Aktīvie lietotāji: 225 Šodien ievadītie novērojumi: 7 Kopējais novērojumu skaits: 2307448
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
"Sirsnīgākie" novērojumi Dabasdatos 2018.-2020.
Pievienots 2020-11-24 13:52:45

Dabasdatos iespēja novērojumiem piešķirt sirsniņu tika izveidota 2018. gada marta beigās, tā iedzīvojās pamazām. 2018. gada deviņos mēnešos bija ielikti 2,5 tūkstoši sirsniņu, 2019. gadā jau nedaudz virs 10 tūkstošiem, bet 2020. gadā (līdz šim brīdim) vairāk nekā 20 tūkstoši. Salīdzinot ar sociālajiem tīkliem, kur darbojas plašas tautas masas, Dabasdatos apgrozās mazāk cilvēku, un novērojumus arī atzīmē tikai retumis, toties katram tādam novērtējumam attiecīgi ir lielāka vērtība.

Šajos nepilnos divos gados ziņoti vairāk nekā 400 tūkstoši novērojumu, sirsniņas liktas 33 tūkstošus reižu, un tās tikušas 19,5 tūkstošiem novērojumu. Tātad šādi atzīmēts ticis retāk nekā katrs 20. novērojums. Vairāk nekā viena sirsniņa ielikta tikai ~6400 novērojumiem, t.i., retāk nekā katram 60. novērojumam.

Šajā rakstā kuri novērojumi ir nopelnījuši vislielāko atzinību sirsniņu veidā, neatkarīgi no novērojuma zinātniskās vērtības.


Gliemji ir starp sugu grupām ar mazu atbalstītāju pulku sirsniņu likšanas formātā. No ~790 novērojumiem sirsniņas dabūjuši tikai 7 novērojumi, neviens no tiem
vairāk nekā 4 sirsniņas. Taču arī šajā sugu grupā ir skaisti un vērtīgi ziņojumi.
Attēlā: gliemezis (nenoteikts) Gastropoda sp. 15.08.2020. Foto: Gatis Vilbrants (0 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/0599qep8d4m3iiso2eru6k0pl6

Excel tabulā apkopoti 130 visnovērtētākie novērojumi jeb visi, kas līdz 2020. gada 22. novembrim bija saņēmuši vismaz 10 sirsniņas.

Nav nekāds pārsteigums, ka putni atzīmētajos tikuši visbiežāk, jo tiem ir arī vislielākais ziņotāju un ziņojumu skaits. Lielāks pārsteigums, kuras sugu grupas vēl ir pārstāvētas šajā topā. Nākamās biežākās atzīmētās sugu grupas izrādās sēnes un gļotsēnes katrai topā 6 novērojumi; seko zīdītāji 4 novērojumi (tiesa, 3 no tiem ir vienam dzīvniekam), sūnas 3, ķērpji 2, kā arī rāpuļi, augi un "citi kukaiņi" pa vienam novērojumam.


No vairāk nekā 1700 zirnekļveidīgo novērojumiem ar sirsniņām atzīmēti ap 70; neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 4 sirsniņas; vairāk par vienu sirsniņu
tikai astoņiem novērojumiem.
Attēlā: māņzirneklis Leiobunum rotundum 26.07.2020. Foto: Mareks Ieviņš (1 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b270smo2du3hqri0hs8urrakc7

Tas mazāk liecina, kurās grupās ir interesantāki vai skaistāk dokumentēti ziņojumi, bet kurās grupās ir lielāks un/vai aktīvāks atbalstītāju pulks. Svarīgs arī komentāru skaits pie novērojuma jo vairāk to komentē, jo vairāk ievēro, un, ja iepatīkas, arī atzīmē.

Pārsteidza, ka šajā topā vispār neiekļuva galvenās kukaiņu grupas tauriņi, plēvspārņi, spāres, taisnspārņi, vaboles, divspārņi, blaktis tiem augstākais sasniegums ir 9 sirsniņas. Saprotami, ka topā neiekļuva mazāk populāras sugu grupas, kā piemēram "Citi".


Sugu grupa "Citi". Ausainā aurēlija Aurelia aurita 25.08.2019. Foto: Ilze Priedniece (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/btqqnhnk800cplapb1pr9e4a26

Tā kā mazāks atbalstītāju pulks nenozīmē sliktākus ziņojumus, lielākajām sugu grupām tika apkopoti arī nelieli individuālie topi. Arī šie topi, iekļaujot arī katra minētā novērojuma www adresi, skatāmi minētajā failā.

Kuru ziņotāju novērojumiem izdevies saņemt visvairāk sirsniņu?

Vismaz 60 novērojumi ar sirsniņu ir atzīmēti 60 ziņotājiem (dati līdz 2020. gada 22. novembrim):

Savukārt čaklākie novērojumu atzīmētāji, kas līdz 2020. gada 22. novembrim ielikuši vismaz 100 sirsniņas, ir 41:

Zemāk apkopotas interesantākās sirsniņotās fotogrāfijas, fotogrāfiju izvēlē liekot akcentu uz foto skaistumu, nevis novērojuma zinātnisko vērtību, jo pēdējie jau iepriekš biežāk izcelti interesanto novērojumu sadaļā. Centos neiekļaut arī citos Dabasdatu rakstos izmantotas fotogrāfijas. Foto sakārtoti aptuvenā sirsniņu skaita pieaugšanas secībā.

Sirsniņotāko novērojumu topi .xls failā apkopoti sugu grupām, kurās ir novērojumi ar vismaz 5 sirsniņām. Rakstā publicētajos topos katrai tādai sugu grupai (izņemot putnus) atlasīti 3 vērtētākie novērojumi (iekavās norādīts sirsniņu skaits). Ja nepieciešams, tops paplašināts, lai iekļautu visus novērojumus ar vienādu vērtējumu.

Citi kukaiņi top:

Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa Ilze Sperga (12), Ieva Leite (6), Kristīna Malina (5).


Makstene (nenoteikta) Trichoptera sp. (olas) 22.07.2018. Foto: Tatjana Ignatoviča (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9630almq395o8phf2nslpmqh22
Viendienīte (nenoteikta) Ephemeroptera sp. (liels skaits!) 02.08.2020. Foto: Fanija Šitca (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f91okn7h727mn41eh72lbpkoh6


Divspārņi
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir tikai 3.
Pa kreisi
kuprainā celmmuša Laphria gibbosa (noķērusi gaišo celmgrauzi Strangalia attenuata) 25.07.2018. Foto: Arnis Arnicāns (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fabrnnkmn4sm25v7ohn49fav04
Pa labi
trauslkājods Chionea lutescens 30.01.2019. Foto: Mareks Ieviņš (2 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dd634cd89a4ed692cdd531f193e2b30b


Aļģes
lielākais sirsniņu skaits vienam novērojumam ir 3.
Ezerplūme Nostoc pruniforme (dabā un caur mikroskopu) 03.09.2016. Foto: Ansis Opmanis (3 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/qs5cgtif7gmb9huuv27e0dvi26

Abinieki top:

Smilšu krupis Bufo calamita Antra Minkeviča (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Valda Ērmane (8)

Zaļais krupis Bufo viridis Kristīne Pokratniece (6)

Kokvarde Hyla arborea Kārlis Freibergs (6)

Kokvarde Hyla arborea Ilmārs Tīrmanis (6).

Nezināms arī pilnībā nenoteikti novērojumi mēdz būt interesanti un skaisti, bet tikai viens tāds novērojums saņēmis 5 sirsniņas.


Zaļais krupis Bufo viridis 13.08.2019. Foto: Ilze Vidauska (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ocio2mlhr8b5rocqv49jt105g6
Nezināms 08.06.2019. Foto: Sandis Laime (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/71236570975568acf59fefb7d71ebdf1

Plēvspārņi top:

Puslapsene Methocha ichneumonides Laima Birziņa (6)

Plēvspārnis Eucharis adscendens Uģis Piterāns (5)

Lielā šaurgalvas mežaskudra Formica exsecta Mareks Ieviņš (5).

Taisnspārņi tikai vienam novērojumam vairāk nekā 2 sirsniņas.


Parastais dziedātājsienāzis Tettigonia cantans (maltītē tam citrontauriņš!) 06.07.2019.
Foto: Mārīte Ramša (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/f77vetqsrq5rsv0qei87f19ku5
Plēvspārnis Eucharis adscendens (ar ļoti tievu vidukļa daļu!) 04.07.2017. Foto: Uģis Piterāns (5 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/tijcura2egp2rtqgv5h0vlmmm5

Vaboles top:

Jēlādenis Korynetes ruficornis Kārlis Freibergs (9)

Alkšņu krāšņvabole Dicerca alni Renāte Kaupuža (9)

Astoņplankumu krāšņvabole Buprestis octoguttata Laima Birziņa (7)

Koksngrauzis Leiopus punctulatus Kristīne Pokratniece (7).

Spāres top:

Dzeltenkāju upjuspāre Gomphus flavipes Sandis Laime (7)

Joslu klajumspāre Sympetrum pedemontanum Edgars Laucis (6)

Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. Laima Birziņa (6).


Dižspāre (nenoteikta) Aeshna sp. (kāpurs) 05.05.2020. Foto: Laima Birziņa (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/dhun7gt1hpif3gihjs6ejhf5m0
Vītolu koksngrauzis Lamia textor 28.07.2020. Foto: Lauma Ķeire (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fc506nd5jivd6tgb658530ipf0

Naktstauriņi top:

Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis Mareks Ieviņš (8)

Pūcīte Calyptra thalictri Andris Klepers (7)

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia Andris Klepers (6).

Dienastauriņi top:

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Sintija Elferte (7)

Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon Ieva Mārdega (7)

Zilenītis Aricia agestis Zane Bērziņa (7)

Kazeņu raibenis Brenthis daphne Mareks Ieviņš (7).


Stiklspārnis Synanthedon mesiaeformis 27.06.2020. Foto: Mareks Ieviņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/re34hc8mbuopcnvf0pbvkdibj4

Augļkoku vērpējs Gastropacha quercifolia 01.07.2019. Foto: Andris Klepers (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9fcd5b927914a03cdc553351d24a0d8c

Rāpuļi top:

Purva bruņurupucis Emys orbicularis Ruslans Matrozis (12)

Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara Karmena Roze (7)

Zalktis Natrix natrix Gita Upīte (6).


Pļavas ķirzaka Zootoca vivipara 09.09.2020. Foto: Karmena Roze (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ap9gnigckvs7lrutek91q2kag2

Augi top:

Plūksnu sīkpaparde Asplenium trichomanes Julita Kluša (11)

Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea Marita Krūze (9)

Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata Ainis Āboliņš (8)

Dižā prīmula Primula elatior Jānis Jansons (8).


Košsarkanais pērkonamoliņš Anthyllis coccinea 07.06.2020. Foto: Marita Krūze (9 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/98ghl4f3vde1eg7f66qb2j00d7.

Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna 06.07.2019. Foto: Ilze Priedniece (6 sirsniņas)
https://dabasdati.lv/lv/observation/ur90ojse1qm40bqlfccuibsjp7.


Zīdītāji: Rudā lapsa Vulpes vulpes 30.05.2019. Foto: Mārtiņš Kalniņš (8 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/07f7ld7ljg8cttbmqk78ps0637
Pelēkais zaķis Lepus europaeus 09.08.2018. Foto: Viktors Ivanovs (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/bc6r8d6gkepp630qkkch22ibd1
Ondatra Ondatra zibethicus (tur zobos kaut ko, kam ir pirkstiņi) 10.08.2019. Foto: Zigurds Krievans (7 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/pl9o8ti002ru3hki8u2kb2sg13

Blaktis top:

Ornamentblakts Syromastus rhombeus Uģis Piterāns (9)

Laupītājblakts Empicoris baerensprungi Uģis Piterāns (9)

Mīkstblakts Deraeocoris ventralis Laura Taube (7)

Vairogblakts Nezara viridula Pauls Vasks (7)

Koku laupītājblakts Anthocoris minki Uģis Piterāns (7).


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi 07.06.2020. Foto: Uģis Piterāns (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/3tkeenfrcc7598oonpk57u2nc4

Ķērpji - top:

Umbilikārija (nenoteikta) Umbilicaria sp. Ivars Leimanis (12)

Dāsnā usneja Usnea florida Renāte Kaupuža (10)

Virsāja ikmadofila Icmadophila ericetorum Renāte Kaupuža (9)

Maisveida solorina Solorina saccata Jānis Saulītis (9)

Peltīgera Peltigera extenuata Julita Kluša (9)

Ķērpis Scytinium teretiusculum Ivars Leimanis (9).


Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (10 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/d14fad270c47c57bc6839bd6d3eb211b

Dāsnā usneja Usnea florida 16.09.2019. Foto: Renāte Kaupuža (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/b45a82df8475e03d0e7786913ec22752

Gļotsēnes top:

Milzu brefeldija Brefeldia maxima Ivars Leimanis (11)

Tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca Julita Kluša (11)

Daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa Benita Kološuka (10)

Rozīgais ragansviests Fuligo septica var. rosea Julita Kluša (10)

Brūnā krāterīte Craterium brunneum Julita Kluša (10).


No augšas un no kreisās
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca 22.09.2020. Foto: Julita Kluša (11 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/04c320d2477076eb1ddd62217ef5e16f
Tīklotā kribrārija Cribraria cancellata 09.07.2020. Foto: Sandis Laime (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/780e69c09d039fcbc0c989f9a23866d8

Spīdīgā pūšļu badhāmija Badhamia utricularis 09.02.2020. Foto: Edgars Smislovs (9 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ghh48gjgle023oouj62tbgboi7

Gļotsēne (nenoteikta) (aug stikla pudelē un cienājas ar auzu pārslu!) 06.07.2020. Foto: Ansis Pirtnieks
(9 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/a1fdc2e9aad4b29bca45cf79eb7c2885

Sēnes top:

Lavandas vālene Clavaria zollingeri Ansis Opmanis (12)

Apaļpore Oxyporus latemarginatus Laima Birziņa (12)

Piepe Amylocystis lapponica Valda Baroniņa (11)

Zeltpore Hapalopilus ochraceolateritius Līga Strazdiņa (11).


No augšas un no kreisās
apaļpore Oxyporus latemarginatus 16.09.2020. Foto: Laima Birziņa (12 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/v3v453fk3ef6rrdcp7sc51q3f5

Parazītiskais tīmekļpelējums Syzygites megalocarpus (sēne uz sēnes) 08.10.2020. Foto: Ivars Leimanis
(8 sirsniņas). https://dabasdati.lv/lv/observation/d93e0b432f48a9f56b1431bd41057580
Raibā tauriņpiepe Trametes versicolor (varenā skaitā) 21.08.2019. Foto: Valda Ērmane (7 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/4dolgji9d4pc71ugue27pq01n2

Sūnas top:

Krimas divzobe Dicranum tauricum Ansis Opmanis (14)

Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans Inga Ozola (14)

Funka samtīte Bryum funkii Julita Kluša (11).


Krimas divzobe Dicranum tauricum (dabā un lapas šķērsgriezums caur mikroskopu; jauna suga Baltijā) 03.03.2020. Foto: Ansis Opmanis (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/1bc78a852bb6fa04ec5327304a10777f
Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum 31.12.2017. Foto: Uģis Piterāns (6 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/9uvahgb24s58aoei1clpe0lcv6


Putni no kreisās
plīvurpūce Tyto alba 05.11.2018. Foto: Andris Soms (16 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6j2ehvm41h3j6hfqggankn5ct6

Apodziņš Glaucidium passerinum (ar laupījumu) 11.11.2020. Foto: Sintija Martinsone (14 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/svse44lqmpc4b4s0d4ltouii30

Zīdītāji top:

Brūnais lācis Ursus arctos Ainis Āboliņš (31)

Afalīna Tursiops truncatus Ieva Mārdega (21), Igors Deņisovs (17), Raimonds Sīmanis (16),
Tatjana Miziņenko (9)

Baltais zaķis Lepus timidus Gatis Vilbrants (8).


Afalīna Tursiops truncatus (sugas 1. novērojums, kas Dabasdatos sacēla lielu vētru) 16.02.2019.
Foto: Ieva Mārdega (21 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/6e694f04bb9178b5673aefe657c54adf
Afalīna Tursiops truncatus 27.02.2019. Foto: Igors Deņisovs (17 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/t641vkrqibru99hp4co2ir3nn5

Putni top 5.-8.

Zaļā dzilna Picus viridis Gaidis Grandāns (26)

Ūpis Bubo bubo Julita Kluša (25)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Inta Klismete (24)

Lielais dumpis Botaurus stellaris Tatiana Daritsiu (23).


No kreisās: ūpis Bubo bubo (vissirsniņotākais novērojums, kas nav iekļuvis interesanto novērojumu statusā (video) 26.04.2020. Foto: Julita Kluša (25 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/n9vae32rusecs0v383fmsa7ga6
Ausainā pūce Asio otus 15.01.2019. Foto: Laima Birziņa (20 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/ls7dn3dsfliu1dqrs6j6888hi3

Zaļā dzilna Picus viridis 28.03.2020. Foto: Gaidis Grandāns (26 sirsniņas).
https://dabasdati.lv/lv/observation/fb135348217a7b9e34e715f9ddd18d0e


Zīdītāju vissirsniņotākais novērojums
– brūnais lācis Ursus arctos 05.08.2020.
Foto: Ainis Āboliņš (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/erdgihc42ob22ddat5hj9r7ab6

Putni top 4:

Melnais grifs Aegypius monachus Gatis Vilbrants (31)

Ziemeļpūce Strix nebulosa Elvijs Kantāns (31)

Dzeltenais gārnis Ardeola ralloides Andris Erts (30)

Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla Pēteris Daknis (28).


Melnais grifs Aegypius monachus 04.06.2019. Foto: Gatis Vilbrants (31 sirsniņa).
https://dabasdati.lv/lv/observation/gn951r3c9j8ggnjbj7r3vmp787

Un vēlreiz atgādinājumam pilnu topu un atsevišķus topus lielākajām sugu grupām var skatīt šeit.

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-11-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Garrulus glandarius - 2026-04-13 V.Grigorjevs1
Turdus merula - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Chloris chloris - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Spinus spinus - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Erithacus rubecula - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Phylloscopus collybita - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Anser fabalis - 2026-04-13 V.Grigorjevs
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts