Pagājušā gada vasara bija jau 25. lauka darbu sezona kopš pirmo 20 būru izlikšanas zaļajām vārnām Coracias garrulus Pierīgā, ko vēl gadu iepriekš iedvesmoja Gada putna pasākumi (1998). Līdz šim par zaļo vārnu stāvokli Latvijā esam ziņojuši galvenokārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) žurnālā "Putni dabā" – nesenāko rakstu var skatīt 86. laidiena (2019/3–4) 36.-40. lpp. Te piedāvāju īsu atskatu uz svarīgākajiem vērojumiem un atziņām par 2023. gadu.

Gredzenota zaļā vārna Coracias garrulus 28.06.2023. Garkalnes mežos. Foto: Edgars Trops

Kopš 2005. gada zaļo vārnu ligzdošana ir zināma tikai Pierīgā, citur valstī tā, acīmredzot, ir izzudusi. Līdz ar to visi lauka darbi – būru pārbaudes, apdzīvoto ligzdu aizsardzība pret postījumiem, mazuļu gredzenošana un pieaugušo putnu gredzenu nolasīšana mūsdienās notiek vienīgi Ādažu poligonā, Garkalnes un Silakroga apkārtnes mežos.

Pierīgā 2023. gadā vismaz reizi tika pārbaudīti apmēram 160 zaļajām vārnām piemēroti būri. Zaļās vārnas ligzdoja 10 būros, vēl pa vienai ligzdai atrastas pupuķiem domātā būrī un dabiskā dobumā. Pavisam šajā vasarā bija zināmas 12 apdzīvotas ligzdas – par divām vairāk nekā 2021. un 2022. gadā. Tomēr ligzdojošo zaļo vārnu skaitam ilgākā laikā aizvien ir nosliece samazināties – pēc augstākās atzīmes sasniegšanas 2011. gadā ir turpinājies ligzdu skaita kritums (1. attēls).

1. attēls. Zināmo zaļo vārnu ligzdu skaits Pierīgā (1998–2023).

Straujāk ir sarukusi Garkalnes mežu populācija – iespējams, agrāko sausieņu klajumu aizaugšanas un apbūvēšanas dēļ. Atlikušās zaļās vārnas pārceļas uz ligzdošanu pie izcirtumiem ārpus lieguma, taču piemēroti barošanās apstākļi tur izzūd pēc dažiem gadiem, kad sakuplo jaunaudzes. Tikmēr daži Ādažu poligonā ligzdojošie pāri ik pa laikam cieš no traucējumiem perēšanas laikā, un ligzdošanas sekmes te ir caurmērā zemākas nekā citur.

Astoņas no 12 šogad apdzīvotajām zaļo vārnu ligzdām bija sekmīgas, kopā apgredzenoti 28 mazuļi (vid. 2,3 mazuļi apdzīvotā un 3,5 mazuļi sekmīgā ligzdā). Divos no četriem dējumiem Ādažu poligonā neizšķīlās neviens mazulis, varbūt traucējumu dēļ. Līdzīgi, bez skaidra iemesla tālāk par olām netika viena ligzda Garkalnes mežos, bet citā būrī netālu – gāja bojā mazi mazuļi.

Gredzenu nolasīšanai pie ligzdām veiksmīgi novērotas 19 no 24 pieaugušajām zaļajām vārnām. Divas no tām bija negredzenotas, pārējiem 17 putniem pa gabalu nolasīti vietējas izcelsmes krāsu gredzeni. Vecākajai ligzdotājai 2023. gadā bija 9 gadi, visvairāk ligzdotāju (n=5) bija divus gadus veci, bet vidējais gredzenoto pieaugušo zaļo vārnu vecums bija 4,2 gadi.

Iespējams, arī abi negredzenotie putni ir savulaik šķīlušies kādā neatrastā ligzdā tepat Pierīgā, nevis ieceļojuši no citām valstīm. Visā 19 gadus ilgajā gredzenu nolasīšanas laikā ir pierādīts tikai viens tālāks zaļo vārnu pārcelšanās gadījums – 2006. gadā būrī pie Silakroga gredzenota zaļā vārna 2009. un 2010. gadā ligzdoja Lietuvas dienvidos. Arī tur jau kopš 2011. gada notiek mazuļu gredzenošana ar krāsu gredzeniem un gredzenu nolasīšana vietējiem ligzdotājiem. Tomēr neviens no putniem, kas iezīmēti aptuveni 350 km attālajos dienvidu kaimiņos, pie mums nav redzēts. Visas pieaugušās zaļās vārnas ar gredzeniem, kas kopš 2005. gada vismaz reizi novērotas Pierīgā (ap 200 putnu), ir šķīlušās tepat – Garkalnes, Silakroga vai Ādažu apkārtnē.

Pagājušajā vasarā jau astoto gadu pēc kārtas Pierīgā darbojās tiešraides kameras no būra, ko apmeklēja vismaz sešas dažādas zaļās vārnas, tomēr ligzda šoreiz palika neapdzīvota. Kopsavilkumu par tiešraidē redzēto un Dabasdatu forumā iemūžināto var lasīt atsevišķā Aijas Ceplišas apkopojumā tepat, bet izvērstāk – foruma lappusēs.

Piesaucot Dabasdatus, te par zaļajām vārnām 2023. gadā ziņoti deviņi gadījuma rakstura novērojumi. Astoņi no tiem – jau zināmo Pierīgas ligzdu tuvumā, bet viens pavisam ārpus šīs atradnes, patālu uz dienvidaustrumiem. Tur vienu zaļo vārnu Līvānu-Preiļu ceļa malā uz vadiem 21.06.2023. nofotografēja Jānis Skrinda. Novērojumam pievienotajos attēlos bija neskaidri saskatāms plastmasas gredzens (2. attēls). Par laimi, to izdevās nolasīt vienā no pilnās izšķirtspējas bildēm. Tas izrādījās balts gredzens ar burtiem "HV" – uzlikts 16.07.2022. lielākajam no četriem mazuļiem būrī pie Silakroga (136,7 km attālumā).

2. attēls. Netālu no Līvāniem 21.06.2023. sastaptā zaļā vārna. Foto: Jānis Skrinda

Ticami, ka Līvānu apkārtnē redzētā viengadniece bija neligzdojošs klejotājs. Šādu novērojumu ārpus Pierīgas ligzdu apkārtnes ir ļoti maz, katrs no tiem ir īpaši vērtīgs, un visiem šādiem putniem ir vērts mēģināt saskatīt gredzenus. Reti kurai zaļajai vārnai mūsdienās Latvijā to nav.

Jau ceļošanas laikā, 2023. gada augustā, trīs citas Latvijā gredzenotas zaļās vārnas novērotas un nobildētas Lietuvā. Interesanti, ka viens no šiem putniem ar baltu gredzenu "HU" izrādījās viengadnieks no tās pašas 2022. gada ligzdas, no kuras jau pieminētā pie Līvāniem redzētā zaļā vārna "HV". Pierīgā 2023. gadā ne "HU", ne "HV" nebija manītas, atšķirībā no abiem pārējiem Lietuvā sastaptajiem pieaugušajiem putniem. Cits šī gada jūlijā Garkalnes mežos gredzenots jaunais putns augustā atrasts beigts ceļa malā Polijas ZA daļā (3. attēls).

3. attēls. Pirmās ceļošanas laikā bojāgājusi Latvijas zaļā vārna Polijā 12.08.2023. Foto: Jan Szymon Gołowacz

Jaunākās ziņas par tuvākajās kaimiņu zemēs ligzdojošo zaļo vārnu skaitu joprojām nav iepriecinošas. Pagājušajā gadā Lietuvā bija zināmas tikai astoņas ligzdas – visas vienā apvidū pašos valsts dienvidos pie Baltkrievijas robežas. Stāvoklis Polijā ir vēl bēdīgāks – par spīti ilgstošiem mēģinājumiem balstīt un glābt pēdējos zaļo vārnu pārus, tur 2023. gadā bija zināmas tikai četras apdzīvotas ligzdas. Tātad abās valstīs kopā tieši tikpat maz pāru, cik Pierīgā. Pavisam – 24 zināmas ligzdas visā atlikušajā sugas izplatības ziemeļu nomalē starp Karpatu kalniem un Somu līci (ieskaitot Igauniju, kur zaļās vārnas neligzdo kopš 2011. gada).

Skaidrs, ka nākotnes izredzes atlikušajām zaļo vārnu populācijām šajā reģionā ir trauslas. To ir maz, tās ir niecīgas, sarūkošas un putnu apmaiņa starp tām netiek novērota. Pat labie jaunumi par skaita augšupeju un tūkstošos pāru mērāmām populācijām viņpus Karpatiem (Ungārija, Rumānija, Serbija, atjaunojusies ligzdošana Slovākijā) nenozīmē cerību Latvijas zaļajām vārnām. Izskatās, ka jauni ieceļotāji (un gēni) no citām populācijām Pierīgu nesasniedz. Tā paliek kā maza, savrupa zaļo vārnu sala.

Te nāk prātā atmiņas par pēdējām Zviedrijas zaļajām vārnām, kas līdz 1967. gadam ligzdoja Fores salā (Fårö), Gotlandes ziemeļos, Baltijas jūrā. Ar mūsdienu Pierīgas zaļo vārnu atradnes mērogiem salīdzināmā platībā un nieka 150 km attālumā no Kurzemes krastiem to skaits Forē 1951. gadā sasniedza 14 pārus un tad 17 gadu laikā nokrita līdz pēdējiem diviem (4. attēls). Kopš tā laika Zviedrijā zaļās vārnas vairs nav ligzdojušas. Kas notika tālāk Latvijā, mēs jau aptuveni zinām. Pagaidām atliek sekot turpinājumam un pēc iespējas novilcināt Latvijas zaļo vārnu stāsta pēdējo cēlienu.

4. attēls. Ligzdojošo zaļo vārnu pāru skaits Fores salā, Zviedrijā (1936-1967; avots: Rignell M. 2014. Den blå juvelen på Fårö. Vår Fågelvärld 6.2014: 14-19).

Pateicības

LOB zaļo vārnu programmas vārdā pateicos visiem palīgiem un atbalstītājiem aizvadītajā gadā! Ādažu poligonā zaļo vārnu būru pārbaudes 2023. gada vasarā rīkoja Agnis Bušs, tajās piedalījās arī Juris Beitiņš, Viesturs Ķerus, Iveta Pērkone, Magdalēna Grosberga (VAMOIC) un Didzis Jurciņš (NBS). Silakroga un Garkalnes būrus pārbaudīt palīdzēja Juris Beitiņš un Aleksejs Ivanovs. Pie dobuma ligzdas kāpa Aivars Petriņš, mazuļu gredzenošanā piedalījās Vivianna Maria Stanislavska. Pieaugušos putnus gredzenu nolasīšanai fotografēja Edgars Trops, Žanis Isajevs, Jānis Ķuze, Edgars Smislovs, Atis Ļahs, Zane Gradinārova, Egils Kazubiernis, Baiba no Dabasdatu foruma, Miks Stūrītis, Aleksejs Ivanovs un Valdis Zariņš. Par saviem zaļo vārnu novērojumiem Dabasdatos pagājušajā gadā ziņoja Margarita W, Līga Perro, Artūrs Bogorodickis, Jānis Skrinda, Atis Ļahs, Edgars Trops, Zane Gradinārova, Zigurds Krievāns. LOB zaļo vārnu programmai 2023. gadā ziedojusi Margarita Baltā. Pateicos par atbalstu arī kolēģiem no SIA "Rīgas meži", īpaši Gaujas mežniecībai un personiski mežzinim Andrim Upeniekam un mežsargam Ventam Arnim. Paldies arī aktīvākajiem tiešraides vērotājiem un notikumu atzīmētājiem Dabasdatu forumā (sk. 22.12.2023. publicēto Aijas Ceplišas ziņu tepat), īpaši Ilzei Bojārei par foruma lappuses uzraudzīšanu.

Edmunds Račinskis

2023-12-31

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.