Šis pavasaris tauriņu vērotājiem ir sanācis visai sarežģīts - vēss aprīlis, sniega kupenas maijā un arī citas laika apstākļu kaprīzes. Līdz ar to sezonas sākums mūs galīgi nav lutinājis ar daudzām siltām un saulainām dienām, kurās varētu ar pilnu krūti mesties pavasara tauriņu fotomedībās. Vien tagad, maija vidū, var beidzot pavisam droši apgalvot, ka jā - tauriņu vērošanas sezona tiešām ir sākusies! Mazliet gan jāatvainojas par to, ka no mūsu puses sezonas "starta šāviens" tiek dots tik vēlu, taču dzīve reizēm ievieš savas korekcijas. Labā ziņa ir tāda, ka nekas jau nav nokavēts! Ņemot vērā visus apstkākļus, tad jāsaka, ka šajā pavasarī jau saņemtie ~1100 ziņojumi (par 22 dažādām sugām) ir ļoti labs rādītājs! Paldies visiem, kas jau ir ziņojuši un arī tiem, kas varbūt vēl tikai plāno iesaistīsies Tauriņu Vērošanas akcijā. Tad īsumā par to, kas ir bijis un kam šogad tauriņu vērošanas entuziastiem vērst uzmanību. 

Vispirms atkārtosim kas tad ir Tauriņu Vērošanas akcija un kas jādara, lai iesaistītos. Tauriņu Vērošanas akcija ir Latvijas Entomoloģijas biedrības radīta kustība, kuras galvenais mērķis ir iesaistīt plašāku sabiedrības daļu tieši kukaiņu (bet arī dabas kopumā) vērošanā. Dienastauriņi tam ir ļoti pateicīgs objekts, jo tie ir gandrīz visur, tos var viegli pamanīt un vērot, kā arī sugu noteikšana ir samērā viegla (salīdzinot ar citām kukaiņu grupām). Lai piedalītos nepieciešams tauriņu nofotogrāfēt un atzīmēt savu novērojumu ar precīzām koordinātēm portālā dabasdati.lv. Ļoti vienkārši! Nevajag arī baidīties, ja sākumā zināšanas par sugu noteikšanu nav tik plašas - mēs ar sugu noteikšanu palīdzēsim! Tāpat arī nav nepieciešama profesionāla fototehnika, lai tauriņus iemūžinātu, jo nu jau pēdējos pāris gados virkne dalībnieku ļoti sekmīgi piedalās arī fotogrāfējot tauriņus ar mobilo telefonu, kas mūsdienās ir pie rokas gandrīz jebkuram. Ja gadījumā nav izdevies iegūt fotoattēlu, tad tā arī nav liela bēda - tādos gadījumos galvenais novērojuma piezīmēs rūpīgi aprakstīt redzēto un iespējams pēc šāda apraksta varēs identificēt sugu. Svarīgs ir ikkatrs novērojums, jo šobrīd joprojām Latvijā ir ļoti daudz "balto plankumu" kur nav nemaz precīzi zināms, kādas sugas tiešu tur dzīvo. Tauriņu Vērošanas akcijas lielais mērķis ir, lai līdz 2018. gada beigām portālā dabasdati.lv katrā Latvijas novadā būtu ziņotas 50 dienastauriņu sugas! Lai šo mērķi sasniegtu palīdzīgu roku var sniegt jebkurš!

Lai vērošana būtu azartiskāka, tad arī šogad akcija aizritēs mazliet sportiskā gaisotnē un gala rezultāti tiks apkopoti 2 galvenajās nominācijās:

1) Gada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šīs kategorijas ieskaitē tiks iekļauts jebkurš Latvijas teritorijā veikts ziņojums. Praktiski bez ierobežojumiem - pārvietojamies pa Latvijas teritoriju kādos virzienos vēlamies, vērojam tauriņus un mēģinām gada laikā ieraudzīt maksimāli daudz sugas. Līdz šim labākais oficiāli reģistrētais viena gada rezultāts ir Uģa Piterāna 98 sugas, kas sasniegts 2016. gadā. Vai kādam izdoesies aizniegties līdz 100 redzētām sugām gada laikā?

2) Novada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šī kategorija joprojām varētu būt svarīgākā un tā kurā mēs labprāt sagaidītu vislielāko aktivitāti un atsaucību, jo tieši novadu sarakstu veidošanā slēpjas vislielākā pievienotā vērtība - iespējams atklāt jaunas sugu atradnes tādējādi dodot ieguldījumu dienastauriņu sugu izplatības skaidrošanā!  

Tāpat arī būs vairākas mazākas nominācijas: Labākā debija, Aktīvākais ziņotājs un Novadu apceļotājs (Dalībnieks, kas gada laikā vismaz vienu sugu ziņojis no visvairāk novadiem). Zemāk īss apkopojums ar labākajiem rezultātiem 2016. gadā. Garāks pārskats par rezultātiem (atskaitot Novadu apceļotāja nomināciju) atrodams ŠEIT. 

Bet nu pie šīs sezonas aktualitātēm! Pirmāmkārtām par aktuālo situāciju novados! 50 sugu mērķis pašreiz ir sasniegts jau vairāk kā pusē no novadiem - 62 (~52%)! Lieliski! Vēl 6 novadi (Aglonas, Ciblas, Krustpils, Pāvilostas, Stopiņu un Strenču) ir tikai 1 sugas attālumā! 40 vai vairāk sugas (bet mazāk par 50) kopumā ir 21 novadam, kuri tad varētu būt tie reālākie, kurus mēs kopīgiem spēkiem varētu šogad iecelt 50 sugu "klubiņā". Lai varētu noorientēties kādas sugas kurā novadā tad trūkst, vēlams rūpīgi iepazīties ar ŠO EXCEL failu. Zemāk aktuālās novadu kartes - tajā skaitā karte kurā precīzi atzīmēti tie novadi vai pilsētu teritorijas, kuros ir mazāk par 50 sugām. Iespēju robežās vēlams pievērst lielāku uzmanību tieši šiem novadiem. Taču kā jau iepriekš tika minēts - vērtība ir ikkatram novērojumam, jo, ja arī kāds konkrēts novērojums nesniedz jaunas ziņas par kādas sugas izplatību (piemēram, suga ir novērota jau zināmā atradnē), tad šāds novērojums savukārt palīdz skaidrot dienastauriņu sugu fenoloģiju un lidošanas laikus tieši Latvijas teritorijā, kas nenoliedzami arī ir svarīgi un būtībā unikāli dati. 

Bet tas nebūt vēl nav viss. Šajā gadā tauriņu vērotājiem ir arī viens papildus uzdevums kam, ja būs entuziasms, var mēģināt pievērsties - augstajos purvos mītošo sugu meklēšana un apzināšana! Kā rāda pēdējo trīs gadu novērojumu apkopojums, tad tieši par šādām sugām kopumā ir ļoti maz datu. Tā, piemēram, purva samtenis (Oeneis jutta) ir ziņots tikai no 14 purviem, bet sūreņu purvraibenis (Boloria eunomia) - tikai no 7 purviem. Abām šīm sugām būtu jābūt noteikti izplatītām plašāk - īpaši Latvijas A u ZA daļā. Atliek tikai doties dabā un atrast! Maija beigas un jūnija sākums kā reizi ir labākais brīdis, lai dotos šīs sugas medīt! Protams, dodoties purvā pirmāmkārtām atceramies par savu drošību un ņemam vērā arī vai konkrētais apmeklētais purvs gadījumā nav dabas liegums vai rezervāts, kuras apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja. Tāpat vērts atcerēties, ka pavasaris ir arī putnu ligzdošanas laiks, tāpēc, dodoties pārgājienos pa purvu, pievēršam uzmanību arī citiem mūsu spārnainajiem draugiem un, ja jūtat, ka jums kompāniju sastāda uztraucies putns, tad tas iespējams nozīmē, ka tuvumā ir ligzda vai mazuļi. Šādā gadījumāclabāk apkārtni pamest - tauriņu ziņojumi, protams, nav vērtīgāki par citām dzīvībām. Purva samtenis un sūreņu purvraibenis arī ir tikai divas no ar purviem saistītām sugām par kurām mēs gaidam ziņojumus. Tāpat gaidām ziņojumus par purva sīksamteni (Coenonympha tullia), agro purvraibeni (Boloria euphrosyne), dzērveņu raibeni (Boloria aquilionaris) un purva dzelteni (Colias palaeno). Pēdējās trīs sugas pietiekami regulāri var novērot arī ceļmalās augsto purvu perifērijā un purvainos mežos, kas nozīmē, ka šādas sugas ir iespējams novērot pat nebrienot tieši pašā purvā. Tātad purvu sugu medībās piedalīties var praktiski jebkurš! 

Teorētiski pastāv iespēja, ka, pievēršot uzmanību tieši purvu sugām, kādam izdodas konstatēt kādu no ekstrēmi retajām un Latvijā sen neredzētajām purvu sugām! Runa ir par lielo purvraibeni (Boloria frigga), kas Latvijā nav konstatēts 29 gadus (pēdējais atradums 1988. gadā Teiču purvā, G.Akmentiņš) un mazo purvraibeni (Boloria freija), kas Latvijā nav konstatēts 37 gadus (pēdējais atradums 1980. gadā Palsmanes apkārtnē, I.Šulcs). Var gadīties, ka abas sugas biotopu degradācijas (g.k. purvu nosusināšana) un klimata pārmaiņu dēļ ir Latvijā izzudušas. Bet varbūt tomēr nē? Lielais purvraibenis, piemēram, joprojām mūsdienās tiek konstatēts vienā vietā Lietuvas dienvidos. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka arī Latvijā joprojām eksistē kāda šo tauriņu populācija. Arī šīm abām sugām tuvākais mēnesis ir labākais laiks lai tās konstatētu. Mazais purvraibenis lido agrāk - no maija vidus līdz jūnija sākumam/vidum, bet lielais purvraibenis par kādu nedēļu-divām vēlāk - no maija beigām līdz jūnija beigām. Ja rodas aizdomas par šo sugu novērošanu, tad, protams, fotoattēls ir obligāts! Ja varbūt lielo purvraibeni var samērā viegli atpazīt arī no virspuses, tad mazo purvraibeni gan jācenšas nofotogrāfēt arī no apakšpuses. Abām sugām spārnu apakšpuses ir ļoti raksturīga un nesajaucama - skat. attēlus zemāk. Teorētiski labākā iespēja šīs abas sugas konstatēt, protams, arī ir Latvijas A un Z daļas purvos. 

Tādi lūk galvenie akcenti šim gadam. Protams, interesanti novērojumi ir sagaidāmi arī ārpus purviem, tā ka jātur acis vaļā un fotoaparāts gatavībā - varbūt izdodas ieraudzīt ko tiešām vērtīgu? Ja atceramies, tad pagājušajā gadā jau izdevās sensacionāls atklājums - kazeņu raibenis (Brenthis daphne), kas bija jauna suga Latvijai (par to plašāks apraksts šajā Dabadatu ziņā). Vai šis gads mūs priecēs ar kādu līdzvērtīgu atklājumu? Dzīvosim redzēsim! Noslēgumā vēl jāpiebilst, ka ar savu iesaisti var palīdzēt vēl divās citās aktivitātēs, ja novērojumi tiks ziņoti no šādām teritorijām: 

- Jūrmalas pilsētas. Atbalsts skolniecei Ievai Pauniņai, kas šajā sezonā vāc datus zinātniski pētnieciskā darba izstrādei par Jūrmalas pilsētas dienastauriņiem. Tā ka, ja gadās būt Jūrmalā (kaut vai tikai cauri braucot) un izdodas pamanīt kādu dienastauriņu - noteikti ziņojam!

- Slīteres Nacionālā parka. Ieguldījums nākotnē, jo Latvijas Entomoloģijas biedrībai ir radusies vīzija par Slīteres Nacionālā parka dienastauriņu atlanta izveidi, kas būtu kā dāvana Slīteres nacionālajam parkam 100 gadu jubilejā. Jebkurš novērojums no SNP teritorijas veidos vērtīgu pamatu un ieguls kopējā zināšanu lādītē par dienastauriņu izplatību SNP teritorijā.    

Un visbeidzot - noteikti atzīmējam kalendāros datumus no 19.-25. jūnijam, kad tāpat kā pagājušajā gadā tiks dots starts "Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaucinājumam"! Bet par šo aktivitāti plašāka informācija jūnija sākumā. Līdz tam - jānovēl tauriņu medībām labs laiks un neizsīkstošs entuziasms. Ne zvīņas! 

Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Akciju rīko Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar LU Zooloģijas muzeju.