Aktīvie lietotāji: 571 Šodien ievadītie novērojumi: 221 Kopējais novērojumu skaits: 2286770
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Šteinberga daiļdārznieka skats
Pievienots 2023-11-09 08:26:35

Dabasdatos Visvaldis Šteinbergs ziņo jau desmit gadus, un ieziņoto putnu novērojumu skaita ziņā viņš Ventspilī ir otrais, bet citu grupu – augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu – novērojumu ziņotājam ar niku "visvaldis.s" un daiļdārznieka vai, kā tagad saka, ainavu arhitekta izglītību ir visvairāk. Tā kā Visvaldim rit jau septītais gadu desmits, viņš ir redzējis pārmaiņas Latvijas dabā un tagad cer, ka putni savos migrācijas ceļos Ventspils pusē apradīs ar lielajiem vēja ģeneratoriem, lai gan pagaidām izskatās otrādi.


Visvaldis Šteinbergs. Foto no personīgā arhīva

Jūs esat diezgan sens ziņotājs Dabasdatiem, kopš 2013. gada.

Jā, man tad vēl mājās interneta nebija, gāju pie kaimiņiem, kad biju sakrājis novērojumus, un ievietoju Dabasdatos. Bet, kā tā ievietošana sākās, nemaz īsti neatceros. Varbūt tā, ka biju kaut ko nobildējis un nevarēju pats noteikt. Joprojām bieži tā daru, jo sugas nepazīstu pārāk labi, atmiņa arī varētu būt labāka. Tad Dabasdatos mani bieži vien palabo vai nosaka sugu manā vietā. Par to esmu Dabasdatiem ļoti pateicīgs.

Kā jūsu dabas vērojumi sākās?

Labā vietā dzīvoju, Ventspils pašā nomalē – lieli koki, upe blakus…

Kā upe ir mainījusies no jūsu bērnības līdz šodienai, kad jums jau 67 gadi?

Dzīvoju pie Dokupes (lejteces nosaukums par godu hercoga Jēkaba kuģu būvētavas dokiem). Upe stipri mainījusies. Kā jau visas upes – ļoti aizaug. Agrāk upes vidū bija 2 reiz 4 metrus liela vieta, līdz kurai varēja aizpeldēt un pastāvēt līdz ceļiem ūdenī. Tagad tā vieta jau ir 20 reiz 10 metru liela un ar milzīgām niedrēm. Ūdenstilpes aizaug visā Latvijā, pateicoties droši vien meliorācijas sistēmām, lauksaiminiekiem.

Putnu vērošanai man tieši pie mājas ir laba vieta, jo upe ne katru gadu aizsalst, varu piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs. Arī ziemā sastopamos putnus esmu skaitījis. Vislabāk putnus te vērot agri pavasaros, kad notiek migrācija, bet tas pa gadiem ļoti atšķiras. Citreiz ir tā, ka ļoti labi un masveidā iet, citreiz atkal tas periods ir ļoti izstiepts. Grūti arī notrāpīt. Aizbrauc uz Dienvidu molu vienu dienu – ļoti labi, aizbrauc nākamo – vēja virziens vai kas cits ir mainījies, un putnu nav!

Kāds putnu ziņā bija šā gada pavasaris?

Nebija tik labs kā iepriekšējais. Vabūt gājputni vairāk izvēlas naktī iet. Tiem putniem, kas neiet pa jūru, šogad vismaz rudens migrācija bija daudz, daudz sliktāka. Iespējams, ka tie 250 metrus augstie vēja ģeneratori ir to ietekmējuši. Savulaik Foreļjanka – Jānis Jansons – man teica: "Tev jau tur trase pāri iet!", putnu trasi domādams. Kopš lielie ģeneratori ir uzbūvēti, laikam vairs neiet. Pirms gadiem trim bija tā, ka debesis gandrīz neredz, zosis gāja tūkstošiem, šogad tikai daži kāsīši pārlidoja, un tas arī viss. Cerēsim, ka zosis tomēr pieradīs pie ģeneratoriem.

Kad uzbūvēja 330 kilovoltu elektrolīniju, tā saucamo Kurzemes loku, mēs ar kaimiņu vērojām: nāk zosu bars, ierauga to līniju, uzreiz pagriežas par 90 grādiem, lai tā nav jāšķērso. Domāju, ka ar vēja ģeneratoriem ir tāpat. Nu, sarkanajai klijai tie netraucē, viņa netālu no ģeneratoriem ir uzbūvējusi ligzdu. Sarkanā klija esot diezgan urbāna suga.

Sarkanās klijas jūs novērojat diezgan regulāri.

Jā, tās te ir savairojušās. Liekas, kādus trīs kilometrus no manām mājām ir vēl kāda ligzda, bet to neesmu atradis.


Sarkanā klija Milvus milvus. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Putnu sugas jūs tagad pazīstat labi?

Nē. Nu, sarkano kliju jau katrs pazīst. Pie mājām varu vērot arī citus dzīvniekus. Te tuvumā ir apmēram divus hektārus liels pamests aroniju lauks, tas pilns stirnu. Pēdējā laikā arī zeltainie šakāļi uzradušies. Man ir saliktas kameras, tās fiksē, arī dzirdu viņus bieži. Esmu arī Dabasdatos nofilmēto ievietojis. Reizēm tīri vai sabīstos, skatoties nofilmēto: kamerā redzams āpsis, pēc tam uzrodas šakālis, tad arī otrs šakālis. Viens āpsim no vienas puses, otrs no otras. Bet nekas ļauns nenotika – pret kuru šakāli āpsis pagriežas, tas uzreiz pieraujas.

Kad sākāt fotografēt?

Ceturtajā klasē… Nē, agrāk, bet ceturtajā klasē jau nopietnāk, fotoaparātu "Smena" nomainīju pret "Zorkij 4". Kādu laiku apguvu fotogrāfēšanu pie slavenā meistara Berķa. Visā Latvijā viņš kļuvā zināms pēc Vizmas Belševicas aprakstītā gadījuma, kas redzams arī filmā "Tās dullās Paulīnes dēļ". 2005. gadā pārgāju uz digitālo kameru.

Dabu fotografēt sākāt uzreiz?

Bērnībā, jaunībā bildēju visu ko, cik kabatas nauda atļāva, jo fotopapīrs, filmiņas un ķīmija bija jāpērk. Bildēšana nebija tik vienkārša, kā tagad, kadri bija jātaupa. Man ļoti patika National Geographic dokumentāla filma par pēdējo filmiņu – tā filmiņa bija iedota pazīstamam fotogrāfam, un viņš ļoti rūpīgi izvēlējās kompozīciju un apgaismojumu, jo filmiņa taču pēdējā. Tagad parasti sabliež visu pēc kārtas, izmest žēl, un telefons pilns, lai gan 98 kadri no simta būtu jāizmet. Reizēm es mēneša laikā safotografēju 6000 bildes, man pašam no tām patīk sešas, bet kādas divsimt tomēr atstāju.

Jums esot ar dabu saistīta profesija.

Jā, zemnieks. Man ir zemnieku saimniecība, nepilni 30 hektāri. Saistība ar dabu man arī tāda, ka esmu beidzis Bulduru tehnikumu specialitātē, ko tagad sauc "ainavu arhitekts", bet tolaik tas bija daiļdārznieks. Tehnikumā itin nopietni apguvu augus. Mūs gatavoja par plaša profila speciālistiem, arī šofera un traktorista tiesības bija jākārto. Trīs gadus studēju Lauksaimniecības akadēmijā (vēlāk – Lauksaimniecības universitāte, tagad  Latvijas Bioziņātņu un tehnoloģiju universitāte). Tur bija jākārto meža zvēru un putnu bioloģija, jānosaka suga pēc izbāžņiem. Man visas tās prīkšķes un krīkļi šķita tik vienādi – gan nosaukumi līdzīgi, gan paši putni. Ievēroju, ka viens izbāznis ir saspiests plakans, un iegaumēju tā nosaukumu, lai gan pazīmes absolūti neievēroju.

Putnus nopietnāk bildēt sāku ap 2000. gadu. Pirms tam vairākus gadus biju pierakstījis, kad atlido pirmie putni, kurus varu novērot. Aizsūtīju savus novērojumus, un mani uzaicināja stāties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Ap to laiku zviedri brauca uz Latviju dibināt reģionālās grupas, rīkoja pasākumus, daļu uzaicināja uz Zviedriju, man arī izdevās aizbraukt. Daudz man ir palīdzējusi Ieva Mārdega, pāris reizes izbraukājām Ventspils apkārtni. Viņa mācēja ieinteresēt par putniem, neteica uzreiz, kas tas par putnu, teica: "Skatīsimies grāmatā." Viņa arī nekad uz manām noteikšanas kļūdām nereaģēja asi: "Ko tu, ko tu?", teica: "Drīzāk tā varētu būt tā un tā suga."

Tagad jūsu pīļu bildes internetā ir viegli atrodamas.

Jā, bildēju tās gan jūrā no mola, gan tepat blakus manām mājām, kur pīles katru rudeni sapulcējas. No mola pavasaros ir ļoti labi bildēt, agri gan jāceļas – kādos piecos tur vajag būt, kamēr aiziet līdz galam, ir jau pusseši. Vēlāk gan saule ir diezgan pretī, gan migrācija beidzas, ap desmitiem reti kas vairs iet.


Melnās pīles Melanitta nigra. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Jūs esat pirmais, kas Latvijā novērojis Kanādas zosu ligzdošanu – 2020. gadā.

Veiksmīgu ligzdošanu. Tur man palīdzēja publikācija Ventas Balsī, ka cilvēki priecājas par zosīm un tās piebaro. Aizbraucu – jā, zosis jau lielas! Bet var redzēt, ka ir pieci mazie un divi vecie. Man pat negribēja to kvadrātu ielikt: putni jau lieli, var pārvietoties no cita kvadrāta… Tad aizsūtīju vēl vienu bildi, avīzes publlikāciju, un ieķeksēja tomēr to kvadrātu, kur es tās zosis biju novērojis.

To tēviņu, lai arī viņš nebija gredzenots, var pazīt – vaiga baltums viņam ir daudz lielāks, nekā vajadzētu būt. Izligzdojušas tās zosis bija Ventā, bet bieži tās pārceļas uz pilsētas pašu centru un bieži arī pārlido uz Būšnieku ezeru Ventspils pievārtē. Tur bija pavisam interesanti – tas pārītis, kamēr vēl nebija ligzdotājs, staigā pa peldvietu, tur pilns cilvēku, bērni skraida apkārt, klaigā. Dažreiz kāds bērns tā skrien, ka zosi nepamana, tikai pēdējā brīdī burtiski pārlec zosij pāri, un tās to visu pacieta… Šogad tas pāris ligzdoja jau otro gadu.


Jaunās Kanādas zosis Branta canadensis Ventspilī 12.07.2020. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Savu novēroto putnu sugu sarakstu netaisāt?

Nē. Ir dažas labas sugas redzētas, bet, vērojot putnus, man labāk patīk nevis kādu jaunu sugu pieķeksēt, bet pavērot kādu sugu ilgāk. Piemēram, braucu uz Ventspils izgāztuvi. Šad tad tur ir kaut kas labs, šad tad ne visai, bet, piemēram, lielisks skats ir redzēt, kā pavasarī kraukļi lido, apmezdamies augšpēdus un atkal atpakaļ – tas vien jau ir jauki. Vai arī reiz izgāztuvē jūras ērglis bija pacēlis, viņaprāt, ļoti labu dāvanu kundzei un gaisā to viņai meta. Uz vietas es to tā neredzēju, bet, kad mājās atvēru bildes datorā un skatījos, izrādījās, ka tā dāvana bija mobilā telefona ādas maciņš! Ērgļa dāma gan to nenoķēra, es vēlāk gāju meklēt, diemžēl neatradu. Tas gan būtu bijis vērtīgs suvenīrs!

Kā jums izdevās novērot karalisko ērgli Aquila heliaca?

Vienkārši pa savām durvīm izeju ārā, kā parasti pametu acis gaisā – o, kaut kas lido! Nobildēju. Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Vakarā piesēdos pie datora – nē, nevaru noteikt, kaut kas nezināms. Bet Dabasdatos ir gudri vīri, kas pēc silueta vien var noteikt sugu (putns lidoja diezgan augstu). Ievietoju portālā, pēc pāris dienām skatos – vēl nav noteikts, toties papilnam komentāru: ka vajadzētu gaišāku to bildi, jo izskatās pēc tā un tā, it kā pēc karaliskā ērgļa… Pievilku datorā bildi gaišāku (ja bildē RAW formātā, tas labi izdarāms), pieliku Dabasdatos klāt citām un jā, tiku pie karaliskā ērgļa. Tobrīd laikam mēs ar Gaidi Grandānu bijām vienīgie, kas karalisko ērgli Latvijā redzējuši dabā. Kaut kāda karaliskajiem ērgļiem te tā trajektorija laikam ir, arī tie, kas pirms tam bija fiksēti ar satelītraidītāju, bija lidojuši pāri manai mājai uz Užavas pusi.

Jums Dabasdatos ir daudz ziņojumu par kukaiņiem.

Ar to bija tā, ka nopirku ļoti labu makroobjektīvu un tā aizrāvos, ka bildēju caurām dienām. Citreiz apgulies zālē – nekā nav, bet tad kukaiņi uzrodas. Tā tas sākās, tad Uģis Piterāns Dabasdatos aicināja uz tauriņu bildēšanu un sugu skaitīšanu. Tas man pašam arī bija diezgan interesanti. Līdz tam labi zināju tikai nātru raibeni un krūkļu balteni. Nu, vēl ceriņu sfingu. Šis tas no kukaiņiem jau Bulduros tika apgūts, un daži augu kaitēkļi bija tiešām skaisti.


Mūru samteņi Lasiommata megera. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Augu aizsardzību, entomoloģiju Bulduros mums mācīja Vides Vēstu bijušās redaktores Anitras Toomas mamma. Viņa bija ļoti prasīga. Lai saprastu, ka nekādi joki nebūs, viņa pirmajā reizē uzdeva šausmīgi daudz, kādas 30 sugas, tās bija jāzina, turklāt visās stadijās – kādā stadijā ziemo un tā tālāk. Nākamajā reizē viņa prasa: nu, vai kaut ko apguvāt, kaut ko atceraties? Es: "Jā, atceros, ka visi ziemo…"

Pēc Dabasdatos ziņoto augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu novērojumu skaita jūs Ventspilī esat pirmais.

Augus arī lieku tāpēc, ka ne visus pazīstu.

Tātad Dabasdatus var izmantot kā noteicēju.

Tas ir ļoti labs noteicējs! Varbūt tiem, kas nosaka, nepatīk, ka visparastākās sugas liek kā nezināmas. Diemžēl ne katrs ir tik ļoti saistīts ar dabu.

Mans bijušais priekšnieks, dendrologs Raimonds Cinovskis, jebkurā pļavā apsēdies, varēja rokas stiepiena rādiusā noteikt visas sugas. Otra tāda vilkābeļu speciālista kā viņš Latvijā nav bijis un diez vai būs.

Jūs ejat arī mērķtiecīgi meklēt un fotografēt kādas sugas?

Fotoaparāts man gandrīz vienmēr ir līdzi. Kaut vai kartupeļus stādot – turpat vagas malā fotoaparāts stāv. Tieši kartupeļu stādīšanas reizē man izdevās novērot un jau gaisā arī nobildēt stepes liju, kas bija nomedījusi zaķīti. Dzirdēju to trako brēcienu, bet, kamēr pieskrēju pie fočika, lija jau bija pacēlusies gaisā, un medījums tur vairs lāga nebija redzams.

Mērķtiecīgi sugas meklēt neeju, ķeksētājs neesmu nu nemaz. Vienreiz tikai gāju, kopā ar citu putnu vērotāju, kad Ventspils novadā bija bija uzkūlies mazais jūraskrauklis Microcarbo pygmaeus. Uz to svētceļojumu daudzi devās, gribēja retumu redzēt. Mēs aizbraucām par vēlu, Užavas upīte vietām bija aizsalusi, un caunas vai ūdeles tur ledu bija tā nobradājušas, ka jūraskrauklis laikam bija ņēmis nelabu galu.


Zaļā smaragdspāre Somatochlora metallica. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuri novērojumi jums pašam ir sagādājuši lielāko prieku?

Uz Ventspils mola pirmsligzdošanas laikā novēroju upes zīriņu izrādi. Lidojot ar nēģi knābī, zīriņš kādā brīdī palaiž nēģi vaļā un ļauj tam krist. Pēc mirkļa, ar veiklu apgriezienu, viņš nēģi atkal satver. Domāju, ka nejauši pazaudējis, bet nē – viņš to darīja trīsreiz pēc kārtas! Varbūt izrādīja veiklību savai dāmai, kura turpat uz kuģu piestātnes margām gaidīja? Uz mola reizēm sasēžas upes zīriņi, lielie zīriņi, tad zīriņu kundzes tur atpūšas, un džeki nes viņām zivis. Reizēm upes zīriņš ir gatavs zivi iedot arī kādai citai, piemēram, lielā zīriņa mammai!


Upes zīriņi Sterna hirundo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ventspils pludmalē līdz kādiem pusseptiņiem rītā ļoti labi var vērot mazos zīriņus. Pēc tam uzrodas rīta skrējēji, tad visi mazie zīriņi ir gaisā un prom, un vērotājs var iet mājās.

Vēl viens novērojums: reiz rudens migrācijas laikā biju uz mola. Runājos ar vienu bušu makšķernieku, te pie manis pielido zeltgalvītis un nosēžas zemē. Es liecos pēc labāka rakursa bildēšanai – zeltgalvītis izskrien cauri man pa kājstarpi! Apgriežos otrādi – zeltgalvītis nāk tuvāk, pēkšņi paceļas gaisā, ieķeras jakas rāvējslēdzējā un sāk to ar knābi knibināt! Arī makšķernieks brīnījās, ka tā var notikt. Tādi novērojumi man sagādā vairāk prieka nekā jaunas sugas ieraudzīšana pa gabalu.

Atceros arī divas reizes, kad putnus varēja ne tikai redzēt un dzirdēt, bet pat sajust. Tibetā ejot apkārt svētajam Kailaša kalnam, kādā brīdī atlaidos zemē atvilkt elpu. Pēc mirkļa man uz krūtīm nolaidās neliels putniņš, brīdi pastaigāja pa mani, tad nolaidās blakus. Sapratu, ka viņš aplido svētceļniekus, kuri atpūšas un reizēm kaut ko ēd. Pārsvarā tur bija budisti un hinduisti, un apkārtējie putni bija ielāgojuši viņu attieksmi pret visu dzīvo. Otrs gadījums bija Somijā, kur gulēdams zemē, bildēju puskuitalu. Tad uzradās baltvaigu zosu bars, tā ap divsimt putnu, un nolēma nolaisties man blakus. Sajutu to stipro vēju, ko rada daudzo zosu spārni. Tuvākās bija trīs metru attālumā. Sākumā baidījos pakustēties, bet tad sapratu, ka viņām cilvēks nemaz nav traucēklis. Pirmajā gadījumā putnu drosmi veicināja cilvēku attieksme, otrajā – likumdošana. Mums tas vēl jāmācās.

Kādas jūs kā ainavu arhitekts pamanāt izmaiņas Latvijas ainavā?

Es mācījos veidot ainavu vairāk pilsētvidē, apstādījumus, nevis milzīgus ainavu parkus. Mācījos par introducētajām koku sugām. Man tas kādreiz likās ļoti labi, diemžēl introdukcija ne vienmēr izdodas labi. Piemēram, parastajai zirgkastaņai kādreiz nebija kaitēkļu, bet tagad ir uzradusies kode, kas izēd lapas, un zirgkastaņas vairs labi neizskatās. Klimats ir mainījies, kode ir pie mums dzīvotspējīga... Arī ar dekoratīvajiem augiem vienmēr tik labi neiet, kā gribētos. Latvijā mazāk, bet Anglijā dažas sugas ir liela problēma. Dažas sugas pat aizliedz audzēt, piemēram, apaļlapu kokžņaudzēju Celastrus orbiculatus. Man pašam ir kokveida kokžņaudzējs, arī diezgan agresīva suga. Milzumu atvašu dod stepes korķa goba Ulmus minor. Ir nopietni jāizvērtē, kādus introducētos kokus vajadzētu stādīt, kādus ne.

Kādi jums Dabasdati šķiet lietošanas ērtuma ziņā?

Iesācējam varbūt ir pagrūti, bet, kad esi apguvis, iemācījies pievienot, tad lietošana ir ļoti ērta. Liekas, viņi ir diezgan prasīgi pret internetu, dažas lapas lēni veras, vismaz manā internetā – ja gribu apskatīt galeriju, dažreiz pat līdz pusminūtei jāgaida.


Rudās lapsas Vulpes vulpes. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ko vērojat rudenī un ziemā?

Izliku barotavu, skatos, kādas sugas nāk: lielās zīlītes, dzilnīši, purva zīlītes… Zilzīlītes vēl nenāk.

Jūs purva zīlītes no pelēkajām protat atšķirt?

Tikai pēc balss. Tik labi es balsis nepazīstu, bet man ir programma Merlin, kas nosaka sugas pēc balsīm. Tā gan dažreiz kļūdās – man pie mājas konstatēja plīvurpūci. Nez, kā tā aplikācija būtu rīkojusies pirms vairākiem gadiem, kad man bija uzradies mājas strazds, kurš atdarināja piecu putnu balsis, dziesmu vienmēr nobeigdams ar dzērves gru-gru. Kamēr aplikācijas nebija, centos putnu nobildēt un noteikt pēc bildes.

Fotoizstādes esat rīkojis?

Divas. Viena bija Ventspils bibliotēkā, par to padzirdēja Talsu muzejs, un tad bildes tika izstādītas arī tur.


Vimbas Vimba vimba pie Ventas rumbas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuru vietējo putnu fotogrāfu darbi jums labāk patīk?

Tie paši, kuri ir Dabasdatos – ļoti labas bildes ir Viktoram Ivanovam, Igoram Deņisovam, Selgai Bērziņai...

Kādās no Ventspils tālākās vietās arī esat bildējis dabu?

Jā, ārzemēs vienmēr ņemu lielo objektīvu līdzi. Man ir sabildēti putni ļoti tālās zemēs, tai skaitā Meksikā, Indijā, Etiopijā. Etiopijā sabildēju ļoti daudzus putnus, bet vispriecīgākais biju tad, kad vienu no tiem pazinu, jo tas ir sastopams arī pie mums – akmeņčakstīti! Visi pārējie man bija sveši, bet akmeņčakstīte arī Etiopijā ir akmeņčakstīte!

Egīls Zirnis

2023-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Arctiidae sp. - 2026-03-04 ekologs
Turdus merula - 2026-03-04 Zane Dāvidsone
Leiopicus medius - 2026-03-04 Osis
Phalacrocorax carbo - 2026-03-04 V.Grigorjevs
Emberiza citrinella - 2026-03-04 Osis
Chloris chloris - 2026-03-04 ilang
Grus grus - 2026-03-04 toms.b
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 04.marts, 16:06

Paldies, Iveta! :) Pievienoju mikroskopēšanas piezīmes.


adata 04.marts, 14:48

Julita, šo es atdalīju, bildes pievienoju. Varbūt kādu komentāru no jūsu puses, lai nepazūd kas pa kam, jo iepriekšējais palika pie tā otra novērojuma.


IlzeP 04.marts, 14:24

Pievienoju sugu sarakstam


Kukainis 04.marts, 13:24

Jauna suga Latvijai. Sintijai taisnība. Dabasdatos nevaru izmainīt sugas nosaukumu. To var tikai administrators.


adata 04.marts, 07:29

Pagaidām nav. Zem kupenām es tāpat neatrastu, ir interese pašai, mēģināšu tikt, ja nebūs pārplūdusi upe. Kritalas bija diezgan augstu virs tās pašā krastā. Ja ievākšu, noteikti uzrakstīšu.


dziedava 03.marts, 13:52

Iveta, būtu labi šo novērojumu sadalīt divos, es uz e-pastu nosūtīšu dažus mikro-foto. Jo man ieinteresēja substrāts un es papētīju, vai nav kāda sīkāka suga. Atradās sīkas bumbiņas, par kurām paliku nesaprotot, vai tās ir neattīstījušās mizaines bez kapilīcija (bet sporas izcilas!), vai tomēr kāda cita, potenciāli jauna suga Latvijā - mizaine vai kriksīte. Man ar tādām nav pieredzes un tur ir nesen izdalītas vairākas sugas, kuras vēl īsti neesmu sapratusi. Mikroskopēju vairākkārt, bet kapilīciju neatradu, un tas ir svarīgs noteikšanā (ja nav kapilīcija, tā ir kriksīšu pazīme, bet arī kārpainajai mizainei reizēm neesot kapilīcija :/ ). Sporas ļoti līdzīgas kārpainajai mizainei, bet tieši tādas ir daudzām sugām un nav rādītājs. Bet perīdija mikroskopija, manuprāt, atšķiras no kārpainās mizaines - gaišāks un ar izteiktu maliņu, mikroskopijā izskatās kā bumbiņa ar maliņu. Bet kā jau teicu - nav pieredzes, noteikt nevaru, bet sugu atdalīt vajadzētu. Sākumā var ielikt šo pašu 1. foto, kas der abiem novērojumiem, un tad klāt tos, ko nosūtīšu. Kā saukt, īsti nezinu, bet kā vnk nenoteiktu gļotsēni ar negribas - pazudīs. Tā kā varbūt var izrādīties kā parasta kārpainā mizaine, tad labāk likt kā mizaine (nenoteikta).


dziedava 03.marts, 13:37

Vai paraugs tika ievākts?


dziedava 02.marts, 19:36

Izskatās, ka pa virsu pelējums, tāpēc neko saprast nevar. Sporas arī attiecīgi traumētas un grūti saprotamas. Ja pašai būtu paraugs, saprastu labāk. Bet vai varētu noteikt - nezinu. Jautājums, cik daudz iekšu sēne ir apēdusi. Nevar saprast, vai mikroskopijā redzamie baltie pavedieni ir gļotsēnei vai sēnei.


nekovārnis 02.marts, 10:19

Paldies, Valda! :)


Vīksna 02.marts, 10:04

Paldies !


Vīksna 02.marts, 00:36

Paldies !


angel 01.marts, 23:34

Super! Krauķi gan laikam bieži negadās!


Vīksna 01.marts, 23:11

Paldies !


CerambyX 01.marts, 22:59

Tomoxia bucephala vairodziņš raksturīgi šķērsenisks, ~ taisnsstūrveida


CerambyX 01.marts, 22:58

Gaišās joslas uz taustekļi 1. posmiem vāji izteiktas - it kā tad varētu būt ruficornis


Vīksna 01.marts, 22:56

Paldies !


Siona 01.marts, 22:17

Nevarētu būt Hormaphis betulae vai kaut kas tamlīdzīgs?


Vīksna 01.marts, 20:30

Cirtainā kroklapīte, Plicaturopsis crispa.


Vīksna 01.marts, 20:08

Paldies !


nekovārnis 01.marts, 19:37

Iespējams Neoascia sp.


Siona 01.marts, 18:28

Ō, jā, pavisam noteikti! Liels paldies! :))


adata 01.marts, 16:14

Gļotsēne nebūs, drīzāk piepe vai sēne.


Vīksna 01.marts, 14:55

Varbūt sēne Illosporiopsis christiansenii.


zane_ernstreite 01.marts, 11:26

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.marts, 10:35

Paldies, Edgar!


dziedava 01.marts, 09:55

Pēc kā var pateikt, ka hibrīdā?


Vīksna 01.marts, 08:08

Paldies !


Vīksna 01.marts, 07:52

Paldies !


CerambyX 28.februāris, 22:31

jaculator garš dējeklis.


nekovārnis 28.februāris, 22:24

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.februāris, 20:36

Sarkanbrūnais lācītis, Phragmatobia fuliginosa.


Siona 28.februāris, 19:48

Varbūt Lachnum virgineum?


megemege 28.februāris, 12:42

Paldies, Edgar!


Lemmus 27.februāris, 20:00

Cik interesanti, paldies!:)


vertiginidae 27.februāris, 17:50

Manuprāt, Oxyloma sp. Vai kāds varētu komentēt?


dziedava 27.februāris, 14:51

Tikko taisīju Diderma deplanatum kolāžu - nu 1:1 ar tiem paraugiem, kas mums ir :). Brīnītos, ja mikroskopijā izrādītos tomēr, ka nav.


ekologs 27.februāris, 14:47

Pirmais posmkājis pie plusiem :) Nu ne jau Pardosa hortensis?


mufunja 27.februāris, 12:32

Piekrītu. Pirmo reizi, kad to atradu, tas arī bija mitrā vietā.


dziedava 27.februāris, 12:19

Paldies! Izskatās, ka šī suga labprātāk aug mitrās vietās, tad te arī tas apstiprinās :)


mufunja 27.februāris, 11:57

Man šķiet, ka tur ir mitrs. Tas ir tieši blakus upei. Es to atradu, kad makšķerēju.:) :)


kamene 27.februāris, 11:50

Paldies, Julita!


dziedava 27.februāris, 11:37

Paldies! :)


dziedava 27.februāris, 11:36

Super, lielisks atradums! Tas sanāk klajš lauks? Tur nav mitrs?


mufunja 27.februāris, 11:20

Manuprāt, tā ir priede, ļoti vecs celms.


mufunja 27.februāris, 11:18

Paldies, Julita. ir viss :)


dziedava 27.februāris, 08:41

Laikam egles kritala?


dziedava 27.februāris, 06:38

Šis arī tāds aizdomīgs. Un septembra beigas..


dziedava 27.februāris, 06:29

Grūti bez mikroskopēšanas pateikt, bet ja pakāje būtu mazliet rozīga, es teiktu, ka drīzāk F.licentii, jo septembris, plika koksne un dzeltenais tonis ne uz zaļgano, bet brūngano toni.


dziedava 27.februāris, 06:22

No šādiem foto, protams, droši noteikt nevar, bet augšanas laiks, vertikālā virsma plus iekšas tādas "pūkainas" tipiski izskatījās F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:19

Varbūt ir vēl kāds foto? Vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:17

Pēc augšanas laika, substrāta un pleķainības vairāk velk uz F.licentii. Ja ir vēl kāds foto, tuvāk (redzēt pakājes toni), citā rakursā, varētu pievienot


dziedava 27.februāris, 06:12

2. foto pakāje izskatās viegli rozīga, pats augļķermenis arī tāds nav tīri dzeltens, mazliet brūngani pleķi. Plus augšanas laiks septembrī uz plikas koksnes (ne sūnām) - viss liecina, ka drīzāk vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:03

Foto saskatāms, ka izveidojušās sīkas bumbiņas kā grubulīši. Ragansviestiem tā neveidojas. Ja nav kaut kas nezināms superrets, tad ticamākā versija skujkoku mežā uz sūnām ir zaļganās pumpurītes plazmodijs ar jaunu augļķermeņu aizmetņiem


dziedava 26.februāris, 18:06

Šai sugai galvenā pazīme ir kapilīcija gals ar bumbulīti un galā mazu smailīti Te es galu īsti neredzu. Ir tāds?


dziedava 26.februāris, 16:29

Kāda koka suga varētu būt kritala?


Vīksna 26.februāris, 15:37

Paldies !


Zigurds Krievans 26.februāris, 11:23

Paldies, izskatās ka varētu būt! Vajadzēs vēl vasarā pārbaudīt:)


roosaluristaja 26.februāris, 09:24

Droši vien priežu cietpiepe. Uz priedēm nav daudz šāda tipa piepju. 100 punkti pēc šādiem attēliem, protams, nevar pateikt


CerambyX 25.februāris, 23:12

Taustekļi melni - tad drīzāk Bembidion illigeri


CerambyX 25.februāris, 23:05

Tā kā naktssvece.


Zigurds Krievans 25.februāris, 22:49

Varbūt var noteikt kas par augu tas ir? Būtu noderīgi zināt :) Izskatās ka zvirbuļveidīgajiem sēklas patīk, citās vietās kur sniega daudz, daudz pēdu apkārt un izbirdnināti.


ArnitaP 25.februāris, 17:54

Vai tā ir samtainā ziemene?


Vīksna 25.februāris, 10:13

Paldies !


Vīksna 25.februāris, 09:31

Bildē sēne ne raibenis.


vertiginidae 24.februāris, 20:51

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus)?


Ilze Ķuze 24.februāris, 20:25

Paraudziņš gan vairs nav.


ekologs 24.februāris, 17:54

Kaut kas no bruņērcēm (Oribatida sp.).


Vīksna 24.februāris, 17:48

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts