Aktīvie lietotāji: 259 Kopējais novērojumu skaits: 2212628
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sugu noteicējs CerambyX
Pievienots 2021-09-02 13:05:06

Entomologs Uģis Piterāns par Dabasdatu filtru un to, kam viņam pietiks kukaiņu

Nebūt ne katram bioloģijas studentam lemts izkopt to spēju, ko šī zinātne piedāvā – spēju lasīt dabā kā atvērtā grāmatā. Palasot ierakstus Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Uģa Piterāna blogā, kļūst skaidrs, ka Uģim tas ir izdevies, un arī tam neprofesionālim, kuram laimētos doties dabā kopā ar vienu no pašlaik azartiskākajiem Latvijas zaļajiem jeb lauka biologiem, viņš spētu radīt atvērtās dabas grāmatas sajūtu. Gluži tāpat, kā Uģis to dara portālā Dabasdati.lv ar segvārdu Cerambyx, noteikdams citu vērotāju iesūtītās sugas. Neraugoties uz apskaužamu noteikšanas ātrumu, ne vienmēr viņš to pagūst izdarīt uzreiz pēc tam, kad novērojums ir iesūtīts Dabasdatiem, jo vasarā dažreiz pat visu nedēļu no vietas pavada sugu medībās. Šovasar priecīgs atradums Uģim bija gultas blakšu suga, kas dzīvo čurkstu ligzdās, bet vienu no šāgada mērķiem ieraudzīt savas galvenās pētāmās grupas, blakšu, 400 sugas gan laikam neizdošoties piepildīt.


Uģis Piterāns. Foto: Anitra Tooma/Vides Vēstis (2016)

Tu esi biologs trešajā paaudzē. Kas tevi ietekmējis vairāk – tēvs, entomologs Andris Piterāns, vai vectēvs, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks, Dr.habil.biol. Alfons Piterāns?

Noteikti tēvs. Kukaiņu iepazīšana bērnībā notika tēva virsvadībā. Jātnieciņi, ko tēvs pētīja, man nelikās interesanti, bet vaboles gan – smukas, krāsainas! Labprāt gāju viņam līdzi dabā. Vēlāk tā interese vienubrīd pavērsās vairāk fotografēšanas virzienā, tagad esmu atkal atgriezies uz zinātnes takas.


Daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis. Foto: Uģis Piterāns/https://upiterans.blogspot.com/

Fotografē tu tagad tikai zinātniskiem nolūkiem vai tomēr uzbildē kaut ko arī vienkārši prieka pēc?

Galvenokārt dokumentēju savus novērojumus. Man ir tuva, teiksim tā, sugu kolekcionēšana – atrast, ieraudzīt kādu jaunu sugu, kuru neesmu nofotografējis. Nevis kādu mākslu taisīt, bet "pases foto", kas apliecina, ka man tā suga ir. Tā kā tagad strādāju Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā, vācu arī materiālu muzeja kolekcijām un pētu to smalkāk.

Tavs blogs liecina, ka arī citas dzīvnieku grupas, vispirms putni, tev kā sugu kolekcionāram nav vienaldzīgas.

Putni man tagad ir vairāk kā hobijs. Šogad tiem sanācis mazāk laika veltīt, bet gan jau atgriezīšos. Mans mērķis ir sugu vākšana cik var ieraudzīt gada laikā vai noteiktā teritorijā. Tāds sportisks azarts, par ornitologu mani noteikti nevar saukt. Runājot vispār par zaļo bioloģiju mūsdienās, man patīk ārzemju kolēģi, ar kuriem iznācis satikties – tādi kungi gados, kuri pārzina visu. Viņi varbūt ir kādas grupas guru, speciālisti, bet tajā pašā laikā viņiem ir ļoti plašas zināšanas arī par citām dzīvnieku grupām, par augiem un tamlīdzīgi. Tāds ir arī, piemēram, mans Dabas muzeja kolēģis, tauriņu speciālists Nikolajs Savenkovs. Tādam ir jābūt zaļajam biologam – nav jāierokas tikai savā šaurajā pētāmajā grupā, par citām neko nezinot. Es tāpēc cenšos augus iepazīt, tas man kā kukaiņu speciālistam ir īpaši svarīgi, interesējos arī par citām grupām kā smejos, balansēdams uz robežas "kurš it kā zina visu, tas nezina neko".

Tavs galvenais pētniecības objekts tagad ir blaktis.

Jā. Brīva niša, tās Latvijā neviens ilgu laiku padziļinātāk nebija pētījis. Daudzveidīga grupa, tāpēc arī interesanta.

Ar Dabasdatiem sāki saistīties kā novērojumu iesūtītājs vai uzreiz kā sugu noteicējs?

Laikam jau kā iesūtītājs. 2008. gadā Dabasdati.lv sākās kā putnu novērojumu portāls, es sāku tur ziņot savus novērojumus. Tad vēl nekāds lielais spečuks nejutos, man likās intereanti, ka es kaut ko nofotografēju, ielieku, un visi redz, ka tas, ko es esmu redzējis, ir varbūt kaut kas retāks un ka es to esmu pareizi noteicis. Tā sakot, iespēja parādīt, ka neesi muļķis, parādīt sevi, kamēr vēl esi mazāk zināms censonis.

Dabasdati tagad nav vienīgā vieta, kur citi meklē tavu palīdzību sugu noteikšanā.

Protams, mūsdienās sociālie tīkli tādu iespēju paver.

Cik tīklos tu darbojies kā sugu noteicējs?

Tviteris un feisbuks ir tie galvenie, bet vienmēr aicinu lietot arī Dabasdatus ar domu, ka tas, ko man atsūta tviterī vai fesibukā, bieži vien paliek tajā vēstulē un nekur tālāk neaiziet, arī pats varu to aizmirst. Toties portālā Dabasdati.lv iesūtīts atradums ir punkts kartē, tas tur glabāsies, cerams, gadu desmitiem, un ja nākotnē kādam citam pētniekam šī informācija būs svarīga, viņš to varēs atrast. Domāju, šī ir pati galvenā Dabasdatu nozīme. Kaut vai blaktis, lai gan par tām Dabasdatos sāka ziņot vēlāk nekā par putniem – atlasot novērojumus, jau parādās smukas kartes par biežāk ziņotajām sugām, pievienotā vērtība ir jūtama. Vēl pēc desmit gadiem, kad datu būs uzkrājies vairāk, būs pavisam forši.

Vai tu Dabasdatos kaut ko uzlabotu?

Uzlabot var vienmēr, piemēram, ātrdarbību vai citus tehnoloģiskus risinājumus. Jāatzīst, ka, piemēram, tāda lielā portāla kā iNaturalist lietošana ir ērtāka un vienkāršāka, novērojumus var pievienot vieglāk un ātrāk. Bet mums tomēr ir ieteicams lietot mūsu pašu portālu.

No kurām Latvijas vietām ziņojumu Dabasdatos ir mazāk?

No austrumpuses.

Kāpēc tā?

Grūti pateikt. Skaidrs, ka arī tur dzīvo tādi cilvēki, kurus daba interesē, bet neesam līdz viņiem aizrakušies un ievilinājuši viņus portālā. Ir jau Dabasdatiem aģenti katrā Latvijas malā, bet no Latgales un Kurzemes vidienes pagaidām ziņojumu ir mazāk.

Par kurām kukaiņu grupām tiek ziņots visvairāk?

Topā ir dienastauriņi – vieglāk ieraugāmi, krāsaini, koši, samērā vienkārša noteikšana, nav jāskatās tik smalkas nianses kā dažiem citiem kukaiņiem, kurus pēc fotogrāfijas ne vienmēr var noteikt. Arī spāres ir populāras, pēdējos gados aicinām ziņot par koksngraužiem.

Vai ir tādi neprofesionāļi, kas paši mēģina noteikt kukaiņus?

Man jau vislabāk patīk tādi, kas paši cenšas mācīties. Ja interese ir noturīga, mācību process notiek diezgan strauji. Viens no šādiem labiem piemēriem ir Mareks Ieviņš, kurš piecu gadu laikā jau kļuvis daudz zinošāks par dažu labu mācītu biologu. Visas kukaiņu sugas jau pēc fotogrāfijas nemaz nevar noteikt. Jā, ir arī tādas, kuru tēviņiem jāizpreparē ģenitālijas. Bet, jo lielāka ir pētnieka pieredze, jo vieglāk sugas noteikt. Latvijā ir kādas 520 blakšu sugas, pusi no tām pēc bildēm var noteikt ļoti viegli, no atlikušās puses vēl pusi var noteikt, ja bilde ir laba. Līdzīgi ir daudzām citām grupām, atskaitot tauriņus, tie nosakāmi vieglāk.


Kukaiņu pievilināšana uz gaismu Uģa vadībā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupas pasākuma laikā 2016. gadā. Foto: Baiba Kaškina

Cik aktīvu entomologu Latvijā tagad ir?

Nav pārāk daudz. Entomologu biedrībā ir ap 40-50 biedriem, aktīvi ir daži desmiti. Samērā ar citām valstīm tas ir niecīgs skaits. Somijas tauriņu pētnieku biedrībā vien ir ap 800 biedru. Tāpēc mēs par daudzām savām sugām zinām ļoti maz, un portāls Dabasdati.lv ir viens no veidiem, kā ar citu entuziastu palīdzību mēs, entomologi, varam kaut ko uzzināt. Katrs, kurš pievērš kukaiņiem uzmanību, ja arī viņa interese nav profesionāla, mums palīdz ļoti ievērojami.

Tātad citu vērotāju iesūtīto kukaiņu starpā ir bijuši tev ļoti vērtīgi atradumi?

Protams. Ir iesūtīti daudzi Latvijai jaunu sugu novērojumi, par retumiem nemaz nerunājot. Tā ir pilnīgi normāla situācija, kad kāds, varbūt nemaz īpaši neinteresējoties par kukaiņiem, nofotografē Latvijai jaunu sugu.

Kas vēl bez tevis Dabasdatiem nosaka kukaiņus?

Otrs aktīvākais ir Mareks Ieviņš, pārējie pieslēdzas ik pa laikam. Mēs ar Mareku mēģinām turēt buru, bet vasaras periodā, kad pašiem aktīvākais darba laiks un došanās dabā, reizēm saskrien tik daudz nosakāmā, ka ar visu nav iespējams uzreiz kvalitatīvi tikt galā. Bet rudenī jau var vēlreiz caurskatīt. Ir jau bijis arī tā,ka kāds iesūta novērojumu Dabasdatos, nesaņem dažu dienu laikā atbildi un tad sūta arī feisbukā vai Entomoloģijas biedrības e-pastā. Nepacietīgākajiem būtu jāsaprot, ka tad, ja entomologs ir daudzas stundas nostaigājies pa mežu un tikai astoņos vakarā ievēlies mājās, ne vienmēr atliek laiks vēl pāris stundas pasēdēt pie datora Dabasdatos.

Cik ilgi tev būtu jāsēž, ja gribētu visu dabasdatos iesūtīto noteikt uzreiz?

Ja noteiktu katru dienu, tad vasarā tā būtu stunda, pusotra, it īpaši brīvdienās. Ja neesmu ilgāku laiku skatījies, vakarā jāpasēž citreiz pat četras stundas. Pēdējā laikā gan cenšos selektīvi izvēlēties tās grupas, kuras zinu labāk, un neķeros pie tām grupām, par kurām zinu, ka tās var noteikt arī kāds cits, piemēram, spāres atstāju Mārtiņam Kalniņam.

Kādi kukaiņu noteicēji tagad tiek lietoti?

Mūsdienu priekšrocība ir tā, ka noteicēju ir daudz un dažādās valodās, arī interneta resursi saradušies visvisādi, iespējas ir milzīgas. Tā ir priekšrocība tieši entuziastiem, kas nav studējuši bioloģiju mācību iestādēs – pašmācības ceļā šobrīd var apgūt daudz vairāk nekā pirms gadiem piecdesmit, kad bija tikai dažas specializētās literatūras grāmatas, un, ja tās grāmatas tev nebija, tu biji kā bez rokām.

Kas notiek kukaiņu sistemātikā? Savā blogā šajā sakarā raksti, ka esi diezgan konservatīvs un visas izmaiņas ne uzreiz gribi pieņemt.

Zināma inerce zinātnē ir, jāpaiet kādam laikam, kamēr izmaiņas ieietas. Dažviet es sistemātikā pieturos pie vecāka dalījuma, jo tas šķiet praktiskāks. Bet kādā brīdī, kad visi būs pieņēmuši izmaiņas, arī man būs sevi jālauž (smaida).

Kāda ir situācija ar kukaiņu latviskajiem nosaukumiem?

Diezgan slikta. Lielākajai daļai kukaiņu nav latvisku nosaukumu. Naktstauriņiem savulaik Aleksandrs Šulcs ir izdomājis nosaukumus vairākiem simtiem sugu, tie tiek lietoti. Jā, tā zināmā mērā ir problēma. Vienkāršam cilvēkam, kuram sugas zinātniskais, latīņu nosaukums šķiet ķīniešu ābece, latviska nosaukuma trūkums liedz vieglāk ievirzīties sugu pazīšanā. Protams, būtu labi izdomāt sugām latviskus nosaukumus. Pieļauju, ka agri vai vēlu tie radīsies. Iniciatīva būtu jāizrāda katras grupas pētniekam. Piemēram, somu blakšu noteicējā visām piecsimt sugām ir arī somu nosaukumi, dažs labs itin pagarš.

Par kuru ieraudzītu sugu tev ir bijis vislielākais prieks?

Pārāk daudz jau tādu ir bijis… Man prātā ir tādu sugu saraksts, kuras es gribētu dabā ieraudzīt, un, kad eju un tādu ieraugu, tad man ir prieks. Protams, prieks ir arī par negaidītiem atklājumiem, par jebkuru jaunu sugu. Manā izpratnē Latvijas daba ir tik daudzveidīga, ka, ja sāk sugu medības, tad pat līdz šim neredzēta parasta suga var radīt tādu pašu prieku kā vēlāk liels retums. Katram jau sava mēraukla.

Kāda kukaiņiem bija aizvadītā vasara?

Kā jau dažus pēdējos gadus – īpatnēja. Maijs bija auksts, sekoja karstums, tad atkal aukstums. Tāpat bija ar kukaiņiem – sākumā likās, ka nekas nebūs, tad nāca sprādziens, un vasaras beigas atkal nesaprotamas. Lielā karstumā kukaiņi bieži vien īsākā laika periodā izdara to, kas citādi būtu gājis ilgāk. Bet tas jau ir interesanti, ka gads no gada atšķiras. Klimats mainās, parādās jaunas sugas no dienvidiem…

Tātad klimats paliek siltāks?

Pēc tām sugām, ko mēs konstatējam, var manīt, ka sugas, kas agrāk bija sastopamas ne tuvāk par Polijas ziemeļiem, Lietuvas dienvidiem, tagad ir ienākušas pie mums. Sākot ar tādiem kolorītiem kukaiņiem kā dievlūdzēji. Blakšu skaitā ir vairāki desmiti tādu sugu, kuras ir parādījušās tikai pēdējo 20 gadu laikā.

Vai dižā briežvabole tiešām šogad Latvijā tika novērota?

Nu, tur mēs, kukaiņu pētnieki, dalāmies divās nometnēs. Pagaidām vienīgais ziņojums ir par beigtu vaboli kaut kur pie Dobeles, eksemplārs nav paņemts, ir tikai fotoattēls. Nākamgad mūsu vaboļu pētnieki Arvīds Barševskis un Dmitrijs Teļnovs brauks un pētīs, vai dižā briežvabole tur tiešām ir noķerama. Ja viņiem tas neizdosies, novērojums būs apšaubāms. Portāls Dabasdati.lv šajā ziņā ir viens no filtriem! Par citām retām vaboļu sugām – par priežu dižkoksngrauzi un lielo dižkoksngrauzi, kas ir iespaidīga izmēra vaboles, bet diezgan grūti novērojamas, pat speciāli meklējot – par tām Dabasdatos ir ziņojumi. Cilvēks ierauga milzīgu vaboli un nofotografē. Arī degunradžvaboles fotografē, bet dižo briežvaboli neviens vēl nav nofotografējis, lai gan telefoni ar fotokameru visiem ir. Domāju, ja jau dižā briežvabole Latvijā būtu, kāds to droši vien būtu nofotografējis un Dabasdatiem iesūtījis. Es attiecībā uz dižās briežvaboles sastopamību Latvijā pagaidām esmu diezgan skeptisks. Lietuvā tā laikam ir izzudusi, Polijā ir tikai dažas atradnes, tātad Latvijas tiešā tuvumā tā nav sastopama. Dienvidzviedrijā un Ēlandes salā dižā briežavabole nav reta suga.

Cik Latvijai jaunas sugas esi konstatējis tu?

Grūti saskaitīt. Tās pašas blaktis būs kādas 30-40 sugas. Bet tā jau tas notiek; ja kāds izvēlētos pētīt, piemēram, kāpurmušas, viņam gada laikā būtu vairāki desmiti Latvijai jaunu sugu, jo tās nav pētītas. Mans sapnis būtu no katras grupas pa kādai jaunai sugai atrast. Tauriņš man jau ir, spāre, vaboles un blaktis arī, putna vēl nav, to vajadzētu.


Viena no Uģa atklātajām Latvijai jaunajām blakšu sugām
mīkstblakts Tytthus pubescens 27.07.2021.

Piemēram, rudo gārni Latvijā ieraudzīt.

Jā, tas būtu diezgan reāls. Potenciāli ieraugāmo putnu sugu sarakstā ir vairāki desmiti sugu, kas zemēs apkārt Latvijai ir konstatētas, mēs tās jau labi zinām, un tajā brīdī, kad kāds no šiem putniem nosēdīsies mums priekšā, mēs viņu uzreiz atpazīsim. Jābūt tikai īstajā vietā īstajā laikā!

Kuri Latvijas kukaiņi pašlaik ir apdraudētāki?

Apdraudētas ir dabisku vecu mežu sugas. Situācija ar mežiem ir tāda divdomīga – it kā viss ir labi, tomēr tās mežu platības, kurās nedrīkst veikt mežsaimniecisko darbību, procentuāli uz kopējā fona, arī uz Eiropas fona ir niecīgas. Pēc 20-30 gadiem attapsimies un kodīsim pirkstos "vajadzēja tomēr arī to un to vairāk pasargāt". Bet, tā kā mums par daudzām sugām nav datu, nevaram novērtēt skaita izmaiņas.

Esi izteicies, ka uz iespēju saglabāt Latvijā dabas daudzveidību raugies pesimistiski.

Mazos solīšos jau it kā kaut kas labs notiek, bet lielos vilcienos viss turpinās, manuprāt, ne visai labā virzienā. Esmu pesimists un savā ziņā nedaudz arī egoists – zinu, ka manam mūžam kukaiņu Latvijā pietiks un, ja nebūs Latvijā, varēs aizbraukt citur pasaulē kukaiņus papētīt, bet to, kas Latvijā būs tālākā nākotnē, es personīgi diez vai vairs varu ietekmēt. Varu tikai cilvēkiem rādīt un stāstīt, kāda ir mūsu dabas daudzveidība. Varbūt kādam jaunietim tas aizķeras un viņš nolemj par dabas aizsardzību iestāties daudz aktīvāk, nekā to spēju es.

Egīls Zirnis

2021-09-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Erithacus rubecula - 2025-07-31 finesse
Limacus maculatus - 2025-07-29 Siona
Grus grus - 2025-07-31 finesse
Passer montanus - 2025-07-31 finesse
Turdus merula - 2025-07-31 finesse
Pica pica - 2025-07-31 finesse
Circus aeruginosus - 2025-07-31 finesse
Nezināms
Ignotus
@ W
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 30.jūlijs, 22:25

Nezināju īsti kur pierakstīt administratoriem, bet man ir tāda pati problēma - piereģistrējoties never fotogaleriju, arī jau sen, tā ka izskatu nepiereģistrējusies, kas svarīgs, atzīmēju, tad piereģistrējusies meklēju. Grūti, ne atzīmēt, ne iekomentēt. Kaut kā jau tieku galā.


VijaS 30.jūlijs, 21:43

Paretam gadās arī uz priedēm.


megemege 30.jūlijs, 21:24

Šis bija uz kociņa. Ar pirkstu nobraucu, tomēr tas diezgan turējās. Otrā bildē var redzēt, kur esmu ar pirkstu noņēmusi balto "cukuru".


Ziemelmeita 30.jūlijs, 20:30

Paldies,Marek!


dziedava 30.jūlijs, 20:20

Tādā veidā augus apaugt mēdz pārslainā cukurīte. Reizēm no skata uzreiz grūti pateikt, kura no abām sugām.


nekovārnis 30.jūlijs, 20:05

Diemžēl fotogalerija man neveras vaļā - tā ka nemaz, un jau sen. Nākas iet caur novērojumu sarakstu un vērt pa vienam novērojumam vaļā :((


nekovārnis 30.jūlijs, 20:02

O, pirmajā bildē starp citu gaišais. Tagad tik pamanīju :)


nekovārnis 30.jūlijs, 20:01

Gaišais ir gaišāks :) Četrjoslu koksngrauzim kājas un ūsas viscaur melnas, tipiskam gaišjam celmgrauzim oranžas, tik ūsu pamatnes un daži pleķi uz pakaļkājām melni. Tāpat četrjoslu koksngrauzis masīvāks, lielāks. Gaišais celmgrauzis slaids, jo sevišķi segspārnu galos.


megemege 30.jūlijs, 19:20

Paldies, Marek! Pastāsti kāda šiem koksngraužņiem atšķirība gaišajam no četrjoslu?


adata 30.jūlijs, 12:02

Paldies, Artur!


adata 30.jūlijs, 12:01

Jā, mp3, vienmēr jau izdevās...


ekologs 30.jūlijs, 11:21

Manuprāt, Riteņzirneklis (Larinioides ixobolus). To vēl var sajaukt ar Plakano riteņzirnekli (Nuctenea umbratica).


ekologs 30.jūlijs, 11:03

Lielais apšu koksngrauzis (Saperda carcharias).


IlzeP 30.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar, par skaidrojumu!


IlzeP 30.jūlijs, 09:32

Vai fails ir mp3 formātā? Ja nav, ir pieejami online bezmaksas konverteri, jāmeklē "... to mp3".


Bekuvecis 29.jūlijs, 23:47

Pardon, par Bolbitius lacteus kā pienbalto samtmicīti te DabasDatos gan būšu pārskatījies. Bet vispār, atbilstoši galīgajam sarakstam (2024) Latvijā tiešām ir gan pienbaltā mēslene (Bolbitius lacteus), gan bālā samtmicīte, kas agrāk bija pienbaltā (Conocybe apala jeb C. albipes, bet agrāk - C. lacteus). Taču no tām astoņām, kas DD figurē kā Bolbitius lacteus, man dažas stipri izskatās pēc Conocybe apala. Bet, atvainojiet, laikam ap tām necīnīšos... Abi pēdējo dienu novērojumi, t.sk. šis, šķiet drošas Conocybe apala.


mufunja 29.jūlijs, 21:16

Paldies Vija :)


VijaS 29.jūlijs, 21:11

Ložņu saulenīte.


adata 29.jūlijs, 18:59

Pagaidām neizdodas pievienot audio failu.


megemege 29.jūlijs, 17:41

Paldies , Amanda! Tad sākotnēji domāju pareizi!


Amanda 29.jūlijs, 17:36

Peļu klijāns


IlzeP 29.jūlijs, 17:14

Tas initas saraksts, ko piesaucu, nav oficiālais, tas ir tas, ko kopīgi ar Initu gatavojām jaunajam portālam. Un tur ir gan pienbaltā mēslene Bolbitius lacteus, gan bālā samtmicīte Conocybe apala (syn. Conocybe albipes) ...


IlzeP 29.jūlijs, 17:11

Tomēr vajadzētu šo novērojumu dzēst un ieziņot pareizajā vietā. Citādi kļūdainais punkts ne tkai saglabāsies šeit, bet arī aizies uz valsts dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols".


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:07

Trešā atradne Latvijā. Visas trīs - dziļi Kurzemē.


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:03

Izradās, šī pati suga figurē DabasDatos arī kā pienbaltā samtmicīte (Bolbitius lacteus). Kas vispār ir dīvaina kombinācija, jo Conocybe - samtmicīte , Bolbitius - mēslene... Būtu jāapvieno. Par pareizāko nosaukumu jāpieņem tas, kurš Initas dotajā sarakstā, - tāpēc ka skaitās oficiālais! :)


eme 29.jūlijs, 11:42

Interneta bezsaistes dēļ esmu ieziņojusi nepareizās ligzdas koordinātes, tāpēc nosūtīju Jums uz e-pastu pareizo ligzdas atrašanās vietu.


Eggy 29.jūlijs, 09:22

Skaidrs, paldies! :)


dziedava 29.jūlijs, 09:22

Laikam nav līdz galam nobriedis, bet lai noteiktu, labāk jāredz iekšējās struktūras (kapilīcijs).


IlzeP 29.jūlijs, 08:15

Kā redzams, mazuļi ligzdu jau ir pametuši, pie tam ligzda var būt bijusi citur.


CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:54

Tad novērojuma punktu redz tikai portāla administratori.


IlzeP 28.jūlijs, 17:54

Ir iespēja ieķeksēt "Slēpt precīzu atrašanās vietu", taču jāziņo pareizā atrašanās vieta.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Aigars 28.jūlijs, 14:31

Vai nav kļūda ar novērojuma punktu - vai pa tiešām ligzda atrodas stāvlaukumā. Ja nav vēlmes publiskot ligzdas punktu, var atsūtīt man uz e-pastu - raptor_cr@inbox.lv.


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


dziedava 25.jūlijs, 15:05

Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


dziedava 25.jūlijs, 14:52

Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts