Aktīvie lietotāji: 159 Šodien ievadītie novērojumi: 169 Kopējais novērojumu skaits: 2302476
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Šteinberga daiļdārznieka skats
Pievienots 2023-11-09 08:26:35

Dabasdatos Visvaldis Šteinbergs ziņo jau desmit gadus, un ieziņoto putnu novērojumu skaita ziņā viņš Ventspilī ir otrais, bet citu grupu – augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu – novērojumu ziņotājam ar niku "visvaldis.s" un daiļdārznieka vai, kā tagad saka, ainavu arhitekta izglītību ir visvairāk. Tā kā Visvaldim rit jau septītais gadu desmits, viņš ir redzējis pārmaiņas Latvijas dabā un tagad cer, ka putni savos migrācijas ceļos Ventspils pusē apradīs ar lielajiem vēja ģeneratoriem, lai gan pagaidām izskatās otrādi.


Visvaldis Šteinbergs. Foto no personīgā arhīva

Jūs esat diezgan sens ziņotājs Dabasdatiem, kopš 2013. gada.

Jā, man tad vēl mājās interneta nebija, gāju pie kaimiņiem, kad biju sakrājis novērojumus, un ievietoju Dabasdatos. Bet, kā tā ievietošana sākās, nemaz īsti neatceros. Varbūt tā, ka biju kaut ko nobildējis un nevarēju pats noteikt. Joprojām bieži tā daru, jo sugas nepazīstu pārāk labi, atmiņa arī varētu būt labāka. Tad Dabasdatos mani bieži vien palabo vai nosaka sugu manā vietā. Par to esmu Dabasdatiem ļoti pateicīgs.

Kā jūsu dabas vērojumi sākās?

Labā vietā dzīvoju, Ventspils pašā nomalē – lieli koki, upe blakus…

Kā upe ir mainījusies no jūsu bērnības līdz šodienai, kad jums jau 67 gadi?

Dzīvoju pie Dokupes (lejteces nosaukums par godu hercoga Jēkaba kuģu būvētavas dokiem). Upe stipri mainījusies. Kā jau visas upes – ļoti aizaug. Agrāk upes vidū bija 2 reiz 4 metrus liela vieta, līdz kurai varēja aizpeldēt un pastāvēt līdz ceļiem ūdenī. Tagad tā vieta jau ir 20 reiz 10 metru liela un ar milzīgām niedrēm. Ūdenstilpes aizaug visā Latvijā, pateicoties droši vien meliorācijas sistēmām, lauksaiminiekiem.

Putnu vērošanai man tieši pie mājas ir laba vieta, jo upe ne katru gadu aizsalst, varu piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs. Arī ziemā sastopamos putnus esmu skaitījis. Vislabāk putnus te vērot agri pavasaros, kad notiek migrācija, bet tas pa gadiem ļoti atšķiras. Citreiz ir tā, ka ļoti labi un masveidā iet, citreiz atkal tas periods ir ļoti izstiepts. Grūti arī notrāpīt. Aizbrauc uz Dienvidu molu vienu dienu – ļoti labi, aizbrauc nākamo – vēja virziens vai kas cits ir mainījies, un putnu nav!

Kāds putnu ziņā bija šā gada pavasaris?

Nebija tik labs kā iepriekšējais. Vabūt gājputni vairāk izvēlas naktī iet. Tiem putniem, kas neiet pa jūru, šogad vismaz rudens migrācija bija daudz, daudz sliktāka. Iespējams, ka tie 250 metrus augstie vēja ģeneratori ir to ietekmējuši. Savulaik Foreļjanka – Jānis Jansons – man teica: "Tev jau tur trase pāri iet!", putnu trasi domādams. Kopš lielie ģeneratori ir uzbūvēti, laikam vairs neiet. Pirms gadiem trim bija tā, ka debesis gandrīz neredz, zosis gāja tūkstošiem, šogad tikai daži kāsīši pārlidoja, un tas arī viss. Cerēsim, ka zosis tomēr pieradīs pie ģeneratoriem.

Kad uzbūvēja 330 kilovoltu elektrolīniju, tā saucamo Kurzemes loku, mēs ar kaimiņu vērojām: nāk zosu bars, ierauga to līniju, uzreiz pagriežas par 90 grādiem, lai tā nav jāšķērso. Domāju, ka ar vēja ģeneratoriem ir tāpat. Nu, sarkanajai klijai tie netraucē, viņa netālu no ģeneratoriem ir uzbūvējusi ligzdu. Sarkanā klija esot diezgan urbāna suga.

Sarkanās klijas jūs novērojat diezgan regulāri.

Jā, tās te ir savairojušās. Liekas, kādus trīs kilometrus no manām mājām ir vēl kāda ligzda, bet to neesmu atradis.


Sarkanā klija Milvus milvus. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Putnu sugas jūs tagad pazīstat labi?

Nē. Nu, sarkano kliju jau katrs pazīst. Pie mājām varu vērot arī citus dzīvniekus. Te tuvumā ir apmēram divus hektārus liels pamests aroniju lauks, tas pilns stirnu. Pēdējā laikā arī zeltainie šakāļi uzradušies. Man ir saliktas kameras, tās fiksē, arī dzirdu viņus bieži. Esmu arī Dabasdatos nofilmēto ievietojis. Reizēm tīri vai sabīstos, skatoties nofilmēto: kamerā redzams āpsis, pēc tam uzrodas šakālis, tad arī otrs šakālis. Viens āpsim no vienas puses, otrs no otras. Bet nekas ļauns nenotika – pret kuru šakāli āpsis pagriežas, tas uzreiz pieraujas.

Kad sākāt fotografēt?

Ceturtajā klasē… Nē, agrāk, bet ceturtajā klasē jau nopietnāk, fotoaparātu "Smena" nomainīju pret "Zorkij 4". Kādu laiku apguvu fotogrāfēšanu pie slavenā meistara Berķa. Visā Latvijā viņš kļuvā zināms pēc Vizmas Belševicas aprakstītā gadījuma, kas redzams arī filmā "Tās dullās Paulīnes dēļ". 2005. gadā pārgāju uz digitālo kameru.

Dabu fotografēt sākāt uzreiz?

Bērnībā, jaunībā bildēju visu ko, cik kabatas nauda atļāva, jo fotopapīrs, filmiņas un ķīmija bija jāpērk. Bildēšana nebija tik vienkārša, kā tagad, kadri bija jātaupa. Man ļoti patika National Geographic dokumentāla filma par pēdējo filmiņu – tā filmiņa bija iedota pazīstamam fotogrāfam, un viņš ļoti rūpīgi izvēlējās kompozīciju un apgaismojumu, jo filmiņa taču pēdējā. Tagad parasti sabliež visu pēc kārtas, izmest žēl, un telefons pilns, lai gan 98 kadri no simta būtu jāizmet. Reizēm es mēneša laikā safotografēju 6000 bildes, man pašam no tām patīk sešas, bet kādas divsimt tomēr atstāju.

Jums esot ar dabu saistīta profesija.

Jā, zemnieks. Man ir zemnieku saimniecība, nepilni 30 hektāri. Saistība ar dabu man arī tāda, ka esmu beidzis Bulduru tehnikumu specialitātē, ko tagad sauc "ainavu arhitekts", bet tolaik tas bija daiļdārznieks. Tehnikumā itin nopietni apguvu augus. Mūs gatavoja par plaša profila speciālistiem, arī šofera un traktorista tiesības bija jākārto. Trīs gadus studēju Lauksaimniecības akadēmijā (vēlāk – Lauksaimniecības universitāte, tagad  Latvijas Bioziņātņu un tehnoloģiju universitāte). Tur bija jākārto meža zvēru un putnu bioloģija, jānosaka suga pēc izbāžņiem. Man visas tās prīkšķes un krīkļi šķita tik vienādi – gan nosaukumi līdzīgi, gan paši putni. Ievēroju, ka viens izbāznis ir saspiests plakans, un iegaumēju tā nosaukumu, lai gan pazīmes absolūti neievēroju.

Putnus nopietnāk bildēt sāku ap 2000. gadu. Pirms tam vairākus gadus biju pierakstījis, kad atlido pirmie putni, kurus varu novērot. Aizsūtīju savus novērojumus, un mani uzaicināja stāties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Ap to laiku zviedri brauca uz Latviju dibināt reģionālās grupas, rīkoja pasākumus, daļu uzaicināja uz Zviedriju, man arī izdevās aizbraukt. Daudz man ir palīdzējusi Ieva Mārdega, pāris reizes izbraukājām Ventspils apkārtni. Viņa mācēja ieinteresēt par putniem, neteica uzreiz, kas tas par putnu, teica: "Skatīsimies grāmatā." Viņa arī nekad uz manām noteikšanas kļūdām nereaģēja asi: "Ko tu, ko tu?", teica: "Drīzāk tā varētu būt tā un tā suga."

Tagad jūsu pīļu bildes internetā ir viegli atrodamas.

Jā, bildēju tās gan jūrā no mola, gan tepat blakus manām mājām, kur pīles katru rudeni sapulcējas. No mola pavasaros ir ļoti labi bildēt, agri gan jāceļas – kādos piecos tur vajag būt, kamēr aiziet līdz galam, ir jau pusseši. Vēlāk gan saule ir diezgan pretī, gan migrācija beidzas, ap desmitiem reti kas vairs iet.


Melnās pīles Melanitta nigra. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Jūs esat pirmais, kas Latvijā novērojis Kanādas zosu ligzdošanu – 2020. gadā.

Veiksmīgu ligzdošanu. Tur man palīdzēja publikācija Ventas Balsī, ka cilvēki priecājas par zosīm un tās piebaro. Aizbraucu – jā, zosis jau lielas! Bet var redzēt, ka ir pieci mazie un divi vecie. Man pat negribēja to kvadrātu ielikt: putni jau lieli, var pārvietoties no cita kvadrāta… Tad aizsūtīju vēl vienu bildi, avīzes publlikāciju, un ieķeksēja tomēr to kvadrātu, kur es tās zosis biju novērojis.

To tēviņu, lai arī viņš nebija gredzenots, var pazīt – vaiga baltums viņam ir daudz lielāks, nekā vajadzētu būt. Izligzdojušas tās zosis bija Ventā, bet bieži tās pārceļas uz pilsētas pašu centru un bieži arī pārlido uz Būšnieku ezeru Ventspils pievārtē. Tur bija pavisam interesanti – tas pārītis, kamēr vēl nebija ligzdotājs, staigā pa peldvietu, tur pilns cilvēku, bērni skraida apkārt, klaigā. Dažreiz kāds bērns tā skrien, ka zosi nepamana, tikai pēdējā brīdī burtiski pārlec zosij pāri, un tās to visu pacieta… Šogad tas pāris ligzdoja jau otro gadu.


Jaunās Kanādas zosis Branta canadensis Ventspilī 12.07.2020. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Savu novēroto putnu sugu sarakstu netaisāt?

Nē. Ir dažas labas sugas redzētas, bet, vērojot putnus, man labāk patīk nevis kādu jaunu sugu pieķeksēt, bet pavērot kādu sugu ilgāk. Piemēram, braucu uz Ventspils izgāztuvi. Šad tad tur ir kaut kas labs, šad tad ne visai, bet, piemēram, lielisks skats ir redzēt, kā pavasarī kraukļi lido, apmezdamies augšpēdus un atkal atpakaļ – tas vien jau ir jauki. Vai arī reiz izgāztuvē jūras ērglis bija pacēlis, viņaprāt, ļoti labu dāvanu kundzei un gaisā to viņai meta. Uz vietas es to tā neredzēju, bet, kad mājās atvēru bildes datorā un skatījos, izrādījās, ka tā dāvana bija mobilā telefona ādas maciņš! Ērgļa dāma gan to nenoķēra, es vēlāk gāju meklēt, diemžēl neatradu. Tas gan būtu bijis vērtīgs suvenīrs!

Kā jums izdevās novērot karalisko ērgli Aquila heliaca?

Vienkārši pa savām durvīm izeju ārā, kā parasti pametu acis gaisā – o, kaut kas lido! Nobildēju. Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Vakarā piesēdos pie datora – nē, nevaru noteikt, kaut kas nezināms. Bet Dabasdatos ir gudri vīri, kas pēc silueta vien var noteikt sugu (putns lidoja diezgan augstu). Ievietoju portālā, pēc pāris dienām skatos – vēl nav noteikts, toties papilnam komentāru: ka vajadzētu gaišāku to bildi, jo izskatās pēc tā un tā, it kā pēc karaliskā ērgļa… Pievilku datorā bildi gaišāku (ja bildē RAW formātā, tas labi izdarāms), pieliku Dabasdatos klāt citām un jā, tiku pie karaliskā ērgļa. Tobrīd laikam mēs ar Gaidi Grandānu bijām vienīgie, kas karalisko ērgli Latvijā redzējuši dabā. Kaut kāda karaliskajiem ērgļiem te tā trajektorija laikam ir, arī tie, kas pirms tam bija fiksēti ar satelītraidītāju, bija lidojuši pāri manai mājai uz Užavas pusi.

Jums Dabasdatos ir daudz ziņojumu par kukaiņiem.

Ar to bija tā, ka nopirku ļoti labu makroobjektīvu un tā aizrāvos, ka bildēju caurām dienām. Citreiz apgulies zālē – nekā nav, bet tad kukaiņi uzrodas. Tā tas sākās, tad Uģis Piterāns Dabasdatos aicināja uz tauriņu bildēšanu un sugu skaitīšanu. Tas man pašam arī bija diezgan interesanti. Līdz tam labi zināju tikai nātru raibeni un krūkļu balteni. Nu, vēl ceriņu sfingu. Šis tas no kukaiņiem jau Bulduros tika apgūts, un daži augu kaitēkļi bija tiešām skaisti.


Mūru samteņi Lasiommata megera. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Augu aizsardzību, entomoloģiju Bulduros mums mācīja Vides Vēstu bijušās redaktores Anitras Toomas mamma. Viņa bija ļoti prasīga. Lai saprastu, ka nekādi joki nebūs, viņa pirmajā reizē uzdeva šausmīgi daudz, kādas 30 sugas, tās bija jāzina, turklāt visās stadijās – kādā stadijā ziemo un tā tālāk. Nākamajā reizē viņa prasa: nu, vai kaut ko apguvāt, kaut ko atceraties? Es: "Jā, atceros, ka visi ziemo…"

Pēc Dabasdatos ziņoto augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu novērojumu skaita jūs Ventspilī esat pirmais.

Augus arī lieku tāpēc, ka ne visus pazīstu.

Tātad Dabasdatus var izmantot kā noteicēju.

Tas ir ļoti labs noteicējs! Varbūt tiem, kas nosaka, nepatīk, ka visparastākās sugas liek kā nezināmas. Diemžēl ne katrs ir tik ļoti saistīts ar dabu.

Mans bijušais priekšnieks, dendrologs Raimonds Cinovskis, jebkurā pļavā apsēdies, varēja rokas stiepiena rādiusā noteikt visas sugas. Otra tāda vilkābeļu speciālista kā viņš Latvijā nav bijis un diez vai būs.

Jūs ejat arī mērķtiecīgi meklēt un fotografēt kādas sugas?

Fotoaparāts man gandrīz vienmēr ir līdzi. Kaut vai kartupeļus stādot – turpat vagas malā fotoaparāts stāv. Tieši kartupeļu stādīšanas reizē man izdevās novērot un jau gaisā arī nobildēt stepes liju, kas bija nomedījusi zaķīti. Dzirdēju to trako brēcienu, bet, kamēr pieskrēju pie fočika, lija jau bija pacēlusies gaisā, un medījums tur vairs lāga nebija redzams.

Mērķtiecīgi sugas meklēt neeju, ķeksētājs neesmu nu nemaz. Vienreiz tikai gāju, kopā ar citu putnu vērotāju, kad Ventspils novadā bija bija uzkūlies mazais jūraskrauklis Microcarbo pygmaeus. Uz to svētceļojumu daudzi devās, gribēja retumu redzēt. Mēs aizbraucām par vēlu, Užavas upīte vietām bija aizsalusi, un caunas vai ūdeles tur ledu bija tā nobradājušas, ka jūraskrauklis laikam bija ņēmis nelabu galu.


Zaļā smaragdspāre Somatochlora metallica. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuri novērojumi jums pašam ir sagādājuši lielāko prieku?

Uz Ventspils mola pirmsligzdošanas laikā novēroju upes zīriņu izrādi. Lidojot ar nēģi knābī, zīriņš kādā brīdī palaiž nēģi vaļā un ļauj tam krist. Pēc mirkļa, ar veiklu apgriezienu, viņš nēģi atkal satver. Domāju, ka nejauši pazaudējis, bet nē – viņš to darīja trīsreiz pēc kārtas! Varbūt izrādīja veiklību savai dāmai, kura turpat uz kuģu piestātnes margām gaidīja? Uz mola reizēm sasēžas upes zīriņi, lielie zīriņi, tad zīriņu kundzes tur atpūšas, un džeki nes viņām zivis. Reizēm upes zīriņš ir gatavs zivi iedot arī kādai citai, piemēram, lielā zīriņa mammai!


Upes zīriņi Sterna hirundo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ventspils pludmalē līdz kādiem pusseptiņiem rītā ļoti labi var vērot mazos zīriņus. Pēc tam uzrodas rīta skrējēji, tad visi mazie zīriņi ir gaisā un prom, un vērotājs var iet mājās.

Vēl viens novērojums: reiz rudens migrācijas laikā biju uz mola. Runājos ar vienu bušu makšķernieku, te pie manis pielido zeltgalvītis un nosēžas zemē. Es liecos pēc labāka rakursa bildēšanai – zeltgalvītis izskrien cauri man pa kājstarpi! Apgriežos otrādi – zeltgalvītis nāk tuvāk, pēkšņi paceļas gaisā, ieķeras jakas rāvējslēdzējā un sāk to ar knābi knibināt! Arī makšķernieks brīnījās, ka tā var notikt. Tādi novērojumi man sagādā vairāk prieka nekā jaunas sugas ieraudzīšana pa gabalu.

Atceros arī divas reizes, kad putnus varēja ne tikai redzēt un dzirdēt, bet pat sajust. Tibetā ejot apkārt svētajam Kailaša kalnam, kādā brīdī atlaidos zemē atvilkt elpu. Pēc mirkļa man uz krūtīm nolaidās neliels putniņš, brīdi pastaigāja pa mani, tad nolaidās blakus. Sapratu, ka viņš aplido svētceļniekus, kuri atpūšas un reizēm kaut ko ēd. Pārsvarā tur bija budisti un hinduisti, un apkārtējie putni bija ielāgojuši viņu attieksmi pret visu dzīvo. Otrs gadījums bija Somijā, kur gulēdams zemē, bildēju puskuitalu. Tad uzradās baltvaigu zosu bars, tā ap divsimt putnu, un nolēma nolaisties man blakus. Sajutu to stipro vēju, ko rada daudzo zosu spārni. Tuvākās bija trīs metru attālumā. Sākumā baidījos pakustēties, bet tad sapratu, ka viņām cilvēks nemaz nav traucēklis. Pirmajā gadījumā putnu drosmi veicināja cilvēku attieksme, otrajā – likumdošana. Mums tas vēl jāmācās.

Kādas jūs kā ainavu arhitekts pamanāt izmaiņas Latvijas ainavā?

Es mācījos veidot ainavu vairāk pilsētvidē, apstādījumus, nevis milzīgus ainavu parkus. Mācījos par introducētajām koku sugām. Man tas kādreiz likās ļoti labi, diemžēl introdukcija ne vienmēr izdodas labi. Piemēram, parastajai zirgkastaņai kādreiz nebija kaitēkļu, bet tagad ir uzradusies kode, kas izēd lapas, un zirgkastaņas vairs labi neizskatās. Klimats ir mainījies, kode ir pie mums dzīvotspējīga... Arī ar dekoratīvajiem augiem vienmēr tik labi neiet, kā gribētos. Latvijā mazāk, bet Anglijā dažas sugas ir liela problēma. Dažas sugas pat aizliedz audzēt, piemēram, apaļlapu kokžņaudzēju Celastrus orbiculatus. Man pašam ir kokveida kokžņaudzējs, arī diezgan agresīva suga. Milzumu atvašu dod stepes korķa goba Ulmus minor. Ir nopietni jāizvērtē, kādus introducētos kokus vajadzētu stādīt, kādus ne.

Kādi jums Dabasdati šķiet lietošanas ērtuma ziņā?

Iesācējam varbūt ir pagrūti, bet, kad esi apguvis, iemācījies pievienot, tad lietošana ir ļoti ērta. Liekas, viņi ir diezgan prasīgi pret internetu, dažas lapas lēni veras, vismaz manā internetā – ja gribu apskatīt galeriju, dažreiz pat līdz pusminūtei jāgaida.


Rudās lapsas Vulpes vulpes. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ko vērojat rudenī un ziemā?

Izliku barotavu, skatos, kādas sugas nāk: lielās zīlītes, dzilnīši, purva zīlītes… Zilzīlītes vēl nenāk.

Jūs purva zīlītes no pelēkajām protat atšķirt?

Tikai pēc balss. Tik labi es balsis nepazīstu, bet man ir programma Merlin, kas nosaka sugas pēc balsīm. Tā gan dažreiz kļūdās – man pie mājas konstatēja plīvurpūci. Nez, kā tā aplikācija būtu rīkojusies pirms vairākiem gadiem, kad man bija uzradies mājas strazds, kurš atdarināja piecu putnu balsis, dziesmu vienmēr nobeigdams ar dzērves gru-gru. Kamēr aplikācijas nebija, centos putnu nobildēt un noteikt pēc bildes.

Fotoizstādes esat rīkojis?

Divas. Viena bija Ventspils bibliotēkā, par to padzirdēja Talsu muzejs, un tad bildes tika izstādītas arī tur.


Vimbas Vimba vimba pie Ventas rumbas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuru vietējo putnu fotogrāfu darbi jums labāk patīk?

Tie paši, kuri ir Dabasdatos – ļoti labas bildes ir Viktoram Ivanovam, Igoram Deņisovam, Selgai Bērziņai...

Kādās no Ventspils tālākās vietās arī esat bildējis dabu?

Jā, ārzemēs vienmēr ņemu lielo objektīvu līdzi. Man ir sabildēti putni ļoti tālās zemēs, tai skaitā Meksikā, Indijā, Etiopijā. Etiopijā sabildēju ļoti daudzus putnus, bet vispriecīgākais biju tad, kad vienu no tiem pazinu, jo tas ir sastopams arī pie mums – akmeņčakstīti! Visi pārējie man bija sveši, bet akmeņčakstīte arī Etiopijā ir akmeņčakstīte!

Egīls Zirnis

2023-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Emberiza citrinella - 2026-04-04 anthicus
Vanellus vanellus - 2026-04-04 Durkts
Grus grus - 2026-04-04 Durkts
Corvus frugilegus - 2026-04-04 Kiwi
Carduelis carduelis - 2026-04-04 anthicus
Pica pica - 2026-04-04 Kiwi
Corvus corax - 2026-04-04 angel
Nezināms
Ignotus
@ aina
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


LMM 25.marts, 19:47

Macrogastra ventricosa.


Mežirbe777 25.marts, 16:30

Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell


Mežirbe777 25.marts, 12:28

Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D


BI 25.marts, 10:32

BE98514


dziedava 25.marts, 10:11

Skaistie pavasara ziediņi :))


dziedava 25.marts, 10:10

Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami


dziedava 25.marts, 09:55

Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.


dziedava 25.marts, 09:12

Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).


dziedava 25.marts, 08:43

Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.


dziedava 25.marts, 08:42

Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.


Mežirbe777 25.marts, 07:51

Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..


ekologs 25.marts, 07:38

Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.


nekovārnis 25.marts, 07:23

Paldies, Artur! :)


dziedava 25.marts, 06:43

Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.


dziedava 25.marts, 05:55

Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.


Ansis 24.marts, 15:23

Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.


Puķu Ilze 24.marts, 10:49

uz kārkliem


Puķu Ilze 24.marts, 10:48

uz ozola.


Laimeslācis 24.marts, 10:22

Paldies, Raivo!


Laimeslācis 24.marts, 10:21

Paldies, Julita, par labojumiem un komentāriem!


dziedava 24.marts, 06:22

Un lāsenīšu nemaz?


VijaS 23.marts, 21:49

Tur pa apkārtni bija desmitiem paciņu visās iespējamās stadijās. Plantācijas :)


Ziemelmeita 23.marts, 20:31

Neatradu, iespējams nav nobriedis un aizvests atpakaļ uz mežu, neatceros.


Siona 23.marts, 17:01

Ir uz egles, jā! Man arī tā likās, dzīvē skatoties uz tām piepēm..


erts 23.marts, 13:37

Ar gredzenu EOHK


erts 23.marts, 13:28

Ar gredzenu TV9W


dziedava 23.marts, 10:01

Kāpēc pārliecība par paciņām?


dziedava 23.marts, 09:48

Pirmajā komentārā "pēc dažām stundām karstā mašīnā" izklausās, ka paraugs bija paņemts :), jautājums, vai saglabājies.


Ziemelmeita 23.marts, 09:41

Paldies par skaidrojumu, Julita! Ja pareizi atceros, auga uz kritalas. Vai paraugu paņēmu, neatceros. Paskatīšos, kas mājās par paraugiem ir.


Vīksna 23.marts, 09:04

Paldies !


roosaluristaja 23.marts, 08:21

Ja tas ir uz egles, varētu būt egļu cietpiepe


dziedava 23.marts, 07:52

Interesanti Varētu būt parasta zaļganā pumpurīte, ja nebūtu uz sfagniem. Vai arī tomēr vieta nav tik slapja.


dziedava 23.marts, 07:42

Zemesriekstu / konglomerāta pumpurīte. Tās arī nobriedušas "uz aci" grūti atšķirt.


dziedava 23.marts, 07:26

Es gan droši vien [brīvā laikā :D] mikroskopētu, jo kaudzītes īsti nav, bet varbūt staipeknis "pie vainas", - tur vrb grūti


dziedava 23.marts, 07:21

Nevar saprast, uz kā auga - vai tas ir nobirās, vai uz kritalas mizas? Abas hipotēzes ir "pa tēmu", bet man "nepatīk" kopskats, kur skaidri redzams, ka vairāki augļķermeņi ir cieši kopā, bet tas nav raksturīgs ne vienai, ne otrai hipotēzei, kur augļķermeņi tipiski ir nodalīti. Ļoti interesanti, ja ir paraugs, tad kāds tas izskatās tagad, un vispār to vajadzētu mikroskopēt.


Siona 23.marts, 07:06

Varētu būt sēņmuša Agathomyia wankowiczii.., bet es nezinu, vai kāds cits neveido kaut ko līdzīgu..


dziedava 23.marts, 07:01

Iveta, domāju, ka te visur viena suga. Minētais 3. att. labajā pusē tiešām izskatās dikti gluds, taču priekš gludā ragansviesta nav īstais tonis, turklāt te izskatās lapukoks ar rētu, kas raksturīgs milzu vilkpienainei, bet nav raksturīgs gludajam ragansviestam, kura "lauciņš" ir kritalas


zemesbite 22.marts, 20:58

Paldies, Julita!


Ziemelmeita 22.marts, 20:28

Paldies Uģi!


BI 22.marts, 18:05

Diemžēl ar redzamo ir par maz. Lai identificētu konkrētu putnu, vajag vēl divus ciparus. Pašlaik iespējami vairāki desmiti. Ir ticamība, ka gredzenots kā mazulis 2013. gadā Kaņierī.


ekologs 22.marts, 10:34

Skrejvabole (Badister bullatus).


dziedava 21.marts, 23:18

Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..


dziedava 21.marts, 23:11

Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.


dziedava 21.marts, 22:14

Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.


dziedava 21.marts, 22:07

Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja


dziedava 21.marts, 22:01

Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie


dziedava 21.marts, 21:49

Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām


BI 21.marts, 19:48

Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.


Ziemelmeita 21.marts, 16:43

Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 21.marts, 16:09

Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)


erts 21.marts, 15:17

AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.


Vīksna 21.marts, 10:56

Paldies !


fufuks 20.marts, 22:08

2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.


dekants 20.marts, 21:28

Paldies par operatīvo ziņu!


BI 20.marts, 21:14

Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne


ekologs 20.marts, 20:37

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:34

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:32

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:31

Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.


ekologs 20.marts, 20:26

Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.


ekologs 20.marts, 20:23

Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.


ekologs 20.marts, 20:20

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:12

Paldies! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts