Aktīvie lietotāji: 347 Šodien ievadītie novērojumi: 192 Kopējais novērojumu skaits: 2260417
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu ziemošana, traucējumi un kas jāzina, tos meklējot ziemā
Pievienots 2017-12-09 19:04:09

Šoruden vairākkārt aktualizējās tēma par ziemojošajiem sikspārņiem un to traucēšanu ziemošanas vietās, gan saistībā ar organizētu grupu pasākumu rīkošanu zināmās ziemošanas vietās, gan arī komentāros šeit, Dabasdatos. Tā kā vienlaicīgi aicinām ziņot par ziemojošo sikspārņu novērojumiem, tajā pat laikā norādot, ka ziemojošos sikspārņus traucēt nedrīkst, šeit būs izsmeļošāks stāsts par to, kas ir sikspārņu ziemošana, kur, kādas sugas un cik ilgi ziemo, kā tos ietekmē traucējums, un kas būtu jāzina, lai “vilks būtu paēdis un kaza dzīva” tos ziemas laikā novērojot un ziņojot Dabasdatos.


Pagrabā ziemojoši garausainie sikspārņi. Foto: Gaidis Grandāns

Kas, kur un kādos apstākļos, cik ilgi, kā?

Latvijā pārziemo vismaz deviņu sugu sikspārņi. Par vienu sugu – divkrāsaino sikspārni – jau nesen rakstīju saistībā ar riestotājiem, un pieminēju, ka šī suga pārziemo mums nezināmās, acīmredzot, virszemes mītnēs daudzstāvu vai citās ēkās. Šoreiz par divkrāsaino sikspārni sīkāk vairs nestāstīšu, bet vairāk pievērsīšos pārējām sugām, kuras pie mums atrodamas ziemas laikā. Tās ir: ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, garausainais sikspārnis jeb brūnais garausainis Plecotus auritus, platausainais sikspārnis jeb Eiropas platausis Barbastella barbastellus un 5 naktssikspārņu (Myotis ģints) sugas – ūdeņu naktssikspārnis M. daubentonii, dīķu naktssikspārnis M. dasycneme, Branta naktssikspārnis M.brandtii, bārdainais naktssikspārnis M.mystacinus un Naterera naktssikspārnis M.nattereri. Visas šīs astoņas sugas ziemošanai izmanto dažādas pazemes vai daļēji pazemes mītnes – alas, dažādus pagrabus, militāras izcelsmes būves, tuneļus, akas, lielās meliorācijas caurules (vismaz 80 cm diametrā) u.tml.


Ziemojošajiem garausainajiem sikspārņiem ausis parasti ir aizlocītas aiz spārniem, labi saskatāmi spicie ausu “radziņi”. Krāsa salīdzinoši gaiša, vienmērīgi pelēcīga vai gaiši brūna. Foto: Jānis Jansons

Lai mītne sikspārņiem būtu piemērota, tajā jābūt:

1) zemai, bet pastāvīgai temperatūrai 0…+8oC robežās;
2) lielam gaisa mitrumam;
3) vēlams – spraugveida paslēptuvēm;
4) pēc iespējas minimālam traucējumam, ar to domājot cilvēka klātbūtni.

Kāpēc tieši šādi nosacījumi? Ziemojot sikspārņi ieslīgst īpašā sastinguma stāvoklī ar palēninātu vielmaiņu, kas tiem palīdz izdzīvot līdz pavasarim, neuzņemot barību, jo ziemas laikā kukaiņi (vismaz sikspārņiem pietiekamā daudzumā) mūsu klimata apstākļos nav pieejami. Ziemošanas vietās guļošam sikspārnim ķermeņa temperatūra tuvojas tai, kāda ir apkārtējā mītnē – tuvu nullei. Jo zemāka ir temperatūra, jo lēnāka vielmaiņa un mazāks tauku rezervju patēriņš. Ja temperatūra pārsniedz +8oC, vielmaiņa kļūst par strauju, ja nokrīt zem nulles – dzīvnieks var nosalt. Tādējādi sikspārņi spiesti visu ziemu balansēt un bieži vien riskēt, mēģinot uzturēties pēc iespējas zemākā piemērotā temperatūrā, lai saglabātu rezerves līdz pavasarim. Liels gaisa mitrums, savukārt, samazina šķidruma zaudējumu ar elpošanu, turklāt aprasojušā vidē sikspārņiem ir pamošanās brīžos viegli padzerties. Spraugas un citādas paslēptuves nepieciešamas, lai izvairītos no potenciāliem plēsējiem, kā arī nodrošina labāku un dzīvniekam vieglāk kontrolējamu mikroklimatu.


Atklāts ūdens ziemošanas vietās nodrošina telpās nepieciešamo mitrumu un pastāvīgu temperatūru. Alās šo funkciju veic avoti. Attēlā Taisnā ala. Foto: Viesturs Vintulis

Ziemošanas ilgums atkarīgs gan no sikspārņu sugas, gan no katras konkrētās ziemas apstākļiem. Vismazāk no ārējiem apstākļiem ietekmējas visi naktssikspārņi, kuri ierodas ziemošanas vietās oktobrī un tur uzturas līdz aprīļa beigām; aukstos pavasaros reizēm pat līdz maija beigām. Pārējās trīs sugas ir salcietīgākas, un ar ierašanos ziemošanas vietās tā nesteidzas, rudenī labāk izvēloties dažādas maz apzinātas pagaidu slēptuves (malkas un ķieģeļu kaudzes, koku dobumus u.tml. vietas).


Visām naktssikspārņu (Myotis) sugām raksturīga pelēkbrūna mugura un gaiša vēderpuse, salīdzinoši nelielas un mazliet nosmailotas ausis. Attēlā visbiežāk sastopamā naktssikspārņu suga – ūdeņu naktssikspārnis.
Foto: Sandris Rabkevičs.

Kaut gan nelielā skaitā garausainie un ziemeļu sikspārņi ziemošanas vietās var būt novērojami arī oktobrī, krietna daļa šo sugu dzīvnieku pazemē ierodas, tikai iestājoties salam. Par Eiropas platauša paradumiem Latvijā mums pagaidām ir maz zināms, tomēr kā “salcietīga” suga tā visdrīzāk izturas līdzīgi ziemeļu sikspārnim. Pavasarī ziemeļu sikspārņi pirmie sāk atstāt ziemošanas vietas (martā vai aprīlī, ja sniega sega saglabājas visu martu), tiem aprīlī seko garausainie sikspārņi un platauši.

Šeit varbūt arī ir īstā vieta izkliedēt mītu, ka sikspārņi guļ visu ziemu “kā nosisti”. Tā tas nav. Sikspārņi ziemas laikā ir diezgan nemierīgi, tie mēdz paši regulāri pamosties un aktīvi mainīt savu atrašanās vietu mītnē, vai pat pārcelties uz citu. Pamošanās biežums (neskaitot cilvēku izraisīto) dažādām sugām atšķiras, bet kopumā “salcietīgākie” ir arī “nemierīgākie”, un mēdz paši izkustēties ik pa pāris nedēļām. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc mazajos piemāju pagrabos apmetas gandrīz tikai ziemeļu un garausainie sikspārņi; otrs iemesls – tie, iespējams, vispār ir mazāk jūtīgi pret iztraucēšanu. Savukārt naktssikspārņu sugas mostas retāk un arī apmetas mazāk traucētās vietās ar stabilākiem vides apstākļiem, kas tiem nodrošina ilgāku gulēšanu bez pamošanās. Pamošanos var izraisīt gan ārēji apstākļi (piemēram, pēkšņs sals), gan paša sikspārņa fizioloģiskās vajadzības (slāpes, atbrīvošanās no ekskrementiem rudens pusē, dažām sugām – arī pārošanās). Tomēr aktivitātei ziemas laikā nāk komplektā viens liels BET. Katra pamošanās, kas saistīta ar aktīvu kustēšanos, ir tauku rezervju patēriņš, jo sikspārnim vispirms ir sevi jāuzsilda līdz normālai aktivitātes temperatūrai (vismaz +33oC). Ļoti mainīgi ziemas apstākļi, kā arī – būtiski! - cilvēka papildus radīts traucējums, tādējādi var novest dzīvniekus pie tauku rezervju izsīkuma, nesagaidot pavasari.


Ziemeļu sikspārņiem raksturīgs tumšs “kažociņš” ar zeltainiem matu galiņiem. Ar vilnu neapklātās ķermeņa daļas melnas. Foto: Ainārs Valdovskis

Kā mēs iztraucējam sikspārņus, un kā no tā izvairīties?

Tātad, kā jau iepriekš noskaidrojām, galvenais ļaunums no pamodināšanas/traucējuma ir tauku rezervju patēriņš, lai dzīvnieks varētu uzsildīt ķermeni, kļūt aktīvs un paslēpties vai aizbēgt. Savukārt pamodināšanas varbūtība, apmeklējot kādu sikspārņu ziemošanas vietu, atšķiras gan dažādām sikspārņu sugām, gan atkarībā no vietas, kur sikspārņi ziemo, gan atkarībā no tā, kā mēs uzvedamies.

Protams, sikspārņus pamodina tieša bakstīšana, skaļa trokšņošana, sarunāšanās skaļā balsī u.tml. – t.i. lietas, kuras pamodinātu jebkuru, cilvēku ieskaitot. Tā kā sikspārņi pamatā ziemo vietās, kur ir pilnīgi tumšs, tie reaģē arī uz apgaismošanu – spīdinot tiem virsū gaismu vai zibsnījot foto zibspuldzes, ir liela iespēja, ka dzīvnieks jutīsies apdraudēts, pamodīsies un mēģinās paslēpties. Tomēr, kā to pierāda speciāli veikti pētījumi, reizēm pietiek tikai ar cilvēka klātbūtni mītnē, lai kāds no sikspārņiem pamostos. Cilvēkam atrodoties pazemes mītnēs, īpaši mazākās alās vai pagrabos, strauji par dažiem grādiem mainās mītnes temperatūra, kā arī (mums) nemanāmi pamainās gāzu saturs – pieaug ogļskābās gāzes daudzums u.tml. Sikspārņi to jūt arī miegā un var uz šādiem trauksmes signāliem reaģēt. ĻOTI nevēlami sikspārņus ziemošanas vietās ietekmē atklātas liesmas ienešana pazemē. Sveces, lāpas, cigaretes rada temperatūras izmaiņas un/vai dūmus un kvēpus uz sienām, kas kalpo kā būtisks trauksmes signāls sikspārņiem, ka mītne ir apdraudēta!


Ugunskuri, kā arī lāpu un cita veida atklāta liesma atstāj uz mītnes sienām kvēpus, kas uz laiku padara mītni nepiemērotu sikspārņiem. Ugunskura kvēpi uz griestiem Daugavpils cietokšņa telpās. Foto: Viesturs Vintulis

Kā jau minēju, ir sugas, kuras var piemēroties mūsu regulārai klātbūtnei, tādējādi spējot pārziemot pat cilvēku bieži apmeklētos piemāju pagrabos. Mazajos pagrabos pārziemo lielākā daļa mūsu garausaino un ziemeļu sikspārņu. Tomēr šīs pašas sugas var asāk reaģēt uz cilvēka klātbūtni cita veida mītnēs, kur cilvēku apmeklējumi normāli nenotiek (piemēram, alās). Un alās, kā arī cita veida pazemes mītnēs, īpaši militārajos fortos, lielākā skaitā ziemo naktssikspārņu sugas, kuras pret traucējumu ir daudz jūtīgākas. Sikspārņu skaits mītnē ir ļoti būtisks rādītājs. Varbūt paradoksāli izklausās, bet mazāka iespēja (speciāli nebakstot) pamodināt sikspārni ir 3 m garā šaurā aliņā, kur ziemo viens dzīvnieks, nekā lielā alā, kur varbūt neviens sikspārnis pavirši skatoties nav ieraugāms, bet reāli ziemo simti. Jo vairāk dzīvnieku mītnē, jo lielāka iespēja, ka kāds no tiem pamodīsies un ar savu rosīšanos vai pīkstēšanu pamodinās divus citus, kuri savukārt pamodinās nākamos utt. kaskādes veidā. Piemāju pagrabos parasti ziemo tikai daži īpatņi, savukārt cita veida pazemēs dzīvnieku skaits arī Latvijā var sasniegt simtus.


Mazais pagrabs. Foto: Ainis Platais

Ko no tā visa mēs varam secināt? Vispirms jau to, ka ir lietas, ko nedrīkst darīt jebkurā sikspārņu ziemošanas vietā – galvenā no tām ir neienest pazemes mītnēs degošus priekšmetus (sveces, lāpas, cigaretes u.tml.). Turklāt tas attiecas uz šo mītņu apmeklējumu gan ziemā, gan vasarā, jo dūmu smaka un kvēpi saglabājas ilgstoši. Tāpat ziemas laikā nevajag ilgstoši uzturēties un trokšņot pazemes mītnēs, kuras pēc apstākļiem piemērotas sikspārņiem (sk. raksta sākumu). Pat ja jūs sikspārņus neredzat, tas nenozīmē, ka to tur nav – tie var būt labi paslēpušies spraugās. Un, kas visvairāk varētu interesēt Dabasdatu aktīvistus, ir Mītnes un mītnes: dažās labāk ziemas laikā vispār neiet iekšā, ja negribam traucēt sikspārņus, citās, ievērojot dažus priekšnoteikumus, varam arī droši ievākt datus Dabasdatiem.

Pie pirmās, “neaizskaramās” grupas pieder alas un militārie forti, kur parasti pārziemo gan liels skaits sikspārņu, gan dažādas, t.sk. viegli iztraucējamas sugas. Turklāt praktiski visas šādas nozīmīgākās ziemošanas vietas tiek speciālistu apsekotas katru ziemu, tā kā nav arī nekādas nepieciešamības tās vēl papildus apsekot. Šajās vietās nebūtu vēlams plānot apmeklējumus no oktobra līdz aprīļa beigām.


Lielākā daļa dabīgo alu Latvijā ir viedojušās avotu darbības rezultātā smilšakmeņos. Sikspārņi ziemo pat nelielās, dažus metrus garās smilšakmens spraugās. Attēlā Vaidavas plaisala (pa kreisi) un Gudzonu ala.
Foto: Viesturs Vintulis


Militāras izcelsmes būves (forti u.tml.) ir sikspārņu skaita ziņā bagātākās mītnes Latvijā. Īpaši vērtīgi ir spraugām bagātie vecie ķieģeļu forti (attēlā pa labi apakšā), bet sikspārņi ziemo arī dažādās betona būvēs. Attēlā pa kreisi - betona forts, pa labi augšā - ieeja fortā. Foto: Viesturs Vintulis

Otra grupa ir pagrabi, kurus varētu iedalīt divās apakšgrupās. Pirmkārt, “mazie” piemāju pagrabi, kuru galvenais raksturojošais rādītājs ir ne tik daudz izmēri, bet tas, ka tie tiek regulāri izmantoti un cilvēku pastāvīgi apmeklēti. Piemāju pagrabos var droši sikspārņus gan saskaitīt, gan nofotografēt, lai iegūtu pierādījumus par konkrētu sugu. Protams, jācenšas to izdarīt pēc iespējas īsā laikā un mēģinot ilgstoši tieši neapgaismot dzīvniekus. Tomēr iespēja, ka sikspārnis pēc tam no pagraba aizbēgs, ir daudz, daudz mazāka, nekā cita veida mītnēs, jo piemāju pagrabos sikspārņi pie cilvēka klātbūtnes ir pieraduši un to neuztver kā lielu apdraudējumu. Ja arī sikspārnis fotografēšanas rezultātā jutīsies apvainojies par traucējumu, visdrīzāk tas turpat pagrabā ielīdīs kādā spraugā, kur netraucēti gulēs tālāk.

Otrkārt, lielie “muižu” pagrabi – veci un pamesti “baronu laiku” pagrabi un pamestie piemāju pagrabi, no kuriem daļa arī pēc pamešanas ir sikspārņiem izmantojami. Šajā mītņu grupā var gadīties pagrabi, kuros pārziemo gan vairākas sugas, gan lielāks skaits dzīvnieku, tāpēc, apsekojot šāda veida mītnes, būtu jāizturas klusi un piesardzīgi. Lielākoties gan uzskaitīto dzīvnieku skaits dažādos muižu pagrabos nav bijis liels, toties lielajiem pagrabiem ir sava būtiska “rozīnīte” – tas ir mītņu tips, kurā ir vislielākās iespējas atrast Eiropas platausi – vienu no Latvijas retākajām sikspārņu sugām un ES Biotopu direktīvas II pielikuma sugu. Tā kā nākamgad platausim tiek uzsākts sugas aizsardzības plāna projekts, ziņas par apsekotiem lieliem un veciem (muižu) pagrabiem būtu īpaši vērtīgas un gaidītas – arī, ja neatrodat nevienu sikspārni. Pēdējā gadījumā būtu vēlams sīkāks pagraba apraksts, lai varētu novērtēt, cik tas ir piemērots sikspārņu ziemošanai. Tā kā platausi var visai viegli sajaukt ar ziemeļu sikspārni, arī no šī tipa mītnēm būtu nepieciešamas ziņas ar sugu apstiprinošiem foto.


Lielie muižu pagrabi ir īpaši vērtīgi, ja tie saglabājušies ar neapmestām, spraugām bagātām sienām un griestiem. Attēlā “Plataušu” pagrabs Druvienā. Foto: Viesturs Vintulis


Eiropas platausim raksturīgas trijstūra formas ausis, kas uz pieres saiet kopā. Platausis, visdrīzāk, atkarībā no apgaismojuma, var izskatīties melngans ar gaišiem matu galiem (attēlā pa kreisi) vai brūns (attēlā pa labi).
Foto: Gaidis Grandāns un Uldis Ļoļāns.

Nobeigumā vēl īsa piezīme par fotografēšanu – kā to izdarīt, pēc iespējas mazāk traucējot guļošos dzīvniekus. Kā jau minēju, būtu jārīkojas iespējami ātri, ilgstoši dzīvniekus neapgaismojot, un vislabāk uzņemot ne vairāk kā 1-2 kadrus uz vienu dzīvnieku. Lai pēc bildēm droši varētu noteikt sugu, ideālā gadījumā attēlā būtu jāredz sikspārņa galva, jo īpaši ausis, protams, ja šīs detaļas vispār ir saskatāmas. Ja nav, tad jānobildē, kas ir redzams, bet nekādā gadījumā nedrīkst sikspārni ņemt rokā vai vilkt ārā no paslēptuves tikai tāpēc, lai nofotografētu. Tas jau ir traktējams kā tīša traucēšana, ko ne tikai ir ļoti nevēlami darīt, bet arī oficiāli nepieļauj Sugu un biotopu aizsardzības likums.


Ja sikspārnis vienkārši nofotografēts no mugurpuses, var atšķirt ziemeļu, garausaino un platausaino sikspārni no naktssikspārņiem, bet naktssikspārņiem visdrīzāk nevarēs noteikt sugu. Attēlā ziemeļu sikspārnis.
Foto: Viesturs Vintulis


Kaut gan pats sikspārnis ir spraugā, labi redzams purniņš un ausis. Šāda fotogrāfija ļautu noteikt gandrīz visas ziemojošās sikspārņu sugas. Foto: Viesturs Vintulis


Bieži nav iespējams nofotografēt visu dzīvnieku. Bet arī no šādas bildes, pat nezinot mērogu, speciālists var noteikt, ka redzams vai nu ūdeņu, vai dīķu naktssikspārnis (atbilstoša krāsa, liela pēda). Foto: Viesturs Vintulis

Veiksmīgu ziemu un tradicionālais sikspārņu pētnieku novēlējums - ne sikspārņa!

Viesturs Vintulis

2017-12-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Capreolus capreolus - 2025-11-08 Ziemelmeita
Turdus iliacus - 2025-11-08 Vladimirs S
Glaucidium passerinum - 2025-11-08 Osis
Passer montanus - 2025-11-08 Ivars.skerstins@gmail.com
Parus major - 2025-11-08 Ivars.skerstins@gmail.com
Sitta europaea - 2025-11-08 Ivars.skerstins@gmail.com
Pica pica - 2025-11-08 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?


adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.


dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā


adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.


Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !


IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.


mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.


dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.


dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.


dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?


dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav


dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063


dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.


Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !


CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)


adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!


adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.


dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D


meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D


Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!


adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.


dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens


meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)


guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)


Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!


dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.


roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu


Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)


Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !


Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?


roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt


IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.


kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!


kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!


dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)


ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).


IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."


adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.


IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu


IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.


guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!


dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))


nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.


adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...


dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta


Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!


ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.


IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?


IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?


IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?


IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...


IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?


IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??


IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)


IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).


Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !


Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)


VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".


dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.


Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?


meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))


meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)


meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!


Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.


Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm


Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!


adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte


dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))


guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.


dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.


dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.


Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies


Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.


Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape


dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas


dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "


Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.


VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)


dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.


Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.


Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?


a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.


dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.


dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?


Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.


Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)


Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(


roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis


dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.


adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!


roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga


Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..


Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts