1.  

Ziņo par savu novēroto sugu Dabasdati.lv – atzīmē Latvijas kartē novērojuma vietu un sniedz citas ziņas. Ja novēroto esi  nofotografējis – pievieno foto.

Dabasdati.lv saņēma ziņojumu par nezināmu sikspārni, kas ziemo pagrabā Brocēnu novada Gaiķu pagastā. 

Ziņotāja Inese Gulbe-Rodinova stāsta: "Cik ilgi atceros, jau no pašas bērnības - sikspārņi pie mums pagrabā vienmēr ir ziemojuši. Ir manīti arī tie, kuri vasarās "čikst", ielīduši šķirbās, bet vismaz viens regulāri, katru ziemu, guļ pieķēries pagrabā pie griestiem. Domājam, ka pie mums ziemo vairākas sugas - reizēm ziemojošie sikspārņi ir ļoti tumši, citi savukārt - gaišāki. Pats pagrabs ir sens, būvēts ap 1770. gadu kā muižas piena pagrabs.”

Pateicoties pievienotajām fotogrāfijām, tika noteikts, ka pagrabā ziemo dīķa naktsikspārnis.

Visas 16 Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ir aizsargājamas, un dīķa naktssikspārnis Myotis dasycneme nav no biežāk sastopamajām sugām. Līdzīgi kā 2011. gada dzīvnieks - Eiropas platausis, tas ir iekļauts ES Biotopu direktīvas II pielikumā, un abām šīm sikspārņu sugām ir visaugstākais aizsardzības statuss mūsu valstī.

Latvijā mīt ap 10 000 dīķa naktssikspārņu, zināmas 25 ziemas mītnes, 20 vasaras koloniju mītnes. Latvijā tie ziemo galvenokārt alās, vecajos militārajos fortos un lielajos muižu pagrabos. Šobrīd vislielākajā skaitā dīķa naktssikspārņi ziemo Daugavpils cietoksnī (60 - 80 sikspārņu). Iespējams, biežāk sastopams Latvijas DA un A daļā. 

Dr.biol. Gunārs Pētersons, sikspārņu pētnieks

Šī ir jauna, mums līdz šim nezināma dīķa naktssikspārņa ziemošanas vieta. Novērojums ir interesants ģeogrāfiskā ziņā. Līdz šim Latvijas rietumdaļā, proti, uz rietumiem no Daugavas bija zināmas tikai sešas šīs sugas ziemošanas vietas, no kurām savukārt tikai vienā dīķu naktssikspārņi ziemo regulāri un arī šajā gadījumā tikai daži īpatņi. 

Spriežot pēc apraksta, atrastā mītne ir iedzīvotāju izmantots pagrabs. Līdz šim šī suga konstatēta tikai cilvēku pamestās pazemes mītnēs un alās.

Dainis Jansons, fotogrāfs no Valkas

Dabā parasti dodos ar fotoaparātu rokā. Dabasdati.lv par saviem novērojumiem ziņoju bieži, galvenokārt tādēļ, ka vēlos uzzināt, kā sauc dabā ieraudzītos un nofotografētos dzīvniekus un augus.

Zinot manu aizraušanos, pazīstami mednieki pastāstīja, ka viņu medību teritorijā mežā ir liela putnu ligzda. Devos turp, sabildēju un ievietoju foto Dabasdati.lv. Vēlāk ar mani sazinājās ērgļu pētnieki. Pēc ligzdas apskates dabā noskaidrojām, ka tā ir zivjērgļa ligzda. 

Zivjērglis Pandion haliaetus ir Latvijā reta un aizsargājama plēsīgo putnu suga. Atbilstoši savam nosaukumam, tas pārtiek tikai no zivīm. Dzīvo mežos, augstajos purvos, lielāku ezeru, zivju dīķu vai upju tuvumā, arī jūras piekrastē. Ligzdu būvē pašā koka galotnē, vietā ar labu apkārtnes pārredzamību.

Aigars Kalvāns, ornitologs

Šis ziņojums ir ļoti būtisks – ieguvām informāciju par jaunu, līdz šim nezināmu zivjērgļa ligzdošanas teritoriju. Tā atrodas netālu no dabas lieguma „Sedas purvs”, kur zivjērgļi regulāri tika novēroti, taču nebija zināma precīza ligzdošanas vieta. Ligzdu pārbaudot konstatējām, ka tā atrodas sausā, līdz ar to – vēja nenoturīgā kokā. Tādēļ, pateicoties portāla Ziedot.lv projektā “Mājas ērgļiem” saziedotajiem līdzekļiem, blakus kokā uzstādījām mākslīgo ligzdas pamatni, lai nākotnē zivjērglim būtu droša ligzdošana.