Aktīvie lietotāji: 268 Šodien ievadītie novērojumi: 165 Kopējais novērojumu skaits: 2154048
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Šteinberga daiļdārznieka skats
Pievienots 2023-11-09 08:26:35

Dabasdatos Visvaldis Šteinbergs ziņo jau desmit gadus, un ieziņoto putnu novērojumu skaita ziņā viņš Ventspilī ir otrais, bet citu grupu – augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu – novērojumu ziņotājam ar niku "visvaldis.s" un daiļdārznieka vai, kā tagad saka, ainavu arhitekta izglītību ir visvairāk. Tā kā Visvaldim rit jau septītais gadu desmits, viņš ir redzējis pārmaiņas Latvijas dabā un tagad cer, ka putni savos migrācijas ceļos Ventspils pusē apradīs ar lielajiem vēja ģeneratoriem, lai gan pagaidām izskatās otrādi.


Visvaldis Šteinbergs. Foto no personīgā arhīva

Jūs esat diezgan sens ziņotājs Dabasdatiem, kopš 2013. gada.

Jā, man tad vēl mājās interneta nebija, gāju pie kaimiņiem, kad biju sakrājis novērojumus, un ievietoju Dabasdatos. Bet, kā tā ievietošana sākās, nemaz īsti neatceros. Varbūt tā, ka biju kaut ko nobildējis un nevarēju pats noteikt. Joprojām bieži tā daru, jo sugas nepazīstu pārāk labi, atmiņa arī varētu būt labāka. Tad Dabasdatos mani bieži vien palabo vai nosaka sugu manā vietā. Par to esmu Dabasdatiem ļoti pateicīgs.

Kā jūsu dabas vērojumi sākās?

Labā vietā dzīvoju, Ventspils pašā nomalē – lieli koki, upe blakus…

Kā upe ir mainījusies no jūsu bērnības līdz šodienai, kad jums jau 67 gadi?

Dzīvoju pie Dokupes (lejteces nosaukums par godu hercoga Jēkaba kuģu būvētavas dokiem). Upe stipri mainījusies. Kā jau visas upes – ļoti aizaug. Agrāk upes vidū bija 2 reiz 4 metrus liela vieta, līdz kurai varēja aizpeldēt un pastāvēt līdz ceļiem ūdenī. Tagad tā vieta jau ir 20 reiz 10 metru liela un ar milzīgām niedrēm. Ūdenstilpes aizaug visā Latvijā, pateicoties droši vien meliorācijas sistēmām, lauksaiminiekiem.

Putnu vērošanai man tieši pie mājas ir laba vieta, jo upe ne katru gadu aizsalst, varu piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs. Arī ziemā sastopamos putnus esmu skaitījis. Vislabāk putnus te vērot agri pavasaros, kad notiek migrācija, bet tas pa gadiem ļoti atšķiras. Citreiz ir tā, ka ļoti labi un masveidā iet, citreiz atkal tas periods ir ļoti izstiepts. Grūti arī notrāpīt. Aizbrauc uz Dienvidu molu vienu dienu – ļoti labi, aizbrauc nākamo – vēja virziens vai kas cits ir mainījies, un putnu nav!

Kāds putnu ziņā bija šā gada pavasaris?

Nebija tik labs kā iepriekšējais. Vabūt gājputni vairāk izvēlas naktī iet. Tiem putniem, kas neiet pa jūru, šogad vismaz rudens migrācija bija daudz, daudz sliktāka. Iespējams, ka tie 250 metrus augstie vēja ģeneratori ir to ietekmējuši. Savulaik Foreļjanka – Jānis Jansons – man teica: "Tev jau tur trase pāri iet!", putnu trasi domādams. Kopš lielie ģeneratori ir uzbūvēti, laikam vairs neiet. Pirms gadiem trim bija tā, ka debesis gandrīz neredz, zosis gāja tūkstošiem, šogad tikai daži kāsīši pārlidoja, un tas arī viss. Cerēsim, ka zosis tomēr pieradīs pie ģeneratoriem.

Kad uzbūvēja 330 kilovoltu elektrolīniju, tā saucamo Kurzemes loku, mēs ar kaimiņu vērojām: nāk zosu bars, ierauga to līniju, uzreiz pagriežas par 90 grādiem, lai tā nav jāšķērso. Domāju, ka ar vēja ģeneratoriem ir tāpat. Nu, sarkanajai klijai tie netraucē, viņa netālu no ģeneratoriem ir uzbūvējusi ligzdu. Sarkanā klija esot diezgan urbāna suga.

Sarkanās klijas jūs novērojat diezgan regulāri.

Jā, tās te ir savairojušās. Liekas, kādus trīs kilometrus no manām mājām ir vēl kāda ligzda, bet to neesmu atradis.


Sarkanā klija Milvus milvus. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Putnu sugas jūs tagad pazīstat labi?

Nē. Nu, sarkano kliju jau katrs pazīst. Pie mājām varu vērot arī citus dzīvniekus. Te tuvumā ir apmēram divus hektārus liels pamests aroniju lauks, tas pilns stirnu. Pēdējā laikā arī zeltainie šakāļi uzradušies. Man ir saliktas kameras, tās fiksē, arī dzirdu viņus bieži. Esmu arī Dabasdatos nofilmēto ievietojis. Reizēm tīri vai sabīstos, skatoties nofilmēto: kamerā redzams āpsis, pēc tam uzrodas šakālis, tad arī otrs šakālis. Viens āpsim no vienas puses, otrs no otras. Bet nekas ļauns nenotika – pret kuru šakāli āpsis pagriežas, tas uzreiz pieraujas.

Kad sākāt fotografēt?

Ceturtajā klasē… Nē, agrāk, bet ceturtajā klasē jau nopietnāk, fotoaparātu "Smena" nomainīju pret "Zorkij 4". Kādu laiku apguvu fotogrāfēšanu pie slavenā meistara Berķa. Visā Latvijā viņš kļuvā zināms pēc Vizmas Belševicas aprakstītā gadījuma, kas redzams arī filmā "Tās dullās Paulīnes dēļ". 2005. gadā pārgāju uz digitālo kameru.

Dabu fotografēt sākāt uzreiz?

Bērnībā, jaunībā bildēju visu ko, cik kabatas nauda atļāva, jo fotopapīrs, filmiņas un ķīmija bija jāpērk. Bildēšana nebija tik vienkārša, kā tagad, kadri bija jātaupa. Man ļoti patika National Geographic dokumentāla filma par pēdējo filmiņu – tā filmiņa bija iedota pazīstamam fotogrāfam, un viņš ļoti rūpīgi izvēlējās kompozīciju un apgaismojumu, jo filmiņa taču pēdējā. Tagad parasti sabliež visu pēc kārtas, izmest žēl, un telefons pilns, lai gan 98 kadri no simta būtu jāizmet. Reizēm es mēneša laikā safotografēju 6000 bildes, man pašam no tām patīk sešas, bet kādas divsimt tomēr atstāju.

Jums esot ar dabu saistīta profesija.

Jā, zemnieks. Man ir zemnieku saimniecība, nepilni 30 hektāri. Saistība ar dabu man arī tāda, ka esmu beidzis Bulduru tehnikumu specialitātē, ko tagad sauc "ainavu arhitekts", bet tolaik tas bija daiļdārznieks. Tehnikumā itin nopietni apguvu augus. Mūs gatavoja par plaša profila speciālistiem, arī šofera un traktorista tiesības bija jākārto. Trīs gadus studēju Lauksaimniecības akadēmijā (vēlāk – Lauksaimniecības universitāte, tagad  Latvijas Bioziņātņu un tehnoloģiju universitāte). Tur bija jākārto meža zvēru un putnu bioloģija, jānosaka suga pēc izbāžņiem. Man visas tās prīkšķes un krīkļi šķita tik vienādi – gan nosaukumi līdzīgi, gan paši putni. Ievēroju, ka viens izbāznis ir saspiests plakans, un iegaumēju tā nosaukumu, lai gan pazīmes absolūti neievēroju.

Putnus nopietnāk bildēt sāku ap 2000. gadu. Pirms tam vairākus gadus biju pierakstījis, kad atlido pirmie putni, kurus varu novērot. Aizsūtīju savus novērojumus, un mani uzaicināja stāties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Ap to laiku zviedri brauca uz Latviju dibināt reģionālās grupas, rīkoja pasākumus, daļu uzaicināja uz Zviedriju, man arī izdevās aizbraukt. Daudz man ir palīdzējusi Ieva Mārdega, pāris reizes izbraukājām Ventspils apkārtni. Viņa mācēja ieinteresēt par putniem, neteica uzreiz, kas tas par putnu, teica: "Skatīsimies grāmatā." Viņa arī nekad uz manām noteikšanas kļūdām nereaģēja asi: "Ko tu, ko tu?", teica: "Drīzāk tā varētu būt tā un tā suga."

Tagad jūsu pīļu bildes internetā ir viegli atrodamas.

Jā, bildēju tās gan jūrā no mola, gan tepat blakus manām mājām, kur pīles katru rudeni sapulcējas. No mola pavasaros ir ļoti labi bildēt, agri gan jāceļas – kādos piecos tur vajag būt, kamēr aiziet līdz galam, ir jau pusseši. Vēlāk gan saule ir diezgan pretī, gan migrācija beidzas, ap desmitiem reti kas vairs iet.


Melnās pīles Melanitta nigra. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Jūs esat pirmais, kas Latvijā novērojis Kanādas zosu ligzdošanu – 2020. gadā.

Veiksmīgu ligzdošanu. Tur man palīdzēja publikācija Ventas Balsī, ka cilvēki priecājas par zosīm un tās piebaro. Aizbraucu – jā, zosis jau lielas! Bet var redzēt, ka ir pieci mazie un divi vecie. Man pat negribēja to kvadrātu ielikt: putni jau lieli, var pārvietoties no cita kvadrāta… Tad aizsūtīju vēl vienu bildi, avīzes publlikāciju, un ieķeksēja tomēr to kvadrātu, kur es tās zosis biju novērojis.

To tēviņu, lai arī viņš nebija gredzenots, var pazīt – vaiga baltums viņam ir daudz lielāks, nekā vajadzētu būt. Izligzdojušas tās zosis bija Ventā, bet bieži tās pārceļas uz pilsētas pašu centru un bieži arī pārlido uz Būšnieku ezeru Ventspils pievārtē. Tur bija pavisam interesanti – tas pārītis, kamēr vēl nebija ligzdotājs, staigā pa peldvietu, tur pilns cilvēku, bērni skraida apkārt, klaigā. Dažreiz kāds bērns tā skrien, ka zosi nepamana, tikai pēdējā brīdī burtiski pārlec zosij pāri, un tās to visu pacieta… Šogad tas pāris ligzdoja jau otro gadu.


Jaunās Kanādas zosis Branta canadensis Ventspilī 12.07.2020. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Savu novēroto putnu sugu sarakstu netaisāt?

Nē. Ir dažas labas sugas redzētas, bet, vērojot putnus, man labāk patīk nevis kādu jaunu sugu pieķeksēt, bet pavērot kādu sugu ilgāk. Piemēram, braucu uz Ventspils izgāztuvi. Šad tad tur ir kaut kas labs, šad tad ne visai, bet, piemēram, lielisks skats ir redzēt, kā pavasarī kraukļi lido, apmezdamies augšpēdus un atkal atpakaļ – tas vien jau ir jauki. Vai arī reiz izgāztuvē jūras ērglis bija pacēlis, viņaprāt, ļoti labu dāvanu kundzei un gaisā to viņai meta. Uz vietas es to tā neredzēju, bet, kad mājās atvēru bildes datorā un skatījos, izrādījās, ka tā dāvana bija mobilā telefona ādas maciņš! Ērgļa dāma gan to nenoķēra, es vēlāk gāju meklēt, diemžēl neatradu. Tas gan būtu bijis vērtīgs suvenīrs!

Kā jums izdevās novērot karalisko ērgli Aquila heliaca?

Vienkārši pa savām durvīm izeju ārā, kā parasti pametu acis gaisā – o, kaut kas lido! Nobildēju. Man nebija ne jausmas, kas tas ir. Vakarā piesēdos pie datora – nē, nevaru noteikt, kaut kas nezināms. Bet Dabasdatos ir gudri vīri, kas pēc silueta vien var noteikt sugu (putns lidoja diezgan augstu). Ievietoju portālā, pēc pāris dienām skatos – vēl nav noteikts, toties papilnam komentāru: ka vajadzētu gaišāku to bildi, jo izskatās pēc tā un tā, it kā pēc karaliskā ērgļa… Pievilku datorā bildi gaišāku (ja bildē RAW formātā, tas labi izdarāms), pieliku Dabasdatos klāt citām un jā, tiku pie karaliskā ērgļa. Tobrīd laikam mēs ar Gaidi Grandānu bijām vienīgie, kas karalisko ērgli Latvijā redzējuši dabā. Kaut kāda karaliskajiem ērgļiem te tā trajektorija laikam ir, arī tie, kas pirms tam bija fiksēti ar satelītraidītāju, bija lidojuši pāri manai mājai uz Užavas pusi.

Jums Dabasdatos ir daudz ziņojumu par kukaiņiem.

Ar to bija tā, ka nopirku ļoti labu makroobjektīvu un tā aizrāvos, ka bildēju caurām dienām. Citreiz apgulies zālē – nekā nav, bet tad kukaiņi uzrodas. Tā tas sākās, tad Uģis Piterāns Dabasdatos aicināja uz tauriņu bildēšanu un sugu skaitīšanu. Tas man pašam arī bija diezgan interesanti. Līdz tam labi zināju tikai nātru raibeni un krūkļu balteni. Nu, vēl ceriņu sfingu. Šis tas no kukaiņiem jau Bulduros tika apgūts, un daži augu kaitēkļi bija tiešām skaisti.


Mūru samteņi Lasiommata megera. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Augu aizsardzību, entomoloģiju Bulduros mums mācīja Vides Vēstu bijušās redaktores Anitras Toomas mamma. Viņa bija ļoti prasīga. Lai saprastu, ka nekādi joki nebūs, viņa pirmajā reizē uzdeva šausmīgi daudz, kādas 30 sugas, tās bija jāzina, turklāt visās stadijās – kādā stadijā ziemo un tā tālāk. Nākamajā reizē viņa prasa: nu, vai kaut ko apguvāt, kaut ko atceraties? Es: "Jā, atceros, ka visi ziemo…"

Pēc Dabasdatos ziņoto augu, dienastauriņu, naktstauriņu, vaboļu un blakšu novērojumu skaita jūs Ventspilī esat pirmais.

Augus arī lieku tāpēc, ka ne visus pazīstu.

Tātad Dabasdatus var izmantot kā noteicēju.

Tas ir ļoti labs noteicējs! Varbūt tiem, kas nosaka, nepatīk, ka visparastākās sugas liek kā nezināmas. Diemžēl ne katrs ir tik ļoti saistīts ar dabu.

Mans bijušais priekšnieks, dendrologs Raimonds Cinovskis, jebkurā pļavā apsēdies, varēja rokas stiepiena rādiusā noteikt visas sugas. Otra tāda vilkābeļu speciālista kā viņš Latvijā nav bijis un diez vai būs.

Jūs ejat arī mērķtiecīgi meklēt un fotografēt kādas sugas?

Fotoaparāts man gandrīz vienmēr ir līdzi. Kaut vai kartupeļus stādot – turpat vagas malā fotoaparāts stāv. Tieši kartupeļu stādīšanas reizē man izdevās novērot un jau gaisā arī nobildēt stepes liju, kas bija nomedījusi zaķīti. Dzirdēju to trako brēcienu, bet, kamēr pieskrēju pie fočika, lija jau bija pacēlusies gaisā, un medījums tur vairs lāga nebija redzams.

Mērķtiecīgi sugas meklēt neeju, ķeksētājs neesmu nu nemaz. Vienreiz tikai gāju, kopā ar citu putnu vērotāju, kad Ventspils novadā bija bija uzkūlies mazais jūraskrauklis Microcarbo pygmaeus. Uz to svētceļojumu daudzi devās, gribēja retumu redzēt. Mēs aizbraucām par vēlu, Užavas upīte vietām bija aizsalusi, un caunas vai ūdeles tur ledu bija tā nobradājušas, ka jūraskrauklis laikam bija ņēmis nelabu galu.


Zaļā smaragdspāre Somatochlora metallica. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuri novērojumi jums pašam ir sagādājuši lielāko prieku?

Uz Ventspils mola pirmsligzdošanas laikā novēroju upes zīriņu izrādi. Lidojot ar nēģi knābī, zīriņš kādā brīdī palaiž nēģi vaļā un ļauj tam krist. Pēc mirkļa, ar veiklu apgriezienu, viņš nēģi atkal satver. Domāju, ka nejauši pazaudējis, bet nē – viņš to darīja trīsreiz pēc kārtas! Varbūt izrādīja veiklību savai dāmai, kura turpat uz kuģu piestātnes margām gaidīja? Uz mola reizēm sasēžas upes zīriņi, lielie zīriņi, tad zīriņu kundzes tur atpūšas, un džeki nes viņām zivis. Reizēm upes zīriņš ir gatavs zivi iedot arī kādai citai, piemēram, lielā zīriņa mammai!


Upes zīriņi Sterna hirundo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ventspils pludmalē līdz kādiem pusseptiņiem rītā ļoti labi var vērot mazos zīriņus. Pēc tam uzrodas rīta skrējēji, tad visi mazie zīriņi ir gaisā un prom, un vērotājs var iet mājās.

Vēl viens novērojums: reiz rudens migrācijas laikā biju uz mola. Runājos ar vienu bušu makšķernieku, te pie manis pielido zeltgalvītis un nosēžas zemē. Es liecos pēc labāka rakursa bildēšanai – zeltgalvītis izskrien cauri man pa kājstarpi! Apgriežos otrādi – zeltgalvītis nāk tuvāk, pēkšņi paceļas gaisā, ieķeras jakas rāvējslēdzējā un sāk to ar knābi knibināt! Arī makšķernieks brīnījās, ka tā var notikt. Tādi novērojumi man sagādā vairāk prieka nekā jaunas sugas ieraudzīšana pa gabalu.

Atceros arī divas reizes, kad putnus varēja ne tikai redzēt un dzirdēt, bet pat sajust. Tibetā ejot apkārt svētajam Kailaša kalnam, kādā brīdī atlaidos zemē atvilkt elpu. Pēc mirkļa man uz krūtīm nolaidās neliels putniņš, brīdi pastaigāja pa mani, tad nolaidās blakus. Sapratu, ka viņš aplido svētceļniekus, kuri atpūšas un reizēm kaut ko ēd. Pārsvarā tur bija budisti un hinduisti, un apkārtējie putni bija ielāgojuši viņu attieksmi pret visu dzīvo. Otrs gadījums bija Somijā, kur gulēdams zemē, bildēju puskuitalu. Tad uzradās baltvaigu zosu bars, tā ap divsimt putnu, un nolēma nolaisties man blakus. Sajutu to stipro vēju, ko rada daudzo zosu spārni. Tuvākās bija trīs metru attālumā. Sākumā baidījos pakustēties, bet tad sapratu, ka viņām cilvēks nemaz nav traucēklis. Pirmajā gadījumā putnu drosmi veicināja cilvēku attieksme, otrajā – likumdošana. Mums tas vēl jāmācās.

Kādas jūs kā ainavu arhitekts pamanāt izmaiņas Latvijas ainavā?

Es mācījos veidot ainavu vairāk pilsētvidē, apstādījumus, nevis milzīgus ainavu parkus. Mācījos par introducētajām koku sugām. Man tas kādreiz likās ļoti labi, diemžēl introdukcija ne vienmēr izdodas labi. Piemēram, parastajai zirgkastaņai kādreiz nebija kaitēkļu, bet tagad ir uzradusies kode, kas izēd lapas, un zirgkastaņas vairs labi neizskatās. Klimats ir mainījies, kode ir pie mums dzīvotspējīga... Arī ar dekoratīvajiem augiem vienmēr tik labi neiet, kā gribētos. Latvijā mazāk, bet Anglijā dažas sugas ir liela problēma. Dažas sugas pat aizliedz audzēt, piemēram, apaļlapu kokžņaudzēju Celastrus orbiculatus. Man pašam ir kokveida kokžņaudzējs, arī diezgan agresīva suga. Milzumu atvašu dod stepes korķa goba Ulmus minor. Ir nopietni jāizvērtē, kādus introducētos kokus vajadzētu stādīt, kādus ne.

Kādi jums Dabasdati šķiet lietošanas ērtuma ziņā?

Iesācējam varbūt ir pagrūti, bet, kad esi apguvis, iemācījies pievienot, tad lietošana ir ļoti ērta. Liekas, viņi ir diezgan prasīgi pret internetu, dažas lapas lēni veras, vismaz manā internetā – ja gribu apskatīt galeriju, dažreiz pat līdz pusminūtei jāgaida.


Rudās lapsas Vulpes vulpes. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ko vērojat rudenī un ziemā?

Izliku barotavu, skatos, kādas sugas nāk: lielās zīlītes, dzilnīši, purva zīlītes… Zilzīlītes vēl nenāk.

Jūs purva zīlītes no pelēkajām protat atšķirt?

Tikai pēc balss. Tik labi es balsis nepazīstu, bet man ir programma Merlin, kas nosaka sugas pēc balsīm. Tā gan dažreiz kļūdās – man pie mājas konstatēja plīvurpūci. Nez, kā tā aplikācija būtu rīkojusies pirms vairākiem gadiem, kad man bija uzradies mājas strazds, kurš atdarināja piecu putnu balsis, dziesmu vienmēr nobeigdams ar dzērves gru-gru. Kamēr aplikācijas nebija, centos putnu nobildēt un noteikt pēc bildes.

Fotoizstādes esat rīkojis?

Divas. Viena bija Ventspils bibliotēkā, par to padzirdēja Talsu muzejs, un tad bildes tika izstādītas arī tur.


Vimbas Vimba vimba pie Ventas rumbas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Kuru vietējo putnu fotogrāfu darbi jums labāk patīk?

Tie paši, kuri ir Dabasdatos – ļoti labas bildes ir Viktoram Ivanovam, Igoram Deņisovam, Selgai Bērziņai...

Kādās no Ventspils tālākās vietās arī esat bildējis dabu?

Jā, ārzemēs vienmēr ņemu lielo objektīvu līdzi. Man ir sabildēti putni ļoti tālās zemēs, tai skaitā Meksikā, Indijā, Etiopijā. Etiopijā sabildēju ļoti daudzus putnus, bet vispriecīgākais biju tad, kad vienu no tiem pazinu, jo tas ir sastopams arī pie mums – akmeņčakstīti! Visi pārējie man bija sveši, bet akmeņčakstīte arī Etiopijā ir akmeņčakstīte!

Egīls Zirnis

2023-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Clanga pomarina - 2025-05-10 Edgars Smislovs
Milvus migrans - 2025-05-10 Edgars Smislovs
Morchella esculenta - 2025-05-10 Ziemelmeita
Aves sp. - 2025-05-10 Santa L
Turdus merula - 2025-05-10 Santa L
Tenthredo campestris - 2025-05-10 gunitak
Sylvia atricapilla - 2025-05-10 Santa L
Nezināms
Ignotus
@ anthicus
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 10.maijs, 11:41

Un pie tam atkārtojas?


IlzeP 10.maijs, 11:34

Tomēr šim ir suga. Pārējie Tavā, Uldi, profilā rādās kā "Nezināms", bet atverot novērojumu kaut kāds kodējums. Pārsauc, lūdzu, tos ar kodējumu sugas nosaukuma vietā.


IlzeP 10.maijs, 11:31

Laikam visi Tavi šī datuma grīšļi bez sugas


IlzeP 10.maijs, 11:26

Arī šis zaudējis sugu


IlzeP 10.maijs, 11:23

Kura no šīm sugām ir slima vai ievainota? (Kas jādara ar šo novērojumu - vai sugas, kas nav Homo sapiens, saziņotas?)


IlzeP 10.maijs, 10:49

Valt, vai garšoja labi?


IlzeP 10.maijs, 10:47

Tas pats ar šo


IlzeP 10.maijs, 10:43

Arī šis novērojums datu bāzē bez sugas. Ivar, kas tas ir?


IlzeP 10.maijs, 10:20

Izlaboju


IlzeP 10.maijs, 09:37

Maijas minētā Vides SOS ir aplikācija, kurā ziņot. No Dabasdatiem vides pārkāpumu gadījumi pie atbildīgajām institūcijām nenonāk.


IlzeP 10.maijs, 09:11

Vai vidējais dzenis un melnodzene tika ieziņoti?


IlzeP 10.maijs, 09:06

Mežacūkas paliekas? Varētu pārlikt uz šo sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


ekologs 10.maijs, 07:29

Jā, cik neskaties tos matiņus, vēderu (spīdīgs, matēts utt.) u.c., vieglāk nepaliek :)


IlzeP 10.maijs, 07:18

Aplikācija parāda Jūsu atrašanās vietu pati, un tad karte bīdāma ar diviem pirkstiem tā, lai ekrāna centrā esošais krustiņš sakristu ar putna atrašanās vietu.


IlzeP 10.maijs, 07:16

Paldies par ziņu!


CerambyX 09.maijs, 22:31

polyctena/rufa abas ārēji tiešām līdzīgas (te dabasdatos droši vien būtu patiesībā korekti visas Formica rufa, atzīmēt kā rufa/polyctena sugu pāri, jo tikai tā no malas pēc pūžņa vai vienkārša foto laikam atšķirt īsti nevar - tas tik tā kaut kā iegājies, ka tie lielie pūžņi ir rūsganā meža skudra, kaut polyctena ir tik pat bieži sastopama suga), galvenā atšķirība it kā, ka rufa krūšu virspuse ar lielāku skaitu atstāvošu matiņu/sariņu, bet polyctena mazāk - atkarībā no noteicēja kuru skatās, tas tā robeža norādīta samērā dažāda (12, 20, vismaz 3 pāri utml). It kā iesaka no vienas ligzdas skatīties kādu 'sēriju' eksemplāru (nu teiksim kādus 5-10, bet varbūt pat vairāk), lai tad var 'vidēji' novērtēt matiņu skaitu, jo vienam eksemplāram tie var būt arī, piemēram, nodiluši vai 'uz robežas'. Šis man ar izskatās pēc polyctena/rufa, tomēr kopumā jau jāņem vērā, ka vēl jau arī ir citas ~ līdzīgi krāsotas sugas, kas atšķirsies, piemēram, ar matainu pakausi/galvas aizmugurējo daļu (aquilonia, pratensis, lugubris, truncorum - pēdējā gan ar sarkanāku galvu, atšķiras labāk) vai ar iegriezumu klipeusa priekšējā malā (sanguinea). Nu un tad vēl sugas kam galvas aizmugurējā daļa ieliekta (exsecta, forsslundi, pressilabris, foreli). Nu un vēl citas :D


nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


IlzeP 09.maijs, 10:15

Vai šis ir tests?


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


kamene 28.aprīlis, 10:27

Paldies, Julita. Piekrītu - aļģe.


nekovārnis 28.aprīlis, 09:25

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.aprīlis, 08:52

Paldies ! Cita tomēr !


Irbe 28.aprīlis, 00:15

Niedru lija


Ziemelmeita 27.aprīlis, 22:24

Paldies,Marek!


Osis 27.aprīlis, 21:47

Baltā cielava


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:43

Šodien atkal redzēju Pupuķu pāri (mātīte un tēviņs barojās dārzā un kaitināja manu kaķi) pie mājas Šalku ielā 15, Rīgā, kuri daudzgadīgi ligzdo pie Šalku ielas 21, Rīgā.(Jaunciems)


Zigurds Krievans 27.aprīlis, 21:27

Nezinu, 100% pārliecības nav, nezinu kā viņai vajadzētu dzīvajā izskatīties. varbūt albīns jūraskrauklis :) Ieliku novērojumu, ja nu kāds nobrauks garām, un sanāks labāk redzēt.


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:25

Šodien (27,04,2025) pŪCES MĀJA apdzīvota


Fuatra 27.aprīlis, 21:22

Sulla?


Ziemelmeita 27.aprīlis, 20:12

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


zane_ernstreite 27.aprīlis, 19:45

Paldies, Edgar, tā bija man otra versija - kaut kā nepratu līdz galam noteikt...


Edgars Smislovs 27.aprīlis, 19:38

Vajadzētu būt ka kopā ir 3, katra ziņota atsevišķi.


pustumsa 27.aprīlis, 19:00

Paldies


Martins 27.aprīlis, 18:45

Ņemot vērā piezīmēs ietverto jautājumu / papildinot Andra atbildi - krupju ikri nav "kamolos", bet ir lentēs vai virtenēs. No varžu ikriem labi atšķirami.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts