Aktīvie lietotāji: 296 Šodien ievadītie novērojumi: 17 Kopējais novērojumu skaits: 2168669
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vai vērojama afalīnu invāzija?
Pievienots 2019-03-05 16:05:55

Ja kāds pirms diviem mēnešiem man būtu teicis, ka nākamos divu mēnešus Latvijas piekrastes ūdeņos uzturēsies divas vai pat trīs afalīnas, ko apliecinās 8 publiskotas (noslēpumā nepaturētas) ziņas par novērošanu [1], es vismaz pie sevis būtu nodomājis, vai teicējam viss ir kārtībā ar galvu.


1. attēls. Afalīna pie Mangaļsalas 2019. gada 27. februārī. Foto: Igors Deņisovs

Man zināmajos vēstures "annāļos" ierakstīts, ka dzīvas afalīnas iepriekš Latvijas piekrastē redzētas vairāk nekā pirms 100 gadiem, t.i. 1909. gada 24. jūlijā – divas pie Kauguriem [2]. Ja vēsturē atskatās kādreizējās Kursas robežās, izlasāmas ne tik senas ziņas. 2015. gada 14. augustā divas Atlantijas afalīnas Tursiops truncatus truncatus peldējušas aptuveni 500 metru attālumā no Klaipēdas delfinārija [3,4], kurā tā apmeklētājus izklaidē un pat ārstē afalīnas T. t. ponticus no Melnās jūras [5]. Neklātienē bija satikušās divas afalīnu pasugas. Tā kā pasugu izdalīšana parasti ir liels pētnieku strīdu objekts, par to vairāk neko. Tikai piebildīšu, ka Melnās jūras afalīnas, kuru šovu man bija izdevība redzēt Batumi delfinārijā, esot augumā mazākas par Atlantijas radiniecēm. Vēl piebildīšu, ka afalīnas ir viena no zināmākajām un plašāk izplatītajām delfīnu sugām, kas apdzīvo okeānu un jūru mērenās joslas, subtropu un tropu ūdeņus [6,7].

Vēl Lietuvas jūras ziņu portālā Albatrosas.lt [8] rakstīts, ka 2007. gadā 25. jūlijā jūras festivāla atklāšanas laikā zvejnieki nofilmējuši pieaugušu afalīnu kopā ar jaunu dzīvnieku. Šos video pierādījumus gan neesmu redzējis. Toties internets glabā pierādījumus, ka "brāļi lietuvieši" Latvijā zog ne tikai traktorus [9]. Viņi tikuši arī pie Latvijas krastā izskalotas, beigtas afalīnas (2. attēls) atklājēju goda: "1998 m. rugpjūčio 3 d. prie Papės, už maždaug vieno kilometro nuo Lietuvos sienos, surasta 4 metrų ilgio 400 kg svorio Atlanto afalinos (Tursiops truncatus Montagu 1821) maita. … Maitą apžiūrėję Lietuvos jūrų muziejaus delfinariumo darbuotojai Žilvinas Kleiva, Arvydas Vaišvila ir Arūnas Grušas" [8].


2. attēls. Kurzemes jūras krastā izskalota afalīna. Foto: Alfonso Mažūno

Ceturtā jeb hronoloģiski pirmā reize, iespējams, bijusi vēl senākos laikos, t.i. 1782. gada septembrī, kad pēc vētras (līdzīgi kā 1998. gadā) viena afalīna atrasta izskalota pie Buļļiem [2].

No kurienes afalīnas pie mums ierodas? Katrā ziņā tās nav pastāvīgas Baltijas jūras iemītnieces. Par īstenu mūsu jūras iemītnieku uzskata tikai cūkdelfīnu Phocaena phocaena, kas kādreiz regulāri uzturējies arī Latvijas piekrastē [10]. Starp citu, nesen noskaidrots, ka "smalko zobiņu" ornaments, kāds bieži sastopams uz vidējā neolīta keramikas no piejūras apmetnēm Latvijā un Igaunijā, ir iespiests ar cūkdelfīna zobu spiedogu [11]. Kā atklāts cūkdelfīnu akustiskā monitoringa laikā no 2011. līdz 2013. gadam [12], tie joprojām pa retam iepeld mūsu teritoriālajos ūdeņos (3. attēls). Visticamāk, cūkdelfīni paliek cilvēka acij neredzami, vai arī zvejnieki cītīgi pilda savu solījumu par cūkdelfīniem nekad nevienam vairs nestāstīt. Bet tas jau ir cits stāsts.


3. attēls. Cūkdelfīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Baltijas jūrā (https://www.ascobans.org/en/news/sambah-project-releases-population-estimate-and-identifies-breeding-area-baltic-harbour).

Ja ieskatās relatīvi līdzīgā kartē (4. attēls), kas atspoguļo 2016. gada afalīnu vizuālo uzskaišu rezultātus Atlantijas okeāna Eiropas daļā gan no lidmašīnām, gan no kuģiem, redzams, ka šo delfīnu relatīvais blīvums Ziemeļjūrā, t.i., pie mums novēroto dzīvnieku vistuvākajā potenciālās izcelsmes vietā, ir relatīvi zems. Pat attiecībā uz Dānijas piekrastes ūdeņiem afalīna tiek pieskaitīta retajiem delfīniem. Tā ir etāka par cūkdelfīnu un otru tur biežāk sastopamo delfīnu sugu – baltpurna jeb baltsnīpja delfīnu Lagenorhynchus albirostris [13] (vairāk par latviskajiem delfīnu nosaukumiem – raksta beigās).


4. attēls. Afalīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Atlantijas okeāna ZR daļā (https://synergy.st-andrews.ac.uk/scans3/files/2017/04/SCANS-III-design-based-estimates-2017-04-28-final.pdf).

Viens no Dānijas zinošākajiem jūras zvēru pētniekiem Kārlis Kristiāns Kince (Carl Christian Kinze) uzskata, ka afalīnu sastopamība Atlantijas okeāna Eiropas daļā ir mainīgs lielums. Šis mainīgums ietekmē afalīnu ceļošanu ārpus galvenā izplatības apgabala. Piemēram, līdz 1950. gadam afalīnu bijis relatīvi daudz Ziemeļjūras dienviddaļā, un šī afalīnu populācijas daļa varēja "piegādāt" klejotājus gan Dānijas piekrastes ūdeņiem, gan Baltijas jūrai. Kopš 20. gs. beigām pieaug Skotijas piekrastes ūdeņos mītošo afalīnu skaits. Iespējams, šobrīd šis apgabals ir afalīnu "donors" Dānijas piekrastes ūdeņiem un Baltijas jūrai (5. attēls) [14].


5. attēls. Afalīnu sastopamība Rietumeiropas piekrastes ūdeņos un to iespējamie migrāciju ceļi uz Baltijas jūru (Kinze, Thøstesen, 2016).

Dabasdati.lv "lielais brālis" – Pasaules dabas novērojumu portāls (the Global Biodiversity Information Facility https://www.gbif.org/) glabā ierakstu, ko veicis Rasmuss Straks (Rasmus Strack) un kas liecina, ka viņš 2018. gada 11. novembrī novērojis Tursiops truncatus jeb "Lielaa-iuras-tsuuka (In Latvian)" Zēlandes ZR piekrastē – vietā, kas saucas Lumsås Nordstrand. Delfīns peldējis austrumu virzienā. Pēc mēneša, 9. decembrī Jakobs Ersons (Jakob Erson), esot uz prāmja, uz īsi brīdi ieraudzījis afalīnai līdzīgu delfīnu Ēresundā [15]. 30. decembrī pie Vladislavovo (Władysławowo) ostas peldoša afalīna iemūžināta video un noglabāta “jūtūbē” [16]. Cits novērotājs ziņojis, ka tai dienā redzējis divus delfīnus ostas teritorijā [17]. Vai šie notikumi ir saistīti? Visticamāk, ka nē. Savukārt novērojumus Latvijā ļoti gribētos "sasiet" ar afalīnu pie Vladislavovo. Uz to vedina arī delfīna novērojums 4. janvārī Gdaņskas līcī pie Gdiņas [17]. Par to, ka šoreiz delfīns (varbūt pat trīs delfīni) papeldējuši Lietuvai garām nepamanīti, nebūtu jābrīnās. Lietuvas ziņu portālam Delfi.lt toties nav palikusi nepamanīta afalīnas ierašanās Liepājas ostā [18].

Atliek tik gaidīt, vai mūsu ciemiņi vēl kādam dos ziņu par savu klātbūtni un vai mēs uzzināsim, uz kurieni afalīnas dosies (varbūt jau devušās) pēc Latvijas apmeklējuma. Varbūt viņas atkārtos sugas brāļu vai māsu ceļojumu pa Baltijas jūru 2015. gadā. Togad daudzu Baltijas jūru aptverošo valstu ziņu portāli sacentās ziņošanā par redzētajām afalīnām. Pētnieku domas par to, cik afalīnu togad ceļoja pa Baltijas jūru, protams, dalās. Varbūt pat sešas, kā to ziņo zviedru žurnālists [19], atsaucoties uz Kolmårdens zoodārza zvēru, t.sk. delfīnu ekspertu Matsu Amundinu (Mats Amundin). Rakstam par Zviedrijas piekrastes ūdeņos novērotajām afalīnām pievienota bilžu sērija par to, kā tās izklaidē kajakotājus.

Protams, nav arī zināms, vai nākamajos gados novērotās afalīnas ir tās pašas, t.i. vai viņas atkārto savus ceļojumus, vai arī Baltijas jūrā ieradušās citas ceļotājas. Vācu jūras biologs Boriss Kuliks (Boris Culik), kurš kopš 1996. gada iesaistījies arī delfīnu un vaļu pētniecībā, paudis viedokli, ka afalīnu ieklejošanu pamudinājusi sāļo Atlantijas okeāna ūdeņu ieplūšana Baltijas jūrā 2014.-2015. gadā [20].

Vācieši bijuši arī čakli karšu sastādītāji, kurās mēģināts dokumentēt afalīnu novērojumus Baltijas jūrā (6., 7. attēls). Cik labi viņiem tas izdevis, novērtējiet paši, salīdzinot abas Vācijā tapušās kartes savā starpā un ar citviet zīmētajām (8., 9. attēls).


6. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gadā un 2016. gada pirmajos mēnešos (http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln).


7. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015.-2018.gadā (https://de.whales.org/wale-delfine/artenschutz-und-forschung/deutschland/).


8. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada jūlijā-augustā (https://www.tvn24.pl/pomorze,42/delfiny-butlonose-w-zatoce-gdanskiej,570306.html).


9. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada augustā-septembrī (https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine).

Ļoti iespējams, ka 2015. gada vasaras beigās vismaz divas afalīnas papeldējušas garām Latvijai, iepeldējušas Veinameri jeb Monzundā, kur 26. augustā atrādījušās burātājiem pie Hāpsalu, un vēl pēc dažām dienām, 1. septembrī, ļāvušās tikt iemūžinātām video jau pie Zviedrijas krastiem (9. attēls) [21, 22].

Dīvaini, ka 7. attēlā redzamajā kartē, kuras oriģināls atrodams labdarības organizācijas Whale and Dolphin Conservation mājaslapā, nav norādes uz vēl vienu ar Ķīles fjordu saistītu novērojumu kopumu – to, kas piefiksēts gadu vēlāk, 2016. gada septembrī, kad vairākas dienas no vietas viena afalīna piesaistīja daudzu ziņu portālu un vēl vairāk aculiecinieku uzmanību. Ziņu portāls Kieler Nachrichten ievietojis veselu fotoreportāžu par to, kā šī afalīna izklaidē peldēšanos un citādus ūdenspriekus baudošus cilvēkus (10. attēls) [23]. Hm, kā būtu, jā peldsezona tagad būtu pie mums?


10. attēls. Afalīnas izklaides Vācijā, Ķīles fjordā (http://www.maz-online.de/Nachrichten/Panorama/Ein-Delfin-verzaubert-Kiel).

Ko afalīnas meklēja pie mums, ja izklaides tām nebija prātā? Atbilde, visticamāk, rodama Raimonda S. divās ļoti veiksmīgi uzņemtajās bildēs, kurās iemūžināta afalīnas maltīte. Delfīni meklējuši un atraduši bagātīgi klātu pusdienu galdu. Māris Plikšs, pieredzējis zivju pētnieks, apskatījis šīs bildes, sliecas domāt, ka afalīna maltītei izvēlējusies kādu taimiņu vai zandartu. Tieši tagad esot laiks, kad taimiņi, arī lai barotos, uzturoties Rīgas līča dienviddaļas piekrastes seklajos ūdeņos.


11. attēls. Afalīna barojas. Foto: Raimonds S.

Nobeigumā vēl par delfīnu latviskajiem nosaukumiem. Jāatzīst, ka mūsu priekšteči saprotamu iemeslu dēļ nekādu lielo mantojumu ar īsti latviskiem nosaukumiem nav atstājuši. Ja nu kādam ir bijusi vajadzība vēstīt par kādu delfīnu vai vali, tā nosaukšanai parasti izvēlēts atdarinājums vai tulkojums no citas valodas. Reizēm veiksmīgāk, reizēm mazāk veiksmīgi. Tādēļ šoreiz mans "draudzīgais aicinājums", it īpaši žurnālistiem: lūdzu nesauksim delfīnus ar zinātnisko nosaukumu Tursiops truncatus par pudeļdeguna delfīniem. Šis vārds labāk piestāv citai delfīnu sugai ar zinātnisko apzīmējumu Hyperoodon ampullatus [24, 25]. Lai gan vēl precīzāk tos būtu saukt par pudeļgalvas delfīniem. Jo, vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par degunu (latīņu: nasus) – anatomisku izvirzījumu virs mutes [26]? Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies pudeļgalvas delfīns atrasts izskalots krastā ne tik sen (2013. gada novembrī) un ne tik tālu no Latvijas – Polijā [27, 28].

Ja delfīnus Tursiops truncatus negribas saukt par afalīnām, var jau lietot to seno (sākotnējo?) nosaukumu – lielā jūŗas cūka [29] (ar ŗ burtu!) Pasaules dabas novērojumu portāls šo nosaukumu ne pārāk veiksmīgi norakstījis. Lielā un mazās jūŗas cūka, t.i. cūkdelfīns, ir pēc skata ļoti līdzīgas.

Vēl par raksta sākumā pieminētajiem baltpurna jeb baltsnīpja delfīniem Lagenorhynchus albirostris. Vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par purnu – galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm [30]? Manuprāt, tas vairāk vai mazāk smailais izvirzījums delfīnu galvas priekšā atgādina to, ko mēs saucam par snīpi – caurulītes veida sašaurinātu daļu traukam, pa kuru (no kā) lej šķidrumu [31]. Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies baltsnīpja delfīns novērots un nofotografēts ne tik sen (2008. gada septembrī) un ne tik tālu no Latvijas – pie Tallinas [32].

Kad un kurš no delfīnu un vaļu "bandas" atkal pagodinās Latviju ar savu vizīti – tas, kā parasti, ir atklāts jautājums. Izskatās, ka Dabasdati.lv ziņotāji ir gatavi šādu ciemiņu vizītei.

Informācijas avoti

1. Novērojumu dati:

    27.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas jūrā (Igors Deņisovs, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Ilona Gaile, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Tatjana Miziņenko, foto)

    25.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Gita Niedra, foto un video)

    24.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Raimonds S. , foto)

    16.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 2, Mangaļsalas mols (Ieva Mārdega, foto)

    11.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, pie Skultes (makšķernieki, video)

    10.01.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Liepājas osta (Oskars Kadeģis, video)

2. Schweder G. 1910. Zahnwale im Rigaer Meerbusen. Korrespondenzbl. des Naturf.-Vereins zu Riga, Bd.53, S. 43-50.

3. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/571639-pie_klaipedas_jura_maniti_delfini

4. http://grynas.delfi.lt/gamta/neitiketina-baltijos-juroje-prie-klaipedos-selsta-delfinai.d?id=68734414

5. https://muziejus.lt/en/paslaugos/dolphins

6. Culik, B. M. 2004. Review of small cetaceans. Distribution, Behaviour, Migration and Threats. UNEP/CMS Secretariat, Bonn.

7. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pude%C4%BCdeguna_delf%C4%ABns

8. http://www.albatrosas.lt/Banginiu-apsilankymai-Baltijoje-pazenklinti-tragizmu-ir-nezinomybe-p646.html#.XHhIeIgzZPY

9. https://www.delfi.lv/news/national/criminal/traktorus-zemgale-un-kurzeme-zagusi-organizeta-grupa-no-lietuvas-secina-policija.d?id=49689851

10. http://www.videsvestis.lv/cukdelfiniem-draud-izmirsana/

11. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_ LVIZ_2016_1.pdf

12. http://www.sambah.org/Methods.htm

13. http://hvaler.dk/onewebmedia/Hvidn%C3%A6ser%20i%20Danmark.pdf

14. Kinze, C.C. & C.B. Thøstesen 2016: ”Flipper” på besøg i Danmark. Tilbageblik på øresvinets (Tursiops truncatus) færden i danske farvande. Sjæk’len 2015, Årbog for Fiskeri- og Søfartsmuseet: 99-111.

15. http://www.valar.se/2018/12/09/ny-oresvin-i-oresund/

16. https://www.youtube.com/watch?v=QEFtRHzT21s&t=34s

17. http://morswin.pl/2019/01/07/wladyslawowo-przyciaga-delfiny/

18. https://www.delfi.lt/grynas/gamta/baltijos-juroje-pastebetas-delfinas.d?id=80074007

19. https://www.expressen.se/kvallsposten/sa-klarar-delfinerna-hostkylan-i-ostersjon/

20. http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln

21. https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine

22. https://www.norrteljetidning.se/artikel/norrtalje-kommun/tv-delfinshow-i-grisslehamn

23. http://www.kn-online.de/Mehr/Bilder/Bilder-Kiel/Fotostrecke-Delfin-vor-Kiel-Holtenau

24. https://www.ascobans.org/sites/default/files/publication/ASCOBANS_Leaflet2009 _LA_1.pdf

25. https://www.ascobans.org/en/species/hyperoodon-ampullatus

26. https://lv.wikipedia.org/wiki/Deguns

27. http://www.hel.ug.edu.pl/aktu/2013/wal_butelkonosy.htm

28. http://www.iop.krakow.pl/Ssaki/gatunek/189

29. Rupeiks Fr. 1936. Latvijas zvēri. Valtera un Rapas A/S apgāds, Rīga.

30. https://lv.oxforddictionaries.com/definition/PURNS

31. https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/snipis

32. https://www.postimees.ee/36198/eesti-vetesse-eksinud-delfiin-voib-hukkuda

 

Valdis Pilāts

2019-03-05

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Strix uralensis - 2025-05-29 apogs apogs
Tetrao urogallus - 2025-05-26 Papiņš
Coenonympha pamphilus - 2025-05-28 guta7
Papilio machaon - 2025-05-28 guta7
Coleoptera sp. - 2025-05-28 guta7
Elateridae sp. - 2025-05-29 guta7
Vespa crabro - 2025-05-28 guta7
Nezināms
Ignotus
@ mardzh
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 28.maijs, 23:07

Pētereņu sfings (Hemaris tityus).


Vīksna 28.maijs, 20:26

Naktstauriņš - sfings, varbūt pētereņu, līdzīgs arī sausseržu, speci vairāk zin.


a.b 28.maijs, 20:23

Visi trīs vienādi balti ?


a.b 28.maijs, 20:23

Baltais taču ?


AtisL 28.maijs, 18:28

Mazākais apakšā.


a.b 28.maijs, 18:00

Vīsi ļoti līdzīgi. Kurš no četriem ir zīda?


W 28.maijs, 17:50

Uģi, paldies!


spiigana 28.maijs, 14:09

Aizmugurējai kājai palielinot izskatās, ka gredzenam cipari 20, 29 vai 28, bet skaidri diemžēl neredz nevienā bildē.


spiigana 28.maijs, 13:05

Nu jā, laikam vēlamo pieņēmu par esošo, lielo nekad neesmu satikusi, kamēr ar brūnajām pilni faili... Paldies!


ekologs 28.maijs, 12:38

Joslainais ādgrauzis (Dermestes lardarius).


kamene 28.maijs, 10:34

Paldies, Mārtiņ, par sarkanacēm!


kamene 28.maijs, 10:26

Paldies!


Vīksna 28.maijs, 10:08

Paldies !


ekologs 28.maijs, 09:41

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 28.maijs, 09:39

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Vīksna 28.maijs, 09:38

Paldies !


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Arī par šo paldies!


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Ak tā, paldies, Uģi!


megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


ekologs 27.maijs, 13:40

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


dziedava 27.maijs, 12:54

Varbūt ir skats pa lielāku gabalu? Varētu būt sprodzīte, bet mazliet dīvains skats.


dziedava 27.maijs, 12:52

Attīstība netika novērota? Tas ir pats sākums, sugu no tā diemžēl nevarēs noteikt.


ekologs 27.maijs, 11:36

Lapgrauzis (Donacia sp.).


ekologs 27.maijs, 11:33

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 27.maijs, 11:29

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ivars Leimanis 27.maijs, 10:29

Oki, skaidrs, "mīklaina" suga. :) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.maijs, 10:10

Arī. Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


nekovārnis 27.maijs, 10:09

Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:53

Un šis?


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:51

Kāpēc šis ir īpaši interesats? Ar ko izceļas uz pārējo fona?


ekologs 27.maijs, 07:46

Vilkzirneklis Pardosa sp. Iespējams Pardosa amentata.


ekologs 27.maijs, 07:34

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 27.maijs, 07:32

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 27.maijs, 07:29

Zilais praulenis (Platycerus caraboides).


ekologs 27.maijs, 07:26

Mitrene tā nebūs. Kādas līķvaboles kāpurs gan.


Ziemelmeita 27.maijs, 06:44

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 27.maijs, 06:43

Paldies, Julita!


VijaS 26.maijs, 21:30

Paldies, Renāt! Vai šo tā droši var atšķirt no Collema flaccidum, kuru es atradu janvārī līdzīgā vietā un par kuru vēl FB bija diskusija?


ekologs 26.maijs, 20:23

Jā, akmeņu lamene tā nebūs. Manuprāt vairāk atbilst tīruma kamenei (Bombus pascuorum).


VitaS 26.maijs, 19:54

Akmeņu kamene tā nebūs. Tām sarkans vēdera gals.


IlzeP 26.maijs, 16:13

Man izskatās pēc brūnās čakstes tēviņa


guta7 26.maijs, 14:38

Paldies, Artur, par palīdzību noteikšanā!


ekologs 26.maijs, 11:44

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 26.maijs, 11:43

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


spiigana 26.maijs, 09:30

Mīņājos ar šo čaksti, varbūt kāds gudrāks var pēc bildes noteikt. Man liekas, ka vajadzētu būt lielajai, jo lidojumā bija ļoti balta un savādāka kā ļoti bieži redzētās brūnās. Vispār izskatījās savādāka. Bet mani mulsina tumšā zemaste un arī tas tumšums uz pieres, kas nav ne vienai, ne otrai, bet neizskatās arī pēc ēnas. Ļoti gribētos noteikti, ja iespējams.


spiigana 26.maijs, 09:27

Varētu būt arī tā, nomainīju uz nenoteikti kāpelētājķauķi. Ja viņš tur vēl būs, mēģināšu noprecizēt pēc balss :) .


Durkts 26.maijs, 08:39

pateicos


ekologs 25.maijs, 23:16

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 25.maijs, 23:13

Prusaks (Ectobius sp.)


ekologs 25.maijs, 23:12

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


ekologs 25.maijs, 22:31

Manuprāt, līķvabole (Silpha obscura).


ekologs 25.maijs, 22:18

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


angel 25.maijs, 22:17

Paldies!


forelljjanka 25.maijs, 22:05

Projekcija īsa,masīvs knābis,nevar izslēgt krūmu.Dziesma tāda līgana,plūstoša pretstatā purva saraustītajai ar daudzu sugu putnu balsu iepīšanu,tipiski bezdelīgas brīdinājums un c.


Lemmus 25.maijs, 20:57

Paldies par komentāru,Raivo!


megere 25.maijs, 17:57

Paldies.


spiigana 25.maijs, 12:29

Neesmu pilnīgi pārliecināta, bet dziesma likās tāda kā putni.lv (un Merlins arī teica, ka purva).


Siona 25.maijs, 09:14

Liels paldies! :)


Siona 25.maijs, 09:13

Paldies! :)


ekologs 25.maijs, 00:33

Viennozīmīgi Skrejvabole (Panagaeus sp.). Manuprāt, atbilst Panagaeus bipustulatus.


ekologs 25.maijs, 00:25

Lēcējzirneklis (Heliophanus flavipes).


CerambyX 24.maijs, 23:52

Gan jau kāda deformācija/trauma attīstības laikā


Bekuvecis 24.maijs, 22:31

Apstiprinu - ir. Nenormāli agri!


bog288 24.maijs, 21:27

parastā sērpiepe


BI 24.maijs, 20:40

Horvāti vēl neko nav atbildējuši


adata 24.maijs, 19:54

Man sanāca gada sēne, pie cepurītes kātiņš zaļš. Ja kļūdos, labojiet.


a.b 24.maijs, 16:37

https://dabasdati.lv/lv/observation/m8f1ve94a9cik6tjf9lfl915e6/


ekologs 24.maijs, 13:59

Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis).


megere 24.maijs, 13:28

Baltpieres zoss.


megere 24.maijs, 13:14

Vai tik nebūs pļavas silpurene.


dziedava 24.maijs, 12:00

Tas bija tieši zemsedzē, ne uz kritalas? Attīstību pavērot droši vien nebūs iespēju?


Vladimirs S 23.maijs, 20:43

Vai ir ieraksts vai foto?


IlzeP 23.maijs, 13:25

Ieliku sarakstā


Ziemelmeita 23.maijs, 13:17

Paldies, padoms noderēs.


guta7 23.maijs, 11:28

Ja violetas putekšnīcas, tad varētu būt rūgtā ķērsa Cardamine amara. Varbūt noder!;)


ekologs 23.maijs, 09:58

Iespējams jumstiņkodes (Ypsolopha parenthesella) kāpurs.


Vīksna 23.maijs, 09:36

Paldies !


zane_ernstreite 23.maijs, 08:03

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 22.maijs, 22:49

+1 balss par P.hysterium. Pāris reizes šāda ir atradusies, ir arī viens novērojums DD.


ekologs 22.maijs, 22:13

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


zemesbite 22.maijs, 22:10

Paldies, Artur!


ekologs 22.maijs, 22:07

Mīkstspārnis (Cantharis obscura).


ekologs 22.maijs, 21:59

Praulenis (Platycerus sp.).


ekologs 22.maijs, 21:55

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


zane_ernstreite 22.maijs, 19:57

Paldies, Uģi, vismaz mans domu gājiens ir bijis pareizs!


Osis 22.maijs, 17:03

Sīkāk ieskatoties laikam tomēr būs upes


Santoo 22.maijs, 16:08

Šodien saulaina dieniņa, pie Karogu karjera cēli ritinājās paŕi ceļam karaliskais Zalktis, atbraucu mājās un mežmalas pļaviņā ieraudzīju Glodenīti.


dziedava 22.maijs, 13:12

Šobrīd nomainu nosaukumu uz Reticularia jurana, lai pavisam nepazūd, jo tas sanāk tuvākā no zināmajām versijām, tikai izmērā par lielu. Un uz sajūtām, ka īsti nav, bet nav arī citu variantu. Tas varētu būt Vijas-Rendijas gļotpūpēdis :D, jo te ir ļoti līdzīgs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/dfb6d880d0b66c6d6be866f15871d28a/


Osis 21.maijs, 21:57

Paldies Amanda!!!


Amanda 21.maijs, 21:44

Bildē ķīķis


W 21.maijs, 19:14

Paldies par skaidrojumu!


mufunja 21.maijs, 14:24

Paldies. Jā, mežā.


Kukainis 21.maijs, 14:07

Dažkārt tumšajam kailgliemezim ir arī gaiši laukumi. Pieļauju, ka šim kailgliemezim gaišie laukumi dominē t.i. albīns. Izmērs un virsmas struktūra atbilstoša. Ja mežā, tad droši ir šī suga.


ivars 21.maijs, 11:25

Melnkakla gārgale.


ekologs 21.maijs, 11:01

Ir arī mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri) :)


mufunja 21.maijs, 08:05

Es daudz nezinu par kukaiņiem, bet esmu šos redzējis jau agrāk, tikai mazus. Šis noteikti ir liels.:) :)


Vīksna 20.maijs, 21:48

Paldies ! Kamēr pa dārzu ņēmos, man arī ko interesantu atzīmē.


CerambyX 20.maijs, 21:01

Ups :D


ekologs 20.maijs, 20:56

Samtērce (Trombidiidae sp.).


ekologs 20.maijs, 20:37

Te drīzāk bija domāts Lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis) :) Kaut kas laikam pārleca, saspaidījās :)


VijaS 20.maijs, 20:30

Uģi, te droši vien kaut kas cits ar eglēm saistīts bija domāts?


ekologs 20.maijs, 20:29

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


VijaS 20.maijs, 20:27

Paldies, Valda, par grīšļiem! :)


ekologs 20.maijs, 20:26

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 20.maijs, 20:23

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 20.maijs, 20:16

Šis būs Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


Ziemelmeita 20.maijs, 17:13

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 20.maijs, 15:59

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu.


ekologs 20.maijs, 14:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 20.maijs, 12:48

Jā, mirmicoides! Super - jauna suga Latvijai! Sen jau šo gaidīju (un arī centos atrast) :)


Martins 20.maijs, 10:28

Tagad suga skaidra. No, mazajām (sērkociņa resnuma) spārēm šī ir vienīgā sarkanā krāsā. Klajumspāres būs 2-3 reizes resnākas un spārnus turēs izplestus.


dziedava 20.maijs, 10:22

Paldies! Jā, uz dzīvajiem kokiem vēl ir "kur rakt". Vasaras otrā pusē, rudenī būs jāsāk nopietnāka izpēte, jo pagājušā gadā šo nišu atklāju tikai 18. novembrī - stipri pavēlu..


zemesbite 20.maijs, 01:22

Oho! Apsveicu! :)


edge 19.maijs, 22:44

Tā kā nav izdevies iegūt pārliecinošu foto, suga tiek mainīta uz nenoteiktu klijkaiju.


KM 19.maijs, 22:23

Manuprāt, tomēr parastais zilenītis, nevis tumšbrūnais. Lieki plankumi uz priekšspārna.


Laimeslācis 19.maijs, 21:48

Paldies!


guta7 19.maijs, 21:42

Paldies par skaidrojumu. Visai bieži atrodu, bet saprotu, ka noteikt līdz sugai ir grūti.


nekovārnis 19.maijs, 21:27

Hmm, Himacerus mirmicoides?


Grislis 19.maijs, 20:16

Ļoti jauniņš, bet izskatās pēc Carex elongata.


Ziemelmeita 19.maijs, 20:12

Paldies,Valda! Papētīšu ar lupu.


Grislis 19.maijs, 20:10

Jā, varētu būt krastmalas grīslis, bet pavasarī līdzīgs ir arī slaidais grīslis, kas aug līdzīgos apstākļos. Lai tos atšķirtu, jāsaskaita cik daļās dalās drīksna (sievišķā zieda daļa, kas nāk ārā no puslīša). Ja dalās 2 daļās, tad slaidais grīslis. Ja dalās 3 daļās, tad krastmalas grīslis. Tas protams dabā labāk saskatāms ar lupu :) Var arī apskatīt apakšējo lapu makstis - krastmalas grīslism tās ir sarkanīgas, bet slaidajam grīslism brūnas. Foto redzamie eksemplāri man vairāk izskatās pēc slaidā grīšļa, bet tā kā minētās pazīmes nav redzamas, tad negalvoju.


ekologs 19.maijs, 19:53

Hm... Bombus vestalis?


Ziemelmeita 19.maijs, 19:29

Paldies,Valda un Marek!


Grislis 19.maijs, 19:03

Paldies noteicējiem, tomēr tas nav pavasara grīslis. Ar tādu pašu kuplu putekšņlapu ziedu vārpiņu pavasaros ir arī virsāja grīslis Carex ericetorum. 3.foto ir redzams ļoti tipisks virsāja grīšļa eksemplārs - neliels, bet ciešā cerā, lapas daudz, tumši zaļas, stīvas, nedaudz izliektas uz leju lokveidā. Kad sievišķajās vārpiņās nogatavojas pūslīši, tad tos sedz segplēksnes, kuru malas ir balti plēvjainas, bārkšainas (turpretim pavasara grīslim segplēksnes neasi smailas, nav plēvjainas). Turklāt pavasara grīslis parasti aug pļavās, ne mežos.


ekologs 19.maijs, 18:57

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


ekologs 19.maijs, 18:54

Skrejvabole (Carabidae sp).


ekologs 19.maijs, 18:48

Un atkal es kaut kā nonāku, iespējams, līdz Anaspis frontalis.


dziedava 19.maijs, 18:45

Iepriekš noteikta kļūdaini par tuvāko no zināmajām sugām, jo par 2024. gadā izdoto grāmatu (vienīgā vieta, kur var izlasīt sugas pilnīgu aprakstu līdz ar kvalitatīviem foto) vēl neko nezināju. Iepriekš noteiktā suga raksturīga uz kritalām, kamēr P.orbis - uz dzīviem kokiem, esot saistība ar ķērpjiem.


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Valda!


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Mārtiņ! Bilde kamerā, vēlāk vakarā pievienošu.


Martins 19.maijs, 17:41

Sarkanā klajumspāre nebūs - šai sugai stipri par agru - agrākie novērojumi ir tikai jūnija beigās.


Vīksna 19.maijs, 17:34

Sprakšķis.


Vīksna 19.maijs, 17:32

Krabjzirneklis Xysticus ulmi.


E L Jenots 19.maijs, 13:33

paldies


Platacis 19.maijs, 13:07

Te jau laikam man ir jāaizstāvas, jo Edgars redzēja to, ko redzēja, bet no bildēm mums ar Jēkabu bija jānosaka, jo Jēkabs skatījās binoklī. Mēs fotoatēlos tiešām redzam garo asti, kas gan ir ļoti blāva, jo tieva un konvertējot tā pazūd vai ir grūti akcentējama, šeit saite, kur ir apvilkts ēnojums, ko redzu https://failiem.lv/u/4xkfgaba8y , kas noteikti nav nekādi 7cm, bet ir teju spārna garumā, pie tam slīpi lidojošam putnam, par silueta smagnējumu pievienotajās bildēs var piekrist, bet ne jau salīdzināt ar citā rakursā planējošu putnu, bet tajā pašā saitē ir redzams arī atbilstošāks siluets. Toties visās bildēs var redzēt, ka nekādi spoguļi nespīd no spārniem, vēders un kakls ir gaišs. Izskatot bildes tika gūts apliecinājums tam, ko Edgars redzēja un man nebija nekāda pamata apstrīdēt, jo spēju saskatīt fotoatēlā pieauguša īpatņa garo asti.


Martins 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri! Pētniecība gan ir periodiska, bet tomēr dati noder. Piemēram gatavojot sugas novērtējumu Latvijas Sarkanajai grāmatai (https://sarkanagramata.lu.lv/) pārskatīju arī DD novērojumus. Daudz nebija, jo dēles tomēr nav cilvēki iemīļotākā sugu grupa :) , taču jaunas atradnes bija. Un sugas statuss pēc jaunākā vērtējuma ir NT (Near Threatened) – gandrīz apdraudēta suga.


Ziemelmeita 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri!


fufuks 19.maijs, 10:57

57.047444, 23.186302, ja nu kāds pēta.


Rallus 19.maijs, 09:25

Pazīmes no foto visticamāk tomēr liecina par īsastes klijkaijas pieaugušā putna gaišo formu: samērā plati spārni, baltais vēders nav plakans / pieplacināts, bet izteiksmīgs lokveida uz leju. Kopumā izskatās smagnējāka, trešajā bildē galva redzama ar izteiktu kontūru. Šeit salīdzinājumam foto no Zviedrijas dienu iepriekš: https://www.artportalen.se/Media/Image/5857008 ar gaišās formas veco putnu. Īsastes klijkaijai ir spics astes gals un tas var būt labi saskatāms, kas pieminēts par novēroto. Astes spalvu garums sasniedz līdz 7 cm un rada iespaidu par "garasti".


meža_meita 19.maijs, 08:24

Julita, vaboļu mēsli iekš satrupējuša celma. Kad iešu garām, paskatīšos, kā būs attīstījusies, bet ja es viņu satraumēju, vai attīstīsies?


IlzeP 18.maijs, 22:57

Bildē tas pats augs, kas šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/fd4f3cf5fea61185e0ecdeea9fcd6575/ Kurš no abiem ziņotajiem novērojumiem ir pareizais?


IlzeP 18.maijs, 22:55

Neizdodas "atslēpt".


Ziemelmeita 18.maijs, 21:55

Paldies,Valda, par grīšłu noteikšanu !


Ziemelmeita 18.maijs, 21:54

Paldies,Valda!


Martins 18.maijs, 21:33

Medicīnas dēļu atradnes nav nepieciešams slēpt - šai sugai nav ne formāli noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne arī pēc būtības slēpjams. Es pat teiktu, ka šo ir vērts izcelt kā interesantu novērojumu (bet tad droši vien jāskatās vai nav vēl kāds medicīnas dēļes novērojums, kas nav "iecelts saulītē").


Grislis 18.maijs, 21:32

Varētu būt Carex ericetorum. Pārāk jauns. Grīšļus vislabāk var noteikt nevis to ziedēšanas laikā (kā citus augus), bet gan tad, kad ir gatavi pūslīši - vasarā.


Grislis 18.maijs, 21:29

Pavasarī grīšļus ir grūti noteikt, vizuāli Carex acuta vai C. acutiformis.


Martins 18.maijs, 21:28

Šos nevarēs droši noteikt pēc bildes. Vairumā gadījumu vārpstiņgliemežu noteikšanai svarīgās pazīmes slēpjas čaulas atverē - forma + iekšpusē redzamie valnīši, "zobiņi"... Tur vajag iespējami labāku bildi čaulas ieejai. Ja gliemezis ir daļēji vēl ieejas atverē (kā tas viens eksemplārs attēlā), tad ar kādu skujiņu vai zariņu viņu vajag pabakstīt, lai ievelkas dziļāk čaulā (aiz līkuma).


Vīksna 18.maijs, 21:21

Lielgalvmuša Myopa sp.


Grislis 18.maijs, 21:19

100% neesmu pārliecināta, bet tā izskatās.


Grislis 18.maijs, 20:56

Šis tiešām izskatās pēc kāda hibrīda... Derētu redzēt ievākto herbāriju.


Grislis 18.maijs, 20:38

Varētu būt. Tur bija jāpaskata knābīša šķēlums, kas foto nav redzams.


dziedava 18.maijs, 20:34

Paldies, Valda!


Grislis 18.maijs, 20:15

Piekrītu Ulda versijai - vizuāli visticamāk Carex acutiformis. Ja ir lupa, tad šiem augstajiem grīšļiem der paskaitīt, cik daļās dalās drīksna - ja 2, tad var būt Carex acuta, ja 3, tad Carex acutiformis.


Grislis 18.maijs, 20:06

Biotops tomēr diemžēl nav piemērots C. davalliana. Visticamāk - jauns Carex elongata.


Vīksna 18.maijs, 17:20

Paldies !


Vīksna 18.maijs, 16:13

Vai šī varētu būt lakstīgala ? Kur tiešām dziedāja, neskaidra bilde. Jau nedēļu mājās dzied, senāk tikai tālāk varēja dzirdēt.


zemesbite 18.maijs, 14:35

Paldies, Ansi!


zemesbite 18.maijs, 14:34

Paldies, Uģi!


ekologs 18.maijs, 14:18

Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata).


ekologs 18.maijs, 14:14

Medicīnas dēle (Hirudo medicinalis).


nekovārnis 18.maijs, 13:20

Visdrīzāk jau Clytra quadripunctata, bet drošībai labāk jāredz punktējums gar priekškrūšu vairoga malu.


Tadevire 18.maijs, 13:08

Paldies, par ieteikumu, ņemsim vērā.


Ziemelmeita 18.maijs, 12:27

Paldies,Ansi!


Ziemelmeita 18.maijs, 12:26

Paldies,Artur!


ekologs 18.maijs, 12:24

Bombus terrestris/lucorum noteikti nav. Pašlaik jau labāk likt nenoteiktu :)


IlzeP 18.maijs, 12:07

Noteica Ansis Opmanis


IlzeP 18.maijs, 11:55

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:52

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:47

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:35

Šī staču bija čurkstes? Bija pazudis nosaukums.


IlzeP 18.maijs, 09:52

Valda noteica kā Carex elata. Kura pasuga?


IlzeP 18.maijs, 09:50

Valda: "Carex riparia, iespējams, ka C. acutiformis, bet tas pavasarī būtu zilganāks."


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts