Aktīvie lietotāji: 95 Šodien ievadītie novērojumi: 4 Kopējais novērojumu skaits: 2220701
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim sugas uz dižkokiem!
Pievienots 2018-06-07 18:26:28

2018. gadā Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni izvēlējies dižkoku, tāpēc Dziedava.lv sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi un portālu Dabasdati.lv radās ideja – mēs kopīgi varētu veikt, šķiet, vēl nebijušu pētījumu – saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Pirms ķerties pie pētījuma veikšanas instrukcijas, vispirms īss ieskats par dižkokiem kopumā.

Latvijā ar likumu noteikti dižkoka kritēriji gan pēc apkārtmēra, gan garuma fiksētam koku sugu sarakstam. Koks ir dižkoks, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem. Vairums dižkoku interesentu pievēršas apkārtmēra mērīšanai, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Precīzai augstuma mērīšanai būtu vajadzīga dārga tehnika vai rāpšanās koka galotnē. Arī šajā pētījumā pievērsīsimies dižkokiem pēc apkārtmēra. Zemāk ieskats biežāk mērīto dižkoku sugu sarakstā līdz ar lielākajiem to pārstāvjiem.

Latvijā lielākie dižkoki pēc apkārtmēra; katras sugas dižākais

Koka sugaDižkoka kritērijs pēc apkārtmēra (m)Dižkoku % no visu sugu dižkokiem *LV lielākais sugas dižkoksLielākā dižkoka apkārtmērs
(mērīšanas gads)
parastais ozols
Quercus robur

4

40%

Kaives ozols

10,52 m (2016.)

baltais vītols
Salix alba

4,5

3%

Dzenīšu vītols

9,30 m (2017.)

parastā liepa
Tilia cordata

3,5

12%

Sasmakas Elku liepa

8,63 m (2013.)

parastā vīksna
Ulmus laevis

4

3%

Ķeiru lielā vīksna

7,32 m (2017.)

parastā kļava
Acer platanoides

3,5

2,5%

Rūtiņu kļava

6,35 m (2016.)

parastā goba
Ulmus glabra

4

0,3%

Istras goba

6,22 m (2015.)

parastais osis
Fraxinus excelsior

3,5

3%

Zilēnu osis

6,10 m (2013.)

parastā zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum

3

2%

Reņķa dārza 1. zirgkastaņa

5,45 m (2018.)

parastā egle
Picea abies

3

1,2%

Alciema egle

4,66 m (2018.)

parastā priede
Pinus sylvestris

2,5

15%

Aļļu priede

4,47 m (2016.)

parastā apse
Populus tremula

3

0,1%

Kadāja apse

4,15 m (2015.)

āra bērzs
Betula pendula

3

1,3%

Andrejsātu bērzs

3,90 m (2012.)

parastais kadiķis
Juniperus communis

0,8

1,3%

Rietekļa kadiķis

3,14 m (2016.)

* - izmantoti atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" (DRK) un Dziedava.lv koku apsekojumu dati

 

Kā veikt pētījumu?

Izvēlies kādu dižkoku, kuram varēsi veltīt pietiekami ilgu laiku, lai sameklētu un nofotografētu iespējami daudzas sugas. Ideāli, ja kokam var veltīt vairākas dienas, jo sugu uzskaitē derēs visas 2018. gadā līdz 1. decembrim uz koka ievērotās sugas. Vērtīgs gan būs arī vienreizējs apmeklējums, jo liela daļa sugu sūnas, ķērpji savu atrašanos uz koka gada griezumā nemaina.

Kad koks izvēlēts:

• tas līdz ar foto jāreģistrē portālā Dabasdati.lv, izvēloties statusu dižkoks;

• tā kā pēc tam būs Dabasdatos jāreģistrē arī visas uz šī dižkoka atrastās sugas, tad ērtākai datu apkopošanai, piezīmēs norādi vai, atliekot dižkoka vietu kartē, vietas nosaukumā ietver dižkoka vārdu vai jau zināmu, vai paša izdomātu;

• piezīmēs norādi koka apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam un augstumu, kādā koks mērīts;

• fotogrāfijā(-s) jābūt redzamam vai piezīmēs pierakstītam, kādos apstākļos koks aug klajumā, mežā, koku pudurī; cik noēnots, kā arī aptuveni kādā augstumā dalās starās.

Ja izvēlētais koks būs zināms, Dabas retumu krātuves eksperti sniegs informāciju par tā iepriekšējiem mērījumiem.


Ja koki nekad nav pētīti, pirmajā brīdī var apjukt
kas no redzamā ir pats koks, kas cita suga, vai vispār tur kas aug? Košāk zaļās, arī zaļbrūnās, mīkstākās, maigākās ir sūnas (1). Ķērpji ar izteiktu laponi ir asāki, reizēm klājeniski (2), reizēm kā pušķīši (3), nereti pelēcīgi, kaut mitrumā daži arī kļūst zaļi. Tiem var būt bļodveidīgi augļķermeņi jeb apotēciji (4). Ķērpji var būt dažādās, arī košās krāsās, bet reizēm pēc izskata atgādina miltus vai krāsu (5). Vislabāk pētīt ar lupu vai caur foto makro režīmā, tad var izdoties saskatīt arī sīkus ķērpīšus, kas atgādina nagliņas (6). Foto: Julita Kluša.

Pētījumam der gan tās sugas, kas ir koka pastāvīgie iedzīvotāji (sūnas, ķērpji, augi, sēnes, kukaiņi, apdzīvotas ligzdas putni u.c.), gan ciemiņi - īslaicīgi uzlaidies tauriņš, spāre, putns u.tml. Der arī koku apdzīvojošo sugu apdzīvotāji, piem., uz dižkoka augošu sēni ēdošie kāpuri, jo arī pakārtotās sugas dzīvotni nodrošinājis dižkoks. Skaita tikai dzīvās sugas, bet beigtos, t.sk., kāda iedzīvotāja barību vai barības atliekas, neskaita, izņemot gadījumus, kad plānotajai barībai izdevies izbēgt dzīvai, līdz ar to koks kaut vai īslaicīgi tapis par šīs sugas dzīvotni.


Šajā gadījumā vītols ir dzīvotne ne vien piepēm, bet arī ar piepēm barojošamies piepju melnuļiem, jo, ja nebūtu koka, uz kura augt piepei, nebūtu arī šo vaboļu. Foto: Julita Kluša.

Sugai jāatrodas uz dižkoka dzīvām vai atmirušām virszemes daļām uz stumbra, zariem, virszemes saknēm. Neskaitās sugas, kas aug vai uzturas blakus, tiešā veidā neizmantojot koku kā savu dzīvotni, piem., pienenes starp koka saknēm. Meklējot sugas, jācenšas tās nebojāt un netraucēt nelīst apdzīvotā ligzdā, kāpurus meklēt, nebojājot dzīvotni un pēc foto noliekot atpakaļ.

Reģistrējot uz dižkoka atrastu sugu:

Vietu, ja iespējams, vēlams izvēlēties no "Iepriekš saglabātas vietas" to pašu, kas bija izveidota reģistrētajam dižkokam. Piezīmēs jānorāda, ka suga ir konkrētajam dižkokam, minot arī vārdu, ar kādu koks Dabasdatos reģistrēts (ja tas nav redzams jau vietas nosaukumā).

• Obligāti jāpievieno fotogrāfiju(-as), kur suga labi saskatāma. Fotografējot sūnas, ķērpjus vai sēnes, jāņem vērā, ka nederēs tikai foto pa gabalu, nepieciešams labs tuvplāns ar saskatāmām detaļām, vēlams arī kopskats.

* Ja sēnei ir cepurīte, nepieciešams nofotografēt gan tās augšpusi, gan apakšpusi.

* Sūnas vēlams fotografēt mitras, kas nav sačokurojušās, bet izplatušās. Ja ir sauss, var apsmidzināt ar ūdeni un mirkli uzgaidīt, kamēr atveras.

* Ķērpjus ar pelēkzaļu laponi vērts fotografēt gan sausus, gan samitrinātus, jo ir sugas, kuras sausas ir pelēkas, bet mitrumā kļūst zaļas.

* Ķērpjus un sēnes vērts arī nedaudz paskrāpēt vai paspaidīt nereti bojājuma vietā mainās krāsa. Reakcija jānorāda piezīmēs, jo tas var palīdzēt noteikt sugu.

• Atrastajai sugai foto jābūt redzamai vai piezīmēs aprakstītai atrašanās vietai aptuveni kādā augstumā suga novērota, uz kuras koka daļas (stumbra, zara, saknes, lapas u.tml.), uz dzīva koka vai tā atmirušās daļas.

Jāņem vērā:

• sugas nedrīkst pievilināt (piem., atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavu vai ēsmu u.tml.) u.c. ietekmēt to sastopamību;

• neapdzīvotas ligzdas vai kādas sugas darbības pēdas (kalumi, sūdiņi u.tml.) var reģistrēt, bet dižkoka 2018. gada sugu skaitā tiks ieskaitītas tikai tās sugas, kurām iespējams pierādīt, ka suga bijusi dzīva uz koka šajā gadā. Tomēr arī šāda papildus informācija, kas skaitā neiekļausies, ir interesanta un vērtīga ziņošanai;

• lai suga tiktu ieskaitīta, tai nav jābūt noteiktai vai droši līdz sugai nosakāmai, bet, ja tā nav nosakāma, tai jābūt vizuāli atšķiramai no citām uz dižkoka fotografētajām sugām, lai varētu iespējami droši pateikt, ka cita suga. Vai suga ir droši atšķirama no pārējām, palīdzēs noteikt arī Dabasdati.lv eksperti.

Kādas sugas uz dižkokiem var sagaidīt?

Nelielam ieskatam, ko uz dižkoka varētu sagaidīt, apkopoju savu pieredzi, kas ietver tikai "acīs krītošākās" sugas. Visbiežāk ievērotās sugas uz dižkokiem bija vāverastīte (raksturīga suga parkos un uz atsevišķi augošiem kokiem) un aizsargājamā spožā skudra (apdzīvo dobumainus kokus). Vēl bieži sastopamas sugas sūnas: ciprešu hipns, plakanā skrāpīte, lielā pūkcepurene, kažocenes, sprogainā slaidlape; no sēnēm biežākās parastā sērpiepe un ziemeļu klimakodone; vaskulārie augi: pīlādži, bērzi, ogu krūmi, papardes, sīkziedu spriganes; no dzīvniekiem sarkanblaktis, visādas skudras, gliemji, lapsenes.


Parastā vāverastīte Leucodon sciuroides mitra (fonā) un sausa (mazajā attēlā). Foto: Valda Ērmane, Marta Zvejsalniece.


Spožā skudra Lasius fuliginosus ir aizsargājama suga, taču uz dobumainiem dažādu sugu kokiem sastopama diezgan bieži. Visvairāk
uz ozoliem un liepām; dzīvo arī uz skujkokiem. Spožās skudras raksturīgākās pazīmes spīdīgs ķermenis un aizmugurē ieliekta galva. Sastopami arī spārnoti eksemplāri. Foto: Julita Kluša.

Vislielākā sugu daudzveidība dažādās sugu grupās un vislielākais kopējais sugu skaits konstatēts ozoliem. Uz ozoliem arī vislielākais atrasto aizsargājamo un reto sugu skaits, vairums sēnes. No tām biežākās plaisājošā rūtaine, košā zeltpore un aknene.

Arī daudz, tomēr apmēram divreiz mazāk sugu nekā uz ozola atrasts uz liepas, priedes, vītola, kļavas un oša. Visvairāk vaskulāro augu sugu uz vītoliem, priedēm, arī uz ozoliem. Tiesa, no tām neviena reta un aizsargājama. Sugām nabadzīgākie koki egle, bērzs, zirgkastaņa.

Lai zinātu, kādām sugām pievērst lielāku vērību, zemāk apkopotas uz dižkokiem raksturīgākās retās un aizsargājamās sugas. Ja izdosies atrast kaut vienu no tām, varēs droši uzskatīt, ka dižkoku pētīšana bijusi īpaši veiksmīga! Grūtāk ievērtēt un pazīt varētu būt retos ķērpjus un sūnas, taču sēnes un kukaiņus ar labu foto var mēģināt atpazīt arī bez iepriekšējas pieredzes.

Retas, aizsargājamas ķērpju sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem; ceļmalās, parkos. Reta, aizsargājama.
liepu parmelīna Parmelina tiliacea liepa, arī ozols, osis, u.c. citi platlapji Ceļmalās. Reta, aizsargājama.
brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala ozols Uz koka mizas, biežāk atklātās, saulainās vietās. Reta, aizsargājama.
skleroforas Sclerophora sp. osis, ozols, vīksna u.c. lapukoki Retas. Aizsargājamas visas sugas ģintī.
henotēka Chaenotheca cinerea lapukoki: osis, ozols, goba Reta.
zaļganā henotēka Chaenotheca chlorella ozols, egle Uz atmirstošu koku mizas, biežāk mitrākās vietās. Reta, aizsargājama.
dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.

 

 


Kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum
viens no vieglāk ievērojamiem aizsargājamiem ķērpjiem, jo var aizņemt lielāku laukumu. Raksturīgs krokains lapojums un lapoņa krāsas maiņa mitrumā sauss ir pelēks, mitrumā kļūst zaļš. Var būt arī brūni apotēciji. Foto: Julita Kluša.


Liepu parmelīna Parmelina tiliacea. Atšķirībā no līdzīgās kausveida pleirostiktas parmelīna nav tik kruzuļaina. Foto: Ivars Leimanis.


Brūngalvainajai henotēkai Chaenotheca phaeocephala (fonā un baltajā rāmī) raksturīgs granulārs laponis. Pretstatā līdzīgajai zaļganajai henotēkai Chaenotheca chlorella (sarkanā rāmī) laponis ir pulverveida. Foto: Ivars Leimanis, Julita Kluša.


Skleroforas Sclerophora sp. uz koka stumbra izskatās kā sīki gaiši punktiņi (fona attēlā
bālā sklerofora). Mazajos attēlos - sklerofora Sclerophora coniophaea (oranžā rāmī) un bālā sklerofora Sclerophora pallida (baltā rāmī). Foto: Renāte Ondzule, Ivars Leimanis.


Uz dižkokiem mēdz augt arī aizsargājamais parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, taču tā atrašanās vairāk saistīta ar vides apstākļiem, meža ilglaicību, ne tieši koka izmēriem vai vecumu. Foto: Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas sūnu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
zaļganā vijzobe Syntrichia virescens visādi koki Uz koku stumbriem. Reta, bet no retajām salīdzinoši biežākā.
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa ozols Atrasta tikai uz dižkokiem, Latvijā 2 atradnes.
kalnu vijzobe Syntrichia montana lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem. Ļoti reta.
nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula ozols Uz slīpiem stumbriem, nokareniem zariem; pārsvarā Kurzemē. Reta, aizsargājama.
Laiela pūkcepurene Orthotrichum lyellii lapukoki Ļoti reta un aizsargājama, atrasta tikai Latvijas rietumdaļā.
plakanlapu porenīte Porella platyphylla lapukoki Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu. Aizsargājama.

 

 


Latvijā ir 6 vijzobju sugas, vairums retas un ļoti retas, arī tādas, kas meklējamas uz dižkokiem. Retā zaļganā vijzobe Syntrichia virescens (abi foto, kas atdalīti ar baltu līniju) pēc izmēriem ir trīs reizes mazāka nekā ļoti bieži sastopamā noras vijzobe Syntrichia ruralis (sarkanā rāmī). Zaļā rāmī
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa, kam raksturīgi vairķermenīši (tādi kā sīki zaļi krikumiņi) gar lapas vidusdzīslu. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis.


Nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Foto: Julita Kluša.


Plakanlapu porenīte Porella platyphylla. Jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti bieži sastopamo plakano skrāpīti Radula complanata (sarkanā rāmī). Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane.

Retas, aizsargājamas sēņu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus ozols Uz nokaltušiem zariem un stumbra atmirušās daļas. Reta, aizsargājama.
Košā zeltpore Hapalopilus croceus ozols Uz ļoti vecu koku stumbra. Aizsargājama, reta.
Parastā aknene Fistulina hepatica ozols, liepa Pie lielu koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Daivainā čemurene Grifola frondosa ozols Pie koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Zīdainā makstaine Volvariella bombycina lapu koki Aug koku dobumos vai krokās. Aizsargājama.

 

 


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus atgādina saplaisājušu mizu; tās virsmas krāsa biežāk ir balta, bēšīga, bet var būt arī sarkanīga līdz brūna. Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus aug uz ļoti vecu ozolu stumbriem. Aizsargājama un reta. Attēlā kopā ar veciem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša.


Parastā aknene Fistulina hepatica pēc izskata atgādina aknas. Foto: Julita Kluša.


Daivainā čemurene Grifola frondosa. Foto: Valda Ērmane.


Zīdainajai makstainei Volvariella bombycina raksturīga maksts, no kuras tā aug. Foto: Inga Grīnvalde, Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas dzīvnieku sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus osis, liepa, ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita ozols, liepa, goba u.c. lapukoki Uz atklātās vietās augošiem lieliem kokiem. Pieaudzis kukainis uz koku stumbriem novērots jūlija beigās un augusta sākumā. Rets, aizsargājams.
Marmora rožvabole Liocola lugubris lapukoki (platlapji) Kāpuri attīstās trūdošā koksnē vecu koku dobumos. Pieaugušu vaboli vērts meklēt saulainās dienās no jūnija vidus līdz septembrim uz tekošas sulas. Aizsargājama.
Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata priede Rets, aizsargājams. Dabā atpazīstams pēc raksturīga sveķojuma uz vecas priedes mizas.
Melnais stārķis Ciconia nigra Priedes, ozoli, retāk apses u.c. veci, lielu izmēru koki Ligzda parasti uz zara, nost no stumbra. Aizsargājams.
Ērgļi, citi lielie putni ligzdas veido lielos, augstos kokos Visi ērgļi ir aizsargājami.
Melnā dzilna Dryocopus martius dažādu sugu veci koki, kam 8 m augstumā diametrs ir vismaz 30 cm Augstu kokā kaļ dobumu ligzdošanai; vēlāk to apdzīvo citas sugas. Aizsargājama.
Sikspārņi pārsvarā lapukoki, reizēm priede Kā mītņu vietas kalpo dobumi, plaisas, atlupusi vai ļoti kreveļaina miza; dižkoki nozīmīgi arī kā barošanās vietas un orientieris klajā ainavā. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

 


Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus. Raksturīga plata augšdaļa. Foto: Julita Kluša.


No kreisās: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un marmora rožvabole Liocola lugubris. Foto: Julita Kluša.

Gada beigās plānots apkopot visu šī gada laikā veikto pētījumu rezultātus. Lai zinātu, kas veicis šādu pētījumu, lūgums līdz 2018. gada 1. decembrim uz e-pastu drk@dziedava.lv atsūtīt linku uz Dabasdati.lv reģistrētā dižkoka, kam veikts pētījums, novērojuma lapu. Interesanti būtu noskaidrot, vai un kā atšķiras novēroto sugu skaits uz kokiem klajumā un noēnotās vietās; vai sugu skaitu vairāk ietekmē koka izmērs vai forma (zarojums utml.); kuri koki izrādīsies sugām bagātākie? Cik varētu būt lielākais sugu skaits, kas vizuāli novērots uz viena koka? Kādas retas un aizsargājamas sugas izdosies atrast?

Dabas aizsardzības pārvalde dižkoku un potenciālo dižkoku atrašanās vietas apkopo Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, tajā apkopoto koku skaits tuvojas 9 tūkstošiem: ozols.daba.gov.lv

Neatkarīgu datubāzi jau vairāk nekā 20 gadus veido Dabas retumu krātuves aktīvisti. Tā ietver ne tikai pašreizējo DRK aktīvistu darba rezultātu, bet arī senākus datu apkopojumus, kas veikti Māra Laiviņa, Raimonda Cinovska, Gunta Eniņa vadībā, kā arī no Valsts ģeoloģijas, meteoroloģijas un vides aģentūras dižkoku datubāzes un dižkokiem nozīmīgākās literatūras tādējādi satur ziņas no 19. gs. beigām un aptver informāciju par 15500 kokiem. Līdzīga datubāze 9 gadus tiek veidota arī Dziedava.lv paspārnē, kas iespēju robežās tiek arī publiskota. Šobrīd publicēti dati par 5 tūkstošiem koku, no kuriem ar fotogrāfijām vairāk nekā 1100. Kamēr tiek meklēti līdzekļi un iespējas internetā publicēt visus DRK uzkrātos datus līdz ar apsekojumu vēsturi, izveidota mājaslapa, kurā publicēti pamatdati par visiem Dabas retumu krātuves un "Dziedava.lv" apsekotajiem kokiem līdz 2015. gadam: dziedava.lv/dizkoki/

Vēl nozīmīgs materiāls, kurā var smelties idejas dižkoku apzināšanai, ir rakstu sērija žurnālos "Latvijas Veģetācija", kur publicēti 15 Latvijas rajonu dendroloģisko stādījumu koku un krūmu pētījumu materiāli (1973-2004), minot arī dižāko koku stumbru diametrus. Visi minētie žurnāli lasāmi arī internetā, bet, lai būtu rakstos vieglāk orientēties, izveidota mājaslapa, kurā rajoni sadalīti pagastu un apstādījumu līmenī: dziedava.lv/daba/apstadijumi/.

Ja ir jautājumi vai precizējumi par uz dižkokiem sastopamām sugām, droši var rakstīt/jautāt komentāros. Paldies par palīdzību sugu atlasē Ansim Opmanim, Rolandam Moisejevam, Viesturam Vintulim.

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-06-01

Pēdējie novērojumi
Corvus corax - 2025-08-10 VitaS
Araneae sp. - 2025-08-10 VitaS
Palomena prasina - 2025-08-10 VitaS
Polygonia c-album - 2025-08-10 VitaS
Syrphidae sp. - 2025-08-02 Ivetta
Odonata sp. - 2025-08-02 Ivetta
Xerolenta obvia (syn. Helicella obvia) - 2025-08-11 ekologs
Nezināms
Ignotus
@ Pūcis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 11.augusts, 23:18

Ir žirafe, jā :)


Mo 11.augusts, 21:41

Vispār nebiju piefiksējis, bet, katrā vietā savādāk: a) Latvijasdaba.lv: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; b) Inaturalist: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; c) Wikipedia (pie zelta karūsas, atsauce uz RigaZoo, taču, lapai 404 kļūda, wikipedia kā avots gan pusnopietns): zelta karūsa - Carassius auratus; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; d) No enciklopēdiju sērijas "Latvijas Daba" 5. un 6. sējuma: zelta karūsa - Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; e) No Latvijas PSR mazās enciklopēdijas izveido putru - parastā karūsa - Carassius carassius; zelta karūsa - Carassius auratus auratus; sudrabkarūsa - Carassius auratus gibelio; f) LLKC izdotais plakāts "Latvijas zivis": Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; Kaut kā tā.


BI 11.augusts, 21:39

Šie un arī smilšu tārtiņš tur pat pa nakti gredzenoti.


Mari 11.augusts, 21:16

Pievienoju divus perīdija foto, ceru, ka tur redzama tā "žirafes āda" :)


IlzeP 11.augusts, 20:22

Carassius auratus ir latīniskais nosaukums sudrabkarūsai - vai domāta tā?


IlzeP 11.augusts, 19:54

Hmm, pie kuras sugas pagaidām paliekam - L. birnbaumii?


Mo 11.augusts, 19:16

Te prasās pievienot zelta karūsu (Carassius auratus).


dziedava 11.augusts, 19:09

Diderma cinereum teorētiski Latvijā skaitās zināma suga, bet tā ir noteikta pagājušā gadsimtā un paraugs nav saglabājies. Pēc apraksta spriežot, ir aizdomas, ka tā noteikta nepareizi. Šis un Marinas novērojumus katrā ziņā šķiet tuvāk sugas aprakstam, turklāt dažādos noteicējos apraksti atšķiras, un, kopāņemtiem, šiem aprakstiem abi novērojumi atbilst. Nebūtu brīnums, ka zem "Diderma cinereum" patiesībā slēpjas sugu grupa, kas vēl zinātnē nav izpētīta, jo šī suga pasaulē skaitās reta un attiecīgi vispār nav daudz pētīta. Līdz ar to abiem novērojumiem šobrīd piešķiru šīs sugas nosaukumu. Ja zinātnē kkas būs vairāk izpētīts un būs lielāka skaidrība, tad jau varēs nosaukumu mainīt. Paraugs tiks saglabāts.


dziedava 11.augusts, 18:53

Diderma cinereum šobrīd ir ticamākā versija no zināmā. Ne mazāk ticami, ka šī parauga suga zinātnē vēl nav aprakstīta, tāpēc paraugu vajadzētu saglabāt.


Bekuvecis 11.augusts, 17:21

P.S. Nupat tikai pamanīju, ka novērojuma piezīmēs teikts "īstā krāsa bija maigi citrondzeltena". Nu tad varbūt ir ar' Leucocoprinus birnbaumii... Centīšos būt uzmanīgāks!


Bekuvecis 11.augusts, 17:17

Protams, uz vietas krāsa, kātiņa detaļas u.c. redzamas labāk nekā fotogrāfijās. Taču, skatoties uz šīm bildēm, man kaut kā "nevelk" uz Leucocoprinus birnbaumii (kura Latvijā ir atrasta nu jau nezcik reizes). Tā ka tiešām derētu aizgādāt uz Dabas muzeju. Vai var uzskatīt par sugu Latvijā? Leucocoprinus birnbaumii figurē pērnajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā (14.lpp.)...


mufunja 11.augusts, 13:33

Paldies Arturs


mufunja 11.augusts, 13:32

Paldies Baiba


dziedava 11.augusts, 10:27

No zināmajām pēc sporu izmēra tiešām visdrīzāk sūnu, kaut priekš tās arī par lielu. Drošībai vajadzētu galviņas perīdija mikroskopiju, jāredz, ka tas ir plankumains kā žirafes āda.


dziedava 11.augusts, 10:22

Varbūt izskatās pelēcīgs, jo cauri baltajam apvalkam arvien vairāk caurredzās tumšā, nobriedusī sporu masa, bet ar nosaukumu "pelēcīgais" ragansviests neaugs mežā, tas aug uz komposta, kūtsmēsliem utml., drīzāk cilvēku māju tuvumā.


Mari 11.augusts, 09:48

Melno kājiņu neatradu, augļķermeņi izveidojušies sūnas lapu galos. Sporas 13-14 mkm, dažas arī 15 mkm.


kamene 11.augusts, 09:29

Apskatīju internetā pieejamās bildes. Pēc krāsas krietni līdzīgākas ir Leucocoprinus birnbaumii, kas jau vairākas reizes ir atrasta puķupodos Latvijā.


kamene 11.augusts, 09:01

Sēnītes ieraudzījām kāpņu telpas puķu podā ar juku. Augsne nākusi no nezin kurienes. Vai tad to var uzskatīt par sugu Latvijā, ja ir tikai telpās un puķupodā? Sēnītes izskatījās kā mākslīgas, dabā tādā krāsā neesmu redzējusi, tāpēc pārbaudīju, vai īsta un nobildēju.


StarFlare 11.augusts, 01:16

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla


megemege 10.augusts, 23:51

Kāpēc mans novērojums ir pie šī Kārļa Raudziņa? :/


bišudzenis 10.augusts, 23:21

Kā novērojumam palīdz pievienotā bilde?


ekologs 10.augusts, 23:06

Ou, jā! Segspārni!!! Paldies, Uģi! :)


VijaS 10.augusts, 21:32

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 10.augusts, 21:28

Paldies,Marek!


adata 10.augusts, 20:25

Tikai attīstībā līdz sporām nav tikusi. Mēdz apkaltst un apstāties attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:24

Visticamāk jā, taču ceru tuvākajās dienās pārbaudīt attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:22

Šis manuprāt ir viens no tiem pagaidām nesaprotamajiem ragansviestiem, kas visādi citādi izskatās kā baltais, bet kam apakšslānī parādās dzeltenais tonis. Un kurus mēs vēl pagaidām neesam izdomājuši, zem kā "pabāzt".. Jā, otrajā bildē var redzēt to dzelteno apakšējo plēvi, kuru izķidāju, skatoties, kādā krāsā ir iekšas.


adata 10.augusts, 20:15

Minu, ka rūsganais. Ir manāmi rūsgani pleķi.


adata 10.augusts, 20:10

Vija, vai tik nebūs rūsganais, jo dzeltenais tonis ir klāt. Otrajā bildē kreisajā lejas stūrī var labi redzēt.


dziedava 10.augusts, 18:28

Bez mikroskopēšanas līdz sugai grūti. Sūnu cukurītei ir melna kājiņa. Te ir?


Divpēdis 10.augusts, 15:04

Paldies pat noteikšanu, Uģi!


Karliina 10.augusts, 14:53

novērošanas kameras video: https://youtu.be/x34fJhrGXuo


megemege 10.augusts, 12:54

Paldies, Ansi!:)


dziedava 10.augusts, 12:01

Tādu vajadzētu ievākt, nobriedināt un mikroskopēt. Vēl par jaunu, lai noteiktu.


W 10.augusts, 09:21

Paldies, Uģi!


Siona 10.augusts, 08:19

Oki, paldies! :)


ekologs 09.augusts, 23:57

Liepājas pludmale pilna ar izskalotām aļģēm (Slidenā furcelārija Furcellaria lumbricalis) u.c. Līdzās aļģēm var novērot izskalotus dubļu krabjus (Rhithropanopeus harrisii), ar kuriem barojas dažādi putni :)


dziedava 09.augusts, 23:07

Nu ar to jau var mēģināt ko iesākt. :) Vari skatīt Ļeontjeva publikācijas un skatīt, vai ir kas līdzīgs. :)) Man pašai šobrīd nebūs tam laika, vilkpienaines atliktas tālākā plauktiņām, lai arī dažām ir virsma sabildēta. Tās tad vēlāk kopā visas skatīšu. Šobrīd mežonīgi daudz svaigu vākumu, ar tiem vispirms jātiek galā, lai var kaut mazliet atbrīvot uz galda kaut stūrīti brīvas vietas :/


ekologs 09.augusts, 22:53

Paldies, Uģi! Skatījos tā ar aizdomām:)


Siona 09.augusts, 21:18

Es ļoti centos, bet es īsti nezinu, vai tas ir tas, ko Tu gribēji redzēt :D


Siona 09.augusts, 20:51

Tuvplāna bildi pievienoju, mazākās bija maziņas - līdz 0,5cm diametrā, bet bija arī mazliet lielāki eksemplāri. :) Jaunu neredzēju, tikai šādā paskatā.. Tagad pamēģināšu to virsmu pamikroskopēt.


ekologs 09.augusts, 17:48

Uģi, Marek, jūsuprāt, kurš?


dziedava 09.augusts, 16:02

Sporas visām vienādas. Mikroskopā pirmkārt jāskata virsmas raksts - apkārtējo perīdiju vajag mikroskopēt un arī vnk tuvplānā nobildēt. Virsma ir pati svarīgākā plus gļotsēnes diametrs un krāsa jaunai un nobriedušai. Un tad vēl sporu izmērs var noderēt, ja to ļoti precīzi samēra, jo izmēri ir tuvi, nianses svarīgas. Sporu raksts visām vienāds, tam noteikšanā nav nozīmes.


Siona 09.augusts, 15:34

Pievienoju vilkpienaines sporu bildes, varbūt tās kaut kā līdz :)


ekologs 09.augusts, 11:39

Apsveicu, Marek! :)


IlzeP 09.augusts, 11:36

Pazīme "D" izmantojma ligzdošanas sezonā.


nekovārnis 09.augusts, 08:54

O, paldies Dagmāra! :)


Bekuvecis 08.augusts, 21:55

Leucocoprinus cretaceus, eksotiska svešzemniece. Šķiet, pirmo reizi Latvijā. Tāpēc nebūtu par skādi piespēlēt paraudziņu Dabas muzejam, resp., Initai D.


Ziemelmeita 08.augusts, 21:08

Paldies par labojumiem!


Siona 08.augusts, 20:56

Paldies! :)


Eggy 08.augusts, 18:26

Šeit mēģināšu atbraukt vēl kādu dienu. Skaits varētu būt arī lielāks. Lēkāja pa zariem.


Eggy 08.augusts, 18:23

Ātrumā nepareizo uzspiedu,kad reģistrēju.


meža_meita 08.augusts, 16:54

Super, apsveicu! Paldies, ka uzreiz piedomā par nosaukumu latviešu valodā, tas ir ļoti svarīgi.


adata 08.augusts, 16:09

Jā! Tieši tik zaļgana ir zaļganā pumpurīte!


Siona 08.augusts, 15:27

Pievienoju, kā gļotsēne izskatās šodien! :) Gana zaļgana, ne?


IlzeP 08.augusts, 14:58

Ķeksīša nebija. Man sanāca!


IlzeP 08.augusts, 14:55

Griezēm ir arī visādi atkārtotie perējumi, piemēram, ja kaut kur sapļauj ligzdu, pārceļas un mēģina atkal.


Ziemelmeita 08.augusts, 11:33

Paldies,Amanda!


Ragaste 08.augusts, 11:28

Somu kolēgi/eksperti apstiprināja, ka tā ir Merodon moenium. Zo, tā skaitās jauna suga Latvijas sarakstā. =]


Mežirbe777 08.augusts, 11:24

Ilzei - šis novērojums ticis atzīmēts kā "interesants", tomēr galvenās lapas kreisajā stūrī neparādās un paša novērojuma aprakstā arī nē.


Ragaste 08.augusts, 11:15

Paldies! Es jebkurā gadījumā esmu loti priecīga uzzināt, kas ir tas, ko atradu.


Toms Čakars 08.augusts, 11:00

Paldies!


ekologs 08.augusts, 10:09

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


Amanda 08.augusts, 10:04

Peļu klijāns


Ziemelmeita 08.augusts, 07:49

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 08.augusts, 07:48

Paldies,Ansi!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Jā!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Augļķermeni pārgriezušas un apskatījušas arī iekšieni, lietuviešu mikoloģe Reda Iršenaite kopā mūsu Diānu Meieri secinājušas, ka tā tomēr ir cita baltzobju suga - melnā. (Tas nekas, ka bildē tāda neizskatās: jaunībā šīs sugas sēnes mēdz būs stipri gaišas, ne tuvu ne melnas.)


VijaS 08.augusts, 00:15

Recekļainā hipokreja?


angel 07.augusts, 23:02

Liels paldies par visiem dienastauriņu precizējumiem un ka neapnīk labot!


marsancija 07.augusts, 22:57

Maskēšanās eksperte :)


zane_ernstreite 07.augusts, 21:06

Jā, Iveta, priedes celms. Svaiga cirsma.


adata 07.augusts, 20:55

Varētu būt saplacinātā kūlīte, ja aug uz priedes celma, pavisam ticami.


zane_ernstreite 07.augusts, 20:20

Interesēja, kas no vakardien ieraudzītās plazmodija čupiņas attīstīsies. Pievienoju šodiena bildi.


CerambyX 07.augusts, 12:41

Paldies par papildus foto - jā, var apstiprināt, ka ir parastais zilenītis :)


NikaMeduza 07.augusts, 11:43

Paldies par labojumu! Pievienoju arī attēlu ar spārnu apakšpusi :)


Eggy 07.augusts, 11:40

Pievienoju 2 papildus attēlus. Ģimenīte turpina uzturēties migas tuvumā un pārvietojas pa teritoriju, regulāri tiek izdzerts piedāvātais ūdens.


Lemmus 07.augusts, 11:18

Paldies,Vija! :)


zane_ernstreite 07.augusts, 10:46

Stulba paviršības kļūda... Paldies par labojumu!


zane_ernstreite 07.augusts, 10:45

Ar tiem sienāžiem un siseņiem vispār grūti. Paldies par ieteikumu!


CerambyX 07.augusts, 09:57

Varbūt labāk kā Chorthippus sp., tur arī citas līdzīgas sugas. Pēc foto var būt grūti ar kaut cik vērā ņemamu pārliecību noteikt.


zane_ernstreite 07.augusts, 07:33

Jā, segspārnu gludums... Paldies!


zane_ernstreite 07.augusts, 07:32

Paldies, Uģi, par detalizēto skaidrojumu! Paskatījos taurini.lv bildes un salīdzinājumā šķietami esmu uztvērusi pazīmi.


Vīksna 07.augusts, 00:46

Paldies !


CerambyX 07.augusts, 00:19

Otrajā attēlā - Pheosia tremula


CerambyX 07.augusts, 00:09

Drīzāk Lygus gemellatus. Tāda gluda izskatās


CerambyX 07.augusts, 00:07

Krāsa mainīga - gludi segspārni :)


CerambyX 07.augusts, 00:04

Šajā rakursā ūsu krāsu nevar redzēt, bet ir saskatāmas tumšā svītriņa priekšspārna pamatnē (tādas tikai tēviņiem), kas melnūsainajam sadalīta divās daļās (viena garāka strīpiņa, otra īsāka), bet brūndzeltenajam ir viena gara mazliet izlocīta svītriņa.


CerambyX 07.augusts, 00:01

Otrajā foto Choerades sp.


CerambyX 06.augusts, 23:54

Noteikti ne drudzeņu zilenītis - visticamāk parastais zilenītis (Polyommatus icarus). Drošai noteikšanai jāredz spārnu apakšpuse.


Ziemelmeita 06.augusts, 23:17

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:22

Beidzot viens melnūsainais, kaut noteikšanas pazīmes tā arī īsti nesaprotu... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:21

Nešķita tik zils... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:20

Paldies par paskaidrojumu!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:19

Skaidrs! Paldies, ir bijusi maza saskarsme ar šīm


guta7 06.augusts, 21:33

Paldies, Uģi, par kļūdas labojumu!


CerambyX 06.augusts, 21:03

Zilgani laukumiņi uz pakaļspārna, kāda cita suga.


Mo 06.augusts, 20:59

cerams, ka pareizi


adata 06.augusts, 20:07

Šis plazmodijs vēl diezgan jauns, būtu jāvēro kā formēsies, vairāk izskatās pēc zaļganās pumpurītes, varbūt ragansviests, kas saplūstu lielākā pikā un būtu pārslaināks pēc skata.


adata 06.augusts, 19:59

Šī noteikti ir gļotsēne, tik nezinu, varbūt kāds ragansviestiņš vai kas cits.


Ziemelmeita 06.augusts, 18:55

Paldies,Vija,iespējams ka padzīvojis baltais. Tādi tur bija vairākās vietās.


VijaS 06.augusts, 18:46

Varētu būt padilis baltais, man liekas, pelēcīgajam vajadzētāku grubuļaināku virsmu.


zane_ernstreite 06.augusts, 18:42

Paldies, Vija, par domu gājiena apstiprinājumu!


VijaS 06.augusts, 18:37

Tā vajadzētu būt :)


VijaS 06.augusts, 18:36

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


Mežirbe777 06.augusts, 16:48

Paldies, Ilze! Apakšgrupa priekš ģints Lecidea pašlaik nepastāv. Visi Igaunijas novērojumi noteikti nonāks arī PlutoF un Elurikkus, par to nav šaubu.


Mežirbe777 06.augusts, 16:44

Paldies, Ilze!


ivars 06.augusts, 14:59

Jā, zivjērglis.


IlzeP 06.augusts, 13:37

Sugu sarakstā varētu ielikt (zem kuras apakšgrupas?), taču jaunajā portālā dabasdati.ornitho.lv novērojumi ārpus Latvijas neparādīsies. Jāpadomā, vai ir kāda iespēja ieziņot kaut kur citur.


IlzeP 06.augusts, 13:30

Ieliku sarakstā, vismaz pagaidām ierakstīju arī Raivo ierosināto latvisko nosaukumu. Komentāra tekstu pārkopēšu uz piezīmēm, lai parādās datu atlasēs.


ekologs 06.augusts, 13:03

Iespējams Allacma fusca.


W 06.augusts, 12:25

Paldies, Uldi!


Mežirbe777 05.augusts, 22:53

Suga noteikta kā Lecidea tesselata pēc nogādātā parauga (det. A.Suija). Nav DD sugu sarakstā. Pēc Elurikkus datiem EE ir 17 atradnes un pēc IUCN kritērijiem novērtēta kā NT. Pēc pieejamās info, pie mums LV nemaz nav atrasta.


dziedava 05.augusts, 21:57

Pirmais dzīvais pilsētas [Rīgas] koks ar gļotsēnēm šajā sezonā. Pēc kopskata cerēju uz B.versicolor, ko fiksi mikroskopijā apstiprināšu, bet sporas rāda galīgi nepazīstamu ainu. Nāksies pievērsties vēlāk pēc kārtējās ekspedīcijas..


pustumsa 05.augusts, 20:11

Noteicējs arī tā saka


Mežirbe777 05.augusts, 20:00

Mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies :) Šī ir Abrothallus peyritschii (Stein) I. Kotte. Apstiprināja Ave Suija mikroskopējot nogādāto paraugu, un tas tika deponēts TU herbārijā. Pēc R.Kaupužas dotās informācijas - Jauna, iepriekš nereģistrēta lihenofīlo sēņu suga Latvijai :) DD sugu sarakstā nav. Sugas zinātniskais nosaukums veltīts par godu Austriešu Botāniķim, Mikologam un ārstam Johann Joseph Peyritsch (1835–1889) , tādēļ sugas latviskais nosaukums, fonētiski pareizi pārveidojot uzvārdu varētu skanēt kā Peiriča melnpunktīte, jo Abrothallus ģintij jau ir ticis dots nosaukums - Melnpunktītes.


a.b 05.augusts, 19:47

Gredzenošanas datums: 22.05.2025, Bišumuiža (Latvijas Gredzenošanas centra info.).


a.b 05.augusts, 19:34

Uz vietas likās, ka niedru lija lidinās. Peļu klijāns ? Bet seja savādākā nedaudz it kā.


dziedava 05.augusts, 08:53

Tai dobē arī kāds mitrinātājs papildus tika pielikts? Jo dobe pati par sevi var arī nebūt gana mitra. Marinai gan arī no plazmodija neko sagaidīt neizdevās. Tas, ko izdevās noteikt, bija pats jau izaudzis.


adata 05.augusts, 07:42

Būs nokarenā pumpursmilga.


VijaS 04.augusts, 22:16

Jā, tieši par to iedomājos. Plazmodijam gan laikam nepatika, ka es pusdienu to zara gabalu staipu līdzi, stīdziņas palika tumšas un maliņas sarāvās un aizrāpoja, pēdējā bildē redzamā daļa laikam palīda kaut kur zem mizas - svētdien zars līdz mājupbraukšanai nostāvēja zālē dobē, lai būtu mitrums, bet varbūt ar to bija par maz. Šovakar apskatīju - nekas svaigs vēl nerāpo.


dziedava 04.augusts, 22:05

Šis izskatās pēc tā Marinas brīnuma - vilkomlangejas plazmodija..


dziedava 04.augusts, 21:29

Šobrīd šī sugu grupa zinātnē vēl nav sadalīta atsevišķās sugās, tāpēc noteikšanai pietiek ar to, kas ir. Bet vispār mikroskopijā būtu jāskatās ne tik daudz sporas, bet kapilīcija pavedienus, to rakstu, kā arī kausiņa rakstu mikroskopijā - to, ko jau tagad jāskatās sarkanajām un dzeltenajām sprodzītēm.


dziedava 04.augusts, 21:25

Mainīs krāsu uz zaļganu, tātad zaļganā pumpurīte. Un tāpēc drīkst arī nemikroskopēt ;))


Siona 04.augusts, 20:26

Šo es mazlietiņ paņēmu uz mājām līdzi, tagad jāgaida, kad mainīs krāsu un tad jāmikroskopē, ja? :)


Vīksna 04.augusts, 19:34

Kastaņbrūnā kātiņpiepe, Polyporus badius.


angel 04.augusts, 18:55

paldies!


VijaS 04.augusts, 18:49

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


čūskis 04.augusts, 18:26

Izskatās pēc Ķīnas cimdiņkrabja (Eriocheir sinensis).


VitaP. 04.augusts, 12:00

Labiņi, paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 10:51

Ineta, tā nebūs taksonomiski korekti: receklenes jeb Tremella ir bazīdijsēnes, bet Ascotremella - askusēnes. Askureceklene? Neizklausās īsti daiļskanīgi... Vēl jādomā!


kamene 04.augusts, 10:49

Paldies, Uģi!


kamene 04.augusts, 10:48

Paldies, Vija un Iveta!


guta7 04.augusts, 09:15

Man arī likās, ka ir kas cits, bet arī otrs foto ir ne visai, jo fotografēts pa gabalu un tumšos apstākļos. Tumšais zīmējums šķita atšķirīgs no četrjoslu koksngrauža.


guta7 04.augusts, 09:11

Paldies, Edgar, par skaidrojamu! Ļoti noderīgi!


nekovārnis 04.augusts, 08:27

Šis man vairāk pēc Rutpela maculata izskatās. Derētu kādu tuvāku foto, te īsti krāsas/toņus neredz.


Bekuvecis 04.augusts, 08:16

Šī ir neīstās bērzubekas gaišā forma. Sastopama daudz retāk neka parastā (tumšākā) un vairākumā aprakstu ignorēta. Ir novērota arī Latvijā, turklāt atkārtoti un vienā atradnē ar parastajām (sk. http://www.senes.lv/species/leccinum_pseudoscabrum.htm).


guta7 04.augusts, 07:50

Turpat auga arī neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum, taču šai pilnīgi cita krāsa. Leccinum pseudoscabrum nevarēju pietiekoši labi nofotografēt, jo bija ļoti tumšs.


guta7 04.augusts, 07:46

Paldies, Edgar, par labojumu!


Amanda 04.augusts, 07:14

Vidējais dzenis


Amanda 04.augusts, 07:12

Varbūt dārza ķauķis


VitaS 04.augusts, 01:08

Sīkziedu sprigane


marsancija 04.augusts, 00:48

Paldies, Julita, par komentāru! Es arī nebiju līdz galam pārliecināta, vai tā vispār ir gļotsēne, bet par sēni nosaukt šos veidojumu arī kaut kā nespēju :)


dziedava 04.augusts, 00:17

Tā ir sēne. Uz tausti gumijaina, neizšķīst, neizjūk taustot.


InŠu 03.augusts, 23:47

Dižskābaržu receklene


dziedava 03.augusts, 22:58

Paldies, Uģi!


CerambyX 03.augusts, 22:53

Man šķiet, ka attēlos nevar gluži saskatīt pietiekami daudz detaļu, lai precīzi noteiktu sugu (no divām biežākajām Chrysura sugām - hirsuta un radians ir visai līdzīgas). Noapaļots vēdera gals ir arī, piemēram, Pseudospinolia neglecta (bet jāredz tuvāk spārnu dzīslojums, lai atšķirtu no Chrysura).


Ziemelmeita 03.augusts, 22:34

Paldies,Julita! Paraugs ir, ceru ka nobriedīs līdz sporām, mēģināšu mikroskopēt.


dziedava 03.augusts, 22:13

Man gan šķiet, ka tai jābūt Brauna, bet vislabāk to būtu mikroskopiski pārbaudīt, jo tomēr pasaulē reta, grūti saprast, kā mums tā sogad superbieža


dziedava 03.augusts, 22:07

Fantastiski. Šogad jūlijā atklāju jaunu sugu Baltijā, un tagad viņa jau pa visu Latviju…


Ziemelmeita 03.augusts, 21:16

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā aizvērtā kastītē. Tumšas bumbińas ar dzeltenīgiem raibumińiem.


angel 03.augusts, 20:04

Paldies!


Amanda 03.augusts, 20:02

Cekulpīle


Amanda 03.augusts, 20:01

Brūnkakļi


Ziemelmeita 03.augusts, 19:17

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā slēgtā kastītē.


Kiwi 03.augusts, 18:10

Paldies, Marek!


Amanda 03.augusts, 17:24

Sloka


Amanda 03.augusts, 17:19

Lauku piekūns


roosaluristaja 03.augusts, 11:13

L.pseudoscabrum?


roosaluristaja 03.augusts, 11:00

Varbūt C.limonius


nekovārnis 03.augusts, 09:39

Jā, deviņplankumu.


Vīksna 03.augusts, 09:11

Paldies !


ekologs 03.augusts, 08:20

Paldies, Marek!


Mari 03.augusts, 08:00

Varbūt Deviņplankumu krāšņvabole?


Mari 03.augusts, 07:50

1. foto dabā, pārējie - no paraudziņa.


adata 03.augusts, 07:44

Šī visticamāk sēne, neatminos nosaukumu, bet saistīts ar taukaini.


nekovārnis 03.augusts, 07:38

Izskatās ka Stenurella melanura tēviņš


ekologs 02.augusts, 23:32

Manuprāt, Zirneklis (Hyptiotes paradoxus).


Kiwi 02.augusts, 17:19

Atvainojos, par sugu noteikšanu! :)


Kiwi 02.augusts, 17:19

Paldies, Uģi, par suhu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:18

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:16

Diemžēl foto nav, diezgan tuvu bija, binoklī pētīju, bet izskatot noteicējā tilbītes, paliku pie šīs. Izteikta gaišā svītra virs acs.


Bekuvecis 02.augusts, 14:00

Visdrīzāk trauslā vālene (Clavaria fragilis), bet bez garantijas.


Bekuvecis 02.augusts, 13:54

Abs. pārliecības gan nav: trūkst skaidrs apakšpuses foto.


Amanda 02.augusts, 11:27

Jūras ērgļi


Amanda 02.augusts, 11:27

Peļu klijāns


dziedava 02.augusts, 10:28

Vēl kaut kur minēta pazīme - viļņains kapilīcijs. To te nemāku novērtēt.


dziedava 02.augusts, 10:26

Palasīju Diderma cinereum aprakstus dažādos noteicējos. Apraksti arī dažādi :D Augļķermeņu izmērs minēts 0,3-0,5 mm / 0,3-0,7 mm / līdz 1 mm Sporas 8-11 mkm vai 9-11 mkm, parasti ar tumšāku kārpu grupēm, bet Neubertam - bez. Kapilīcijs parasti minēts tumšs, ar tumšu vidu un galos bāls. Bet Nannengas monogrāfijā ir iekļauts arī variants, ka viss kapilīcijs bāls. Vārdsakot, ir aizdomas, ka tā varētu būt sugu grupa, kurā katrs interpretē pa savam atbilstoši pieejamiem paraugiem. Pa visiem aprakstiem kopā ņemtiem mums arī sanāk D.cinereum :)


ekologs 02.augusts, 09:43

Platā airvabole tā nebūs. Platā airvabole, kā jau nosaukums liecina, ir izmēros iespaidīgāka, platāka un, priekškrūšu vairoga krāsojums ir savādāks. Manuprāt, tā ir Airvabole (Dytiscus dimidiatus), bet arī te ir jāredz vēderpuse.


Bekuvecis 02.augusts, 09:35

Griezumā nav X. bubalinus raksturīgo pazīmju.


Ansis 01.augusts, 22:57

Paldies, Julita!


guta7 01.augusts, 22:17

Paldies, Julita!


dziedava 01.augusts, 21:45

Drīzāk jau lākturītes. Bet uz lapkoka tās ir retāk (nav neiespējami)


guta7 01.augusts, 21:43

Paldies, Iveta, izlabošu!


adata 01.augusts, 21:33

Šis būs tumšais kailgliemezis. Mantija vienkrāsaina un pēdai gaiša svītra pa vidu.


a.b 01.augusts, 21:21

Paldies, izlabosim. Vismaz sugu uzminēju.


IlzeP 01.augusts, 20:47

Vajadzētu novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


dziedava 01.augusts, 20:45

Minējums. Ja ir ievākta, tad vajadzētu nobildēt nobriedušu, kādā krāsā galviņa un kāds rakstiņš uz tās.


dziedava 01.augusts, 20:40

Apelsīnu pumpurīte?


dziedava 01.augusts, 20:24

Physarum conglomeratum?


dziedava 01.augusts, 20:22

P.murinum vai P.globuliferum. Kājiņa izskatās drīzāk dzeltena, tāpēc drīzāk P.murinum, jo P.globuliferum kaļķis ir balts. Ja mikroskopijā kapilīcija mezgli ir dzeltenīgi, tad droši var mainīt uz P.murinum


ekologs 01.augusts, 20:18

Pelēkā dakšaste (Cerura vinula).


dziedava 01.augusts, 20:13

Minējums, bet galviņas izskatās plakanas, ar iespējamu ieliekumu augšpusē, vietām saaugušas, plus substrāts - D.clavus ir laba hipotēze


BI 01.augusts, 19:58

Ups! Bildē skaidri redzams DT6057 !!!


ekologs 01.augusts, 18:19

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


ekologs 01.augusts, 18:12

Priežu celmu rudais koksngrauzis (Arhopalus rusticus).


dziedava 01.augusts, 17:56

Kāpēc nebij nomainīta suga? Sporas šķiet palielas? Foto apskatīt nav, bet pēc apraksta ir ok un izskats, krāsa arī atbilst P.virescens


dziedava 01.augusts, 17:23

Ievākta un mikroskopēta nav?


dziedava 01.augusts, 13:10

Vismaz kāds mierinājums, ka dabā nepamanīji :D, jo es viņu tā arī neesmu redzējusi.


čūskis 01.augusts, 12:58

Te novērojuma punkts būs ieslīdējis ezerā...


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts