Aktīvie lietotāji: 87 Šodien ievadītie novērojumi: 202 Kopējais novērojumu skaits: 630837
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim sugas uz dižkokiem!
Pievienots 2018-06-07 18:26:28

2018. gadā Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni izvēlējies dižkoku, tāpēc Dziedava.lv sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi un portālu Dabasdati.lv radās ideja – mēs kopīgi varētu veikt, šķiet, vēl nebijušu pētījumu – saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Pirms ķerties pie pētījuma veikšanas instrukcijas, vispirms īss ieskats par dižkokiem kopumā.

Latvijā ar likumu noteikti dižkoka kritēriji gan pēc apkārtmēra, gan garuma fiksētam koku sugu sarakstam. Koks ir dižkoks, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem. Vairums dižkoku interesentu pievēršas apkārtmēra mērīšanai, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Precīzai augstuma mērīšanai būtu vajadzīga dārga tehnika vai rāpšanās koka galotnē. Arī šajā pētījumā pievērsīsimies dižkokiem pēc apkārtmēra. Zemāk ieskats biežāk mērīto dižkoku sugu sarakstā līdz ar lielākajiem to pārstāvjiem.

Latvijā lielākie dižkoki pēc apkārtmēra; katras sugas dižākais

Koka sugaDižkoka kritērijs pēc apkārtmēra (m)Dižkoku % no visu sugu dižkokiem *LV lielākais sugas dižkoksLielākā dižkoka apkārtmērs
(mērīšanas gads)
parastais ozols
Quercus robur

4

40%

Kaives ozols

10,52 m (2016.)

baltais vītols
Salix alba

4,5

3%

Dzenīšu vītols

9,30 m (2017.)

parastā liepa
Tilia cordata

3,5

12%

Sasmakas Elku liepa

8,63 m (2013.)

parastā vīksna
Ulmus laevis

4

3%

Ķeiru lielā vīksna

7,32 m (2017.)

parastā kļava
Acer platanoides

3,5

2,5%

Rūtiņu kļava

6,35 m (2016.)

parastā goba
Ulmus glabra

4

0,3%

Istras goba

6,22 m (2015.)

parastais osis
Fraxinus excelsior

3,5

3%

Zilēnu osis

6,10 m (2013.)

parastā zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum

3

2%

Reņķa dārza 1. zirgkastaņa

5,45 m (2018.)

parastā egle
Picea abies

3

1,2%

Alciema egle

4,66 m (2018.)

parastā priede
Pinus sylvestris

2,5

15%

Aļļu priede

4,47 m (2016.)

parastā apse
Populus tremula

3

0,1%

Kadāja apse

4,15 m (2015.)

āra bērzs
Betula pendula

3

1,3%

Andrejsātu bērzs

3,90 m (2012.)

parastais kadiķis
Juniperus communis

0,8

1,3%

Rietekļa kadiķis

3,14 m (2016.)

* - izmantoti atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" (DRK) un Dziedava.lv koku apsekojumu dati

 

Kā veikt pētījumu?

Izvēlies kādu dižkoku, kuram varēsi veltīt pietiekami ilgu laiku, lai sameklētu un nofotografētu iespējami daudzas sugas. Ideāli, ja kokam var veltīt vairākas dienas, jo sugu uzskaitē derēs visas 2018. gadā līdz 1. decembrim uz koka ievērotās sugas. Vērtīgs gan būs arī vienreizējs apmeklējums, jo liela daļa sugu sūnas, ķērpji savu atrašanos uz koka gada griezumā nemaina.

Kad koks izvēlēts:

• tas līdz ar foto jāreģistrē portālā Dabasdati.lv, izvēloties statusu dižkoks;

• tā kā pēc tam būs Dabasdatos jāreģistrē arī visas uz šī dižkoka atrastās sugas, tad ērtākai datu apkopošanai, piezīmēs norādi vai, atliekot dižkoka vietu kartē, vietas nosaukumā ietver dižkoka vārdu vai jau zināmu, vai paša izdomātu;

• piezīmēs norādi koka apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam un augstumu, kādā koks mērīts;

• fotogrāfijā(-s) jābūt redzamam vai piezīmēs pierakstītam, kādos apstākļos koks aug klajumā, mežā, koku pudurī; cik noēnots, kā arī aptuveni kādā augstumā dalās starās.

Ja izvēlētais koks būs zināms, Dabas retumu krātuves eksperti sniegs informāciju par tā iepriekšējiem mērījumiem.


Ja koki nekad nav pētīti, pirmajā brīdī var apjukt
kas no redzamā ir pats koks, kas cita suga, vai vispār tur kas aug? Košāk zaļās, arī zaļbrūnās, mīkstākās, maigākās ir sūnas (1). Ķērpji ar izteiktu laponi ir asāki, reizēm klājeniski (2), reizēm kā pušķīši (3), nereti pelēcīgi, kaut mitrumā daži arī kļūst zaļi. Tiem var būt bļodveidīgi augļķermeņi jeb apotēciji (4). Ķērpji var būt dažādās, arī košās krāsās, bet reizēm pēc izskata atgādina miltus vai krāsu (5). Vislabāk pētīt ar lupu vai caur foto makro režīmā, tad var izdoties saskatīt arī sīkus ķērpīšus, kas atgādina nagliņas (6). Foto: Julita Kluša.

Pētījumam der gan tās sugas, kas ir koka pastāvīgie iedzīvotāji (sūnas, ķērpji, augi, sēnes, kukaiņi, apdzīvotas ligzdas putni u.c.), gan ciemiņi - īslaicīgi uzlaidies tauriņš, spāre, putns u.tml. Der arī koku apdzīvojošo sugu apdzīvotāji, piem., uz dižkoka augošu sēni ēdošie kāpuri, jo arī pakārtotās sugas dzīvotni nodrošinājis dižkoks. Skaita tikai dzīvās sugas, bet beigtos, t.sk., kāda iedzīvotāja barību vai barības atliekas, neskaita, izņemot gadījumus, kad plānotajai barībai izdevies izbēgt dzīvai, līdz ar to koks kaut vai īslaicīgi tapis par šīs sugas dzīvotni.


Šajā gadījumā vītols ir dzīvotne ne vien piepēm, bet arī ar piepēm barojošamies piepju melnuļiem, jo, ja nebūtu koka, uz kura augt piepei, nebūtu arī šo vaboļu. Foto: Julita Kluša.

Sugai jāatrodas uz dižkoka dzīvām vai atmirušām virszemes daļām uz stumbra, zariem, virszemes saknēm. Neskaitās sugas, kas aug vai uzturas blakus, tiešā veidā neizmantojot koku kā savu dzīvotni, piem., pienenes starp koka saknēm. Meklējot sugas, jācenšas tās nebojāt un netraucēt nelīst apdzīvotā ligzdā, kāpurus meklēt, nebojājot dzīvotni un pēc foto noliekot atpakaļ.

Reģistrējot uz dižkoka atrastu sugu:

Vietu, ja iespējams, vēlams izvēlēties no "Iepriekš saglabātas vietas" to pašu, kas bija izveidota reģistrētajam dižkokam. Piezīmēs jānorāda, ka suga ir konkrētajam dižkokam, minot arī vārdu, ar kādu koks Dabasdatos reģistrēts (ja tas nav redzams jau vietas nosaukumā).

• Obligāti jāpievieno fotogrāfiju(-as), kur suga labi saskatāma. Fotografējot sūnas, ķērpjus vai sēnes, jāņem vērā, ka nederēs tikai foto pa gabalu, nepieciešams labs tuvplāns ar saskatāmām detaļām, vēlams arī kopskats.

* Ja sēnei ir cepurīte, nepieciešams nofotografēt gan tās augšpusi, gan apakšpusi.

* Sūnas vēlams fotografēt mitras, kas nav sačokurojušās, bet izplatušās. Ja ir sauss, var apsmidzināt ar ūdeni un mirkli uzgaidīt, kamēr atveras.

* Ķērpjus ar pelēkzaļu laponi vērts fotografēt gan sausus, gan samitrinātus, jo ir sugas, kuras sausas ir pelēkas, bet mitrumā kļūst zaļas.

* Ķērpjus un sēnes vērts arī nedaudz paskrāpēt vai paspaidīt nereti bojājuma vietā mainās krāsa. Reakcija jānorāda piezīmēs, jo tas var palīdzēt noteikt sugu.

• Atrastajai sugai foto jābūt redzamai vai piezīmēs aprakstītai atrašanās vietai aptuveni kādā augstumā suga novērota, uz kuras koka daļas (stumbra, zara, saknes, lapas u.tml.), uz dzīva koka vai tā atmirušās daļas.

Jāņem vērā:

• sugas nedrīkst pievilināt (piem., atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavu vai ēsmu u.tml.) u.c. ietekmēt to sastopamību;

• neapdzīvotas ligzdas vai kādas sugas darbības pēdas (kalumi, sūdiņi u.tml.) var reģistrēt, bet dižkoka 2018. gada sugu skaitā tiks ieskaitītas tikai tās sugas, kurām iespējams pierādīt, ka suga bijusi dzīva uz koka šajā gadā. Tomēr arī šāda papildus informācija, kas skaitā neiekļausies, ir interesanta un vērtīga ziņošanai;

• lai suga tiktu ieskaitīta, tai nav jābūt noteiktai vai droši līdz sugai nosakāmai, bet, ja tā nav nosakāma, tai jābūt vizuāli atšķiramai no citām uz dižkoka fotografētajām sugām, lai varētu iespējami droši pateikt, ka cita suga. Vai suga ir droši atšķirama no pārējām, palīdzēs noteikt arī Dabasdati.lv eksperti.

Kādas sugas uz dižkokiem var sagaidīt?

Nelielam ieskatam, ko uz dižkoka varētu sagaidīt, apkopoju savu pieredzi, kas ietver tikai "acīs krītošākās" sugas. Visbiežāk ievērotās sugas uz dižkokiem bija vāverastīte (raksturīga suga parkos un uz atsevišķi augošiem kokiem) un aizsargājamā spožā skudra (apdzīvo dobumainus kokus). Vēl bieži sastopamas sugas sūnas: ciprešu hipns, plakanā skrāpīte, lielā pūkcepurene, kažocenes, sprogainā slaidlape; no sēnēm biežākās parastā sērpiepe un ziemeļu klimakodone; vaskulārie augi: pīlādži, bērzi, ogu krūmi, papardes, sīkziedu spriganes; no dzīvniekiem sarkanblaktis, visādas skudras, gliemji, lapsenes.


Parastā vāverastīte Leucodon sciuroides mitra (fonā) un sausa (mazajā attēlā). Foto: Valda Ērmane, Marta Zvejsalniece.


Spožā skudra Lasius fuliginosus ir aizsargājama suga, taču uz dobumainiem dažādu sugu kokiem sastopama diezgan bieži. Visvairāk
uz ozoliem un liepām; dzīvo arī uz skujkokiem. Spožās skudras raksturīgākās pazīmes spīdīgs ķermenis un aizmugurē ieliekta galva. Sastopami arī spārnoti eksemplāri. Foto: Julita Kluša.

Vislielākā sugu daudzveidība dažādās sugu grupās un vislielākais kopējais sugu skaits konstatēts ozoliem. Uz ozoliem arī vislielākais atrasto aizsargājamo un reto sugu skaits, vairums sēnes. No tām biežākās plaisājošā rūtaine, košā zeltpore un aknene.

Arī daudz, tomēr apmēram divreiz mazāk sugu nekā uz ozola atrasts uz liepas, priedes, vītola, kļavas un oša. Visvairāk vaskulāro augu sugu uz vītoliem, priedēm, arī uz ozoliem. Tiesa, no tām neviena reta un aizsargājama. Sugām nabadzīgākie koki egle, bērzs, zirgkastaņa.

Lai zinātu, kādām sugām pievērst lielāku vērību, zemāk apkopotas uz dižkokiem raksturīgākās retās un aizsargājamās sugas. Ja izdosies atrast kaut vienu no tām, varēs droši uzskatīt, ka dižkoku pētīšana bijusi īpaši veiksmīga! Grūtāk ievērtēt un pazīt varētu būt retos ķērpjus un sūnas, taču sēnes un kukaiņus ar labu foto var mēģināt atpazīt arī bez iepriekšējas pieredzes.

Retas, aizsargājamas ķērpju sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem; ceļmalās, parkos. Reta, aizsargājama.
liepu parmelīna Parmelina tiliacea liepa, arī ozols, osis, u.c. citi platlapji Ceļmalās. Reta, aizsargājama.
brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala ozols Uz koka mizas, biežāk atklātās, saulainās vietās. Reta, aizsargājama.
skleroforas Sclerophora sp. osis, ozols, vīksna u.c. lapukoki Retas. Aizsargājamas visas sugas ģintī.
henotēka Chaenotheca cinerea lapukoki: osis, ozols, goba Reta.
zaļganā henotēka Chaenotheca chlorella ozols, egle Uz atmirstošu koku mizas, biežāk mitrākās vietās. Reta, aizsargājama.
dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.

 

 


Kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum
viens no vieglāk ievērojamiem aizsargājamiem ķērpjiem, jo var aizņemt lielāku laukumu. Raksturīgs krokains lapojums un lapoņa krāsas maiņa mitrumā sauss ir pelēks, mitrumā kļūst zaļš. Var būt arī brūni apotēciji. Foto: Julita Kluša.


Liepu parmelīna Parmelina tiliacea. Atšķirībā no līdzīgās kausveida pleirostiktas parmelīna nav tik kruzuļaina. Foto: Ivars Leimanis.


Brūngalvainajai henotēkai Chaenotheca phaeocephala (fonā un baltajā rāmī) raksturīgs granulārs laponis. Pretstatā līdzīgajai zaļganajai henotēkai Chaenotheca chlorella (sarkanā rāmī) laponis ir pulverveida. Foto: Ivars Leimanis, Julita Kluša.


Skleroforas Sclerophora sp. uz koka stumbra izskatās kā sīki gaiši punktiņi (fona attēlā
bālā sklerofora). Mazajos attēlos - sklerofora Sclerophora coniophaea (oranžā rāmī) un bālā sklerofora Sclerophora pallida (baltā rāmī). Foto: Renāte Ondzule, Ivars Leimanis.


Uz dižkokiem mēdz augt arī aizsargājamais parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, taču tā atrašanās vairāk saistīta ar vides apstākļiem, meža ilglaicību, ne tieši koka izmēriem vai vecumu. Foto: Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas sūnu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
zaļganā vijzobe Syntrichia virescens visādi koki Uz koku stumbriem. Reta, bet no retajām salīdzinoši biežākā.
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa ozols Atrasta tikai uz dižkokiem, Latvijā 2 atradnes.
kalnu vijzobe Syntrichia montana lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem. Ļoti reta.
nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula ozols Uz slīpiem stumbriem, nokareniem zariem; pārsvarā Kurzemē. Reta, aizsargājama.
Laiela pūkcepurene Orthotrichum lyellii lapukoki Ļoti reta un aizsargājama, atrasta tikai Latvijas rietumdaļā.
plakanlapu porenīte Porella platyphylla lapukoki Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu. Aizsargājama.

 

 


Latvijā ir 6 vijzobju sugas, vairums retas un ļoti retas, arī tādas, kas meklējamas uz dižkokiem. Retā zaļganā vijzobe Syntrichia virescens (abi foto, kas atdalīti ar baltu līniju) pēc izmēriem ir trīs reizes mazāka nekā ļoti bieži sastopamā noras vijzobe Syntrichia ruralis (sarkanā rāmī). Zaļā rāmī
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa, kam raksturīgi vairķermenīši (tādi kā sīki zaļi krikumiņi) gar lapas vidusdzīslu. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis.


Nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Foto: Julita Kluša.


Plakanlapu porenīte Porella platyphylla. Jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti bieži sastopamo plakano skrāpīti Radula complanata (sarkanā rāmī). Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane.

Retas, aizsargājamas sēņu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus ozols Uz nokaltušiem zariem un stumbra atmirušās daļas. Reta, aizsargājama.
Košā zeltpore Hapalopilus croceus ozols Uz ļoti vecu koku stumbra. Aizsargājama, reta.
Parastā aknene Fistulina hepatica ozols, liepa Pie lielu koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Daivainā čemurene Grifola frondosa ozols Pie koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Zīdainā makstaine Volvariella bombycina lapu koki Aug koku dobumos vai krokās. Aizsargājama.

 

 


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus atgādina saplaisājušu mizu; tās virsmas krāsa biežāk ir balta, bēšīga, bet var būt arī sarkanīga līdz brūna. Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus aug uz ļoti vecu ozolu stumbriem. Aizsargājama un reta. Attēlā kopā ar veciem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša.


Parastā aknene Fistulina hepatica pēc izskata atgādina aknas. Foto: Julita Kluša.


Daivainā čemurene Grifola frondosa. Foto: Valda Ērmane.


Zīdainajai makstainei Volvariella bombycina raksturīga maksts, no kuras tā aug. Foto: Inga Grīnvalde, Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas dzīvnieku sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus osis, liepa, ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita ozols, liepa, goba u.c. lapukoki Uz atklātās vietās augošiem lieliem kokiem. Pieaudzis kukainis uz koku stumbriem novērots jūlija beigās un augusta sākumā. Rets, aizsargājams.
Marmora rožvabole Liocola lugubris lapukoki (platlapji) Kāpuri attīstās trūdošā koksnē vecu koku dobumos. Pieaugušu vaboli vērts meklēt saulainās dienās no jūnija vidus līdz septembrim uz tekošas sulas. Aizsargājama.
Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata priede Rets, aizsargājams. Dabā atpazīstams pēc raksturīga sveķojuma uz vecas priedes mizas.
Melnais stārķis Ciconia nigra Priedes, ozoli, retāk apses u.c. veci, lielu izmēru koki Ligzda parasti uz zara, nost no stumbra. Aizsargājams.
Ērgļi, citi lielie putni ligzdas veido lielos, augstos kokos Visi ērgļi ir aizsargājami.
Melnā dzilna Dryocopus martius dažādu sugu veci koki, kam 8 m augstumā diametrs ir vismaz 30 cm Augstu kokā kaļ dobumu ligzdošanai; vēlāk to apdzīvo citas sugas. Aizsargājama.
Sikspārņi pārsvarā lapukoki, reizēm priede Kā mītņu vietas kalpo dobumi, plaisas, atlupusi vai ļoti kreveļaina miza; dižkoki nozīmīgi arī kā barošanās vietas un orientieris klajā ainavā. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

 


Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus. Raksturīga plata augšdaļa. Foto: Julita Kluša.


No kreisās: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un marmora rožvabole Liocola lugubris. Foto: Julita Kluša.

Gada beigās plānots apkopot visu šī gada laikā veikto pētījumu rezultātus. Lai zinātu, kas veicis šādu pētījumu, lūgums līdz 2018. gada 1. decembrim uz e-pastu drk@dziedava.lv atsūtīt linku uz Dabasdati.lv reģistrētā dižkoka, kam veikts pētījums, novērojuma lapu. Interesanti būtu noskaidrot, vai un kā atšķiras novēroto sugu skaits uz kokiem klajumā un noēnotās vietās; vai sugu skaitu vairāk ietekmē koka izmērs vai forma (zarojums utml.); kuri koki izrādīsies sugām bagātākie? Cik varētu būt lielākais sugu skaits, kas vizuāli novērots uz viena koka? Kādas retas un aizsargājamas sugas izdosies atrast?

Dabas aizsardzības pārvalde dižkoku un potenciālo dižkoku atrašanās vietas apkopo Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, tajā apkopoto koku skaits tuvojas 9 tūkstošiem: ozols.daba.gov.lv

Neatkarīgu datubāzi jau vairāk nekā 20 gadus veido Dabas retumu krātuves aktīvisti. Tā ietver ne tikai pašreizējo DRK aktīvistu darba rezultātu, bet arī senākus datu apkopojumus, kas veikti Māra Laiviņa, Raimonda Cinovska, Gunta Eniņa vadībā, kā arī no Valsts ģeoloģijas, meteoroloģijas un vides aģentūras dižkoku datubāzes un dižkokiem nozīmīgākās literatūras tādējādi satur ziņas no 19. gs. beigām un aptver informāciju par 15500 kokiem. Līdzīga datubāze 9 gadus tiek veidota arī Dziedava.lv paspārnē, kas iespēju robežās tiek arī publiskota. Šobrīd publicēti dati par 5 tūkstošiem koku, no kuriem ar fotogrāfijām vairāk nekā 1100. Kamēr tiek meklēti līdzekļi un iespējas internetā publicēt visus DRK uzkrātos datus līdz ar apsekojumu vēsturi, izveidota mājaslapa, kurā publicēti pamatdati par visiem Dabas retumu krātuves un "Dziedava.lv" apsekotajiem kokiem līdz 2015. gadam: dziedava.lv/dizkoki/

Vēl nozīmīgs materiāls, kurā var smelties idejas dižkoku apzināšanai, ir rakstu sērija žurnālos "Latvijas Veģetācija", kur publicēti 15 Latvijas rajonu dendroloģisko stādījumu koku un krūmu pētījumu materiāli (1973-2004), minot arī dižāko koku stumbru diametrus. Visi minētie žurnāli lasāmi arī internetā, bet, lai būtu rakstos vieglāk orientēties, izveidota mājaslapa, kurā rajoni sadalīti pagastu un apstādījumu līmenī: dziedava.lv/daba/apstadijumi/.

Ja ir jautājumi vai precizējumi par uz dižkokiem sastopamām sugām, droši var rakstīt/jautāt komentāros. Paldies par palīdzību sugu atlasē Ansim Opmanim, Rolandam Moisejevam, Viesturam Vintulim.

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-06-01

Pēdējie novērojumi
Rallus aquaticus - 2019-03-24 Ilze_Sa
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Divpēdis
Corvus corax - 2019-03-26 Kristers K
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-26 Kristers K
Accipiter gentilis - 2019-03-26 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-26 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-26 Kristers K
Turdus merula - 2019-03-26 Kristers K
Lepus timidus - 2019-03-25 eksperts 3
Corvus corax - 2019-03-26 Kristers K
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 Kristers K
Anser serrirostris - 2019-03-25 eksperts 3
Cygnus cygnus - 2019-03-25 eksperts 3
Anser serrirostris - 2019-03-25 eksperts 3
Emberiza schoeniclus - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
Ciconia ciconia - 2019-03-26 drakula4
Corvus cornix - 2019-03-26 Siona
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 Siona
Metzgeria furcata - 2019-03-25 Ukaduks
Palustriella commutata - 2019-03-22 dziedava
Alauda arvensis - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
Cladonia sp. - 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
Columba palumbus - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
- 2019-03-09 Laimeslācis
Hypoxylon multiforme - 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
Dicranum scoparium - 2019-03-09 Laimeslācis
Parus major - 2019-03-26 Anitaz
- 2019-03-09 Laimeslācis
Corvus cornix - 2019-03-26 Anitaz
Passer domesticus - 2019-03-26 Anitaz
Lophophanes cristatus - 2019-03-26 Anitaz
Tetraphis pellucida - 2019-03-09 Laimeslācis
Poecile sp. - 2019-03-24 tatia
- 2019-03-09 Laimeslācis
Cladonia sp. - 2019-03-09 Laimeslācis
Scolopax rusticola - 2019-03-26 Matrus
Spinus spinus - 2019-03-24 tatia
Capreolus capreolus - 2019-03-17 ligausis
Fringilla coelebs - 2019-03-26 ligausis
Cervus elaphus - 2019-03-24 kamene
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 ligausis
Spinus spinus - 2019-03-26 Matrus
Streptopelia decaocto - 2019-03-26 AinisP
Lepus timidus - 2019-03-25 roosaluristaja
Sitta europaea - 2019-03-26 ligausis
Garrulus glandarius - 2019-03-24 tatia
Dendrocopos major - 2019-03-26 ligausis
Erithacus rubecula - 2019-03-26 ligausis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 tatia
Motacilla alba - 2019-03-26 ligausis
Capreolus capreolus - 2019-03-24 tatia
Buteo buteo - 2019-03-24 tatia
Lullula arborea - 2019-03-24 tatia
Turdus viscivorus - 2019-03-24 tatia
Alauda arvensis - 2019-03-26 Margarita W
Dendrocopos major - 2019-03-23 tatia
Fulica atra - 2019-03-23 tatia
Mergus merganser - 2019-03-23 tatia
Luzula pallidula - 2019-03-26 Lyncyy
Bubo bubo - 2019-03-26 Lyncyy
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Capreolus capreolus - 2019-03-26 DG
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Ciconia ciconia - 2019-03-26 DG
Vanellus vanellus - 2019-03-26 DG
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Grus grus - 2019-03-26 DG
Cladonia sp. - 2019-03-26 Lyncyy
Aythya ferina - 2019-03-26 Matrus
Ondatra zibethicus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 Divpēdis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Divpēdis
Mergus merganser - 2019-03-24 Divpēdis
Troglodytes troglodytes - 2019-03-26 KrisVi
Circus aeruginosus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Lophophanes cristatus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Dendrocopos major - 2019-03-26 KrisVi
Fulica atra - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Rallus aquaticus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Corvus corax - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Poecile montanus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Poecile montanus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Buteo buteo - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Climacocystis borealis - 2009-09-08 kamene
Araschnia levana - 2013-07-02 kamene
Sitta europaea - 2019-03-26 dekants
Aythya fuligula - 2019-03-26 dekants
Mergus merganser - 2019-03-26 dekants
Bucephala clangula - 2019-03-26 dekants
Dendrocopos major - 2019-03-26 dekants
Passer domesticus - 2019-03-26 dekants
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-26 dekants
Passer montanus - 2019-03-26 dekants
Chloris chloris - 2019-03-26 dekants
Acanthis flammea - 2019-03-26 dekants
Accipiter gentilis - 2019-03-26 dekants
Troglodytes troglodytes - 2019-03-26 dekants
Turdus merula - 2019-03-26 dekants
Parus major - 2019-03-26 dekants
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 dekants
Larus ridibundus - 2019-03-26 dekants
Cygnus olor - 2019-03-26 dekants
Columba livia domestica - 2019-03-26 dekants
Larus argentatus - 2019-03-26 dekants
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 dekants
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 dekants
Lanius excubitor - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Chloris chloris - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Passer domesticus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Larus ridibundus - 2019-03-26 dekants
Passer montanus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Parus major - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Tussilago farfara - 2019-03-24 Fēnikss
Columba livia domestica - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Accipiter gentilis - 2019-03-26 tatia
Capreolus capreolus - 2019-03-26 tatia
Pica pica - 2019-03-26 AndaB
Garrulus glandarius - 2019-03-26 AndaB
Fringilla coelebs - 2019-03-26 de kje
Ciconia ciconia - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Tetrao tetrix - 2019-03-26 Rallus
Anser serrirostris - 2019-03-26 Rallus
Anser albifrons - 2019-03-26 Rallus
Branta leucopsis - 2019-03-26 Rallus
Anser sp. - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Acenes
Lullula arborea - 2019-03-25 sandis
Acari sp. - 2019-03-25 sandis
Turdus philomelos - 2019-03-25 sandis
Anas penelope - 2019-03-25 sandis
Bucephala clangula - 2019-03-25 sandis
Linaria cannabina - 2019-03-25 sandis
Coccinella septempunctata - 2019-03-24 sandis
- 2019-03-24 sandis
Apidae sp. - 2019-03-24 sandis
Dryocopus martius - 2019-03-24 sandis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-24 sandis
Tringa ochropus - 2019-03-24 sandis
Dendrocopos medius - 2019-03-24 sandis
Sitta europaea - 2019-03-24 sandis
Picus canus - 2019-03-23 sandis
Anas crecca - 2019-03-23 sandis
Cygnus olor - 2019-03-23 sandis
Araneae sp. - 2019-03-23 sandis
Bucephala clangula - 2019-03-23 sandis
Mergus merganser - 2019-03-23 sandis
Grus grus - 2019-03-23 sandis
Turdus viscivorus - 2019-03-23 sandis
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-23 sandis
Tubaria furfuracea - 2019-03-23 sandis
Dendrocopos medius - 2019-03-23 sandis
Phosphuga atrata - 2019-03-23 sandis
Egretta alba - 2019-03-23 sandis
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 sandis
Poecile montanus - 2019-03-23 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-23 sandis
Accipiter gentilis - 2019-03-23 sandis
Alcedo atthis - 2019-03-23 sandis
Lullula arborea - 2019-03-23 sandis
Turdus viscivorus - 2019-03-23 sandis
Dendrocopos leucotos - 2019-03-23 sandis
Tussilago farfara - 2019-03-22 sandis
Archiearis parthenias - 2019-03-22 sandis
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-22 sandis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-22 sandis
Cygnus olor - 2019-03-22 sandis
Ciconia ciconia - 2019-03-22 sandis
Larus ridibundus - 2019-03-22 sandis
Lanius excubitor - 2019-03-22 sandis
Columba palumbus - 2019-03-22 sandis
Tulipa sylvestris - 2019-03-24 Vīksna
Chelidonium majus - 2019-03-24 Vīksna
Brachycera - 2019-03-24 Vīksna
Hymenoptera sp. - 2019-03-24 Vīksna
Nematocera - 2019-03-23 Vīksna
Castor fiber - 2019-03-23 Vīksna
Brachycera - 2019-03-23 Vīksna
Pulmonaria obscura - 2019-03-25 Vīksna
Carabus nemoralis - 2019-03-25 Vīksna
Araneae sp. - 2019-03-15 Vīksna
Araneae sp. - 2019-03-25 Vīksna
Larus ridibundus - 2019-03-23 pustumsa
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 pustumsa
Larus ridibundus - 2019-03-23 pustumsa
Anas crecca - 2019-03-23 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-03-23 pustumsa
Larus ridibundus - 2019-03-23 pustumsa
Egretta alba - 2019-03-23 pustumsa
Ardea cinerea - 2019-03-23 pustumsa
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Aleksandra
Cygnus cygnus - 2019-03-23 pustumsa
Sturnus vulgaris - 2019-03-25 Aceralba
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 pustumsa
Vanellus vanellus - 2019-03-23 pustumsa
Anser anser - 2019-03-23 pustumsa
Tetrastes bonasia - 2019-03-25 ūdensvistiņa
Larus ridibundus - 2019-03-25 Aceralba
Parus major - 2019-03-24 Aleksandra
Sturnus vulgaris - 2019-03-25 gints
Fringilla montifringilla - 2019-03-25 KrisVi 2
Cyanistes caeruleus - 2019-03-25 gints
Certhia familiaris - 2019-03-25 gints
Columba palumbus - 2019-03-24 ūdensvistiņa
Mustela nivalis - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Ardea cinerea - 2019-03-23 pustumsa
Capreolus capreolus - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Turdus philomelos - 2019-03-25 mazais_ezis
Dendrocopos medius - 2019-03-25 mazais_ezis
Sitta europaea - 2019-03-24 Aleksandra
Sturnus vulgaris - 2019-03-25 DainisKR
Neovison vison - 2019-03-25 DainisKR
Adalia bipunctata - 2019-03-25 Laimeslācis
Regulus regulus - 2019-03-25 DainisKR
Columba palumbus - 2019-03-25 DainisKR
Turdus merula - 2019-03-25 DainisKR
Corvus cornix - 2019-03-25 DainisKR
Ardea cinerea - 2019-03-23 pustumsa
Anser anser - 2019-03-23 pustumsa
Cyanistes caeruleus - 2019-03-24 Aleksandra
Pica pica - 2019-03-25 DainisKR
Larus argentatus - 2019-03-25 DainisKR
Larus ridibundus - 2019-03-25 DainisKR
Ardea cinerea - 2019-03-23 pustumsa
Alauda arvensis - 2019-03-25 DainisKR
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 pustumsa
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Stach
Cygnus olor - 2019-03-25 DainisKR
Tadorna tadorna - 2019-03-23 pustumsa
Larus argentatus - 2019-03-23 pustumsa
Anser anser - 2019-03-25 DainisKR
Cygnus olor - 2019-03-23 pustumsa
Phalacrocorax carbo - 2019-03-24 Aleksandra
Nymphalis antiopa - 2019-03-25 Carum carvi
Mergus serrator - 2019-03-23 pustumsa
Ciconia ciconia - 2019-03-23 pustumsa
Pica pica - 2019-03-22 mardzh
Psyllobora vigintiduopunctata - 2019-03-23 mardzh
Columba livia domestica - 2019-03-25 mardzh
Anser albifrons - 2019-03-25 Carum carvi
Hepatica nobilis - 2019-03-24 mardzh
Lycopodium annotinum - 2019-03-24 mardzh
Pyrrhocoris apterus - 2019-03-24 mardzh 1
Branta leucopsis - 2019-03-25 Carum carvi
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 mardzh
Vanellus vanellus - 2019-03-25 Carum carvi
Anser sp. - 2019-03-23 mardzh
Anas crecca - 2019-03-25 Carum carvi
Columba oenas - 2019-03-25 Carum carvi
Corvus corax - 2019-03-25 Carum carvi
Grus grus - 2019-03-25 Carum carvi
- 2019-03-22 Laimeslācis
Larus ridibundus - 2019-03-23 mardzh
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Carum carvi
Vulpes vulpes - 2019-03-25 Carum carvi 6
Ciconia ciconia - 2019-03-23 pustumsa
Anser albifrons - 2019-03-25 Carum carvi 1
Anser albifrons - 2019-03-24 angel
Chelidonium majus - 2019-03-24 meža_meita
Haliaeetus albicilla - 2019-03-23 pustumsa
Grus grus - 2019-03-23 pustumsa
Anser anser - 2019-03-23 pustumsa
Egretta alba - 2019-03-23 pustumsa
Grus grus - 2019-03-23 pustumsa
Tadorna tadorna - 2019-03-23 pustumsa
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 pustumsa
Acanthis flammea - 2019-03-25 Shtein
Ardea cinerea - 2019-03-23 pustumsa
Nezināms
@ kamene
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
drakula4 26.marts, 19:24

Vecumniekos, Rīgas ielas 40 malā.


Laimeslācis 26.marts, 15:41

Tieši krāsa arī piesaistīja uzmanību


dziedava 26.marts, 15:01

Krāsa neparasta! Vai tiešām tā varētu būt ķērpja dabiskā krāsa?


Ilmārs Tīrmanis 26.marts, 11:28

Rūdolfs Tīrmanis ērces tēviņu noķēra, Ilmārs Tīrmanis noteica.


Kukainis 26.marts, 10:56

Palaboju visus Valdas Ērmanes ierakstus, jo pārbaudīju. Pēc foto varēju noteikt arī Mārītes Ramšas bildi. Ērci ir svarīgi fotografēt no apakšas un augšas, tad diezgan droši var noteikt sugu. Svarīga ir arī kvalitāte. Šogad plānos ir vairāk pievērsties Dermacentor un Hyalomma.


IlzeP 26.marts, 10:40

Labāk paliksim pie nenoteikta.


kamene 26.marts, 09:38

Piekrītu, malā redzamas arī vecākas vācelītes, kas izskatās pēc O. speciosum. Nomainu sugu.


nekovārnis 26.marts, 09:18

Laba doma!:) Mapi pārsaucu par Ganībērces Ixodes sp.


CerambyX 26.marts, 08:55

To tukšo Dermacentor sp. 'kastīti' varbūt var vienkārši pārsaukt par Ixodes sp., lai nav jādzēš ārā. Tāda jau arī noderētu, jo droši vien pēc būtības vairums DD ziņoto Ixodes jau arī būtu jāliek kā sp., jo ricinus un persulcatus nezinu pat vai tā pēc foto var atšķirt (t.i. neesmu pētījis - varbūt ka var)?


nekovārnis 26.marts, 08:36

Paldies!:) Šo tad pagaidām kā ornamentēto pļavērci. Nenoteiktās Dermacentor pārvietošu no ērces Dermacentor sp. (Ixodidae) uz pļavērces Dermacentor sp.(Amblyommidae). Ja pareizi sapratu Latvijā jābūt vēl vienai šīs ģints sugai D.marginatus? Pēc pārvietošanas tukšo mapi ērces Dermacentor sp. vajadzēs izdzēs, nezinu gan kā to izdarīt.


Kukainis 26.marts, 08:01

Jā, pēc jaunākās taksonomijas tā ir. D. reticulatus nosaukta par ornamentēto pļavu ērci. Kas to izdomājis - nezinu. Trīs vārdi ir par daudz. Labāk būtu divi, piemēram, ornamentētā pļavērce. Tad dzimtu Amblyommidae varētu saukt par pļavērcēm. Tās tik tiešām biežāk sastopamas zālājos, nevis mežos. Ixodidae - ganību ērces ir iegājies nosaukums un nevajadzētu mainīt, lai arī līdzīgs pļavērcēm. Vispār jau latvisko nosaukumu veidošana ir tādā kā pašplūsmā, katrs veido nosaukumus kā māk. Teorētiski jaunos nosaukumus vajadzētu apstiprināt Terminoloģijas komisijai, taču tā nenotiek. Varbūt kādā LEB sanāksmē šo jautājumu varētu aktualizēt.


Aleksandra 25.marts, 22:42

Paldies!


Aleksandra 25.marts, 22:41

Paldies, Kārli!


asaris 25.marts, 22:34

Jūraskraukļi


asaris 25.marts, 22:34

Dzilnītis.


pustumsa 25.marts, 22:02

Paldies par labojumu


pustumsa 25.marts, 22:01

Paldies. Varbūt citiem arī noderēs.


CerambyX 25.marts, 21:43

Man pirmā asociācija pēc silueta - gaišs peļu klijāns. Bet nu attēla kvalitāte, protams, atstāj daudz vaļas fantāzijas lidojumam :D


IlzeP 25.marts, 21:42

Tiešām labs! :)


CerambyX 25.marts, 21:40

Garknābja gauras


IlzeP 25.marts, 21:39

Pēc nelielām pārdomām ieviesu Anas sp. Reti gan tāda būs vajadzīga, bet, rakstot tikai vienu no sugām, skaits nebūtu pareizs.


IlzeP 25.marts, 21:31

Lauku balodis dzied "Pus pūr' ol' piedēj', pus pūr' ol' piedēj", bet meža balodim monotoni pūtieni. Taču šis augstais lidotājs, lai nu būtu, kas būdams, var būt migrējošs.


Laimeslācis 25.marts, 20:54

Labs :)


Arnis2 25.marts, 20:49

Tā jau domāju, ka tavs. Numuri bija ļoti tuvu.


Ansis 25.marts, 20:48

Vai šī nav Orthotrichum speciosum? Sprogainei, vismaz nobriedušām vācelītēm, vajadzētu pacelties virs lapām uz manāmi gara kātiņa.


Vīksna 25.marts, 20:42

Paldies ! Tur arī nebija skujkoki.


LV zilzīlīte 25.marts, 20:38

Varbūt arī ir melnā dzilna...?


Vīksna 25.marts, 20:36

Paldies !


Laimeslācis 25.marts, 20:28

Paldies, Ansi, par noteiktajām sūniņām! ;)


Laimeslācis 25.marts, 20:23

Paldies par atminējuma variantiem! :) Man arī vairāk tā kā pēc kūniņas izskatījās, bet tur visādus brīnumus var atrast. Tajā pat dienā atradu arī kaut kādu, no gaisa nokritušu, mērierīci. Neaiztiku, nofotografēju gan. Līdzīgi kokoniņi man reiz bija piestiprināti pie vestes, kuru mežā pazaudēju un pēc nedēļas atradu. :))) Toreiz neienāca prātā nofotografēt.


pustumsa 25.marts, 20:23

Kā lai pievieno, ja ir dažādas pīles? Vai labāk dzēst novērojumu?


Ansis 25.marts, 20:22

Droši vien Bentrijas gludkausīte, bet jāskatās kas ir ievākts.


Edgars Smislovs 25.marts, 20:19

Piles- Garkaklis,baltvēderis


Vladimirs S 25.marts, 20:15

Putns apgredzenots: 12.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Ansis 25.marts, 20:09

Varētu būt šaurlapu sfagns. Bet zaļos, smalkos sfagnus "uz aci" var neizdoties pareizi atpazīt (līdzīgs ir bārkstlapu sfagns - Sphagnum fimbriatum).


Ansis 25.marts, 20:05

Vajadzētu būt sausienes skrajlapei.


W 25.marts, 20:02

Jāmēģina dabūt labāks attēls..


W 25.marts, 19:57

Paldies!


DabaLaba 25.marts, 19:57

Sauciens vairāk nāca no augšas.


Ansis 25.marts, 19:53

Ar bālzaļām lapām un brūnu (pērnā gada) sporu vācelīti ir parastā griezene; redz veidojamies arī jaunas sporu vācelītes.


pustumsa 25.marts, 19:46

Paldies! Man tā šķita


ligausis 25.marts, 19:25

Tā ir. Kļūdas pēc pievienoju otreiz, jo pēc pirmās reizes neparādījās kā pievienots.


Ansis 25.marts, 19:22

Varētu būt līdzīgā ežlape. Stāvaine ir tumšāk zaļa (sūnzaļa), ar skrajāk izkārtotiem zariņiem, tai tipiska augšanas vieta ir skujkoku meži; ošu un apšu gāršām stāvaine nav raksturīga.


gunitak 25.marts, 19:15

Paldies Uģim un N. Savenkovam par noteikšanu. Iekopēju arī komentāru no otra novērojuma: Tauriņu Vērošana 25-Mar-2019, plkst. 09:44 Tas pirmais (mazāk raibais) tiešām apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


Ansis 25.marts, 19:14

Ja labi pameklē, abos foto redzamas arī sporu vācelītes, jaunas, segtas ar pūkainajām cepurītēm, kas laba šīs sugas atšķirības pazīme.


gunitak 25.marts, 19:07

Apšu pavasarsprīžmetis ielikts atsevišķā novērojumā.


Aceralba 25.marts, 18:38

Varbūt, mežā kāds balodis bija dzirdams dūdojam (tik labi gan neatšķiru, vai tieši lauku) un arī senāk lauku balodis netālu redzēts. Ļoti augstu gan lidoja (planēja?) - vai baloži tik augstu lido?


Giitaa 25.marts, 18:27

paldies


Arnis2 25.marts, 18:25

Šis būs lauku.


Aceralba 25.marts, 18:21

Paldies!


Aceralba 25.marts, 18:20

Paldies!


CerambyX 25.marts, 18:00

Domāju, ka visai droši ka kāda kukaiņa 'izstrādājums' - kūniņas apvalks, ko varētu dēvēt par kokonu, bet nu nav tik blīvs kā tipiski kokoni izskatās, bet 'mežģīņains'.


felsi 25.marts, 17:21

Izskatās pēc sietiņa, būs kā mans celtniecības atkritums!:)


felsi 25.marts, 17:19

Julitai! Kad būs vairāk laika, paskatīšos mikroskopā, man liekas, ka ļoti līdzīgas 18.11.18 atrastajām. Tās arī bija zem apses kritalas mizas.


dziedava 25.marts, 16:17

Šis labs novērojums. Raksturīgi, ka nereti tādas kā puslodes, ne visas apaļas (te gan nav tik uzkrītoši, ka tā). Dabasdatos šis sanāk 4. novērojums, bet lapā http://www.myx.dk/gen/reports/repnordspp.html meklētājā ievadot šo sugu, var atrast, ka tā Latvijā atrasta arī iepriekš - publicēta 2005. gadā. Tomēr nav nekādu citu datu par izplatību un sastopamības biežumu.


dziedava 25.marts, 15:59

Nevar būt cilvēku darinājums?


nekovārnis 25.marts, 15:50

Voldemār, šobrīd Dabasdatos Dermacentor ērces ir pie ganībērcēm Ixodidae, bet Fauna Europaea citā dzimtā - Amblyommidae. Kur būs pareizi pievienot sugu Dermacentor reticulatus? Un, ja Amblyommidae, tad vai ir latviskais nosaukums šai dzimtai?


kimkim 25.marts, 15:40

vakar krauklis no ligzdas apkārtnes dzina projām vanagu


dziedava 25.marts, 14:43

Te izskatās tajā pašā vietā un dienā bildēts foto: https://dabasdati.lv/lv/observation/fc5tdn0j81n0e0big9c6n5aau3/ Bet datumi atšķiras par 8 dienām. Kurš ir pareizais? Otru foto varētu pārlikt, lai abi ir vienā novērojumā, un lieko novērojumu dzēst.


dziedava 25.marts, 13:59

Manuprāt, nav simtkājis, bet tūkstoškājis. Tūkstoškājis Polydesmus complanatus vtml.


dziedava 25.marts, 13:57

Parastā kaulene Lithobius forficatus?


dziedava 25.marts, 13:53

Tas nav drīzāk tūkstoškājis, piemēram, Ommatoiulus sabulosus?


dziedava 25.marts, 13:52

Manuprāt nav simtkājis, bet tūkstoškājis Polydesmus complanatus


Edgars Smislovs 25.marts, 13:05

Jā visdrīzāk ka Dzeltenā stērste.


CerambyX 25.marts, 12:50

Es ar par dzelteno stērsti


dekants 25.marts, 12:18

Šķiet drīzāk dzeltenā stērste. Daniel, sauciens nāca no lejas (niedrēm) vai bija vairāk "virs galvas"?


Bekuvecis 25.marts, 11:22

Pazīstamas sēnes uz pazīstama celma: samtainās ziemenes (gan pavecas).


Bekuvecis 25.marts, 11:21

Pazīstama suga uz personīgi pazīstama koka: parastā apmalpiepe.


dziedava 25.marts, 11:09

Man izskatās pēc Physconia perisidiosa - balts uzklājums galos un uz piepaceltām malām sorāļi. Vēl līdzīgs variants ir Physconia enteroxantha.


Rallus 25.marts, 11:04

Stipri, Uģi, pēc šīs bildes. Pateicos!


IlzeP 25.marts, 11:03

Vai pēc šīm sliktajām bildēm ir iespējams pateikt, vai tas ir bērzu pavasarsprīžmetis?


kamene 25.marts, 09:47

Tuvplānā centrā ar smailajām lapām visdrīzāk ir nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum, bet kopplānā dominē ciprešu hipns Hypnum cupressiforme.


Vīksna 25.marts, 09:45

Paldies !


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:44

Tas pirmais (mazāk raibais) tiešām apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:43

Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:41

Pirmais (ar atplestajiem spārniem) apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:40

Ežlape Thuidium sp.


kamene 25.marts, 09:38

Žēl, ka nav sporu vācelīšu, bet spriežot pēc visai prāvajām, smailajām lapām ar ieritinājušos malu - visdrīzāk lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum.


Vīksna 25.marts, 09:37

Laikam kāds dundurs.


Vīksna 25.marts, 09:36

Paldies !


Edgars Smislovs 25.marts, 09:33

RINGING INFO: Species: Larus canus - Common Gull Sex: U | Unknown Age: 3 | 1st year bird Date: 19.12.2013 Place: Pärnumaa, Pärnu Geographical co-ordinates: +58° 23' 10", +24° 30' 1" Ringer: Kert Rannaste


kamene 25.marts, 09:31

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum.


Rallus 25.marts, 08:18

Neiebilstu, drīzāk arī ir Agonopterix ciliella/heracliana


Rallus 25.marts, 08:17

Pateicos par šīs sugas noteikšanu!


LV zilzīlīte 24.marts, 23:59

Varbūt meža zoss ?


dziedava 24.marts, 22:50

Paldies!


Tauriņu Vērošana 24.marts, 22:13

Nu nez, tauriņš stipri nodilis - raksts padzisis. Kāpēc gan ne vienkārši Agonopterix ciliella/heracliana?


Laimeslācis 24.marts, 21:37

Apciemoju puņķīšus uz kritalas, cerībā, ka pēc applūšanas būs pamainījuši izskatu, bet nekā - bez izmaiņām. Pievienoju divas bildes. Vienā tādi svaigāki, baltāki izskatās.


nekovārnis 24.marts, 21:07

Paldies!:)


gunitak 24.marts, 21:02

Paldies!


Quetzalcoatl 24.marts, 20:48

Nav par ko!


DabaLaba 24.marts, 20:32

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:29

Niedru stērste


Saulcite 24.marts, 20:28

Paldies


Edgars Smislovs 24.marts, 20:27

Lauku balodis (?)


DabaLaba 24.marts, 20:25

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:24

Jā, sila strazds.


LV zilzīlīte 24.marts, 20:12

Neesu pārliecināta vai tā ir melnā dzilna.


nekovārnis 24.marts, 20:07

Tas raibākais tā kā pēc bērzu pavasarsprīžmeša izskatās, par otru neesmu drošs.


Pūcis 24.marts, 19:52

Švaka bilde:-(


dziedava 24.marts, 18:57

Gļotsēne tā nav, tā ir recekļaina sēne. Ja tā ir priede, tad saldā eksīdija Exidia saccharina.


Arnis2 24.marts, 18:56

Paldies. Turpat vien palicis:))


IlzeP 24.marts, 18:15

Bērzu pavasarsprīžmetis?


IlzeP 24.marts, 18:05

Man arī šodien tādi bija!


IlzeP 24.marts, 17:45

Paldies par skaidrojumu!


forelljjanka 24.marts, 17:19

Vairāk velk uz kaņepīti...;)


Edgars Smislovs 24.marts, 16:54

Manuprāt kaņepītis vai ķeģis.


Matrus 24.marts, 16:34

Leišu gredzens.


Laimeslācis 24.marts, 16:27

Ooo! Paldies!


Latvju_zēns 24.marts, 16:20

Ziemas žubīte


Blakts 24.marts, 15:45

Pievienojos Marekam - vajadzētu būt Drymus sylvaticus


Kristers K 24.marts, 15:17

Nav par ko! No kādas valsts šis gulbis atlidojis?


DabaLaba 24.marts, 14:12

Paldies!


LV zilzīlīte 24.marts, 11:56

Mizložņa.


Quetzalcoatl 24.marts, 11:29

Atvainojos. Izlaboju statusu. Tiešām redzēju sloku mājas pagalmā. Droši vien migrēja. Pietuvojos, lai redzētu, vai tā ir ievainota, un putns aizlidoja bez problēmām.


dziedava 24.marts, 11:23

Tas varētu būt gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru darbs. Grauž arī ozolu lapas.


dziedava 24.marts, 11:18

Tas nav dižkoks?


LigaL 24.marts, 11:18

Ar binokli grūti saskatīt numuru, diemžēl nav jaudīgākas optikas - vieta & darbs kolēģiem ar teleskopiem! Šīs zosis šiet uzturas un barojas jau vairāk kā nedēļu.


Latvju_zēns 24.marts, 11:14

Pirmajā bildē tuvākajai zosij gredzens ap kaklu


Laimeslācis 24.marts, 11:03

Paldies, Marek!


DabaLaba 24.marts, 10:22

Paldies!


Vīksna 24.marts, 10:12

Jau sāk iekrāties bildes, nav laika likt.


gunitak 24.marts, 10:06

Paldies!


Matrus 24.marts, 09:49

Paldies par gulbja kontroli, papildināju daru bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm no Velnezera, papildināju datu bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk, gredzenots Lielupes grīvā 05.06.2011. Datu bāzē ir tikai 6 kontroles no grīvas un Vakarbuļļiem. Nav ligzdojis. Šogad Buļļupē novērots 10.03.2019. Paldies par kontroli!


Mari 24.marts, 08:20

Paldies!


IlzeP 24.marts, 08:16

Apbrīnojami!


IlzeP 24.marts, 08:13

Jā, vārnveidīgie putni mēdz pulcēties uz nakšņošanu koku galotnēs lielos baros, arī vairākas sugas kopā.


IlzeP 24.marts, 08:10

Migrāciju laikā var gadīties arī mājas pagalmā. Bet kādēļ statuss ir "NAV novērots", kas ar šo domāts?


nekovārnis 24.marts, 07:48

Pēc proporcijām man tā kā pēc Drymus sylvaticus izskatās. Mazliet pietrūkst asuma. Jāpagaida Uģa viedoklis.


Aceralba 24.marts, 07:46

Paldies!


forelljjanka 24.marts, 07:32

Sātans(tā tur viņu saucot, jo met ārā baltajiem iedzīvi)ir mājās!:DD


Kukainis 24.marts, 06:56

Sēņodiņš Mycetophilidae sp.


Vladimirs S 24.marts, 06:07

Putns apgredzenots: 11.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Laimeslācis 23.marts, 23:59

No virspuses izskatās pēc sūrās pundurkamolenes, apakšiņu neredz, tāpēc vienmēr jānobildē :)


marsancija 23.marts, 23:14

Paldies Julitai un Ansim par papardi un ķērpi.


Liepzieds 23.marts, 22:52

Paldies! :)


Edgars Smislovs 23.marts, 22:17

Kovārņi un krauķi.


Liepzieds 23.marts, 22:12

Krauķi vai kovārņi? Vairākiem parka kokiem galotnes pilnas. Vai šādi iekārtojas uz nakšņošanu?


nekovārnis 23.marts, 21:54

Pavasarsprīžmetis, drīzāk bērzu, bet nav pārliecības ka ne raibāka apšu pavasarsprīžmeša mātīte.


Andrejs 23.marts, 21:52

Paldies!


dziedava 23.marts, 21:45

Paldies, Marek!


nekovārnis 23.marts, 21:42

Manuprāt kādas strautenes kāpurs.


AinisP 23.marts, 21:31

Jā, tika novērots vizuāli. Tika iztraucēts no stāvkrasta klints Gaujas vecupes krastos. Domājams, ka te ir ligzdošanas terit., jo arī GNP ekspertu atzinumā mežaudzei, ūpis te ir ticis konstatēts arī iepriekš.


pustumsa 23.marts, 21:12

Paldies! Man tāds vēl nebija bijis.


asaris 23.marts, 21:08

Garkaklis.


Kristers K 23.marts, 20:56

Sorry nepamanīju, ka statuss NAV novērots, kaut speciāli meklēts


Kristers K 23.marts, 20:55

Tiešām sloka pilsētā?


Kristers K 23.marts, 20:52

Izskatās pēc spīļastes


Vīksna 23.marts, 20:29

Paldies !


dziedava 23.marts, 20:21

Šitā interesanta. Tik nevar saprast, vai pa vidu ir uzkalniņš vai tas objekts ir kā kausiņš un pa vidu bedrīte? Vai varētu būt kas līdzīgs kā sēne Lasiobelonium lanceolatum vai pavisam kas cits?


Fuatra 23.marts, 20:11

Es mājās jau bieži nemaz precīzi neatceros kurā vietā fotografēju to vai citu sūnu vai citu augu. Šoreiz staigāju pa vidus daļu pirms vidējā pagrieziena (ja skatās no Ērgļu puses). Ja liktu foto uzreiz bez apstrādes no vietas, tas nebūtu tik kvalitatīvi, bet var jau citeiz mēģināt. Šoreiz no manām esošām vietām paņēmu tādu, kas ietver šodien skatīto teritoriju.


asaris 23.marts, 20:09

Bildē žubītes tēviņš.


Ansis 23.marts, 19:36

Jautājums vairāk ir par vietas koordinātēm, ne biotopu. Jums ir labas fotogrāfijas ar droši atpazīstamām sugām, kuras gribētos piesaistīt precīzākai vietai. Nākamo reizi šīs (protams arī citas!) sugas varētu mēģināt atrast kādu kilometru tālāk. Būtu daudz labāks priekšstats par sugu izplatību.


Fuatra 23.marts, 19:13

Mežā


nekovārnis 23.marts, 19:03

Varbūt parastais nātru raibenis? Mazajam vēl par agru.


forelljjanka 23.marts, 18:52

Domāju,ka zvirbuļnieks.;)


Ansis 23.marts, 18:50

Kur īsti novērojums veikts?? Mežā, meža malā, tīrumā, purvā, ceļmalā. Vispār jau tas ir svarīgi un jo sevišķi - koordinātes. No uzvilktās 20 km garās līnijas, datus eksportējot, saglabāsies tikai līnijas sākumpunkta koordinātes.


forelljjanka 23.marts, 17:27

Kāds no jūrasbuļļiem,nebūtu tik novārtīts,varētu pateikt.Ticamāk ,ka ziemeļu.


dziedava 23.marts, 17:24

Vēja slota, kas rodas ģenētiskas mutācijas rezultātā.


forelljjanka 23.marts, 17:23

Lai būtu korekti ,prasītos DDatos ieviest kaut kādu Clanga vai Aquila sp.,jo putnu labi apskatīt neizdevās.Mazajam izrādās nav nekāds ekstrēms datums,tomēr vidējo izslēgt nevar(saucieni Dabā nav atšķirami).


LV zilzīlīte 23.marts, 16:31

Varbūt platgalve...?


Siona 23.marts, 16:28

Paldies! :)


LV zilzīlīte 23.marts, 16:25

Jā izskatās kā peļu klijāns


felsi 23.marts, 16:24

Paldies Ansi!


Siona 23.marts, 16:02

Nav kaut kāda buļļzivs, piemēram, četrragu buļļzivs?


Siona 23.marts, 13:57

Zilzīlīte ;)


Vīksna 23.marts, 11:55

Paldies !


Aceralba 23.marts, 09:03

Gredzenotā pīle turpat bija arī 22.03.2019.


Laimeslācis 22.marts, 23:38

Kārpainā peltīgera.


Laimeslācis 22.marts, 23:28

Paldies, Marek! Gribēju likt - samtērce, bet nospriedu ka laikam tomēr nebūs pareizi, tāpēc ieliku zirneklis (nenoteikts).


Vīksna 22.marts, 22:14

Ledusskapī 2 ērces burciņās jau ir.


zemesbite 22.marts, 20:05

Paldies, Valt! :)


Latvju_zēns 22.marts, 20:03

Baltvēderis


asaris 22.marts, 19:39

Vai nu nepareiza bilde vai nepareiza suga.


Arnis2 22.marts, 19:29

Žēl. Bija degungalā.


Matrus 22.marts, 18:48

Holandes gredzeniem ir x.xxx.xxx - Tev trūkst divu ciparu sākumā...


Astrantia 22.marts, 17:13

Paldies! Nebija pārliecības.


Kukainis 22.marts, 15:30

Tas nu par treku, tik daudz atradumu. Sestdien ap pusdienlaiku braucu uz Sviteni lenkt ērces ar "ērču deķi"!


Edgars Smislovs 22.marts, 14:46

Peļu klijāns.


Edgars Smislovs 22.marts, 14:42

Sila strazds.


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:14

jup sniedze... Paldies Ilze!


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:12

cielava toč nebija...


Vīksna 21.marts, 23:41

Paldies !


CerambyX 21.marts, 23:04

Sēņgrauzis Mycetophagus quadriguttatus - reta suga, pēdējos ~30 gados vien 3 publicēti atradumi.


Aceralba 21.marts, 21:36

Paldies!


Vīksna 21.marts, 20:57

Paldies !


Edgars Smislovs 21.marts, 20:55

Denmark. http://www.cr-birding.org/node/865


Matrus 21.marts, 20:51

Trūkst sērijas (varbūt S) un pirmā cipara. Tad arī uzzināsim, kas šādi liek gredzenus...)


Matrus 21.marts, 20:49

Visi putnu gredzeni ir unikāli, bieži lielie ķīri tiek novēroti vienā vietā daudzu gadu periodā. Par tādiem atkārtotiem novērojumiem arī ir jāziņo pētniekiem...)


Ievucis 21.marts, 19:31

Skaidrs, paldies!


Aceralba 21.marts, 19:30

Jauki, paldies!


Vladimirs S 21.marts, 19:25

Putns apgredzenots: 17.07.2017 Rīga (Torņakalns). Arkādijas parks. Paldies!


meža_meita 21.marts, 19:13

Julita, vai śī arī būs Cladonia botrytes?


Igors 21.marts, 19:10

https://dabasdati.lv/lv/observation/92m1jjvai12qbqk1fvum75jhd2/


meža_meita 21.marts, 19:07

Paldies Ivar!


meža_meita 21.marts, 19:03

Paldies Uģim!


zemesbite 21.marts, 18:29

Šajās bildēs bumbulīšus neredz, varbūt izdosies ieraudzīt uz citas Parmelia sulcata.


kamene 21.marts, 18:09

Par ciprešu hipnu liecina arī bizītes veidā sakārtotas sirpjveida lapas. Īsvācelītēm lapas parasti taisnas.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts