Aktīvie lietotāji: 145 Šodien ievadītie novērojumi: 121 Kopējais novērojumu skaits: 608424
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim sugas uz dižkokiem!
Pievienots 2018-06-07 18:26:28

2018. gadā Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni izvēlējies dižkoku, tāpēc Dziedava.lv sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi un portālu Dabasdati.lv radās ideja – mēs kopīgi varētu veikt, šķiet, vēl nebijušu pētījumu – saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Pirms ķerties pie pētījuma veikšanas instrukcijas, vispirms īss ieskats par dižkokiem kopumā.

Latvijā ar likumu noteikti dižkoka kritēriji gan pēc apkārtmēra, gan garuma fiksētam koku sugu sarakstam. Koks ir dižkoks, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem. Vairums dižkoku interesentu pievēršas apkārtmēra mērīšanai, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Precīzai augstuma mērīšanai būtu vajadzīga dārga tehnika vai rāpšanās koka galotnē. Arī šajā pētījumā pievērsīsimies dižkokiem pēc apkārtmēra. Zemāk ieskats biežāk mērīto dižkoku sugu sarakstā līdz ar lielākajiem to pārstāvjiem.

Latvijā lielākie dižkoki pēc apkārtmēra; katras sugas dižākais

Koka sugaDižkoka kritērijs pēc apkārtmēra (m)Dižkoku % no visu sugu dižkokiem *LV lielākais sugas dižkoksLielākā dižkoka apkārtmērs
(mērīšanas gads)
parastais ozols
Quercus robur

4

40%

Kaives ozols

10,52 m (2016.)

baltais vītols
Salix alba

4,5

3%

Dzenīšu vītols

9,30 m (2017.)

parastā liepa
Tilia cordata

3,5

12%

Sasmakas Elku liepa

8,63 m (2013.)

parastā vīksna
Ulmus laevis

4

3%

Ķeiru lielā vīksna

7,32 m (2017.)

parastā kļava
Acer platanoides

3,5

2,5%

Rūtiņu kļava

6,35 m (2016.)

parastā goba
Ulmus glabra

4

0,3%

Istras goba

6,22 m (2015.)

parastais osis
Fraxinus excelsior

3,5

3%

Zilēnu osis

6,10 m (2013.)

parastā zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum

3

2%

Reņķa dārza 1. zirgkastaņa

5,45 m (2018.)

parastā egle
Picea abies

3

1,2%

Alciema egle

4,66 m (2018.)

parastā priede
Pinus sylvestris

2,5

15%

Aļļu priede

4,47 m (2016.)

parastā apse
Populus tremula

3

0,1%

Kadāja apse

4,15 m (2015.)

āra bērzs
Betula pendula

3

1,3%

Andrejsātu bērzs

3,90 m (2012.)

parastais kadiķis
Juniperus communis

0,8

1,3%

Rietekļa kadiķis

3,14 m (2016.)

* - izmantoti atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" (DRK) un Dziedava.lv koku apsekojumu dati

 

Kā veikt pētījumu?

Izvēlies kādu dižkoku, kuram varēsi veltīt pietiekami ilgu laiku, lai sameklētu un nofotografētu iespējami daudzas sugas. Ideāli, ja kokam var veltīt vairākas dienas, jo sugu uzskaitē derēs visas 2018. gadā līdz 1. decembrim uz koka ievērotās sugas. Vērtīgs gan būs arī vienreizējs apmeklējums, jo liela daļa sugu sūnas, ķērpji savu atrašanos uz koka gada griezumā nemaina.

Kad koks izvēlēts:

• tas līdz ar foto jāreģistrē portālā Dabasdati.lv, izvēloties statusu dižkoks;

• tā kā pēc tam būs Dabasdatos jāreģistrē arī visas uz šī dižkoka atrastās sugas, tad ērtākai datu apkopošanai, piezīmēs norādi vai, atliekot dižkoka vietu kartē, vietas nosaukumā ietver dižkoka vārdu vai jau zināmu, vai paša izdomātu;

• piezīmēs norādi koka apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam un augstumu, kādā koks mērīts;

• fotogrāfijā(-s) jābūt redzamam vai piezīmēs pierakstītam, kādos apstākļos koks aug klajumā, mežā, koku pudurī; cik noēnots, kā arī aptuveni kādā augstumā dalās starās.

Ja izvēlētais koks būs zināms, Dabas retumu krātuves eksperti sniegs informāciju par tā iepriekšējiem mērījumiem.


Ja koki nekad nav pētīti, pirmajā brīdī var apjukt
kas no redzamā ir pats koks, kas cita suga, vai vispār tur kas aug? Košāk zaļās, arī zaļbrūnās, mīkstākās, maigākās ir sūnas (1). Ķērpji ar izteiktu laponi ir asāki, reizēm klājeniski (2), reizēm kā pušķīši (3), nereti pelēcīgi, kaut mitrumā daži arī kļūst zaļi. Tiem var būt bļodveidīgi augļķermeņi jeb apotēciji (4). Ķērpji var būt dažādās, arī košās krāsās, bet reizēm pēc izskata atgādina miltus vai krāsu (5). Vislabāk pētīt ar lupu vai caur foto makro režīmā, tad var izdoties saskatīt arī sīkus ķērpīšus, kas atgādina nagliņas (6). Foto: Julita Kluša.

Pētījumam der gan tās sugas, kas ir koka pastāvīgie iedzīvotāji (sūnas, ķērpji, augi, sēnes, kukaiņi, apdzīvotas ligzdas putni u.c.), gan ciemiņi - īslaicīgi uzlaidies tauriņš, spāre, putns u.tml. Der arī koku apdzīvojošo sugu apdzīvotāji, piem., uz dižkoka augošu sēni ēdošie kāpuri, jo arī pakārtotās sugas dzīvotni nodrošinājis dižkoks. Skaita tikai dzīvās sugas, bet beigtos, t.sk., kāda iedzīvotāja barību vai barības atliekas, neskaita, izņemot gadījumus, kad plānotajai barībai izdevies izbēgt dzīvai, līdz ar to koks kaut vai īslaicīgi tapis par šīs sugas dzīvotni.


Šajā gadījumā vītols ir dzīvotne ne vien piepēm, bet arī ar piepēm barojošamies piepju melnuļiem, jo, ja nebūtu koka, uz kura augt piepei, nebūtu arī šo vaboļu. Foto: Julita Kluša.

Sugai jāatrodas uz dižkoka dzīvām vai atmirušām virszemes daļām uz stumbra, zariem, virszemes saknēm. Neskaitās sugas, kas aug vai uzturas blakus, tiešā veidā neizmantojot koku kā savu dzīvotni, piem., pienenes starp koka saknēm. Meklējot sugas, jācenšas tās nebojāt un netraucēt nelīst apdzīvotā ligzdā, kāpurus meklēt, nebojājot dzīvotni un pēc foto noliekot atpakaļ.

Reģistrējot uz dižkoka atrastu sugu:

Vietu, ja iespējams, vēlams izvēlēties no "Iepriekš saglabātas vietas" to pašu, kas bija izveidota reģistrētajam dižkokam. Piezīmēs jānorāda, ka suga ir konkrētajam dižkokam, minot arī vārdu, ar kādu koks Dabasdatos reģistrēts (ja tas nav redzams jau vietas nosaukumā).

• Obligāti jāpievieno fotogrāfiju(-as), kur suga labi saskatāma. Fotografējot sūnas, ķērpjus vai sēnes, jāņem vērā, ka nederēs tikai foto pa gabalu, nepieciešams labs tuvplāns ar saskatāmām detaļām, vēlams arī kopskats.

* Ja sēnei ir cepurīte, nepieciešams nofotografēt gan tās augšpusi, gan apakšpusi.

* Sūnas vēlams fotografēt mitras, kas nav sačokurojušās, bet izplatušās. Ja ir sauss, var apsmidzināt ar ūdeni un mirkli uzgaidīt, kamēr atveras.

* Ķērpjus ar pelēkzaļu laponi vērts fotografēt gan sausus, gan samitrinātus, jo ir sugas, kuras sausas ir pelēkas, bet mitrumā kļūst zaļas.

* Ķērpjus un sēnes vērts arī nedaudz paskrāpēt vai paspaidīt nereti bojājuma vietā mainās krāsa. Reakcija jānorāda piezīmēs, jo tas var palīdzēt noteikt sugu.

• Atrastajai sugai foto jābūt redzamai vai piezīmēs aprakstītai atrašanās vietai aptuveni kādā augstumā suga novērota, uz kuras koka daļas (stumbra, zara, saknes, lapas u.tml.), uz dzīva koka vai tā atmirušās daļas.

Jāņem vērā:

• sugas nedrīkst pievilināt (piem., atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavu vai ēsmu u.tml.) u.c. ietekmēt to sastopamību;

• neapdzīvotas ligzdas vai kādas sugas darbības pēdas (kalumi, sūdiņi u.tml.) var reģistrēt, bet dižkoka 2018. gada sugu skaitā tiks ieskaitītas tikai tās sugas, kurām iespējams pierādīt, ka suga bijusi dzīva uz koka šajā gadā. Tomēr arī šāda papildus informācija, kas skaitā neiekļausies, ir interesanta un vērtīga ziņošanai;

• lai suga tiktu ieskaitīta, tai nav jābūt noteiktai vai droši līdz sugai nosakāmai, bet, ja tā nav nosakāma, tai jābūt vizuāli atšķiramai no citām uz dižkoka fotografētajām sugām, lai varētu iespējami droši pateikt, ka cita suga. Vai suga ir droši atšķirama no pārējām, palīdzēs noteikt arī Dabasdati.lv eksperti.

Kādas sugas uz dižkokiem var sagaidīt?

Nelielam ieskatam, ko uz dižkoka varētu sagaidīt, apkopoju savu pieredzi, kas ietver tikai "acīs krītošākās" sugas. Visbiežāk ievērotās sugas uz dižkokiem bija vāverastīte (raksturīga suga parkos un uz atsevišķi augošiem kokiem) un aizsargājamā spožā skudra (apdzīvo dobumainus kokus). Vēl bieži sastopamas sugas sūnas: ciprešu hipns, plakanā skrāpīte, lielā pūkcepurene, kažocenes, sprogainā slaidlape; no sēnēm biežākās parastā sērpiepe un ziemeļu klimakodone; vaskulārie augi: pīlādži, bērzi, ogu krūmi, papardes, sīkziedu spriganes; no dzīvniekiem sarkanblaktis, visādas skudras, gliemji, lapsenes.


Parastā vāverastīte Leucodon sciuroides mitra (fonā) un sausa (mazajā attēlā). Foto: Valda Ērmane, Marta Zvejsalniece.


Spožā skudra Lasius fuliginosus ir aizsargājama suga, taču uz dobumainiem dažādu sugu kokiem sastopama diezgan bieži. Visvairāk
uz ozoliem un liepām; dzīvo arī uz skujkokiem. Spožās skudras raksturīgākās pazīmes spīdīgs ķermenis un aizmugurē ieliekta galva. Sastopami arī spārnoti eksemplāri. Foto: Julita Kluša.

Vislielākā sugu daudzveidība dažādās sugu grupās un vislielākais kopējais sugu skaits konstatēts ozoliem. Uz ozoliem arī vislielākais atrasto aizsargājamo un reto sugu skaits, vairums sēnes. No tām biežākās plaisājošā rūtaine, košā zeltpore un aknene.

Arī daudz, tomēr apmēram divreiz mazāk sugu nekā uz ozola atrasts uz liepas, priedes, vītola, kļavas un oša. Visvairāk vaskulāro augu sugu uz vītoliem, priedēm, arī uz ozoliem. Tiesa, no tām neviena reta un aizsargājama. Sugām nabadzīgākie koki egle, bērzs, zirgkastaņa.

Lai zinātu, kādām sugām pievērst lielāku vērību, zemāk apkopotas uz dižkokiem raksturīgākās retās un aizsargājamās sugas. Ja izdosies atrast kaut vienu no tām, varēs droši uzskatīt, ka dižkoku pētīšana bijusi īpaši veiksmīga! Grūtāk ievērtēt un pazīt varētu būt retos ķērpjus un sūnas, taču sēnes un kukaiņus ar labu foto var mēģināt atpazīt arī bez iepriekšējas pieredzes.

Retas, aizsargājamas ķērpju sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem; ceļmalās, parkos. Reta, aizsargājama.
liepu parmelīna Parmelina tiliacea liepa, arī ozols, osis, u.c. citi platlapji Ceļmalās. Reta, aizsargājama.
brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala ozols Uz koka mizas, biežāk atklātās, saulainās vietās. Reta, aizsargājama.
skleroforas Sclerophora sp. osis, ozols, vīksna u.c. lapukoki Retas. Aizsargājamas visas sugas ģintī.
henotēka Chaenotheca cinerea lapukoki: osis, ozols, goba Reta.
zaļganā henotēka Chaenotheca chlorella ozols, egle Uz atmirstošu koku mizas, biežāk mitrākās vietās. Reta, aizsargājama.
dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.

 

 


Kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum
viens no vieglāk ievērojamiem aizsargājamiem ķērpjiem, jo var aizņemt lielāku laukumu. Raksturīgs krokains lapojums un lapoņa krāsas maiņa mitrumā sauss ir pelēks, mitrumā kļūst zaļš. Var būt arī brūni apotēciji. Foto: Julita Kluša.


Liepu parmelīna Parmelina tiliacea. Atšķirībā no līdzīgās kausveida pleirostiktas parmelīna nav tik kruzuļaina. Foto: Ivars Leimanis.


Brūngalvainajai henotēkai Chaenotheca phaeocephala (fonā un baltajā rāmī) raksturīgs granulārs laponis. Pretstatā līdzīgajai zaļganajai henotēkai Chaenotheca chlorella (sarkanā rāmī) laponis ir pulverveida. Foto: Ivars Leimanis, Julita Kluša.


Skleroforas Sclerophora sp. uz koka stumbra izskatās kā sīki gaiši punktiņi (fona attēlā
bālā sklerofora). Mazajos attēlos - sklerofora Sclerophora coniophaea (oranžā rāmī) un bālā sklerofora Sclerophora pallida (baltā rāmī). Foto: Renāte Ondzule, Ivars Leimanis.


Uz dižkokiem mēdz augt arī aizsargājamais parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, taču tā atrašanās vairāk saistīta ar vides apstākļiem, meža ilglaicību, ne tieši koka izmēriem vai vecumu. Foto: Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas sūnu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
zaļganā vijzobe Syntrichia virescens visādi koki Uz koku stumbriem. Reta, bet no retajām salīdzinoši biežākā.
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa ozols Atrasta tikai uz dižkokiem, Latvijā 2 atradnes.
kalnu vijzobe Syntrichia montana lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem. Ļoti reta.
nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula ozols Uz slīpiem stumbriem, nokareniem zariem; pārsvarā Kurzemē. Reta, aizsargājama.
Laiela pūkcepurene Orthotrichum lyellii lapukoki Ļoti reta un aizsargājama, atrasta tikai Latvijas rietumdaļā.
plakanlapu porenīte Porella platyphylla lapukoki Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu. Aizsargājama.

 

 


Latvijā ir 6 vijzobju sugas, vairums retas un ļoti retas, arī tādas, kas meklējamas uz dižkokiem. Retā zaļganā vijzobe Syntrichia virescens (abi foto, kas atdalīti ar baltu līniju) pēc izmēriem ir trīs reizes mazāka nekā ļoti bieži sastopamā noras vijzobe Syntrichia ruralis (sarkanā rāmī). Zaļā rāmī
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa, kam raksturīgi vairķermenīši (tādi kā sīki zaļi krikumiņi) gar lapas vidusdzīslu. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis.


Nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Foto: Julita Kluša.


Plakanlapu porenīte Porella platyphylla. Jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti bieži sastopamo plakano skrāpīti Radula complanata (sarkanā rāmī). Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane.

Retas, aizsargājamas sēņu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus ozols Uz nokaltušiem zariem un stumbra atmirušās daļas. Reta, aizsargājama.
Košā zeltpore Hapalopilus croceus ozols Uz ļoti vecu koku stumbra. Aizsargājama, reta.
Parastā aknene Fistulina hepatica ozols, liepa Pie lielu koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Daivainā čemurene Grifola frondosa ozols Pie koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Zīdainā makstaine Volvariella bombycina lapu koki Aug koku dobumos vai krokās. Aizsargājama.

 

 


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus atgādina saplaisājušu mizu; tās virsmas krāsa biežāk ir balta, bēšīga, bet var būt arī sarkanīga līdz brūna. Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus aug uz ļoti vecu ozolu stumbriem. Aizsargājama un reta. Attēlā kopā ar veciem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša.


Parastā aknene Fistulina hepatica pēc izskata atgādina aknas. Foto: Julita Kluša.


Daivainā čemurene Grifola frondosa. Foto: Valda Ērmane.


Zīdainajai makstainei Volvariella bombycina raksturīga maksts, no kuras tā aug. Foto: Inga Grīnvalde, Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas dzīvnieku sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus osis, liepa, ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita ozols, liepa, goba u.c. lapukoki Uz atklātās vietās augošiem lieliem kokiem. Pieaudzis kukainis uz koku stumbriem novērots jūlija beigās un augusta sākumā. Rets, aizsargājams.
Marmora rožvabole Liocola lugubris lapukoki (platlapji) Kāpuri attīstās trūdošā koksnē vecu koku dobumos. Pieaugušu vaboli vērts meklēt saulainās dienās no jūnija vidus līdz septembrim uz tekošas sulas. Aizsargājama.
Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata priede Rets, aizsargājams. Dabā atpazīstams pēc raksturīga sveķojuma uz vecas priedes mizas.
Melnais stārķis Ciconia nigra Priedes, ozoli, retāk apses u.c. veci, lielu izmēru koki Ligzda parasti uz zara, nost no stumbra. Aizsargājams.
Ērgļi, citi lielie putni ligzdas veido lielos, augstos kokos Visi ērgļi ir aizsargājami.
Melnā dzilna Dryocopus martius dažādu sugu veci koki, kam 8 m augstumā diametrs ir vismaz 30 cm Augstu kokā kaļ dobumu ligzdošanai; vēlāk to apdzīvo citas sugas. Aizsargājama.
Sikspārņi pārsvarā lapukoki, reizēm priede Kā mītņu vietas kalpo dobumi, plaisas, atlupusi vai ļoti kreveļaina miza; dižkoki nozīmīgi arī kā barošanās vietas un orientieris klajā ainavā. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

 


Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus. Raksturīga plata augšdaļa. Foto: Julita Kluša.


No kreisās: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un marmora rožvabole Liocola lugubris. Foto: Julita Kluša.

Gada beigās plānots apkopot visu šī gada laikā veikto pētījumu rezultātus. Lai zinātu, kas veicis šādu pētījumu, lūgums līdz 2018. gada 1. decembrim uz e-pastu drk@dziedava.lv atsūtīt linku uz Dabasdati.lv reģistrētā dižkoka, kam veikts pētījums, novērojuma lapu. Interesanti būtu noskaidrot, vai un kā atšķiras novēroto sugu skaits uz kokiem klajumā un noēnotās vietās; vai sugu skaitu vairāk ietekmē koka izmērs vai forma (zarojums utml.); kuri koki izrādīsies sugām bagātākie? Cik varētu būt lielākais sugu skaits, kas vizuāli novērots uz viena koka? Kādas retas un aizsargājamas sugas izdosies atrast?

Dabas aizsardzības pārvalde dižkoku un potenciālo dižkoku atrašanās vietas apkopo Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, tajā apkopoto koku skaits tuvojas 9 tūkstošiem: ozols.daba.gov.lv

Neatkarīgu datubāzi jau vairāk nekā 20 gadus veido Dabas retumu krātuves aktīvisti. Tā ietver ne tikai pašreizējo DRK aktīvistu darba rezultātu, bet arī senākus datu apkopojumus, kas veikti Māra Laiviņa, Raimonda Cinovska, Gunta Eniņa vadībā, kā arī no Valsts ģeoloģijas, meteoroloģijas un vides aģentūras dižkoku datubāzes un dižkokiem nozīmīgākās literatūras tādējādi satur ziņas no 19. gs. beigām un aptver informāciju par 15500 kokiem. Līdzīga datubāze 9 gadus tiek veidota arī Dziedava.lv paspārnē, kas iespēju robežās tiek arī publiskota. Šobrīd publicēti dati par 5 tūkstošiem koku, no kuriem ar fotogrāfijām vairāk nekā 1100. Kamēr tiek meklēti līdzekļi un iespējas internetā publicēt visus DRK uzkrātos datus līdz ar apsekojumu vēsturi, izveidota mājaslapa, kurā publicēti pamatdati par visiem Dabas retumu krātuves un "Dziedava.lv" apsekotajiem kokiem līdz 2015. gadam: dziedava.lv/dizkoki/

Vēl nozīmīgs materiāls, kurā var smelties idejas dižkoku apzināšanai, ir rakstu sērija žurnālos "Latvijas Veģetācija", kur publicēti 15 Latvijas rajonu dendroloģisko stādījumu koku un krūmu pētījumu materiāli (1973-2004), minot arī dižāko koku stumbru diametrus. Visi minētie žurnāli lasāmi arī internetā, bet, lai būtu rakstos vieglāk orientēties, izveidota mājaslapa, kurā rajoni sadalīti pagastu un apstādījumu līmenī: dziedava.lv/daba/apstadijumi/.

Ja ir jautājumi vai precizējumi par uz dižkokiem sastopamām sugām, droši var rakstīt/jautāt komentāros. Paldies par palīdzību sugu atlasē Ansim Opmanim, Rolandam Moisejevam, Viesturam Vintulim.

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-06-01

Pēdējie novērojumi
Scolopax rusticola - 2018-11-18 Aigars
Dryocopus martius - 2018-11-14 Aigars
Polypores sp. - 2018-11-18 Mari
Polypores sp. - 2018-11-18 Mari
Tremella encephala - 2018-11-18 Mari
- 2018-11-18 kamene
Lycopodium annotinum - 2018-11-18 kamene
Phyllotopsis nidulans - 2018-11-18 kamene
Branta leucopsis - 2018-11-18 mazais_ezis
Dendrocopos medius - 2018-11-18 Rallus
Dendrocopos major - 2018-11-18 Rallus
Acanthis hornemanni - 2018-11-15 erts
Sus scrofa - 2018-11-18 elektrolitr
Picus canus - 2018-11-18 elektrolitr
Accipiter gentilis - 2018-11-18 DanaH
Lophophanes cristatus - 2018-11-18 Mangusts
Amanita muscaria - 2018-11-18 LV zilzīlīte
Caltha palustris - 2018-11-18 W
- 2018-11-18 girtsbar
Emberiza schoeniclus - 2018-11-18 gunitak
Cygnus cygnus - 2018-11-18 Arnis2
Podiceps cristatus - 2018-11-18 Arnis2
Fulica atra - 2018-11-18 Arnis2
Cygnus olor - 2018-11-18 Arnis2
Larus argentatus - 2018-11-18 Arnis2
Aythya marila - 2018-11-18 Arnis2
Aythya fuligula - 2018-11-18 Arnis2
Bucephala clangula - 2018-11-18 Arnis2
Strix aluco - 2018-11-18 dabasmīlis
Rallus aquaticus - 2018-11-18 Arnis2
Dendrocopos leucotos - 2018-11-18 LigaL
Lanius excubitor - 2018-11-18 Rallus
Alcedo atthis - 2018-11-18 Rallus
Picoides tridactylus - 2018-11-18 Rallus
Anas platyrhynchos - 2018-11-18 Rallus
Cygnus cygnus - 2018-11-18 Rallus
Bombycilla garrulus - 2018-11-18 arvidds
Certhia familiaris - 2018-10-31 arvidds
Carduelis carduelis - 2018-10-20 arvidds
Egretta alba - 2018-10-20 arvidds
Egretta alba - 2018-10-02 arvidds
Sciurus vulgaris - 2018-09-15 arvidds
- 2018-11-18 LV zilzīlīte
Syrphidae sp. - 2018-07-31 Vīksna
Orthotylus flavosparsus - 2018-07-31 Vīksna
Polypores sp. - 2018-11-15 Vīksna
Corvus frugilegus - 2018-11-18 Matrus
Acanthis flammea - 2018-11-15 Matrus
- 2018-11-15 Vīksna
Diptera sp. - 2018-07-31 Vīksna
Acanthis flammea - 2018-11-18 Rallus
Turdus viscivorus - 2018-11-18 Rallus
Panurus biarmicus - 2018-11-16 Matrus
Dendrocopos major - 2018-11-18 gudgalf
Brachycera - 2018-07-31 Vīksna
Lanius excubitor - 2018-11-16 Matrus
Sympecma paedisca - 2018-07-31 Vīksna
Syrphidae sp. - 2018-07-31 Vīksna
Accipiter nisus - 2018-11-16 Matrus
Lanius excubitor - 2018-11-16 Matrus
Scolopax rusticola - 2018-11-15 Matrus
Hymenoptera sp. - 2018-07-31 Vīksna
Turdus viscivorus - 2018-11-15 Matrus
Phalacrocorax carbo - 2018-11-15 Matrus
Corvus frugilegus - 2018-11-15 Matrus
Cygnus olor - 2018-11-17 Mierss
Accipiter gentilis - 2018-11-15 Matrus
Gallinago gallinago - 2018-11-15 Matrus
Bombycilla garrulus - 2018-11-15 Matrus
Asio otus - 2018-11-14 Matrus
Bombycilla garrulus - 2018-11-14 Matrus
Haliaeetus albicilla - 2018-11-14 Matrus
Aves sp. - 2018-11-17 LV zilzīlīte
Sospita vigintiguttata - 2018-11-17 LV zilzīlīte
Cygnus olor - 2018-11-17 LV zilzīlīte
Ardea cinerea - 2018-11-17 LV zilzīlīte
Rattus norvegicus - 2018-11-17 LV zilzīlīte
Monochamus sp. - 2018-10-17 LV zilzīlīte
Egretta alba - 2018-11-17 dagnis
Oligoporus sp. - 2018-11-17 felsi
Plecotus auritus - 2018-11-17 Vabale
Ascocoryne sarcoides - 2018-11-17 felsi
Motacilla alba - 2018-11-17 dagnis
Exidia glandulosa - 2018-11-17 felsi
Eptesicus nilssoni - 2018-11-17 Vabale
- 2018-11-17 felsi
Castor fiber - 2018-11-17 felsi
Basidioradulum radula - 2018-11-17 felsi
Lenzites betulina - 2018-11-17 felsi
Trametes versicolor - 2018-11-17 felsi
Baeospora myosura - 2018-11-17 felsi
Lycogala epidendrum - 2018-11-17 felsi
Lycopodium annotinum - 2018-11-17 felsi
Nezināms
@ Elfiņš
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 18.novembris, 16:26

Paldies !


Vīksna 18.novembris, 14:50

Paldies !


Arnis2 18.novembris, 14:02

Paldies! Man jau arī tā likās, kamēr xeno-canto neatradu kaut ko pavisam līdzīgu arī ūdensvistiņai.


Rallus 18.novembris, 13:33

ir, ir dumbrs


Ivars L. 18.novembris, 12:30

Varētu būt kāda sierpiepe.


Arnis2 18.novembris, 12:12

Vai tomēr ūdensvistiņa?


Vīksna 18.novembris, 10:35

Šoreiz liku nosaukumu, tad bildi, savādāk pazuda.


LV zilzīlīte 18.novembris, 10:35

datumu nedaudz sajaucu īstais laiks kad novēroju bija tieši 17.10.2018 - 17. oktobrī


AinisP 18.novembris, 10:35

Mazais/vidējais/vai kāda cita vēl retāka ērgļu suga.


AinisP 18.novembris, 10:30

Ar šādiem novērojumiem jau nejoko:) Putns tika redzēts salīdzinoši nelielā attālumā, ap 200m. Meta lokus (planējot) virs lauka un domājams, barojās. Diemžēl nav foto. Novērojuma laikā bija nedaudz miglains, kamdēļ drošības pēc tomēr nomainīšu novērojuma statusu uz mazais/vidējais/vai kāda cita vēl retāka ērgļu suga. Respektīvi, nezināms ērglis. Pilnīgi noteikti tas bija kāds no šiem. Sajaukts ar klijānu nav noteikti:):):)


Vīksna 18.novembris, 10:24

Tas ir kaut kāds murgs, nez cik reizes pazūd bildes, kad liek nosaukumus.


Vīksna 18.novembris, 09:44

Paldies !


CerambyX 18.novembris, 00:24

Bet Aini - arī Tavs novērojums taču arī nav īsti nopietns, jeb, manuprāt, nav uzskatāms par droši pierādītu un ticamu novērojumu, jo ir ekstrēmi vēls priekš mazā ērgļa, bet novērojuma aprakstā nav norādītas nekādas redzētās pazīmes u.c. informācija (novērošanas attālums, ilgums utt.) pēc kā varētu izslēgt, ka putns nav bijis vidējais ērglis (Zviedrijā šai sugai, atšķirībā no mazā ērgļa, ir bijuši novērojumi pat decembrī/janvārī, Somijā līdz pat oktobra beigām) vai, piemēram, kāda cita vēl retāka ērgļu suga.


nekovārnis 17.novembris, 23:26

Varētu būt kāda Asaphidion ģints skrejvabole, bet neesmu drošs.


nekovārnis 17.novembris, 23:21

Koksngrauzis Monochamus sp. Vai datums pareizs? Diezgan pavēlu šai sugai.


nekovārnis 17.novembris, 23:19

Otra (apakšā) acainā mārīte.


dziedava 17.novembris, 22:36

Šitā no interesantā gala. Varētu būt kāda vālene Clavaria, varbūt Clavaria argillacea?


AinisP 17.novembris, 21:56

Kaut kas šogad ir savādāk nekā katru rudeni. Arī man izdevās novērot ļoti vēlu mazo ērgli 29.10.2018. https://dabasdati.lv/lv/observation/9ae750f8f82a78f41144e05224719c79/


Matrus 17.novembris, 17:37

Turpat nofilmēts no dažiem metriem arī 13.11.2018.


Vīksna 17.novembris, 10:15

Paldies !


dziedava 17.novembris, 09:35

Būtu labi visiem novērojumiem norādīt par ko (vismaz kādā krāsā:)) jautājums, jo bieži attēlos ir gana daudzas sugas un nav skaidrs, kurai īsti pievērsties, jo katrs novērojums tomēr apzināti veltīts vienai. Šajā foto visvairāk uzmanību pievērš sarkanā krāsa, kas nav gļotsēne, bet, visticamāk, kas daudz interesantāks - sēne uz ķērpja. Diemžēl nevar īsti saprast, uz kāda ķērpja tā sēne aug. Te DD ir ziņota viena tāda sarkana sēne - Illosporiopsis christiansenii, bet tā aug uz krevu ķērpjiem, Physcia sp., te to nevar saprast. Var būt arī citas tādas sarkanas sēņu sugas uz ķērpjiem. :)


Mangusts 17.novembris, 01:02

Paldies! Tad vienkārši ierakstu - Zīriņš (nenoteikts)


zemesbite 17.novembris, 00:21

Laikam tomēr ir plakanā skrāpīte, šodien nofotografēju vēlreiz. Tikai ļoti sīka, ieraudzīju tāpēc, ka atšķīrās ar gaiši zaļo toni.


CerambyX 16.novembris, 22:07

Melnais zīriņš tas diez vai ir - nav aiz acs raksturīgās 'melnās maskas' turpinājuma u.c. Šādā kvalitātes attēlā manuprāt tā ar 100% pārliecību būs grūti pateikt tieši kura no pārējām zīriņu sugām tā ir. Nu vismaz es nevaru pateikt.


Vīksna 16.novembris, 20:25

Šis gan sen bildēts un pie īpašiem nevajadzēja.Šī gada bildētā, ja tā pati suga, tad varbūt 2 vai kāds tur sanāk.


dziedava 16.novembris, 11:48

Uz vietas, skatot foto, putnu speciālistiem bija viedoklis, ka varētu būt rubenis, bet tagad, rūpīgāk pieejot noteikšanai, viedoklis mainīts uz "drīzāk mežirbe" :) Tad nu mainu atpakaļ. Paldies par uzmanības pievēršanu!


Vīksna 16.novembris, 02:46

Nākošā dienā arī uz sienas bija. vismaz dienas gaismā varēju nobildēt.


IevaM 15.novembris, 22:33

Julita, kādēļ pārdomāji, ka rubenis? Man izskatās pēc mežirbes tomēr


dziedava 15.novembris, 21:21

Dzēst gan nevajag! :) Lai vai kas tas būtu - varbūt pēkšņi nāk apgaismība! :)


zemesbite 15.novembris, 20:46

Varbūt šo novērojumu vajag dzēst, nez vai atradīšu to vietu otrreiz, varbūt tiešām kukaiņi vainīgi. Vasarā nebija laika, tāpēc visu uz dižkoka ieraudzīto sametu vienā putrā. Rezultātā desmitiem novērojumu, kurus tagad mēģinu apstrādāt. Jācer, ka nesalikšu kaut ko vairākas reizes. :)


zemesbite 15.novembris, 20:39

Varētu būt Phlebia rufa, tas maliņas nav pārāk atliektas, tikai tā izskatās.


zemesbite 15.novembris, 20:36

Tā īsti pārliecināta neesmu. Jāmēģina atrast vēlreiz.


Aceralba 15.novembris, 19:32

Redzēju mazā tiltiņa rajonā arī 15.11.2018., paslēpās dekoratīvo smilgu pudurī.


meža_meita 15.novembris, 18:09

Jā, paldies! Neizdodas iegaumēt :)


felsi 15.novembris, 17:38

Varbūt Hemitrichia clavata?


felsi 15.novembris, 17:32

Man liekas, ka sēne Multicavula mucida.


IlzeP 15.novembris, 16:03

Vai šim novērojumam nav fotogrāfijas?


LV zilzīlīte 15.novembris, 15:31

man šķiet ka melnais zīriņš pieaugušie putni pēc-ligzdošanas spalvu maiņā


Mangusts 15.novembris, 11:47

Lielākā ir sudrabkaija, bet mazais - kāds zīriņš?


AAvj 15.novembris, 10:07

Tā nav sakritība :(


Vīksna 15.novembris, 07:24

Paldies !


dziedava 15.novembris, 06:36

Paldies, Baiba! Tas arī bija purvā, kas robežojas ar purvainu mežu. Paskatījos arī foto fotoaparātā, lapas šķēlums tāds, kā vajag, šķiet, arī izskatās.


dziedava 15.novembris, 06:22

Grūti saprast, bet vai tie bumbuļi nevar būt kukaiņu darbības pēdas? T.i.,, neaug cieši klāt, bet ir nobirdināmi?


dziedava 15.novembris, 06:06

Izskatās, ka varētu būt pajukusi Metatrichia vesparia


Vīksna 15.novembris, 00:48

Parkā 14 novembrī zem vairākām sudrabeglēm, sīkas sēnes un daudz.


dziedava 14.novembris, 22:42

Krokojums izskatās kā flēbijai, piemēram, Phlebia rufa, bet atliektās maliņas neparasti izskatās, varbūt tomēr nav?


dziedava 14.novembris, 22:37

Vai nevar būt sūna - plakanā skrāpīte Radula complanata?


MJz 14.novembris, 21:39

Kā kādreiz teica Baumanis - Jā, jā. Viņi tur parasti ir ap šito laiku.


Laimeslācis 14.novembris, 20:41

Paldies, Ansi, par gandreni!


zemesbite 14.novembris, 20:33

Sūna, vai ķērpis?


forelljjanka 14.novembris, 19:27

Prasītos kādi komentāri.Ekstrēmi vēls novērojums.


kamene 14.novembris, 16:33

Vai peldošā zemzarīte Cladopodiella fluitans nevarētu būt? Tur pat arī purvs.


de kje 14.novembris, 14:42

ok


Priede 14.novembris, 01:35

Parasta ozolu birzs 1.3 ha, ja pareizi atceros: vecums 106 gadi, apkārt lauksaimniecības zemes. Bet netālu 100m attālumā cita ozolu birzīte un tad vēl.. Vieta Kurzemē, kur kā cilvēki stāsta pirms 50 gadiem ozolu bijis daudz vairāk, sanāk, ka nu tā kā "parkveida pļavas". Bet melioratori ap 1980. gadu dūšīgi esot spridzinājuši ozolus un atbrīvojuši laukus ērtākai apstrādei. Vēl tagad vietām mežmalās pūst sastumti apsūnojuši ozolu stumbeņi. Varu nosukumi arī nomainīt uz Daedalea , ja tas būtu tas īstais. (Gan jau ar vizuālo apskati vien nepietiek, lai noteiktu kas tā ir par sugu). Iespējams, ka vajag mikroskopu, bet man nav piejams. Paldies, Julita, par precizējumu!


nekovārnis 13.novembris, 23:06

Kādu dienu, kad būs mazliet vairāk laika būs kārtīgāk jāiedziļinās. No pirmā skatiena it kā būtu, bet ar to kāpurmušu noteikšanu diezgan liela ķēpa - no tiem vairākiem simtiem Latvijā sastopamo sugu varbūt kādus 10% bez mikroskopa varētu mēģināt noteikt. Ja safotografē mušu no visām pusēm ideālā kvalitātē, tā lai katra sariņa garumu un novietojumu varētu saskatīt, tad vairāk, bet atkal problēma - nav tādu lētu, universālu kāpurmušu noteicēju. Jāgaida kad Latvijā parādīsies kāds kāpurmušu spečuks un jākrāj Dabasdatos fotonovērojumi :)


Vīksna 13.novembris, 22:46

Paldies !


Laimeslācis 13.novembris, 22:29

Paldies, Marek, par vēršacīti! Vasariņa pagājusi, tauriņi sāk aismirsties!


Vīksna 13.novembris, 22:10

Varbūt kāpurmuša Hemyda obscuripennis ?


Vīksna 13.novembris, 22:10

Uģa komentārs par kāpurmušu Hemyda obscuripennis.


Vīksna 13.novembris, 21:50

Paldies ! Varbūt citreiz labāk nobildēsies. Daži gan, tikai reti trāpās.


nekovārnis 13.novembris, 21:37

Grūti pēc šī foto kaut cik droši pateikt, bet manuprāt drīzāk kāds māņsprakšķis.


dziedava 13.novembris, 16:03

Jā, paldies, Inguna, Metatrichia vesparia tā noteikti nav, jo tās aug "pušķīšos", bet te - atsevišķas bumbiņas. Mana hipotēze, ka varētu būt Cribraria argillacea, tām raksturīgas blīvi sakopotas bumbiņas uz kritalām bez mizas.


felsi 13.novembris, 15:19

Julitai! Man liekas, ka nav pareizi noteikts.


Vīksna 13.novembris, 15:12

Paldies !


dziedava 13.novembris, 14:41

Kā vismaz DD ietvaros, šķiet, vienīgā, kas redzējusi Trametes gibbosa "dzīvajā", tomēr šaubos, ka šis arī ir šis gadījums. Daedalea quercina uz ozola būtu ticamāks variants. Te izskatās kaut kas "pa vidam" :). Abas manis atrastās Trametes gibbosa bija parkos, iespējams, uz svešzemju sugas koka, tāpēc Latvijā arī nav bieži sastopama suga. Vai šajā apkārtnē nav nekāds parks? Parasts ozola celms?


Priede 13.novembris, 14:07

Paldies! Būtu jau pareizi, ja varētu vienmēr atrast to īsto un pareizo sugu. Tāpēc, ka šīs mūsu ievietotās bildītes var atrast internetā ar google palīdzību, un citi no šis informācijas mācās. Diemžēl, no manas puses noteikšana notiek empīriski vai pēc pieredzes, arī pēc augu noteicēja.


Priede 13.novembris, 13:56

Paldies par precizējumu!


roosaluristaja 13.novembris, 13:54

Uz ozoliem var būt arī Daedalea quercina, kam ir samērā līdzīgs himenofors. Tiesa cepurītes augšpuse neizskatās diez ko atbilstoša šai sugai.


Priede 13.novembris, 13:34

Paldies par komentāru! Var, jau būt ka arī Trametes gibbosa, ja skatās pēc stobriņu formas apakšā. Kaut gan no bildēm googlē, tāda cieša pārliecība nerodas.


Priede 13.novembris, 13:28

Uz ozola celma


roosaluristaja 13.novembris, 10:43

Izskatās jau tā kā pēc Trametes gibbosa


dekants 13.novembris, 10:17

Ja Jānim nav pretenziju, tad pievienoju uzzināto informāciju pie novērojuma Piezīmēm. Datus parasti apstrādā eksportētus. Eksportējot datus, novērojuma komentāri nerādās, tādēļ, ja novērojums ir bez piezīmēm tad liela varbūtība, ka šādu interesantu novērojumu vnk izslēdz no datu kopas.


roosaluristaja 13.novembris, 06:29

Uz kāda koka celma viņa aug?


Priede 13.novembris, 02:42

Varbūt kādam ir viedoklis, kas šī sēne ir par sugu, ja tā tomēr nav Grifola frondosa?


felsi 12.novembris, 22:06

Varbūt kāda diderma?


Vīksna 12.novembris, 20:03

Paldies !


dziedava 12.novembris, 15:49

Paldies, Uldi! :)


roosaluristaja 12.novembris, 15:48

Jā, droši vien, ka ir veca jungūnija.


dziedava 12.novembris, 15:33

Klau, šeit taču ir arī piepju jungūnija, ne tikai Phellinus tremulae? Vai tomēr nav?


Ivars L. 12.novembris, 11:48

Būtu jau forši, ja tiešām būtu T.kmetii (var būt, ka ir ar'). Būtu jauna suga LV! Tomēr ieva kā substrāts vairāk atbilst Tyromyces chioneus. Krāsa vairāk izskatās pēc netīri dzeltenas nevis oranžīgas. Bet es nezinu - nevaru neko ne apstiprināt, ne noliegt. T.kmetii tomēr ļoti reti sastopama suga. Un nav tik viennozīmīgi nosakama pēc attēla. Nepazīstu Ati. Varbūt viņš ir reāls piepju spečuks, atšķirībā, piemēram, no manis, un es te veltīgi kaut ko komentēju, un mums vienkārši jāuzticas Ata versijai?


nekovārnis 12.novembris, 11:01

Varbūt Amblyteles armatorius vai kaut kas līdzīgs.


Vīksna 12.novembris, 02:42

Paldies !


Mari 11.novembris, 22:09

Paldies!


Ansis 11.novembris, 20:53

Šī varētu būt arī vietēja! Vidzemes piekrastes mežos īve ir, bet nekad nav redzēta liela, kokveidīga, kā Kurzemē. Tālāk iekšzemē (piem. Katvaros, Līgatnē) īve gadu desmitiem nīkuļo kā melleņu auguma sīkkrūms.


Vīksna 11.novembris, 20:44

Paldies !


Vīksna 11.novembris, 20:43

Paldies !


OKK 11.novembris, 19:45

Ķērpju māņkrabjzirneklis, Philodromus margaritatus


Vīksna 11.novembris, 17:34

Vēl diezgan neliktu bilžu.


Laimeslācis 11.novembris, 17:33

Man savukārt šo ģimeni paveicas redzēt katru reizi, kad esmu pie M. Baltezera. Šodien visa ģimene, īpaši ad. trenkāja vienu vientuļu svešu juv.


W 11.novembris, 17:07

Veidojumi nāca no mizas apakšas pēc kaut kādas, viņiem zināmas regularitātes - svītrās. Mēģināju saskatīt, vai tās būtu lenticeles rindās, bet miza bija ļoti satrūdējusi.


Matrus 11.novembris, 16:35

Paldies par gredzenota gulbja kontroli! Paugurknābja gulbis ar gredzenu LR EM610 - mātīte, dzimusi 2009. gadā vai agrāk. Ligzdoja pēdējos sešos gados (2013-2018), domājams, ka M.Baltezerā vai tuvākajā apkārtnē. Tēviņam ir jābūt gredzenam LR EM 608. Šogad kontroļu nebija, apmeklējot M.Baltezeru 13.10.2018. novēroti kopskaitā 4 ad un 1 juv., t.i. tajā dienā šo perējumu tur neredzēju.


dziedava 11.novembris, 16:22

Nu es jau ar par balto - ja būtu pelēkais, ļipu ar melno plankumu būtu ievērojusi, kā tiem vairākiem citiem iepriekšējiem..


forelljjanka 11.novembris, 15:49

Nosauktās pazīmes ir abām sugām!;)Konkrētais baigi velk tieši uz balto,bet ,tā kā tas ir jaunulis,ķermeņa,kāju proporcijas var būt maldīgas,nav arī īsti redzamas.Neredz ļipu,kas varētu palīdzēt.Ausu malas drīzāk gaišas,tas vairāk par labu baltajam.Biotops tipisks baltajam.70:30 ,ka baltais zaķis.;)


dziedava 11.novembris, 14:57

Gļotsēnei vajadzētu būt vai nu iekšā šķidram (jaunai), vai putēt sporām (vecai). Cik saprotu, ne viens, ne otrs nebija. Man izskatās līdzīga pelējuma sēnēm - nebija sajūtas, ka apaug kaut ko? Bet varbūt kaut kas cits. Neesmu tādas ievērojusi. :)


W 11.novembris, 14:37

Tā kā švammīte. Mīksta.


W 11.novembris, 14:36

Paldies, Julita:)


dziedava 11.novembris, 14:25

Domāju, ka nav gļotsēne, bet sēne. Kāda pēc taustes?


Vīksna 11.novembris, 14:10

Gan šeit, gan citur pirms kulšanas rapšu laukus indēja un reizēm 3 dienā kūla.


roosaluristaja 11.novembris, 12:12

Varētu būt veca Antrodia sinuosa


dziedava 11.novembris, 11:42

Varbūt pūkainā sēdene Crepidotus versutus (bieža sēne)


Laimeslācis 11.novembris, 09:36

Nomainīju uz (nenoteikts), jo Philodromus aureolus saraksts nepiedāvā.


Laimeslācis 11.novembris, 09:29

Paldies, Uģi! Iepazinos un pārlaboju uz Philodromus aureolus.


Laimeslācis 11.novembris, 09:13

Paldies, Edgar!


CerambyX 10.novembris, 23:47

Kaut kāds Philodromus jau ir, bet diez vai fuscomarginatus. Tad jau drīzāk Philodromus aureolus, bte nu LV kādas 11 sugas (visamz) šajā ģintī - ne visas pēc foto ir viegli nosakāmas.


Laimeslācis 10.novembris, 23:29

Paldies, Agri, par zirnekļiem!


Laimeslācis 10.novembris, 23:26

Agri, paldies!


Blakts 10.novembris, 22:54

100% P.sanguinipes :)


OKK 10.novembris, 22:48

Kāds no riteņzirnekļu dzimtas (Araneidae)


nekovārnis 10.novembris, 22:48

Manuprāt tomēr būs Vairogblakts Pinthaeus sanguinipes. Nav gan pa rokai abu sugu pazīmju noteicēju, bet galvas forma, 2 un 3 ūsu posmu garumu attiecība, kā arī 5 posma krāsojums manuprāt par labu P.sanguinipes.


OKK 10.novembris, 22:39

Māņkrabjzirneklis Philodromus fuscomarginatus


Grislis 10.novembris, 19:26

Parasti pierakstu substrātu un biotopu, šoreiz nē un tagad jau diemžēļ neatceros...


Grislis 10.novembris, 19:19

Paldies par operatīvu noteikšanu! Varbūt tiešām bija uz egles... likās, ka Phlebia centrifuga jau labi pazīstu, bet šī izrādās tāda mainīga...


Vīksna 10.novembris, 16:55

Paldies !


Ivars L. 10.novembris, 16:08

Bija aizdomas par Gloeoporus taxicola, bet laikam tomēr kautkāda klājeniska nepiepe.


Ivars L. 10.novembris, 16:00

Lai piedod man Valda, bet atļaušos apstrīdēt kritalas koka sugu - tomēr būs egle, jo tā ir Phlebia centrifuga.


Ivars L. 10.novembris, 15:48

Droši vien, ka komentārā būs piedomāts pie rakstītā, bet vadot nosaukumu, nospiedies ne tas. Tad nu pats mainu nosaukumu uz zemzobu.


Laimeslācis 10.novembris, 14:21

Interesanti! Paldies, Arno, par versiju! Kad pacēlu to vilnu un ieraudzīju ilkņus žokļu kaulos, nodomāju ka varbūt kāds suns kaut ko nelabu apēdis, aizgājis no mājām un nobeidzies.


Vīksna 10.novembris, 14:15

Paldies !


roosaluristaja 10.novembris, 14:11

Kāda no mīkstpiepēm, droši vien


roosaluristaja 10.novembris, 14:06

Tā nav piepe, bet sīkpiepe (Stereum). Īsti tik nevaru saprast, kura.


megere 10.novembris, 13:59

Pēc žokļa kauliem un izmēra varētu būt lūša kaķēns. Īsākais ir augšžokļa kauls, garākais ir apakšžokļa kauls.


roosaluristaja 10.novembris, 13:59

Phlebia centrifuga uz apsēm neaug


dziedava 10.novembris, 13:30

Var redzēt, kā uz kreiso pusi aizstiepušās oranžas stīdziņas - tas ir gļotsēnes plazmodijs, kas uzklājies uz kādas baltas klājeniskas sēnes.


IlzeP 10.novembris, 11:48

Sākotnējais jautājums tiešām bija par tehniskām lietām, jo nav grūti aizmirst izmainīt noklusēto novērojuma datumu. Tagad, kad zināms, ka ar datumu viss kārtībā un putns redzēts 5 m attālumā, ielieku atpakaļ pie interesantajiem novērojumiem. Kā jau Uģis raksta, ja nav foto, būtu ieteicams detalizēts novērojuma apraksts, jau ziņojot novērojumu. Tas, protams, ir arī portāla trūkumks, ka šādos gadījumos neizlec brīdinājums, ka vēlaties, piemēram, pievienot konkrētu sugu netipiskā datumā.


IlzeP 10.novembris, 11:34

Pagaidām nomainīju uz nenoteiktu rožvaboli.


dziedava 10.novembris, 11:18

Vai nevar būt Phlebia centrifuga?


dziedava 10.novembris, 11:16

Atkal alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus? :)


Vīksna 10.novembris, 10:17

Paldies !


Ivars L. 10.novembris, 09:43

Paldies! Vienīgi jautājums: kura suga īsti ir? Zemzobu, kā rakstīts komentārā, vai nekeru, kā ievadīts nosaukumā?


Rolis 10.novembris, 07:23

Tad būtu jāizlabo suga. Vai ir iespējams noteikt sugu pēc kāpuriem?


Janis_S 10.novembris, 00:50

Atvainojos par savu nešpetno viedokli, protams , ja putnam būtu labpaticies vēl kādas 20 sekundes uzkavēties uz sūdu čupas būtu arī foto. Putns ļoti specifisks, un negribētos filozofēt , kā par dažu ķeģu sugu sadalīšanu, vai apvienošanu.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Ē nu gan šauj auzās - te ir runa nevis par kaut kādu 'klubiņu, kur mērās ar trešo agrāko, vai septīto vēlāko novērojumu', bet gan visai nopietnu Latvijā sastopamo putnu novērojumu datubāzi (putni.lv), kurā nokļūst tikai ticamas un pārbaudītas ziņas. Un šajā gadījumā es varu tikai piekrist, ka šis ziņojums tā sākotnējā formā (bez te redzamajiem papildus komentāriem) īsti nepavelk līdz kvalitatīva novērojuma latiņai, jo tas ir pilnīgi tukšs - ne pušplēsta vārdiņa piezīmēs par novērojuma apstākļiem (kādā attālumā redzēts, cik ilgi utt. utjp.) u.c. info. Kā tad lai cilvēks no malas izvērtē vai šis, tik tiešām ļoti vēlais un netipiskais pupuķa novērojums ir objektīvi iekļaujams kopējā novērojumu datubāzē? T.i. varbūt te runa nav pat par ticamību, jo pupuķis ir izskatā tiešām raksturīgs putns, lai to nesajauktu, bet varbūt tik tiešām ir nejauši aizmirsies pievienojot datumu ieklikšķināt kalendārā (ja to neizdara, tad automātiski aiziet ziņošanas dienas datums)? Nebūtu pirmais tāds gadījums! Tāpēc nevajag te tagad dusmoties un burt drāmu tikai tāpēc, ka kāds ir pajautājis precizējošu informāciju par šo novērojumu (jo tas tiešām ir sezonai netipisks) - pats vien tomēr esi vainīgs, ka neesi pacenties jau sākotnēji novērojumu pievienot tā, lai nevienam šādi jautājumi nerastos (neesi taču arī pirmo dienu ar pīpi uz jumta - vairums citu Tavu novērojumu taču ir labi dokumentēti un nevienam jautājumi nerodas par redzēto). Tas man tā no malas vērojot baigi uzkrītoši šķiet, ka daudzi ir aizmirsuši (vai varbūt nav neviens īsti iemācījis/paskaidrojis), ka ziņojot jebkādu retas sugas, vai kāda cita iemesla netipisku/intersantu/utml. novērojumu, novērojuma autoram pašam vispirms ir jāieliek mazliet darbiņš no savas puses, lai nodotu vismaz minimālā gadījumā pašu svarīgāko informāciju, kas apstiprinātu šī novērojuma patiesumu. Ja nav foto - tad tie ir pāris teikumi piezīmēs par redzētajām pazīmēm un/vai novērojuma apstākļiem u.c. info. T.i. novērojuma autoram ir novērojums citiem ir jāpierāda vispirms pašam nevis otrādi - jāziņo kā fakts, vot es redzēju un ticiet man! Un tad pārējiem kā ar knaiblēm jāvelk informācija no novērotāja ārā, kas aizņem lieku laiku un enerģiju. Nu un tā ir tāda dabas objektu vērošanas neatņemama sastāvdaļa, ka vienmēr būs neticīgie, kas var novērojumu apšaubīt (tādu vai citu iemeslu dēļ - pārsvarā objektīvu, bet reizēm arī subjektīvu) - tas vienkārši ir jāpieņem. Ja tas tracina/kaitina un šķiet stulbi, tad nu - labāk savus novērojumus tad nevienam neziņot un vērot dabu/putnus/u.c. individuālā kārtā, nemēģinot nemaz iekļauties 'vispārējā kolektīvā' - i pašam būs mierīgāks prāts, i citiem mazāk klapatu. Nu līdzīgi kā spēlējot basketbolu/futbolu pagalmā - ja gribas spēlēt kopā ar citiem, tad kaut kādi noteikumi ir jāievēro jeb nu nevar ņemt, piemēram, basketbola bumbu rokās un nedriblējot diebt pāri visam laukumam. Tad ātri vien neviens ar Tevi vairs negribēs spēlēt kopā. Tas tā - atkāpe ne tikai konkrēti par šo novērojumu, bet par daudzu citu pieredzes mazāk bagāto putnu vērotāju ziņotajiem ziņojumiem te Dabasdatos.


IevaM 10.novembris, 00:18

Priede vai egle. Šodien tik daudz kritalu redzēju, ka sajucis. Par tām porām šaubos, bet varbūt nepaskatījos uzmanīgi... :(


Janis_S 09.novembris, 23:59

Par cik nopirku, par tik arī pārdevu! Man neinteresē klubiņš, kur mērās ar trešo agrāko, vai septīto vēlāko novērojumu. Viņš tur bija , un āmen!


Ansis 09.novembris, 23:10

Apaskatiju paraudziņu - zariņu lapas stipri izliektas (karotes formas); apakšdaļā lapas malējās šūnas īsas, neatšķiras no pārējām plātnes šūnām, kuras pārsvarā neregulāri četrstūrainas, biezsienainas - tā ir zemzobu krūmīte (Thamnobryum subserratum). T. alopecuroides lapas ir gandrīz plakanas.


Laimeslācis 09.novembris, 23:06

Paldies, Ansi! :)


Ansis 09.novembris, 23:03

Apskatiju paraudziņu: Sporas 30-45 μm platas, ar skaidru tīklveida rakstu - tā ir dobuļu fosombronija (Fossombronia foveolata).


Ansis 09.novembris, 22:52

Jā, tas ir īsts velna rutks :)


Ivars L. 09.novembris, 22:38

... kļūda rakstībā - nevis posains, bet porains.


Ivars L. 09.novembris, 22:36

Parastie jautājumi: šoreiz ne par garšu :), bet - uz kādas sugas koka kritalas aug, un vai tai sēnei himenofors ir posains (bildē to īsti nevar saprast).


nekovārnis 09.novembris, 21:01

Paldies, Uģi!:)


nekovārnis 09.novembris, 21:00

Paldies, Uldi!:)


CerambyX 09.novembris, 19:55

Ja 3cm, tad noteikti būs rožvaboļu kāpuri - Oryctes pieaudzis kāpurs vismaz 5-6cm (iztaisnotā veidā).


Vīksna 09.novembris, 19:16

Paldies !


Vīksna 09.novembris, 19:15

Paldies !


CerambyX 09.novembris, 18:39

Tā kā Rhopobota ustomaculana - bet tāds viegli apdilis/ne pirmā svaiguma.


LV zilzīlīte 09.novembris, 18:12

pelēkajam zaķim ir ap aci tāds kā baltums . auss ārpuse ir gaiši pelēcīga un ausu gali melni.


felsi 09.novembris, 16:50

Izskatās pēc blīvās badhamijas.


felsi 09.novembris, 16:22

Man arī liekas, ka daudzveidīgā trihija.


IlzeP 09.novembris, 15:30

Hmm... Gluži precīza nebiju - daži novērojumi šajos datumos Latvijā ir bijuši. Tomēr, lai šo ieskaitītu par 2. vēlāko novērojumu rudenī (http://www.putni.lv/upuepo.htm), derētu dokumentāli pierādījumi.


Janis_S 09.novembris, 14:24

Nekas nav sajaukts! Ir liecinieki! Putns bija 5 metru attālumā! Un tas nav tāds putns, kuru var viegli sajaukt!


Codex Seraphinianus 09.novembris, 13:56

Kas par nosaukumu! Paldies!


Ivars L. 09.novembris, 13:09

Pēc skata vien var būt līdzīga S.odora.


dziedava 09.novembris, 12:58

Tad tomēr vajag to šķērsgriezumu, ehh. Nekad neesmu mēģinājusi ko tādu sēnēm nobildēt.


Ivars L. 09.novembris, 12:52

Ja ir tāda brūna mala tad vajag pafotografēt to piepi dažādos pietuvinājumos/attālinājumos, un var nolauzt kādu gabaliņu un nofotografēt arī šķērsgriezumu. Iespējams, ka tad arī varēs noteikt šeit- DD.


nekovārnis 09.novembris, 12:37

Paldies! :)


CerambyX 09.novembris, 12:34

Jā, Loensia fasciata


CerambyX 09.novembris, 12:19

rivata


CerambyX 09.novembris, 12:17

Manuprāt nedaudz apdilis Metalampra cinnamomea


dziedava 09.novembris, 12:17

Varētu būt kāda sēnīte no Ascobolus ģints, bet tās sugu noteikšanai mēdz skatīt mikroskopā, tā ka nezinu, vai no foto vien suga vispār droši nosakāma.


dziedava 09.novembris, 12:05

Man šķiet, ka varētu būt bumbieru pūpēži Lycoperdon pyriforme, viņi tā masveidā mēdz apaugt kokus, celmus.


dziedava 09.novembris, 12:02

Cietas vai recekļainas?


dziedava 09.novembris, 12:01

Varētu būt Hymenoscyphus calyculus.


dziedava 09.novembris, 11:34

Klau, vai šito uz aci (un no foto) var arī iemanīties noteikt, vai vienmēr jātaisa šķērsgriezumi un jāskaita gadskārtas? :) Man ir aizdomas, ka akurāt uz baltajām ar brūnu maliņu es vienmēr esmu atmetusi ar roku un pat nenobildējusi, jo tāpat DD neviens nenoteiks. Baltveidīgās klājeniskās man uz aci visas šķiet vienādas un reti tiek noteiktas arī DD ieziņotas. Tā ka nezinu, vai tādām ir vērts pievērst uzmanību un censties visas ziņot, vai tāpat no "plika ziņojuma" nav nekādas jēgas, ja speciālists nav uz vietas klāt, kad var droši noteikt.


dziedava 09.novembris, 11:23

Tieši kaltēšana, cik nu es no tā esmu sapratusi, ir pareizā uzglabāšana šādām sūnām, jo sakaltušas tās var stāvēt gadiem ilgi, un ūdenī atkal atdzīvosies. Mitras vajag saglabāt tās sūnas, kur sugu atšķiršanai svarīga pazīme ir eļļas ķermenīši. Pēc minētā - lapas šūnu forma un izkārtojums - neredzu iemeslu, kāpēc izkaltēta nevarētu derēt.


Ivars L. 09.novembris, 11:12

Man tāda nelaba nojauta, ka sakaltēts nederēs, un būs vien jāiešļūc gravā pēc svaiga ex. Tā ir, Ansi?


IlzeP 09.novembris, 10:37

Vai šeit ir sajaukts novērojuma datums? Pupuķi šajā gada laikā Latvijā nav sastopami.


IlzeP 09.novembris, 08:44

Ansi, Ivars raksta, ka paraugs ir, un jautā, kā to pareizi saglabāt!


LV zilzīlīte 09.novembris, 08:12

otrajā bildē centos salīdzināt ķepas ar akmeņu caunu un meža caunu ,bija sarežģīti bet vairāk līdzinājās akmeņu caunai , tad salīdzināju kažoku krāsojumus un tos brūnos pleķus sākumā likās ka meža cauna bet vēl pāris minūtes izpētot , visvairāk līdzinājās akmeņu caunai.


Rolis 09.novembris, 07:38

Kāpuru izmērs ap 3 cm un visi aptuveni vienādi. Jāsaka, ka pa kādai beigtai zaļai rožvabolei arī tajās kaudzēs atradu - kopā abās noraktajās kaudzēs 4-6 vaboles.


Vīksna 08.novembris, 23:01

Paldies !


CerambyX 08.novembris, 22:49

Tāds aizdomīgs. Izmērs? Būtu droši vien jāiemet acs kādā noteicējā, bet tā cik redzēti, tad Oryctes kāpuri dorsāli un visādi citādi tomēr nav tik mataini un elpatveres sānos tādas lielākas, izteiksmīgākas kā brūnu 'pogu' rinda gar sāniem, galvas kapsula lielāka, raupjāku virsmu, žokļi masīvāki u.c.. Manuprāt attēlos redzamie ir kaut kas no rožvabolēm drīzāk - Cetonia aurata, piemēram.. T.i. nav jau teikts, ka kāds/kādi no 282 kāpuriem nebija Oryctes kāpurs/i, jo biotops atbilstošs, bet konkrēti attēlā redzamie, manuprāt tie nav, jo arī Cetonia aurata komposts, lai arī varbūt nav tipiskākais, bet tomēr arī atbilstošs biotops.


Ievucis 08.novembris, 22:30

Paldies! :)


forelljjanka 08.novembris, 22:26

Brūnā čakste.;)


felsi 08.novembris, 20:20

Paldies Edgar!


dziedava 08.novembris, 19:18

Nav kāda Fossombronia ?


Ansis 08.novembris, 18:41

Ticamāk, ka tā ir Thamnobryum subserratum vai T. neckeroides. Sugas atšķiramas, izpētot mikroskopiskās pazīmes - lapas šūnu formu un izkārtojumu. Bez parauga, nevienu no sugām nevar apstiprināt :( Gaujas baseinā (un vispār ārpus Kurzemes) ir tikai divas T. neckeroides atradnes. Šis ir ļoti vērtīgs atradums!


CerambyX 08.novembris, 18:24

Tas manis pieminētais pirmais novērojums tomēr ir bijis maija beigās, tātad tiešām pirmais. Šis tad būs otrs zināmais atradums Latvijā :)


nekovārnis 08.novembris, 14:13

Paldies! :) Jau vasarā centos noteikt, bet neveiksmīgi. Tik prātā bija ka kaut kas līdzīgs kaut kur internetā redzēts :)


CerambyX 08.novembris, 14:00

O! Ibalia rufipes! Šogad viens eksemplārs ir noķēries arī Zemgales pusē loga lamatās, kas pēc manas informācijas ir/bija pirmais novērojums Latvijā. Jāpaskatās būs datumi - varbūt šis tomēr agrāks un pretendē uz pirmo novērojumu? :) latviski laikam pēc analoģijas ar Ibalia jakovlevii - parazītiskā panglapsena, jo nu Ibaliidae dzimta tuvu radniecīga panglapsenēm, bet ir parazītiski kukaiņi, kas parazitē ragastēs (šī suga - skujkoku ragastēs). Izcils atradums :)


Ivars L. 08.novembris, 12:42

Interesanti sakritis, ka tieši šo pašu eksemplāru (pirmajā bildē) šī gada 1.aprīlī piefiksējusi, nofotografējusi un DD ziņojusi arī M.Medne.


nekovārnis 08.novembris, 12:00

Hmm, datubāzē jau nodalīts kā Plēvspārņi Crabronidae, tikai nez kāpēc nosaukums absolūti neatsaucas uz pieprasījumu:(


nekovārnis 08.novembris, 11:42

Izskatās, ka Dabasdatos būs jānodala Sphecidae un Crabronidae racējlapseņu dzimtas. Kā sapratu kādreiz bija kopā kā Sphecidae, tagad vairs ne. Pirms tam gan jātiek skaidrībā ar latviskajiem nosaukumiem - vai abas racējlapseņu dzimtas vai tikai Sphecidae.


megere 08.novembris, 11:09

Paldies.


IlzeP 08.novembris, 08:19

Tā kā "Lācītis (nenoteikts)" jau ir tauriņš (daudz mums to lāču! :) ), pievienoju datu bāzei "Beka Leccinum sp., Leccinum sp."


CerambyX 08.novembris, 00:04

stimulator vēders tipiski klāts pilnībā ar oranžiem matiņiem. Manuprāt samērā droši, ka C.ulrichi.


Bekuvecis 07.novembris, 23:14

Ticot, ka kātiņš melnēja, varu droši teikt tikai vienu: no lācīšu ģints, resp., Leccinum sp. (tādu opciju DD liste šobrīd neparedz). Bet konkrētāk? Tumšbrūna cepurīte + tīri balts kātiņš nelien Latvijā zināmo Leccinum sp. rāmjos, vismaz tipiskajos ne. Mani tas īpaši nepārsteidz: esmu sastapis citādas, taču arī tipiskajos rāmjos nelienošas Leccinum sp. Vai tās ir lokālas mutācijas, kādas retas varietātes vai vēl kas, neņemos spriest.


felsi 07.novembris, 23:08

Paldies Marek, bet šitos galīgi nezinu.


Bekuvecis 07.novembris, 22:59

Lai gan DD bildēm smukums un kvalitāte neesot no svara, šī ir izcili skaista!


nekovārnis 07.novembris, 22:32

Nez, varbūt Nāšuspindele Cephenemyia - C.ulrichii vai C.stimulator?.


forelljjanka 07.novembris, 21:21

Pārliecība ir laba lieta,svarīgāk būtu norādīt uz pazīmēm kas to apstiprina!:DD


forelljjanka 07.novembris, 21:16

Kāpēc?Kuras ir tās bildēs redzamās pazīmes kas ļauj tā domāt?;)


LV zilzīlīte 07.novembris, 21:08

pelēkais zaķis esmu 100% pārliecināta ( :


LV zilzīlīte 07.novembris, 21:06

99% akmeņu cauna ( :


felsi 07.novembris, 20:25

Pievienoju foto, kas veikts mājas apstākļos 05.11 ap plkst. 22.00.


dziedava 07.novembris, 18:57

Paldies, līdzīga ir!


Aceralba 07.novembris, 18:27

Paldies!


forelljjanka 07.novembris, 17:15

Prieks censties!;)Manuprāt tāda arī ir DDatu galvenā jēga,skaidrot un mācīt tiem kas interesējas par Dabu!Putni nav kukaiņi vai sēnes,pa lielam viss ir diezgan vienkārši,tikai jāzin kam jāpievērš uzmanība.Pie kam putni vēl arī dzied,tiem ir saucieni ar dažādu nozīmi.


Ivars L. 07.novembris, 16:25

Varbūt zīdainā mīkstpiepe.


Kukainis 07.novembris, 15:30

Vaboles kāpurs.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
© dabasdati.lv
Saglabāts