Aktīvie lietotāji: 354 Šodien ievadītie novērojumi: 140 Kopējais novērojumu skaits: 2197596
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sugu noteicējs CerambyX
Pievienots 2021-09-02 13:05:06

Entomologs Uģis Piterāns par Dabasdatu filtru un to, kam viņam pietiks kukaiņu

Nebūt ne katram bioloģijas studentam lemts izkopt to spēju, ko šī zinātne piedāvā – spēju lasīt dabā kā atvērtā grāmatā. Palasot ierakstus Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Uģa Piterāna blogā, kļūst skaidrs, ka Uģim tas ir izdevies, un arī tam neprofesionālim, kuram laimētos doties dabā kopā ar vienu no pašlaik azartiskākajiem Latvijas zaļajiem jeb lauka biologiem, viņš spētu radīt atvērtās dabas grāmatas sajūtu. Gluži tāpat, kā Uģis to dara portālā Dabasdati.lv ar segvārdu Cerambyx, noteikdams citu vērotāju iesūtītās sugas. Neraugoties uz apskaužamu noteikšanas ātrumu, ne vienmēr viņš to pagūst izdarīt uzreiz pēc tam, kad novērojums ir iesūtīts Dabasdatiem, jo vasarā dažreiz pat visu nedēļu no vietas pavada sugu medībās. Šovasar priecīgs atradums Uģim bija gultas blakšu suga, kas dzīvo čurkstu ligzdās, bet vienu no šāgada mērķiem ieraudzīt savas galvenās pētāmās grupas, blakšu, 400 sugas gan laikam neizdošoties piepildīt.


Uģis Piterāns. Foto: Anitra Tooma/Vides Vēstis (2016)

Tu esi biologs trešajā paaudzē. Kas tevi ietekmējis vairāk – tēvs, entomologs Andris Piterāns, vai vectēvs, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks, Dr.habil.biol. Alfons Piterāns?

Noteikti tēvs. Kukaiņu iepazīšana bērnībā notika tēva virsvadībā. Jātnieciņi, ko tēvs pētīja, man nelikās interesanti, bet vaboles gan – smukas, krāsainas! Labprāt gāju viņam līdzi dabā. Vēlāk tā interese vienubrīd pavērsās vairāk fotografēšanas virzienā, tagad esmu atkal atgriezies uz zinātnes takas.


Daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis. Foto: Uģis Piterāns/https://upiterans.blogspot.com/

Fotografē tu tagad tikai zinātniskiem nolūkiem vai tomēr uzbildē kaut ko arī vienkārši prieka pēc?

Galvenokārt dokumentēju savus novērojumus. Man ir tuva, teiksim tā, sugu kolekcionēšana – atrast, ieraudzīt kādu jaunu sugu, kuru neesmu nofotografējis. Nevis kādu mākslu taisīt, bet "pases foto", kas apliecina, ka man tā suga ir. Tā kā tagad strādāju Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā, vācu arī materiālu muzeja kolekcijām un pētu to smalkāk.

Tavs blogs liecina, ka arī citas dzīvnieku grupas, vispirms putni, tev kā sugu kolekcionāram nav vienaldzīgas.

Putni man tagad ir vairāk kā hobijs. Šogad tiem sanācis mazāk laika veltīt, bet gan jau atgriezīšos. Mans mērķis ir sugu vākšana cik var ieraudzīt gada laikā vai noteiktā teritorijā. Tāds sportisks azarts, par ornitologu mani noteikti nevar saukt. Runājot vispār par zaļo bioloģiju mūsdienās, man patīk ārzemju kolēģi, ar kuriem iznācis satikties – tādi kungi gados, kuri pārzina visu. Viņi varbūt ir kādas grupas guru, speciālisti, bet tajā pašā laikā viņiem ir ļoti plašas zināšanas arī par citām dzīvnieku grupām, par augiem un tamlīdzīgi. Tāds ir arī, piemēram, mans Dabas muzeja kolēģis, tauriņu speciālists Nikolajs Savenkovs. Tādam ir jābūt zaļajam biologam – nav jāierokas tikai savā šaurajā pētāmajā grupā, par citām neko nezinot. Es tāpēc cenšos augus iepazīt, tas man kā kukaiņu speciālistam ir īpaši svarīgi, interesējos arī par citām grupām kā smejos, balansēdams uz robežas "kurš it kā zina visu, tas nezina neko".

Tavs galvenais pētniecības objekts tagad ir blaktis.

Jā. Brīva niša, tās Latvijā neviens ilgu laiku padziļinātāk nebija pētījis. Daudzveidīga grupa, tāpēc arī interesanta.

Ar Dabasdatiem sāki saistīties kā novērojumu iesūtītājs vai uzreiz kā sugu noteicējs?

Laikam jau kā iesūtītājs. 2008. gadā Dabasdati.lv sākās kā putnu novērojumu portāls, es sāku tur ziņot savus novērojumus. Tad vēl nekāds lielais spečuks nejutos, man likās intereanti, ka es kaut ko nofotografēju, ielieku, un visi redz, ka tas, ko es esmu redzējis, ir varbūt kaut kas retāks un ka es to esmu pareizi noteicis. Tā sakot, iespēja parādīt, ka neesi muļķis, parādīt sevi, kamēr vēl esi mazāk zināms censonis.

Dabasdati tagad nav vienīgā vieta, kur citi meklē tavu palīdzību sugu noteikšanā.

Protams, mūsdienās sociālie tīkli tādu iespēju paver.

Cik tīklos tu darbojies kā sugu noteicējs?

Tviteris un feisbuks ir tie galvenie, bet vienmēr aicinu lietot arī Dabasdatus ar domu, ka tas, ko man atsūta tviterī vai fesibukā, bieži vien paliek tajā vēstulē un nekur tālāk neaiziet, arī pats varu to aizmirst. Toties portālā Dabasdati.lv iesūtīts atradums ir punkts kartē, tas tur glabāsies, cerams, gadu desmitiem, un ja nākotnē kādam citam pētniekam šī informācija būs svarīga, viņš to varēs atrast. Domāju, šī ir pati galvenā Dabasdatu nozīme. Kaut vai blaktis, lai gan par tām Dabasdatos sāka ziņot vēlāk nekā par putniem – atlasot novērojumus, jau parādās smukas kartes par biežāk ziņotajām sugām, pievienotā vērtība ir jūtama. Vēl pēc desmit gadiem, kad datu būs uzkrājies vairāk, būs pavisam forši.

Vai tu Dabasdatos kaut ko uzlabotu?

Uzlabot var vienmēr, piemēram, ātrdarbību vai citus tehnoloģiskus risinājumus. Jāatzīst, ka, piemēram, tāda lielā portāla kā iNaturalist lietošana ir ērtāka un vienkāršāka, novērojumus var pievienot vieglāk un ātrāk. Bet mums tomēr ir ieteicams lietot mūsu pašu portālu.

No kurām Latvijas vietām ziņojumu Dabasdatos ir mazāk?

No austrumpuses.

Kāpēc tā?

Grūti pateikt. Skaidrs, ka arī tur dzīvo tādi cilvēki, kurus daba interesē, bet neesam līdz viņiem aizrakušies un ievilinājuši viņus portālā. Ir jau Dabasdatiem aģenti katrā Latvijas malā, bet no Latgales un Kurzemes vidienes pagaidām ziņojumu ir mazāk.

Par kurām kukaiņu grupām tiek ziņots visvairāk?

Topā ir dienastauriņi – vieglāk ieraugāmi, krāsaini, koši, samērā vienkārša noteikšana, nav jāskatās tik smalkas nianses kā dažiem citiem kukaiņiem, kurus pēc fotogrāfijas ne vienmēr var noteikt. Arī spāres ir populāras, pēdējos gados aicinām ziņot par koksngraužiem.

Vai ir tādi neprofesionāļi, kas paši mēģina noteikt kukaiņus?

Man jau vislabāk patīk tādi, kas paši cenšas mācīties. Ja interese ir noturīga, mācību process notiek diezgan strauji. Viens no šādiem labiem piemēriem ir Mareks Ieviņš, kurš piecu gadu laikā jau kļuvis daudz zinošāks par dažu labu mācītu biologu. Visas kukaiņu sugas jau pēc fotogrāfijas nemaz nevar noteikt. Jā, ir arī tādas, kuru tēviņiem jāizpreparē ģenitālijas. Bet, jo lielāka ir pētnieka pieredze, jo vieglāk sugas noteikt. Latvijā ir kādas 520 blakšu sugas, pusi no tām pēc bildēm var noteikt ļoti viegli, no atlikušās puses vēl pusi var noteikt, ja bilde ir laba. Līdzīgi ir daudzām citām grupām, atskaitot tauriņus, tie nosakāmi vieglāk.


Kukaiņu pievilināšana uz gaismu Uģa vadībā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupas pasākuma laikā 2016. gadā. Foto: Baiba Kaškina

Cik aktīvu entomologu Latvijā tagad ir?

Nav pārāk daudz. Entomologu biedrībā ir ap 40-50 biedriem, aktīvi ir daži desmiti. Samērā ar citām valstīm tas ir niecīgs skaits. Somijas tauriņu pētnieku biedrībā vien ir ap 800 biedru. Tāpēc mēs par daudzām savām sugām zinām ļoti maz, un portāls Dabasdati.lv ir viens no veidiem, kā ar citu entuziastu palīdzību mēs, entomologi, varam kaut ko uzzināt. Katrs, kurš pievērš kukaiņiem uzmanību, ja arī viņa interese nav profesionāla, mums palīdz ļoti ievērojami.

Tātad citu vērotāju iesūtīto kukaiņu starpā ir bijuši tev ļoti vērtīgi atradumi?

Protams. Ir iesūtīti daudzi Latvijai jaunu sugu novērojumi, par retumiem nemaz nerunājot. Tā ir pilnīgi normāla situācija, kad kāds, varbūt nemaz īpaši neinteresējoties par kukaiņiem, nofotografē Latvijai jaunu sugu.

Kas vēl bez tevis Dabasdatiem nosaka kukaiņus?

Otrs aktīvākais ir Mareks Ieviņš, pārējie pieslēdzas ik pa laikam. Mēs ar Mareku mēģinām turēt buru, bet vasaras periodā, kad pašiem aktīvākais darba laiks un došanās dabā, reizēm saskrien tik daudz nosakāmā, ka ar visu nav iespējams uzreiz kvalitatīvi tikt galā. Bet rudenī jau var vēlreiz caurskatīt. Ir jau bijis arī tā,ka kāds iesūta novērojumu Dabasdatos, nesaņem dažu dienu laikā atbildi un tad sūta arī feisbukā vai Entomoloģijas biedrības e-pastā. Nepacietīgākajiem būtu jāsaprot, ka tad, ja entomologs ir daudzas stundas nostaigājies pa mežu un tikai astoņos vakarā ievēlies mājās, ne vienmēr atliek laiks vēl pāris stundas pasēdēt pie datora Dabasdatos.

Cik ilgi tev būtu jāsēž, ja gribētu visu dabasdatos iesūtīto noteikt uzreiz?

Ja noteiktu katru dienu, tad vasarā tā būtu stunda, pusotra, it īpaši brīvdienās. Ja neesmu ilgāku laiku skatījies, vakarā jāpasēž citreiz pat četras stundas. Pēdējā laikā gan cenšos selektīvi izvēlēties tās grupas, kuras zinu labāk, un neķeros pie tām grupām, par kurām zinu, ka tās var noteikt arī kāds cits, piemēram, spāres atstāju Mārtiņam Kalniņam.

Kādi kukaiņu noteicēji tagad tiek lietoti?

Mūsdienu priekšrocība ir tā, ka noteicēju ir daudz un dažādās valodās, arī interneta resursi saradušies visvisādi, iespējas ir milzīgas. Tā ir priekšrocība tieši entuziastiem, kas nav studējuši bioloģiju mācību iestādēs – pašmācības ceļā šobrīd var apgūt daudz vairāk nekā pirms gadiem piecdesmit, kad bija tikai dažas specializētās literatūras grāmatas, un, ja tās grāmatas tev nebija, tu biji kā bez rokām.

Kas notiek kukaiņu sistemātikā? Savā blogā šajā sakarā raksti, ka esi diezgan konservatīvs un visas izmaiņas ne uzreiz gribi pieņemt.

Zināma inerce zinātnē ir, jāpaiet kādam laikam, kamēr izmaiņas ieietas. Dažviet es sistemātikā pieturos pie vecāka dalījuma, jo tas šķiet praktiskāks. Bet kādā brīdī, kad visi būs pieņēmuši izmaiņas, arī man būs sevi jālauž (smaida).

Kāda ir situācija ar kukaiņu latviskajiem nosaukumiem?

Diezgan slikta. Lielākajai daļai kukaiņu nav latvisku nosaukumu. Naktstauriņiem savulaik Aleksandrs Šulcs ir izdomājis nosaukumus vairākiem simtiem sugu, tie tiek lietoti. Jā, tā zināmā mērā ir problēma. Vienkāršam cilvēkam, kuram sugas zinātniskais, latīņu nosaukums šķiet ķīniešu ābece, latviska nosaukuma trūkums liedz vieglāk ievirzīties sugu pazīšanā. Protams, būtu labi izdomāt sugām latviskus nosaukumus. Pieļauju, ka agri vai vēlu tie radīsies. Iniciatīva būtu jāizrāda katras grupas pētniekam. Piemēram, somu blakšu noteicējā visām piecsimt sugām ir arī somu nosaukumi, dažs labs itin pagarš.

Par kuru ieraudzītu sugu tev ir bijis vislielākais prieks?

Pārāk daudz jau tādu ir bijis… Man prātā ir tādu sugu saraksts, kuras es gribētu dabā ieraudzīt, un, kad eju un tādu ieraugu, tad man ir prieks. Protams, prieks ir arī par negaidītiem atklājumiem, par jebkuru jaunu sugu. Manā izpratnē Latvijas daba ir tik daudzveidīga, ka, ja sāk sugu medības, tad pat līdz šim neredzēta parasta suga var radīt tādu pašu prieku kā vēlāk liels retums. Katram jau sava mēraukla.

Kāda kukaiņiem bija aizvadītā vasara?

Kā jau dažus pēdējos gadus – īpatnēja. Maijs bija auksts, sekoja karstums, tad atkal aukstums. Tāpat bija ar kukaiņiem – sākumā likās, ka nekas nebūs, tad nāca sprādziens, un vasaras beigas atkal nesaprotamas. Lielā karstumā kukaiņi bieži vien īsākā laika periodā izdara to, kas citādi būtu gājis ilgāk. Bet tas jau ir interesanti, ka gads no gada atšķiras. Klimats mainās, parādās jaunas sugas no dienvidiem…

Tātad klimats paliek siltāks?

Pēc tām sugām, ko mēs konstatējam, var manīt, ka sugas, kas agrāk bija sastopamas ne tuvāk par Polijas ziemeļiem, Lietuvas dienvidiem, tagad ir ienākušas pie mums. Sākot ar tādiem kolorītiem kukaiņiem kā dievlūdzēji. Blakšu skaitā ir vairāki desmiti tādu sugu, kuras ir parādījušās tikai pēdējo 20 gadu laikā.

Vai dižā briežvabole tiešām šogad Latvijā tika novērota?

Nu, tur mēs, kukaiņu pētnieki, dalāmies divās nometnēs. Pagaidām vienīgais ziņojums ir par beigtu vaboli kaut kur pie Dobeles, eksemplārs nav paņemts, ir tikai fotoattēls. Nākamgad mūsu vaboļu pētnieki Arvīds Barševskis un Dmitrijs Teļnovs brauks un pētīs, vai dižā briežvabole tur tiešām ir noķerama. Ja viņiem tas neizdosies, novērojums būs apšaubāms. Portāls Dabasdati.lv šajā ziņā ir viens no filtriem! Par citām retām vaboļu sugām – par priežu dižkoksngrauzi un lielo dižkoksngrauzi, kas ir iespaidīga izmēra vaboles, bet diezgan grūti novērojamas, pat speciāli meklējot – par tām Dabasdatos ir ziņojumi. Cilvēks ierauga milzīgu vaboli un nofotografē. Arī degunradžvaboles fotografē, bet dižo briežvaboli neviens vēl nav nofotografējis, lai gan telefoni ar fotokameru visiem ir. Domāju, ja jau dižā briežvabole Latvijā būtu, kāds to droši vien būtu nofotografējis un Dabasdatiem iesūtījis. Es attiecībā uz dižās briežvaboles sastopamību Latvijā pagaidām esmu diezgan skeptisks. Lietuvā tā laikam ir izzudusi, Polijā ir tikai dažas atradnes, tātad Latvijas tiešā tuvumā tā nav sastopama. Dienvidzviedrijā un Ēlandes salā dižā briežavabole nav reta suga.

Cik Latvijai jaunas sugas esi konstatējis tu?

Grūti saskaitīt. Tās pašas blaktis būs kādas 30-40 sugas. Bet tā jau tas notiek; ja kāds izvēlētos pētīt, piemēram, kāpurmušas, viņam gada laikā būtu vairāki desmiti Latvijai jaunu sugu, jo tās nav pētītas. Mans sapnis būtu no katras grupas pa kādai jaunai sugai atrast. Tauriņš man jau ir, spāre, vaboles un blaktis arī, putna vēl nav, to vajadzētu.


Viena no Uģa atklātajām Latvijai jaunajām blakšu sugām
mīkstblakts Tytthus pubescens 27.07.2021.

Piemēram, rudo gārni Latvijā ieraudzīt.

Jā, tas būtu diezgan reāls. Potenciāli ieraugāmo putnu sugu sarakstā ir vairāki desmiti sugu, kas zemēs apkārt Latvijai ir konstatētas, mēs tās jau labi zinām, un tajā brīdī, kad kāds no šiem putniem nosēdīsies mums priekšā, mēs viņu uzreiz atpazīsim. Jābūt tikai īstajā vietā īstajā laikā!

Kuri Latvijas kukaiņi pašlaik ir apdraudētāki?

Apdraudētas ir dabisku vecu mežu sugas. Situācija ar mežiem ir tāda divdomīga – it kā viss ir labi, tomēr tās mežu platības, kurās nedrīkst veikt mežsaimniecisko darbību, procentuāli uz kopējā fona, arī uz Eiropas fona ir niecīgas. Pēc 20-30 gadiem attapsimies un kodīsim pirkstos "vajadzēja tomēr arī to un to vairāk pasargāt". Bet, tā kā mums par daudzām sugām nav datu, nevaram novērtēt skaita izmaiņas.

Esi izteicies, ka uz iespēju saglabāt Latvijā dabas daudzveidību raugies pesimistiski.

Mazos solīšos jau it kā kaut kas labs notiek, bet lielos vilcienos viss turpinās, manuprāt, ne visai labā virzienā. Esmu pesimists un savā ziņā nedaudz arī egoists – zinu, ka manam mūžam kukaiņu Latvijā pietiks un, ja nebūs Latvijā, varēs aizbraukt citur pasaulē kukaiņus papētīt, bet to, kas Latvijā būs tālākā nākotnē, es personīgi diez vai vairs varu ietekmēt. Varu tikai cilvēkiem rādīt un stāstīt, kāda ir mūsu dabas daudzveidība. Varbūt kādam jaunietim tas aizķeras un viņš nolemj par dabas aizsardzību iestāties daudz aktīvāk, nekā to spēju es.

Egīls Zirnis

2021-09-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Sterna hirundo - 2025-07-03 SEL
Clanga pomarina - 2025-07-03 AmandineD
Locustella fluviatilis - 2025-07-03 MoreOrLess
Crex crex - 2025-07-03 AmandineD
Circus aeruginosus - 2025-07-03 Vītītis
Sitta europaea - 2025-07-03 Filips Bobinskis
Carpodacus erythrinus - 2025-07-03 SEL
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


adata 01.jūlijs, 22:05

Skaista! Nedomāju, ka var būt tik koša! Gluži kā oranžā aveņgļotsēne, ko redz jau pa gabalu!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts