felsi 25.februāris, 18:04

Otrajā mikroskopijas attēlā kollumelas pats gals, speciāli ieliku, lai var redzēt kāda tā. S. lignicola varētu būt, jo nobrieda uz paraudziņa.

---

felsi 25.februāris, 17:59

Sporas tīkliņš! Garums mērīts pa taisno, tik smalki no manis prasīt, ups!

---

felsi 25.februāris, 17:52

Šis no sērijas, tas ko tu redzi nav tas ko tu redzi:):), bet interesantas elateras, pusgatavās!

---

meža_meita 25.februāris, 16:11

Julita. Izputējušas bija tikai galviņas, kātiņi visi bija uz vietas. :)

---

Sintija Martinsone 25.februāris, 14:50

Par vairāk nekā nedēļu pārspēts agrākā novērojuma rekords!

---

dziedava 25.februāris, 13:54

Šīs ir sarežģītās. Pirmais un smagais jautājums - sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Ja tīkliņš, tad var būt S.fusca. Ja kārpas, tad kapilīcija ārējais tīkliņš ir ar mazām acīm, tātad varianti ir S.flavogenita (kolumellas galā neobligāts paplatinājums), S.lignicola (raksturīgs S izliekums), S.pallida (parasti gan aug skrajāk), S.herbatica. S.herbatica ir laba versija, bet parasti aug taisnāk. Man šis izskats velk uz S izliekumu. S.lignicola garums 7-13mm (vai garums tika mērīts pa visu izliekumu? Varbūt, ja iztaisnotu, arī iekļautos šajos izmēros?), sporas 7-8mkm - maza amplitūda, bet atbilst! Kolumellai augšējā trešdaļā būtu jābūt viļņainai. Te gals ir viļņains, bet vai trešdaļa? Bet sākumā jātiek skaidrībā ar sporām - kārpas vai tīkliņš

---

dziedava 25.februāris, 13:18

Plakantārpi stipri aizdomīgi. Perichaena corticalis elateras nav gludas. Sāku domāt, ka manis minētā spilgtā sporu mākoņa krāsa varētu būt fotoefekts, nevis dabīga. Domāju, ka būs T.varia, tur ir tāda smuka dubultspirāle.. Skeptiķiem būs bijusi taisnība. :)

---

dziedava 25.februāris, 12:41

Vispirms par nepatīkamāko - izmērus vēl nav izdevies nokalibrēt. Jāņem arī vērā, ka, mainot tuvinājumu (4x.,10x, 40x, 100x), Datorprogrammai tas arī atbilstoši jānomaina (man vismaz ir acu priekšā izvēlne ar šiem 4x utt. parametriem), lai programma zina, kā pārrēķināt. Kā saprast, ka izmēri neprareizi? Skat ticamo izmēru ar lineālu - gļotsēnes galviņas platums ir ap 1mm. 1mm=1000mkm. Skatam mērījumu L1 - ja pareizi saskatu, tad tas ir 369,23mkm - tālu no 1000mkm, tātad nav pareizi. Tad skatam sporas. Jebkurai sugai sporu diametrs lielākoties ir robežās no ~5mkm līdz ~20mkm. Tipiskie izmēri ir 6-10-15mkm. Tātad bildītē redzamie 124mkm utml. nekādi nevar būt patiesi. Par patīkamāko - lieliski foto! :) Manuprāt, par daudz foto nevar būt. Kas man trūkst - kolumellas. Galviņā iekšā pie kājiņas gala vajadzētu būt tādai bumbiņai, sk. https://www.gbif.org/occurrence/2404656856 Vajadzētu saprast kolumellas formu un kādu daļu no galviņas diametra tā aizņem. Par sugu. Izskatās, ka perīdijs ir divslāņu, tas saplaisā neregulāri; kājiņa ir, bet maza; aug gan uz koksnes, gan sūnām. Pēc atslēgas, nezinot sporu izmērus, bet skatot pārējos parametrus (uzskaitīju svarīgākos), man sanāk Diderma montanum (jauna suga Baltijā?:)), bet pārliecībai vajadzētu gan kolumellu, gan izmērus. Vienīgais vēl šaubīgais ir galviņas diametrs, kas D.montanum pēc franču noteicēja ir 0,6-0,8mm, bet te izskatās arī 1mm. Tomēr pēc Neuberta d=0,5-1,2mm, tad atkal viss iekļaujas!

---

CerambyX 25.februāris, 00:03

Varbūt Calathus fuscipes

---

nekovārnis 24.februāris, 23:09

Kāds melnulis - iespējams Opatrum riparium vai Opatrum sabulosum.

---

Laimeslācis 24.februāris, 22:45

Pieliku mikroskopiju bildes. Baigi daudz sanāca, jo vēl mācos/ taustos un nezināju, kas šīm gļotsēnēm ir būtiskās pazīmes un kam vairāk jāpievērš uzmanība.

---

felsi 24.februāris, 22:31

Pievienoju mikoskopiju. Sporas 12,2-13,1 mkm. Elatera (atgādina plakantārpus) 5,7-5,8 mkm.

---

Kristers K 24.februāris, 22:20

Izcili, apsveicu, tā tik turpināt!

---

Farnirs 24.februāris, 21:37

Tas nav Cepaea hortensis , tas ir Caucasotachea vindobonensis. Interesants novērojums, līdz šim domāju, ka šī suga ir tikai vienā citā vietā.

---

forelljjanka 24.februāris, 19:07

DDatu lietotāji var nezināt,bet ir vienas profesijas pārstāvi,kuriem to punktu vajadzētu noskaitīt no galvas katru dienu mežmalā,tie ir dastotāji.LVM vēl kaut cik to ievēro,privātajos mežos 99% gadījumu,to ignorē!!!

---

dziedava 24.februāris, 18:48

Bet gļotsēnes jau arī neizput, paliek kātiņš un, ja ir, var palikt kātiņa pagarinājums - kolumella, kas var būt arī kā lode, puslode utml.

---

meža_meita 24.februāris, 18:44

Julita - tiešām izputējušas. Diezin vai visas mehāniski noberzās. Šis, kas attēlā neauga blakus komatrihijai.

---

felsi 24.februāris, 17:47

Tā jau ir pļava!

---

Rainy 24.februāris, 15:37

Spīļaste

---

IevaLeite 24.februāris, 14:48

Paldies!

---

IevaM 24.februāris, 10:55

Lielais nātru raibenis

---

IevaM 24.februāris, 10:55

Zalktis

---

Sintija Martinsone 24.februāris, 09:30

Vēl gribu vērst uzmanību uz faktu, ko varbūt visi DD lietotāji nezin - jebkura, arī neapdzīvota, lielā ligzda (diametrs lielāks par 50 cm), kas atrodas mežā, ir aizsargāta ar MK noteikumiem. Respektīvi, kokus, kuros atrodas šādas ligzdas, nedrīkst nocirst. Tas pats attiecas arī uz kokiem, kuros ir dobumi ar skrejas diametru lielāku par 10 cm. Šeit minētie MK noteikumi (skat. 5. punktu): https://likumi.lv/ta/id/253758-dabas-aizsardzibas-noteikumi-meza-apsaimniekosana

---

Sintija Martinsone 24.februāris, 09:25

Jā, piekrītu, ka ir beidzot pienācis laiks šo iekļaut atlanta instrukcijā, citādi šobrīd tā ir tikai tāda folklora. Vēl arī paturam prātā bezdelīgu un čurkstu ligzdas. Es nezinu, cik ilgi šīs ligzdas saglabājas, bet noteikti vēl kādu laiku pēc ligzdošanas sezonas.

---

Sintija Martinsone 24.februāris, 09:11

Es arī atceros šādu diskusiju, ko piemin Uldis. Toreiz tiešām tika nolemts, ka atlanta vajadzībām konkrētajā brīdī tukšām, bet dabā esošām ligzdām, pieņemot, ka ligzda tikusi būvēta atlanta periodā, lieto pazīmi G. Pie tam toreiz bija runa ne tikai par lielajām plēšu ligzdām, bet arī, piemēram, par vārnu ligzdām. Noteikti būtu jābūt iespējai lielās neapdzīvotās ligzdas ziņot DD. Piekrītu Uldim, ka varbūt pazīme G nav 100% korekta, bet tas ir labākais variants, ko šādiem gadījumiem izmantot.

---

IlzeP 24.februāris, 09:10

Šķiet, ka 2013. gada diskusijās nepiedalījos, bet tas nav būtiski - vairums DD lietotāju tāpat šo diskusiju rezultātu nezinātu, ja tas nav Dabasdatos publicēts. Ja ir izlemts, ka lielās ligzdas, netakarīgi no to būvēšanas gada, ziņo ar pazīmi "G", tam būtu jābūt skaidri aprakstītam atlanta instrukcijā (https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2020/08/LLPA3-datu-ievaksanas-un-zinosanas-metodika-atbildes-uz-jautajumiem.pdf).

---

roosaluristaja 24.februāris, 08:46

Nu, protams. Par lielajām ligzdām es arī domāju

---

Matrus 24.februāris, 08:32

Tas vairāk ir attiecināms uz lielajām ligzdām (plēšputni, stārķi, gārņi), kuras kokā var noturēties vairākus gadus, bet uz mazajām, visbiežāk ziņotājām ārpus ligzdošanas sezonā (dziedātājstrazds un somzīlīte), lietotas ligzdas (LL) status domāts iepriekšējai ligzdošanas sezonai, jo gada laikā šādas ligzdas izjūk vai nokrīt. Teorētiski būrīšos atrastas ligzdas atliekas/olu čaumalas vēl ir diskutējams jautājums attiecībā uz konkrēto ligzdošanas gadu (ja nav būris tīrīts zināmajā laikā)…

---

dziedava 23.februāris, 22:56

Šis bija blakus tai gļotsēnei, ko man sūtīji?

---

dziedava 23.februāris, 22:55

Renāt, droši zini, ka izputējušas? Varbūt nepamanīji? Cita starpā arī Tavā gļotsēnes paraudziņā, man šķiet, bija šāds ķērpis.. Tā kā koncentrējos uz neredzamajām gļotsēnēm, tad šo pat nenobildēju.. Bet varu mēģināt atrast, nobildēt, varbūt

---

meža_meita 23.februāris, 22:46

Julita, man te jāpapildina... Šo sākotnēji ievācu ar pārliecību, ka tas ir ķērpis. Ievākts stāvēja gaismā uz galda. Pirms nosūtīšanas Rolandam, pamanīju, ka ķērpja nav - visas galviņas izputējušas, kas nozīmē, ka šī visticamāk bija gļotsēne. Gāju ārā pēc jauna parauga, taču arī tur vairs nebija galviņu (izputējušas vai mehāniski noberzušās, nezinu) Priekš nosūtīšanas Rolandam ievācu kaut ko līdzīgu, kas tuvumā auga...

---

roosaluristaja 23.februāris, 22:08

Bet es vēlreiz gribu paskaidrot, kā radās, šī situācija ar LL un G. Iepriekšējā Eiropas atlanta sākumā DD (forumā bija izveidota speciāla sadaļa) notika ļoti karstas diskusijas par dažādu pazīmju lietošanu. Tas bija 2013. gads. Tu, Ilze, iespējams, tur nepiedalījies. Diskusijās piedalījās daudzi vadoši speciālisti, kas DD ziņo reti, piemēram, Māris Strazds. Šo diskusiju laikā tika pieņemts kompromiss,, ka, atrodot lielo ligzdu, kurā nav nekādu pazīmju konkrētajā gadā, bet, kurā putns varētu būt ligzdojis kādā citā šī atlanta gadā, varētu lietot pazīmi "G". Stingri skatot aprakstus, protams, tas neatbilst, bet šāda ligzda neiietu zudībā un būtu novērojums, ka putns, iespejams, tur ligzdojis. Protams, jābūt pārliecībai, par kuru sugu ir runa. Piemēram, atrasta zivjērgļa ligzda. Nav nekādu pazīmju, ka viņš tur ligzdojis konkrētajā gadā. Bet ligzda izskatās visai svaiga, nesen būvēta. Tādā gadījumā varētu lietot "G", kaut arī fiziski nav redzēts putns, kurš tur kaut ko nes.

---

roosaluristaja 23.februāris, 21:59

Tādā gadījumā, atrodot lietotu ligzdu, kurā nav nekādu apdzīvotības pazīmju konkrētajā gadā, šo ligzdu vispār nevar ziņot DD.

---

IlzeP 23.februāris, 21:25

Manuprāt, LL (tāpat kā G) attiecas uz konkrēto gadu, nevis konkrēto atlantu (5 gadiem). Bet, ko lietot iepriekšējo gadu ligzdām Dabasdatos - nezinu.

---

roosaluristaja 23.februāris, 21:09

Kā jau vēlreiz minēju, te ir svarīgi, kam šos datus lietos. Ja tie ir kaut kādi abstrakti dati, tad, protams, var lietot LL, bet, ja tos lietos atlantam, kura darbības laiks parasti ir 5 sezonas, tad LL nav korekti, jo ļoti reti mēs varam pierādīt, ka ligzda noteikti bija lietpota kādā no šīm 5 sezonām. LL ir pierādītas ligzdošas pazīme kā nekā

---

roosaluristaja 23.februāris, 21:06

Šajā gadījumā nav svarīgi, vai putni nes ligzdas materiālu. Vienkārši, ja nav nekādu pierādījumu, ka atrastā ligzda ir bijusi lietota konkrētā ligzdojošo putnu atlanta laika ( LL nav abstrakts LL, bet LL tieši atlanta darbības laikā), tad mēs lietojam G, jo nav citas pazīmes, ko lietot. Tas nenozīmē, ka bija jābūt putnam, kas nes ligzdas materiālu. Mēs lietojam šo pazīmi, jo citas ir vēl nekorektākas

---

IevaM 23.februāris, 21:04

Es līdz šim domāju, ka G var attiekties arī uz iepriekšējo gadu - uz ligzdām, par kuram nav pārliecības, ka atbilst LL

---

IlzeP 23.februāris, 21:03

Uldi, bet "G" jau arī attiecas uz konkrēto gadu - vai tad vairs nē?

---

Igors 23.februāris, 20:40

Pēc manas pieredzes un ilggadēja novērojumus ligzdošos vistu vanagu ģimenes, februāri putni NEKAD nenes ligzdu materiālu. Februāri tēviņš tikai apmeklē vecas ligzdas un jā mātītei tas patīk/nepatīk, martā sakumā sak celt jauno ligzdu vai labot veco. 

---

roosaluristaja 23.februāris, 20:10

Par šito bija diskusija iepriekšējā Eiropas atlanta laikā un, kā pareizi Imants minēja, ja atrasta ligzda (sevišķi lielā ligzda), tad nav nekādas garantijas, ka tā bijusi apodzīvota atlanta periodā, tāpēc tika pieņemts lietot "G". Tāpat, ja lielajā ligzdā ir divi putni, bet nav drošu pierādījumi, ka viņi tur ligzdo, jo var jau tāpat tusēt, par ko liecina daudzie novērojumi no kamerām, tad nevis AL, bet P vai V

---

IlzeP 23.februāris, 20:05

Imant, vai tiešām? Vai "G" nelieto tikai ligzdām, kurās vēl nav ligzdots? LOB lapā teikts: "G – novērots putns, kas gatavo ligzdu (piem., ar ligzdas materiālu knābī) vai kaļ dobumu, vai atrasta šajā gadā uzbūvēta, bet nelietota ligzda."

---

Matrus 23.februāris, 19:58

Pieaugušais un viens mazulis ir poļu morfas (Cygnus olor immutabilis)!

---

Vīksna 23.februāris, 19:41

Šeit kā eži barojas no kaķu traukiem pie mājas.

---

Vīksna 23.februāris, 19:39

Šeit ezis ar jauno.

---

Vīksna 23.februāris, 19:31

Tikai kā ezis jau ielikts Dabas datos šeit. Pa suņa, kaķu traukiem regulāri barojās, vēlāk arī mazie eži.Un, kur tauriņus gaismoju, vēl tauriņus pa zemi ķerstīja.

---

IlzeP 23.februāris, 18:29

Domāju, ka, ja liek atlanta ligzdošanas pazīmi, skaita pārus. Es noteiktu rakstītu 1 (pāris). Ligzdojošo putnu uzskaišu dati jau arī tepat krājas.

---

roosaluristaja 23.februāris, 18:13

To 2020.gada 26.janvāra nocvērojumu Jūs, Valda, varētu ieziņot dabasdatos. Tas būtu absolūtais Latvijas rekords. Pagāšgad gan īstas ziemas nebija, bet tomēr.

---

roosaluristaja 23.februāris, 18:09

Tas ir bišku strīdīgs jautājums. Es, piemēram, ja redzēts pārošanās process, pie skaita lieku "2". Dabasdatu datu bāzēs manuprāt tam gan nav izķirošanas nozīmes. Citādi ir ligzdojošo putnu uzskaitēs, kur minēts, ka novērota pāra gadījumā jāraksta "1", jo šos datus izmanto kvantitatīvām analīzēm

---

mazais_ezis 23.februāris, 17:45

Pazīme "Lietota Ligzda" šajā gadījumā arī īsti nebūtu korekta, jo Meža kapos ir 5 ligzdas, bet Vistu vanags nav ligzdojis kopā 2014. gada. Korekti būtu G - gatavo ligzdu.

---

Sintija Martinsone 23.februāris, 17:39

Es arī putniem, kas pārojas (tiešām, diviem), rakstu skaitu viens. Jo tas ir skaits, nevis īpatņi. Ligzdošanas pazīmēm skaitu norādam pāros.

---

mazais_ezis 23.februāris, 17:31

Ja redzēts 1 īpatnis to nevarētu saukt par Pārošanos, bet par citu izdarību, ja redzēts TAS.. :D Bet ticamākais ka putns vienkārši dziedāja pie ligzdas. :)

---

Sintija Martinsone 23.februāris, 17:13

Man arī būt prieks redzēt dzilnu barotavā :). Interesanti, ka pirms 12 gadiem manā barotavā varēja vielaikus novērot gan pelēko dzilnu, gan vidējo dzeni: https://dabasdati.lv/lv/observation/6a74f04767dd8bd85bd6cae95cf4bf66/ Šogad barotava turpat, barība tā pati, bet neviena paša dzeņa. Pa pagalmu laidelējas, bet uz barotavu nenāk.

---

Rainy 23.februāris, 15:48

Atvainojos - nav pareizais datums

---

Vīksna 23.februāris, 15:44

2020 g. man pašai 26. janvārī un 8 februārī ezis dārzā bildēts,( skraidīja vēl biežāk) un 4 februārī sniegpulkstenītes, lakači ziedēja. Bet citas bildes maz Ainaram Z. un no 2014 un 2015 g.

---

Vīksna 23.februāris, 15:31

Man arī stūrī izskatās kā sniegpulkstenītes un zāle pārāk gara. 2020. g. tā varēja būt, diez vai šogad.

---

AAvj 23.februāris, 15:20

Kaut kas nav ar datumu - šodien Valkā nav sniega un zied baltās puķītes?

---

roosaluristaja 23.februāris, 15:06

Tumšajai sejai un agrajai pamošanai no miega vajadzētu norādīt uz šo sugu

---

zemesbite 23.februāris, 13:44

Uldi, tie paši vien būs - te bildē jaunie, mazie pūpēži ir ļoti līdzīgi: http://www.asergeev.com/pictures/archives/2017/2123/jpeg/21b.jpg

---

ER 23.februāris, 13:27

Lielais ķīris ar dzeltenu plastmasas gredzenu T2LW gredzenots kā jauns putns (šķīlies tajā pašā gadā) 25.10.2018. Polijas vidienē, Varšavas Z daļā, 547 km attālumā no atrašanas vietas 22.02.2021. Turpat Jūrmalā redzēts arī 14.01.2020. un 16.01.2020.

---

roosaluristaja 23.februāris, 11:46

Droši vien tumšā pīle

---

dziedava 23.februāris, 11:09

Jā, mani arī ieinteresēja - līdz rudenim gan ilgi jāgaida :D. Man arī vairāk pēc pūpēža izskatās, kaut gan piekrītu arī Initai, - cepurīšu sēnes arī mēdz izspēlēt pilnīgi neticamas izskata maiņas, sākot no pūpēžveidīgām.

---

roosaluristaja 23.februāris, 11:01

Bet neko līdzīgu melnajiem man neizdevās atrast

---

roosaluristaja 23.februāris, 10:58

Pameklēju šodien vēl internetā attēlus par jauniem pūpēžu augļķermeņiem. Tie lielākie baltie varbūt varētu būt jauni Lycoperdon perlatum. Te ir kaut kas līdzīgs, http://www.asergeev.com/pictures/archives/compress/2013/1247/16.htm

---

Vīksna 23.februāris, 10:39

Paldies !

---

Matrus 23.februāris, 08:15

Divas nedēļas abi tusēja Dārziņu attekā...)

---

zemesbite 23.februāris, 00:01

Tā pieliktā bilde fotografēta 2 gadus agrāk. Pieliku tāpēc, ka tajā var redzēt, ka tās nav lapiņsēnes. Atliek gaidīt rudeni un izpētīt sīkāk. :)

---

roosaluristaja 22.februāris, 23:05

Tur visticamāk jau kādas pāris paaudzes ir nomainījušās, jo, cik es saprotu no sēnēm, diez vai viena sēne var augt divus mēnešus. Arī pēc jaunpieliktā attēla man nešķiet, ka tie ir pūpēži. Vismaz es tādus nepazīstu. Kas tas var būt, nezinu. Es padodos.

---

zemesbite 22.februāris, 22:17

Tomēr tas ir kaut kas pūpēžveidīgs, tikai ļoti kārpains. Pieliku bildi no 2018.gada 27.septembra tajā pašā vietā.

---

felsi 22.februāris, 22:03

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 10,8-11,5 mkm, elatera 5,3 mkm.

---

Ilze Ķuze 22.februāris, 21:59

Paldies, Ivar!

---

felsi 22.februāris, 21:58

Apsveicu Jūs abas!

---

zemesbite 22.februāris, 21:45

Paldies, Laima un Edgar! :)

---

dziedava 22.februāris, 21:40

Edvīns FB apstiprināja, ka Comatricha elegans! :)

---

Bekuvecis 22.februāris, 20:58

Desmitniekā, Laima! Ir kamoleņu mietene.

---

IevaLeite 22.februāris, 20:55

Paldies Ruslan! Nebiju bijusi tur pāris gadus un nu vērtīgs atradums

---

felsi 22.februāris, 20:37

Garums 6-7 mm, kātiņš līdz 0,8-0,9 mm. Sporas 7,8-7,9 mkm. Man ideja par S. herbatica.

---

Laimeslācis 22.februāris, 20:28

Man šīs smukās izskatās pēc kamoleņu mietenēm, jo oranžās puslocenes aug vēlu rudenī, ziemā un agrā pavasarī un tām ir pūkaina virsiņa. Šīm (attēlā) arī lapiņas nedaudz viļņainas kā kamoleņu mietenēm un izkatās, ka substrāts ir skujkoks. Bet tā tikai tāda mana versija ;) 'Vienkārši iekrita acī' :)

---

Vīksna 22.februāris, 20:05

Paldies !

---

Martins 22.februāris, 19:49

Ļoti labi, Laima!

---

Inita 22.februāris, 19:39

Tas pats! Ja raksta no atmiņas, tad reizēm tā gadās!

---

IlzeP 22.februāris, 18:43

Putnus labāk skatīt fotoattēlos www.putni.lv. Piemēram, apodziņš: http://www.putni.lv/glapas.htm

---

Matrus 22.februāris, 18:34

Paldies par gulbja kontroli! Dzimis 2015. gadā, apgredzenots un kontrolēts Daugavā pie Ķengaraga no 01.03. līdz 12.05.2016. Vēlāk, 1747 dienas nebija kontroļu...)

---

roosaluristaja 22.februāris, 17:38

Mums iepriekš datu bāzē ar Bolbitius titubans bija zaļdzeltenā mēslene. Zaļdzeltenā un dzeltenā ir viens un tas pats?

---

Māris 22.februāris, 17:03

Sakarā ar lielajiem aukstumiem Alūksnes pusē pēdējo 2 nedēļu laikā sēžu mājās, jo nevar mežus taksēt un piebaroju putnus. No janvāra vidus izbaroju 25 kg saulespuķu sēkliņu. Vakar sāku otru maisu. Visvairāk ir zaļžubīšu(vismaz 50 gab). Šodien uzzināju no dzeņveidīgo kataloga, ka manu barotavu pagalmā 3-5 reizes dienā apmeklē pelēkā dzilnu mātīte.

---

anchupaans 22.februāris, 16:50

Paldies! varbūt, ka apodziņš. Vadījos pēc zīmējuma latvijasdaba.lv

---

forelljjanka 22.februāris, 16:32

Apskaties apodziņu : http://www.putni.lv/glapas.htm ,apodziņi ziemā sastopami arī tiem netipiskos biotopos,t.sk.viensētās lauku ainavā.

---

anchupaans 22.februāris, 16:27

žēl, ka neuzspēju nobildēt, bet ap20 cm augsts pūčveidigais, galva ar liniju "nodalīta" , ķermenis pelēkraibs, izpētīja piemājas. putnubūri. var jau būt, ka kļūdos...

---

Inita 22.februāris, 16:24

Nav pūpēdis! Kaut kas ļoti jauns, visdrīzāk kāda cepurīšu sēne, bet te var tikai minēt!

---

marsons 22.februāris, 15:49

Paldies par informāciju. Paraugu toreiz neievācu, bet gan jau vēl atradīsies tajā pašā vietā.

---

roosaluristaja 22.februāris, 15:38

Tas vispār ir pūpēdis? Manuprāt nevienam no Latvijas pūpēžiem neatbilst

---

roosaluristaja 22.februāris, 15:34

Mājas apogs ar "V" tas, protams, ir spēcīgi. Pēdējoreiz kaut kas tāds reāli bija pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā.

---

IlzeP 22.februāris, 14:38

Vai nevarētu būt domāta meža pūce?

---

Inita 22.februāris, 14:34

Vēl tikai apgūstu pievienošanu. Turpinu ar savām sēnēm, nezinu tik ar ko sākt - retākās, smukākās, jaunākās, tuvākās...

---

Karmena 22.februāris, 14:18

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!

---

alisija220alisija0alise 22.februāris, 13:42

Paldies par labojumu!

---

Zigurds Krievans 22.februāris, 13:22

Paldies, paklausīšos. nesanāca aizdomāties, ka tas ir zeltgalvītis:)

---

DaceK 22.februāris, 13:06

Šī ligzda skaistā vietā, labprāt apskatīšu arī maijā.

---

dziedava 22.februāris, 12:05

Apsveicu ar pirmo novērojumu DD, un vēl retu! :))

---

ER 22.februāris, 11:53

Vistu vanags ar melnu plastmasas gredzenu A42 iezīmēts 23.05.2014. Rīgā, Bolderājā, kā mazulis ligzdā. Metāla gredzenu (Latvia Riga DT2658) attēlā gan neredzu.

---

Matrus 22.februāris, 11:19

Paugurknābja gulbis, Kaunas 5A901 (tēviņš, dzimis 2016. gadā vai agrāk), apgredzenots 23.04.2018. Širvenos ezerā (Biržu rajons), 56 12 18 / 24 44 02 (Elmaras Duderis). Viena kontrole Biržos 17.09.2019., bet otrā kontrole - Bauskā 15.02.2021., pēc 1029 dienām, attālums - 40 km.

---

Edgars Smislovs 22.februāris, 11:02

Xeno canto šis variants nosaukts kā subsong. https://www.xeno-canto.org/species/Regulus-regulus

---

Zigurds Krievans 22.februāris, 10:15

Paldies.

---

Irbe Krima 22.februāris, 10:10

Paldies, tā arī izdarīšu.

---

Gaidis Grandāns 22.februāris, 08:27

Jaunais laucis

---

Wiesturs 22.februāris, 00:18

Augšējā attēlā ir nepārprotami divi garausainie sikspārņi(=brūnie garausaiņi). Tas būtu viens novērojums. Otrā attēlā ir divas sugas. Tumšākais, kā jau Uldis raksta, ir ziemeļu sikspārnis, bet gaišākais pēc manām domām ir ūdeņu naktssikspārnis. Krāsa, t.sk. deguna krāsa (rozīga), ausu forma, lielums - viss atbilst. Tā kā reāli tie sanāk 3 sugu atsevišķi novērojumi vienā pagrabā, kurus būtu labi šādi sadalīt, lai katra suga parādās atsevišķi. Pēdējā suga šajā gadījumā vismaz man kā sikspārņu pētniekam, kas nodarbojas ar ziemojošajiem sikspārņiem, ir interesants novērojums - pati suga nav reta, tā ir viena no biežākajām Latvijā, bet piemāju pagrabos ūdeņu naktssikspārņi ziemo ļoti retos gadījumos (šobrīd LV zināmi ne vairāk kā 10 šādi novērojumi).

---

Laimeslācis 21.februāris, 22:54

Kāda no purvspārēm - balta seja. Šīs grūti noteikt

---

ekologs 21.februāris, 22:44

Laikam kaut kas saspaidījās saistībā ar "Slēpjama atradnes vieta". Droši var atslepenot. Paldies!

---

felsi 21.februāris, 20:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 5,6-6,2-6,7 mkm.

---

mazais_ezis 21.februāris, 20:40

Kas to pūci apēda tā ir tikai spekulācija, jā bet jā vistu vanags ausainā pūces medī. Pats esmu redzējis ausainās pūces spalvas vanaga ligzdā 2020. gadā Rīgā Kleistos. Piemēram, vienā pētījumā Vācijā, Dienvidbavārijas reģionā Ausainā pūce sastāda 5% no Vistu vanaga barības.

---

pustumsa 21.februāris, 20:21

Ai. Nenomainīju sugu. Paldies

---

pustumsa 21.februāris, 20:20

Kaimiņi

---

pustumsa 21.februāris, 20:19

Jauki!

---

roosaluristaja 21.februāris, 20:19

Skaidrs. Apakšējā attēlā tumšākais noteikti ir ziemeļu sikspārnis. Visi pārējie manuprāt ir brūnie garauši, bet viņi tur ir tik sīki, ka labāk, lai paskatās cilvēks, kas ir zinošāks par pagrabos ziemojošiem sikspārņiem

---

mazais_ezis 21.februāris, 20:12

Jūs dzīvojat netālajā "Skanstenieku" mājās? Maijā to ligzdu vajadzētu nokontrolēt.

---

Irbe Krima 21.februāris, 20:11

Nē, vienā pagrabā, bet katra bilde citā vietā

---

Ilze Ķuze 21.februāris, 19:55

Es uzrakstīšu ziņu Rolandam, nosūtīšu labākus foto, labprāt tad arī paraugu, ja vien ņems pretī :)

---

Ivars L. 21.februāris, 19:47

Vispār arī apotēciju malas tādas pabiezas - varbūt ir ar' G.ulmi. Tas būtu ļoti forši! Labāk lai komentē Rolands (ielikšu pagaidām pie interesantajiem - lielāka cerība, ka pamanīs).

---

nekovārnis 21.februāris, 19:44

Atradu mapēs vēl vienu māņzirnekļa O.hanseni kandidātu. Šim tās pazīmes pat labāk redzamas, jo pirmajam tiku klāt tikai no vienas puses. Bet labi - nomainīšu arī to uz sp. līdz vasaras beigām, kad mēģināšu iegūt labākus argumentus par labu šai sugai foto vai citā veidā:)

---

Ilze Ķuze 21.februāris, 19:07

Mani samulsināja ķērpju noteicējā (Īpaši aizsargājamās un reti sastopmās ķērpju sugas Latvijā) rakstītais: “galvenā atšķiršanas pazīme dabā no līdzīgām sugām (piemēram, Lecanora spp.) ir tieši aļģe: paskrāpējot laponi, tas kļūst dzeltens. Satur Trentepohlia aļģi.”

---

Ivars L. 21.februāris, 18:55

Tā vajadzētu būt, jo fotobionts ir Trebouxia ģints aļģe, kas ir zaļaļģe.

---

Vīksna 21.februāris, 18:36

Paldies !

---

Ilze Ķuze 21.februāris, 17:49

Paldies, Ivar! Tad arī lekanoras paliek dzeltenas, paskrāpējot?

---

Ilze Ķuze 21.februāris, 17:48

Paldies, Edgar!

---

IevaM 21.februāris, 17:35

Trīs

---

pētniece 21.februāris, 17:24

Attēlā redzami vismaz divi, ja ne trīs ūdensstrazdi

---

nekovārnis 21.februāris, 17:14

Paldies! Nekādas asiņu pēdas vai paša putna atliekas, izņemot šīs dažas spalvas, apkārtnē nemanīju. Tad jau droši vien kaut kur aizstiepta vai norīta vesela. Kaut kā biju iedomājies ausaino pūci lielāku pēc izmēra, bet nu skatos vistu vanags tomēr krietni lielāks (par ūpi nemaz nerunājot) :)

---

felsi 21.februāris, 17:11

Paldies Julita!

---

roosaluristaja 21.februāris, 17:02

Droši vien. Ūpji tajā pusē dzīvo. Ausainās pūces viņiem garšo

---

forelljjanka 21.februāris, 17:01

Paliek ziemot samērā reti,kā redzi, viegli neklājas.Spalvas izskatās izplūktas ,ne nograuztas,tātad nomedījis šo -putns.Samērā ticami,ka vistu vanags.Pāris gadus atpakaļ man uz laukiem meža pūci nomedīja.

---

nekovārnis 21.februāris, 16:29

OOu, paldies!:) Gaidīju kādu medni vai tml. Kas tad šai noticies? Trāpījusi kam lielākam par barību?

---

Ilona_rasa 21.februāris, 15:49

Paldies par info, Ruslan!

---

roosaluristaja 21.februāris, 12:58

Jeb tā ir viena vieta? Tad viens ir ziemeļu, otrs garausis

---

roosaluristaja 21.februāris, 12:56

Pirmajā attēlā divi brūnie garauši, otrajā viens ir ziemeļu sikspārnis, otrs laikam garausis

---

zemesbite 21.februāris, 12:24

Paldies, Uģi! :)

---

zemesbite 21.februāris, 12:23

Paldies, Julita! :)

---

Matrus 21.februāris, 10:24

Paldies par gulbju kontrolēm! Tas ir pāris, abi pēdējo reizi novēroti netālu – Lielupē pie Vārnukroga pirms 317 dienām (08.04.2020.). Tēviņš EM309 (13,5 gadi vai vairāk) un mātīte EP215 (11,5 gadi vai vairāk) kontrolēti pa visu Rīgu – Ķengaragā, Dārziņos, Velnezerā, Dambjapurva ezerā, Juglas ezerā Brekšos, Ķīšezerā, Buļļupē… Ceļotāji!

---

Matrus 21.februāris, 10:12

Tas ir Baltkrievijs gredzens, kurš turpat kontrolēts pirms nedēļas; informāciju jau nosūtīju Baltkrievijas Gredzenošanas centram, gaidām info...)

---

Matrus 21.februāris, 10:00

Nosūtīšu šo leišu gulbja kontroli uz Lietuvas Gredzenošanas centru!

---

Matrus 21.februāris, 09:58

Gulbja kontroli Lapmežciemā atzīmēju! Gulbji no Lapmežciema piekrastes no rīta lido baroties uz Jūrmalu (Kauguriem), bet vakarpusē atpakaļ.

---

dziedava 21.februāris, 00:09

Izskatās, ka granulas ietilpst 2-4mkm kategorijā, un vajadzētu būt C.piriformis. Tīkliņš varētu būt ar 3veida acīm. C.vulgaris granulas būtu 1-1,5(2)mkm.

---

dziedava 20.februāris, 23:58

Šo ģinti esmu papētījusi - šūnu metatrihijām nav raksturīgas spīdīgi melnas galviņas, kātiņi arī te izskatās gari. Šajā gadījumā daudzās galviņas nav izšķirošs faktors, tās var būt daudzas abām sugām.

---

dziedava 20.februāris, 23:39

O! Šo es ļoti gribēju redzēt! Ļoti svarīgs garums tiem mazajiem bumbulīšiem - 1-2 mkm vai 2-4 mkm.

---

felsi 20.februāris, 23:26

Paldies!

---

felsi 20.februāris, 23:25

Paldies, vismaz kāda atbilst!

---

felsi 20.februāris, 23:24

Gļotsēnes garums kā uzrakstīts, man parasti sporas lielākas nekā rakstīts( gaidu kalibrēšanu). Fuscu vēl neesmu mikroskopējusi, nav ar ko salīdzināt(:.Sporām drīzāk ir tīkliņš.

---

felsi 20.februāris, 23:13

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 6,1-6,2-6,5 mkm.

---

dziedava 20.februāris, 22:55

Te nav šaubu, gan raksturīgs izskats, gan smukās sporas, kas atšķiras no citām trihijām, gan pat izmēri visi der :)

---

dziedava 20.februāris, 22:44

Sporas arī atbilst. Labs novērojums! :)

---

dziedava 20.februāris, 22:42

Vai visi izmēri ticami? 10mm ātri atfiltrē visus mazos variantus, t.sk. S. herbatica, kas varētu augt uz sūnām (5-7mm gara). Pēc izskata ļoti izskatās S.fusca, bet te ir svarīgi saprast, vai sporām ir kārpas vai tīkliņš, ko vislabāk Tu vari pati, saprotot, kā Tavā mikroskopā izskatās kārpas, kā tīkliņš, salīdzinot zināmām sugām. Jo man izskatās savādāk. Tev ir ļoti dzeltens viss un neesmu sapratusi, kāpēc. S.fusca būtu jābūt tīkliņam un 10. foto tā izskatās. Bet! Fusca vālītes ārējam tīkliņam jābūt ar brīviem galiem, kā skujiņas saspraustas, bet Tev redzams glīts tīkliņš, viss savienots. Tāpēc šobrīd mulstu. Bet tā kā Tev izmēri mēdz būt kļūdaini, tad vispirms vajadzētu saprast, vai te ir pareizi - pašas gļotsēnes garumi no - līdz un sporu. Sporas pēc izmēra kā te rakstīts, S.fusca atbilstu, bet vēl vairākām arī.

---

pustumsa 20.februāris, 22:42

gredzeni bija uz abām kājām

---

pustumsa 20.februāris, 21:39

Nōsūtīju foto epastā. arī Jānim Ķuzem.

---

tatia 20.februāris, 21:10

Ok, man likās, ka abi. Jo pēc skaita bija tik pat daudz, pārējie pieauguši putni gulēja, negribēju traucēt.

---

pustumsa 20.februāris, 21:00

EK245 20.02.2021 Lapmežciemā

---

felsi 20.februāris, 20:50

Gļotsēnes garums līdz 10 mm, kātiņš 4-5 mm. Sporas 6,7-6,9 mkm. Ir smalks acu tīkliņš. Varbūt bālā šokolādes gļotsēne?

---

Matrus 20.februāris, 20:45

Super, paldies!

---

felsi 20.februāris, 20:33

Paldies Uģi!

---

tatia 20.februāris, 20:22

Pievienoju otrā gulbja gredzena bildi. 20.02.2021. abi gredzenoti putni turpat.

---

nekovārnis 20.februāris, 19:25

Voldemār, artfakta māņzirnekļu noteicējs piedāvā diezgan plašu pazīmju klāstu, no makropazīmēm līdz pat pedipalpām un ğenitālijām. Līdz šim mēğinot noteikt sugas un sākot ar vienkāršākajām pazīmēm, atsijāšana līdz vienīgajai sugai notikusi vēl pirms vajadzības pēc binokulāra. Šo konkrēto biju jau noteicis vasarā, bet toreiz nejutos drošs un atstāju vēlākam laikam. Vakar vēl divreiz izgāju tam noteicējam. Atkal šī pati suga. Rītvakar, kad būšu pie grāmatām un kārtīga datora paskatīšos vēlreiz:) Ja ir interese varu vasaras beigās piegādāt kādus O.hanseni un O.tridens kandidātus Tev vai Dabas muzejam, vai abiem :)

---

Vīksna 20.februāris, 18:56

Paldies !

---

Kukainis 20.februāris, 17:25

Vēl papildinu: tas attiecas tikai uz pakaļkājām.

---

Kukainis 20.februāris, 17:24

Sphaeroceridae sp. - trūdmuša. Dzimtas pārstāvji labi atpazīstami pēc palielinātā pēdas pirmā posma. Citām mušām tādas pazīmes nav.

---

Kukainis 20.februāris, 17:19

Māņzirnekļu noteikšanai tomēr nepieciešams stereomikroskops, jo jāskatās smalkas detaļas uz pedipalpām, ap acīm u.c. Un galvenais, jāizpreparē tēviņu ģenitālijas. Pēdējās ir drošu sugu noteikšanas pazīme. Man līdz šim ir pieredze tikai ar O. tridens. Jāteic, ka sugas ārējais izskats var būt mainīgs. Neizslēdzu, ka O. hanseni arī pie mums ir.

---

Vīksna 20.februāris, 16:59

Paldies !

---

Laimeslācis 20.februāris, 16:48

Paldies, Uģi, par bitēm!

---

tatia 20.februāris, 13:14

Man arī radās tādas aizdomas, kad apskatījos datorā bildi.

---

felsi 19.februāris, 22:31

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 6,5-7,0 mkm.

---

J.J 19.februāris, 22:06

Bēdīgs skats :(( Jelgavā viena sudrabkaija bez pēdas jau kādus 3 gadus draudzējas ar mani - apmeklēja barotavu lodžijā (arī vasarā). Iespējams, ka pēda pazaudēta šādā pat veidā. Kāja ir sadzijusi, putns ļoti aktīvs. Iespējams, ka ligzdo uz kādas mājas jumta. Novembrī-decembrī vēl novēroju. Droši vien, ka tagad Getliņos barojas. Gan jau drīz būs klāt!

---

Rallus 19.februāris, 21:53

ar tādu acs svītru pie gaišās galvas un pagariem spārniem - nebija bikšainais?

---

CerambyX 19.februāris, 21:34

Aizvakar (17.feb) ar gar muzeju logu aiztraucās līdzīga formāta mājas strazdu bars - tā ka kaut kāds 'standarta' maršruts uz kādu nakšņošanas vietu izskatās.

---

Matrus 19.februāris, 21:15

Varbūt tie, kuri lido baroties uz Rumbulas izgāztuvi?

---

felsi 19.februāris, 20:37

Pievienoju mikroskopiju. Sporas10,1-9,1-10,7 mkm. Elatera 7,8 mkm.

---

VijaS 19.februāris, 18:48

Paldies, Ivar!

---

VijaS 19.februāris, 18:47

Paldies, Julita! Tātad mans domu gājiens bija pareizs, samulsināja tikai tie mazie izmēri:)

---

dziedava 19.februāris, 18:17

Tādos garos kātiņos karājas tikai šī viena suga :), turklāt sēnes viņai labi garšo.

---

dziedava 19.februāris, 18:16

Tās jāpēta tuvplānā :)

---

dziedava 19.februāris, 18:14

Jā! :)

---

felsi 19.februāris, 18:09

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 14,3-14,5 mkm. Ir dažas ap 15-16 mkm.

---

VijaS 19.februāris, 17:53

Plakanā skrāpīte?

---

forelljjanka 19.februāris, 17:43

Manuprāt ieziņošanas gļuks no telefona,viens novērojums 3x.Bet tā,sarkanā klija tajā reģionā,es teiktu-parasta suga.Grobiņas izgāztuve-ziemā,ligzdošanas periodā 4-5 pāri noteikti,ja ne vairāk.

---

Vīksna 19.februāris, 17:25

3 putnu brīnumi - retumi bez bildēm.

---

benifayo 19.februāris, 16:23

18/02/2021 Also seen in Priekuli. Feeding on dead carrion.

---

dbroka 19.februāris, 15:52

Mātīte

---

Rocky 19.februāris, 14:40

Paldies!

---

Matrus 19.februāris, 14:23

Makšķerauklas iedarbība... invalīds

---

Irbe 19.februāris, 12:39

:( Statuss - Slims vai ievainots

---

Irbe 19.februāris, 12:34

Dižraibais M, skatīt te: https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf

---

Irbe 19.februāris, 12:25

Manuprāt baltmugur M, te skatīt: https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf

---

felsi 19.februāris, 08:26

Sporas biškuci lielākas, gaidu kalbrēšanu! Kaut kā nomulsu, tāpēc atstāju kā nezināmas.:)

---

LailaG 19.februāris, 00:41

Paldies,Uģi,par labojumu.Liels prieks zināt,ka retas sugas var sastapt.

---

CerambyX 19.februāris, 00:39

Vai nu tomēr lielā čakste :) Akmeņčakstītei vēl akurāt kādu mēnesi par agru - tās varbūt vēl tik uzsākušas atceļu no Āfrikas.

---

dziedava 18.februāris, 23:18

Sporu izmērs ticams?? Es teiktu, krāterformas - sporas izcili nobildētas, bet pilnu tīkliņu nemana. T.decipiens ir pilns vai daļējs tīkliņš, bet T.crateriformis tikai tādi tīkliņa fragmenti var būt. Es te sauktu par fragmentiem

---

felsi 18.februāris, 22:42

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 14,7-15,1 mkm. Elatera 8,1 mkm.

---

zemesbite 18.februāris, 22:20

Šie jau neļaujās fotografēties, tik vien kā ieraugi un vairs nav ...:)

---

zemesbite 18.februāris, 22:18

Paldies, Julita! :)

---

nekovārnis 18.februāris, 22:15

Interesanti,ka šim koksngrauzim pagājušogad nebija neviens pieaugušās vaboles ziņojums. Šogad domāju jāliek pie interesantajiem.

---

CerambyX 18.februāris, 22:11

Baltās joslas vēdera pušķītim būs vītolu stiklspārņa pazīme - labi ziņojumi :) Dabasdatos maz stiklspārņu novērojumu

---

dziedava 18.februāris, 22:07

Visdrīzāk vecs baltais.

---

dziedava 18.februāris, 22:03

Aktīvākajā sezonā nebūšu iedziļinājusies - ļoti tumša un garu kātiņu. Visdrīzāk T.botrytis

---

dziedava 18.februāris, 22:00

Paldies, Ansi!

---

zemesbite 18.februāris, 21:44

Sarkangredzena stiklspārnis?