Nobriedušā galviņa 0,4 mm, kātiņš 2 mm. Nu tāda sīciņa, sakaltusi, knapi atradu, bet paklausot Taviem vadošiem norādījumiem :), skatīju koka kripatu atkārtoti un ieraudzīju!


dziedava 11.janvāris, 18:44

Ilze, jā, te Sidera vulgaris ir, nav Latvijas sugu sarakstā :)


dziedava 11.janvāris, 18:43

daudzsporu sārtpore :) Paldies, Ivar!


dziedava 11.janvāris, 18:41

Vareni, ka izdevies mājas apstākļos nogatavoties! Sporas kripatiņu lielākas, bet mājas apstākļos tas laikam būtu normāli. Galvenais ir pašas gļotsēnes garums - vai nav par īsu? Jābūt 2-4mm garām. Varbūt nobriedušās ir tik garas? Lineāls jau ir jaunām. Ja garums atbilst, tad jau būs īstā.


Ivars L. 11.janvāris, 18:33

Pēdējā, vēl nenopublicētajā, Latvijā jaunatrasto un reto sugu Līgas rakstā LatVeg, vairākām sugām jau ir izdomāti nacionālie nosaukumi, piemēram, Sarcoporia polyspora = sārtporu daudzspore (ja pareizi atceros). Julit, pārskati šo manuskriptu.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 18:30

Julita - te Sidera vulgaris


felsi 11.janvāris, 18:26

Dzēsu iepriekš ziņoto, jo nevarēju pievienot bildes, te restartēts ar visu mikroskopiju. Man liekas, L. columbine.


dziedava 11.janvāris, 18:24

Paldies! :) Centrbēdzes flēbija pa šo laiku jau pārvērtusies latīniski par Hermanssonia centrifuga ;). Sarcoporia polyspora priekšlikums db ir brūnējošā želejpiepe. Sidera vulgaris db nav! Vai tai senāk varētu būt bijis cits nosaukums vai tā ir nesen atklāta suga? Pārējo ielaboju :)


dziedava 11.janvāris, 18:12

Īssporu nav pārprotamāk kā platsporu. Db. klāt pierakstīju šo versiju. Tā kā tur bija uz jautājuma, tātad jautājums bija atklāts un nav bijis noslēgts.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 18:02

Izgāju caur saviem novērojumiem un te vēl pāris pamanīju: Phlebia serialis - rindu flēbija, Phlebia centrifuga - centrbēdzes flēbija. Tad vēl LV nosaukuma nav Sarcoporia polyspora, Sidera vulgaris un Tyromyces kmetii.


Ivars L. 11.janvāris, 17:57

LatVeğ26 publikācijā tomēr latviskais nosaukums vēl nebija norādīts. Tad jau var mainīt arī uz īssporu balteni, kas tomēr būtu precīzāk, lai gan pareizrakstības nezinātājam pārprotamāk (īsas poras vai īsas sporas :D ).


Laimeslācis 11.janvāris, 17:47

Paldies, Ivar!


dziedava 11.janvāris, 17:42

Paldies, visas pieminētās laikam izskatīju. Ja ir zināms vēl kas labojams (starp citu - visās sugu grupās), tad tagad droši var teikt, lai nav uz aklo jāmeklē


Ivars L. 11.janvāris, 17:38

Nosaukumu piešķīra Diāna, viņa zinās labāk, kāpēc.


dziedava 11.janvāris, 17:36

Jautājums, vai tā ir saturiska kļūda. Ja sporas nav platas, tad kāpēc toreiz iedots tas nosaukums? Kļūda vai bija pamats?


Ivars L. 11.janvāris, 17:33

Bet publikācijās (arī Līgas&co) jau ir aizgājis kā platsporu, līdz ar to jāatstāj kā ir.


zane_ernstreite 11.janvāris, 17:31

Paldies!


Ilze Ķuze 11.janvāris, 17:31

Šeit - tulkojumā no krievu val. - kā Ivars rakstīja - uzsvars uz īss: http://mycoweb-stv.ru/aphyllophorales/3/19/index.html#1.8.23.3.


dziedava 11.janvāris, 17:27

Hmm, ofic.db platsporu baltene ir uz jautājuma. Varbūt tās sporas ir īsas, bet platas vienlaicīgi? :)


Ivars L. 11.janvāris, 17:24

Tas ir par sporām (lai gan brevi nozīmē īss nevis plats).


dziedava 11.janvāris, 17:06

Par šo droši vien jautājums, vai brevi-spora vai brevis-pora, t.i., platas ir poras vai sporas? Ivar, Tu zini?


dziedava 11.janvāris, 17:01

Interesanti, ka datubāzē nav vispār, bet nu skaidrs, te vismaz var droši ieviest latvisko.


Ivars L. 11.janvāris, 16:58

Jā, protams.


dziedava 11.janvāris, 16:57

Amorāli sniegbaltā baltene :D


dziedava 11.janvāris, 16:56

Nu varbūt iekšējai lietošanai lai pagaidām paliek sniegbaltā, līdz izkristalizējas precīzāk?


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:45

Jaunajā sēņu grāmatā vaskaines - Peniophora ģints, minētas četras sugas - sārtā, priežu, grubuļainā un ozolu.


Ivars L. 11.janvāris, 16:38

Nē, nē, paldies, nevajag, labprāt iztikšu bez šī saraksta. :)


dziedava 11.janvāris, 16:36

Paldies, Ilze, šo publikāciju neienāca prātā izmantot. Vaskaine ir jau droši citai sugai, tā ka ja publicēta, tad labāk kā tur. :) Ivar, tā nav jauna, bet iekšējā lietošanā, nav publiska. Inita man iedeva pieeju. Gan jau Tu ar vari sarunāt. Visi priecājas, ja kāds zinošs tur uzlabo un papildina :)).


Ivars L. 11.janvāris, 16:28

Julita, kas Tev tā par oficiālo datu bāzi? Tas ir kaut kas jauns, kaut kur apskatāma?


Mareks Kilups 11.janvāris, 16:25

šis novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/4d54214127ffc23244b8638cdf98795f/ manuprāt, uz šo filtram daudz drīzāk būtu jānoreaģē, kā uz interesantu


Mareks Kilups 11.janvāris, 16:23

ar šīm kopā bija arī zolīds ziemžubīšu bariņš. ja žubītes manā pagastā pa reizei tomēr ziemā ir redzētas, tad ziemžubes ir principā interesantāks novērojums. nez kādēļ tās filtrs neatlasa?


Ivars L. 11.janvāris, 16:22

Jā, šobrīd dažādos izziņas avotos tās ir divas atšķirīgas sugas, lai gan zinātnieki domā, ka tās, visticamāk, ietver vēl citas sugas. :D C.excelsa ir jaunajā sėņu lielgrāmatā kā violetā smalkpiepe.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:21

Julita, es tikai atzīmēju publikācijā minētos nosaukumus. :) Ja mikologiem ir svaigāka doma par citu, atbilstošāku nosaukumu, tad, protams, jāliek tas.


dziedava 11.janvāris, 16:18

Paldies, jā, visam plānots iet cauri, apskatīšos. :) Bet par šo - no kurienes sausā krustoderma - tā esat vienojušies? Ofic. datubāzē ģintij ir hipotētiski vaskaine, sugas vārda nav. Ja liek, tad abās uzreiz vienādi.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:18

Latviskais - platsporu baltene. (Visi šie nosaukumi no publikācijas “Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sēņu sugas Latvijā”.)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:15

Julita, ja pie vienas labošanas, varbūt arī šai var ielikt latvisko - sausā krustoderma? :) Un Dentipellis fragilis - trauslā adatene; Anomoporia bombycina - kokvilnas anomoporija.


Ivars L. 11.janvāris, 16:14

Kaut gan, varbūt ar to nemoralis domāts kaut kas cits, nevis birztala, bet piemēram, nemorāla izplatība (Distribution and ecology. Temperate Eurasia, found in Europe, Iran and Ja- pan; on angiosperm wood, especially Fraxinus, preferring coarse substrates like thick branches or even logs) - "nemorālā baltene". Ar nosaukumu piešķiršanu man diez ko nesekmējas.


dziedava 11.janvāris, 16:09

(Ja manu jautājumu gūzma ir absolūtā nelaikā, tad varu pārtraukt un turpināt kkad citreiz)


Ivars L. 11.janvāris, 16:09

Sniegbaltā baltene/birztalas baltene Skeletocutis semipileata/S.nemoralis??? :D Varbūt tā? Likt abas sugas atsevišķi nav jēga, jo atšķirt tās neviens pagaidām neuzņemsies.


dziedava 11.janvāris, 16:08

Njā. par šo tagad nezinu, kam pat jautāt. Redzu, ka diskusija jau ir bijusi. Ofic. datubāzē šobrīd Ceriporia excelsa NAV. Iekš indexfungorum.org tā arī nav īsti atzīta, tāpēc neko nezinu par iespējamiem sinonīmiem. Latvijas ofic. datubāzē ir tikai Ceriporia viridans ar latvisko sīksporu smalkpiepe. Tās ir 2 droši dažādas sugas, ja? Un Ceriporia excelsa eksistē (Latvijā un vispār), ja? Varbūt ir kāds sinonīms, kas viestu skaidrību?


Ivars L. 11.janvāris, 16:05

Man šķiet, ka der, un atbilstoši nosaukumu piešķiršanas vadlīnijām.


dziedava 11.janvāris, 15:50

Šai baigi prasās uzreiz likt arī latvisko - lielporu aporpija. Ir iemesli, kāpēc šādi nebūtu labi vai būtu pārsteidzīgi? Vai nosaukumā svarīgāk būtu akcentēt citas pazīmes?


dziedava 11.janvāris, 15:46

Nu jā, tad jau laikam nav baigi labi abu apvienojumam atstāt konkrētu latvisko, hmm. DD pagaidām nav problēmu likt kopā, putniem, šķiet, arī bija kāds apvienojums. Kā būs, kad vajadzēs pāriet uz citu platformu - nav ne jausmas.


Ivars L. 11.janvāris, 15:40

Ir pieņemts latvisko nosaukumu maiņā neskriet Figaro cienīgā tempā līdzi katrai sekojošajai latīniskā nosaukuma maiņai. Tāpēc, varbūt, sugai ar plašāko izplatības areālu - S.semipileata varētu atstāt "sniegbalto", bet S.nemoralis piešķirt atbilstoši tulkojumam latvisko nosaukumu. Bet DD abas sugas, vismaz šobrīd, likt kopā, ja drīkst.


Inita 11.janvāris, 15:39

Ķieģeļsarkanā sērsēne Hypholoma lateritium


Inita 11.janvāris, 15:26

Lapu vītene Marasmius epiphyllus


dziedava 11.janvāris, 15:22

Ahā, tad jau DD ar vajag pārsaukt, piemēram, "Skeletocutis nemoralis/semipileata" ? Sniegbaltā baltene jau var palikt?


Ivars L. 11.janvāris, 15:18

Julita, ja Tu tagad ņemies ar kaut kādiem piepju sarakstiem, tad ar šo sugu gan ir problēmiņa. Lasīju, ka pēc svaigākās S.nivea kompleksa revīzijas, latīn. nosaukums Skeletocutis nivea saglabāts lndonēzijā, Jaunzēlandē, Malaizijā un Ķīnā sastopamajai sugai. Pie mums līdz šim šādi dēvētā piepe atbilst vai nu S.nemoralis vai nu S.semipileata - divas mūsu reğionā izplatītas, pēc ārējām morfoloğiskajām pazīmēm neatšķiramas sugas.


Inita 11.janvāris, 15:15

Ja dzi'vē nav tik zila kā bildē, tad vīteņu sēntiņa Mycena meliigena. Ja dzīvē vēl zilāka, kā bildē, tad zilganā sēntiņa Mycena pseudocorticola.


Inita 11.janvāris, 15:11

Nebūs gan. Drīzāk tāds pastiepies bumbieru pūpēdis!


Ivars L. 11.janvāris, 15:08

Domāju, ka šo var droši likt oficiāli. Šādas, uz vecām lapu koku (īpaši apšu) kritalām augošas, it kā medainajai antrodijai līdzīgas, bet ar patīkamu aromātu, tumšāku toni poru dziļumā, poru virspuses viegli brūnu (ne kafijas brūnu) iekrāsošanos piespieduma vietā, atbilst A.macroporum.


Inita 11.janvāris, 14:30

Jā, pareizi būtu aporpija (no latīņu Aporpium). Tā aporija savulaik kā kļūda ieviesusies.


dziedava 11.janvāris, 14:29

Paldies, Ansi!


dziedava 11.janvāris, 14:27

Šī suga arī Latvijas ofic. sarakstā nefigurē. Nez cik droši tā ir pierādīta, var likt klāt ofic. sarakstā? Vai lai paliek tikai tepat? Otra lieta, ka ofic. sarakstā latviski šī ģints ir aporpija nevis aporija. Nomainīju te ar un tad sašaubījos, kā tad labāk? Abās vajadzētu vienādi.


Inita 11.janvāris, 14:25

Vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


Inita 11.janvāris, 14:20

Šķiet, ka stiepīgā sēntiņa Mycena epipterygia. To viegli pārbaudīt - jāskatās, vai uz kātiņa ir pastiepjams, gļotains slānis.


Ansis 11.janvāris, 14:19

Ar noapaļotajiem lapu daivu galiem un vairķermenīšiem vajadzētu būt dažāddzīņu gludkausītei (Mesoptychia heterocolpos)


Inita 11.janvāris, 14:18

Tik skaisti!!!


dziedava 11.janvāris, 14:15

Labi, tad es Dabasdatu sugu lieku mierā, bet ofic. db pierakstīšu, ka jāpārbauda, vai tā nav Postia alni, tad vismaz kaut kā tie nosaukumi būs savienoti.


Inita 11.janvāris, 14:13

Domāju, ka vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


Ivars L. 11.janvāris, 14:12

Nu es neesmu tik kompetents, un tik izglītots mikoloğijā, un tik priviliğēts šo izlemt. Visticamāk, kādam vajadzētu izstaigāt Latvijas mežus, pielasīt pilnu grozu ar uz lapu kokiem augošajām Postia caesia kompleksa piepēm, un veikt to ğenētisko izpēti, lai pavisam droši varētu pateikt, vai Cyanosporus subcaesius ir pie mums sastopama. Bet mans diletanta viedoklis, spriežot pēc citzemju zinātnieku pētījumiem - Postia alni Latvijā, pavisam noteikti, dzīvo un barojas ar mūsu lapukoku kritalām.


dziedava 11.janvāris, 13:56

Ahā, aktuālajā sarakstā ir tāda lapukoku mīkstpiepe Cyanosporus subcaesius (šobrīd aktuālais lat.). Kaut kā tad vajadzētu savstarpēji vienoties par vienotu sugas izvēli ofic. sarakstā un Dabasdatos. Bet laikam par to īsto sugu tādas 100% skaidrības nav?


Ivars L. 11.janvāris, 13:50

Sarežğīta ir tā Postia ğints. Latvijā iepriekš skaitījās lapkoku mīkstpiepe Oligoporus subcaesius. Bet ir informācijas avoti, ka šī suga ir Vidusjūras reğionā izplatīta. Piemēram Zviedrijas sugu sarakstā tās nav, bet ir radniecīgā alkšņu mīkstpiepe Postia alni, kas, visticamāk, ir arī mūsu suga.


dziedava 11.janvāris, 12:58

Jautājums Ivaram un Uldim. Skatos man pieejamo Latvijas sēņu sarakstu, un tur tāda - alkšņu mīkstpiepe Postia alni - nav! Nav arī nekādā no sinonīmu variantiem Cyanosporus alni vai Oligoporus alni. Nav arī Diānas Meieres 2002. gada piepju saraksta publikācijā, tātad nav bijusi un oficiāli nav arī parādījusies. Dabasdatos 11 novērojumi kopš 2017. gada. Ir droši, ka Latvijā šī suga tiešām eksistē (un tā Dabasdatos nav sajaukta ar Postia caesia)? Ja eksistē, tad vajadzētu to oficiāli reģistrēt un 2017. gadu pasludināt par atklāšanas gadu. :) Vai arī es kaut ko kapitāli jaucu un tai ir vēl kādi sinonīmi bez minētajiem, kas ir no indexfungorum.org?


MoreOrLess 11.janvāris, 11:52

:) Nē, ne pūce, ne vārna neizdeva ne skaņas. Novērojums, lai arī iepriecinošs, bija diezgan īss, nebija līdzīgi grandiozajiem pūču manevriem Garciema laukos! Putni sekoja viens otram, nākošajā brīdī vārna pasitās sānis un pūce devās projām.


Laimeslācis 11.janvāris, 10:52

Paldies, Ivar, par palīdzību sugu noteikšanā!


Edgars Jānis 11.janvāris, 09:52

Baltvaigu zoss Emburgā, Lielupes krastā turpina baroties apmēram nedēļu. Novērota vairākkārt. īpaši nebaida cilvēka vai suņa tuvošanās, tomēr nav nekādu redzamu traumu, pēc brīža aizlido.


Mareks Kilups 11.janvāris, 07:20

šim drošvien jābūt pie interesantajiem novērojumiem.


OKK 11.janvāris, 00:23

!


Ivars L. 10.janvāris, 23:54

Jā, ir!


Ivars L. 10.janvāris, 23:51

Paraugs ir.


Ivars L. 10.janvāris, 23:50

Apskatīšu vēlreiz to koku. Un, šķiet, ka tomēr nebūs Scytinium.


lichen_Ro 10.janvāris, 23:33

A. byssacea nebija ar netipiski lieliem apotēcijiem?


lichen_Ro 10.janvāris, 23:32

Skaisti!


lichen_Ro 10.janvāris, 23:31

Ļoti jocīgs. Ļoti apaudzis ar citu/-ām sugu/ām. Manuprāt Chaenotheca vai Sclerophora, sporas visu parādīs. Ja paraugs nav ievāksts, varu pavasarī to izdarīt, ja parādīsi kur :)


Ansis 10.janvāris, 23:31

Vismaz 3 dažādas sugas


CerambyX 10.janvāris, 22:16

Man pēc foto 'pirmais čujs' vairāk pēc vistu, bet nu viens kadrs var būt gana mānīgs - ja varbūt sērijā bija vairāki kadri (kaut vai izplūduši) tad tādus ar der pievienot. Var palīdzēt noteikšanmā :)


zane_ernstreite 10.janvāris, 21:36

Līdz sūnām man savā diletantiskajā aizrautībā vēl jāaug :)


Ivars L. 10.janvāris, 21:36

...un vientuļa. :)


meža_meita 10.janvāris, 21:33

Tik neierasti sarkana :)


Ivars L. 10.janvāris, 21:32

Tur arī retas sūnas atrodamas, piemēram, zaļā buksbaumija.


zane_ernstreite 10.janvāris, 21:24

Arī, droši vien, dzeltenā tauriņpiepe...


zane_ernstreite 10.janvāris, 21:22

Jā, paldies! )) Tur kaut kā negaidīti daudz bija, pat īpaši nemeklējot.


Ivars L. 10.janvāris, 21:17

Ārkārtīgi apskaužams pārgājiens gar Rauni bijis! ;)


Kristers K 10.janvāris, 21:03

Lielisks novērojums! Pūce izdvesa kādu saucienu vai vienkārši tika novērota bez jeb kāda veida saucieniem?


zane_ernstreite 10.janvāris, 21:01

Paldies, Ivar, par precizējumu un arī par visu citu manu piepju-sēņu vērojumu atšifrēšanu vai precizēšanu!


felsi 10.janvāris, 20:53

Pievienoju mikroskopiju, sporas 10,7 -11,4 mkm, elatera 7,1-7,7 mkm. Izskatās pēc T scabra.


forelljjanka 10.janvāris, 20:44

Zvirbuļvanags var būt mazliet lielāks par balodi,galu galā tas tos arī medī,īpaši ziemā.Ruds gan ir tikai T.;)


Mareks Kilups 10.janvāris, 20:38

šis jānoņem no interesantajiem. (nu ne tā, ka neinteresants, protams, tomēr jānoņem).


ligausis 10.janvāris, 20:36

Bija variants, ka zvirbuļu vanags, vienu brīdi tā kā pret gaismu ruds pakaklē pazibēja. Kad piegāju tuvāk eglei un viņš pacēlās un aizlidoja, tad izskatījās paliels. Noteikti lielāks par balodi. ??


baibak 10.janvāris, 20:11

Pardon, skaits bija kļūdaina ciparu ievadīšana. Kādi 20-30 noteikti bija.


forelljjanka 10.janvāris, 19:48

Man vairāk pēc zvirbuļvanaga izskatās.;) Dažreiz ar šiem nav viegli.Mazs vistu vanaga T ir tikai mazliet lielāks par lielu zvirbuļvanaga M.;)


gints 10.janvāris, 16:00

Paldies, Andri! Kaut kas, tad atkal nogājis greizi ar sistēmu, jo nevarēja ar 1. reizi pievienot un acīmredzot datums "atlēcis" atpakaļ. 6.maijs 2020.g. Nomainīšu tūdaļ.


forelljjanka 10.janvāris, 15:14

Mjā mazais dūkuris no Ventas arī Kongo!:((


forelljjanka 10.janvāris, 15:06

Laikam sapratu kas par ziepēm!Ievadīju novērojumus spiežu :Pievienot!Nekādas reakcijas ap pusmin.,spiežu atkal,atkal nekā,un tā vairākas reizes.Pirmais korekts pārējie -Āfrikā!:DD Varbūt pamācībā jāieraksta,tādiem nervoziem :DD,kā es,ka ilgi jāgaida kamēr kas notiek un nedrīkst spiest pievienot vairākkārt?


forelljjanka 10.janvāris, 15:00

Ja kādam interesē Gada putns Saldus apkaimē,šodien gandrīz ar garantiju.Bija precīzi punktā gan ap 10-iem no rīta,gan ap 14-iem pēcpusdienā.Ļoti tuvu ceļam,praktiski zem uzbēruma.;)


Laimeslācis 10.janvāris, 12:40

Liels paldies, Uģi, par blakšu noteikšanu!


meža_meita 10.janvāris, 10:44

Paldies, Ansi!


Rallus 10.janvāris, 09:37

Pateicos, ka precizēji manos novērojumos šo pašu sugu.


nekovārnis 10.janvāris, 08:42

Paldies, Uģi! :)


Ivars L. 10.janvāris, 00:52

Man šķiet, ka ir tādi mazi sēņuki - mākslinieki, kas mēdz iekrāsot substrātu (koksni, piepes) sarkanā krāsā.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts