Dabasdati.lv - dabas novērojumi

Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa Foto: Selga Bērziņa

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem.

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis.

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Ķīvīte Vanellus vanellus

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

Foto: Selga Bērziņa Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Foto: Selga Bērziņa Foto: Dainis Jansons

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Foto: Selga Bērziņa Foto: Dainis Jansons

Pieaugušais putns. Attēls: Maiks Lengmans Jaunais putns. Attēls: Maiks Lengmans

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Lauku cīrulis Alauda arvensis

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā – no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu. Cīruļa dziesmu var dzirdēt visas dienas garumā, sākot ar rīta krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Pēdējie novērojumi

Dziedātājstrazds

Turdus philomelos - 2025-11-15 Vladimirs S

Sloka

Scolopax rusticola - 2025-11-15 Алексей

Sējas zoss

Anser fabalis - 2025-11-15 Vladimirs S

Plukšķis

Turdus iliacus - 2025-11-15 Vladimirs S

Zoss Anser sp.

Anser sp. - 2025-11-14 Vladimirs S

Lielais dumpis

Botaurus stellaris - 2025-11-15 Rallus

Zoss Anser sp.

Anser sp. - 2025-11-14 pustumsa

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ Mo

Pēdējie komentāri novērojumiem

CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,

VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.

paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.

dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.

nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)

mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.

IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.

dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.

mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.

dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.

dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).

Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).

dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.

adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.

Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.

dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.

dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?

Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.

dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.

dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?

dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?

dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.

mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.

Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!

dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem

adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!

Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)

dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))

dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?

Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.

Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis

Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi

adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.

IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.

adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!

dziedava 12.novembris, 14:38

IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?

Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...

meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.

IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".

Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.

IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.

Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.

Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.

dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.

mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)

dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.

mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.

mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?

adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.

dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.

adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.

Richard 10.novembris, 19:28

On the beach

dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.

dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?

mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.

Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!

Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride

Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.

Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.

CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.

CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)

Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.

IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju

CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)

CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)

Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.

CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D

Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.

nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?

ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)

nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)

CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku

adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...

Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!

dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.

adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?

adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.

dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā

adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.

Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !

IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!

CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.

mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.

dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.

dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)

adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.

Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda

dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)

dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.

Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.

Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.

dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?

dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.

Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.

dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.

dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).

dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?

LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).

Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.

megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!

ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)

mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)

dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.

mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)

dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?

dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)

mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)

mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.

dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]

dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))

dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))

Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D

Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.

dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.

Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.

Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…

dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..

dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas

dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?

dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.

Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...

Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(

dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.

dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)

dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.

dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.

dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.

dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu

dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?

dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.

dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.

dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju

dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)

megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?

CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.

Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!

Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.

Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.

kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.

ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).

Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)

nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)

AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.

VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)

Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).

Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.

Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)

dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...

ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.

IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.

megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!

Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)

Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!

megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!

Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?

Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns

VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!

CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.

dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.

ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).

ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.

ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).

Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)

dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..

dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)

Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)

adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!

dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina

dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.

dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.

dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.

dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.

dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)

dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)

meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus

Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.

Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.

adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.

adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.

adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.

adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?

Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)

dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.

Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!

dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D

VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.

VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".

dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.

Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.

dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?

dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav

dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063

dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.

Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !

CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)

adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!

adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.

dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D

meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D