Aktīvie lietotāji: 398 Šodien ievadītie novērojumi: 51 Kopējais novērojumu skaits: 2304338
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim sugas uz dižkokiem!
Pievienots 2018-06-07 18:26:28

2018. gadā Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni izvēlējies dižkoku, tāpēc Dziedava.lv sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi un portālu Dabasdati.lv radās ideja – mēs kopīgi varētu veikt, šķiet, vēl nebijušu pētījumu – saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Pirms ķerties pie pētījuma veikšanas instrukcijas, vispirms īss ieskats par dižkokiem kopumā.

Latvijā ar likumu noteikti dižkoka kritēriji gan pēc apkārtmēra, gan garuma fiksētam koku sugu sarakstam. Koks ir dižkoks, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem. Vairums dižkoku interesentu pievēršas apkārtmēra mērīšanai, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Precīzai augstuma mērīšanai būtu vajadzīga dārga tehnika vai rāpšanās koka galotnē. Arī šajā pētījumā pievērsīsimies dižkokiem pēc apkārtmēra. Zemāk ieskats biežāk mērīto dižkoku sugu sarakstā līdz ar lielākajiem to pārstāvjiem.

Latvijā lielākie dižkoki pēc apkārtmēra; katras sugas dižākais

Koka sugaDižkoka kritērijs pēc apkārtmēra (m)Dižkoku % no visu sugu dižkokiem *LV lielākais sugas dižkoksLielākā dižkoka apkārtmērs
(mērīšanas gads)
parastais ozols
Quercus robur

4

40%

Kaives ozols

10,52 m (2016.)

baltais vītols
Salix alba

4,5

3%

Dzenīšu vītols

9,30 m (2017.)

parastā liepa
Tilia cordata

3,5

12%

Sasmakas Elku liepa

8,63 m (2013.)

parastā vīksna
Ulmus laevis

4

3%

Ķeiru lielā vīksna

7,32 m (2017.)

parastā kļava
Acer platanoides

3,5

2,5%

Rūtiņu kļava

6,35 m (2016.)

parastā goba
Ulmus glabra

4

0,3%

Istras goba

6,22 m (2015.)

parastais osis
Fraxinus excelsior

3,5

3%

Zilēnu osis

6,10 m (2013.)

parastā zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum

3

2%

Reņķa dārza 1. zirgkastaņa

5,45 m (2018.)

parastā egle
Picea abies

3

1,2%

Alciema egle

4,66 m (2018.)

parastā priede
Pinus sylvestris

2,5

15%

Aļļu priede

4,47 m (2016.)

parastā apse
Populus tremula

3

0,1%

Kadāja apse

4,15 m (2015.)

āra bērzs
Betula pendula

3

1,3%

Andrejsātu bērzs

3,90 m (2012.)

parastais kadiķis
Juniperus communis

0,8

1,3%

Rietekļa kadiķis

3,14 m (2016.)

* - izmantoti atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" (DRK) un Dziedava.lv koku apsekojumu dati

 

Kā veikt pētījumu?

Izvēlies kādu dižkoku, kuram varēsi veltīt pietiekami ilgu laiku, lai sameklētu un nofotografētu iespējami daudzas sugas. Ideāli, ja kokam var veltīt vairākas dienas, jo sugu uzskaitē derēs visas 2018. gadā līdz 1. decembrim uz koka ievērotās sugas. Vērtīgs gan būs arī vienreizējs apmeklējums, jo liela daļa sugu sūnas, ķērpji savu atrašanos uz koka gada griezumā nemaina.

Kad koks izvēlēts:

• tas līdz ar foto jāreģistrē portālā Dabasdati.lv, izvēloties statusu dižkoks;

• tā kā pēc tam būs Dabasdatos jāreģistrē arī visas uz šī dižkoka atrastās sugas, tad ērtākai datu apkopošanai, piezīmēs norādi vai, atliekot dižkoka vietu kartē, vietas nosaukumā ietver dižkoka vārdu vai jau zināmu, vai paša izdomātu;

• piezīmēs norādi koka apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam un augstumu, kādā koks mērīts;

• fotogrāfijā(-s) jābūt redzamam vai piezīmēs pierakstītam, kādos apstākļos koks aug klajumā, mežā, koku pudurī; cik noēnots, kā arī aptuveni kādā augstumā dalās starās.

Ja izvēlētais koks būs zināms, Dabas retumu krātuves eksperti sniegs informāciju par tā iepriekšējiem mērījumiem.


Ja koki nekad nav pētīti, pirmajā brīdī var apjukt
kas no redzamā ir pats koks, kas cita suga, vai vispār tur kas aug? Košāk zaļās, arī zaļbrūnās, mīkstākās, maigākās ir sūnas (1). Ķērpji ar izteiktu laponi ir asāki, reizēm klājeniski (2), reizēm kā pušķīši (3), nereti pelēcīgi, kaut mitrumā daži arī kļūst zaļi. Tiem var būt bļodveidīgi augļķermeņi jeb apotēciji (4). Ķērpji var būt dažādās, arī košās krāsās, bet reizēm pēc izskata atgādina miltus vai krāsu (5). Vislabāk pētīt ar lupu vai caur foto makro režīmā, tad var izdoties saskatīt arī sīkus ķērpīšus, kas atgādina nagliņas (6). Foto: Julita Kluša.

Pētījumam der gan tās sugas, kas ir koka pastāvīgie iedzīvotāji (sūnas, ķērpji, augi, sēnes, kukaiņi, apdzīvotas ligzdas putni u.c.), gan ciemiņi - īslaicīgi uzlaidies tauriņš, spāre, putns u.tml. Der arī koku apdzīvojošo sugu apdzīvotāji, piem., uz dižkoka augošu sēni ēdošie kāpuri, jo arī pakārtotās sugas dzīvotni nodrošinājis dižkoks. Skaita tikai dzīvās sugas, bet beigtos, t.sk., kāda iedzīvotāja barību vai barības atliekas, neskaita, izņemot gadījumus, kad plānotajai barībai izdevies izbēgt dzīvai, līdz ar to koks kaut vai īslaicīgi tapis par šīs sugas dzīvotni.


Šajā gadījumā vītols ir dzīvotne ne vien piepēm, bet arī ar piepēm barojošamies piepju melnuļiem, jo, ja nebūtu koka, uz kura augt piepei, nebūtu arī šo vaboļu. Foto: Julita Kluša.

Sugai jāatrodas uz dižkoka dzīvām vai atmirušām virszemes daļām uz stumbra, zariem, virszemes saknēm. Neskaitās sugas, kas aug vai uzturas blakus, tiešā veidā neizmantojot koku kā savu dzīvotni, piem., pienenes starp koka saknēm. Meklējot sugas, jācenšas tās nebojāt un netraucēt nelīst apdzīvotā ligzdā, kāpurus meklēt, nebojājot dzīvotni un pēc foto noliekot atpakaļ.

Reģistrējot uz dižkoka atrastu sugu:

Vietu, ja iespējams, vēlams izvēlēties no "Iepriekš saglabātas vietas" to pašu, kas bija izveidota reģistrētajam dižkokam. Piezīmēs jānorāda, ka suga ir konkrētajam dižkokam, minot arī vārdu, ar kādu koks Dabasdatos reģistrēts (ja tas nav redzams jau vietas nosaukumā).

• Obligāti jāpievieno fotogrāfiju(-as), kur suga labi saskatāma. Fotografējot sūnas, ķērpjus vai sēnes, jāņem vērā, ka nederēs tikai foto pa gabalu, nepieciešams labs tuvplāns ar saskatāmām detaļām, vēlams arī kopskats.

* Ja sēnei ir cepurīte, nepieciešams nofotografēt gan tās augšpusi, gan apakšpusi.

* Sūnas vēlams fotografēt mitras, kas nav sačokurojušās, bet izplatušās. Ja ir sauss, var apsmidzināt ar ūdeni un mirkli uzgaidīt, kamēr atveras.

* Ķērpjus ar pelēkzaļu laponi vērts fotografēt gan sausus, gan samitrinātus, jo ir sugas, kuras sausas ir pelēkas, bet mitrumā kļūst zaļas.

* Ķērpjus un sēnes vērts arī nedaudz paskrāpēt vai paspaidīt nereti bojājuma vietā mainās krāsa. Reakcija jānorāda piezīmēs, jo tas var palīdzēt noteikt sugu.

• Atrastajai sugai foto jābūt redzamai vai piezīmēs aprakstītai atrašanās vietai aptuveni kādā augstumā suga novērota, uz kuras koka daļas (stumbra, zara, saknes, lapas u.tml.), uz dzīva koka vai tā atmirušās daļas.

Jāņem vērā:

• sugas nedrīkst pievilināt (piem., atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavu vai ēsmu u.tml.) u.c. ietekmēt to sastopamību;

• neapdzīvotas ligzdas vai kādas sugas darbības pēdas (kalumi, sūdiņi u.tml.) var reģistrēt, bet dižkoka 2018. gada sugu skaitā tiks ieskaitītas tikai tās sugas, kurām iespējams pierādīt, ka suga bijusi dzīva uz koka šajā gadā. Tomēr arī šāda papildus informācija, kas skaitā neiekļausies, ir interesanta un vērtīga ziņošanai;

• lai suga tiktu ieskaitīta, tai nav jābūt noteiktai vai droši līdz sugai nosakāmai, bet, ja tā nav nosakāma, tai jābūt vizuāli atšķiramai no citām uz dižkoka fotografētajām sugām, lai varētu iespējami droši pateikt, ka cita suga. Vai suga ir droši atšķirama no pārējām, palīdzēs noteikt arī Dabasdati.lv eksperti.

Kādas sugas uz dižkokiem var sagaidīt?

Nelielam ieskatam, ko uz dižkoka varētu sagaidīt, apkopoju savu pieredzi, kas ietver tikai "acīs krītošākās" sugas. Visbiežāk ievērotās sugas uz dižkokiem bija vāverastīte (raksturīga suga parkos un uz atsevišķi augošiem kokiem) un aizsargājamā spožā skudra (apdzīvo dobumainus kokus). Vēl bieži sastopamas sugas sūnas: ciprešu hipns, plakanā skrāpīte, lielā pūkcepurene, kažocenes, sprogainā slaidlape; no sēnēm biežākās parastā sērpiepe un ziemeļu klimakodone; vaskulārie augi: pīlādži, bērzi, ogu krūmi, papardes, sīkziedu spriganes; no dzīvniekiem sarkanblaktis, visādas skudras, gliemji, lapsenes.


Parastā vāverastīte Leucodon sciuroides mitra (fonā) un sausa (mazajā attēlā). Foto: Valda Ērmane, Marta Zvejsalniece.


Spožā skudra Lasius fuliginosus ir aizsargājama suga, taču uz dobumainiem dažādu sugu kokiem sastopama diezgan bieži. Visvairāk
uz ozoliem un liepām; dzīvo arī uz skujkokiem. Spožās skudras raksturīgākās pazīmes spīdīgs ķermenis un aizmugurē ieliekta galva. Sastopami arī spārnoti eksemplāri. Foto: Julita Kluša.

Vislielākā sugu daudzveidība dažādās sugu grupās un vislielākais kopējais sugu skaits konstatēts ozoliem. Uz ozoliem arī vislielākais atrasto aizsargājamo un reto sugu skaits, vairums sēnes. No tām biežākās plaisājošā rūtaine, košā zeltpore un aknene.

Arī daudz, tomēr apmēram divreiz mazāk sugu nekā uz ozola atrasts uz liepas, priedes, vītola, kļavas un oša. Visvairāk vaskulāro augu sugu uz vītoliem, priedēm, arī uz ozoliem. Tiesa, no tām neviena reta un aizsargājama. Sugām nabadzīgākie koki egle, bērzs, zirgkastaņa.

Lai zinātu, kādām sugām pievērst lielāku vērību, zemāk apkopotas uz dižkokiem raksturīgākās retās un aizsargājamās sugas. Ja izdosies atrast kaut vienu no tām, varēs droši uzskatīt, ka dižkoku pētīšana bijusi īpaši veiksmīga! Grūtāk ievērtēt un pazīt varētu būt retos ķērpjus un sūnas, taču sēnes un kukaiņus ar labu foto var mēģināt atpazīt arī bez iepriekšējas pieredzes.

Retas, aizsargājamas ķērpju sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem; ceļmalās, parkos. Reta, aizsargājama.
liepu parmelīna Parmelina tiliacea liepa, arī ozols, osis, u.c. citi platlapji Ceļmalās. Reta, aizsargājama.
brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala ozols Uz koka mizas, biežāk atklātās, saulainās vietās. Reta, aizsargājama.
skleroforas Sclerophora sp. osis, ozols, vīksna u.c. lapukoki Retas. Aizsargājamas visas sugas ģintī.
henotēka Chaenotheca cinerea lapukoki: osis, ozols, goba Reta.
zaļganā henotēka Chaenotheca chlorella ozols, egle Uz atmirstošu koku mizas, biežāk mitrākās vietās. Reta, aizsargājama.
dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.

 

 


Kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum
viens no vieglāk ievērojamiem aizsargājamiem ķērpjiem, jo var aizņemt lielāku laukumu. Raksturīgs krokains lapojums un lapoņa krāsas maiņa mitrumā sauss ir pelēks, mitrumā kļūst zaļš. Var būt arī brūni apotēciji. Foto: Julita Kluša.


Liepu parmelīna Parmelina tiliacea. Atšķirībā no līdzīgās kausveida pleirostiktas parmelīna nav tik kruzuļaina. Foto: Ivars Leimanis.


Brūngalvainajai henotēkai Chaenotheca phaeocephala (fonā un baltajā rāmī) raksturīgs granulārs laponis. Pretstatā līdzīgajai zaļganajai henotēkai Chaenotheca chlorella (sarkanā rāmī) laponis ir pulverveida. Foto: Ivars Leimanis, Julita Kluša.


Skleroforas Sclerophora sp. uz koka stumbra izskatās kā sīki gaiši punktiņi (fona attēlā
bālā sklerofora). Mazajos attēlos - sklerofora Sclerophora coniophaea (oranžā rāmī) un bālā sklerofora Sclerophora pallida (baltā rāmī). Foto: Renāte Ondzule, Ivars Leimanis.


Uz dižkokiem mēdz augt arī aizsargājamais parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, taču tā atrašanās vairāk saistīta ar vides apstākļiem, meža ilglaicību, ne tieši koka izmēriem vai vecumu. Foto: Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas sūnu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
zaļganā vijzobe Syntrichia virescens visādi koki Uz koku stumbriem. Reta, bet no retajām salīdzinoši biežākā.
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa ozols Atrasta tikai uz dižkokiem, Latvijā 2 atradnes.
kalnu vijzobe Syntrichia montana lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem. Ļoti reta.
nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula ozols Uz slīpiem stumbriem, nokareniem zariem; pārsvarā Kurzemē. Reta, aizsargājama.
Laiela pūkcepurene Orthotrichum lyellii lapukoki Ļoti reta un aizsargājama, atrasta tikai Latvijas rietumdaļā.
plakanlapu porenīte Porella platyphylla lapukoki Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu. Aizsargājama.

 

 


Latvijā ir 6 vijzobju sugas, vairums retas un ļoti retas, arī tādas, kas meklējamas uz dižkokiem. Retā zaļganā vijzobe Syntrichia virescens (abi foto, kas atdalīti ar baltu līniju) pēc izmēriem ir trīs reizes mazāka nekā ļoti bieži sastopamā noras vijzobe Syntrichia ruralis (sarkanā rāmī). Zaļā rāmī
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa, kam raksturīgi vairķermenīši (tādi kā sīki zaļi krikumiņi) gar lapas vidusdzīslu. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis.


Nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Foto: Julita Kluša.


Plakanlapu porenīte Porella platyphylla. Jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti bieži sastopamo plakano skrāpīti Radula complanata (sarkanā rāmī). Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane.

Retas, aizsargājamas sēņu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus ozols Uz nokaltušiem zariem un stumbra atmirušās daļas. Reta, aizsargājama.
Košā zeltpore Hapalopilus croceus ozols Uz ļoti vecu koku stumbra. Aizsargājama, reta.
Parastā aknene Fistulina hepatica ozols, liepa Pie lielu koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Daivainā čemurene Grifola frondosa ozols Pie koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Zīdainā makstaine Volvariella bombycina lapu koki Aug koku dobumos vai krokās. Aizsargājama.

 

 


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus atgādina saplaisājušu mizu; tās virsmas krāsa biežāk ir balta, bēšīga, bet var būt arī sarkanīga līdz brūna. Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus aug uz ļoti vecu ozolu stumbriem. Aizsargājama un reta. Attēlā kopā ar veciem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša.


Parastā aknene Fistulina hepatica pēc izskata atgādina aknas. Foto: Julita Kluša.


Daivainā čemurene Grifola frondosa. Foto: Valda Ērmane.


Zīdainajai makstainei Volvariella bombycina raksturīga maksts, no kuras tā aug. Foto: Inga Grīnvalde, Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas dzīvnieku sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus osis, liepa, ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita ozols, liepa, goba u.c. lapukoki Uz atklātās vietās augošiem lieliem kokiem. Pieaudzis kukainis uz koku stumbriem novērots jūlija beigās un augusta sākumā. Rets, aizsargājams.
Marmora rožvabole Liocola lugubris lapukoki (platlapji) Kāpuri attīstās trūdošā koksnē vecu koku dobumos. Pieaugušu vaboli vērts meklēt saulainās dienās no jūnija vidus līdz septembrim uz tekošas sulas. Aizsargājama.
Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata priede Rets, aizsargājams. Dabā atpazīstams pēc raksturīga sveķojuma uz vecas priedes mizas.
Melnais stārķis Ciconia nigra Priedes, ozoli, retāk apses u.c. veci, lielu izmēru koki Ligzda parasti uz zara, nost no stumbra. Aizsargājams.
Ērgļi, citi lielie putni ligzdas veido lielos, augstos kokos Visi ērgļi ir aizsargājami.
Melnā dzilna Dryocopus martius dažādu sugu veci koki, kam 8 m augstumā diametrs ir vismaz 30 cm Augstu kokā kaļ dobumu ligzdošanai; vēlāk to apdzīvo citas sugas. Aizsargājama.
Sikspārņi pārsvarā lapukoki, reizēm priede Kā mītņu vietas kalpo dobumi, plaisas, atlupusi vai ļoti kreveļaina miza; dižkoki nozīmīgi arī kā barošanās vietas un orientieris klajā ainavā. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

 


Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus. Raksturīga plata augšdaļa. Foto: Julita Kluša.


No kreisās: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un marmora rožvabole Liocola lugubris. Foto: Julita Kluša.

Gada beigās plānots apkopot visu šī gada laikā veikto pētījumu rezultātus. Lai zinātu, kas veicis šādu pētījumu, lūgums līdz 2018. gada 1. decembrim uz e-pastu drk@dziedava.lv atsūtīt linku uz Dabasdati.lv reģistrētā dižkoka, kam veikts pētījums, novērojuma lapu. Interesanti būtu noskaidrot, vai un kā atšķiras novēroto sugu skaits uz kokiem klajumā un noēnotās vietās; vai sugu skaitu vairāk ietekmē koka izmērs vai forma (zarojums utml.); kuri koki izrādīsies sugām bagātākie? Cik varētu būt lielākais sugu skaits, kas vizuāli novērots uz viena koka? Kādas retas un aizsargājamas sugas izdosies atrast?

Dabas aizsardzības pārvalde dižkoku un potenciālo dižkoku atrašanās vietas apkopo Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, tajā apkopoto koku skaits tuvojas 9 tūkstošiem: ozols.daba.gov.lv

Neatkarīgu datubāzi jau vairāk nekā 20 gadus veido Dabas retumu krātuves aktīvisti. Tā ietver ne tikai pašreizējo DRK aktīvistu darba rezultātu, bet arī senākus datu apkopojumus, kas veikti Māra Laiviņa, Raimonda Cinovska, Gunta Eniņa vadībā, kā arī no Valsts ģeoloģijas, meteoroloģijas un vides aģentūras dižkoku datubāzes un dižkokiem nozīmīgākās literatūras tādējādi satur ziņas no 19. gs. beigām un aptver informāciju par 15500 kokiem. Līdzīga datubāze 9 gadus tiek veidota arī Dziedava.lv paspārnē, kas iespēju robežās tiek arī publiskota. Šobrīd publicēti dati par 5 tūkstošiem koku, no kuriem ar fotogrāfijām vairāk nekā 1100. Kamēr tiek meklēti līdzekļi un iespējas internetā publicēt visus DRK uzkrātos datus līdz ar apsekojumu vēsturi, izveidota mājaslapa, kurā publicēti pamatdati par visiem Dabas retumu krātuves un "Dziedava.lv" apsekotajiem kokiem līdz 2015. gadam: dziedava.lv/dizkoki/

Vēl nozīmīgs materiāls, kurā var smelties idejas dižkoku apzināšanai, ir rakstu sērija žurnālos "Latvijas Veģetācija", kur publicēti 15 Latvijas rajonu dendroloģisko stādījumu koku un krūmu pētījumu materiāli (1973-2004), minot arī dižāko koku stumbru diametrus. Visi minētie žurnāli lasāmi arī internetā, bet, lai būtu rakstos vieglāk orientēties, izveidota mājaslapa, kurā rajoni sadalīti pagastu un apstādījumu līmenī: dziedava.lv/daba/apstadijumi/.

Ja ir jautājumi vai precizējumi par uz dižkokiem sastopamām sugām, droši var rakstīt/jautāt komentāros. Paldies par palīdzību sugu atlasē Ansim Opmanim, Rolandam Moisejevam, Viesturam Vintulim.

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-06-01

Pēdējie novērojumi
Mergellus albellus - 2026-04-07 pustumsa
Turdus philomelos - 2026-04-07 mardzh
Alauda arvensis - 2026-04-07 Osis
Vanellus vanellus - 2026-04-07 Osis
Aves sp. - 2026-04-07 Osis
Turdus iliacus - 2026-04-07 mardzh
Larus canus - 2026-04-07 Osis
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts