Aktīvie lietotāji: 349 Šodien ievadītie novērojumi: 12 Kopējais novērojumu skaits: 2282865
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Šteinberga daiļdārznieka skats
Pievienots 2023-11-09 08:26:35

Dabasdatos Visvaldis Šteinbergs ziņo jau desmit gadus, un ieziņoto putnu novērojumu skaita ziņā viņš Ventspilī ir otrais, bet citu grupu – augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu – novērojumu ziņotājam ar niku "visvaldis.s" un daiļdārznieka vai, kā tagad saka, ainavu arhitekta izglītību ir visvairāk. Tā kā Visvaldim rit jau septītais gadu desmits, viņš ir redzējis pārmaiņas Latvijas dabā un tagad cer, ka putni savos migrācijas ceļos Ventspils pusē apradīs ar lielajiem vēja ģeneratoriem, lai gan pagaidām izskatās otrādi.


Visvaldis Šteinbergs. Foto no personīgā arhīva

Jūs esat diezgan sens ziņotājs Dabasdatiem, kopš 2013. gada.

Jā, man tad vēl mājās interneta nebija, gāju pie kaimiņiem, kad biju sakrājis novērojumus, un ievietoju Dabasdatos. Bet, kā tā ievietošana sākās, nemaz īsti neatceros. Varbūt tā, ka biju kaut ko nobildējis un nevarēju pats noteikt. Joprojām bieži tā daru, jo sugas nepazīstu pārāk labi, atmiņa arī varētu būt labāka. Tad Dabasdatos mani bieži vien palabo vai nosaka sugu manā vietā. Par to esmu Dabasdatiem ļoti pateicīgs.

Kā jūsu dabas vērojumi sākās?

Labā vietā dzīvoju, Ventspils pašā nomalē – lieli koki, upe blakus…

Kā upe ir mainījusies no jūsu bērnības līdz šodienai, kad jums jau 67 gadi?

Dzīvoju pie Dokupes (lejteces nosaukums par godu hercoga Jēkaba kuģu būvētavas dokiem). Upe stipri mainījusies. Kā jau visas upes – ļoti aizaug. Agrāk upes vidū bija 2 reiz 4 metrus liela vieta, līdz kurai varēja aizpeldēt un pastāvēt līdz ceļiem ūdenī. Tagad tā vieta jau ir 20 reiz 10 metru liela un ar milzīgām niedrēm. Ūdenstilpes aizaug visā Latvijā, pateicoties droši vien meliorācijas sistēmām, lauksaiminiekiem.

Putnu vērošanai man tieši pie mājas ir laba vieta, jo upe ne katru gadu aizsalst, varu piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs. Arī ziemā sastopamos putnus esmu skaitījis. Vislabāk putnus te vērot agri pavasaros, kad notiek migrācija, bet tas pa gadiem ļoti atšķiras. Citreiz ir tā, ka ļoti labi un masveidā iet, citreiz atkal tas periods ir ļoti izstiepts. Grūti arī notrāpīt. Aizbrauc uz Dienvidu molu vienu dienu – ļoti labi, aizbrauc nākamo – vēja virziens vai kas cits ir mainījies, un putnu nav!

Kāds putnu ziņā bija šā gada pavasaris?

Nebija tik labs kā iepriekšējais. Vabūt gājputni vairāk izvēlas naktī iet. Tiem putniem, kas neiet pa jūru, šogad vismaz rudens migrācija bija daudz, daudz sliktāka. Iespējams, ka tie 250 metrus augstie vēja ģeneratori ir to ietekmējuši. Savulaik Foreļjanka – Jānis Jansons – man teica: "Tev jau tur trase pāri iet!", putnu trasi domādams. Kopš lielie ģeneratori ir uzbūvēti, laikam vairs neiet. Pirms gadiem trim bija tā, ka debesis gandrīz neredz, zosis gāja tūkstošiem, šogad tikai daži kāsīši pārlidoja, un tas arī viss. Cerēsim, ka zosis tomēr pieradīs pie ģeneratoriem.

Kad uzbūvēja 330 kilovoltu elektrolīniju, tā saucamo Kurzemes loku, mēs ar kaimiņu vērojām: nāk zosu bars, ierauga to līniju, uzreiz pagriežas par 90 grādiem, lai tā nav jāšķērso. Domāju, ka ar vēja ģeneratoriem ir tāpat. Nu, sarkanajai klijai tie netraucē, viņa netālu no ģeneratoriem ir uzbūvējusi ligzdu. Sarkanā klija esot diezgan urbāna suga.

Sarkanās klijas jūs novērojat diezgan regulāri.

Jā, tās te ir savairojušās. Liekas, kādus trīs kilometrus no manām mājām ir vēl kāda ligzda, bet to neesmu atradis.


Sarkanā klija Milvus milvus. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Putnu sugas jūs tagad pazīstat labi?

Nē. Nu, sarkano kliju jau katrs pazīst. Pie mājām varu vērot arī citus dzīvniekus. Te tuvumā ir apmēram divus hektārus liels pamests aroniju lauks, tas pilns stirnu. Pēdējā laikā arī zeltainie šakāļi uzradušies. Man ir saliktas kameras, tās fiksē, arī dzirdu viņus bieži. Esmu arī Dabasdatos nofilmēto ievietojis. Reizēm tīri vai sabīstos, skatoties nofilmēto: kamerā redzams āpsis, pēc tam uzrodas šakālis, tad arī otrs šakālis. Viens āpsim no vienas puses, otrs no otras. Bet nekas ļauns nenotika – pret kuru šakāli āpsis pagriežas, tas uzreiz pieraujas.

Kad sākāt fotografēt?

Ceturtajā klasē… Nē, agrāk, bet ceturtajā klasē jau nopietnāk, fotoaparātu "Smena" nomainīju pret "Zorkij 4". Kādu laiku apguvu fotogrāfēšanu pie slavenā meistara Berķa. Visā Latvijā viņš kļuvā zināms pēc Vizmas Belševicas aprakstītā gadījuma, kas redzams arī filmā "Tās dullās Paulīnes dēļ". 2005. gadā pārgāju uz digitālo kameru.

Dabu fotografēt sākāt uzreiz?

Bērnībā, jaunībā bildēju visu ko, cik kabatas nauda atļāva, jo fotopapīrs, filmiņas un ķīmija bija jāpērk. Bildēšana nebija tik vienkārša, kā tagad, kadri bija jātaupa. Man ļoti patika National Geographic dokumentāla filma par pēdējo filmiņu – tā filmiņa bija iedota pazīstamam fotogrāfam, un viņš ļoti rūpīgi izvēlējās kompozīciju un apgaismojumu, jo filmiņa taču pēdējā. Tagad parasti sabliež visu pēc kārtas, izmest žēl, un telefons pilns, lai gan 98 kadri no simta būtu jāizmet. Reizēm es mēneša laikā safotografēju 6000 bildes, man pašam no tām patīk sešas, bet kādas divsimt tomēr atstāju.

Jums esot ar dabu saistīta profesija.

Jā, zemnieks. Man ir zemnieku saimniecība, nepilni 30 hektāri. Saistība ar dabu man arī tāda, ka esmu beidzis Bulduru tehnikumu specialitātē, ko tagad sauc "ainavu arhitekts", bet tolaik tas bija daiļdārznieks. Tehnikumā itin nopietni apguvu augus. Mūs gatavoja par plaša profila speciālistiem, arī šofera un traktorista tiesības bija jākārto. Trīs gadus studēju Lauksaimniecības akadēmijā (vēlāk – Lauksaimniecības universitāte, tagad  Latvijas Bioziņātņu un tehnoloģiju universitāte). Tur bija jākārto meža zvēru un putnu bioloģija, jānosaka suga pēc izbāžņiem. Man visas tās prīkšķes un krīkļi šķita tik vienādi – gan nosaukumi līdzīgi, gan paši putni. Ievēroju, ka viens izbāznis ir saspiests plakans, un iegaumēju tā nosaukumu, lai gan pazīmes absolūti neievēroju.

Putnus nopietnāk bildēt sāku ap 2000. gadu. Pirms tam vairākus gadus biju pierakstījis, kad atlido pirmie putni, kurus varu novērot. Aizsūtīju savus novērojumus, un mani uzaicināja stāties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Ap to laiku zviedri brauca uz Latviju dibināt reģionālās grupas, rīkoja pasākumus, daļu uzaicināja uz Zviedriju, man arī izdevās aizbraukt. Daudz man ir palīdzējusi Ieva Mārdega, pāris reizes izbraukājām Ventspils apkārtni. Viņa mācēja ieinteresēt par putniem, neteica uzreiz, kas tas par putnu, teica: "Skatīsimies grāmatā." Viņa arī nekad uz manām noteikšanas kļūdām nereaģēja asi: "Ko tu, ko tu?", teica: "Drīzāk tā varētu būt tā un tā suga."

Tagad jūsu pīļu bildes internetā ir viegli atrodamas.

Jā, bildēju tās gan jūrā no mola, gan tepat blakus manām mājām, kur pīles katru rudeni sapulcējas. No mola pavasaros ir ļoti labi bildēt, agri gan jāceļas – kādos piecos tur vajag būt, kamēr aiziet līdz galam, ir jau pusseši. Vēlāk gan saule ir diezgan pretī, gan migrācija beidzas, ap desmitiem reti kas vairs iet.


Melnās pīles Melanitta nigra. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Jūs esat pirmais, kas Latvijā novērojis Kanādas zosu ligzdošanu – 2020. gadā.

Veiksmīgu ligzdošanu. Tur man palīdzēja publikācija Ventas Balsī, ka cilvēki priecājas par zosīm un tās piebaro. Aizbraucu – jā, zosis jau lielas! Bet var redzēt, ka ir pieci mazie un divi vecie. Man pat negribēja to kvadrātu ielikt: putni jau lieli, var pārvietoties no cita kvadrāta… Tad aizsūtīju vēl vienu bildi, avīzes publlikāciju, un ieķeksēja tomēr to kvadrātu, kur es tās zosis biju novērojis.

To tēviņu, lai arī viņš nebija gredzenots, var pazīt – vaiga baltums viņam ir daudz lielāks, nekā vajadzētu būt. Izligzdojušas tās zosis bija Ventā, bet bieži tās pārceļas uz pilsētas pašu centru un bieži arī pārlido uz Būšnieku ezeru Ventspils pievārtē. Tur bija pavisam interesanti – tas pārītis, kamēr vēl nebija ligzdotājs, staigā pa peldvietu, tur pilns cilvēku, bērni skraida apkārt, klaigā. Dažreiz kāds bērns tā skrien, ka zosi nepamana, tikai pēdējā brīdī burtiski pārlec zosij pāri, un tās to visu pacieta… Šogad tas pāris ligzdoja jau otro gadu.


Jaunās Kanādas zosis Branta canadensis Ventspilī 12.07.2020. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Savu novēroto putnu sugu sarakstu netaisāt?

Nē. Ir dažas labas sugas redzētas, bet, vērojot putnus, man labāk patīk nevis kādu jaunu sugu pieķeksēt, bet pavērot kādu sugu ilgāk. Piemēram, braucu uz Ventspils izgāztuvi. Šad tad tur ir kaut kas labs, šad tad ne visai, bet, piemēram, lielisks skats ir redzēt, kā pavasarī kraukļi lido, apmezdamies augšpēdus un atkal atpakaļ – tas vien jau ir jauki. Vai arī reiz izgāztuvē jūras ērglis bija pacēlis, viņaprāt, ļoti labu dāvanu kundzei un gaisā to viņai meta. Uz vietas es to tā neredzēju, bet, kad mājās atvēru bildes datorā un skatījos, izrādījās, ka tā dāvana bija mobilā telefona ādas maciņš! Ērgļa dāma gan to nenoķēra, es vēlāk gāju meklēt, diemžēl neatradu. Tas gan būtu bijis vērtīgs suvenīrs!

Kā jums izdevās novērot karalisko ērgli Aquila heliaca?

Vienkārši pa savām durvīm izeju ārā, kā parasti pametu acis gaisā – o, kaut kas lido! Nobildēju. Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Vakarā piesēdos pie datora – nē, nevaru noteikt, kaut kas nezināms. Bet Dabasdatos ir gudri vīri, kas pēc silueta vien var noteikt sugu (putns lidoja diezgan augstu). Ievietoju portālā, pēc pāris dienām skatos – vēl nav noteikts, toties papilnam komentāru: ka vajadzētu gaišāku to bildi, jo izskatās pēc tā un tā, it kā pēc karaliskā ērgļa… Pievilku datorā bildi gaišāku (ja bildē RAW formātā, tas labi izdarāms), pieliku Dabasdatos klāt citām un jā, tiku pie karaliskā ērgļa. Tobrīd laikam mēs ar Gaidi Grandānu bijām vienīgie, kas karalisko ērgli Latvijā redzējuši dabā. Kaut kāda karaliskajiem ērgļiem te tā trajektorija laikam ir, arī tie, kas pirms tam bija fiksēti ar satelītraidītāju, bija lidojuši pāri manai mājai uz Užavas pusi.

Jums Dabasdatos ir daudz ziņojumu par kukaiņiem.

Ar to bija tā, ka nopirku ļoti labu makroobjektīvu un tā aizrāvos, ka bildēju caurām dienām. Citreiz apgulies zālē – nekā nav, bet tad kukaiņi uzrodas. Tā tas sākās, tad Uģis Piterāns Dabasdatos aicināja uz tauriņu bildēšanu un sugu skaitīšanu. Tas man pašam arī bija diezgan interesanti. Līdz tam labi zināju tikai nātru raibeni un krūkļu balteni. Nu, vēl ceriņu sfingu. Šis tas no kukaiņiem jau Bulduros tika apgūts, un daži augu kaitēkļi bija tiešām skaisti.


Mūru samteņi Lasiommata megera. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Augu aizsardzību, entomoloģiju Bulduros mums mācīja Vides Vēstu bijušās redaktores Anitras Toomas mamma. Viņa bija ļoti prasīga. Lai saprastu, ka nekādi joki nebūs, viņa pirmajā reizē uzdeva šausmīgi daudz, kādas 30 sugas, tās bija jāzina, turklāt visās stadijās – kādā stadijā ziemo un tā tālāk. Nākamajā reizē viņa prasa: nu, vai kaut ko apguvāt, kaut ko atceraties? Es: "Jā, atceros, ka visi ziemo…"

Pēc Dabasdatos ziņoto augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu novērojumu skaita jūs Ventspilī esat pirmais.

Augus arī lieku tāpēc, ka ne visus pazīstu.

Tātad Dabasdatus var izmantot kā noteicēju.

Tas ir ļoti labs noteicējs! Varbūt tiem, kas nosaka, nepatīk, ka visparastākās sugas liek kā nezināmas. Diemžēl ne katrs ir tik ļoti saistīts ar dabu.

Mans bijušais priekšnieks, dendrologs Raimonds Cinovskis, jebkurā pļavā apsēdies, varēja rokas stiepiena rādiusā noteikt visas sugas. Otra tāda vilkābeļu speciālista kā viņš Latvijā nav bijis un diez vai būs.

Jūs ejat arī mērķtiecīgi meklēt un fotografēt kādas sugas?

Fotoaparāts man gandrīz vienmēr ir līdzi. Kaut vai kartupeļus stādot – turpat vagas malā fotoaparāts stāv. Tieši kartupeļu stādīšanas reizē man izdevās novērot un jau gaisā arī nobildēt stepes liju, kas bija nomedījusi zaķīti. Dzirdēju to trako brēcienu, bet, kamēr pieskrēju pie fočika, lija jau bija pacēlusies gaisā, un medījums tur vairs lāga nebija redzams.

Mērķtiecīgi sugas meklēt neeju, ķeksētājs neesmu nu nemaz. Vienreiz tikai gāju, kopā ar citu putnu vērotāju, kad Ventspils novadā bija bija uzkūlies mazais jūraskrauklis Microcarbo pygmaeus. Uz to svētceļojumu daudzi devās, gribēja retumu redzēt. Mēs aizbraucām par vēlu, Užavas upīte vietām bija aizsalusi, un caunas vai ūdeles tur ledu bija tā nobradājušas, ka jūraskrauklis laikam bija ņēmis nelabu galu.


Zaļā smaragdspāre Somatochlora metallica. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuri novērojumi jums pašam ir sagādājuši lielāko prieku?

Uz Ventspils mola pirmsligzdošanas laikā novēroju upes zīriņu izrādi. Lidojot ar nēģi knābī, zīriņš kādā brīdī palaiž nēģi vaļā un ļauj tam krist. Pēc mirkļa, ar veiklu apgriezienu, viņš nēģi atkal satver. Domāju, ka nejauši pazaudējis, bet nē – viņš to darīja trīsreiz pēc kārtas! Varbūt izrādīja veiklību savai dāmai, kura turpat uz kuģu piestātnes margām gaidīja? Uz mola reizēm sasēžas upes zīriņi, lielie zīriņi, tad zīriņu kundzes tur atpūšas, un džeki nes viņām zivis. Reizēm upes zīriņš ir gatavs zivi iedot arī kādai citai, piemēram, lielā zīriņa mammai!


Upes zīriņi Sterna hirundo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ventspils pludmalē līdz kādiem pusseptiņiem rītā ļoti labi var vērot mazos zīriņus. Pēc tam uzrodas rīta skrējēji, tad visi mazie zīriņi ir gaisā un prom, un vērotājs var iet mājās.

Vēl viens novērojums: reiz rudens migrācijas laikā biju uz mola. Runājos ar vienu bušu makšķernieku, te pie manis pielido zeltgalvītis un nosēžas zemē. Es liecos pēc labāka rakursa bildēšanai – zeltgalvītis izskrien cauri man pa kājstarpi! Apgriežos otrādi – zeltgalvītis nāk tuvāk, pēkšņi paceļas gaisā, ieķeras jakas rāvējslēdzējā un sāk to ar knābi knibināt! Arī makšķernieks brīnījās, ka tā var notikt. Tādi novērojumi man sagādā vairāk prieka nekā jaunas sugas ieraudzīšana pa gabalu.

Atceros arī divas reizes, kad putnus varēja ne tikai redzēt un dzirdēt, bet pat sajust. Tibetā ejot apkārt svētajam Kailaša kalnam, kādā brīdī atlaidos zemē atvilkt elpu. Pēc mirkļa man uz krūtīm nolaidās neliels putniņš, brīdi pastaigāja pa mani, tad nolaidās blakus. Sapratu, ka viņš aplido svētceļniekus, kuri atpūšas un reizēm kaut ko ēd. Pārsvarā tur bija budisti un hinduisti, un apkārtējie putni bija ielāgojuši viņu attieksmi pret visu dzīvo. Otrs gadījums bija Somijā, kur gulēdams zemē, bildēju puskuitalu. Tad uzradās baltvaigu zosu bars, tā ap divsimt putnu, un nolēma nolaisties man blakus. Sajutu to stipro vēju, ko rada daudzo zosu spārni. Tuvākās bija trīs metru attālumā. Sākumā baidījos pakustēties, bet tad sapratu, ka viņām cilvēks nemaz nav traucēklis. Pirmajā gadījumā putnu drosmi veicināja cilvēku attieksme, otrajā – likumdošana. Mums tas vēl jāmācās.

Kādas jūs kā ainavu arhitekts pamanāt izmaiņas Latvijas ainavā?

Es mācījos veidot ainavu vairāk pilsētvidē, apstādījumus, nevis milzīgus ainavu parkus. Mācījos par introducētajām koku sugām. Man tas kādreiz likās ļoti labi, diemžēl introdukcija ne vienmēr izdodas labi. Piemēram, parastajai zirgkastaņai kādreiz nebija kaitēkļu, bet tagad ir uzradusies kode, kas izēd lapas, un zirgkastaņas vairs labi neizskatās. Klimats ir mainījies, kode ir pie mums dzīvotspējīga... Arī ar dekoratīvajiem augiem vienmēr tik labi neiet, kā gribētos. Latvijā mazāk, bet Anglijā dažas sugas ir liela problēma. Dažas sugas pat aizliedz audzēt, piemēram, apaļlapu kokžņaudzēju Celastrus orbiculatus. Man pašam ir kokveida kokžņaudzējs, arī diezgan agresīva suga. Milzumu atvašu dod stepes korķa goba Ulmus minor. Ir nopietni jāizvērtē, kādus introducētos kokus vajadzētu stādīt, kādus ne.

Kādi jums Dabasdati šķiet lietošanas ērtuma ziņā?

Iesācējam varbūt ir pagrūti, bet, kad esi apguvis, iemācījies pievienot, tad lietošana ir ļoti ērta. Liekas, viņi ir diezgan prasīgi pret internetu, dažas lapas lēni veras, vismaz manā internetā – ja gribu apskatīt galeriju, dažreiz pat līdz pusminūtei jāgaida.


Rudās lapsas Vulpes vulpes. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ko vērojat rudenī un ziemā?

Izliku barotavu, skatos, kādas sugas nāk: lielās zīlītes, dzilnīši, purva zīlītes… Zilzīlītes vēl nenāk.

Jūs purva zīlītes no pelēkajām protat atšķirt?

Tikai pēc balss. Tik labi es balsis nepazīstu, bet man ir programma Merlin, kas nosaka sugas pēc balsīm. Tā gan dažreiz kļūdās – man pie mājas konstatēja plīvurpūci. Nez, kā tā aplikācija būtu rīkojusies pirms vairākiem gadiem, kad man bija uzradies mājas strazds, kurš atdarināja piecu putnu balsis, dziesmu vienmēr nobeigdams ar dzērves gru-gru. Kamēr aplikācijas nebija, centos putnu nobildēt un noteikt pēc bildes.

Fotoizstādes esat rīkojis?

Divas. Viena bija Ventspils bibliotēkā, par to padzirdēja Talsu muzejs, un tad bildes tika izstādītas arī tur.


Vimbas Vimba vimba pie Ventas rumbas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuru vietējo putnu fotogrāfu darbi jums labāk patīk?

Tie paši, kuri ir Dabasdatos – ļoti labas bildes ir Viktoram Ivanovam, Igoram Deņisovam, Selgai Bērziņai...

Kādās no Ventspils tālākās vietās arī esat bildējis dabu?

Jā, ārzemēs vienmēr ņemu lielo objektīvu līdzi. Man ir sabildēti putni ļoti tālās zemēs, tai skaitā Meksikā, Indijā, Etiopijā. Etiopijā sabildēju ļoti daudzus putnus, bet vispriecīgākais biju tad, kad vienu no tiem pazinu, jo tas ir sastopams arī pie mums – akmeņčakstīti! Visi pārējie man bija sveši, bet akmeņčakstīte arī Etiopijā ir akmeņčakstīte!

Egīls Zirnis

2023-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Carduelis carduelis - 2026-02-12 Acenes
Bombycilla garrulus - 2026-02-12 angel
Corvus corax - 2026-02-12 angel
Mergellus albellus - 2026-02-12 IevaK
Turdus merula - 2026-02-12 Vladimirs S
Turdus merula - 2026-02-12 finesse
Corvus corone cornix - 2026-02-12 finesse
Nezināms
Ignotus
@ tatia
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


ekologs 25.janvāris, 19:53

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus).


megemege 25.janvāris, 17:57

Paldies, Edgar!


Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts