Aktīvie lietotāji: 42 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 1222791
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sugu noteicējs CerambyX
Pievienots 2021-09-02 13:05:06

Entomologs Uģis Piterāns par Dabasdatu filtru un to, kam viņam pietiks kukaiņu

Nebūt ne katram bioloģijas studentam lemts izkopt to spēju, ko šī zinātne piedāvā – spēju lasīt dabā kā atvērtā grāmatā. Palasot ierakstus Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Uģa Piterāna blogā, kļūst skaidrs, ka Uģim tas ir izdevies, un arī tam neprofesionālim, kuram laimētos doties dabā kopā ar vienu no pašlaik azartiskākajiem Latvijas zaļajiem jeb lauka biologiem, viņš spētu radīt atvērtās dabas grāmatas sajūtu. Gluži tāpat, kā Uģis to dara portālā Dabasdati.lv ar segvārdu Cerambyx, noteikdams citu vērotāju iesūtītās sugas. Neraugoties uz apskaužamu noteikšanas ātrumu, ne vienmēr viņš to pagūst izdarīt uzreiz pēc tam, kad novērojums ir iesūtīts Dabasdatiem, jo vasarā dažreiz pat visu nedēļu no vietas pavada sugu medībās. Šovasar priecīgs atradums Uģim bija gultas blakšu suga, kas dzīvo čurkstu ligzdās, bet vienu no šāgada mērķiem ieraudzīt savas galvenās pētāmās grupas, blakšu, 400 sugas gan laikam neizdošoties piepildīt.


Uģis Piterāns. Foto: Anitra Tooma/Vides Vēstis (2016)

Tu esi biologs trešajā paaudzē. Kas tevi ietekmējis vairāk – tēvs, entomologs Andris Piterāns, vai vectēvs, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks, Dr.habil.biol. Alfons Piterāns?

Noteikti tēvs. Kukaiņu iepazīšana bērnībā notika tēva virsvadībā. Jātnieciņi, ko tēvs pētīja, man nelikās interesanti, bet vaboles gan – smukas, krāsainas! Labprāt gāju viņam līdzi dabā. Vēlāk tā interese vienubrīd pavērsās vairāk fotografēšanas virzienā, tagad esmu atkal atgriezies uz zinātnes takas.


Daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis. Foto: Uģis Piterāns/https://upiterans.blogspot.com/

Fotografē tu tagad tikai zinātniskiem nolūkiem vai tomēr uzbildē kaut ko arī vienkārši prieka pēc?

Galvenokārt dokumentēju savus novērojumus. Man ir tuva, teiksim tā, sugu kolekcionēšana – atrast, ieraudzīt kādu jaunu sugu, kuru neesmu nofotografējis. Nevis kādu mākslu taisīt, bet "pases foto", kas apliecina, ka man tā suga ir. Tā kā tagad strādāju Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā, vācu arī materiālu muzeja kolekcijām un pētu to smalkāk.

Tavs blogs liecina, ka arī citas dzīvnieku grupas, vispirms putni, tev kā sugu kolekcionāram nav vienaldzīgas.

Putni man tagad ir vairāk kā hobijs. Šogad tiem sanācis mazāk laika veltīt, bet gan jau atgriezīšos. Mans mērķis ir sugu vākšana cik var ieraudzīt gada laikā vai noteiktā teritorijā. Tāds sportisks azarts, par ornitologu mani noteikti nevar saukt. Runājot vispār par zaļo bioloģiju mūsdienās, man patīk ārzemju kolēģi, ar kuriem iznācis satikties – tādi kungi gados, kuri pārzina visu. Viņi varbūt ir kādas grupas guru, speciālisti, bet tajā pašā laikā viņiem ir ļoti plašas zināšanas arī par citām dzīvnieku grupām, par augiem un tamlīdzīgi. Tāds ir arī, piemēram, mans Dabas muzeja kolēģis, tauriņu speciālists Nikolajs Savenkovs. Tādam ir jābūt zaļajam biologam – nav jāierokas tikai savā šaurajā pētāmajā grupā, par citām neko nezinot. Es tāpēc cenšos augus iepazīt, tas man kā kukaiņu speciālistam ir īpaši svarīgi, interesējos arī par citām grupām kā smejos, balansēdams uz robežas "kurš it kā zina visu, tas nezina neko".

Tavs galvenais pētniecības objekts tagad ir blaktis.

Jā. Brīva niša, tās Latvijā neviens ilgu laiku padziļinātāk nebija pētījis. Daudzveidīga grupa, tāpēc arī interesanta.

Ar Dabasdatiem sāki saistīties kā novērojumu iesūtītājs vai uzreiz kā sugu noteicējs?

Laikam jau kā iesūtītājs. 2008. gadā Dabasdati.lv sākās kā putnu novērojumu portāls, es sāku tur ziņot savus novērojumus. Tad vēl nekāds lielais spečuks nejutos, man likās intereanti, ka es kaut ko nofotografēju, ielieku, un visi redz, ka tas, ko es esmu redzējis, ir varbūt kaut kas retāks un ka es to esmu pareizi noteicis. Tā sakot, iespēja parādīt, ka neesi muļķis, parādīt sevi, kamēr vēl esi mazāk zināms censonis.

Dabasdati tagad nav vienīgā vieta, kur citi meklē tavu palīdzību sugu noteikšanā.

Protams, mūsdienās sociālie tīkli tādu iespēju paver.

Cik tīklos tu darbojies kā sugu noteicējs?

Tviteris un feisbuks ir tie galvenie, bet vienmēr aicinu lietot arī Dabasdatus ar domu, ka tas, ko man atsūta tviterī vai fesibukā, bieži vien paliek tajā vēstulē un nekur tālāk neaiziet, arī pats varu to aizmirst. Toties portālā Dabasdati.lv iesūtīts atradums ir punkts kartē, tas tur glabāsies, cerams, gadu desmitiem, un ja nākotnē kādam citam pētniekam šī informācija būs svarīga, viņš to varēs atrast. Domāju, šī ir pati galvenā Dabasdatu nozīme. Kaut vai blaktis, lai gan par tām Dabasdatos sāka ziņot vēlāk nekā par putniem – atlasot novērojumus, jau parādās smukas kartes par biežāk ziņotajām sugām, pievienotā vērtība ir jūtama. Vēl pēc desmit gadiem, kad datu būs uzkrājies vairāk, būs pavisam forši.

Vai tu Dabasdatos kaut ko uzlabotu?

Uzlabot var vienmēr, piemēram, ātrdarbību vai citus tehnoloģiskus risinājumus. Jāatzīst, ka, piemēram, tāda lielā portāla kā iNaturalist lietošana ir ērtāka un vienkāršāka, novērojumus var pievienot vieglāk un ātrāk. Bet mums tomēr ir ieteicams lietot mūsu pašu portālu.

No kurām Latvijas vietām ziņojumu Dabasdatos ir mazāk?

No austrumpuses.

Kāpēc tā?

Grūti pateikt. Skaidrs, ka arī tur dzīvo tādi cilvēki, kurus daba interesē, bet neesam līdz viņiem aizrakušies un ievilinājuši viņus portālā. Ir jau Dabasdatiem aģenti katrā Latvijas malā, bet no Latgales un Kurzemes vidienes pagaidām ziņojumu ir mazāk.

Par kurām kukaiņu grupām tiek ziņots visvairāk?

Topā ir dienastauriņi – vieglāk ieraugāmi, krāsaini, koši, samērā vienkārša noteikšana, nav jāskatās tik smalkas nianses kā dažiem citiem kukaiņiem, kurus pēc fotogrāfijas ne vienmēr var noteikt. Arī spāres ir populāras, pēdējos gados aicinām ziņot par koksngraužiem.

Vai ir tādi neprofesionāļi, kas paši mēģina noteikt kukaiņus?

Man jau vislabāk patīk tādi, kas paši cenšas mācīties. Ja interese ir noturīga, mācību process notiek diezgan strauji. Viens no šādiem labiem piemēriem ir Mareks Ieviņš, kurš piecu gadu laikā jau kļuvis daudz zinošāks par dažu labu mācītu biologu. Visas kukaiņu sugas jau pēc fotogrāfijas nemaz nevar noteikt. Jā, ir arī tādas, kuru tēviņiem jāizpreparē ģenitālijas. Bet, jo lielāka ir pētnieka pieredze, jo vieglāk sugas noteikt. Latvijā ir kādas 520 blakšu sugas, pusi no tām pēc bildēm var noteikt ļoti viegli, no atlikušās puses vēl pusi var noteikt, ja bilde ir laba. Līdzīgi ir daudzām citām grupām, atskaitot tauriņus, tie nosakāmi vieglāk.


Kukaiņu pievilināšana uz gaismu Uģa vadībā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupas pasākuma laikā 2016. gadā. Foto: Baiba Kaškina

Cik aktīvu entomologu Latvijā tagad ir?

Nav pārāk daudz. Entomologu biedrībā ir ap 40-50 biedriem, aktīvi ir daži desmiti. Samērā ar citām valstīm tas ir niecīgs skaits. Somijas tauriņu pētnieku biedrībā vien ir ap 800 biedru. Tāpēc mēs par daudzām savām sugām zinām ļoti maz, un portāls Dabasdati.lv ir viens no veidiem, kā ar citu entuziastu palīdzību mēs, entomologi, varam kaut ko uzzināt. Katrs, kurš pievērš kukaiņiem uzmanību, ja arī viņa interese nav profesionāla, mums palīdz ļoti ievērojami.

Tātad citu vērotāju iesūtīto kukaiņu starpā ir bijuši tev ļoti vērtīgi atradumi?

Protams. Ir iesūtīti daudzi Latvijai jaunu sugu novērojumi, par retumiem nemaz nerunājot. Tā ir pilnīgi normāla situācija, kad kāds, varbūt nemaz īpaši neinteresējoties par kukaiņiem, nofotografē Latvijai jaunu sugu.

Kas vēl bez tevis Dabasdatiem nosaka kukaiņus?

Otrs aktīvākais ir Mareks Ieviņš, pārējie pieslēdzas ik pa laikam. Mēs ar Mareku mēģinām turēt buru, bet vasaras periodā, kad pašiem aktīvākais darba laiks un došanās dabā, reizēm saskrien tik daudz nosakāmā, ka ar visu nav iespējams uzreiz kvalitatīvi tikt galā. Bet rudenī jau var vēlreiz caurskatīt. Ir jau bijis arī tā,ka kāds iesūta novērojumu Dabasdatos, nesaņem dažu dienu laikā atbildi un tad sūta arī feisbukā vai Entomoloģijas biedrības e-pastā. Nepacietīgākajiem būtu jāsaprot, ka tad, ja entomologs ir daudzas stundas nostaigājies pa mežu un tikai astoņos vakarā ievēlies mājās, ne vienmēr atliek laiks vēl pāris stundas pasēdēt pie datora Dabasdatos.

Cik ilgi tev būtu jāsēž, ja gribētu visu dabasdatos iesūtīto noteikt uzreiz?

Ja noteiktu katru dienu, tad vasarā tā būtu stunda, pusotra, it īpaši brīvdienās. Ja neesmu ilgāku laiku skatījies, vakarā jāpasēž citreiz pat četras stundas. Pēdējā laikā gan cenšos selektīvi izvēlēties tās grupas, kuras zinu labāk, un neķeros pie tām grupām, par kurām zinu, ka tās var noteikt arī kāds cits, piemēram, spāres atstāju Mārtiņam Kalniņam.

Kādi kukaiņu noteicēji tagad tiek lietoti?

Mūsdienu priekšrocība ir tā, ka noteicēju ir daudz un dažādās valodās, arī interneta resursi saradušies visvisādi, iespējas ir milzīgas. Tā ir priekšrocība tieši entuziastiem, kas nav studējuši bioloģiju mācību iestādēs – pašmācības ceļā šobrīd var apgūt daudz vairāk nekā pirms gadiem piecdesmit, kad bija tikai dažas specializētās literatūras grāmatas, un, ja tās grāmatas tev nebija, tu biji kā bez rokām.

Kas notiek kukaiņu sistemātikā? Savā blogā šajā sakarā raksti, ka esi diezgan konservatīvs un visas izmaiņas ne uzreiz gribi pieņemt.

Zināma inerce zinātnē ir, jāpaiet kādam laikam, kamēr izmaiņas ieietas. Dažviet es sistemātikā pieturos pie vecāka dalījuma, jo tas šķiet praktiskāks. Bet kādā brīdī, kad visi būs pieņēmuši izmaiņas, arī man būs sevi jālauž (smaida).

Kāda ir situācija ar kukaiņu latviskajiem nosaukumiem?

Diezgan slikta. Lielākajai daļai kukaiņu nav latvisku nosaukumu. Naktstauriņiem savulaik Aleksandrs Šulcs ir izdomājis nosaukumus vairākiem simtiem sugu, tie tiek lietoti. Jā, tā zināmā mērā ir problēma. Vienkāršam cilvēkam, kuram sugas zinātniskais, latīņu nosaukums šķiet ķīniešu ābece, latviska nosaukuma trūkums liedz vieglāk ievirzīties sugu pazīšanā. Protams, būtu labi izdomāt sugām latviskus nosaukumus. Pieļauju, ka agri vai vēlu tie radīsies. Iniciatīva būtu jāizrāda katras grupas pētniekam. Piemēram, somu blakšu noteicējā visām piecsimt sugām ir arī somu nosaukumi, dažs labs itin pagarš.

Par kuru ieraudzītu sugu tev ir bijis vislielākais prieks?

Pārāk daudz jau tādu ir bijis… Man prātā ir tādu sugu saraksts, kuras es gribētu dabā ieraudzīt, un, kad eju un tādu ieraugu, tad man ir prieks. Protams, prieks ir arī par negaidītiem atklājumiem, par jebkuru jaunu sugu. Manā izpratnē Latvijas daba ir tik daudzveidīga, ka, ja sāk sugu medības, tad pat līdz šim neredzēta parasta suga var radīt tādu pašu prieku kā vēlāk liels retums. Katram jau sava mēraukla.

Kāda kukaiņiem bija aizvadītā vasara?

Kā jau dažus pēdējos gadus – īpatnēja. Maijs bija auksts, sekoja karstums, tad atkal aukstums. Tāpat bija ar kukaiņiem – sākumā likās, ka nekas nebūs, tad nāca sprādziens, un vasaras beigas atkal nesaprotamas. Lielā karstumā kukaiņi bieži vien īsākā laika periodā izdara to, kas citādi būtu gājis ilgāk. Bet tas jau ir interesanti, ka gads no gada atšķiras. Klimats mainās, parādās jaunas sugas no dienvidiem…

Tātad klimats paliek siltāks?

Pēc tām sugām, ko mēs konstatējam, var manīt, ka sugas, kas agrāk bija sastopamas ne tuvāk par Polijas ziemeļiem, Lietuvas dienvidiem, tagad ir ienākušas pie mums. Sākot ar tādiem kolorītiem kukaiņiem kā dievlūdzēji. Blakšu skaitā ir vairāki desmiti tādu sugu, kuras ir parādījušās tikai pēdējo 20 gadu laikā.

Vai dižā briežvabole tiešām šogad Latvijā tika novērota?

Nu, tur mēs, kukaiņu pētnieki, dalāmies divās nometnēs. Pagaidām vienīgais ziņojums ir par beigtu vaboli kaut kur pie Dobeles, eksemplārs nav paņemts, ir tikai fotoattēls. Nākamgad mūsu vaboļu pētnieki Arvīds Barševskis un Dmitrijs Teļnovs brauks un pētīs, vai dižā briežvabole tur tiešām ir noķerama. Ja viņiem tas neizdosies, novērojums būs apšaubāms. Portāls Dabasdati.lv šajā ziņā ir viens no filtriem! Par citām retām vaboļu sugām – par priežu dižkoksngrauzi un lielo dižkoksngrauzi, kas ir iespaidīga izmēra vaboles, bet diezgan grūti novērojamas, pat speciāli meklējot – par tām Dabasdatos ir ziņojumi. Cilvēks ierauga milzīgu vaboli un nofotografē. Arī degunradžvaboles fotografē, bet dižo briežvaboli neviens vēl nav nofotografējis, lai gan telefoni ar fotokameru visiem ir. Domāju, ja jau dižā briežvabole Latvijā būtu, kāds to droši vien būtu nofotografējis un Dabasdatiem iesūtījis. Es attiecībā uz dižās briežvaboles sastopamību Latvijā pagaidām esmu diezgan skeptisks. Lietuvā tā laikam ir izzudusi, Polijā ir tikai dažas atradnes, tātad Latvijas tiešā tuvumā tā nav sastopama. Dienvidzviedrijā un Ēlandes salā dižā briežavabole nav reta suga.

Cik Latvijai jaunas sugas esi konstatējis tu?

Grūti saskaitīt. Tās pašas blaktis būs kādas 30-40 sugas. Bet tā jau tas notiek; ja kāds izvēlētos pētīt, piemēram, kāpurmušas, viņam gada laikā būtu vairāki desmiti Latvijai jaunu sugu, jo tās nav pētītas. Mans sapnis būtu no katras grupas pa kādai jaunai sugai atrast. Tauriņš man jau ir, spāre, vaboles un blaktis arī, putna vēl nav, to vajadzētu.


Viena no Uģa atklātajām Latvijai jaunajām blakšu sugām
mīkstblakts Tytthus pubescens 27.07.2021.

Piemēram, rudo gārni Latvijā ieraudzīt.

Jā, tas būtu diezgan reāls. Potenciāli ieraugāmo putnu sugu sarakstā ir vairāki desmiti sugu, kas zemēs apkārt Latvijai ir konstatētas, mēs tās jau labi zinām, un tajā brīdī, kad kāds no šiem putniem nosēdīsies mums priekšā, mēs viņu uzreiz atpazīsim. Jābūt tikai īstajā vietā īstajā laikā!

Kuri Latvijas kukaiņi pašlaik ir apdraudētāki?

Apdraudētas ir dabisku vecu mežu sugas. Situācija ar mežiem ir tāda divdomīga – it kā viss ir labi, tomēr tās mežu platības, kurās nedrīkst veikt mežsaimniecisko darbību, procentuāli uz kopējā fona, arī uz Eiropas fona ir niecīgas. Pēc 20-30 gadiem attapsimies un kodīsim pirkstos "vajadzēja tomēr arī to un to vairāk pasargāt". Bet, tā kā mums par daudzām sugām nav datu, nevaram novērtēt skaita izmaiņas.

Esi izteicies, ka uz iespēju saglabāt Latvijā dabas daudzveidību raugies pesimistiski.

Mazos solīšos jau it kā kaut kas labs notiek, bet lielos vilcienos viss turpinās, manuprāt, ne visai labā virzienā. Esmu pesimists un savā ziņā nedaudz arī egoists – zinu, ka manam mūžam kukaiņu Latvijā pietiks un, ja nebūs Latvijā, varēs aizbraukt citur pasaulē kukaiņus papētīt, bet to, kas Latvijā būs tālākā nākotnē, es personīgi diez vai vairs varu ietekmēt. Varu tikai cilvēkiem rādīt un stāstīt, kāda ir mūsu dabas daudzveidība. Varbūt kādam jaunietim tas aizķeras un viņš nolemj par dabas aizsardzību iestāties daudz aktīvāk, nekā to spēju es.

Egīls Zirnis

2021-09-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Anser sp. - 2021-09-19 Bounijs
Caucasotachea vindobonensis - 2021-09-12 patigunta
Asio otus - 2021-09-18 Zigurds Krievans
Hypoxylon howeianum - 2021-09-04 felsi
Fuligo septica - 2021-09-04 felsi
Cribraria cancellata - 2021-09-04 felsi1
Siphoptychium violaceum - 2021-09-04 felsi
Nezināms
@ Astrantia
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Tasty_Y 19.septembris, 02:31

Ir citi, jo var redzēt ka šiem ir salauztas lupas, vai vel nav izveidojušas. Jūsu gliemežiem dzīvē veicas labāk.


patigunta 19.septembris, 02:26

Atsevišķais Caucasotachea vindobonensis novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/tvduu6c9mn5blsg1nr9018sn54/


patigunta 19.septembris, 02:22

Šis ir cits Caucasotachea vindobonensis eksemplārs vai eksemplāri, nekā manis atrastais :)) Vismaz man tā šķiet.


Zigurds Krievans 18.septembris, 23:35

Pieliku vēl bildi, kur noņēmu shadows


dziedava 18.septembris, 23:14

Ņemot vērā ļoti sīko augumu un mazās sporas, šobrīd palika viens variants - Stemonitopsis gracilis. Paskati šo versiju arī ar savu aci pēc aprakstiem un foto. Citu versiju šobrīd man arī nav. Šī diezgan labi atbilst :)


dziedava 18.septembris, 23:07

Ja pataustītu, būtu cietas, kādas gļotsēnes parasti nav. Šīs ir kādas no nektrijām


dziedava 18.septembris, 22:19

Sporām nav 1000x palielinājums? Pirmais, kas pēc cilindrīšu atslēgas jāskatās, vai sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Te īsti nevar saprast, bet man šķiet, ka te ir tikai 400x


dziedava 18.septembris, 22:12

Varens darbs un varen labi sanācis! Kad būšu brīvaka, paskatīšu.


VijaS 18.septembris, 21:49

Divas dienas tapusi mikroskopija...


ekologs 18.septembris, 21:27

Paldies! :)


Vīksna 18.septembris, 20:56

Paldies !


andrisb 18.septembris, 20:35

Paldies, Julita!


dziedava 18.septembris, 19:55

Pūkainās varētu būt ar sēni


dziedava 18.septembris, 19:52

2. foto tik glīta kompozīcija :)


dziedava 18.septembris, 19:51

Kas ir brūnās galviņas 1. foto, grūti saprast, bet 2. foto izskatās nokarenā fizāra


nekovārnis 18.septembris, 19:35

Jā, es ar vairāk sliecos uz S.obscura pusi.


nekovārnis 18.septembris, 19:33

Hm, skatoties uz vēdera apakšu šķiet ka tomēr Xanthogramma pedissequum - Neredzu dzelteno joslu gar sānu. Būs jāpameklē vairāk informācijas.


picapica 18.septembris, 17:53

Paldies:)! Daudz šogad peļkājīšu laikam...


dziedava 18.septembris, 12:35

O, lampītes! Sen neredzētas! :) Droši vien garkājas, izskatās garas (pāris mm)


IlzeP 18.septembris, 11:44

Ir, ir, tumšais, pēdējā bildē labi redzama baltā josla pēdas apakšā.


Vīksna 18.septembris, 09:25

Varētu būt tumšais kailgliemezis.Tikai nedaudz mazāki par milzu un vecs paliels mežs ar lieliem ozoliem.


Vīksna 18.septembris, 09:02

Paldies !


ekologs 18.septembris, 07:16

Gāju cauri un sāku domāt, vai gadījumā nav Silpha obscura?


Arnis2 18.septembris, 06:02

Ezeru ķauķis?


felsi 18.septembris, 00:03

Apsveicu! Šitādas un līdzīgas var atrast tik tad, ja iekrīti ar degunu sūnās, šodienas personīgā pieredze :)


VijaS 17.septembris, 23:23

Reāli jau tur nekāda augļķermeņa vairs nebija, tīra sporu masa, pirmajā mirklī pat nedomāju par gļotsēnēm, tikai vēlāk sāku aizdomāties... Labi ka paraudziņu ievācu!


dziedava 17.septembris, 23:18

Izskats aizdomīgs, bet sporas un biotops ļoti atbilst, jā!


VijaS 17.septembris, 23:09

Skaisti! Apsveicu!


VijaS 17.septembris, 23:07

Julita, šitas melnais pulveris varētu būt melnā plaispika?


angel 17.septembris, 22:42

Nevarēju nereaģēt uz to, ka Cēsīs iespējami varēs novērot 200.sugu, bet neatradu pašu sākotnējo ziņu. Vienreizēji! Apsveicami!!! Kā nesenai novērotājai Smiltenes novadā - ko iekšzemē darīt, neesam pie Lubāna ezera, bet retumis pa vienai sugai parādās, kā nejauši ar riteni maijā, braucot, stepes lija, tad dīķos arī rudenī pa kādai sugai ieklīst. bet kopumā, nekā no jūras piekrastes migrantiem. Ko vēl gaidīt rudens migrācijā?


andrisb 17.septembris, 21:21

Pievienojos sveicējiem!


Lemmus 17.septembris, 20:35

Paldies par apstiprinājumu,Ivar!


Vīksna 17.septembris, 20:11

Apsveicu !


dziedava 17.septembris, 20:09

Par šo gandrīz jābrīnās, ka vēl nebija atrasta (noteikta?), jo visās apkārtējās valstīs ir, tikai Latvija tāds baltais plankums, turklāt nosakāma jau pēc ārējām pazīmēm - rievots kātiņš un plakana diskveida galviņa - izskatās kā mazas sēnītes :)


felsi 17.septembris, 17:29

Man liekas, ka paraugu ievācu, jācer!


Edgars Smislovs 17.septembris, 17:28

Rubenis/mednis(?).


OKK 17.septembris, 17:01

Odze


IlzeP 17.septembris, 16:02

Pareizi būtu ieķeksēt "gredzenots putns" (šim ieķeksēju).


Ivars L. 17.septembris, 15:54

Hm, re kā! Paldies, Julita par ID!


forelljjanka 17.septembris, 15:20

Ātrumā liekas ,ka dzeguze,bet,vari papētīt variantus pats: https://www.featherbase.info/uk/order/ Sloka,mežirbe un t.t.


Lemmus 17.septembris, 14:29

Likās tiesām balts,vai arī pamatīgi izbalējis:))


dziedava 17.septembris, 13:39

Mikro-foto te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/620710875764070/


dace_bio 17.septembris, 13:24

Xanthoria sp. Iespējams X polycarpa


dace_bio 17.septembris, 13:22

Gaidim taisnība ;) Chaenotheca ferruginea


dace_bio 17.septembris, 13:21

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:20

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:19

Arthonia vinosa


Edgars Smislovs 17.septembris, 13:13

Var būt lauku balodis? http://www.putni.lv/colpal.htm http://www.putni.lv/coloen.htm


Izabella 17.septembris, 11:29

Barā gredzenots putns. Informāciju par gredzenu nosūtīju Dmitrijam. Kā pareizi pievienot gredzenota putna novērojumu?


dziedava 17.septembris, 09:42

Bet es šīm vēl neesmu ķērusies klāt :(. Jau sen gatavojos..


dziedava 17.septembris, 09:41

Hmm, šūnainā? Man šobrīd izskatās pēc kādas retākas avenītes no Tubifera grupas. Tipa - jauna suga Latvijai :)


dziedava 17.septembris, 09:39

Tiešām iekšā balts vai tomēr izbalējis dzeltenais? :)


fotonieks 17.septembris, 08:55

Kā vienmēr, paldies!


fotonieks 17.septembris, 08:54

Paldies, atkal par precizējumu.


felsi 16.septembris, 22:50

4. foto pēc dienas.


VijaS 16.septembris, 22:46

Pēdējā bildē, tie melnie pušķīši, ir kazeņu metatrihija, varētu ielikt atsevišķā novērojumā.


dziedava 16.septembris, 22:01

Skaisti sabildēts :) . Dzelteni bumbuļi mēdz būt tām, kuru attīstība pārtraukusies


sandis 16.septembris, 21:34

Augstu lidoja, virsasti labi nevarēja redzēt, bet labākajā sānu kadrā izskatījās, ka ir balta virsaste? (Laikam gļuks.) Tā it kā bija noteicošā pazīme, pēc kā vadījos. Bet biksim droši vien būtu asāk iezīmēta melnā spārnu un astes apmale, tā ka - būs vien gaišais peļu :)


CerambyX 16.septembris, 20:47

Manuprāt gaišs peļu?


forelljjanka 16.septembris, 16:19

3. foto-cekuldūkuris.


dace_bio 16.septembris, 15:38

Uģim taisnība, Vulpicida pinastri


fotonieks 16.septembris, 15:35

Skaists.


fotonieks 16.septembris, 15:34

Atkal, paldies!


dace_bio 16.septembris, 15:21

Lecanora sp.


Ilze Ķuze 16.septembris, 14:56

Interesanti, vai kokvilnas anomoporija vairs nav interesants novērojums? :)


patigunta 16.septembris, 14:46

Paldies Tasty, 1-6 bildes praktiski no vienas pļavas, 7,8 no mazliet attālākas zaru kaudzes. Jāpārbauda vēlreiz punkta precizitāte un jāievada rievotais vīngliemezis kā atsevišķs novērojums. Tur gan gar ceļmalu slamstās tipi, kas met kāru aci pat uz manu vienātruma velo un piedāvā iedzert 3 veidu dzērienus, sākot ar alu.


dace_bio 16.septembris, 14:29

Šķiet, ka Pertusaria pertusa


Tasty_Y 16.septembris, 10:23

Vai visas fotogrāfijas ir no vienas un tas pašas vietas? Foto 2 un 3 ir Caucasotachea vindobonensis.


zane_ernstreite 16.septembris, 10:13

Paldies!


asaris 16.septembris, 10:12

Mājas strazdi, riekstrožiem būtu daudz masīvāks knābis


IlzeP 16.septembris, 09:15

Iespaidīgi!


OKK 15.septembris, 23:37

Parastais dziedātājsienāzis


nekovārnis 15.septembris, 22:52

Paldies, Uģi! :)


vizmakrasta 15.septembris, 22:21

Sirseņpūznis.


dziedava 15.septembris, 21:26

Šai vairāk neko nevajag pārbaudīt? Tad man šodien veicies ar divām retajām :).


Ivars L. 15.septembris, 21:17

Pārdomāju. Kopskats, aķ izmērs, augšana uz stumbeņa, vecāko ikgadējo slāņu konsistence tomēr vairāk vedina domāt par Resinoporia.


andrisb 15.septembris, 21:14

2.foto redzamas trīs lipares. Par purvu - ortofoto redzamais “zirnekļu tīkls” ir lielo pārnadžu (staltbriežu,…) iemītas takas ar ūdeni, nevis bebru grāvīši, slapjš, bet ejams.


dziedava 15.septembris, 21:11

Tu neteici, ka biezā slāņpiepe (vtml.)?


Ivars L. 15.septembris, 20:35

Senlaiku dore tā, protams, nav. PSRS laiku? Ja atcerēšos, pajautāšu zemes īpašniekam, varbūt viņš zinās.


dziedava 15.septembris, 20:12

Tās nagliņas smukas, bet tas kaltais dobums! Kaut kas nesens varētu būt?


zane_ernstreite 15.septembris, 19:34

Paldies!


felsi 15.septembris, 19:28

Kaut kā gribas Jums abām piebalsot!:)


zane_ernstreite 15.septembris, 16:39

Tā likās, bet esmu nedaudz izsitusies ārā no tēmas... Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 16:38

Paldies!


OKK 15.septembris, 16:36

Lielais meža raibenis


OKK 15.septembris, 16:35

Mazais nātru raibenis


zane_ernstreite 15.septembris, 16:14

Še tev! Un biju tik pārliecināta. Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 15:30

Nu kur tad tik stulbi sajaucu... Paldies!


asaris 15.septembris, 14:30

Varētu būt mainīgā pacelmene


Izabella 15.septembris, 13:37

Paldies, Rūta!


Edgars Smislovs 15.septembris, 11:38

Iespējams kāds no ķauķīšiem.


kamene 15.septembris, 11:02

Paldies, Julita. Man arī tāpat. Jo vairāk esmu redzējusi, jo mazāk zinu...


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:47

Konsistence stingra, grūti noplēsu gabaliņu, tāpēc atmetu sākuma versiju par L.mollis. Skāriena vietas negribīgi krāsojās, tādēļ par jungūniju arī nebiju droša


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:42

Paldies!


Sanita Putna 15.septembris, 09:28

Paldies! Paraudziņš ir, būs kaut kad jāmēģina nogādāt uz noteikšanu.


Ivars L. 15.septembris, 08:15

Leptoporus mollis vai Rhodonia placenta. Vairāk tā kā pirmais, šķiet.


dziedava 15.septembris, 06:43

Tad jau ir cerības uz drošāku noteikšanu :)


felsi 15.septembris, 06:41

Paldies par noteikšanu!


dziedava 15.septembris, 06:25

Skaista krāsu maiņa :)


dziedava 14.septembris, 22:45

Kaut kas interesants!!


IevaM 14.septembris, 21:54

Ir paraudziņš :)


Edgars Smislovs 14.septembris, 21:50

Bet tas tak ir lielais.


VijaS 14.septembris, 21:27

4. - 8. bildes 10. septembrī. Dabā izskatījās koši dzeltens, košāks nekā redzams bildēs. 8. bildē paraudziņš tajā pašā pēcpusdienā, 9. bildē - tas pats paraudziņš 14. septembrī, pēc pāris dienu žūšanas atvērtā traukā; visa dzeltenā krāsa izbalējusi, un iekšas tagad izskatās baltas.


VijaS 14.septembris, 21:18

10. - 12. bildes pēc nedēļas, 10. septembrī. Ļoti trausla, pieskaroties sabirst, bet melnās krāsas tik pat kā nav.


VijaS 14.septembris, 21:06

Piektā bilde - pēc nedēļas, 10. septembris.


nekovārnis 14.septembris, 21:02

Paldies, Rūta! :)


dziedava 14.septembris, 20:34

Ragansviests ar violeto ragansviesteni (sēni) :)


dziedava 14.septembris, 20:29

Skaistums! :) Tagad sācies smuko grūti nosakāmo laiks. Visādas tādas baltipelēkas bumbiņas ar un bez kātiņiem visdrošāk noteikt mikroskopējot..


dziedava 14.septembris, 20:26

Cik skaisti! Uz ķērpja! :)


Arnis2 14.septembris, 18:48

Ūdensvistiņa


andrisb 14.septembris, 17:46

Paldies par noteikšanu!


marsancija 14.septembris, 17:08

Ir gan gredzenots putns.


marsancija 14.septembris, 17:06

Paldies par izsmeļošo skaidrojumu! Jā arī mārītes ir redzētas liedagā.


roosaluristaja 14.septembris, 13:52

Ar piepēm nekāda sakara


CerambyX 14.septembris, 12:38

Jā, it kā internetā raksta, ka varbūt nepieaugušie īpatņi tiešām dzīvo saistībā ar skudrām (lielajām Formica sp.), bet tajā pašā laikā raksta, ka tā saistība nav īsti skaidra. Cik esmu šos nepieaugušos īpatņus sastapis, tad nevarētu teikt, ka bija tieši pie pūžņa vai sajūtami stingrā korelācijā ar skudrām. Vairāk sajūta, ka šo sugu visvieglāk atrast ir tīruma āboliņa (Trifolium arvense) pudurīšos. Varbūt, ka tā maskēšanās par skudru tīri aizsardzības nolūkos ar domu, ka varbūt skudrai līzdīgam kukainim mazāk kāds uzbruks? Kas zin.


OKK 14.septembris, 11:22

Catocala fraxini


OKK 14.septembris, 11:02

Pieņemu, viņa iekļūst skudrupūznī (ar laiku), kopā ar citām skudrām vācot materiālus skudrupūznim, bet tad noteikti notiks kaut kas nelabs (daba...).


OKK 14.septembris, 10:54

Ko par viņu domā viss pārējais blakšu leģions?


OKK 14.septembris, 10:50

Blakts "maskējas" kā skudra?


IlzeP 14.septembris, 10:38

Ja mikologu grupa noteica, tad gan jau ir!


Kiwi 14.septembris, 09:49

Neesmu esksperte, ja nav pareizi, tad saprotu, ka administrators vai kāds no ekspertiem var labot nosaukumu. FB Mikologu grupā noteica, ka pārslu tīmeklene, tāpēc arī norādīju, bet varu dzēst, ja nav pareizi.


IlzeP 14.septembris, 07:52

Nezinu, vai to tik droši var pateikt, ka tieši pārslu (?) - Lielajā sēņu grāmatā rakstīts, ka bālā tīmeklene no pārslu atšķiras ar pelargoniju smaržu un šaurākām sporām...


Ivetta 14.septembris, 06:41

Paldies, Uģi!


Vīksna 14.septembris, 00:05

Paldies !


CerambyX 13.septembris, 23:52

Kaut kādos brīžos kukaiņus mēdz tā vējš sapūst liedagā vai arī kā citādi tie lidojot savā gaitā vienkārši atduras pret jūru kā pret lielu barjeru. Noteiktos periodos ir kādām noteiktām sugām lielāki aktivitātes brīži (tā jau gluži prom no koka mežā šīs neaizpūš līdz jūrai - tām ir aktīvi jālido) - ja šajās dienās koku vairoglbaktīm ir bijis 'lidojamais' garastāvoklis, tad nu var tās lielākā skaitā sakoncentrēties liedagā. Līdzīgi arī Elasmostethus ģins slaidvairoglblaktis var būt simtos un pat tūkstošos (šogad vietām tā bija). Tāpat arī mārītes mēdz būt simtos vai dažādi lapgrauži, vai pavasarī, kad lido visi kukaiņi, tad dažos simtos metru var būt daudzi simti dažādu kukaiņu sugu :)


marsancija 13.septembris, 23:46

Paldies! Bet ko viņas kuplā skaitā darīja Kurzemes jūrmalas piekrastē? Visas devās no ūdens, krasta virzienā.


zemesbite 13.septembris, 23:34

Paldies, Uldi! :)


CerambyX 13.septembris, 23:30

Droši vien Ķīnas cimdiņkrabja fragments (vēders).


dziedava 13.septembris, 22:34

Paldies! Šī tiešām bija jāatrod ;). Ja nepētītu sūnas uz koka, tumšās bumbiņas nepamanītu nekādi


kiksiite 13.septembris, 22:18

Šis būs sisenis


zemesbite 13.septembris, 22:17

Piepes garšā. :)


Ivars L. 13.septembris, 22:11

Rūgtums emocijās vai piepes garšā?:)


zemesbite 13.septembris, 21:59

Apsveicu ar atradumu! :)


zemesbite 13.septembris, 21:58

Oho!


zemesbite 13.septembris, 21:54

Man likās pēc egles, bet nestrīdos, varbūt tiešām priede. Kaut kāds rūgtums ir.


Ziemelmeita 13.septembris, 21:52

Tā būs pārslu tīmeklene (Cortinarius hemitrichus)


zemesbite 13.septembris, 21:46

Par velti pieminēju preperēšanu - kāds tiešām jau to bija izdarījis. :D


felsi 13.septembris, 21:41

Ja smalki iesktās, ir atšķirība plazmodijā: gludajam ragansviestam tādas kā treknāki slidīgākas nūdeles, bet baltajam smalkāki zariņi kopā salipuši, nu tas tā iztēlei:)


IlzeP 13.septembris, 21:05

Ok, paldies!


roosaluristaja 13.septembris, 21:00

Sīkās tintenes, izņemot dižbara tinteni, bet mikroskopijas praktiski nav iespējams atšķirt


IlzeP 13.septembris, 20:51

Vai varētu būt zaķkājas tintene?


dziedava 13.septembris, 20:51

Nu, vo - uzmini nu no plazmodija! :)


felsi 13.septembris, 20:48

Wou!


felsi 13.septembris, 20:47

Super!


felsi 13.septembris, 20:46

Paldies Agri, mazliet apstulbu, ir vai nav!


felsi 13.septembris, 20:46

Pievienoju mikroskopiju, sporas 5-6 mkm.


OKK 13.septembris, 20:42

Lielais meža raibenis


felsi 13.septembris, 20:12

Pievienoju 2 foto, kas izauga pēc dienas no baltā plazmodija, un nomainīju sugu!:)


Ziemelmeita 13.septembris, 20:09

Tad tā arī droši vien būs, paldies par palīdzību


roosaluristaja 13.septembris, 20:01

Ja bija kā krokas, tad želejas flēbija ir ticamākais variants. Viņai kā reiz ir krokaina apakša


Ziemelmeita 13.septembris, 19:45

Galīgi gluda apakša nebija,drīzāk kā krokas. Bet bija tik mīksta,ka juka ārā,lai kārtīgi apskatītu. Līdz šim neesmu tikusi skaidrībā, kas tas īsti ir.


roosaluristaja 13.septembris, 19:37

Nu flēbijas nav piepes. Ja apakšpusē bija poras, tad var būt arī violetpiepe. Tiesa violetpiepes nevarētu raksturot ar "ļoti mīksta"


Ziemelmeita 13.septembris, 19:33

Man arī tā likās, bet bija vēl variants veca violetpiepe. Tad nu nezinu kas īsti.


roosaluristaja 13.septembris, 19:24

Varētu būt želejas flēbija


Ivars L. 13.septembris, 18:18

Kritala neizskatās pēc egles. Vairāk pēc priedes. Nereti substrāta sug tomēr ir ļoti svarīga - šoreiz, laikam, ne tik ļoti. Piepe varētu būt rūgtā mīkstpiepe.


Ivars L. 13.septembris, 18:10

Var jau būt, ka būtu pieticis ar vairāk fotogrāfijām no dažādiem rakursiem, t.sk. tas augļķermenis, kas daļēji redzams bildes labajā apakšējā stūrī. Bet saprotu, ka šis vairāk smukumam, ne 'preparēšanai' (gan jau tik un tā kādz gliemezis to nopreparēs vakariņās).


Ivars L. 13.septembris, 18:04

Varbūt, tikai kurš preparēs, un zinās, kas tur iekšā konkrēti meklējams? :)


IevaM 13.septembris, 18:02

Paldies! Izskatījās eksotiskas :)


roosaluristaja 13.septembris, 17:25

Pacelmene nebūs. Vecas celmenes


Vabale 13.septembris, 16:09

Paldies!


zemesbite 13.septembris, 15:36

Labi, atzīmēšu arī kā kribāriju nenoteiktu.


dziedava 13.septembris, 15:31

Var, jā, ja nevajag pašai priekš sevis atzīmēt arī kribrāriju sp. atsevišķā novērojumā


zemesbite 13.septembris, 15:31

Jā, tāda grezna! :)


dziedava 13.septembris, 15:29

Smuka sēne :)


zemesbite 13.septembris, 15:28

Tad novērojumu lieku kā kribāriju pilārsēni?


dziedava 13.septembris, 15:24

Sarkanbrūnās ir gļotsēnes, visdrīzāk kribrārijas, tātad sēne - kribrāriju pīlārsēne Stilbella byssiseda. Bet kribrārijas visdrīzāk nenosakāmas līdz sugai - arī mikroskopējot apsēņotus eksemplārus noteikt grūti.


zemesbite 13.septembris, 15:20

Es tā īsti pat nesaprotu kas tur ir. Baltā ir sēne, to zinu. Tātad uz gļotsēnēm, bet vai tur nav arī ķērpji? Pieliku vienu tuvplānu, bet skaidri saskatīt tur neko nevar :(


de kje 13.septembris, 15:20

Pievienoju bildi ar 2 mazajiem dukuriem un kopskatu ar ziemeļu gulbju ligdzu. Atvainojos par neprecizitāti :)


de kje 13.septembris, 15:17

Upss....laikam kāda kļūme ar Dabas Datu aplikāciju.


dziedava 13.septembris, 14:55

Jautajums ir par ko - balto vai sarkanbrūno? Tur varētu būt gļotsēnes un sēne (baltā) uz gļotsēnēm. Bet noteikšanai gļotsēnes vajag redzēt skaidrāk.


IevaM 13.septembris, 14:47

Pie Bērzu ceļa ortofoto kartē dīķis tiešām ir. Ja putni ligzdo tur, tad vajadzētu atzīmēt pareizi. Žani?


MoreOrLess 13.septembris, 14:37

Tā dūkuru/gulbju dīķa tiešām kartē nav, bet īstā vieta ir nevis šajā punktā, bet blakus kvadrātā kilometru uz Rīgas pusi, kartē tas būtu pa labi no Bērzu iebraucamā ceļa.


zemesbite 13.septembris, 14:37

Paldies, Julita! :)


de kje 13.septembris, 13:57

Vienam no putniem sarkans gredzens un raiditājs uz muguras


Karmena 13.septembris, 13:46

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


de kje 13.septembris, 13:31

Ieva, tur jau gadus 3 ir dikjis un ligzdo mazais dukuris un ziemeļu gulbis. Jāņa sēta šad un tad kļudas


zemesbite 13.septembris, 13:13

Ja to kaut kā izpreperē, arī nē? :)


Ivars L. 13.septembris, 12:52

Interesanta 'arhitektūra'.:) Bet suga - nenosakāma.


CerambyX 13.septembris, 12:41

Det. N.Savenkovs


zemesbite 13.septembris, 12:39

Jā! Paldies! :)


roosaluristaja 13.septembris, 12:26

Droši vien bija domāta zeltainā bērzlape ???. Ir ieviesta


zemesbite 13.septembris, 11:59

Trauslā vālene?


zemesbite 13.septembris, 11:55

Zeltainā gailene. Nav sarakstā.


kripoks 13.septembris, 10:50

Nu, jā, un tad sanāk šie neveiklie mirkļi, kad saziņo vienu un to pašu sugu pa vairākām reizēm gandrīz vienā punktā. :D


Meinards D. 13.septembris, 07:47

Lielais ķīris


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies! :)


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies,Ivar! Jā,varētu būt.


Lemmus 12.septembris, 23:51

Paldies,Julita! :)


Lemmus 12.septembris, 23:51

Lielisks atradums ar izcilām fotogrāfijām! :)


dziedava 12.septembris, 23:41

Skaisti! :)


Ilze_Sa 12.septembris, 22:49

Ieva, paldies.


dziedava 12.septembris, 22:44

Paldies par apstiprinājumu! :) Man arī jauna suga.


Ivetta 12.septembris, 22:30

Uģim paldies par noteiktajiem!


Ansis 12.septembris, 22:29

Sporu bildes ļoti labas, pēc tām var nekļūdīgi atpazī Vondrāčeka fosombroniju.


forelljjanka 12.septembris, 21:27

Pilnīgi noteikti,nav niedru stērste.;)


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:13

Ūdensvistiņa


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:11

Droši vien būtu jāprecizē statuss (D/R?) un, iespējams, arī skaits (min 1; max 12).


Arnis2 12.septembris, 21:11

Vai tomēr koku čipste?


Ziemelmeita 12.septembris, 20:56

Paldies Ivar


felsi 12.septembris, 20:45

Paldies naktstauriņu noteicējiem!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts