Aktīvie lietotāji: 254 Kopējais novērojumu skaits: 2206820
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Tauriņu Vērošana 2017 - meklējam purvos mītošās sugas!
Pievienots 2017-05-19 02:04:15

Šis pavasaris tauriņu vērotājiem ir sanācis visai sarežģīts - vēss aprīlis, sniega kupenas maijā un arī citas laika apstākļu kaprīzes. Līdz ar to sezonas sākums mūs galīgi nav lutinājis ar daudzām siltām un saulainām dienām, kurās varētu ar pilnu krūti mesties pavasara tauriņu fotomedībās. Vien tagad, maija vidū, var beidzot pavisam droši apgalvot, ka jā - tauriņu vērošanas sezona tiešām ir sākusies! Mazliet gan jāatvainojas par to, ka no mūsu puses sezonas "starta šāviens" tiek dots tik vēlu, taču dzīve reizēm ievieš savas korekcijas. Labā ziņa ir tāda, ka nekas jau nav nokavēts! Ņemot vērā visus apstkākļus, tad jāsaka, ka šajā pavasarī jau saņemtie ~1100 ziņojumi (par 22 dažādām sugām) ir ļoti labs rādītājs! Paldies visiem, kas jau ir ziņojuši un arī tiem, kas varbūt vēl tikai plāno iesaistīsies Tauriņu Vērošanas akcijā. Tad īsumā par to, kas ir bijis un kam šogad tauriņu vērošanas entuziastiem vērst uzmanību. 

Vispirms atkārtosim kas tad ir Tauriņu Vērošanas akcija un kas jādara, lai iesaistītos. Tauriņu Vērošanas akcija ir Latvijas Entomoloģijas biedrības radīta kustība, kuras galvenais mērķis ir iesaistīt plašāku sabiedrības daļu tieši kukaiņu (bet arī dabas kopumā) vērošanā. Dienastauriņi tam ir ļoti pateicīgs objekts, jo tie ir gandrīz visur, tos var viegli pamanīt un vērot, kā arī sugu noteikšana ir samērā viegla (salīdzinot ar citām kukaiņu grupām). Lai piedalītos nepieciešams tauriņu nofotogrāfēt un atzīmēt savu novērojumu ar precīzām koordinātēm portālā dabasdati.lv. Ļoti vienkārši! Nevajag arī baidīties, ja sākumā zināšanas par sugu noteikšanu nav tik plašas - mēs ar sugu noteikšanu palīdzēsim! Tāpat arī nav nepieciešama profesionāla fototehnika, lai tauriņus iemūžinātu, jo nu jau pēdējos pāris gados virkne dalībnieku ļoti sekmīgi piedalās arī fotogrāfējot tauriņus ar mobilo telefonu, kas mūsdienās ir pie rokas gandrīz jebkuram. Ja gadījumā nav izdevies iegūt fotoattēlu, tad tā arī nav liela bēda - tādos gadījumos galvenais novērojuma piezīmēs rūpīgi aprakstīt redzēto un iespējams pēc šāda apraksta varēs identificēt sugu. Svarīgs ir ikkatrs novērojums, jo šobrīd joprojām Latvijā ir ļoti daudz "balto plankumu" kur nav nemaz precīzi zināms, kādas sugas tiešu tur dzīvo. Tauriņu Vērošanas akcijas lielais mērķis ir, lai līdz 2018. gada beigām portālā dabasdati.lv katrā Latvijas novadā būtu ziņotas 50 dienastauriņu sugas! Lai šo mērķi sasniegtu palīdzīgu roku var sniegt jebkurš!

Lai vērošana būtu azartiskāka, tad arī šogad akcija aizritēs mazliet sportiskā gaisotnē un gala rezultāti tiks apkopoti 2 galvenajās nominācijās:

1) Gada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šīs kategorijas ieskaitē tiks iekļauts jebkurš Latvijas teritorijā veikts ziņojums. Praktiski bez ierobežojumiem - pārvietojamies pa Latvijas teritoriju kādos virzienos vēlamies, vērojam tauriņus un mēģinām gada laikā ieraudzīt maksimāli daudz sugas. Līdz šim labākais oficiāli reģistrētais viena gada rezultāts ir Uģa Piterāna 98 sugas, kas sasniegts 2016. gadā. Vai kādam izdoesies aizniegties līdz 100 redzētām sugām gada laikā?

2) Novada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šī kategorija joprojām varētu būt svarīgākā un tā kurā mēs labprāt sagaidītu vislielāko aktivitāti un atsaucību, jo tieši novadu sarakstu veidošanā slēpjas vislielākā pievienotā vērtība - iespējams atklāt jaunas sugu atradnes tādējādi dodot ieguldījumu dienastauriņu sugu izplatības skaidrošanā!  

Tāpat arī būs vairākas mazākas nominācijas: Labākā debija, Aktīvākais ziņotājs un Novadu apceļotājs (Dalībnieks, kas gada laikā vismaz vienu sugu ziņojis no visvairāk novadiem). Zemāk īss apkopojums ar labākajiem rezultātiem 2016. gadā. Garāks pārskats par rezultātiem (atskaitot Novadu apceļotāja nomināciju) atrodams ŠEIT

Bet nu pie šīs sezonas aktualitātēm! Pirmāmkārtām par aktuālo situāciju novados! 50 sugu mērķis pašreiz ir sasniegts jau vairāk kā pusē no novadiem - 62 (~52%)! Lieliski! Vēl 6 novadi (Aglonas, Ciblas, Krustpils, Pāvilostas, Stopiņu un Strenču) ir tikai 1 sugas attālumā! 40 vai vairāk sugas (bet mazāk par 50) kopumā ir 21 novadam, kuri tad varētu būt tie reālākie, kurus mēs kopīgiem spēkiem varētu šogad iecelt 50 sugu "klubiņā". Lai varētu noorientēties kādas sugas kurā novadā tad trūkst, vēlams rūpīgi iepazīties ar ŠO EXCEL failu. Zemāk aktuālās novadu kartes - tajā skaitā karte kurā precīzi atzīmēti tie novadi vai pilsētu teritorijas, kuros ir mazāk par 50 sugām. Iespēju robežās vēlams pievērst lielāku uzmanību tieši šiem novadiem. Taču kā jau iepriekš tika minēts - vērtība ir ikkatram novērojumam, jo, ja arī kāds konkrēts novērojums nesniedz jaunas ziņas par kādas sugas izplatību (piemēram, suga ir novērota jau zināmā atradnē), tad šāds novērojums savukārt palīdz skaidrot dienastauriņu sugu fenoloģiju un lidošanas laikus tieši Latvijas teritorijā, kas nenoliedzami arī ir svarīgi un būtībā unikāli dati. 

Bet tas nebūt vēl nav viss. Šajā gadā tauriņu vērotājiem ir arī viens papildus uzdevums kam, ja būs entuziasms, var mēģināt pievērsties - augstajos purvos mītošo sugu meklēšana un apzināšana! Kā rāda pēdējo trīs gadu novērojumu apkopojums, tad tieši par šādām sugām kopumā ir ļoti maz datu. Tā, piemēram, purva samtenis (Oeneis jutta) ir ziņots tikai no 14 purviem, bet sūreņu purvraibenis (Boloria eunomia) - tikai no 7 purviem. Abām šīm sugām būtu jābūt noteikti izplatītām plašāk - īpaši Latvijas A u ZA daļā. Atliek tikai doties dabā un atrast! Maija beigas un jūnija sākums kā reizi ir labākais brīdis, lai dotos šīs sugas medīt! Protams, dodoties purvā pirmāmkārtām atceramies par savu drošību un ņemam vērā arī vai konkrētais apmeklētais purvs gadījumā nav dabas liegums vai rezervāts, kuras apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja. Tāpat vērts atcerēties, ka pavasaris ir arī putnu ligzdošanas laiks, tāpēc, dodoties pārgājienos pa purvu, pievēršam uzmanību arī citiem mūsu spārnainajiem draugiem un, ja jūtat, ka jums kompāniju sastāda uztraucies putns, tad tas iespējams nozīmē, ka tuvumā ir ligzda vai mazuļi. Šādā gadījumāclabāk apkārtni pamest - tauriņu ziņojumi, protams, nav vērtīgāki par citām dzīvībām. Purva samtenis un sūreņu purvraibenis arī ir tikai divas no ar purviem saistītām sugām par kurām mēs gaidam ziņojumus. Tāpat gaidām ziņojumus par purva sīksamteni (Coenonympha tullia), agro purvraibeni (Boloria euphrosyne), dzērveņu raibeni (Boloria aquilionaris) un purva dzelteni (Colias palaeno). Pēdējās trīs sugas pietiekami regulāri var novērot arī ceļmalās augsto purvu perifērijā un purvainos mežos, kas nozīmē, ka šādas sugas ir iespējams novērot pat nebrienot tieši pašā purvā. Tātad purvu sugu medībās piedalīties var praktiski jebkurš! 

Teorētiski pastāv iespēja, ka, pievēršot uzmanību tieši purvu sugām, kādam izdodas konstatēt kādu no ekstrēmi retajām un Latvijā sen neredzētajām purvu sugām! Runa ir par lielo purvraibeni (Boloria frigga), kas Latvijā nav konstatēts 29 gadus (pēdējais atradums 1988. gadā Teiču purvā, G.Akmentiņš) un mazo purvraibeni (Boloria freija), kas Latvijā nav konstatēts 37 gadus (pēdējais atradums 1980. gadā Palsmanes apkārtnē, I.Šulcs). Var gadīties, ka abas sugas biotopu degradācijas (g.k. purvu nosusināšana) un klimata pārmaiņu dēļ ir Latvijā izzudušas. Bet varbūt tomēr nē? Lielais purvraibenis, piemēram, joprojām mūsdienās tiek konstatēts vienā vietā Lietuvas dienvidos. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka arī Latvijā joprojām eksistē kāda šo tauriņu populācija. Arī šīm abām sugām tuvākais mēnesis ir labākais laiks lai tās konstatētu. Mazais purvraibenis lido agrāk - no maija vidus līdz jūnija sākumam/vidum, bet lielais purvraibenis par kādu nedēļu-divām vēlāk - no maija beigām līdz jūnija beigām. Ja rodas aizdomas par šo sugu novērošanu, tad, protams, fotoattēls ir obligāts! Ja varbūt lielo purvraibeni var samērā viegli atpazīt arī no virspuses, tad mazo purvraibeni gan jācenšas nofotogrāfēt arī no apakšpuses. Abām sugām spārnu apakšpuses ir ļoti raksturīga un nesajaucama - skat. attēlus zemāk. Teorētiski labākā iespēja šīs abas sugas konstatēt, protams, arī ir Latvijas A un Z daļas purvos. 

Tādi lūk galvenie akcenti šim gadam. Protams, interesanti novērojumi ir sagaidāmi arī ārpus purviem, tā ka jātur acis vaļā un fotoaparāts gatavībā - varbūt izdodas ieraudzīt ko tiešām vērtīgu? Ja atceramies, tad pagājušajā gadā jau izdevās sensacionāls atklājums - kazeņu raibenis (Brenthis daphne), kas bija jauna suga Latvijai (par to plašāks apraksts šajā Dabadatu ziņā). Vai šis gads mūs priecēs ar kādu līdzvērtīgu atklājumu? Dzīvosim redzēsim! Noslēgumā vēl jāpiebilst, ka ar savu iesaisti var palīdzēt vēl divās citās aktivitātēs, ja novērojumi tiks ziņoti no šādām teritorijām: 

- Jūrmalas pilsētas. Atbalsts skolniecei Ievai Pauniņai, kas šajā sezonā vāc datus zinātniski pētnieciskā darba izstrādei par Jūrmalas pilsētas dienastauriņiem. Tā ka, ja gadās būt Jūrmalā (kaut vai tikai cauri braucot) un izdodas pamanīt kādu dienastauriņu - noteikti ziņojam!

Slīteres Nacionālā parka. Ieguldījums nākotnē, jo Latvijas Entomoloģijas biedrībai ir radusies vīzija par Slīteres Nacionālā parka dienastauriņu atlanta izveidi, kas būtu kā dāvana Slīteres nacionālajam parkam 100 gadu jubilejā. Jebkurš novērojums no SNP teritorijas veidos vērtīgu pamatu un ieguls kopējā zināšanu lādītē par dienastauriņu izplatību SNP teritorijā.    

Un visbeidzot - noteikti atzīmējam kalendāros datumus no 19.-25. jūnijam, kad tāpat kā pagājušajā gadā tiks dots starts "Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaucinājumam"! Bet par šo aktivitāti plašāka informācija jūnija sākumā. Līdz tam - jānovēl tauriņu medībām labs laiks un neizsīkstošs entuziasms. Ne zvīņas! 

Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Akciju rīko Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar LU Zooloģijas muzeju. 

Pēdējie novērojumi
Thanasimus femoralis - 2025-07-18 nekovārnis
Sympetrum flaveolum - 2025-07-18 nekovārnis
- 2025-07-12 VitaS
Araneae sp. - 2025-07-12 VitaS
Coleoptera sp. - 2025-07-12 VitaS
Lycaena virgaureae - 2025-07-12 VitaS
Argynnis adippe - 2025-07-12 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ alisija220alisija0alise
Pēdējie komentāri novērojumiem
FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts