Aktīvie lietotāji: 267 Šodien ievadītie novērojumi: 93 Kopējais novērojumu skaits: 2251985
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com                                                                        Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                          Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa                                                                                 Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                           Foto: Selga Bērziņa

 

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons                                                                                                          Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons                                                                                                         Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze                                                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem. 

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. 

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com                                                                            Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

 

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Ķīvīte Vanellus vanellus

 

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com                                                                   Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                    Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                         Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

 

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

 

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Pieaugušais putns. Attēls: Maiks Lengmans                                                                    Jaunais putns. Attēls: Maiks Lengmans  

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Lauku cīrulis Alauda arvensis

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                  Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā –  no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.  Cīruļa dziesmu var dzirdēt  visas dienas garumā, sākot ar rīta  krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com                                                                              Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Pēdējie novērojumi
Cygnus cygnus - 2025-10-14 finesse
Trametes gibbosa - 2025-08-15 Martins
Pararge aegeria - 2025-08-28 Martins
Krynickillus melanocephalus - 2025-10-14 Vitjoks1987
Regulus regulus - 2025-10-14 Alarion
Grus grus - 2025-10-14 Matrus
Phoenicurus ochruros - 2025-10-14 pustumsa
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !


nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)


dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi


VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.


ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !


Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.


graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans


graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium


graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata


graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.


ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.


dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)


LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.


Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?


Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.


dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))


VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.


adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?


adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?


adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?


dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.


VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.


adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.


dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!


Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.


Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!


ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju


Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss


Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)


dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))


Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.


Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija


Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!


adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.


dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..


dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..


dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.


dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.


adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!


adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...


zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...


adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.


dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)


Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.


Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.


Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?


dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.


Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju


mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.


Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.


Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)


IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.


Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!


dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))


dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.


Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))


dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))


dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.


dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.


Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?


Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.


VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?


Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6


dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine


Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.


nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)


Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.


dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.


dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?


Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !


dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)


Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax


dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..


sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.


sandis 06.oktobris, 01:17

Paldies, Iveta! Julita, kā redzi – nevis dzīvs, bet tikai pusdzīvs ;) Par atrašanu – joprojām darbojos pēc principa bez piecām/sešām atrastām sugām no 250x250 m kvadrāta ārā neiet. Ja nav kritalu – rāpoju pa sūnām. Šis bija viens no kvadrātiem bez sugām, izvēlējos kritalu, tā bija patukša, blakus kritalai pamanīju šīs gļotsēnes. Beigās šajā vietā esmu iesprūdis, būs vēl daži interesanti atradumi. Tik jāatrod laiks mikroskopēšanai, sugu noteikšanai un salikšanai DD. Laika kā reiz šobrīd ļoti maz un brīvajos brīžos drīzāk gribas atkal aizskriet uz savu sūnu pleķi :) Par nosaukumu – domāju, ka rīkojamies līdzīgi kā ar Tavu Diachea (bij. Craterium) muscorum – tā kā šai sugai mums nav iegājies krāterītes nosaukums, saucam par vizulīti. Kaut, piekrītu, drīzāk izskatās pēc krāterītes.


Ziemelmeita 05.oktobris, 21:38

Paldies, Uģi!


ekologs 05.oktobris, 16:59

Manuprāts, praulvabole (Prionychus sp.), velk pat uz melno praulvaboli (Prionychus ater).


dziedava 05.oktobris, 16:49

Marina, jā, es zinu, vēl nesanāca laika paskatīties.


ekologs 05.oktobris, 16:45

Līķvabole (Silpha tristis).


ekologs 05.oktobris, 16:38

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


adata 05.oktobris, 16:34

Šis vēl diezgan jauns, lai noteiktu vairāk. Būtu jāvēro, kā formējas, vai maina krāsu. Ticamāk, ka sanāktu paciņu ragansviests, bet var būt arī kas cits.


mufunja 05.oktobris, 16:30

Julita, es tev nosūtīju šo paraugu. Varbūt tu vari saprast, kas tas ir.


Ziemelmeita 05.oktobris, 16:24

Paldies, Ansi, par sūnu noteikšanu!


Mežirbe777 05.oktobris, 16:07

Paldies, Ansi! Ja vairāk redzošu acu pievērstu uzmanību, nešaubāmi nāktu klāt vēl atradņu :)


Vladimirs S 05.oktobris, 13:54

Ok! Paldies!


Pūcis 05.oktobris, 12:06

Nemēģināju pārspiest...


BI 05.oktobris, 11:53

Otrs bildē gan ir 0Y90


eurycercus 05.oktobris, 09:24

Evarcha falcata?


adata 04.oktobris, 20:45

Nu, koši uzkrāsojusies!


pustumsa 04.oktobris, 20:30

Laivu bāzes Žoriks


pustumsa 04.oktobris, 20:15

2 cekulpīles barā


Amanda 04.oktobris, 18:45

Žubīte


Mari 04.oktobris, 16:45

Spurainais diemžēl ir pelējums, un baltais - gļotu stadija, kas tālāk neattīstījās.


Lemmus 04.oktobris, 16:30

Ievācu.


dziedava 04.oktobris, 16:14

Vēl var būt cukurīte arī..


dziedava 04.oktobris, 16:13

Jā, kāja melna. Bet tad jau to varēja pabāzt mikroskopēt pārējo, vrb kāda spora un kapilīcijs jau ir. Vai tas spurainais ir kapilīcijs?


Mari 04.oktobris, 15:10

Ieliku foto, kur labi redzama melnā kājiņa ( tas augļķermenītis gan aizgāja bojā)


dziedava 04.oktobris, 07:21

Ļoti neparasta kombinācija - īsa melna kājiņa un apaļīgi plakana galviņa. Un uz nobirām. Gļotsēņu atslēga kā cerīgāko piedāvā nabas jāņodzīti, bet tai neredzu "nabiņu" un nobirām arī nav raksturīga. Šķirstot noteicēju, visas līdzīgās atduras pret pēcsniedzītēm, kas gluži nevarētu būt :D Olītēm melnas kājiņas nav tipiskas (ja tiešām melna), tad paliek lampītes. Par garkājas lampīti (kā blakus) vismaz pagaidām šo nosaukt grūti ;) Atliek cerēt, ka nobriedīs tiktāl, lai mistēriju izdotos atrisināt :)


Mari 03.oktobris, 22:27

Sīka, domāju, ka zem 1mm.


a.b 03.oktobris, 17:29

Paldies. Sadalīšu.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 17:27

Pirmajā foto divas brūnkakla.


dziedava 03.oktobris, 16:57

Melnas kājiņas? Pavisam interesanti! Nu lai vēl pagatavojas. Kāds aptuveni diametrs?


Mari 03.oktobris, 16:40

Diemžēl atkal ir tikai šīs četras melnās galviņas uz melniem kātiņiem. Jā, mikroskopēšu, ja augļķermenīšiem draudēs bojāeja (sažūšana, sapelēšana), jācer, ka tomēr nobriedīs...


dziedava 03.oktobris, 16:32

Kaut kas interesants :) Rudenī gļotsēnes attīstās lēnāk. Un ne vienmēr var uzminēt, kad tās ir gatavas sporu stadijai, resp., kā organizēt mitrumu. Vai šobrīd tiek mitrināts un viņas redz "dienas gaismu"? Iespējams, tās ir kādas olītes (Diderma). Reizēm tās pietiek palikt zem siltas lampas, un tās acu priekšā (sekunžu laikā) nobriest, maina krāsu, apvalciņš saplaisā un viss gatavs. Reizēm tā var sabojāt paraugu ;) Ja paraugs liels, var paeksperimentēt ar daļu, mēģinot pasildīt. Vēl pēc pāris dienām, ja nekas nemainītos, man droši vien beigtos pacietība, un es tādu pašu "iemestu mikroskopā", ja nu brieduma pietiek noteikšanai.


Mari 03.oktobris, 16:22

Julita, kas tas varētu būt? Melnā stadija jau turpinās vairākas dienas bez izmaiņām.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 12:25

Gredzenots kā mazulis 2023.05.22 Rīgā, Mežaparkā, tēviņš, gredzenoja I.Jakovļevs.


Eggy 03.oktobris, 10:01

Purva vai Pelēkā?


dziedava 02.oktobris, 21:04

Marita, reizēm mikroskopijā jau bija radusies sajūta, ka "nobirušas kārpas", jo dīvaini punktiņi, bet sākumā tas tā nenopietni šķita, vēlāk sapratu, ka varētu būt nopietni. Bet ka to izmanto kā pazīmi noteikšanai - to gan redzēju pirmoreiz! Licea minima arī tā esot, tāpēc šīs sugas varētu būt radnieciskas. To gan vēl neķēros pārbaudīt, man šodien kriksīšu jau pietiek. ;)


Mari 02.oktobris, 20:59

Fantastiski! Par birstošām kārpām gan kaut kas jauns, nedzirdēts :)


dziedava 02.oktobris, 20:50

Nu šai sanāca pilnīgs detektīvs ar negaidītu rezultātu, kad viss izrādījās otrādi, nekā bija gaidāms :D Vispirms ievēroju, ka mums lielsporu kriksītes visas tā tiek noteiktas pēc lielām sporām un viss, kaut perīdija krāsa atšķiras. Iedziļinājos, sadalīju visus savus novērojumus "pa krāsiņām" un mēģināju vienai no tām piemērot otru sugu ar lielām sporām, kam nekur neizdevās atrast attēlu ar krāsām, jo pasaulē reti noteikta. Tikai pēc lielas meklēšanas tiku pie melnbaltiem attēliem, bet te svarīgākais ir krāsas. Tad nu nācās iedziļināties sugas aprakstos pa visiem pieejamiem noteicējiem (kopā 4 vai 5 tika izmantoti). Tā kā komplekts "krāsas plus maliņas raksts" nekur nesanāca, tad uznāca apskaidrība, ka visi apraksti tapuši ūdenī mikroskopētiem, bet mēs visu liekam KOH, kas maina krāsu. Tad nu meklēju vecos paraugus un jaunajā meklēju vēl kādu eksemplāru mikroskopēšanai, lai veiktu salīdzinājumu H2O un KOH. Liels bija pārsteigums, ka ūdenī sporu krāsas sugām "apgriezās otrādi" un beidzot viss salikās "pa plauktiņiem" - sarkanīgās sporas kopā ar maliņu ar daudzām izaugumu rindām. Bet punkts uz i bija birstošās kārpas, kas visos aprakstos bija pieminētas - no sporām viegli birstot kārpas, kuras varot redzēt arī atsevišķi nobirušas blakus. Un te tās bija! (3. foto no apakšas.) Ne tikai es ar šo sugu esmu maldījusies, jo ja internetā nav neviena sugas foto ar krāsām, tad ir grūti pie tam uzminēt, ka ūdenī viss izskatīsies citādi..


dziedava 02.oktobris, 16:45

Tos smalkos tīkliņus pilnībā visus nobildēt var būt sarežģīti. Vrb tāds tas nemaz nav. Paskatījos, ka manās mikroskopijās ar nav pilnīgi visas acis redzamas. Jebkurā gadījumā domāju, ka šaubu nav :)


Mari 02.oktobris, 16:37

Tīkliņš šķiet daļējs, vispār bija grūti noķert to fokusā, bet varbūt tā vienkārši ir mikroskopēšanas vaina.


mufunja 02.oktobris, 16:18

Es domāju, ka jā


dziedava 02.oktobris, 15:03

Paldies! Paraugs ir saņemts :). Kad sanāks laiks, mikroskopēšu.


dziedava 02.oktobris, 14:24

Kas tieši mulsina? Sporu izmērs atbilst, raksts arī, gredzens ir. Kas tīkliņam vainas?


mufunja 02.oktobris, 13:49

Julita,man ļoti žēl, bet nav parauga.


Mari 02.oktobris, 13:47

Varbūt Vāles pilienīte (H.clavata)? Mulsina tikai sporu tīkliņš...


dziedava 02.oktobris, 12:17

Marina, lai šo droši noteiktu, vajadzīga mikroskopija. Ja paliek tikai šis viens foto, tad es lieku atpakaļ kā nenoteiktu.


Vīksna 02.oktobris, 09:55

Paldies !


IlzeP 02.oktobris, 09:53

Var jau būt, ka nav īsti vesela. Šādas zosis, kas uzturas pa vienai, dažkārt mēdz pielaist diezgan tuvu. Vai fotoattēla nav?


IlgvarsG 02.oktobris, 08:49

Vai tāda zoss uzvedība ir normāla?


Mari 02.oktobris, 08:02

Ak, Julita, Tu esi nenogurdināma, paldies! :)) Man jau liekas, ka šādās situācijās jāturas pie parastākās sugas ( kā šeit), un jākrāj pieredze, kas zin, kā nākotnē :))


dziedava 02.oktobris, 07:10

Šai es veltīju dienu ;). Pilnīgā izmisumā, nespējot izšķirties starp parasto P.leucophaeum un pasaulē reto P.robustum (Latvijā skaitītos 2. atradne; pirmo noteica Adamonīte no sena vākuma), ieliku lielajā FB grupā, kur diviem uzticamākajiem pētniekiem katram bija savs viedoklis ;)). Edvīns Norvēģijā P.robustum nav akceptējis, lai arī jaunībā pats tādu esot noteicis (netic savai noteikšanas pareizībai). Novērojuma foto un diskusija te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4130272293899264/


ekologs 01.oktobris, 20:39

Paldies, Ruslan!


ekologs 01.oktobris, 20:06

Arī te paldies! :)


ekologs 01.oktobris, 20:05

Paldies, Ilze! :)


ekologs 01.oktobris, 20:03

Parastā klajumspāre (Sympetrum vulgatum)?


Ziemelmeita 01.oktobris, 17:22

Paldies,Inese!


dziedava 01.oktobris, 17:20

Bet pirmkārt jau krāsa - rozā vai sarkana.


cielava 01.oktobris, 16:19

paldies par ziņu! tāpēc ierakstīju komentāru, lai pievērstu uzmanību un, iespējams, uzzināt, kas par dziedātāju.


mandele 01.oktobris, 15:28

Šī nav rudbekija, bet Heliopsis helianthoides.


IlzeP 01.oktobris, 15:00

Balss noteikšanas aplikācijām noteikti nevajadzētu simtprocentīgi uzticēties! Tās var izmantot, lai saprastu, kādā virzienā domāt, ko pārbaudīt. Vai varbūt, lai mācītos parastākās sugas. Retai sugai, kā zilrīklīte, par pierādījumu aplikācijas versija vien neder. Attēlā, manuprāt, ir kāds no lapu ķauķīšiem - čunčiņš?


Mari 01.oktobris, 14:54

Paldies, Julita! Pamērīšu :)


dziedava 01.oktobris, 14:24

Melnā plaispika?


IlzeP 01.oktobris, 13:11

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:10

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:09

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:08

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:02

Šos būtu labi sadalīt pa sugām. Meklēju Chasmias motatorius, šis novērojums, protams, neatlasījās.


cielava 01.oktobris, 12:34

balss noteikšanas programma apgalvoja, ka esot zilrīklīte, bildē gan rīklīte pelēka..


Gaidis Grandāns 01.oktobris, 11:01

Droši vien dzeltenie tārtiņi


dziedava 01.oktobris, 08:30

P.S. Un sprodzītēm svarīgs arī kapilīcija platums (ar/bez raksta).


dziedava 01.oktobris, 08:29

Šobrīd es sprodzītēs neiedziļināšos, kausiņam rakstiņš ir saskatāms, tas jauki :). Bet vai tā gļotsēne nebija rozā? Jo irdenā ir sarkana, kas ar laiku izbalē, bet nekad nav rozā. Man šķiet, vai šī nebija rozā?


Mari 30.septembris, 21:50

Versija - Irdenā sprodzīte (A.denuata)


dziedava 30.septembris, 16:08

Paldies! Tātad tomēr nav dzīva.


IlzeP 30.septembris, 15:44

(Ārkārtīgi retajām) zaļajām vārnām jau vajadzētu būt prom. Balss apraksts atgādina sīli.


Mari 30.septembris, 15:42

Nokaltis lielas apses vertikāls stumbenis (diezgan augsts, nevaru pateikt cik m, varbūt kādi 6)


dziedava 30.septembris, 15:02

Marita, tā apse bija dzīva, uz kuras sūnām novērota?


nekovārnis 30.septembris, 10:15

Diez vai šis būs nācis no gatera :) Suga reta un lokāla - zināma no Gaujas un Abavas senlejām, kā arī Daugavpils apkārtnes.


Durkts 30.septembris, 08:58

ja blakus gateris, tad jau grauzēji arī tiek pievesti :)


dziedava 29.septembris, 21:20

Jā, es par Tavu jau biju pieņēmusi lēmumu par Physarum oblatum, kam ir daudzveidīgas izpausmes, bet pirms gala vārda vēl paņēmu Maritas, kas šķita līdzīgs, bet ar baltu kāju, kas gan neiederētos pie oblatum. Nu un tā jūsu kopdarbs kopā ar Nannengu aizveda līdz rezultātam :)). Šitie dzeltenie ir Dievišķi no skata, bet velnišķīgi priekš noteikšanas.


VijaS 29.septembris, 21:00

Paldies, Julita, par rūpīgo detektīva darbu! Priecājos, ka Tev izdevās aizrakties līdz sugai :D


megemege 29.septembris, 21:00

Dzirdēta balss.


dziedava 29.septembris, 20:49

Marita, esi iedzīvojusies pie labiem mežiem, tagad tā tik jāturpina uz priekšu, sezona vēl nav galā :))


Mari 29.septembris, 20:35

Super! Paldies, Julita, par fantastiski lielo darbu un pacietību sugas noteikšanā! :))


Vladimirs S 29.septembris, 20:21

Lielais piekūns pēc balss? Kļūda ar sugu vai statusu?


Vladimirs S 29.septembris, 20:18

Audio failu var pievienot kartes kreisajā apakšējā stūrī.


dziedava 29.septembris, 18:33

Nu jūs, Marita un Vija, esat vnk malači - ja būtu tikai vienai no jums, es laikam līdz sugai neaizrāpotu. Atslēgas aizveda neceļos, šī suga man pat nebija izskatīšanā. Bet apmierinoša varianta nebija. Ķēros beigās pie Nannengas un tur aizveda uz pareizo sugu. To, ka abas viena suga, lai arī kājiņas katrai citā krāsā, pateica sporas - pārāk jau līdzīgas bija :). Un te viscaur - gan balts, gan dzeltens iespējams. Bet kamēr rāpoju pa nepareiziem ceļiem, pierakstīju iespējamos līdzīgos variantus, kas varbūt var noderēt citreiz. Ir vairākas līdzīgas sugas, kam galviņa dzeltena. Te atlasītas līdzīgākās (ko izdevās atrast), salīdzinu sporu izmērus, rakstu, kapilīcija mezglus un kājas krāsu visām. Physarum albesces izrādās pēcsniedzīte, to neapskatu. Šajā novērojumā: apaļa galviņa, sporas 10-12 µm, dīgļa poras puse gaišāka; kapilīcija mezgli balti un dzelteni, kāja dzeltena, dzeltenoranžīga. Citas vizuāli līdzīgas sugas ar kārpainām sporām: Craterium aureum 8-10µm, mezgli dzelteni, kāja sarkanoranža vai sarkanbrūna, galviņa drīzāk vertikāli garena, kaut var būt apaļa Physarum melleum 7,5-10 µm, ar tumšāku kārpu grupām; mezgli balti vai gaiši olīvdzelteni; kāja balta, var būt oranžīga, brūngana Physarum flavidum 11-13 µm, mezgli balti vai krēmkrāsas, kāja brūngana (oranžbrūna, sarkanbrūna), bet galviņa ar oranžsarkanu apakšu Physarum citrinum 8-12 µm, bet ar tumšākām kārpu grupām (Stephenson: 8-10µm; tumšākas grupas nav minētas), mezgli spilgti dzelteni, kāja dzeltena, apakšā oranžbrūna Physarum oblatum 9-12 µm, dažreiz ar kārpu grupām vai ar gaišāku dīgļa poras pusi, mezgli balti un dzelteni; kāja oranžbrūna līdz sarkanbrūna; bet galviņas apakša tumšāka (oranž- vai sarkanbrūna) Physarum auripigmentum (8-)9-10(-11) µm, mezgli spilgti dzelteni, kāja oranžsarkana


Osis 29.septembris, 18:31

Paldies Edgar!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts