Aktīvie lietotāji: 139 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 610861
Tu neesi reģistrējies

Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com                                                                        Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                          Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa                                                                                 Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                           Foto: Selga Bērziņa

 

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons                                                                                                          Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons                                                                                                         Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze                                                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem. 

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. 

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com                                                                            Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

 

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Ķīvīte Vanellus vanellus

 

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com                                                                   Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                    Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                         Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

 

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

 

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Pieaugušais putns. Attēls: Maiks Lengmans                                                                    Jaunais putns. Attēls: Maiks Lengmans  

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Lauku cīrulis Alauda arvensis

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                  Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā –  no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.  Cīruļa dziesmu var dzirdēt  visas dienas garumā, sākot ar rīta  krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com                                                                              Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Pēdējie novērojumi
Sciurus vulgaris - 2018-12-15 galochkin
Strix aluco - 2018-12-12 eksperts 3
Buteo buteo - 2018-12-15 eksperts 3
Coccothraustes coccothraustes - 2018-11-19 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2018-11-19 eksperts 3
Perdix perdix - 2018-11-05 eksperts 3
Pyrrhula pyrrhula - 2018-11-11 eksperts 3
Columba palumbus - 2018-11-11 eksperts 3
Cygnus cygnus - 2018-11-11 eksperts 3
Aythya fuligula - 2018-11-11 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2018-11-11 eksperts 3
Picus canus - 2018-11-11 eksperts 3
Buteo buteo - 2018-12-16 Pūcis
Acanthis cabaret - 2018-12-16 Pūcis
Circus cyaneus - 2018-12-16 Pūcis
Trametes hirsuta - 2018-12-16 Kristers K
Corvus monedula - 2018-12-15 Kristers K
Pica pica - 2018-12-16 Kristers K
Aves sp. - 2018-12-16 Kristers K
Capreolus capreolus - 2018-12-16 Kristers K
Vulpes vulpes - 2018-12-16 Laimeslācis
Acanthis flammea - 2018-12-16 Laimeslācis
- 2018-12-16 Aceralba
Troglodytes troglodytes - 2018-12-16 forelljjanka
Fomes fomentarius - 2018-12-16 Aceralba
Sturnus vulgaris - 2018-12-16 Laimeslācis
Exidiopsis effusa - 2018-12-16 forelljjanka
Sus scrofa - 2018-12-16 forelljjanka
Neottia nidus-avis - 2018-06-04 Vīksna
Cervus elaphus - 2018-12-16 forelljjanka
Brachycera - 2018-06-04 Vīksna
Coleoptera sp. - 2018-06-05 Vīksna
Scutellaria galericulata - 2018-06-05 Vīksna
Urophora cardui - 2018-06-04 Vīksna
Brachycera - 2018-06-04 Vīksna
Asilidae sp. - 2018-06-04 Vīksna
Nematocera - 2018-06-04 Vīksna
Elateridae sp. - 2018-06-04 Vīksna
Mordellidae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Tenthredinidae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Oedemeridae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Silene vulgaris - 2018-06-05 Vīksna
Acanthis flammea - 2018-12-16 Aceralba 1
Dactylorhiza baltica - 2018-06-05 Vīksna
Eurygaster testudinaria - 2018-06-04 Vīksna
Dendrocopos major - 2018-12-16 Aceralba
Sitta europaea - 2018-12-16 Aceralba
Cygnus cygnus - 2014-05-10 marsancija
Mergus merganser - 2018-12-16 Arnis2
Cygnus olor - 2018-12-16 Arnis2
Lophophanes cristatus - 2018-12-16 Kristers K
Corvus corax - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos
Periparus ater - 2018-12-16 Kristers K
Daphne mezereum - 2018-04-19 marsancija
Aves sp. - 2018-12-16 AinisP
Aves sp. - 2018-12-16 AinisP
Meles meles - 2017-12-22 marsancija 1
Zootoca vivipara - 2012-05-07 marsancija
Capreolus capreolus - 2018-12-16 Pūcis
Larus ridibundus - 2018-12-16 Arnis2
Picus canus - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos 1
Larus canus - 2018-12-16 Arnis2
Buteo buteo - 2018-12-16 Arnis2
Picea abies - 2018-12-16 marsancija
Certhia familiaris - 2018-12-16 Saila
Passer montanus - 2018-12-16 Pūcis
Pica pica - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos
Corvus corax - 2018-12-16 Pūcis
Chloris chloris - 2018-12-16 Astrantia
Parus major - 2018-12-16 Astrantia
Sitta europaea - 2018-12-16 IMUCENIECE
Pica pica - 2018-12-14 IMUCENIECE
Larus sp. - 2018-12-16 IMUCENIECE
Anas platyrhynchos - 2018-12-16 IMUCENIECE
Bombycilla garrulus - 2018-12-16 IMUCENIECE
Lophophanes cristatus - 2018-12-16 Pūcis
Poecile montanus - 2018-12-16 Pūcis
Aegithalos caudatus - 2018-12-16 Pūcis
Acanthis flammea - 2018-12-16 Ilona_rasa
Ardea cinerea - 2018-12-16 Ilona_rasa 1
- 2018-12-16 laaga 1
Corvus monedula - 2018-12-15 laaga
Corvus frugilegus - 2018-12-16 laaga
Garrulus glandarius - 2018-12-16 Pūcis
Spinus spinus - 2018-12-16 Pūcis
Dryocopus martius - 2018-12-16 elektrolitr
Tremella mesenterica - 2018-12-16 gunitak
Anas penelope - 2018-12-16 Arnis2
Trichaptum sp. - 2018-12-16 gunitak
- 2018-12-16 gunitak
Psittacula krameri - 2018-12-16 Inga S 4
Betula pendula - 2017-07-26 marsancija
Eptesicus nilssoni - 2018-12-16 madara8048
Plecotus auritus - 2018-12-16 Acenes
Lutra lutra - 2018-12-16 Vabale
Accipiter gentilis - 2018-12-16 mazais_ezis
Corvus cornix - 2018-12-16 mazais_ezis
Trichoptera sp. - 2018-06-04 Vīksna
Crepis paludosa - 2018-06-04 Vīksna
Rana temporaria - 2018-05-12 Vīksna
Pelophylax esculenta - 2018-05-12 Vīksna
Lutra lutra - 2018-12-16 Vabale
Castor fiber - 2018-12-16 Vabale
Martes martes - 2018-12-16 Vabale
Castor fiber - 2018-12-16 Vabale
Nezināms
@ putnuverotajs
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
felsi 16.decembris, 21:48

Julitai! Pievienoju 3 bildes ar brūno, t.sk., 10X mikroskopa palielinājums un 2 bildes dzeltenai.


gunitak 16.decembris, 20:30

Uldi, paldies!


roosaluristaja 16.decembris, 20:03

Bez himenofora bildes manuprāt droši nevar noteikt.


Aceralba 16.decembris, 20:03

Paldies!


marsancija 16.decembris, 19:53

Ups! Šo gan laikam vajadzēja pazīt! Paldies, ka izlabojāt.


forelljjanka 16.decembris, 19:22

Nu jāā...Suns,lapsa...


forelljjanka 16.decembris, 19:17

Šī būs pļavas ķirzaka,bet novērojums vienalga interesants!Ķirzakas var nomest un ataudzēt asti(atšķirībā no tritona;)),kaut kas tur ir nojucis un izaugusi otra.;)


forelljjanka 16.decembris, 19:11

Gaišs peļu klijāns,bikšainais klijāns,katrā ziņā, tas pilnīgi noteikti nav bijis čuskērglis! ;)


meža_meita 16.decembris, 19:11

Vai, cik operatīvi! Ansi, liels paldies! Negaidīti interesanti. Auga labā klājienā, pēc piejūras neskuma. :)


Aceralba 16.decembris, 17:45

Šodien virs tā paša mežiņa redzēju pārlidojam 2 kraukļus (ķērca).


Laimeslācis 16.decembris, 17:27

Paldies, Ruslan!


marsancija 16.decembris, 16:16

Paldies, Julita par labojumu! Bet, baidos, vai līdz dižkokam šī egle izaugs, jo trūkst vēl veseli 30 cm un tās stāvoklis nav pārāk veselīgs. Laikam vajadzētu attīrīt apkārtējos kokus, lai netraucē. Vai arī neaiztikt, kā būtu labāk?


Matrus 16.decembris, 15:54

Paldies par informāciju! Abi gulbji ligzdo kopā sešus gadus pēc kārtas (2013-2018), droši vien M.Baltezerā (ne visos gados ir ziņas no ezera, trīs sezonas ar perējumu novēroti rudens pusē Māras dīķī).


Matrus 16.decembris, 15:47

Paldies par gulbju kontrolēm! CT09 ir 17 zināma ziemošanas sezona Rīgā un apkārtnē, bet LREK226 - 8 sezona.


marsancija 16.decembris, 15:34

Jau domāju, ka tas varētu būt Betula pendula, bet nebiju 100% pārliecināta.


dziedava 16.decembris, 14:42

Tie krikumiņi bija kā apaugums vai neatkarīgi (neturējās cieši klāt)?


dziedava 16.decembris, 14:29

Varbūt Lecanora chlarotera?


dziedava 16.decembris, 13:46

Šis jau izskatās pārliecinošs Xanthoriicola physciae :)


dziedava 16.decembris, 13:35

Šis atkal no interesanto gala - tādi tumši punktiņi, plankumi droši vien ir sēne uz ķērpja. Hipotēze - Xanthoriicola physciae. Ja būtu tādi izteiktāki bumbulīši, varētu būt Sphaerellothecium parietinarium. Xanthoriicola physciae ļoti līdzīgs attēls: http://www.aranzadi.eus/fileadmin/images/micologia/Eskaneatuak/12_digital/Xanthoriicola_physciae_ioi_120107.jpg


gunitak 16.decembris, 12:52

Paldies, Julita!


dziedava 16.decembris, 12:46

Pa kreisi ar skropstiņām un sorāļiem, manuprāt, ir Physcia tenella. Kam varētu būt platie gaišzaļie apotēciji labajā pusē - pagaidām nezinu.


IlzeP 16.decembris, 12:37

Čipstēm aprakstītais lidojums ar dziesmu ir ļoti raksturīgs


IlzeP 16.decembris, 12:33

Mēnesi jau laikam izturējis, pelnījis nosaukumu :)


dziedava 16.decembris, 12:14

Samtainā ziemene?


dziedava 16.decembris, 12:13

Tas melnais vai dzeltenais? Tā nav pati miza?


marsancija 16.decembris, 11:16

Paldies! Pavasarī būs jāpalūko, vai zied tik pat skaisti kā pirms 8 gadiem tajā vietā.


Vīksna 16.decembris, 10:57

Domāju, ka pievienoju šīs vardes, bet neatradu.


dziedava 16.decembris, 10:39

Vai nevar būt mazliet sažuvusi dzeltenā receklene Tremella mesenterica?


OKK 16.decembris, 00:23

Fantastiski skaists foto!


Vīksna 15.decembris, 22:38

Paldies !


marsancija 15.decembris, 22:35

Paldies!


IevaM 15.decembris, 22:30

Tā ir lapkoku svečtursēne


Vīksna 15.decembris, 22:15

Grāvmalas utt. vietām nomiglotas.


Vīksna 15.decembris, 22:08

Paldies !


Igors 15.decembris, 21:24

Šajā vietā kopš 06/12/2018 https://dabasdati.lv/lv/observation/iqlrb1bas8i9tisddc1q1ciat4/


IevaM 15.decembris, 21:20

Man arī tā šķiet :)


Vīksna 15.decembris, 20:03

Paldies ! Tur viņš arī lidinājās.Uz Klāvu pusi bija neskarts mežiņš, bet uz rudeni zāģēja nost.Tajos mežos neesmu ligzdas meklējusi.Bet apkārt riktīgi indē arī grāvjus, dārzus šķūrē nost, rok grāvjus un mazos mežus nozāģē, laikam no zemniekiem.


forelljjanka 15.decembris, 19:12

Manuprāt, pelēkais.;)


Latvju_zēns 15.decembris, 17:28

Baltpieres zoss


gunitak 15.decembris, 17:08

Paldies, Inguna!


felsi 15.decembris, 17:08

Īstā posas piepe.


felsi 15.decembris, 17:06

Želejas flēbija


felsi 15.decembris, 17:05

Sēne parastā piestenīte.


Ansis 15.decembris, 16:43

Pirmajā foto, augumā mazākā ir alksnāja pūšļcepurene (Physcomitrium pyriforme); to varētu izdalīt atsevišķā ziņojumā.


Vīksna 15.decembris, 10:03

Paldies !


Vīksna 15.decembris, 09:30

Vēl 12 maijā bildēts. Visa egļu audze vēžās strīpām izbraukāta , blakus mitrā vieta ar bērziem nozāģēta.Kur mikroliegums vēl pēc normāla meža izskatās.


Vīksna 15.decembris, 09:17

Paldies !


Vīksna 14.decembris, 23:52

Sakopta mājvieta - noindēta, tāpat kā tuvējie ceļi un grāvmalas.


Vīksna 14.decembris, 23:22

Sakopts dziļais robežgrāvis - noindēts,(lai gan aizliegts) noarts, arī krūmi vairs neaug !


Vīksna 14.decembris, 21:55

Paldies !


IlzeP 14.decembris, 21:43

Jaunais putns


Fuatra 14.decembris, 21:40

pelēkbrūnā zāļpūcīte manuprāt


Vīksna 14.decembris, 20:02

Paldies !


CerambyX 14.decembris, 19:59

Vizuāli līdzīgi ir vairāki - ja nav kāds ekstrēms retums, tad šim vajadzētu būt Athous haemorrhoidalis, manuprāt.


Vīksna 14.decembris, 17:12

Šādi sprakšķi vairākas sugas, vai viena ?


Vīksna 14.decembris, 15:53

Vairākas reizes nevarēju pievienot, lai gan viss bija sarakstīts.Arī pūkbites uz kā parazitē tur kleķa sienā bija.Augstāk pat medus bišu spiests jau kādu laiku dzīvo.


Klintslejas 14.decembris, 14:50

Jābūt 2. Nezinu, kur tas 1-2 radies. Šodien gan tikai viens ziemeļnieks atrādijās. Tūlīt pievienošu jauno novērojumu.


Aleksandra 14.decembris, 10:11

Paldies, Uldi!


Vīksna 13.decembris, 23:17

Paldies !


OKK 13.decembris, 23:12

Parastā jāntārpiņa tēviņš


Aleksandra 13.decembris, 23:09

Paldies, Julita! Pārskatot Dziedavas bildes, man arī tā likās :)


Ansis 13.decembris, 20:50

Varētu būt dakrimicēte Dacrymyces stillatus.


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:25

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau purva


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau ar purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:23

Purva zīlīte


Vīksna 13.decembris, 17:50

Paldies ! Pārējo vēlāk.


Vīksna 13.decembris, 16:56

Īsti neatceros, bet vai tik šis - I.Šulcu ieinteresēja.


Vīksna 13.decembris, 16:17

Paldies par nosaukumiem !


Vīksna 13.decembris, 16:16

Atvaino, domāju, ka nepareizi ko uzspiedusi.


marsancija 13.decembris, 15:51

Paldies par sugas labojumu!


Vīksna 13.decembris, 15:26

Paldies !


paliec 13.decembris, 15:25

Sarkanajam kailgliemezism ķermeņa aizmugurē nav ķīlis. citiem vārdiem sakot, "astīte" izskatās citādi. Sarkanajam kailgliemezim pašreiz LV ir zināmas 5 populācijas un visas atrodas Dienvidkurzemē.


roosaluristaja 13.decembris, 15:04


IlzeP 13.decembris, 14:09

Vai šī ģints jāliek zem "citas sēnes"?


Vīksna 13.decembris, 12:13

Paldies ! Varbūt pie kanāla arī bildēju.


nekovārnis 13.decembris, 11:46

Man jau ar izskatās pēc Galerucella nymphaeae, bet šī suga šķiet diezgan cieši saistīta ar ūdeņiem un ūdensaugiem (lēpēm, utml), tāpēc neesmu drošs.


nekovārnis 13.decembris, 11:37

Arī daudz iespējamo variantu. Bez nopietna noteicēja nekā:(


nekovārnis 13.decembris, 11:25

Kaut kāda Cylindromyia droši vien jau ir, bet drīzāk varētu būt Cylindromyia pilipes vai Cylindromyia brassicaria vai vēl kaut kas tamlīdzīgs:) Diemžēl kāpurmušas, kaut arī tādas ļoti krāšņas, ir ļoti sarežģīta grupa. Pieejamie resursu ir ļoti maz un tie ir fragmentāri. Specializētā literatūra ļoti dārga. Tā kā pagaidām droši vien 95% kāpurmušu ies kā kāpurmuša (nenoteikta) un gaidīs savas grupas speciālistu. Lai šim speciālistam nākotnē atvieglotu darbu ieteiktu kāpurmušas fotografēt pēc iespējas detalizētāk un vairākos rakursos. Svarīgas pazīmes var būt gan sariņu izkārtojums uz galvas, ķermeņa vai kājām (no augšas vai sāniem), gan spārnu dzīslojums, gan seja un vēl viss kaut kas:)


marsancija 13.decembris, 10:25

Jau rakstīju, ka neesmu pārliecināta par sugu. Būtu labi, ja kāds precizētu.


Vīksna 13.decembris, 09:45

Paldies ! Tauriņus vēlāk turpināšu likt, pārmaiņām ko citu.


W 13.decembris, 02:06

Lūdzu pievienojiet sarakstam, kurš to spēj!


W 13.decembris, 02:05

Paldies, Ansi!


CerambyX 13.decembris, 01:01

Nu jā, kāpēc ne tumšais kailgiemezis?


OKK 13.decembris, 00:16

https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/


OKK 13.decembris, 00:15

Diez vai sarkanais kailgliemezis, viņš Latvijā ir ļoti rets...


zemesbite 12.decembris, 21:49

Nē, šķidrums nenāca.


dziedava 12.decembris, 21:45

Mīksta, bet šķidrums ārā nenāk? Man izskatās pēc sēnes, kkas oranžajai galertenei līdzīgs


asaris 12.decembris, 21:35

Lapgrauzis Galerucella nymphaeae?


zemesbite 12.decembris, 20:09

Varbūt Cylindromyia bicolor?


zemesbite 12.decembris, 20:02

Gymnosoma nudifrons?


marsancija 12.decembris, 20:01

Kļūda. Martā.


zemesbite 12.decembris, 19:58

Gymnosoma rotundatum?


roosaluristaja 12.decembris, 19:42

Tas tiešām ir fotografēts decembrī?? Atbilstoši grāmatas "Eesti imetajad" informācijai mazuļi roņiem dzimst februārī martā, agrākais janvāra beigās


felsi 12.decembris, 18:00

Varētu būt.


felsi 12.decembris, 17:42

Paldies Ansi! Leucostoma sp. līdzīga.


Vīksna 12.decembris, 16:30

Paldies !


Vīksna 12.decembris, 13:08

Paldies ! Pati nevaru saprast kas likts, kas nav, īpaši no tauriņiem, kuri gandrīz katru nakti sezonā bildēti.


Anete PB 12.decembris, 12:46

Es šogad atradu Rāznas apkārtnē aizaugošā mitrā pļavā (biotops 6270_3, ļoti degradējies (suņuburkšķi, nātres, daudz vīgriežu) un nedaudz uz pārpurvošanos velk (bija purvpapardes)).


Grislis 12.decembris, 12:34

Re kā esmu palaidusi garām interesantu atradumu! Jā, Julita, tas ir interesants, jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā katru gadu pa kādai atradnei nāk klāt, reti, bet tomēr. Arī man protams atmiņā šīs sugas klājieni Lietuvas A daļā, rietumos nebija, un visur staignos, pat nedaudz avoksnainos mežos. Tāda atradne mums bija arī pagājušajā gadā kopā ar Viju. Ar priežu klātbūtni man šī suga nesaistās, bet tā varētu būt.


Vīksna 12.decembris, 11:20

Paldies !


meža_meita 12.decembris, 10:16

Malacis, Daiga! :)


Vīksna 12.decembris, 09:23

Pameklē vēl(arī sev), ja nav ko likt DD, ne visiem brilles vai augstākā biologa izglītība. Manējo gan jau kāds specs vai kritiķis palabos.


Astrantia 12.decembris, 07:07

Paldies!


OKK 12.decembris, 02:09

Pat vienā vārdā 2 kļūdas :(


OKK 12.decembris, 02:07

Kas ir "Krstiāns"?


OKK 12.decembris, 00:56

Visdrīzāk Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus)


Vīksna 11.decembris, 23:57

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 23:44

Griezējbite Coelioxys sp.


Vīksna 11.decembris, 23:28

Vai šī kāda bite ?


Vīksna 11.decembris, 23:23

Paldies par tik daudz nosaukumiem !


Ansis 11.decembris, 22:27

Varētu būt asku sēne Leucostoma massarianum (Cytospora massariana)


IlzeP 11.decembris, 22:23

Man šķiet, ka tumšie spārni arī liecina par parazītkameni


Ansis 11.decembris, 22:21

Izskatās pāc asku sēnes Valsa nivea (Cytospora nivea)


marsancija 11.decembris, 21:12

Konstatēts, ka tā ir mātīte un šī atradneir piefiksēta. Nav vēl īsti skaidrs, vai ziemo Latvijā.


nekovārnis 11.decembris, 20:51

Foršs novērojums!:)


Fuatra 11.decembris, 20:30

vēl viens!


Vīksna 11.decembris, 19:48

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 19:38

Nu jā izskatās, ka ir tiešām kāda no parazītkamenēm Psithyrus (pakaļkāju stilbi bez gluda laukuma, kur kamenes 'parastās' vāc putekšņus) un no tām tādā krāsojumā (viss ķermenis melns, vien vēdera gals oranžs) laikam tiešām ir tikai Psithyrus (Bombus) rupestris (nu vismaz no parastajām sugā. Par 'retumiem' jāpapēta).


Vīksna 11.decembris, 19:29

Paldies !


Wiesturs 11.decembris, 18:33

Jā, nu nepārprotami Naterers. Otrajā bildē skaidri var redzēt ausu garumu un formu - izņemot garausaino, kam tās ir vēl garākas, citam nevienam tik garas un šauras ausis nav.


Wiesturs 11.decembris, 18:18

Varētu būt Bombus rupestris (ja Bombus)? Tā pēc kopskata varētu būt, bet nezinu, kādas pazīmes jāskatās.


nekovārnis 11.decembris, 17:27

Izskatās, ka jā. Atrodu tikai vienu līdzīgu - Hemyda vittata, bet tai dzelteno vēderu pārdala gandrīz nepārtraukta melna josla.


zemesbite 11.decembris, 17:11

Vai kāpurmuša Hemyda Obscuripennis?


zemesbite 11.decembris, 16:50

Nē, šķidrs tas nebija, tikai ļoti plāns. Nofotografēju tagad, kad ir sauss. Varbūt tas vispār nav nekas, vienkārši miza? :)


Kristers K 11.decembris, 15:59

Ups man vienkārši nesaglabājās.


Vīksna 11.decembris, 15:49

Paldies !


Vīksna 11.decembris, 15:48

Paldies !


kamene 11.decembris, 15:43

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 11.decembris, 15:39

Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


kamene 11.decembris, 15:38

Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


roosaluristaja 11.decembris, 15:03

Varbūt veca Hapalopilus aurantiacus?


Vīksna 11.decembris, 13:59

Paldies ! Bagātīgi baltalkšņa kritala bija noaugusi,3 bildē stumbra turpinājums.Varbūt aukstums to formu nedaudz pamainījis.


dziedava 11.decembris, 13:49

Foto neizdevās pievienot?


Saila 11.decembris, 13:43

Paldies par komentāriem! Turpināšu vērot. Mēģināšu saskatīt vēdera apspalvojumu, nofotografēt. Dziesma mūsējam gan īpaša - tā arī viņu dara atšķirīgu.


dziedava 11.decembris, 13:27

Nē, pēc oranžās galertenes man neizskatās gan. Ir ļoti daudz tml. sugu, kas varbūt aug arī Latvijā, bet neviens nav mēģinājis tās noteikt. Ja ko līdzīgu redz, lielākoties mēģina iebāzt vienā vai otrā jau zināmā kastītē, bet patiesībā tā varbūt ir kāda jauna suga, - pat ne tāpēc, ka reta, bet tāpēc, ka neviens nav papūlējies noteikt. Ir, piemēram, tāda galvainā galertene Dacrymyces capitatus, kas līdzīga, bet šobrīd neņemos droši apgalvot, ka ir tieši šī vai tomēr kāda cita.


Vīksna 11.decembris, 13:05

Paldies !


dziedava 11.decembris, 12:59

Varbūt Trichia decipiens. No Hemitrichia clavata šajā stadijā grūti atšķirama.


dziedava 11.decembris, 12:31

Tā tiešām nav sēne, bet gļotsēne, bet nav arī ragansviests. Tā ir gļotsēne sporu stadijā (viss lielais klājums ir izkaisītās sporas), un tāda tā var būt sastopama cauru gadu. Jaunām gļotsēnēm veidot augļķermeņus vajag noteiktus apstākļus, bet, kad sporas jau izputējušas - tās arī paliek, kamēr vējš vai kādi citi apstākļi neiznēsā. Te pašā labajā pusē, arī apakšā zem klājuma un pa kreisi tālāk apakšā var redzēt saglabājušos arī atsevišķus augļķermeņus - apgrieztus konusiņus. Šī ir kāda no trihijām. Varbūt Trichia favoginea (minējums).


dziedava 11.decembris, 12:24

Tas brūnais? Grūti saprast, kas (kāds!) tas varētu būt - izskatās šķidrs! :D Varbūt var aprakstīt kaut ko vairāk?


marsons 11.decembris, 12:22

Paldies!


marsons 11.decembris, 12:19

Slēdziens "Sēne (nenoteikta)" mani nesajūsmina. Laikam aizsūtīšu attēlus un īsu aprakstu uz kādu citu vietni, lai iegūtu, kā tagad moderni saka - "otro viedokli".


marsons 11.decembris, 12:07

Paldies!


zemesbite 11.decembris, 12:02

Julita, ja tā drīkst, izdzēstās sūnas vietā ieliku citu novērojumu, tikai nezinu, kas tas ir - ķērpis, vai sēne. :)


kamene 11.decembris, 09:25

Abinieku sūrene Polygonum amphibium


Kristers K 11.decembris, 08:24

Labi paldies!


IlzeP 11.decembris, 07:59

Paldies par vērtīgu datu ziņošanu!


KM 11.decembris, 00:36

Pie savām bērnībā vāktajām kolekcijām piekļuvu nesen, tapēc publicēju datus tikai tagad. Neesmu nevienu aizskāris vai kritizējis, šādas lietas mani neinteresē un gluži vienkārši tam nav laika. Mani vienīgi interesē, lai dati nonāktu tur kur tiem jābūt, nevis stāv atvilktnē un krāj putekļus.


Vīksna 10.decembris, 23:22

Paldies ! Vienu brīdi pat uz jautājuma zīmes mikroliegums bija.Citā vietā plēsējputna ligzda bija nogāzta. Melnā stārķa ligzda veca vēl gan stāv,tuvumā vēl cits piemērots ozols,tikai mednieki jau mastu strīpu salikuši uz to pusi.


Durkts 10.decembris, 22:53

:) Es tad rakstītu, ka nav redzēti 12 putni, kaut speciāli meklēti ;)


CerambyX 10.decembris, 22:38

Ir pareizi - Lamia textor.


Laimeslācis 10.decembris, 22:35

Paldies, Jāni! Noņemšu un ielikšu atsevišķā novērojumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:17

Ligzda atrodas mazā ērgļa mikroliegumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:10

Ir tur arī ķerras.;)


Laimeslācis 10.decembris, 21:59

Paldies, Edgar un Ilze!


asaris 10.decembris, 21:51

Parastais sņibītis


Kristers K 10.decembris, 21:41

*Bernāni


Kristers K 10.decembris, 21:41

Kārli Bērmani neesi pārliecināts kas tas ir?


Aleksandra 10.decembris, 21:26

Paldies, Ieva un Ruslan!


felsi 10.decembris, 21:25

Paldies!


Vīksna 10.decembris, 20:25

Pat galertenes savādāk izskatās, vismaz uz skujkokiem.Pēc kārtas visas biju ielikusi.


asaris 10.decembris, 20:17

Pēc šī https://www.naturespot.org.uk/content/id-guide-helophilus, ja Latvijā nav vēl kāda līdziga suga sanāk Helophilus pendulus.


roosaluristaja 10.decembris, 20:09

Izskatās pēc oranžajām galertenēm, bet tās gan uz lapu kokiem ir reti.


roosaluristaja 10.decembris, 20:06

Kaut kādas dīvainas sīkas sēnes. Domāju, ka tās nav receklenes un eksīdijas jau nu ne tik.


Kambars 10.decembris, 20:05

Paldies!!!


asaris 10.decembris, 20:02

Izskatās pēc vītolu koksngrauža Lamia textor.


Bekuvecis 10.decembris, 19:51

Ir! Par cik DD listē visteņu vsp nav, nomainīju uz Tricholoma sp., kas arī NAV nepareizi.


Vīksna 10.decembris, 19:48

Vairāk gan kukaiņus bildēju, bet reizēm arī citu, un paldies visiem, kas man pieraksta sugu nosaukumus !


Bekuvecis 10.decembris, 19:48

Abas divas brūnās receklenes vien būs, tikai dažādā vecumā un attiecīgi piedzīvojušas atšķirīgus laikapstākļus. Akurāt tādu pašu "pāri" esmu novērojis pirms 2 gadiem un 15 dienām, resp. līdzīgos apstāķļos.


roosaluristaja 10.decembris, 19:28

Te manuprāt ir vairākas sugas. Tumšā ir Tremella foliacea, bet gaišā varētu būt kas cits.


IlzeP 10.decembris, 18:56

Tā kā purva un pelēkā zīlīte ir pēc izskata ļoti līdzīgas, esmu ieviesusi iespēju ziņot arī "Purva/pelēkā zīlīte Poecile sp." Šo gan riskēju nosaukt par purva, jo domas sakrita ar Jāņa.


IlzeP 10.decembris, 18:48

Jā, nulle nav paredzēta


IlzeP 10.decembris, 18:46

Decembrī gan vajadzētu būt pieaugušo putnu tērpam


IlzeP 10.decembris, 18:45

Pie barotavām vidējie dzeņi nāk, par to nav šaubu. Cik sapratu, šeit bija jautājums tieši par čiekuru lobīšanu. Nosakot šīs abas sugas, jāņem vērā, ka dižraibo dzeņu jaunuļiem arī ir galvas virsa sarkana, var aplūkot, piemēram, http://www.putni.lv/denmaj.htm


Vīksna 10.decembris, 17:30

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:21

Kāds no daudzajiem jātnieciņiem


CerambyX 10.decembris, 17:19

Xanthorhoe ferrugata


CerambyX 10.decembris, 17:17

Tinējs, Acleris rhombana, manuprāt.


Vīksna 10.decembris, 17:16

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:16

Tinējs Pandemis dumetana tā kā


CerambyX 10.decembris, 17:13

Svilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 10.decembris, 17:12

Skudras


Vīksna 10.decembris, 17:10

Paldies ! Tur bija vairāki, dažādu putnu balsis, vairs neatceros.Ar sēnēm, kukaiņiem vienkāršāk.


CerambyX 10.decembris, 17:10

Otiorhynchus sp. - raucus vai kas uz to pusi.


forelljjanka 10.decembris, 16:44

Meža tā gan nav,varētu būt purva.Kārtējo reizi varu tikai atgādināt,purva/pelēko atšķirt pēc bildēm var,bet tas ir sarežģīti,savukārt-pēc dziesmas vai sauciena,vienkāršāk par vienkāršu.Jāklausās,jāatcerās(jāieraksta telefonā),zīlītes neklusē!;)


Kristers K 10.decembris, 15:50

Man šķiet, ka tā ir meža zīlīte taču neesmu pārliecināts


Kristers K 10.decembris, 15:11

Paldies Aivi T :)


Kristers K 10.decembris, 15:10

Vladimir atvaino bet es neesmu vainīgs,ka jūs manā novērojumā neredzat, ka gārni esmu redzējis 8Septembrī


kamene 10.decembris, 14:57

Paldies, Krister! Salīdzināju ar citiem šīs sugas attēliem - jā, ir līdzīgi. Ja tik nav vēl kāda ļoti līdzīga suga.


Durkts 10.decembris, 14:55

Vai būtu jāliek "skaits -1", ja putnu nav? Vai arī sistēma neļauj likt "0"?


Durkts 10.decembris, 14:53

Vladimir, nespēj aizmirst šo: "https://dabasdati.lv/lv/observation/0050n7ldc3ifuqjk0o12c1oa73/"? Man šķiet, ka Jums, kā pieaugušam cilvēkam, nebūtu šādi "jājoko", bet savādākā veidā jāveicina jaunekļa interese par dabu?!


Kristers K 10.decembris, 13:04

Līdzīga (Trichia favoginea) apskaties vārbūt ir tā pati suga.


Kristers K 10.decembris, 12:59

Jā tā ir gļotsēne. Kad atnākšu no skolas paskatīšos kas tā par gļotsēni pierakstos.


Vīksna 10.decembris, 10:36

N.Savenkova, I.Šulca Latvijas tauriņu katalogā (2010) norādīts: „Ļoti reti, suga ir zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm, vienā vai atsevišķos eksemplāros. Latvijā konstatēts līdz 1960. gadam, pēc tam vairs nav konstatēts.”Tikai tagad viens novērojums un šis. 1999 g. nebija vēl DD, un kāpēc tik izcilu novērojumu 2015 g. nepievienoja, neziņoja speciālistiem ? Agris, Krstiāns, pārsvarā liek un komentē-viena persona OKK, kopēji novērojumi, regulāri citus kritizē, aizskar.


Saila 10.decembris, 10:12

Tā kā mums sētā uzturās gan dižraibais, gan vidājais dzenis, atsķirība ir labi novērojama. Mūsu vidējam dzenim ir riktīga sarkana panku frizūra un sarkana pavēdere, arī melnie un baltie laukumi ir citadaki, nekā dižraibajam dzenim. Čiekuru lobīšanas vietu mūsu sētas elektrības stabos ir iekopis dižraibais dzenis, bet vidējo esmu redzējusi tur uzlaižamies. Turpmak uzmanīgak pavērošu, ko viņs tur dara. Tas, ka viņš bija pie barotavas uz palodzes ir fakts. Šovasar bija iespēja novērot, kā viņš pieaug. Sākumā pēc izlidošanas ( nezinu, kur ligzda, te daudz vecu koku) dzīvojās daudz pa pagalma zālienu, bija ļoti skaļš un pat nāca pretīm, jo gribēja ēst, bet, kad neko nedabūja, palaidās prom. Bijām noraizējušies, ka viņu nenotver kāds klijāns vai lapsa, vai kaimiņu kaķis.Vispār viņš joprojām ir diezgan skaļš un piefiksējams. Ceru, ka atlidos kādreiz atkal uz barotavu un varēšu nofotogrāfēt:)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
© dabasdati.lv
Saglabāts