Aktīvie lietotāji: 350 Šodien ievadītie novērojumi: 260 Kopējais novērojumu skaits: 2210840
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vai vērojama afalīnu invāzija?
Pievienots 2019-03-05 16:05:55

Ja kāds pirms diviem mēnešiem man būtu teicis, ka nākamos divu mēnešus Latvijas piekrastes ūdeņos uzturēsies divas vai pat trīs afalīnas, ko apliecinās 8 publiskotas (noslēpumā nepaturētas) ziņas par novērošanu [1], es vismaz pie sevis būtu nodomājis, vai teicējam viss ir kārtībā ar galvu.


1. attēls. Afalīna pie Mangaļsalas 2019. gada 27. februārī. Foto: Igors Deņisovs

Man zināmajos vēstures "annāļos" ierakstīts, ka dzīvas afalīnas iepriekš Latvijas piekrastē redzētas vairāk nekā pirms 100 gadiem, t.i. 1909. gada 24. jūlijā – divas pie Kauguriem [2]. Ja vēsturē atskatās kādreizējās Kursas robežās, izlasāmas ne tik senas ziņas. 2015. gada 14. augustā divas Atlantijas afalīnas Tursiops truncatus truncatus peldējušas aptuveni 500 metru attālumā no Klaipēdas delfinārija [3,4], kurā tā apmeklētājus izklaidē un pat ārstē afalīnas T. t. ponticus no Melnās jūras [5]. Neklātienē bija satikušās divas afalīnu pasugas. Tā kā pasugu izdalīšana parasti ir liels pētnieku strīdu objekts, par to vairāk neko. Tikai piebildīšu, ka Melnās jūras afalīnas, kuru šovu man bija izdevība redzēt Batumi delfinārijā, esot augumā mazākas par Atlantijas radiniecēm. Vēl piebildīšu, ka afalīnas ir viena no zināmākajām un plašāk izplatītajām delfīnu sugām, kas apdzīvo okeānu un jūru mērenās joslas, subtropu un tropu ūdeņus [6,7].

Vēl Lietuvas jūras ziņu portālā Albatrosas.lt [8] rakstīts, ka 2007. gadā 25. jūlijā jūras festivāla atklāšanas laikā zvejnieki nofilmējuši pieaugušu afalīnu kopā ar jaunu dzīvnieku. Šos video pierādījumus gan neesmu redzējis. Toties internets glabā pierādījumus, ka "brāļi lietuvieši" Latvijā zog ne tikai traktorus [9]. Viņi tikuši arī pie Latvijas krastā izskalotas, beigtas afalīnas (2. attēls) atklājēju goda: "1998 m. rugpjūčio 3 d. prie Papės, už maždaug vieno kilometro nuo Lietuvos sienos, surasta 4 metrų ilgio 400 kg svorio Atlanto afalinos (Tursiops truncatus Montagu 1821) maita. … Maitą apžiūrėję Lietuvos jūrų muziejaus delfinariumo darbuotojai Žilvinas Kleiva, Arvydas Vaišvila ir Arūnas Grušas" [8].


2. attēls. Kurzemes jūras krastā izskalota afalīna. Foto: Alfonso Mažūno

Ceturtā jeb hronoloģiski pirmā reize, iespējams, bijusi vēl senākos laikos, t.i. 1782. gada septembrī, kad pēc vētras (līdzīgi kā 1998. gadā) viena afalīna atrasta izskalota pie Buļļiem [2].

No kurienes afalīnas pie mums ierodas? Katrā ziņā tās nav pastāvīgas Baltijas jūras iemītnieces. Par īstenu mūsu jūras iemītnieku uzskata tikai cūkdelfīnu Phocaena phocaena, kas kādreiz regulāri uzturējies arī Latvijas piekrastē [10]. Starp citu, nesen noskaidrots, ka "smalko zobiņu" ornaments, kāds bieži sastopams uz vidējā neolīta keramikas no piejūras apmetnēm Latvijā un Igaunijā, ir iespiests ar cūkdelfīna zobu spiedogu [11]. Kā atklāts cūkdelfīnu akustiskā monitoringa laikā no 2011. līdz 2013. gadam [12], tie joprojām pa retam iepeld mūsu teritoriālajos ūdeņos (3. attēls). Visticamāk, cūkdelfīni paliek cilvēka acij neredzami, vai arī zvejnieki cītīgi pilda savu solījumu par cūkdelfīniem nekad nevienam vairs nestāstīt. Bet tas jau ir cits stāsts.


3. attēls. Cūkdelfīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Baltijas jūrā (https://www.ascobans.org/en/news/sambah-project-releases-population-estimate-and-identifies-breeding-area-baltic-harbour).

Ja ieskatās relatīvi līdzīgā kartē (4. attēls), kas atspoguļo 2016. gada afalīnu vizuālo uzskaišu rezultātus Atlantijas okeāna Eiropas daļā gan no lidmašīnām, gan no kuģiem, redzams, ka šo delfīnu relatīvais blīvums Ziemeļjūrā, t.i., pie mums novēroto dzīvnieku vistuvākajā potenciālās izcelsmes vietā, ir relatīvi zems. Pat attiecībā uz Dānijas piekrastes ūdeņiem afalīna tiek pieskaitīta retajiem delfīniem. Tā ir etāka par cūkdelfīnu un otru tur biežāk sastopamo delfīnu sugu – baltpurna jeb baltsnīpja delfīnu Lagenorhynchus albirostris [13] (vairāk par latviskajiem delfīnu nosaukumiem – raksta beigās).


4. attēls. Afalīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Atlantijas okeāna ZR daļā (https://synergy.st-andrews.ac.uk/scans3/files/2017/04/SCANS-III-design-based-estimates-2017-04-28-final.pdf).

Viens no Dānijas zinošākajiem jūras zvēru pētniekiem Kārlis Kristiāns Kince (Carl Christian Kinze) uzskata, ka afalīnu sastopamība Atlantijas okeāna Eiropas daļā ir mainīgs lielums. Šis mainīgums ietekmē afalīnu ceļošanu ārpus galvenā izplatības apgabala. Piemēram, līdz 1950. gadam afalīnu bijis relatīvi daudz Ziemeļjūras dienviddaļā, un šī afalīnu populācijas daļa varēja "piegādāt" klejotājus gan Dānijas piekrastes ūdeņiem, gan Baltijas jūrai. Kopš 20. gs. beigām pieaug Skotijas piekrastes ūdeņos mītošo afalīnu skaits. Iespējams, šobrīd šis apgabals ir afalīnu "donors" Dānijas piekrastes ūdeņiem un Baltijas jūrai (5. attēls) [14].


5. attēls. Afalīnu sastopamība Rietumeiropas piekrastes ūdeņos un to iespējamie migrāciju ceļi uz Baltijas jūru (Kinze, Thøstesen, 2016).

Dabasdati.lv "lielais brālis" – Pasaules dabas novērojumu portāls (the Global Biodiversity Information Facility https://www.gbif.org/) glabā ierakstu, ko veicis Rasmuss Straks (Rasmus Strack) un kas liecina, ka viņš 2018. gada 11. novembrī novērojis Tursiops truncatus jeb "Lielaa-iuras-tsuuka (In Latvian)" Zēlandes ZR piekrastē – vietā, kas saucas Lumsås Nordstrand. Delfīns peldējis austrumu virzienā. Pēc mēneša, 9. decembrī Jakobs Ersons (Jakob Erson), esot uz prāmja, uz īsi brīdi ieraudzījis afalīnai līdzīgu delfīnu Ēresundā [15]. 30. decembrī pie Vladislavovo (Władysławowo) ostas peldoša afalīna iemūžināta video un noglabāta “jūtūbē” [16]. Cits novērotājs ziņojis, ka tai dienā redzējis divus delfīnus ostas teritorijā [17]. Vai šie notikumi ir saistīti? Visticamāk, ka nē. Savukārt novērojumus Latvijā ļoti gribētos "sasiet" ar afalīnu pie Vladislavovo. Uz to vedina arī delfīna novērojums 4. janvārī Gdaņskas līcī pie Gdiņas [17]. Par to, ka šoreiz delfīns (varbūt pat trīs delfīni) papeldējuši Lietuvai garām nepamanīti, nebūtu jābrīnās. Lietuvas ziņu portālam Delfi.lt toties nav palikusi nepamanīta afalīnas ierašanās Liepājas ostā [18].

Atliek tik gaidīt, vai mūsu ciemiņi vēl kādam dos ziņu par savu klātbūtni un vai mēs uzzināsim, uz kurieni afalīnas dosies (varbūt jau devušās) pēc Latvijas apmeklējuma. Varbūt viņas atkārtos sugas brāļu vai māsu ceļojumu pa Baltijas jūru 2015. gadā. Togad daudzu Baltijas jūru aptverošo valstu ziņu portāli sacentās ziņošanā par redzētajām afalīnām. Pētnieku domas par to, cik afalīnu togad ceļoja pa Baltijas jūru, protams, dalās. Varbūt pat sešas, kā to ziņo zviedru žurnālists [19], atsaucoties uz Kolmårdens zoodārza zvēru, t.sk. delfīnu ekspertu Matsu Amundinu (Mats Amundin). Rakstam par Zviedrijas piekrastes ūdeņos novērotajām afalīnām pievienota bilžu sērija par to, kā tās izklaidē kajakotājus.

Protams, nav arī zināms, vai nākamajos gados novērotās afalīnas ir tās pašas, t.i. vai viņas atkārto savus ceļojumus, vai arī Baltijas jūrā ieradušās citas ceļotājas. Vācu jūras biologs Boriss Kuliks (Boris Culik), kurš kopš 1996. gada iesaistījies arī delfīnu un vaļu pētniecībā, paudis viedokli, ka afalīnu ieklejošanu pamudinājusi sāļo Atlantijas okeāna ūdeņu ieplūšana Baltijas jūrā 2014.-2015. gadā [20].

Vācieši bijuši arī čakli karšu sastādītāji, kurās mēģināts dokumentēt afalīnu novērojumus Baltijas jūrā (6., 7. attēls). Cik labi viņiem tas izdevis, novērtējiet paši, salīdzinot abas Vācijā tapušās kartes savā starpā un ar citviet zīmētajām (8., 9. attēls).


6. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gadā un 2016. gada pirmajos mēnešos (http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln).


7. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015.-2018.gadā (https://de.whales.org/wale-delfine/artenschutz-und-forschung/deutschland/).


8. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada jūlijā-augustā (https://www.tvn24.pl/pomorze,42/delfiny-butlonose-w-zatoce-gdanskiej,570306.html).


9. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada augustā-septembrī (https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine).

Ļoti iespējams, ka 2015. gada vasaras beigās vismaz divas afalīnas papeldējušas garām Latvijai, iepeldējušas Veinameri jeb Monzundā, kur 26. augustā atrādījušās burātājiem pie Hāpsalu, un vēl pēc dažām dienām, 1. septembrī, ļāvušās tikt iemūžinātām video jau pie Zviedrijas krastiem (9. attēls) [21, 22].

Dīvaini, ka 7. attēlā redzamajā kartē, kuras oriģināls atrodams labdarības organizācijas Whale and Dolphin Conservation mājaslapā, nav norādes uz vēl vienu ar Ķīles fjordu saistītu novērojumu kopumu – to, kas piefiksēts gadu vēlāk, 2016. gada septembrī, kad vairākas dienas no vietas viena afalīna piesaistīja daudzu ziņu portālu un vēl vairāk aculiecinieku uzmanību. Ziņu portāls Kieler Nachrichten ievietojis veselu fotoreportāžu par to, kā šī afalīna izklaidē peldēšanos un citādus ūdenspriekus baudošus cilvēkus (10. attēls) [23]. Hm, kā būtu, jā peldsezona tagad būtu pie mums?


10. attēls. Afalīnas izklaides Vācijā, Ķīles fjordā (http://www.maz-online.de/Nachrichten/Panorama/Ein-Delfin-verzaubert-Kiel).

Ko afalīnas meklēja pie mums, ja izklaides tām nebija prātā? Atbilde, visticamāk, rodama Raimonda S. divās ļoti veiksmīgi uzņemtajās bildēs, kurās iemūžināta afalīnas maltīte. Delfīni meklējuši un atraduši bagātīgi klātu pusdienu galdu. Māris Plikšs, pieredzējis zivju pētnieks, apskatījis šīs bildes, sliecas domāt, ka afalīna maltītei izvēlējusies kādu taimiņu vai zandartu. Tieši tagad esot laiks, kad taimiņi, arī lai barotos, uzturoties Rīgas līča dienviddaļas piekrastes seklajos ūdeņos.


11. attēls. Afalīna barojas. Foto: Raimonds S.

Nobeigumā vēl par delfīnu latviskajiem nosaukumiem. Jāatzīst, ka mūsu priekšteči saprotamu iemeslu dēļ nekādu lielo mantojumu ar īsti latviskiem nosaukumiem nav atstājuši. Ja nu kādam ir bijusi vajadzība vēstīt par kādu delfīnu vai vali, tā nosaukšanai parasti izvēlēts atdarinājums vai tulkojums no citas valodas. Reizēm veiksmīgāk, reizēm mazāk veiksmīgi. Tādēļ šoreiz mans "draudzīgais aicinājums", it īpaši žurnālistiem: lūdzu nesauksim delfīnus ar zinātnisko nosaukumu Tursiops truncatus par pudeļdeguna delfīniem. Šis vārds labāk piestāv citai delfīnu sugai ar zinātnisko apzīmējumu Hyperoodon ampullatus [24, 25]. Lai gan vēl precīzāk tos būtu saukt par pudeļgalvas delfīniem. Jo, vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par degunu (latīņu: nasus) – anatomisku izvirzījumu virs mutes [26]? Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies pudeļgalvas delfīns atrasts izskalots krastā ne tik sen (2013. gada novembrī) un ne tik tālu no Latvijas – Polijā [27, 28].

Ja delfīnus Tursiops truncatus negribas saukt par afalīnām, var jau lietot to seno (sākotnējo?) nosaukumu – lielā jūŗas cūka [29] (ar ŗ burtu!) Pasaules dabas novērojumu portāls šo nosaukumu ne pārāk veiksmīgi norakstījis. Lielā un mazās jūŗas cūka, t.i. cūkdelfīns, ir pēc skata ļoti līdzīgas.

Vēl par raksta sākumā pieminētajiem baltpurna jeb baltsnīpja delfīniem Lagenorhynchus albirostris. Vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par purnu – galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm [30]? Manuprāt, tas vairāk vai mazāk smailais izvirzījums delfīnu galvas priekšā atgādina to, ko mēs saucam par snīpi – caurulītes veida sašaurinātu daļu traukam, pa kuru (no kā) lej šķidrumu [31]. Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies baltsnīpja delfīns novērots un nofotografēts ne tik sen (2008. gada septembrī) un ne tik tālu no Latvijas – pie Tallinas [32].

Kad un kurš no delfīnu un vaļu "bandas" atkal pagodinās Latviju ar savu vizīti – tas, kā parasti, ir atklāts jautājums. Izskatās, ka Dabasdati.lv ziņotāji ir gatavi šādu ciemiņu vizītei.

Informācijas avoti

1. Novērojumu dati:

    27.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas jūrā (Igors Deņisovs, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Ilona Gaile, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Tatjana Miziņenko, foto)

    25.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Gita Niedra, foto un video)

    24.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Raimonds S. , foto)

    16.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 2, Mangaļsalas mols (Ieva Mārdega, foto)

    11.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, pie Skultes (makšķernieki, video)

    10.01.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Liepājas osta (Oskars Kadeģis, video)

2. Schweder G. 1910. Zahnwale im Rigaer Meerbusen. Korrespondenzbl. des Naturf.-Vereins zu Riga, Bd.53, S. 43-50.

3. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/571639-pie_klaipedas_jura_maniti_delfini

4. http://grynas.delfi.lt/gamta/neitiketina-baltijos-juroje-prie-klaipedos-selsta-delfinai.d?id=68734414

5. https://muziejus.lt/en/paslaugos/dolphins

6. Culik, B. M. 2004. Review of small cetaceans. Distribution, Behaviour, Migration and Threats. UNEP/CMS Secretariat, Bonn.

7. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pude%C4%BCdeguna_delf%C4%ABns

8. http://www.albatrosas.lt/Banginiu-apsilankymai-Baltijoje-pazenklinti-tragizmu-ir-nezinomybe-p646.html#.XHhIeIgzZPY

9. https://www.delfi.lv/news/national/criminal/traktorus-zemgale-un-kurzeme-zagusi-organizeta-grupa-no-lietuvas-secina-policija.d?id=49689851

10. http://www.videsvestis.lv/cukdelfiniem-draud-izmirsana/

11. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_ LVIZ_2016_1.pdf

12. http://www.sambah.org/Methods.htm

13. http://hvaler.dk/onewebmedia/Hvidn%C3%A6ser%20i%20Danmark.pdf

14. Kinze, C.C. & C.B. Thøstesen 2016: ”Flipper” på besøg i Danmark. Tilbageblik på øresvinets (Tursiops truncatus) færden i danske farvande. Sjæk’len 2015, Årbog for Fiskeri- og Søfartsmuseet: 99-111.

15. http://www.valar.se/2018/12/09/ny-oresvin-i-oresund/

16. https://www.youtube.com/watch?v=QEFtRHzT21s&t=34s

17. http://morswin.pl/2019/01/07/wladyslawowo-przyciaga-delfiny/

18. https://www.delfi.lt/grynas/gamta/baltijos-juroje-pastebetas-delfinas.d?id=80074007

19. https://www.expressen.se/kvallsposten/sa-klarar-delfinerna-hostkylan-i-ostersjon/

20. http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln

21. https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine

22. https://www.norrteljetidning.se/artikel/norrtalje-kommun/tv-delfinshow-i-grisslehamn

23. http://www.kn-online.de/Mehr/Bilder/Bilder-Kiel/Fotostrecke-Delfin-vor-Kiel-Holtenau

24. https://www.ascobans.org/sites/default/files/publication/ASCOBANS_Leaflet2009 _LA_1.pdf

25. https://www.ascobans.org/en/species/hyperoodon-ampullatus

26. https://lv.wikipedia.org/wiki/Deguns

27. http://www.hel.ug.edu.pl/aktu/2013/wal_butelkonosy.htm

28. http://www.iop.krakow.pl/Ssaki/gatunek/189

29. Rupeiks Fr. 1936. Latvijas zvēri. Valtera un Rapas A/S apgāds, Rīga.

30. https://lv.oxforddictionaries.com/definition/PURNS

31. https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/snipis

32. https://www.postimees.ee/36198/eesti-vetesse-eksinud-delfiin-voib-hukkuda

 

Valdis Pilāts

2019-03-05

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Stictoleptura maculicornis - 2025-07-26 nekovārnis
Etorofus pubescens - 2025-07-26 nekovārnis
Stenurella melanura - 2025-07-26 nekovārnis
Strangalia attenuata - 2025-07-26 nekovārnis
Delichon urbicum - 2025-07-26 angel
Passer montanus - 2025-07-26 Aiga1
Epipactis helleborine subsp. helleborine - 2025-07-26 JeļenaM
Nezināms
Ignotus
@ Carum carvi
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


dziedava 25.jūlijs, 15:05

Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


dziedava 25.jūlijs, 14:52

Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


dziedava 21.jūlijs, 09:45

Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

Pievienoju foto.


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

Pati skaistākā bērzlape!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


ekologs 21.jūlijs, 07:14

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 03:10

Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


dziedava 21.jūlijs, 03:03

Foto?


dziedava 21.jūlijs, 03:00

Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


Vīksna 21.jūlijs, 00:42

Paldies !


VitaS 21.jūlijs, 00:23

Krūkļu zilenītis


VijaS 20.jūlijs, 22:49

6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


VijaS 20.jūlijs, 22:21

Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


dziedava 20.jūlijs, 20:07

Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


Vīksna 20.jūlijs, 19:33

Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


Amanda 20.jūlijs, 10:38

Bezdelīgu piekūns


gunitak 20.jūlijs, 08:04

Parastais samtenis


IlzeP 20.jūlijs, 07:56

Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


ekologs 19.jūlijs, 11:23

Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


ekologs 19.jūlijs, 11:17

Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


gunitak 19.jūlijs, 10:55

Kāļu baltenis


Mari 19.jūlijs, 10:42

Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


Justs K 19.jūlijs, 10:05

Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


Justs K 19.jūlijs, 09:54

Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts