Strauji tuvojas laiks, kad uz nārsta vietām, šķērsojot lielus un mazus ceļus, dosies vardes. Protams, dosies tur, kur tās vēl ir sastopamas. Zināšanas par to, kas notiek ar vardēm, ir viens no lielākajiem caurumiem mūsu priekšstatos par dabas stāvokli Latvijā. Tā kā vardes arī melnajam stārķim ir pietiekami svarīgs interešu objekts, mēs aicinām visus, kam daba kā tāda un ainava aiz paša loga nav gluži vienaldzīga, iesaistīties gluži vienkāršā varžu skaitīšanā – jo ātrāk (gadu ziņā) mēs sāksim to darīt, jo labāk mēs varēsim novērtēt, cik ātri stāvoklis pasliktinās, vai, gadījumā, ja notiek brīnumi un lietas sāk vērsties uz labo pusi, cik ātri un vai tas notiek.

Parastā varde. Foto: Edgars Smislovs

Par to mazumiņu, kas par vardēm ir zināms, mēs pastāstīsim pēc tam, kad ienāks šīs skaitīšanas rezultāti. Bet tagad par piedāvāto metodi. Aicinām jebkuru cilvēku, kas tuvākā mēneša laikā pārvietojas Latvijā starp jebkuru punktu A un punktu B, pa ceļam skaitīt sastaptās vardes (kas šķērso ceļu). ĻOTI svarīgi ir uzsvērt to, ka jāskaita arī visi tie veiktie ceļa posmi, kur nevienas vardes (vairs) nav! It īpaši tad, ja jūs zināt, ka iepriekšējos gados vardes šo ceļu ir šķērsojušas.

Metode, kādu mēs piedāvajam izmantot tiem, kam pieejams internets, ir izmantot karšu izdevniecības “Jāņa sēta” vietnes maršrutēšnas iespējas un pārsūtīt radīto karti ar leģendu mums apstrādei. Norādiet brauciena sākuma laiku punktā A un beigu laiku punktā B, un saskaitītās vardes. Ja skaits ir 0, tad nulle. Nav svarīgi, vai ceļu veicat vienu reizi, vai regulāri, vajag ziņot par visiem braucieniem! Ja maršrutu veic atkārtoti, tad pirmajā reizē var tam dot nosaukumu ar atsūtīto karti, bet turpmākajām reizēm ziņot tikai tā veikšanas laiku un varžu skaitu. Taču tas nav nekāds noteikums – drīkst maršruta sākumu un beigas atzīmēt jebkādās citās kartēs, drīkst tās ziņot kā koordinātas (kas tādas pazīst un māk lietot) un drīkst arī vienkārši aprakstīt – piemēram, "no Tukuma-Jelgavas un Rīgas-Liepājas šosejas krustojuma uz Jelgavas pusi līdz Līvbērzes pārbrauktuvei" vai tamlīdzīgi.

Var reģistrēt atsevišķi dzīvās un sabrauktās – ja ir laiks un vēlēšanās dot lielāku ieguldījumu. Kas pavisam grib darīt vairāk nekā citi, var beigtās vardes (ja tās nav pilnīgi izsmērētas pa asfaltu) nosvērt (pietiek ar parastiem virtuves svariņiem). Var, protams, mēģināt kādas vardes noķert un svērt dzīvas, tikai tad tās noteikti pēc tam vajag dzīvas palaist vaļā.

Tas būtu lielisks projekts daudziem Latvijas skolu skolēniem no dažādām Latvijas vietām, un kopējie dati dotu iespējas katram nopietna ieguldījuma veicējam saņemt vajadzīgus salīdzināšanas datus (no mums pēc tam). Lieliski uzskaites maršruti var būt, piemēram, ikdienas ceļš no mājām līdz autobusa pieturai (braucot uz vai no skolas), regulārais ceļš uz veikalu (braucot ar velosipēdu) vai tamlīdzīgi, taču der jebkurš, vienalga cik garš brauciens pa jebkādiem Latvijas ceļiem. Ja braucat pa šosejām, laikam būtu labāk, ja uzskaiti veiktu nevis šoferis pats, bet blakussēdētājs, to attiecīgi norādot. Drošību uz ceļa šai uzskaitei pakārtot noteikti nevajag, taču ir simtiem vietu un ceļu posmu, kur tas ir viegli izdarāms nevienu un nekādi neapdraudot.

Atkārtošu vēlreiz – tukšie posmi ir vēl svarīgāki nekā pilnie, jo tie dod kopējo kilometrāžu, ar kuru salīdzināt, un kontekstu.

Otra svarīga lieta – nejaukt vardes ar krupjiem. Skaitīt drīkst arī krupjus, tikai tas ir jānorāda atsevišķi. Ja kāds nezina, tad atšķirība ir vienkārša un acīmredzama, it īpaši uz ceļa, proti, krupis iet, bet varde lec – kaut šļūcoši, bet lec.

Parastais krupis. Foto: Vilis Bukšs

Mērķis ir pirmajam gadam savākt kopā 1000 km uzskaišu maršrutu. Tas izklausās ļoti daudz, bet, ja no katras Latvijas skolas piedalās tikai pa vienam skolēnam (agrāk skolu bija 1000, pieņemot, ka tagad to ir uz pusi mazāk) un no mājām līdz autobusa pieturai viņam ir jāiet 200 metru, tad viņam uzskaite ir jāveic tikai 5 dienas turp un atpakaļ nākot, un kopējā 500 skolēnu uzskaitītā kliometrāža būs tieši 1000 km. Mēs varam DAUDZ vairāk, īpaši neiespringstot, tikai ir jādara kaut kas, lai varde nepaliktu tikai mistisks tēls pasakās un amerikāņu multfilmās...

Laiks, kad vardes nārsto, ir dažādās Latvijas vietās atšķirīgs, bet apmēram tas ilgst no aprīļa, kad nokūst sniegs, līdz maija sākumam.

Ziņas aicinām sūtīt uz epastu: skaitamvardes@gmail.com

Māris Strazds, www.facebook.com/DzivibasLidojums/

2018-04-04