Aktīvie lietotāji: 229 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2236713
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
"Sirsnīgākie" novērojumi Dabasdatos 2018.-2020.
Pievienots 2020-11-24 13:52:45

Dabasdatos iespēja novērojumiem piešķirt sirsniņu tika izveidota 2018. gada marta beigās, tā iedzīvojās pamazām. 2018. gada deviņos mēnešos bija ielikti 2,5 tūkstoši sirsniņu, 2019. gadā jau nedaudz virs 10 tūkstošiem, bet 2020. gadā (līdz šim brīdim) vairāk nekā 20 tūkstoši. Salīdzinot ar sociālajiem tīkliem, kur darbojas plašas tautas masas, Dabasdatos apgrozās mazāk cilvēku, un novērojumus arī atzīmē tikai retumis, toties katram tādam novērtējumam attiecīgi ir lielāka vērtība.

Šajos nepilnos divos gados ziņoti vairāk nekā 400 tūkstoši novērojumu, sirsniņas liktas 33 tūkstošus reižu, un tās tikušas 19,5 tūkstošiem novērojumu. Tātad šādi atzīmēts ticis retāk nekā katrs 20. novērojums. Vairāk nekā viena sirsniņa ielikta tikai ~6400 novērojumiem, t.i., retāk nekā katram 60. novērojumam.

Šajā rakstā kuri novērojumi ir nopelnījuši vislielāko atzinību sirsniņu veidā, neatkarīgi no novērojuma zinātniskās vērtības.


Gliemji ir starp sugu grupām ar mazu atbalstītāju pulku sirsniņu likšanas formātā. No ~790 novērojumiem sirsniņas dabūjuši tikai 7 novērojumi, neviens no tiem
vairāk nekā 4 sirsniņas. Taču arī šajā sugu grupā ir skaisti un vērtīgi ziņojumi.
Attēlā: gliemezis (nenoteikts) Gastropoda sp. 15.08.2020. Foto: Gatis Vilbrants (0 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/0599qep8d4m3iiso2eru6k0pl6

Excel tabulā apkopoti 130 visnovērtētākie novērojumi jeb visi, kas līdz 2020. gada 22. novembrim bija saņēmuši vismaz 10 sirsniņas.

Nav nekāds pārsteigums, ka putni atzīmētajos tikuši visbiežāk, jo tiem ir arī vislielākais ziņotāju un ziņojumu skaits. Lielāks pārsteigums, kuras sugu grupas vēl ir pārstāvētas šajā topā. Nākamās biežākās atzīmētās sugu grupas izrādās sēnes un gļotsēnes katrai topā 6 novērojumi; seko zīdītāji 4 novērojumi (tiesa, 3 no tiem ir vienam dzīvniekam), sūnas 3, ķērpji 2, kā arī rāpuļi, augi un "citi kukaiņi" pa vienam novērojumam.


No vairāk nekā 1700 zirnekļveidīgo novērojumiem ar sirsniņām atzīmēti ap 70; neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 4 sirsniņas; vairāk par vienu sirsniņu
tikai astoņiem novērojumiem.
Attēlā: māņzirneklis Leiobunum rotundum 26.07.2020. Foto: Mareks Ieviņš (1 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b270smo2du3hqri0hs8urrakc7

Tas mazāk liecina, kurās grupās ir interesantāki vai skaistāk dokumentēti ziņojumi, bet kurās grupās ir lielāks un/vai aktīvāks atbalstītāju pulks. Svarīgs arī komentāru skaits pie novērojuma jo vairāk to komentē, jo vairāk ievēro, un, ja iepatīkas, arī atzīmē.

Pārsteidza, ka šajā topā vispār neiekļuva galvenās kukaiņu grupas tauriņi, plēvspārņi, spāres, taisnspārņi, vaboles, divspārņi, blaktis tiem augstākais sasniegums ir 9 sirsniņas. Saprotami, ka topā neiekļuva mazāk populāras sugu grupas, kā piemēram "Citi".


Sugu grupa "Citi". Ausainā aurēlija Aurelia aurita 25.08.2019. Foto: Ilze Priedniece (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/btqqnhnk800cplapb1pr9e4a26

Tā kā mazāks atbalstītāju pulks nenozīmē sliktākus ziņojumus, lielākajām sugu grupām tika apkopoti arī nelieli individuālie topi. Arī šie topi, iekļaujot arī katra minētā novērojuma www adresi, skatāmi minētajā failā.

Kuru ziņotāju novērojumiem izdevies saņemt visvairāk sirsniņu?

Vismaz 60 novērojumi ar sirsniņu ir atzīmēti 60 ziņotājiem (dati līdz 2020. gada 22. novembrim):

Savukārt čaklākie novērojumu atzīmētāji, kas līdz 2020. gada 22. novembrim ielikuši vismaz 100 sirsniņas, ir 41:

Zemāk apkopotas interesantākās sirsniņotās fotogrāfijas, fotogrāfiju izvēlē liekot akcentu uz foto skaistumu, nevis novērojuma zinātnisko vērtību, jo pēdējie jau iepriekš biežāk izcelti interesanto novērojumu sadaļā. Centos neiekļaut arī citos Dabasdatu rakstos izmantotas fotogrāfijas. Foto sakārtoti aptuvenā sirsniņu skaita pieaugšanas secībā.

Sirsniņotāko novērojumu topi .xls failā apkopoti sugu grupām, kurās ir novērojumi ar vismaz 5 sirsniņām. Rakstā publicētajos topos katrai tādai sugu grupai (izņemot putnus) atlasīti 3 vērtētākie novērojumi (iekavās norādīts sirsniņu skaits). Ja nepieciešams, tops paplašināts, lai iekļautu visus novērojumus ar vienādu vērtējumu.

Citi kukaiņi top:

Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa Ilze Sperga (12), Ieva Leite (6), Kristīna Malina (5).


Makstene (nenoteikta) Trichoptera sp. (olas) 22.07.2018. Foto: Tatjana Ignatoviča (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9630almq395o8phf2nslpmqh22
Viendienīte (nenoteikta) Ephemeroptera sp. (liels skaits!) 02.08.2020. Foto: Fanija Šitca (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f91okn7h727mn41eh72lbpkoh6


Divspārņi
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir tikai 3.
Pa kreisi
kuprainā celmmuša Laphria gibbosa (noķērusi gaišo celmgrauzi Strangalia attenuata) 25.07.2018. Foto: Arnis Arnicāns (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fabrnnkmn4sm25v7ohn49fav04
Pa labi
trauslkājods Chionea lutescens 30.01.2019. Foto: Mareks Ieviņš (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dd634cd89a4ed692cdd531f193e2b30b


Aļģes
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir 3.
Ezerplūme Nostoc pruniforme (dabā un caur mikroskopu) 03.09.2016. Foto: Ansis Opmanis (3 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/qs5cgtif7gmb9huuv27e0dvi26

Abinieki top:

Smilšu krupis Bufo calamita Antra Minkeviča (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Valda Ērmane (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Kristīne Pokratniece (6)

Kokvarde Hyla arborea Kārlis Freibergs (6)

Kokvarde Hyla arborea Ilmārs Tīrmanis (6).

Nezināms arī pilnībā nenoteikti novērojumi mēdz būt interesanti un skaisti, bet tikai viens tāds novērojums saņēmis 5 sirsniņas.


Zaļais krupis Bufo viridis 13.08.2019. Foto: Ilze Vidauska (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ocio2mlhr8b5rocqv49jt105g6
Nezināms 08.06.2019. Foto: Sandis Laime (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/71236570975568acf59fefb7d71ebdf1

Plēvspārņi top:

Puslapsene Methocha ichneumonides Laima Birziņa (6)

Plēvspārnis Eucharis adscendens Uģis Piterāns (5)

Lielā šaurgalvas mežaskudra Formica exsecta Mareks Ieviņš (5).

Taisnspārņi tikai vienam novērojumam vairāk nekā 2 sirsniņas.


Parastais dziedātājsienāzis Tettigonia cantans (maltītē tam citrontauriņš!) 06.07.2019.
Foto: Mārīte Ramša (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f77vetqsrq5rsv0qei87f19ku5
Plēvspārnis Eucharis adscendens (ar ļoti tievu vidukļa daļu!) 04.07.2017. Foto: Uģis Piterāns (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/tijcura2egp2rtqgv5h0vlmmm5

Vaboles top:

Jēlādenis Korynetes ruficornis Kārlis Freibergs (9)

Alkšņu krāšņvabole Dicerca alni Renāte Kaupuža (9)

Astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata Laima Birziņa (7)

Koksngrauzis Leiopus punctulatus Kristīne Pokratniece (7).

Spāres top:

Dzeltenkāju upjuspāre Gomphus flavipes Sandis Laime (7)

Joslu klajumspāre Sympetrum pedemontanum Edgars Laucis (6)

Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. Laima Birziņa (6).


Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. (kāpurs) 05.05.2020. Foto: Laima Birziņa (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dhun7gt1hpif3gihjs6ejhf5m0
Vītolu koksngrauzis Lamia textor 28.07.2020. Foto: Lauma Ķeire (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fc506nd5jivd6tgb658530ipf0

Naktstauriņi top:

Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis Mareks Ieviņš (8)

Pūcīte Calyptra thalictri Andris Klepers (7)

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia Andris Klepers (6).

Dienastauriņi top:

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Sintija Elferte (7)

Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon Ieva Mārdega (7)

Zilenītis Aricia agestis Zane Bērziņa (7)

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Mareks Ieviņš (7).


Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis 27.06.2020. Foto: Mareks Ieviņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/re34hc8mbuopcnvf0pbvkdibj4

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia 01.07.2019. Foto: Andris Klepers (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9fcd5b927914a03cdc553351d24a0d8c

Rāpuļi top:

Purva bruņurupucis Emys orbicularis Ruslans Matrozis (12)

Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara Karmena Roze (7)

Zalktis Natrix natrix Gita Upīte (6).


Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara 09.09.2020. Foto: Karmena Roze (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ap9gnigckvs7lrutek91q2kag2

Augi top:

Plūksnu sīkpaparde Asplenium trichomanes Julita Kluša (11)

Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea Marita Krūze (9)

Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata Ainis Āboliņš (8)

Dižā prīmula Primula elatior Jānis Jansons (8).


Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea 07.06.2020. Foto: Marita Krūze (9 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/98ghl4f3vde1eg7f66qb2j00d7.

Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna 06.07.2019. Foto: Ilze Priedniece (6 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/ur90ojse1qm40bqlfccuibsjp7.


Zīdītāji: Rudā lapsa Vulpes vulpes 30.05.2019. Foto: Mārtiņš Kalniņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/07f7ld7ljg8cttbmqk78ps0637
Pelēkais zaķis Lepus europaeus 09.08.2018. Foto: Viktors Ivanovs (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/bc6r8d6gkepp630qkkch22ibd1
Ondatra Ondatra zibethicus (tur zobos kaut ko, kam ir pirkstiņi) 10.08.2019. Foto: Zigurds Krievans (7 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/pl9o8ti002ru3hki8u2kb2sg13

Blaktis top:

Ornamentblakts Syromastus rhombeus Uģis Piterāns (9)

Laupītājblakts Empicoris baerensprungi Uģis Piterāns (9)

Mīkstblakts Deraeocoris ventralis Laura Taube (7)

Vairogblakts Nezara viridula Pauls Vasks (7)

Koku laupītājblakts Anthocoris minki Uģis Piterāns (7).


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi 07.06.2020. Foto: Uģis Piterāns (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/3tkeenfrcc7598oonpk57u2nc4

Ķērpji - top:

Umbilikārija (nenoteikta) Umbilicaria sp. Ivars Leimanis (12)

Dāsnā usneja Usnea florida Renāte Kaupuža (10)

Virsāja ikmadofila Icmadophila ericetorum Renāte Kaupuža (9)

Maisveida solorina Solorina saccata Jānis Saulītis (9)

Peltīgera Peltigera extenuata Julita Kluša (9)

Ķērpis Scytinium teretiusculum Ivars Leimanis (9).


Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (10 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/d14fad270c47c57bc6839bd6d3eb211b

Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b45a82df8475e03d0e7786913ec22752

Gļotsēnes top:

Milzu brefeldija Brefeldia maxima Ivars Leimanis (11)

Tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca Julita Kluša (11)

Daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa Benita Kološuka (10)

Rozīgais ragansviests Fuligo septica var. rosea Julita Kluša (10)

Brūnā krāterīte Craterium brunneum Julita Kluša (10).


No augšas un no kreisās
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca 22.09.2020. Foto: Julita Kluša (11 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/04c320d2477076eb1ddd62217ef5e16f
Tīklotā kribrārija Cribraria cancellata 09.07.2020. Foto: Sandis Laime (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/780e69c09d039fcbc0c989f9a23866d8

Spīdīgā pūšļu badhāmija Badhamia utricularis 09.02.2020. Foto: Edgars Smislovs (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ghh48gjgle023oouj62tbgboi7

Gļotsēne (nenoteikta) (aug stikla pudelē un cienājas ar auzu pārslu!) 06.07.2020. Foto: Ansis Pirtnieks
(9 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/a1fdc2e9aad4b29bca45cf79eb7c2885

Sēnes top:

Lavandas vālene Clavaria zollingeri Ansis Opmanis (12)

Apaļpore Oxyporus latemarginatus Laima Birziņa (12)

Piepe Amylocystis lapponica Valda Baroniņa (11)

Zeltpore Hapalopilus ochraceolateritius Līga Strazdiņa (11).


No augšas un no kreisās
apaļpore Oxyporus latemarginatus 16.09.2020. Foto: Laima Birziņa (12 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/v3v453fk3ef6rrdcp7sc51q3f5

Parazītiskais tīmekļpelējums Syzygites megalocarpus (sēne uz sēnes) 08.10.2020. Foto: Ivars Leimanis
(8 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/d93e0b432f48a9f56b1431bd41057580
Raibā tauriņpiepe Trametes versicolor (varenā skaitā) 21.08.2019. Foto: Valda Ērmane (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/4dolgji9d4pc71ugue27pq01n2

Sūnas top:

Krimas divzobe Dicranum tauricum Ansis Opmanis (14)

Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans Inga Ozola (14)

Funka samtīte Bryum funkii Julita Kluša (11).


Krimas divzobe Dicranum tauricum (dabā un lapas šķērsgriezums caur mikroskopu; jauna suga Baltijā) 03.03.2020. Foto: Ansis Opmanis (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/1bc78a852bb6fa04ec5327304a10777f
Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum 31.12.2017. Foto: Uģis Piterāns (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9uvahgb24s58aoei1clpe0lcv6


Putni no kreisās
plīvurpūce Tyto alba 05.11.2018. Foto: Andris Soms (16 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6j2ehvm41h3j6hfqggankn5ct6

Apodziņš Glaucidium passerinum (ar laupījumu) 11.11.2020. Foto: Sintija Martinsone (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/svse44lqmpc4b4s0d4ltouii30

Zīdītāji top:

Brūnais lācis Ursus arctos Ainis Āboliņš (31)

Afalīna Tursiops truncatus Ieva Mārdega (21), Igors Deņisovs (17), Raimonds Sīmanis (16),
Tatjana Miziņenko (9)

Baltais zaķis Lepus timidus Gatis Vilbrants (8).


Afalīna Tursiops truncatus (sugas 1. novērojums, kas Dabasdatos sacēla lielu vētru) 16.02.2019.
Foto: Ieva Mārdega (21 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6e694f04bb9178b5673aefe657c54adf
Afalīna Tursiops truncatus 27.02.2019. Foto: Igors Deņisovs (17 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/t641vkrqibru99hp4co2ir3nn5

Putni top 5.-8.

Zaļā dzilna Picus viridis Gaidis Grandāns (26)

Ūpis Bubo bubo Julita Kluša (25)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Inta Klismete (24)

Lielais dumpis Botaurus stellaris Tatiana Daritsiu (23).


No kreisās: ūpis Bubo bubo (vissirsniņotākais novērojums, kas nav iekļuvis interesanto novērojumu statusā (video) 26.04.2020. Foto: Julita Kluša (25 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/n9vae32rusecs0v383fmsa7ga6
Ausainā pūce Asio otus 15.01.2019. Foto: Laima Birziņa (20 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ls7dn3dsfliu1dqrs6j6888hi3

Zaļā dzilna Picus viridis 28.03.2020. Foto: Gaidis Grandāns (26 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fb135348217a7b9e34e715f9ddd18d0e


Zīdītāju vissirsniņotākais novērojums
– brūnais lācis Ursus arctos 05.08.2020.
Foto: Ainis Āboliņš (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/erdgihc42ob22ddat5hj9r7ab6

Putni top 4:

Melnais grifs Aegypius monachus Gatis Vilbrants (31)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Elvijs Kantāns (31)

Dzeltenais gārnis Ardeola ralloides Andris Erts (30)

Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla Pēteris Daknis (28).


Melnais grifs Aegypius monachus 04.06.2019. Foto: Gatis Vilbrants (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/gn951r3c9j8ggnjbj7r3vmp787

Un vēlreiz atgādinājumam pilnu topu un atsevišķus topus lielākajām sugu grupām var skatīt šeit.

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-11-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Rana temporaria - 2025-09-18 kirsisnelsons
Ciconia ciconia - 2025-09-15 ligausis
- 2025-09-18 Vladimirs S
Anthus petrosus - 2025-09-18 Langa
Martes martes - 2025-09-18 Langa
Grus grus - 2025-09-18 karlis_t
Turdus pilaris - 2025-09-18 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ Wija
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.


Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.


dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)


guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts