Aktīvie lietotāji: 57 Šodien ievadītie novērojumi: 432 Kopējais novērojumu skaits: 1465275
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com                                                                        Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                          Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa                                                                                 Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                           Foto: Selga Bērziņa

 

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons                                                                                                          Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons                                                                                                         Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze                                                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem. 

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. 

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com                                                                            Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

 

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Ķīvīte Vanellus vanellus

 

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com                                                                   Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                    Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                         Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

 

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

 

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Pieaugušais putns. Attēls: Maiks Lengmans                                                                    Jaunais putns. Attēls: Maiks Lengmans  

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Lauku cīrulis Alauda arvensis

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                  Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā –  no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.  Cīruļa dziesmu var dzirdēt  visas dienas garumā, sākot ar rīta  krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com                                                                              Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Pēdējie novērojumi
Tricholoma saponaceum - 2022-10-07 Ziemelmeita
Strix aluco - 2022-10-07 FunnyFox
- 2022-10-07 asaris
- 2022-10-07 asaris
Aves sp. - 2022-10-01 Amanda
Cygnus olor - 2022-09-30 Amanda
Parus major - 2022-09-30 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ anthicus
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 07.oktobris, 22:11

Trešā bilde atpakaļceļā, apmēram pēc deviņām stundām.


Ziemelmeita 07.oktobris, 21:36

Paldies,Ivar


Ziemelmeita 07.oktobris, 21:35

Paldies, Ivar.


adata 07.oktobris, 20:21

Uh, tā gan ir skaista atradne!


Ivars L. 07.oktobris, 17:40

Varu padalīties ar papildus informāciju par šo sēni. Tas varētu interesēt ekspertus, kas vērtē meža biotopus. Somijas biologi to atzinuši par bioloģiski daudzveidīgu egļu mežu indikatorsugu (vērtība 3 skalā 1-5). Tas gan nav nekāds brīnums, ja papēta sugas ekoloģiju.


Lietuviete 07.oktobris, 17:33

Paldies, Uldi!


Bekuvecis 07.oktobris, 13:28

Jāizlabo zin. nosaukums uz Chrysomphalina chrysophylla (bez "m" epitetā). Ir arī latviskais nosaukums (atvasināts, kā pienākas, no latīniskā) - zeltlapiņu zeltdobīte. Oficiāli apstiprināts Mikologu b-bas darba grupā vēl nav, taču gan jau būs, jo konsensuss, kā izskatās, ir.


bitene 07.oktobris, 13:23

Varbūt lapukoku mīkstpiepe Postia subcaesia?


Ivars L. 07.oktobris, 12:14

Riccia divaricata man ir mistiska suga - dabā neesmu redzējis, tāpēc nav diez cik korekti spriedelēt. Tomēr, spriežot pēc apraksta, šī nevarētu būt divdakšu? Izskatās diezgan sīka, rieva šķiet plata un ar plakanu gultni, lapoņa malas - uzbiezinātas. Tagad sanāk jau trīs versijas - Julitas, Anša un manējā. Varbūt kādam ir vēl? :)


Ivars L. 07.oktobris, 12:00

R.canaliculata - laponis biezs, gaļīgs. Rieva, it īpaši lapoņa galā. Daivu gali ir šauri, bez robiņa. R.fluitans - plāna. Bez rievas. Daivu gali ir plati, ar robiņu. Šajās bildēs vairāk izskatās pēc R.canaliculata.


kamene 07.oktobris, 10:24

Paldies, Ansi, par ričiju noteikšanu no tik necilām bildēm.


roosaluristaja 07.oktobris, 10:22

Nav svečtursēnēm raksturīgo zaru galu


dziedava 07.oktobris, 07:54

Paldies, Ansi, interesanti, kā no šiem foto var pateikt, ka renīšu? Uz vietas pētīju, renīti nesaskatīju, bet tikai vēlāk sapratu, ka tā labāk redzama sausai (te bij slapjas). Ja atradīšu paraudziņu, paskatīšu vēlreiz


felsi 06.oktobris, 23:14

Tā liekas, bet tā noteikšana...


felsi 06.oktobris, 23:13

04.10 liel vēdeklis uz ievāktā paraudziņa, bet 05.10 atstāja alkšņa mizu un pārlīda uz citu paraudziņu, kuru tad izliku žāvēties. Ar palielināmo kaut kādas atliekas vēl ir. Izstaigājās un kaut kur ielīda:)


dziedava 06.oktobris, 23:12

Fizāra?


felsi 06.oktobris, 23:10

Pievienoju foto kāda 04.10.22


felsi 06.oktobris, 23:09

Pievienoju 2 foto kāda 04.10.22


felsi 06.oktobris, 23:08

Pievienoju 4 foto kāda 04.10.22


Kiwi 06.oktobris, 22:59

Paldies, Uldi, par labojumiem!


dziedava 06.oktobris, 22:52

Jā, kur tie gadi! ;D


felsi 06.oktobris, 22:43

Sen tāds burvīgums nebija manīts:)


dziedava 06.oktobris, 22:39

Skaista! :)


dziedava 06.oktobris, 22:22

Labs! :)


dziedava 06.oktobris, 21:52

Arcyria ferruginea var. ferruginea


dziedava 06.oktobris, 21:06

Dzeltenās ir Trichia varia, brūnās trihijas jāgaida, kad izaugs, un tad jāmikroskopē ;)


zemesbite 06.oktobris, 19:57

Paldies! Jāpavēro. :)


dziedava 06.oktobris, 19:51

2. foto labajā pusē apakšējā stūrī tās rozīgās galviņas ir jaunas hemitrihijas. Visticamāk.


zemesbite 06.oktobris, 19:30

Jā, beidzot ir parādījies mitrums, līdz ar to arī sēnes. :)


zemesbite 06.oktobris, 19:24

Jā, tāda neredzēta. Mēģināju mērīt, bet bet viņa tāda mīksta. pielikšu foto.


dziedava 06.oktobris, 19:18

Derētu pavērot vēl :). Tev tur vesels gļotsēņu dārzs pie mājas!


dziedava 06.oktobris, 19:17

Šai laikā ļoti bieži


dziedava 06.oktobris, 19:10

Interesanti! Arī no garā gala laikam (virs 1 cm)? Kātiņi izskatās īsāki nekā 1/3, varētu būt arī kas interesantāks


Kiwi 06.oktobris, 10:53

Liels paldies, Julita, par interesanto skaidrojumu! Sarežģīta tā sēņu pasaule!


dziedava 06.oktobris, 10:41

Ir tāda lieta, ka šī sēne var izskatīties ļoti atšķirīgi. Tās anamorfa ir ar baltiem galiem, bet teleomorfa ir melna. Anamorfa saistīta ar bezdzimumvairošanos, tai veidojas konīdijas; teleomorfa veidojas dzimumvairošanās rezultātā, rodas sporas. Tā kā bezdzimumvairošanās ir vienkāršāka, biežāk redzam tos baltos galus, jau pavasarī. Melnie parādās rudenī, jo dzimumvairošanās prasa lielāku piepūli un vairāk laika, un, gatavojoties sliktākiem laika apstākļiem (ziemai), tad uz to laiku arī nobriest. Cik saprotu, tas pats augļķermenis mainās no anamorfas ar baltiem galiem pavasarī uz melno teleomorfu rudenī, jo var būt arī pārejas formas.


Ilgonis 06.oktobris, 10:40

atdalīšu bālo atsevišķi


Ilgonis 06.oktobris, 10:40

paldies


Kiwi 06.oktobris, 09:51

Paldies, Uldi, par palīdzību sēņu sugu noteikšanā! Šī mani samulsināja ar tiem melnajiem ragiem - likās, ka briežu ksilārija, bet tādus melnus ragus nebiju iepriekš redzējusi.


Kiwi 06.oktobris, 09:47

Paldies, Julita, par palīdzību sugu noteikšanā!


Ivars L. 06.oktobris, 08:27

Sakņupiepe.


roosaluristaja 06.oktobris, 06:47

Es pieļauju, ka te var būt abas sugas. Tā viena, kas ir izrauta ar visu bumbuli, ir baltā, tās divas jaunās - bālās. Attēlā, kur no attāluma nofotografēta sēņu grupa, sugu nevar noteikt


roosaluristaja 06.oktobris, 06:45

Gan krāsa, gan forma šai sugai ir visai mainīga. Oranžīgā josla gar cepurītes ārējo malu ir diezgan raksturīga šīs sugas pazīme


Ilgonis 06.oktobris, 00:14

parastā sasniedz tik spilgtu melno?


Ilgonis 06.oktobris, 00:12

tad arealā ir gan baltā gan bālā, uz tām divām apaļajām ir tās pleksnes


Edgars Smislovs 05.oktobris, 23:02

Tad labāk nomainīt uz nenoteiktu.


IlzeP 05.oktobris, 21:48

Izlaboju


roosaluristaja 05.oktobris, 21:46

Pazīme "nedaudz zaļganas" vairāk norāda uz bālo nevis balto mušmiri. Bet tad uz cepurītes virsmas vajadzēja būt plēksnītēm


IlzeP 05.oktobris, 21:45

Nosaukums mainīts saistībā ar izmaiņām sistemātikā


roosaluristaja 05.oktobris, 21:39

Jā, tā ir ļoti ticama versija


dziedava 05.oktobris, 21:33

Nē, biju domājusi, ka pati esmu redzējusi, mēģinājusi noteikt, bet bez rezultātiem


bitene 05.oktobris, 21:07

Varbūt sarainā sīkpiepe?


zemesbite 05.oktobris, 20:09

Paldies! Aiziešu paskatīties.


zemesbite 05.oktobris, 20:07

Kaut kā neatceros, šķiet, ka šajā vietā nē.


dziedava 05.oktobris, 20:01

Šo derētu vēl pavērot.


dziedava 05.oktobris, 19:42

Būtu labi :). Dzeltens tonis, kā nekā, tādus der pārbaudīt. Sporas ļoti raksturīgas, ar tām pietiek


dziedava 05.oktobris, 19:41

Šo, ja pareizi atceros, nav izdevies atšifrēt. ir redzēta


felsi 05.oktobris, 19:13

Nav, bet varu ievākt, tikpat kā pie mājām:)


felsi 05.oktobris, 19:13

Baltie trauslie kātiņi, bet nenoliedzu arī irdeno.


felsi 05.oktobris, 19:12

Super apsveikumi Julita!


dziedava 05.oktobris, 18:05

Bet, kad aprakstīju, man iepatikās šī novērojuma ķēdīte - sēnes, kas aug uz gļotsēnēm, kas aug uz sēnēm, kas aug uz kritalas :)


dziedava 05.oktobris, 18:03

Par salu jau sapratu :), paldies! Sēni skatīšu vēlāk, kopā ar citām līdzīgajām.


dziedava 05.oktobris, 17:49

4. foto nedēļu vēlāk, 5. oktobris, nobrieda kastītē


dziedava 05.oktobris, 17:44

Pavisam tiktikko izlīdušas :). Varētu būt trihijas, bet vislabāk būtu pavērot


DaceV 05.oktobris, 17:41

Paldies, Julita!


DaceV 05.oktobris, 17:41

Jā, priežu mežs. Ja precīzāk uz salas purvā, kas apaugusi ar priedēm.


dziedava 05.oktobris, 17:13

Priežu mežs?


dziedava 05.oktobris, 16:51

Mikroskopēju paraudziņu. No gļotsēnes pat neko saskatīt lāga nevar, ļoti sēne to sabojājusi, bet mikroskopējot gļotsēņu sporu ir daudz, ļoti traumētas, bet atbilst kribrārijām. Līdz sugai noteikt tādā traumētā stadijā nav iespējams. Sēņu sporas (konīdijas) atbilst tādām, kas aug uz kribrārijām - tā ir kribrāriju pīlārsēne Stilbella byssiseda.


roosaluristaja 05.oktobris, 16:45

Šodien radās vajadzība nedaudz iebrist bēdīgi slavenās sēņu ģints Cortinarius muklājā. Konstatēju, ka DD datu bāze neseko līdzi jaunākajām sistemātikas vēsmām attiecībā uz šo ģinti. Tas nav īpašs pārmetums, jo sēņu sistemātikai mūsu dienās līdzi spēj izsekot retais. DD datu bāzē ir atzīmētas sekojošas sugas: sarkandzeltenā tīmeklene (Cortinarius speciosissimus) un sarkanbrūnā tīmeklene (Cortinarius orellanoides). Mūsdienās tiek uzskatīts, ka C.speciosissimus un C.orellanoides attiecas uz vienu un to pašu sugu. Latviski viņu saucam par sarkanbrūno tīmekleni. Viņas latīniskais pēc pašreiz valdošās sistemātikas ir Cortinarius rubellus. Savukārt par sarkandzelteno tīmekleni tagad saucam citu sugu. Viņas latīniskais ir C.orellanus. Latvijā šī sēne droši nav konatēta. Vajadzētu veikt nepieciešamās izmaiņas datu bāzē.


dziedava 05.oktobris, 15:15

Līdz ar jaunām zināšanām un prasmēm, suga tika pārnoteikta par jaunu sugu Latvijā - mikroskopijas foto un Edvīna Johannesena apstiprinājums sugai: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3253943348198834/


Karmena 05.oktobris, 12:25

Paldies par suga noteikšanu un labojumu, Lilita!


MoreOrLess 05.oktobris, 10:31

Vēl viena interesanta ceļteka atrasta, super!


dziedava 05.oktobris, 09:15

Paraudziņš nav, lai pārbaudītu uz Fuligo luteonitens?


dziedava 05.oktobris, 09:00

Kāpēc domā, ka rūsainā?


bitene 05.oktobris, 08:49

Plantago arenaria - nav sarakstā


carbo 04.oktobris, 21:54

Thanks Igors for the comparative images, they are very informative. And well done for having spotted it in that field among lots of Northern Wheaters ! Impressive :)


felsi 04.oktobris, 21:42

Pievienoju foto kāda 01.10.22


Mareks Kilups 04.oktobris, 21:33

Paldies, Igor! Tarsiger bildes apskatīju un tās visas apmēram tādas pašas. Un arī nešaubos, ka ir kāds loks, kurā novērojums ticis pamatīgi vērtēts, pirms atzīts par pareizi noteiktu. Mans komentārs tiešām par to, lai dalītos ar zināšanām.


raigars 04.oktobris, 21:23

Nav bilde! Varbūt tomēr krīklis?


Edgars Smislovs 04.oktobris, 20:40

Varbūt būs bilde vai apraksts šim putnam? Vēls novērojums.


Igors 04.oktobris, 18:41

Pievienoju vēl divas bildes salīdzināšanai. Akmeņčakstīte foto 30.septembrī. Arī šeit labas bildes un ziņas: http://tarsiger.com/news/index.php?&sp=find&find_button=ok&country=246&lang=eng&species=80660


roosaluristaja 04.oktobris, 17:57

Tās ir paliekas no abinieka. Iekšas. Par šo te ir bijusi disklusija ~ 35 reizes.


Ziemelmeita 04.oktobris, 16:46

Paldies,Ivar. Kritala ir lapu koks, kāds, nepateikšu. Uz tā aug arī gobu kokpūkaines. Palasīju aprakstu,atbilst izstieptajai sierpiepei.


Ivars L. 04.oktobris, 16:15

Ja uz lapu koka, tad ticamāk, ka tā ir izstieptā sierpiepe Pappia fissilis.


kamene 04.oktobris, 14:14

Paldies, Uldi!


dekants 04.oktobris, 13:31

Piekrītu Marekam, ka vislatvijas putnu vērotāju kopīgai izglītības veicināšanai būtu svarīga pazīmju analīze. Vai, piemēram, neprasās izteiktāka acs svītra arī virs knābja? Spārns ir gaišāks, bet trešajā bildē man izskatās, ka segspalvām diezgan patumši tie centriņi - tumšumā vairāk līdzinās alula krāsai nevis muguras pelēkbrūnajam tonim.


Karmena 04.oktobris, 12:05

Vai varētu būt, ka šis zirneklis ir Erigone dentipalpis ? Neatradu šādu nosaukumu šeit zirnekļu sugu izvēles sarakstā.


dziedava 04.oktobris, 11:35

Pavisam jaunas, tur būtu jāvēro, kas attīstītos :)


Durkts 04.oktobris, 10:34

paldies!


Ilze Ķuze 04.oktobris, 10:04

Liels paldies par noteikšanu! :) Par otru līdzīgo sugu - tas tomēr paliks noslēpumā tīts. Parauga man nav, jo vārpstiņgliemezis bija dzīvs, tādēļ tikai nofotografēju dabā un turpat atstāju. Uz priekšu jāpatur prātā par šo detaļu. Latgalē gan reti iznāk viesoties.


ekologs 04.oktobris, 06:48

Paldies!


Karmena 03.oktobris, 23:58

Paldies par sugas noteikšanu, Ilgoni! Paldies par labojumu, Ilze!


Ivars L. 03.oktobris, 23:19

DAPam būtu tos datus jāizsniedz, ja kāds pilsonis palūdz.


roosaluristaja 03.oktobris, 22:37

Sēne nav īsti pie labas veselības, bet domāju, ka tā varētu būt pareiza versija


dziedava 03.oktobris, 22:36

Nu jā, bet man nav pieejas Ozolam :(


Ivars L. 03.oktobris, 22:22

Domāju, ka statistiku varēs apkopot no 'Ozola' pēc Dabasdatu ĪA sugu atradņu info pārsūtīšanas turp.


bitene 03.oktobris, 22:12

Varbūt recekļainā leocija?


dziedava 03.oktobris, 21:37

Tad mums statistika nepaliek :(


Ivars L. 03.oktobris, 21:18

Šo un vēl dažus R.cavernosa novērojumus iereğistrēju uzreiz "Ozolā".


Ilgonis 03.oktobris, 20:59

alu pūcīte


Ilgonis 03.oktobris, 20:55

Scoliopteryx libatrix L.


Tasty_Y 03.oktobris, 20:39

Bulgarica cana. Alinda biplicata ļoti līdzīga, un iespējams dzīvo tur pat Latgalē, bet visticamāk vispār neeksistē Latvijā. To var atšķirt no b. cana pēc šādas interesantas detaļas: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/145137563/medium.jpeg, un tai nav spirālisko līniju uz virsmas, kuras ir canai. (Šeit grūti teikt, vai līnijas ir vai nav.)


Tasty_Y 03.oktobris, 20:31

Cochlodina laminata


Tasty_Y 03.oktobris, 20:30

Droši vien a. cygnea. Pārbaidiet, vai čaulas biezums ir vienāds visa perimetrā - anatinai dažas vietās ir biezākas, neka citas. Labs materiāls: http://www.pip-mollusca.org/page/epubl/sborka/content/pages/diagnostics/a_anatina_d.htm


Mareks Kilups 03.oktobris, 20:26

Vareni! Bet tiem, kam maz pieredze ar šādām retām čakstītēm - vai ir kāda pazīmju analīze? Varētu padalīties ar argumentāciju?


Ilgonis 03.oktobris, 20:15

man tas cepurītes spīdums atturēja no šīs sugas


Ilgonis 03.oktobris, 20:14

man arī sanāca sērsēne


dziedava 03.oktobris, 19:52

Vai piezīmēs minētā R.cavernosa būs arī kā atsevišķs novērojums? (Te un citur)


Ilze Ķuze 03.oktobris, 18:39

Vārpstiņgliemeža novērojumam pievienoju foto. Atvainojos par kavēšanos šoreiz!


Edgars Smislovs 03.oktobris, 18:26

Tumšs plecs ir redzams visās bildēs, tātad jaunie putni, pēc izmēra salīdzinot ar cekulzīriņu - upes vai jūras zīriņi.


roosaluristaja 03.oktobris, 17:50

Jā, šī ir parasta suga. Jumtenes aug uz trupējušas koksnes nevis uz augsnes


dziedava 03.oktobris, 17:38

Kad augi nokaltuši, Lilita ķeras pie Iļģuciema sēņu saraksta papildināšanas :))


Ilgonis 03.oktobris, 16:49

paldies, nu jā ,sēņu grāmatā nav, man vistuvāk likās briēžu jumtene, par vienu sēni būšu gudrāks, man te pie mājas viņu daudz


Vita Ju 03.oktobris, 15:39

Pēdējā bildē 2 mazie zīriņi un cekulzīriņš un jūrasžagata. Binoklī stiprā saulē no muguras ļoti izcēlās knābju spilgti dzeltenā krāsa ar melnu galiņu, un viegli oranžīgākas kājas, tāpēc man nebija šaubu, ka mazie un ka vecie putni, bet bildēs viss izskatās tumšāks. No sākuma redzēju tikai 1 putnu, bet tā kā tur tik bieži staigā garām cilvēki un suņi un riteņbraucēji, tad putni ik pa laikam tika traucēti un tikai vēlāk ieraudzīju ka viņi kopskaitā bija 3 gabali. Žēl, ka nezināju, ka tas tik svarīgi, būtu pacentusies iegūt ticamākas bildes.


Kiwi 03.oktobris, 13:39

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


bitene 03.oktobris, 12:49

Tiešām izskatās ļoti līdzīga Sistotrema confluens.


dziedava 03.oktobris, 12:19

Ahā, izskatās arcīrijas


roosaluristaja 03.oktobris, 12:15

Izskatās pēc Sistotrema confluens. Skaitās reta suga.Varbūt tomēr kaut kas cits


VijaS 03.oktobris, 11:58

12.-15. bildes vēl trīs dienas vēlāk, nu jau vismaz krāsa ir mainījusies.


Ilgonis 03.oktobris, 11:21

paldies pat aizdomas nebija tajā virzienā jo nekad nebiju redzējkis


lichen_Ro 03.oktobris, 10:41

Super!


Ekoskola Taurenitis 03.oktobris, 10:31

Paldies!


iljazik 02.oktobris, 23:37

Tīteņu sfings (Agrius convolvuli)


Irbe 02.oktobris, 22:21

Varbūt žubīte?


dziedava 02.oktobris, 21:30

Sen neredzēta! :)


Bounijs 02.oktobris, 21:21

Tā kā vairāki kāši kaut kāda laika posmā? Vai 230?


Agnese 02.oktobris, 19:44

Dicranum polysetum


raigars 02.oktobris, 18:26

Paldies Andri!


roosaluristaja 02.oktobris, 17:31

Rudmiese noteikti nav. Kaut kas līdzīgs alksnenēm. Nepazīstu es tās pienaines diez ko labi.


IlzeP 02.oktobris, 17:04

To "kreiso" izdzēsu


IlzeP 02.oktobris, 17:01

Ha, Uvis jau sen pats gatavojās ieziņot, tādēļ sugu jau biju ierakstījusi datu bāzē :)


asiangulo 02.oktobris, 12:10

many thanks for your corrections


Ansis 02.oktobris, 10:48

Visas tur redzētās šīs ģints sūnas bija aizdomīgas. Arī vieta, avoksnājs, nebija izteikti kaļķains. Vajadzēja uzreiz iedomāties, ka vieta piemērotāka ziemeļu avotspalvei, nevis mainīgajai avotspalvei. Pēdējā tiešām mīl tik kaļķlainas vieras, kur pati sāk apakšdaļā pārkaļķoties.


dziedava 02.oktobris, 10:33

Domā, ka tiešām nebija nevienas pašas Palustriella commutata?? Kāpēc tā domā?


dziedava 02.oktobris, 08:56

Šīs gan interesanti lēnas. Likās jau nobriedusi, mikroskopēju, atstāju izžūt līdz galam. Izžuva, palika tāda no dzeltenas līdz melnai, plankumaina. Acīmredzami nelaimīga. Vakar vakarā sagādāju lietu, šorīt skatos, visas bumbiņas vienādas, oranžbrūnas. Tātad vēl nebija nobriedusi līdz galam. Tāpat vēl viens šīs sugas eksemplārs izskatījās, ka sauss nav laimīgs, malas apkalta, tas pēc "lietus" pāris minūtēs jau bija atguvies. Cik nez ilgi viņi būs mitrumā jātur, lai nonāk līdz stadijai, kurā var saglabāties bez mitruma? :) Tādus jau nevar sagatavot nodošanai muzejā.


roosaluristaja 01.oktobris, 23:46

Iespējams, kailā aplocene


marsancija 01.oktobris, 23:17

Paldies, Uldi par apstiprinājumu!


dziedava 01.oktobris, 23:16

Šis paraudziņš mājās mitrumā stāv jau nedēļu. Melnās ne pa kam negrib mainīties, mitrākās iepelējušas. Bet oranžās trihijas gan paaugušās un kļuvušas brūnākas. Nobriedušas līdz sporu stadijai gan arī nav.


roosaluristaja 01.oktobris, 21:06

Nē, kļūdas nav. Tajās vietās rudeņos parasts putns


Sintija Martinsone 01.oktobris, 20:58

Skaidrs. Paldies!


marsancija 01.oktobris, 20:36

Jūras ērglis vai kļūdos? Patālu bija. Par vārnu šoreiz nav runa :)


Arnis2 01.oktobris, 19:41

Te viena ''kreisa" bilde iemaldījusies.


Matrus 01.oktobris, 19:37

Pilsētas parkā oktobrī un ligzdošanas biotopā? Varbūt tomēr baltā cielava?


a.b 01.oktobris, 18:12

Paldies.


Zane Dāvidsone 01.oktobris, 18:05

Jā, Nurmuižas parkā bija 10-15 ligzdas ar stārķiem.


dziedava 01.oktobris, 13:46

Šī ir kārpainā mizaine, nav šaubu, bet vispār šādām ir svarīgi atrast kapilīcija diedziņus, jo var būt arī līdzīgas sugas, kas atšķiras ar kapilīciju. Man gan arī šai kapilīciju nācās meklēt ļoti grūti. Tas vairāk gadījumiem, kad it kā ir, bet varbūt tomēr nav. Tad svarīgi.


Lemmus 01.oktobris, 11:37

Burvīga! :)


Matrus 01.oktobris, 11:27

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 01.oktobris, 11:25

Paldies par gulbju kontrolēm! EV445 (mātīte, 7 gadi) šoruden pirmo reizi turpar novērota 15. septembrī (pirms tam 17. aprīlī). LREV484 (Cygnus olor immutabilis) turpat apgredzenoju 15. septembrī (LREP355 ir mātīte 4 jaunajiem putniem).


Matrus 01.oktobris, 11:16

Gredzens varētu būt Latvia Riga EK717 (mātīte, 15 gadi), bet to vajadzētu pārbaudīt...) Turpat novērota ar perējumu arī 2019. gadā.


dziedava 01.oktobris, 10:58

Labs! :)


IlzeP 01.oktobris, 10:25

Pievienoju, taču vajadzētu pārskatīt esošos meža pīļu novērojumus...


meža_meita 01.oktobris, 10:23

Indikatorsuga


Vīksna 01.oktobris, 09:36

Paldies !


Matrus 01.oktobris, 09:28

Ja sugu sarakstā ir muskuspīle, varbūt vajadzētu ieviest arī mājas (meža) pīli, ar kuru atzīmēt šādus indivīdus?


roosaluristaja 01.oktobris, 09:10

Izskatās pēc Chlorencoelia versiformis. Substrāts šai sugai der.


dziedava 30.septembris, 20:35

:D Redzēs, kas būs tālāk :)


VijaS 30.septembris, 20:21

Arī tās, kas bija 2020. gadā (gan citā vietā), tāpat bija oktobra beigās. Nez vai no šāgada dīvainajām sezonām vispār var izdarīt kādus secinājumus.


dziedava 30.septembris, 20:18

Man šķiet, ka var jau turēt vaļā. Sporām jau vajag sausumu it kā. Līdz tam jau izskatās nobriedis


dziedava 30.septembris, 20:16

Interesanti, ka var tā pa gadiem salīdzināt! Un, izrādās, pirms gada bija daudz vēlāk.. Būs agra ziema, ka jāsteidzas?


IlzeP 30.septembris, 20:09

Vai nebija domāts svilpis?


VijaS 30.septembris, 19:59

Pagājušā gada novērojums tieši uz tās pašas kritalas: https://dabasdati.lv/lv/observation/31e9b29fc780e9ff31667c70cc183f0a/


VijaS 30.septembris, 19:53

10.-12. bildes - pēc desmit dienām.


VijaS 30.septembris, 19:43

Pēdējās divas bildes - pēc desmit dienām.


VijaS 30.septembris, 19:37

4. bilde - paraudziņš mājās tās pašas dienas vakarā, 5. bilde - nākamās dienas vakarā. Sobrīd vēl joprojām melnas, stāv slēgtā kastītē.


VijaS 30.septembris, 19:32

9.-11. bildes - pēc divām dienām praktiski bez izmaiņām.


dziedava 30.septembris, 18:13

Paldies, Renāte, par ieguldījumu gļotsēņu izpētē! :) Paraudziņā bija 2 smukas komatrihijas ar vidēji lielām galviņām (vienu tādu mikroskopēju), kādas 2, kas redzamas Tavā 2. foto, ar sīkām, iespējams, salipušām un nenosakāmām galviņām, un vēl viena ar palielāku galviņu, kurai pabirdināju sporas, kas sanāca mazliet lielākas par iepriekšējām (pēdējais foto), bet pēc atslēgas ar tādiem parametriem citas labākas versijas tāpat nebija, tāpēc pieliku pie tā paša.


Sintija Martinsone 30.septembris, 17:38

Šādam novērojumam vajadzētu izvēlēties kādu no neligzdotāju pazīmēm. Pieņemu, ka radusies kļūda, ievadot caur aplikāciju.


roosaluristaja 30.septembris, 17:19

Lāčpurni ir pavasara sēnes. Rudeņos kāpās nebūs.


dziedava 30.septembris, 17:01

Oh, laimīgā, un tik skaists!


meža_meita 30.septembris, 16:19

Iespējams jauna Hypocenomyce scalaris, grūti saprast no foto.


meža_meita 30.septembris, 14:52

Paldies par info Roland! Sporas un ķīm.reakc. atbilstošas sugas aprakstam (skati piezīmes), herbārijs iepakots priekš Daces.


Sintija Martinsone 30.septembris, 12:54

Attēlā ir redzama mātīte. Brūnajai čakstei nevar būt ligzdu atstājuši mazuļi 29. maijā.


Bounijs 30.septembris, 12:45

Iespējams lidoja uz nosēšanos aiz Jaunmārupes rietumu pļavās vai purvā..


Sintija Martinsone 30.septembris, 12:08

Kas īsti šeit tika novērots? 15 apdzīvotas baltā stārķa ligzdas vienuviet?


Gradin 30.septembris, 11:59

izkatās, ka es šo kāsi redzēju!


dziedava 30.septembris, 09:14

Roland, bumbiņas ir jau noteiktas, tā ir gļotsēne, kas normāli nobrieda un tika noteikta kā Didymium melanospermum :)


lichen_Ro 30.septembris, 08:56

Brūnās bumbiņas iepsējams ir lihenofīla sēne. Kāda? To gan nepateikšu, tur sava specfika. Julita, šādus gadījumus iesaku vākt un ja ir iespēja griezt. Ar šo sugu izpēti Latvijā pagaidām iet pašvaki. Tā var būt arī gļotsēne kas parazitē uz ķērpja lapoņa.


lichen_Ro 30.septembris, 08:52

Nu sākas :D Jau bija novērtēta kā RE :D Forša atradne. Sporas pamērīji? RIG herbārijā viss kas ir ar šo nosaukumu ir Felipes leucopellaeus.


Lemmus 29.septembris, 17:59

Skaista! :)


dziedava 29.septembris, 14:51

Tad vismaz kaut kas vēl ir saglabājies


CerambyX 29.septembris, 11:28

Pēc pašreizējās saprašanas it kā E.verbasci jā, bet nedaudz neliek mieru Emblethis duplicatus, kas esot arī Polijā - stipri līdzīga suga, ko var atšķirt pēc T. Kaut kad vajadzētu mēģināt tikt līdz galam skaidrībā! :D


Laimeslācis 29.septembris, 09:51

Acainais raibenis ;)


Laimeslācis 29.septembris, 09:49

Šis arī naktstauriņš liepu zobspārnis Phalera bucephala ;)


Laimeslācis 29.septembris, 09:46

Šis būs naktstauriņš salātu mūks Cucullia lactucae ;)


felsi 28.septembris, 21:37

Slikti auga mājās apstākļos, kaut kas no fizārām līdzīga.


dziedava 28.septembris, 21:27

Dikti interesanta, bet laikam jau tur var būt daudz kas..


Karmena 28.septembris, 17:09

Paldies par labojumu, Uldi!


VijaS 28.septembris, 15:26

Paldies, Renāte!


Aleksejs 28.septembris, 14:14

Paldies!


zane_ernstreite 28.septembris, 12:51

Paldies! Pārlikšu jaunā novērojumā.


roosaluristaja 28.septembris, 11:49

Gļotsēne


andrisb 28.septembris, 08:31

Paldies, Marek!


Ilgonis 27.septembris, 23:12

paldies, to nemaz neiedomājos


IlzeP 27.septembris, 23:08

Otro attēlu vajadzētu dzēst vai pievienot atsevišķā novērojumā kā Phylloscopus sp.


dziedava 27.septembris, 22:53

Man sanāca tādas interesantas elateras ar visādiem bumbuļiem un riņķiem. Tu vari paskatīt, vai Tev ar sanāks tāpat ;)


kilgorstrauts 27.septembris, 21:21

Nevaru izšķirties starp gaišo šņibīti un trulīti. Pēc izmēra šķiet, ka varētu būt trulītis (salīdzinot ar jūras ķīvīti), bet uz muguras nevaru saskatīt baltās svītras.


dziedava 27.septembris, 19:14

Vija, Tu vinnēji derībās ;)


Ilze Ķuze 27.septembris, 18:28

Liels paldies, Ansi!


roosaluristaja 27.septembris, 17:09

Tā nav suga, bet tikai ģints. Sīkāk es šajos meža dīvainīšos vairs necenšos iedziļināties


dziedava 27.septembris, 17:05

Šis arī bija liels pārsteigums, jo bez jel kādām cerībām tika ievākts pusšķidrs plazmodijs, turklāt vākums bija neliels. Visu laiku turēts slēgtā kastītē kopā ar lapām, kas turpat tika paceltas (ilgākam mitrumam, jo ievākšanas vieta bija salijusi slapja, arī lapas slapjas). Šobrīd, nedēļu pēc vākuma, pārsvarā izskatās teju pilnībā nogatavojušies augļķermeņi. Tikai ārā lecošās lielās un dažas ļoti bālās sporas liecina, ka attīstība bijusi traucēta, tomēr vairums arī sporām izskatās normālas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts