Līdz oktobra beigām paredzēts sagatavot un iesniegt publicēšanai Latvijas gļotsēņu taksonu sarakstu, līdz ar to galvenais darbs gļotsēņu jomā šajā mēnesī būs centieni apzināt Latvijai jaunās un retās sugas.

Gļotsēņu izstādē publicētais Latvijas gļotsēņu saraksts ar 225 taksoniem ir jau novecojis – līdz šī raksta tapšanas brīdim klāt nākuši vēl 15 taksoni. Foto: Julita Kluša

Attiecībā uz visiem man nodotajiem paraudziņiem mikroskopēšanas un noteikšanas prioritātes ir sekojošas:

1) Latvijai potenciāli jaunas sugas/taksoni;

2) sugas/taksoni, kurām apzināts tikai līdz 5-10 atradnēm;

3) ātri nosakāmas sugas, īpaši, ja no tās pašas ģints, kura tikko tikusi pētīta.

Visi pārējie man nodotie paraudziņi tiks pētīti pēc gļotsēņu saraksta iesniegšanas, kad pieķeršos attiecīgai ģintij vai plašākai sugu grupai, kurā vākums ietilps, līdz ar to precīzu laiku, līdz kuram viss būs noteikts, nav iespējams pateikt.

Tā kā šobrīd pie manis īsā laikā ir nonācis daudz gan manu, gan citu dotu paraudziņu, tad varu būt piemirsusi, kuri vākumi varētu būt potenciāli jaunās un retās sugas/taksoni. Tāpēc, ja kāds ir devis paraudziņu, par kuru esmu teikusi, ka potenciāli jauna vai reta suga, taču līdz šim neesmu ne noteikusi, ne komentējusi par noteikšanas gaitu, tad, lūdzu, rakstiet komentāros, dodiet ziņu līdz ar saiti uz Dabasdatu novērojumu, lai vieglāk varu novērojumu atrast. Skatīšu! Ļoti iespējams, ka paraudziņš jau atlikts kastē "skatīt pēc iespējas ātrāk", tikai laika trūkuma dēļ līdz tam nav tikts, bet dubults neplīst, ja tiks atgādināts!

Tiem, kam ir gļotsēņu vākumi, kas nosakāmi tikai mikroskopējot, jāņem vērā augstākminētais par noteikšanas prioritātēm, bet paraudziņus joprojām nodot var. Lai jauna sugu iekļūtu topošajā sarakstā, vēl nenoteiktam paraudziņam vēlams līdz manij nonākt līdz oktobra vidum.

Starp citu, oktobrī (visos gados kopāņemtos) Dabasdatos līdz šim ziņoti 125 gļotsēņu taksoni!

Rudeņos aktivizējas dažādas cukurīšu, pumpurīšu, dzelksnīšu un olīšu sugas, kas nobriedušas parasti ir balti pelēkā krāsā, un starp kurām vēl, cerams, gaidāma ne viena vien jauna suga. Attēlā plakancaurā cukurīte Didymium serpula (kreisajā pusē), kas Latvijā atklāta tikai šogad septembra beigās, un labirinta pumpurīte Physarum bivalve, kas Latvijā reti atrasta. Foto: Julita Kluša

Ievākšana

Jāievāc pēc iespējas nobriedis eksemplārs (tipiski – put sporas vai ir redzams sporu mākonis, bet var būt arī citādi); iepriekš jānoskaidro, kāds konkrētais eksemplārs varētu izskatīties nobriedis. Var gadīties, ka jāapseko atkārtoti, lai pirms ievākšanas ļautu dabā nobriest.

Katru reizi apsekojot vēlams gļotsēni safotografēt dažādos tuvinājumos – gan kopskatu, gan tuvplānu, – tas vēlāk var palīdzēt noteikšanā.

Ievāktam paraudziņam būtu jābūt pietiekami lielam, lai to iespējams gan vairākkārt mikroskopēt, gan ir ko nodot muzeja krājumam. Ja ir tikai pāris sīki augļķermeņi, visticamāk, vākt nav vērts.

Ja gļotsēne vēl nav sporu stadijā, jācenšas atstāt arī dabai savu tiesu, lai pagūst nobriest un izplatīties. Sporu stadijā parasti kādas sporas jau ir izbirušas, tāpēc par to, vai pēc paņemšanas kaut kas paliks, var neuztraukties.

Gļotsēni jācenšas ievākt iespējami veselu un nesaspiestu, ar substrātu, uz kā aug (koksnes fragments, sūnas, lapas, zariņš utml.). Noteikti nevajag censties no tā atdalīt.

Kā nogādāt mājās nesaspiestu paraudziņu, kas vēl nav līdz galam nobriedis, nereti ir izaicinājums. Var likt lietā izdomu. Šādi mājās tika nogādāts jauns trauslais gļotpūpēdis Reticularia jurana, kur veiksmīgi arī nobrieda. Foto: Julita Kluša

Ja gļotsēni nav iespēju ievākt nobriedušu, var mēģināt ievākt nenobriedušu, retumis pat plazmodiju, tikai tad sākumā tas jātur mitros apstākļos (uz mitrām salvetēm vai pašā sākumā var arī slēgtā traukā, kopā ar palielāku daļu substrāta, uz kā aug). Jāvēro, lai mitruma nav ne par maz (tad var sarauties, sacietēt, sačervelēties), ne par daudz (tad var rasties pelējums). Ja tur slēgtā traukā, palaikam jāpavēdina un jāskata, vai nesāk mesties pelējums.

Vērts apskatīt, vai uz paraudziņa nav daudz dzīvu būtņu (tie to varētu apēst). Vislabāk tos pēc iespējas atstāt dabā (nolasīt, nopūst) – tur, kur paraudziņš paņemts.

Nodošana

Paraudziņu sagatavo nodošanai, kad tas ir izžuvis sauss. Ievieto slēgtā, telpiskā iepakojumā, lai nevar saspiesties. Labs piemērs – sērkociņkastīte, bet der arī jebkādi citi piemērota izmēra aizverami trauki. Traukam nav jābūt hermētiski noslēgtam. Paraudziņu nevajag pielīmēt, jo tad rodas problēmas to veselu, netraumētu dabūt laukā.

Ja nav cita piemērota trauka, parasti var atrast kādu tualetes papīra rullīti un izmantot Ausmas Pirogas metodi – vienkārši aizpiežot rullītim galus ciet. Iepakojums telpisks, paraudziņš nesaspiedīsies. Foto: Julita Kluša

Nododot paraudziņu noteikšanai, jāievēro sekojoši nosacījumi:

* Ievāktā parauga novērojumam pirms nodošanas jābūt ieziņotam Dabasdatos (ar foto un aprakstu – uz kā auga, kādā vietā (biotops, sauss/slapjš). Ja ieziņot Dabasdatos nekādi nav iespējams, tad jaunu vai ļoti retu sugu gadījumā iepriekš jāsaskaņo ar mani, ka šāds paraudziņš tiks iesniegts. Tad būs nepieciešams iesniegt arī precīzas koordinātas vai atliktu punktu kartē. Potenciāli parastu sugu paraudziņi bez ziņojuma Dabasdatos netiks pieņemti.

* Pie katra (!) iesniegtā paraudziņa jābūt sekojošai informācijai:

** Atradēja vārds, uzvārds (šo nereti aizmirst vai uzraksta vienreiz visam nodevumam, bet paraudziņi pēc tam tiek šķiroti pa sugām, tāpēc ar to nepietiek!).

** Sugas, ģints vai dzimtas hipotēze (ciktāl uz to brīdi ir izdomāts).

** Ievākšanas datums (ja Dabasdatu ziņojums ir citā datumā, piemēram, jo atrasts un ieziņots iepriekš un ievākts vēlāk, tad jānorāda arī datums, kad ieziņots Dabasdatos). Ja Dabasdatu ziņojums ir ar noteiktu pulksteņlaiku, tad arī to ļoti vēlams norādīt – atvieglos konkrētā novērojuma atrašanu. Ja konkrētajā dienā konkrētajam cilvēkam ir vairāki ziņojumi ar hipotētisko sugu/ģinti, bet nav minēts konkrēts pulksteņlaiks, tad vajag vēl kādu pazīmi (piemēram, piezīmēs un pie paraudziņa pierakstīt kādu identifikatoru).

** Ja nav jau pierakstīts Dabasdatos, var pie paraudziņa pierakstīt – uz kā auga un kādā biotopā (piemēram, lapkoku/skujkoku/jaukts mežs; slapjš/sauss).

** Vieta (pilsēta/pagasts; ja ir ziņojums Dabasdatos, vēl precīzāk vietu norādīt nav nepieciešams).

Labs paraudziņa apraksta piemērs. Foto: Julita Kluša

* Nodot iespējams personīgi man (dzīvoju Rīgā, Iļģuciemā), caur pakomātu vai atstājot Dabas muzejā (tikai ar iepriekšēju saskaņošanu par laikiem!!). Šobrīd Dabas muzejā es varētu būt 10. oktobra vakarā un tad arī paņemt, ja būs kas saskaņoti atstāts.

Julita Kluša

2023-10-03