Aktīvie lietotāji: 385 Šodien ievadītie novērojumi: 11 Kopējais novērojumu skaits: 2207427
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sugu noteicējs CerambyX
Pievienots 2021-09-02 13:05:06

Entomologs Uģis Piterāns par Dabasdatu filtru un to, kam viņam pietiks kukaiņu

Nebūt ne katram bioloģijas studentam lemts izkopt to spēju, ko šī zinātne piedāvā – spēju lasīt dabā kā atvērtā grāmatā. Palasot ierakstus Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Uģa Piterāna blogā, kļūst skaidrs, ka Uģim tas ir izdevies, un arī tam neprofesionālim, kuram laimētos doties dabā kopā ar vienu no pašlaik azartiskākajiem Latvijas zaļajiem jeb lauka biologiem, viņš spētu radīt atvērtās dabas grāmatas sajūtu. Gluži tāpat, kā Uģis to dara portālā Dabasdati.lv ar segvārdu Cerambyx, noteikdams citu vērotāju iesūtītās sugas. Neraugoties uz apskaužamu noteikšanas ātrumu, ne vienmēr viņš to pagūst izdarīt uzreiz pēc tam, kad novērojums ir iesūtīts Dabasdatiem, jo vasarā dažreiz pat visu nedēļu no vietas pavada sugu medībās. Šovasar priecīgs atradums Uģim bija gultas blakšu suga, kas dzīvo čurkstu ligzdās, bet vienu no šāgada mērķiem ieraudzīt savas galvenās pētāmās grupas, blakšu, 400 sugas gan laikam neizdošoties piepildīt.


Uģis Piterāns. Foto: Anitra Tooma/Vides Vēstis (2016)

Tu esi biologs trešajā paaudzē. Kas tevi ietekmējis vairāk – tēvs, entomologs Andris Piterāns, vai vectēvs, Latvijas vadošais ķērpju floras pētnieks, Dr.habil.biol. Alfons Piterāns?

Noteikti tēvs. Kukaiņu iepazīšana bērnībā notika tēva virsvadībā. Jātnieciņi, ko tēvs pētīja, man nelikās interesanti, bet vaboles gan – smukas, krāsainas! Labprāt gāju viņam līdzi dabā. Vēlāk tā interese vienubrīd pavērsās vairāk fotografēšanas virzienā, tagad esmu atkal atgriezies uz zinātnes takas.


Daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis. Foto: Uģis Piterāns/https://upiterans.blogspot.com/

Fotografē tu tagad tikai zinātniskiem nolūkiem vai tomēr uzbildē kaut ko arī vienkārši prieka pēc?

Galvenokārt dokumentēju savus novērojumus. Man ir tuva, teiksim tā, sugu kolekcionēšana – atrast, ieraudzīt kādu jaunu sugu, kuru neesmu nofotografējis. Nevis kādu mākslu taisīt, bet "pases foto", kas apliecina, ka man tā suga ir. Tā kā tagad strādāju Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā, vācu arī materiālu muzeja kolekcijām un pētu to smalkāk.

Tavs blogs liecina, ka arī citas dzīvnieku grupas, vispirms putni, tev kā sugu kolekcionāram nav vienaldzīgas.

Putni man tagad ir vairāk kā hobijs. Šogad tiem sanācis mazāk laika veltīt, bet gan jau atgriezīšos. Mans mērķis ir sugu vākšana cik var ieraudzīt gada laikā vai noteiktā teritorijā. Tāds sportisks azarts, par ornitologu mani noteikti nevar saukt. Runājot vispār par zaļo bioloģiju mūsdienās, man patīk ārzemju kolēģi, ar kuriem iznācis satikties – tādi kungi gados, kuri pārzina visu. Viņi varbūt ir kādas grupas guru, speciālisti, bet tajā pašā laikā viņiem ir ļoti plašas zināšanas arī par citām dzīvnieku grupām, par augiem un tamlīdzīgi. Tāds ir arī, piemēram, mans Dabas muzeja kolēģis, tauriņu speciālists Nikolajs Savenkovs. Tādam ir jābūt zaļajam biologam – nav jāierokas tikai savā šaurajā pētāmajā grupā, par citām neko nezinot. Es tāpēc cenšos augus iepazīt, tas man kā kukaiņu speciālistam ir īpaši svarīgi, interesējos arī par citām grupām kā smejos, balansēdams uz robežas "kurš it kā zina visu, tas nezina neko".

Tavs galvenais pētniecības objekts tagad ir blaktis.

Jā. Brīva niša, tās Latvijā neviens ilgu laiku padziļinātāk nebija pētījis. Daudzveidīga grupa, tāpēc arī interesanta.

Ar Dabasdatiem sāki saistīties kā novērojumu iesūtītājs vai uzreiz kā sugu noteicējs?

Laikam jau kā iesūtītājs. 2008. gadā Dabasdati.lv sākās kā putnu novērojumu portāls, es sāku tur ziņot savus novērojumus. Tad vēl nekāds lielais spečuks nejutos, man likās intereanti, ka es kaut ko nofotografēju, ielieku, un visi redz, ka tas, ko es esmu redzējis, ir varbūt kaut kas retāks un ka es to esmu pareizi noteicis. Tā sakot, iespēja parādīt, ka neesi muļķis, parādīt sevi, kamēr vēl esi mazāk zināms censonis.

Dabasdati tagad nav vienīgā vieta, kur citi meklē tavu palīdzību sugu noteikšanā.

Protams, mūsdienās sociālie tīkli tādu iespēju paver.

Cik tīklos tu darbojies kā sugu noteicējs?

Tviteris un feisbuks ir tie galvenie, bet vienmēr aicinu lietot arī Dabasdatus ar domu, ka tas, ko man atsūta tviterī vai fesibukā, bieži vien paliek tajā vēstulē un nekur tālāk neaiziet, arī pats varu to aizmirst. Toties portālā Dabasdati.lv iesūtīts atradums ir punkts kartē, tas tur glabāsies, cerams, gadu desmitiem, un ja nākotnē kādam citam pētniekam šī informācija būs svarīga, viņš to varēs atrast. Domāju, šī ir pati galvenā Dabasdatu nozīme. Kaut vai blaktis, lai gan par tām Dabasdatos sāka ziņot vēlāk nekā par putniem – atlasot novērojumus, jau parādās smukas kartes par biežāk ziņotajām sugām, pievienotā vērtība ir jūtama. Vēl pēc desmit gadiem, kad datu būs uzkrājies vairāk, būs pavisam forši.

Vai tu Dabasdatos kaut ko uzlabotu?

Uzlabot var vienmēr, piemēram, ātrdarbību vai citus tehnoloģiskus risinājumus. Jāatzīst, ka, piemēram, tāda lielā portāla kā iNaturalist lietošana ir ērtāka un vienkāršāka, novērojumus var pievienot vieglāk un ātrāk. Bet mums tomēr ir ieteicams lietot mūsu pašu portālu.

No kurām Latvijas vietām ziņojumu Dabasdatos ir mazāk?

No austrumpuses.

Kāpēc tā?

Grūti pateikt. Skaidrs, ka arī tur dzīvo tādi cilvēki, kurus daba interesē, bet neesam līdz viņiem aizrakušies un ievilinājuši viņus portālā. Ir jau Dabasdatiem aģenti katrā Latvijas malā, bet no Latgales un Kurzemes vidienes pagaidām ziņojumu ir mazāk.

Par kurām kukaiņu grupām tiek ziņots visvairāk?

Topā ir dienastauriņi – vieglāk ieraugāmi, krāsaini, koši, samērā vienkārša noteikšana, nav jāskatās tik smalkas nianses kā dažiem citiem kukaiņiem, kurus pēc fotogrāfijas ne vienmēr var noteikt. Arī spāres ir populāras, pēdējos gados aicinām ziņot par koksngraužiem.

Vai ir tādi neprofesionāļi, kas paši mēģina noteikt kukaiņus?

Man jau vislabāk patīk tādi, kas paši cenšas mācīties. Ja interese ir noturīga, mācību process notiek diezgan strauji. Viens no šādiem labiem piemēriem ir Mareks Ieviņš, kurš piecu gadu laikā jau kļuvis daudz zinošāks par dažu labu mācītu biologu. Visas kukaiņu sugas jau pēc fotogrāfijas nemaz nevar noteikt. Jā, ir arī tādas, kuru tēviņiem jāizpreparē ģenitālijas. Bet, jo lielāka ir pētnieka pieredze, jo vieglāk sugas noteikt. Latvijā ir kādas 520 blakšu sugas, pusi no tām pēc bildēm var noteikt ļoti viegli, no atlikušās puses vēl pusi var noteikt, ja bilde ir laba. Līdzīgi ir daudzām citām grupām, atskaitot tauriņus, tie nosakāmi vieglāk.


Kukaiņu pievilināšana uz gaismu Uģa vadībā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupas pasākuma laikā 2016. gadā. Foto: Baiba Kaškina

Cik aktīvu entomologu Latvijā tagad ir?

Nav pārāk daudz. Entomologu biedrībā ir ap 40-50 biedriem, aktīvi ir daži desmiti. Samērā ar citām valstīm tas ir niecīgs skaits. Somijas tauriņu pētnieku biedrībā vien ir ap 800 biedru. Tāpēc mēs par daudzām savām sugām zinām ļoti maz, un portāls Dabasdati.lv ir viens no veidiem, kā ar citu entuziastu palīdzību mēs, entomologi, varam kaut ko uzzināt. Katrs, kurš pievērš kukaiņiem uzmanību, ja arī viņa interese nav profesionāla, mums palīdz ļoti ievērojami.

Tātad citu vērotāju iesūtīto kukaiņu starpā ir bijuši tev ļoti vērtīgi atradumi?

Protams. Ir iesūtīti daudzi Latvijai jaunu sugu novērojumi, par retumiem nemaz nerunājot. Tā ir pilnīgi normāla situācija, kad kāds, varbūt nemaz īpaši neinteresējoties par kukaiņiem, nofotografē Latvijai jaunu sugu.

Kas vēl bez tevis Dabasdatiem nosaka kukaiņus?

Otrs aktīvākais ir Mareks Ieviņš, pārējie pieslēdzas ik pa laikam. Mēs ar Mareku mēģinām turēt buru, bet vasaras periodā, kad pašiem aktīvākais darba laiks un došanās dabā, reizēm saskrien tik daudz nosakāmā, ka ar visu nav iespējams uzreiz kvalitatīvi tikt galā. Bet rudenī jau var vēlreiz caurskatīt. Ir jau bijis arī tā,ka kāds iesūta novērojumu Dabasdatos, nesaņem dažu dienu laikā atbildi un tad sūta arī feisbukā vai Entomoloģijas biedrības e-pastā. Nepacietīgākajiem būtu jāsaprot, ka tad, ja entomologs ir daudzas stundas nostaigājies pa mežu un tikai astoņos vakarā ievēlies mājās, ne vienmēr atliek laiks vēl pāris stundas pasēdēt pie datora Dabasdatos.

Cik ilgi tev būtu jāsēž, ja gribētu visu dabasdatos iesūtīto noteikt uzreiz?

Ja noteiktu katru dienu, tad vasarā tā būtu stunda, pusotra, it īpaši brīvdienās. Ja neesmu ilgāku laiku skatījies, vakarā jāpasēž citreiz pat četras stundas. Pēdējā laikā gan cenšos selektīvi izvēlēties tās grupas, kuras zinu labāk, un neķeros pie tām grupām, par kurām zinu, ka tās var noteikt arī kāds cits, piemēram, spāres atstāju Mārtiņam Kalniņam.

Kādi kukaiņu noteicēji tagad tiek lietoti?

Mūsdienu priekšrocība ir tā, ka noteicēju ir daudz un dažādās valodās, arī interneta resursi saradušies visvisādi, iespējas ir milzīgas. Tā ir priekšrocība tieši entuziastiem, kas nav studējuši bioloģiju mācību iestādēs – pašmācības ceļā šobrīd var apgūt daudz vairāk nekā pirms gadiem piecdesmit, kad bija tikai dažas specializētās literatūras grāmatas, un, ja tās grāmatas tev nebija, tu biji kā bez rokām.

Kas notiek kukaiņu sistemātikā? Savā blogā šajā sakarā raksti, ka esi diezgan konservatīvs un visas izmaiņas ne uzreiz gribi pieņemt.

Zināma inerce zinātnē ir, jāpaiet kādam laikam, kamēr izmaiņas ieietas. Dažviet es sistemātikā pieturos pie vecāka dalījuma, jo tas šķiet praktiskāks. Bet kādā brīdī, kad visi būs pieņēmuši izmaiņas, arī man būs sevi jālauž (smaida).

Kāda ir situācija ar kukaiņu latviskajiem nosaukumiem?

Diezgan slikta. Lielākajai daļai kukaiņu nav latvisku nosaukumu. Naktstauriņiem savulaik Aleksandrs Šulcs ir izdomājis nosaukumus vairākiem simtiem sugu, tie tiek lietoti. Jā, tā zināmā mērā ir problēma. Vienkāršam cilvēkam, kuram sugas zinātniskais, latīņu nosaukums šķiet ķīniešu ābece, latviska nosaukuma trūkums liedz vieglāk ievirzīties sugu pazīšanā. Protams, būtu labi izdomāt sugām latviskus nosaukumus. Pieļauju, ka agri vai vēlu tie radīsies. Iniciatīva būtu jāizrāda katras grupas pētniekam. Piemēram, somu blakšu noteicējā visām piecsimt sugām ir arī somu nosaukumi, dažs labs itin pagarš.

Par kuru ieraudzītu sugu tev ir bijis vislielākais prieks?

Pārāk daudz jau tādu ir bijis… Man prātā ir tādu sugu saraksts, kuras es gribētu dabā ieraudzīt, un, kad eju un tādu ieraugu, tad man ir prieks. Protams, prieks ir arī par negaidītiem atklājumiem, par jebkuru jaunu sugu. Manā izpratnē Latvijas daba ir tik daudzveidīga, ka, ja sāk sugu medības, tad pat līdz šim neredzēta parasta suga var radīt tādu pašu prieku kā vēlāk liels retums. Katram jau sava mēraukla.

Kāda kukaiņiem bija aizvadītā vasara?

Kā jau dažus pēdējos gadus – īpatnēja. Maijs bija auksts, sekoja karstums, tad atkal aukstums. Tāpat bija ar kukaiņiem – sākumā likās, ka nekas nebūs, tad nāca sprādziens, un vasaras beigas atkal nesaprotamas. Lielā karstumā kukaiņi bieži vien īsākā laika periodā izdara to, kas citādi būtu gājis ilgāk. Bet tas jau ir interesanti, ka gads no gada atšķiras. Klimats mainās, parādās jaunas sugas no dienvidiem…

Tātad klimats paliek siltāks?

Pēc tām sugām, ko mēs konstatējam, var manīt, ka sugas, kas agrāk bija sastopamas ne tuvāk par Polijas ziemeļiem, Lietuvas dienvidiem, tagad ir ienākušas pie mums. Sākot ar tādiem kolorītiem kukaiņiem kā dievlūdzēji. Blakšu skaitā ir vairāki desmiti tādu sugu, kuras ir parādījušās tikai pēdējo 20 gadu laikā.

Vai dižā briežvabole tiešām šogad Latvijā tika novērota?

Nu, tur mēs, kukaiņu pētnieki, dalāmies divās nometnēs. Pagaidām vienīgais ziņojums ir par beigtu vaboli kaut kur pie Dobeles, eksemplārs nav paņemts, ir tikai fotoattēls. Nākamgad mūsu vaboļu pētnieki Arvīds Barševskis un Dmitrijs Teļnovs brauks un pētīs, vai dižā briežvabole tur tiešām ir noķerama. Ja viņiem tas neizdosies, novērojums būs apšaubāms. Portāls Dabasdati.lv šajā ziņā ir viens no filtriem! Par citām retām vaboļu sugām – par priežu dižkoksngrauzi un lielo dižkoksngrauzi, kas ir iespaidīga izmēra vaboles, bet diezgan grūti novērojamas, pat speciāli meklējot – par tām Dabasdatos ir ziņojumi. Cilvēks ierauga milzīgu vaboli un nofotografē. Arī degunradžvaboles fotografē, bet dižo briežvaboli neviens vēl nav nofotografējis, lai gan telefoni ar fotokameru visiem ir. Domāju, ja jau dižā briežvabole Latvijā būtu, kāds to droši vien būtu nofotografējis un Dabasdatiem iesūtījis. Es attiecībā uz dižās briežvaboles sastopamību Latvijā pagaidām esmu diezgan skeptisks. Lietuvā tā laikam ir izzudusi, Polijā ir tikai dažas atradnes, tātad Latvijas tiešā tuvumā tā nav sastopama. Dienvidzviedrijā un Ēlandes salā dižā briežavabole nav reta suga.

Cik Latvijai jaunas sugas esi konstatējis tu?

Grūti saskaitīt. Tās pašas blaktis būs kādas 30-40 sugas. Bet tā jau tas notiek; ja kāds izvēlētos pētīt, piemēram, kāpurmušas, viņam gada laikā būtu vairāki desmiti Latvijai jaunu sugu, jo tās nav pētītas. Mans sapnis būtu no katras grupas pa kādai jaunai sugai atrast. Tauriņš man jau ir, spāre, vaboles un blaktis arī, putna vēl nav, to vajadzētu.


Viena no Uģa atklātajām Latvijai jaunajām blakšu sugām
mīkstblakts Tytthus pubescens 27.07.2021.

Piemēram, rudo gārni Latvijā ieraudzīt.

Jā, tas būtu diezgan reāls. Potenciāli ieraugāmo putnu sugu sarakstā ir vairāki desmiti sugu, kas zemēs apkārt Latvijai ir konstatētas, mēs tās jau labi zinām, un tajā brīdī, kad kāds no šiem putniem nosēdīsies mums priekšā, mēs viņu uzreiz atpazīsim. Jābūt tikai īstajā vietā īstajā laikā!

Kuri Latvijas kukaiņi pašlaik ir apdraudētāki?

Apdraudētas ir dabisku vecu mežu sugas. Situācija ar mežiem ir tāda divdomīga – it kā viss ir labi, tomēr tās mežu platības, kurās nedrīkst veikt mežsaimniecisko darbību, procentuāli uz kopējā fona, arī uz Eiropas fona ir niecīgas. Pēc 20-30 gadiem attapsimies un kodīsim pirkstos "vajadzēja tomēr arī to un to vairāk pasargāt". Bet, tā kā mums par daudzām sugām nav datu, nevaram novērtēt skaita izmaiņas.

Esi izteicies, ka uz iespēju saglabāt Latvijā dabas daudzveidību raugies pesimistiski.

Mazos solīšos jau it kā kaut kas labs notiek, bet lielos vilcienos viss turpinās, manuprāt, ne visai labā virzienā. Esmu pesimists un savā ziņā nedaudz arī egoists – zinu, ka manam mūžam kukaiņu Latvijā pietiks un, ja nebūs Latvijā, varēs aizbraukt citur pasaulē kukaiņus papētīt, bet to, kas Latvijā būs tālākā nākotnē, es personīgi diez vai vairs varu ietekmēt. Varu tikai cilvēkiem rādīt un stāstīt, kāda ir mūsu dabas daudzveidība. Varbūt kādam jaunietim tas aizķeras un viņš nolemj par dabas aizsardzību iestāties daudz aktīvāk, nekā to spēju es.

Egīls Zirnis

2021-09-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Silene latifolia (syn. Melandrium album) - 2025-07-19 kamene
Anas platyrhynchos - 2025-07-19 fufuks
Cygnus olor - 2025-07-19 fufuks
Anas platyrhynchos - 2025-07-19 fufuks
Anas platyrhynchos - 2025-07-19 fufuks
Anser anser - 2025-07-19 Edgars Smislovs
- 2025-07-19 bitene
Nezināms
Ignotus
@ gatis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts