Aktīvie lietotāji: 389 Šodien ievadītie novērojumi: 49 Kopējais novērojumu skaits: 2292485
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
"Sirsnīgākie" novērojumi Dabasdatos 2018.-2020.
Pievienots 2020-11-24 13:52:45

Dabasdatos iespēja novērojumiem piešķirt sirsniņu tika izveidota 2018. gada marta beigās, tā iedzīvojās pamazām. 2018. gada deviņos mēnešos bija ielikti 2,5 tūkstoši sirsniņu, 2019. gadā jau nedaudz virs 10 tūkstošiem, bet 2020. gadā (līdz šim brīdim) vairāk nekā 20 tūkstoši. Salīdzinot ar sociālajiem tīkliem, kur darbojas plašas tautas masas, Dabasdatos apgrozās mazāk cilvēku, un novērojumus arī atzīmē tikai retumis, toties katram tādam novērtējumam attiecīgi ir lielāka vērtība.

Šajos nepilnos divos gados ziņoti vairāk nekā 400 tūkstoši novērojumu, sirsniņas liktas 33 tūkstošus reižu, un tās tikušas 19,5 tūkstošiem novērojumu. Tātad šādi atzīmēts ticis retāk nekā katrs 20. novērojums. Vairāk nekā viena sirsniņa ielikta tikai ~6400 novērojumiem, t.i., retāk nekā katram 60. novērojumam.

Šajā rakstā kuri novērojumi ir nopelnījuši vislielāko atzinību sirsniņu veidā, neatkarīgi no novērojuma zinātniskās vērtības.


Gliemji ir starp sugu grupām ar mazu atbalstītāju pulku sirsniņu likšanas formātā. No ~790 novērojumiem sirsniņas dabūjuši tikai 7 novērojumi, neviens no tiem
vairāk nekā 4 sirsniņas. Taču arī šajā sugu grupā ir skaisti un vērtīgi ziņojumi.
Attēlā: gliemezis (nenoteikts) Gastropoda sp. 15.08.2020. Foto: Gatis Vilbrants (0 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/0599qep8d4m3iiso2eru6k0pl6

Excel tabulā apkopoti 130 visnovērtētākie novērojumi jeb visi, kas līdz 2020. gada 22. novembrim bija saņēmuši vismaz 10 sirsniņas.

Nav nekāds pārsteigums, ka putni atzīmētajos tikuši visbiežāk, jo tiem ir arī vislielākais ziņotāju un ziņojumu skaits. Lielāks pārsteigums, kuras sugu grupas vēl ir pārstāvētas šajā topā. Nākamās biežākās atzīmētās sugu grupas izrādās sēnes un gļotsēnes katrai topā 6 novērojumi; seko zīdītāji 4 novērojumi (tiesa, 3 no tiem ir vienam dzīvniekam), sūnas 3, ķērpji 2, kā arī rāpuļi, augi un "citi kukaiņi" pa vienam novērojumam.


No vairāk nekā 1700 zirnekļveidīgo novērojumiem ar sirsniņām atzīmēti ap 70; neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 4 sirsniņas; vairāk par vienu sirsniņu
tikai astoņiem novērojumiem.
Attēlā: māņzirneklis Leiobunum rotundum 26.07.2020. Foto: Mareks Ieviņš (1 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b270smo2du3hqri0hs8urrakc7

Tas mazāk liecina, kurās grupās ir interesantāki vai skaistāk dokumentēti ziņojumi, bet kurās grupās ir lielāks un/vai aktīvāks atbalstītāju pulks. Svarīgs arī komentāru skaits pie novērojuma jo vairāk to komentē, jo vairāk ievēro, un, ja iepatīkas, arī atzīmē.

Pārsteidza, ka šajā topā vispār neiekļuva galvenās kukaiņu grupas tauriņi, plēvspārņi, spāres, taisnspārņi, vaboles, divspārņi, blaktis tiem augstākais sasniegums ir 9 sirsniņas. Saprotami, ka topā neiekļuva mazāk populāras sugu grupas, kā piemēram "Citi".


Sugu grupa "Citi". Ausainā aurēlija Aurelia aurita 25.08.2019. Foto: Ilze Priedniece (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/btqqnhnk800cplapb1pr9e4a26

Tā kā mazāks atbalstītāju pulks nenozīmē sliktākus ziņojumus, lielākajām sugu grupām tika apkopoti arī nelieli individuālie topi. Arī šie topi, iekļaujot arī katra minētā novērojuma www adresi, skatāmi minētajā failā.

Kuru ziņotāju novērojumiem izdevies saņemt visvairāk sirsniņu?

Vismaz 60 novērojumi ar sirsniņu ir atzīmēti 60 ziņotājiem (dati līdz 2020. gada 22. novembrim):

Savukārt čaklākie novērojumu atzīmētāji, kas līdz 2020. gada 22. novembrim ielikuši vismaz 100 sirsniņas, ir 41:

Zemāk apkopotas interesantākās sirsniņotās fotogrāfijas, fotogrāfiju izvēlē liekot akcentu uz foto skaistumu, nevis novērojuma zinātnisko vērtību, jo pēdējie jau iepriekš biežāk izcelti interesanto novērojumu sadaļā. Centos neiekļaut arī citos Dabasdatu rakstos izmantotas fotogrāfijas. Foto sakārtoti aptuvenā sirsniņu skaita pieaugšanas secībā.

Sirsniņotāko novērojumu topi .xls failā apkopoti sugu grupām, kurās ir novērojumi ar vismaz 5 sirsniņām. Rakstā publicētajos topos katrai tādai sugu grupai (izņemot putnus) atlasīti 3 vērtētākie novērojumi (iekavās norādīts sirsniņu skaits). Ja nepieciešams, tops paplašināts, lai iekļautu visus novērojumus ar vienādu vērtējumu.

Citi kukaiņi top:

Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa Ilze Sperga (12), Ieva Leite (6), Kristīna Malina (5).


Makstene (nenoteikta) Trichoptera sp. (olas) 22.07.2018. Foto: Tatjana Ignatoviča (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9630almq395o8phf2nslpmqh22
Viendienīte (nenoteikta) Ephemeroptera sp. (liels skaits!) 02.08.2020. Foto: Fanija Šitca (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f91okn7h727mn41eh72lbpkoh6


Divspārņi
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir tikai 3.
Pa kreisi
kuprainā celmmuša Laphria gibbosa (noķērusi gaišo celmgrauzi Strangalia attenuata) 25.07.2018. Foto: Arnis Arnicāns (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fabrnnkmn4sm25v7ohn49fav04
Pa labi
trauslkājods Chionea lutescens 30.01.2019. Foto: Mareks Ieviņš (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dd634cd89a4ed692cdd531f193e2b30b


Aļģes
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir 3.
Ezerplūme Nostoc pruniforme (dabā un caur mikroskopu) 03.09.2016. Foto: Ansis Opmanis (3 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/qs5cgtif7gmb9huuv27e0dvi26

Abinieki top:

Smilšu krupis Bufo calamita Antra Minkeviča (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Valda Ērmane (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Kristīne Pokratniece (6)

Kokvarde Hyla arborea Kārlis Freibergs (6)

Kokvarde Hyla arborea Ilmārs Tīrmanis (6).

Nezināms arī pilnībā nenoteikti novērojumi mēdz būt interesanti un skaisti, bet tikai viens tāds novērojums saņēmis 5 sirsniņas.


Zaļais krupis Bufo viridis 13.08.2019. Foto: Ilze Vidauska (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ocio2mlhr8b5rocqv49jt105g6
Nezināms 08.06.2019. Foto: Sandis Laime (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/71236570975568acf59fefb7d71ebdf1

Plēvspārņi top:

Puslapsene Methocha ichneumonides Laima Birziņa (6)

Plēvspārnis Eucharis adscendens Uģis Piterāns (5)

Lielā šaurgalvas mežaskudra Formica exsecta Mareks Ieviņš (5).

Taisnspārņi tikai vienam novērojumam vairāk nekā 2 sirsniņas.


Parastais dziedātājsienāzis Tettigonia cantans (maltītē tam citrontauriņš!) 06.07.2019.
Foto: Mārīte Ramša (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f77vetqsrq5rsv0qei87f19ku5
Plēvspārnis Eucharis adscendens (ar ļoti tievu vidukļa daļu!) 04.07.2017. Foto: Uģis Piterāns (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/tijcura2egp2rtqgv5h0vlmmm5

Vaboles top:

Jēlādenis Korynetes ruficornis Kārlis Freibergs (9)

Alkšņu krāšņvabole Dicerca alni Renāte Kaupuža (9)

Astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata Laima Birziņa (7)

Koksngrauzis Leiopus punctulatus Kristīne Pokratniece (7).

Spāres top:

Dzeltenkāju upjuspāre Gomphus flavipes Sandis Laime (7)

Joslu klajumspāre Sympetrum pedemontanum Edgars Laucis (6)

Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. Laima Birziņa (6).


Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. (kāpurs) 05.05.2020. Foto: Laima Birziņa (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dhun7gt1hpif3gihjs6ejhf5m0
Vītolu koksngrauzis Lamia textor 28.07.2020. Foto: Lauma Ķeire (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fc506nd5jivd6tgb658530ipf0

Naktstauriņi top:

Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis Mareks Ieviņš (8)

Pūcīte Calyptra thalictri Andris Klepers (7)

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia Andris Klepers (6).

Dienastauriņi top:

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Sintija Elferte (7)

Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon Ieva Mārdega (7)

Zilenītis Aricia agestis Zane Bērziņa (7)

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Mareks Ieviņš (7).


Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis 27.06.2020. Foto: Mareks Ieviņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/re34hc8mbuopcnvf0pbvkdibj4

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia 01.07.2019. Foto: Andris Klepers (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9fcd5b927914a03cdc553351d24a0d8c

Rāpuļi top:

Purva bruņurupucis Emys orbicularis Ruslans Matrozis (12)

Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara Karmena Roze (7)

Zalktis Natrix natrix Gita Upīte (6).


Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara 09.09.2020. Foto: Karmena Roze (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ap9gnigckvs7lrutek91q2kag2

Augi top:

Plūksnu sīkpaparde Asplenium trichomanes Julita Kluša (11)

Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea Marita Krūze (9)

Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata Ainis Āboliņš (8)

Dižā prīmula Primula elatior Jānis Jansons (8).


Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea 07.06.2020. Foto: Marita Krūze (9 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/98ghl4f3vde1eg7f66qb2j00d7.

Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna 06.07.2019. Foto: Ilze Priedniece (6 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/ur90ojse1qm40bqlfccuibsjp7.


Zīdītāji: Rudā lapsa Vulpes vulpes 30.05.2019. Foto: Mārtiņš Kalniņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/07f7ld7ljg8cttbmqk78ps0637
Pelēkais zaķis Lepus europaeus 09.08.2018. Foto: Viktors Ivanovs (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/bc6r8d6gkepp630qkkch22ibd1
Ondatra Ondatra zibethicus (tur zobos kaut ko, kam ir pirkstiņi) 10.08.2019. Foto: Zigurds Krievans (7 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/pl9o8ti002ru3hki8u2kb2sg13

Blaktis top:

Ornamentblakts Syromastus rhombeus Uģis Piterāns (9)

Laupītājblakts Empicoris baerensprungi Uģis Piterāns (9)

Mīkstblakts Deraeocoris ventralis Laura Taube (7)

Vairogblakts Nezara viridula Pauls Vasks (7)

Koku laupītājblakts Anthocoris minki Uģis Piterāns (7).


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi 07.06.2020. Foto: Uģis Piterāns (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/3tkeenfrcc7598oonpk57u2nc4

Ķērpji - top:

Umbilikārija (nenoteikta) Umbilicaria sp. Ivars Leimanis (12)

Dāsnā usneja Usnea florida Renāte Kaupuža (10)

Virsāja ikmadofila Icmadophila ericetorum Renāte Kaupuža (9)

Maisveida solorina Solorina saccata Jānis Saulītis (9)

Peltīgera Peltigera extenuata Julita Kluša (9)

Ķērpis Scytinium teretiusculum Ivars Leimanis (9).


Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (10 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/d14fad270c47c57bc6839bd6d3eb211b

Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b45a82df8475e03d0e7786913ec22752

Gļotsēnes top:

Milzu brefeldija Brefeldia maxima Ivars Leimanis (11)

Tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca Julita Kluša (11)

Daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa Benita Kološuka (10)

Rozīgais ragansviests Fuligo septica var. rosea Julita Kluša (10)

Brūnā krāterīte Craterium brunneum Julita Kluša (10).


No augšas un no kreisās
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca 22.09.2020. Foto: Julita Kluša (11 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/04c320d2477076eb1ddd62217ef5e16f
Tīklotā kribrārija Cribraria cancellata 09.07.2020. Foto: Sandis Laime (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/780e69c09d039fcbc0c989f9a23866d8

Spīdīgā pūšļu badhāmija Badhamia utricularis 09.02.2020. Foto: Edgars Smislovs (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ghh48gjgle023oouj62tbgboi7

Gļotsēne (nenoteikta) (aug stikla pudelē un cienājas ar auzu pārslu!) 06.07.2020. Foto: Ansis Pirtnieks
(9 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/a1fdc2e9aad4b29bca45cf79eb7c2885

Sēnes top:

Lavandas vālene Clavaria zollingeri Ansis Opmanis (12)

Apaļpore Oxyporus latemarginatus Laima Birziņa (12)

Piepe Amylocystis lapponica Valda Baroniņa (11)

Zeltpore Hapalopilus ochraceolateritius Līga Strazdiņa (11).


No augšas un no kreisās
apaļpore Oxyporus latemarginatus 16.09.2020. Foto: Laima Birziņa (12 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/v3v453fk3ef6rrdcp7sc51q3f5

Parazītiskais tīmekļpelējums Syzygites megalocarpus (sēne uz sēnes) 08.10.2020. Foto: Ivars Leimanis
(8 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/d93e0b432f48a9f56b1431bd41057580
Raibā tauriņpiepe Trametes versicolor (varenā skaitā) 21.08.2019. Foto: Valda Ērmane (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/4dolgji9d4pc71ugue27pq01n2

Sūnas top:

Krimas divzobe Dicranum tauricum Ansis Opmanis (14)

Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans Inga Ozola (14)

Funka samtīte Bryum funkii Julita Kluša (11).


Krimas divzobe Dicranum tauricum (dabā un lapas šķērsgriezums caur mikroskopu; jauna suga Baltijā) 03.03.2020. Foto: Ansis Opmanis (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/1bc78a852bb6fa04ec5327304a10777f
Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum 31.12.2017. Foto: Uģis Piterāns (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9uvahgb24s58aoei1clpe0lcv6


Putni no kreisās
plīvurpūce Tyto alba 05.11.2018. Foto: Andris Soms (16 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6j2ehvm41h3j6hfqggankn5ct6

Apodziņš Glaucidium passerinum (ar laupījumu) 11.11.2020. Foto: Sintija Martinsone (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/svse44lqmpc4b4s0d4ltouii30

Zīdītāji top:

Brūnais lācis Ursus arctos Ainis Āboliņš (31)

Afalīna Tursiops truncatus Ieva Mārdega (21), Igors Deņisovs (17), Raimonds Sīmanis (16),
Tatjana Miziņenko (9)

Baltais zaķis Lepus timidus Gatis Vilbrants (8).


Afalīna Tursiops truncatus (sugas 1. novērojums, kas Dabasdatos sacēla lielu vētru) 16.02.2019.
Foto: Ieva Mārdega (21 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6e694f04bb9178b5673aefe657c54adf
Afalīna Tursiops truncatus 27.02.2019. Foto: Igors Deņisovs (17 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/t641vkrqibru99hp4co2ir3nn5

Putni top 5.-8.

Zaļā dzilna Picus viridis Gaidis Grandāns (26)

Ūpis Bubo bubo Julita Kluša (25)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Inta Klismete (24)

Lielais dumpis Botaurus stellaris Tatiana Daritsiu (23).


No kreisās: ūpis Bubo bubo (vissirsniņotākais novērojums, kas nav iekļuvis interesanto novērojumu statusā (video) 26.04.2020. Foto: Julita Kluša (25 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/n9vae32rusecs0v383fmsa7ga6
Ausainā pūce Asio otus 15.01.2019. Foto: Laima Birziņa (20 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ls7dn3dsfliu1dqrs6j6888hi3

Zaļā dzilna Picus viridis 28.03.2020. Foto: Gaidis Grandāns (26 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fb135348217a7b9e34e715f9ddd18d0e


Zīdītāju vissirsniņotākais novērojums
– brūnais lācis Ursus arctos 05.08.2020.
Foto: Ainis Āboliņš (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/erdgihc42ob22ddat5hj9r7ab6

Putni top 4:

Melnais grifs Aegypius monachus Gatis Vilbrants (31)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Elvijs Kantāns (31)

Dzeltenais gārnis Ardeola ralloides Andris Erts (30)

Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla Pēteris Daknis (28).


Melnais grifs Aegypius monachus 04.06.2019. Foto: Gatis Vilbrants (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/gn951r3c9j8ggnjbj7r3vmp787

Un vēlreiz atgādinājumam pilnu topu un atsevišķus topus lielākajām sugu grupām var skatīt šeit.

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-11-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Garrulus glandarius - 2026-03-18 Vladimirs S
Anser anser - 2026-03-18 Vladimirs S
Bonasa bonasia - 2026-03-18 Vladimirs S
Poecile montanus - 2026-03-18 Vladimirs S
Poecile montanus - 2026-03-18 Vladimirs S
Troglodytes troglodytes - 2026-03-18 Vladimirs S
Bonasa bonasia - 2026-03-18 Vladimirs S
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 17.marts, 23:41

Paldies !


ekologs 17.marts, 23:21

Ok, skaidrs. Paldies! :)


CerambyX 17.marts, 22:31

Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).


ekologs 17.marts, 22:02

Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?


VijaS 17.marts, 21:57

Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..


meža_meita 17.marts, 21:26

Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.


meža_meita 17.marts, 20:52

Saprotu uz visiem 100% :)


DaceK 17.marts, 15:39

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 17.marts, 13:38

Paldies !


ivars 17.marts, 09:22

Drīzāk jau upes.


Vīksna 17.marts, 08:41

Paldies !


Mežirbe777 17.marts, 08:15

Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..


dziedava 17.marts, 07:43

Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.


dziedava 17.marts, 07:34

Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.


dziedava 17.marts, 06:45

Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!


Mežirbe777 17.marts, 03:30

Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..


Mežirbe777 17.marts, 01:48

Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)


Mežirbe777 16.marts, 23:17

Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.


VijaS 16.marts, 21:54

Jā, tā arī ir :)


marsancija 16.marts, 21:51

Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?


ekologs 16.marts, 19:27

Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.


ekologs 16.marts, 18:59

Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.


dziedava 16.marts, 18:16

Jā, ir!


mufunja 16.marts, 17:36

Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.


mufunja 16.marts, 17:32

Es arī par viņu domāju.


adata 16.marts, 16:40

Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.


adata 16.marts, 16:32

Varbūt violetā šūnaine?


dziedava 16.marts, 11:55

Hipotētiski Trichia contorta


roosaluristaja 16.marts, 10:11

Jā, vismaz pašlaik tā ir


Kiwi 16.marts, 10:09

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.


dziedava 16.marts, 10:08

Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://


Kiwi 16.marts, 09:59

Paldies, Artur!


Kiwi 16.marts, 09:59

Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.


Ziemelmeita 16.marts, 09:11

Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?


Osis 16.marts, 09:00

Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde


roosaluristaja 16.marts, 08:55

Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.


roosaluristaja 16.marts, 08:51

Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai


meža_meita 16.marts, 08:45

Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)


Rallus 16.marts, 08:44

Vai bija gredzens uz kājas?


Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Vīksna 14.marts, 23:50

Paldies !


ekologs 14.marts, 21:10

Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?


zane_ernstreite 14.marts, 21:10

Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.


zane_ernstreite 14.marts, 21:09

Paldies!


Amanda 14.marts, 21:01

Lauku balodis


Amanda 14.marts, 21:00

Baltpieres zosis


ekologs 14.marts, 20:59

Dzeltenā cielava (Motacilla flava).


Viesiņš 14.marts, 20:47

Ļoti aizrautīgi dziedāja.


Vīksna 14.marts, 19:53

Paldies !


Vīksna 14.marts, 19:52

Paldies !


ekologs 14.marts, 19:31

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 14.marts, 19:30

Pievienoju sarakstam


ekologs 14.marts, 19:25

Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).


dziedava 14.marts, 19:23

Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas


Ziemelmeita 14.marts, 18:19

Jā, melnā spoźkausene.


dziedava 14.marts, 18:09

Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)


dziedava 14.marts, 18:08

Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!


meža_meita 14.marts, 15:54

Vai aizmirsta vecā! :)


meža_meita 14.marts, 15:53

Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!


meža_meita 14.marts, 15:51

Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).


dziedava 14.marts, 15:22

P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))


dziedava 14.marts, 15:21

Ahā, paldies, Renāt! :)


meža_meita 14.marts, 15:11

Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.


ekologs 14.marts, 14:37

Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).


ekologs 14.marts, 14:13

Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).


ekologs 14.marts, 14:06

Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).


ekologs 14.marts, 13:43

Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).


Vīksna 14.marts, 00:29

Paldies !


ekologs 13.marts, 21:25

Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.


dziedava 13.marts, 19:54

Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)


adata 13.marts, 19:00

Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...


ekologs 13.marts, 14:12

Skrejvabole (Carabus granulatus).


mufunja 13.marts, 12:37

Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir


dziedava 13.marts, 09:02

Mazliet netipiski priekš T.erecta, kas parasti ir garas un ar adatainām elaterām (te es adatiņas neredzu). Tomēr 2023. gada rakstā minēts, ka atsevišķos gadījumos adatiņu var nebūt, un arī starp jaunajām izdalītajām sugām labāka varianta kā T.erecta priekš šī novērojuma neatrodu. Citādi pazīmes, elateru izskats un gals, sporu izmērs atbilst.


dziedava 13.marts, 08:13

Par šīm es arī neesmu līdz galam sapratusi. 2. foto no apakšas sporām ir skaidri redzams tīkliņš pa visu sporu, kas it kā nozīmē, ka Hemitrichia decipiens. Bet vai to tīkliņu, ja tā labi papūlas, nevar atrast visām šādām, nezinu. Man šķiet, ka ar šo sugu sistemātiku līdz galam nav sakārtots.


dziedava 13.marts, 05:22

Kā jau Iveta rakstīja, jauna izskatās pēc tīģerkrāsas pārslainītes, kas ar šādu biotopu īsti neiet kopā. Tajos pēdējos foto īsti neko nevar saprast. Katrā ziņā šobrīd sugai nav pat ideju, mikroskopiju vajag. Un pirms tam arī labāku virsmas tuvplānu. :)


zemesbite 13.marts, 00:24

Paldies, Ansi!


Mežirbe777 12.marts, 21:32

Sveiciens! Atradu paraudziņu kopējā krājumā. Izskatās nobriedis, tika turēts sausā kastītē, sklerociju neatgādina. Pievienots papildus augļķermeņu foto. Būtu jāpieķeras mikroskopēšanai. Augšana uz sfagniem purvā varētu nebūt tā biežāk novērotā parādība..


dziedava 12.marts, 20:45

Kas ar šo paraugu notika? Nobrieda? Vēl ir?


dziedava 12.marts, 20:40

Reizēm tas uzaug tā, ka nevar pazīt :)


dziedava 12.marts, 19:22

Varbūt Trichia varia?


dziedava 12.marts, 19:19

Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?


dziedava 12.marts, 18:59

Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.


dziedava 12.marts, 18:20

Šo arī vēlāk tad padomāšu


dziedava 12.marts, 17:41

Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.


mufunja 12.marts, 14:11

Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?


IlzeP 12.marts, 12:54

Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm


CerambyX 12.marts, 08:34

Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)


dziedava 12.marts, 06:30

Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.


dziedava 12.marts, 06:28

Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D


marsancija 11.marts, 21:52

Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)


meža_meita 11.marts, 20:36

Skaista!


maaris_m 11.marts, 14:02

Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.


Tringa 11.marts, 10:23

Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.


Vīksna 11.marts, 10:12

Paldies !


ekologs 11.marts, 07:29

Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.


ekologs 11.marts, 07:23

Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.


zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


dziedava 07.marts, 09:57

Marina, vai paraugs ir saglabājies? Paviršā skatā tiešām atgādina Didymium crustaceum, sporu izmērs arī gandrīz pieņemams (paliels gan), taču vispirms uzmanību piesaistīja ārējais izskatas, kas likās drusku atšķirīgs, un tad ievēroju, ka sporām ir izteiktas tumšāku kārpu grupas (!). Izskatīju pieejamos sugas aprakstus, un nekur nefigurē, ka sporas varētu būt ar tumšāku kārpu grupām. Kapilīciju var redzēt maz, bet tas izskatās caurspīdīgs, kamēr Didymium crustaceum kapilīcijam jābūt dzeltenbrūnam. Jābūt kādai citai sugai! Pagaidām noteicējos neko par tēmu neizdevās atrast, bet paraugu noteikti vajag!


BI 06.marts, 22:16

Riņķis ir, izlasīt nekā.


angel 06.marts, 22:08

Nacionālo ziņu varonis! https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/06.03.2026-agrak-neka-citus-gadus-latvija-atgriezusies-melnie-starki.


VijaS 06.marts, 19:57

Julita, mikroskopiju pievienoju.


ekologs 06.marts, 19:39

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


ekologs 06.marts, 19:35

Šis būs dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica).


dziedava 06.marts, 19:19

Laikam tik vienkārši nebūs..


ekologs 06.marts, 18:19

Šī būs kāda no Poduromorpha kārtas. Iespējams Anurida granaria.


ekologs 06.marts, 16:11

Iespējaims kāda no Trechus sp.


V.Grigorjevs 06.marts, 14:09

Tad divreiz patīkamāk )) A.Erta bildēs šeit, arī bija redzēta ne vienu reizi.


IlzeP 06.marts, 13:45

Apbrīnojams putns! Un ar tādām novirzēm no normālas sugas uzvedības var tik ilgi izdzīvot...


zemesbite 06.marts, 10:29

Jācer, ka tā vieta nebūs pārāk mainījusies


dziedava 06.marts, 10:27

Būtu interesanti :). Uz augsnes jau bieži gļotsēnes neatrod


zemesbite 06.marts, 10:22

Pēc kāda laika toreiz aizbraucu, bet vairs neizdevās atrast, jāmēģina šogad :)


dziedava 06.marts, 10:08

Šobrīd drīzāk balsotu par ragansviestu, tiem arī visticamāk var būt vairāk sugu, nekā aprakstīts.


dziedava 06.marts, 10:01

Pēc augšanas uz sfagniem vasarā, un plazmodija izskata tai vajadzētu būt jaunās Sarkanās grāmatas sugai, sfagnu kūlītei. Tas sanāktu senākais novērojums Latvijā. Žēl, ka netika ievākts un pārbaudīts; suga Latvijā tika atklāta gadu vēlāk - 2021. gadā.


dziedava 06.marts, 09:54

Šis tomēr izskatās ne ar pārslām, bet tādiem kā tārpiņiem, kūlīte vai ragansviests būtu ticamāk, bet droši no plazmodija pateikt nevar


dziedava 06.marts, 09:50

No balta plazmodija ir riskanti noteikt līdz sugai


dziedava 06.marts, 09:44

Pieliec, lūdzu, mikroskopijas foto, lai varu pārliecināties par noteikšanas pareizību. Jo izšķīdušas ārpuses foto nav gluži pierādījums.


dziedava 06.marts, 09:12

Kāds nenovērtēts jaukums! Varbūt lapu vai augu vālenīte, kas atšķiras ar sporu rakstu, bet nu jau vairs to nenoteiks..


Vīksna 06.marts, 09:11

Paldies !


dziedava 06.marts, 08:57

Ar baltu plazmodiju uz augiem var būt arī pumpurīšu dzimtas gļotsēnes, ko agrāk nezinājām.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts