Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com                                                                        Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                          Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa                                                                                 Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                           Foto: Selga Bērziņa

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons                                                                                                          Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons                                                                                                         Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze                                                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem. 

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. 

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com                                                                            Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Ķīvīte Vanellus vanellus

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com                                                                   Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                    Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                         Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Lauku cīrulis Alauda arvensis

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā –  no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.  Cīruļa dziesmu var dzirdēt  visas dienas garumā, sākot ar rīta  krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com                                                                              Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.