Aktīvie lietotāji: 360 Šodien ievadītie novērojumi: 63 Kopējais novērojumu skaits: 2275659
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu ziemošana, traucējumi un kas jāzina, tos meklējot ziemā
Pievienots 2017-12-09 19:04:09

Šoruden vairākkārt aktualizējās tēma par ziemojošajiem sikspārņiem un to traucēšanu ziemošanas vietās, gan saistībā ar organizētu grupu pasākumu rīkošanu zināmās ziemošanas vietās, gan arī komentāros šeit, Dabasdatos. Tā kā vienlaicīgi aicinām ziņot par ziemojošo sikspārņu novērojumiem, tajā pat laikā norādot, ka ziemojošos sikspārņus traucēt nedrīkst, šeit būs izsmeļošāks stāsts par to, kas ir sikspārņu ziemošana, kur, kādas sugas un cik ilgi ziemo, kā tos ietekmē traucējums, un kas būtu jāzina, lai “vilks būtu paēdis un kaza dzīva” tos ziemas laikā novērojot un ziņojot Dabasdatos.


Pagrabā ziemojoši garausainie sikspārņi. Foto: Gaidis Grandāns

Kas, kur un kādos apstākļos, cik ilgi, kā?

Latvijā pārziemo vismaz deviņu sugu sikspārņi. Par vienu sugu – divkrāsaino sikspārni – jau nesen rakstīju saistībā ar riestotājiem, un pieminēju, ka šī suga pārziemo mums nezināmās, acīmredzot, virszemes mītnēs daudzstāvu vai citās ēkās. Šoreiz par divkrāsaino sikspārni sīkāk vairs nestāstīšu, bet vairāk pievērsīšos pārējām sugām, kuras pie mums atrodamas ziemas laikā. Tās ir: ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, garausainais sikspārnis jeb brūnais garausainis Plecotus auritus, platausainais sikspārnis jeb Eiropas platausis Barbastella barbastellus un 5 naktssikspārņu (Myotis ģints) sugas – ūdeņu naktssikspārnis M. daubentonii, dīķu naktssikspārnis M. dasycneme, Branta naktssikspārnis M.brandtii, bārdainais naktssikspārnis M.mystacinus un Naterera naktssikspārnis M.nattereri. Visas šīs astoņas sugas ziemošanai izmanto dažādas pazemes vai daļēji pazemes mītnes – alas, dažādus pagrabus, militāras izcelsmes būves, tuneļus, akas, lielās meliorācijas caurules (vismaz 80 cm diametrā) u.tml.


Ziemojošajiem garausainajiem sikspārņiem ausis parasti ir aizlocītas aiz spārniem, labi saskatāmi spicie ausu “radziņi”. Krāsa salīdzinoši gaiša, vienmērīgi pelēcīga vai gaiši brūna. Foto: Jānis Jansons

Lai mītne sikspārņiem būtu piemērota, tajā jābūt:

1) zemai, bet pastāvīgai temperatūrai 0…+8oC robežās;
2) lielam gaisa mitrumam;
3) vēlams – spraugveida paslēptuvēm;
4) pēc iespējas minimālam traucējumam, ar to domājot cilvēka klātbūtni.

Kāpēc tieši šādi nosacījumi? Ziemojot sikspārņi ieslīgst īpašā sastinguma stāvoklī ar palēninātu vielmaiņu, kas tiem palīdz izdzīvot līdz pavasarim, neuzņemot barību, jo ziemas laikā kukaiņi (vismaz sikspārņiem pietiekamā daudzumā) mūsu klimata apstākļos nav pieejami. Ziemošanas vietās guļošam sikspārnim ķermeņa temperatūra tuvojas tai, kāda ir apkārtējā mītnē – tuvu nullei. Jo zemāka ir temperatūra, jo lēnāka vielmaiņa un mazāks tauku rezervju patēriņš. Ja temperatūra pārsniedz +8oC, vielmaiņa kļūst par strauju, ja nokrīt zem nulles – dzīvnieks var nosalt. Tādējādi sikspārņi spiesti visu ziemu balansēt un bieži vien riskēt, mēģinot uzturēties pēc iespējas zemākā piemērotā temperatūrā, lai saglabātu rezerves līdz pavasarim. Liels gaisa mitrums, savukārt, samazina šķidruma zaudējumu ar elpošanu, turklāt aprasojušā vidē sikspārņiem ir pamošanās brīžos viegli padzerties. Spraugas un citādas paslēptuves nepieciešamas, lai izvairītos no potenciāliem plēsējiem, kā arī nodrošina labāku un dzīvniekam vieglāk kontrolējamu mikroklimatu.


Atklāts ūdens ziemošanas vietās nodrošina telpās nepieciešamo mitrumu un pastāvīgu temperatūru. Alās šo funkciju veic avoti. Attēlā Taisnā ala. Foto: Viesturs Vintulis

Ziemošanas ilgums atkarīgs gan no sikspārņu sugas, gan no katras konkrētās ziemas apstākļiem. Vismazāk no ārējiem apstākļiem ietekmējas visi naktssikspārņi, kuri ierodas ziemošanas vietās oktobrī un tur uzturas līdz aprīļa beigām; aukstos pavasaros reizēm pat līdz maija beigām. Pārējās trīs sugas ir salcietīgākas, un ar ierašanos ziemošanas vietās tā nesteidzas, rudenī labāk izvēloties dažādas maz apzinātas pagaidu slēptuves (malkas un ķieģeļu kaudzes, koku dobumus u.tml. vietas).


Visām naktssikspārņu (Myotis) sugām raksturīga pelēkbrūna mugura un gaiša vēderpuse, salīdzinoši nelielas un mazliet nosmailotas ausis. Attēlā visbiežāk sastopamā naktssikspārņu suga – ūdeņu naktssikspārnis.
Foto: Sandris Rabkevičs.

Kaut gan nelielā skaitā garausainie un ziemeļu sikspārņi ziemošanas vietās var būt novērojami arī oktobrī, krietna daļa šo sugu dzīvnieku pazemē ierodas, tikai iestājoties salam. Par Eiropas platauša paradumiem Latvijā mums pagaidām ir maz zināms, tomēr kā “salcietīga” suga tā visdrīzāk izturas līdzīgi ziemeļu sikspārnim. Pavasarī ziemeļu sikspārņi pirmie sāk atstāt ziemošanas vietas (martā vai aprīlī, ja sniega sega saglabājas visu martu), tiem aprīlī seko garausainie sikspārņi un platauši.

Šeit varbūt arī ir īstā vieta izkliedēt mītu, ka sikspārņi guļ visu ziemu “kā nosisti”. Tā tas nav. Sikspārņi ziemas laikā ir diezgan nemierīgi, tie mēdz paši regulāri pamosties un aktīvi mainīt savu atrašanās vietu mītnē, vai pat pārcelties uz citu. Pamošanās biežums (neskaitot cilvēku izraisīto) dažādām sugām atšķiras, bet kopumā “salcietīgākie” ir arī “nemierīgākie”, un mēdz paši izkustēties ik pa pāris nedēļām. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc mazajos piemāju pagrabos apmetas gandrīz tikai ziemeļu un garausainie sikspārņi; otrs iemesls – tie, iespējams, vispār ir mazāk jūtīgi pret iztraucēšanu. Savukārt naktssikspārņu sugas mostas retāk un arī apmetas mazāk traucētās vietās ar stabilākiem vides apstākļiem, kas tiem nodrošina ilgāku gulēšanu bez pamošanās. Pamošanos var izraisīt gan ārēji apstākļi (piemēram, pēkšņs sals), gan paša sikspārņa fizioloģiskās vajadzības (slāpes, atbrīvošanās no ekskrementiem rudens pusē, dažām sugām – arī pārošanās). Tomēr aktivitātei ziemas laikā nāk komplektā viens liels BET. Katra pamošanās, kas saistīta ar aktīvu kustēšanos, ir tauku rezervju patēriņš, jo sikspārnim vispirms ir sevi jāuzsilda līdz normālai aktivitātes temperatūrai (vismaz +33oC). Ļoti mainīgi ziemas apstākļi, kā arī – būtiski! - cilvēka papildus radīts traucējums, tādējādi var novest dzīvniekus pie tauku rezervju izsīkuma, nesagaidot pavasari.


Ziemeļu sikspārņiem raksturīgs tumšs “kažociņš” ar zeltainiem matu galiņiem. Ar vilnu neapklātās ķermeņa daļas melnas. Foto: Ainārs Valdovskis

Kā mēs iztraucējam sikspārņus, un kā no tā izvairīties?

Tātad, kā jau iepriekš noskaidrojām, galvenais ļaunums no pamodināšanas/traucējuma ir tauku rezervju patēriņš, lai dzīvnieks varētu uzsildīt ķermeni, kļūt aktīvs un paslēpties vai aizbēgt. Savukārt pamodināšanas varbūtība, apmeklējot kādu sikspārņu ziemošanas vietu, atšķiras gan dažādām sikspārņu sugām, gan atkarībā no vietas, kur sikspārņi ziemo, gan atkarībā no tā, kā mēs uzvedamies.

Protams, sikspārņus pamodina tieša bakstīšana, skaļa trokšņošana, sarunāšanās skaļā balsī u.tml. – t.i. lietas, kuras pamodinātu jebkuru, cilvēku ieskaitot. Tā kā sikspārņi pamatā ziemo vietās, kur ir pilnīgi tumšs, tie reaģē arī uz apgaismošanu – spīdinot tiem virsū gaismu vai zibsnījot foto zibspuldzes, ir liela iespēja, ka dzīvnieks jutīsies apdraudēts, pamodīsies un mēģinās paslēpties. Tomēr, kā to pierāda speciāli veikti pētījumi, reizēm pietiek tikai ar cilvēka klātbūtni mītnē, lai kāds no sikspārņiem pamostos. Cilvēkam atrodoties pazemes mītnēs, īpaši mazākās alās vai pagrabos, strauji par dažiem grādiem mainās mītnes temperatūra, kā arī (mums) nemanāmi pamainās gāzu saturs – pieaug ogļskābās gāzes daudzums u.tml. Sikspārņi to jūt arī miegā un var uz šādiem trauksmes signāliem reaģēt. ĻOTI nevēlami sikspārņus ziemošanas vietās ietekmē atklātas liesmas ienešana pazemē. Sveces, lāpas, cigaretes rada temperatūras izmaiņas un/vai dūmus un kvēpus uz sienām, kas kalpo kā būtisks trauksmes signāls sikspārņiem, ka mītne ir apdraudēta!


Ugunskuri, kā arī lāpu un cita veida atklāta liesma atstāj uz mītnes sienām kvēpus, kas uz laiku padara mītni nepiemērotu sikspārņiem. Ugunskura kvēpi uz griestiem Daugavpils cietokšņa telpās. Foto: Viesturs Vintulis

Kā jau minēju, ir sugas, kuras var piemēroties mūsu regulārai klātbūtnei, tādējādi spējot pārziemot pat cilvēku bieži apmeklētos piemāju pagrabos. Mazajos pagrabos pārziemo lielākā daļa mūsu garausaino un ziemeļu sikspārņu. Tomēr šīs pašas sugas var asāk reaģēt uz cilvēka klātbūtni cita veida mītnēs, kur cilvēku apmeklējumi normāli nenotiek (piemēram, alās). Un alās, kā arī cita veida pazemes mītnēs, īpaši militārajos fortos, lielākā skaitā ziemo naktssikspārņu sugas, kuras pret traucējumu ir daudz jūtīgākas. Sikspārņu skaits mītnē ir ļoti būtisks rādītājs. Varbūt paradoksāli izklausās, bet mazāka iespēja (speciāli nebakstot) pamodināt sikspārni ir 3 m garā šaurā aliņā, kur ziemo viens dzīvnieks, nekā lielā alā, kur varbūt neviens sikspārnis pavirši skatoties nav ieraugāms, bet reāli ziemo simti. Jo vairāk dzīvnieku mītnē, jo lielāka iespēja, ka kāds no tiem pamodīsies un ar savu rosīšanos vai pīkstēšanu pamodinās divus citus, kuri savukārt pamodinās nākamos utt. kaskādes veidā. Piemāju pagrabos parasti ziemo tikai daži īpatņi, savukārt cita veida pazemēs dzīvnieku skaits arī Latvijā var sasniegt simtus.


Mazais pagrabs. Foto: Ainis Platais

Ko no tā visa mēs varam secināt? Vispirms jau to, ka ir lietas, ko nedrīkst darīt jebkurā sikspārņu ziemošanas vietā – galvenā no tām ir neienest pazemes mītnēs degošus priekšmetus (sveces, lāpas, cigaretes u.tml.). Turklāt tas attiecas uz šo mītņu apmeklējumu gan ziemā, gan vasarā, jo dūmu smaka un kvēpi saglabājas ilgstoši. Tāpat ziemas laikā nevajag ilgstoši uzturēties un trokšņot pazemes mītnēs, kuras pēc apstākļiem piemērotas sikspārņiem (sk. raksta sākumu). Pat ja jūs sikspārņus neredzat, tas nenozīmē, ka to tur nav – tie var būt labi paslēpušies spraugās. Un, kas visvairāk varētu interesēt Dabasdatu aktīvistus, ir Mītnes un mītnes: dažās labāk ziemas laikā vispār neiet iekšā, ja negribam traucēt sikspārņus, citās, ievērojot dažus priekšnoteikumus, varam arī droši ievākt datus Dabasdatiem.

Pie pirmās, “neaizskaramās” grupas pieder alas un militārie forti, kur parasti pārziemo gan liels skaits sikspārņu, gan dažādas, t.sk. viegli iztraucējamas sugas. Turklāt praktiski visas šādas nozīmīgākās ziemošanas vietas tiek speciālistu apsekotas katru ziemu, tā kā nav arī nekādas nepieciešamības tās vēl papildus apsekot. Šajās vietās nebūtu vēlams plānot apmeklējumus no oktobra līdz aprīļa beigām.


Lielākā daļa dabīgo alu Latvijā ir viedojušās avotu darbības rezultātā smilšakmeņos. Sikspārņi ziemo pat nelielās, dažus metrus garās smilšakmens spraugās. Attēlā Vaidavas plaisala (pa kreisi) un Gudzonu ala.
Foto: Viesturs Vintulis


Militāras izcelsmes būves (forti u.tml.) ir sikspārņu skaita ziņā bagātākās mītnes Latvijā. Īpaši vērtīgi ir spraugām bagātie vecie ķieģeļu forti (attēlā pa labi apakšā), bet sikspārņi ziemo arī dažādās betona būvēs. Attēlā pa kreisi - betona forts, pa labi augšā - ieeja fortā. Foto: Viesturs Vintulis

Otra grupa ir pagrabi, kurus varētu iedalīt divās apakšgrupās. Pirmkārt, “mazie” piemāju pagrabi, kuru galvenais raksturojošais rādītājs ir ne tik daudz izmēri, bet tas, ka tie tiek regulāri izmantoti un cilvēku pastāvīgi apmeklēti. Piemāju pagrabos var droši sikspārņus gan saskaitīt, gan nofotografēt, lai iegūtu pierādījumus par konkrētu sugu. Protams, jācenšas to izdarīt pēc iespējas īsā laikā un mēģinot ilgstoši tieši neapgaismot dzīvniekus. Tomēr iespēja, ka sikspārnis pēc tam no pagraba aizbēgs, ir daudz, daudz mazāka, nekā cita veida mītnēs, jo piemāju pagrabos sikspārņi pie cilvēka klātbūtnes ir pieraduši un to neuztver kā lielu apdraudējumu. Ja arī sikspārnis fotografēšanas rezultātā jutīsies apvainojies par traucējumu, visdrīzāk tas turpat pagrabā ielīdīs kādā spraugā, kur netraucēti gulēs tālāk.

Otrkārt, lielie “muižu” pagrabi – veci un pamesti “baronu laiku” pagrabi un pamestie piemāju pagrabi, no kuriem daļa arī pēc pamešanas ir sikspārņiem izmantojami. Šajā mītņu grupā var gadīties pagrabi, kuros pārziemo gan vairākas sugas, gan lielāks skaits dzīvnieku, tāpēc, apsekojot šāda veida mītnes, būtu jāizturas klusi un piesardzīgi. Lielākoties gan uzskaitīto dzīvnieku skaits dažādos muižu pagrabos nav bijis liels, toties lielajiem pagrabiem ir sava būtiska “rozīnīte” – tas ir mītņu tips, kurā ir vislielākās iespējas atrast Eiropas platausi – vienu no Latvijas retākajām sikspārņu sugām un ES Biotopu direktīvas II pielikuma sugu. Tā kā nākamgad platausim tiek uzsākts sugas aizsardzības plāna projekts, ziņas par apsekotiem lieliem un veciem (muižu) pagrabiem būtu īpaši vērtīgas un gaidītas – arī, ja neatrodat nevienu sikspārni. Pēdējā gadījumā būtu vēlams sīkāks pagraba apraksts, lai varētu novērtēt, cik tas ir piemērots sikspārņu ziemošanai. Tā kā platausi var visai viegli sajaukt ar ziemeļu sikspārni, arī no šī tipa mītnēm būtu nepieciešamas ziņas ar sugu apstiprinošiem foto.


Lielie muižu pagrabi ir īpaši vērtīgi, ja tie saglabājušies ar neapmestām, spraugām bagātām sienām un griestiem. Attēlā “Plataušu” pagrabs Druvienā. Foto: Viesturs Vintulis


Eiropas platausim raksturīgas trijstūra formas ausis, kas uz pieres saiet kopā. Platausis, visdrīzāk, atkarībā no apgaismojuma, var izskatīties melngans ar gaišiem matu galiem (attēlā pa kreisi) vai brūns (attēlā pa labi).
Foto: Gaidis Grandāns un Uldis Ļoļāns.

Nobeigumā vēl īsa piezīme par fotografēšanu – kā to izdarīt, pēc iespējas mazāk traucējot guļošos dzīvniekus. Kā jau minēju, būtu jārīkojas iespējami ātri, ilgstoši dzīvniekus neapgaismojot, un vislabāk uzņemot ne vairāk kā 1-2 kadrus uz vienu dzīvnieku. Lai pēc bildēm droši varētu noteikt sugu, ideālā gadījumā attēlā būtu jāredz sikspārņa galva, jo īpaši ausis, protams, ja šīs detaļas vispār ir saskatāmas. Ja nav, tad jānobildē, kas ir redzams, bet nekādā gadījumā nedrīkst sikspārni ņemt rokā vai vilkt ārā no paslēptuves tikai tāpēc, lai nofotografētu. Tas jau ir traktējams kā tīša traucēšana, ko ne tikai ir ļoti nevēlami darīt, bet arī oficiāli nepieļauj Sugu un biotopu aizsardzības likums.


Ja sikspārnis vienkārši nofotografēts no mugurpuses, var atšķirt ziemeļu, garausaino un platausaino sikspārni no naktssikspārņiem, bet naktssikspārņiem visdrīzāk nevarēs noteikt sugu. Attēlā ziemeļu sikspārnis.
Foto: Viesturs Vintulis


Kaut gan pats sikspārnis ir spraugā, labi redzams purniņš un ausis. Šāda fotogrāfija ļautu noteikt gandrīz visas ziemojošās sikspārņu sugas. Foto: Viesturs Vintulis


Bieži nav iespējams nofotografēt visu dzīvnieku. Bet arī no šādas bildes, pat nezinot mērogu, speciālists var noteikt, ka redzams vai nu ūdeņu, vai dīķu naktssikspārnis (atbilstoša krāsa, liela pēda). Foto: Viesturs Vintulis

Veiksmīgu ziemu un tradicionālais sikspārņu pētnieku novēlējums - ne sikspārņa!

Viesturs Vintulis

2017-12-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Pyrrhula pyrrhula - 2026-01-13 Kamelija
Cyanistes caeruleus - 2026-01-13 aer
Parus major - 2026-01-13 aer
Dendrocopos major - 2026-01-13 aer
Larus argentatus - 2026-01-13 Aigars
Larus argentatus - 2026-01-13 Aigars
Tricholoma terreum - 2025-11-17 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ Ornitologs
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


BaibaLesina 28.decembris, 18:44

Kas tas varētu būt? Priekš mājas kaķa, šķiet, nedaudz par lielu.


meža_meita 28.decembris, 17:08

3.att. miltainā ramalīna


meža_meita 28.decembris, 17:04

Kopā gan plūmju evernija (2.att.), gan miltainā ramalīna (3.att.).


CerambyX 28.decembris, 15:03

288?


Rallus 27.decembris, 20:33

Dabūji šo vēl 2025. gada listei. Labs!


Ziemelmeita 27.decembris, 16:59

Paldies,Uldi! Šis būs uz Salix.


roosaluristaja 27.decembris, 11:52

Pēc literatūras datiem D.disciformis gandrīz tikai uz skābaržiem, D.bullata uz Salix un apsēm. Manuprāt skābardis šeit nav


adata 27.decembris, 08:24

Kā daudzām šajā laikā pāri klājies pelējums, bet kātiņš tievs, iespējams bijusi kāda no lākturītēm.


meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.


IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.


IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?


Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis


ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)


IlzeP 22.decembris, 13:18

Pievienoju datu bāzei (simfilu nebija vispār). Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


IlzeP 22.decembris, 13:08

Pievienoju datu bāzei. Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


dziedava 22.decembris, 13:04

Izskatās mazliet neparasti. Ja būtu paraugs, tad paskatītos, vai ir tomēr parastākā no pilienītēm, vai tomēr kāda neparastāka suga.


dziedava 22.decembris, 11:36

Vēl nav pietiekami nobriedusi, lai varētu noteikt sugu


dziedava 22.decembris, 09:22

Ja tas būtu iespējams, tas būtu ļoti jauki, jo suga noteikti ir no reti novērotajām.


toms.b 22.decembris, 08:56

Šīs gļotsēnes tika nofotogrāfētas garāmejot, diemžēl vairāk informāciju neesmu piefiksējis. Izskatās, ka būs jāiet vēlreiz uz šo atradni ievākt vairāk informācijas un paraugu.


dziedava 22.decembris, 08:40

Ļoti labs atradums! Uz kā auga? Tikai lai droši noteiktu līdz sugai, būtu jāmikroskopē.


Auzene 21.decembris, 20:08

Nenoteikts īvju dzimtas augs, pēc pazīmēm līdzīgs Latvijā neaugošajai Torreya taxifolia.


Siona 21.decembris, 18:54

Sēņu grupiņā noteica kā Xylaria filiformis, bet te šī suga pagaidām nav pievienota sugu sarakstam! ;)


roosaluristaja 21.decembris, 13:55

PictureThis domā tāpat


ekologs 21.decembris, 13:54

Simfila, manuprāt, atbilst Symphylella vulgaris. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:38

Sēne


ekologs 21.decembris, 13:37

Manuprāt, Haplophthalmus danicus. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:01

Ja tās ir pilnībā apaļas un vāciņš plaisā neregulāri, tad var būt baltapaļā var. scyphoides. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir atsevišķa suga, jo sporas arī atšķiras. Sāku šīs pētīt tieši tāpēc, ka man uzkrītoši atšķiras titulsporas var. leucocephalum un var. scyphoides, un tieši šo tēmu atradu arī Craterium scyphoides aprakstā. Tā ka vērts mikroskopēt, pievēršot uzmanību sporu rakstam, kurā tad ir jābūt lielākām un neregulāri izvietotām kārpām.


W 20.decembris, 21:51

Neodasyscypha cerina - tā apgalvo internets.


Vīksna 20.decembris, 18:48

Paldies !


efesaa 20.decembris, 18:33

https://www.youtube.com/shorts/0QKxsQ235I4


Vīksna 20.decembris, 09:18

Paldies !


Mari 19.decembris, 20:38

Paldies, Julita! Jauki, ka tomēr izdevās tikt līdz sugai! :)) Prieks!


dziedava 19.decembris, 20:19

Viss pareizi secināts :)


dziedava 19.decembris, 15:14

Ļoti ļoti labs atradums! Šo varētu likt aizsargājamo sugu sarakstā, jo pasaulē reti ziņota, Latvijā tikai izcilās vietās atrasta. Par laimi, paraugā bija arī nobrieduši eksemplāri, kam sporu mākonis knapi turējās klāt - un tā ir arī raksturīga sugas pazīme. Bet visuzskatāmākais te ir sporu virsmas raksts, tāpēc te svarīgi redzēt sporas vislielākajā palielinājumā.


dziedava 19.decembris, 12:38

Jā, sporas ir netipiski lielas, saglabāšu. Ja nu kādreiz kāds veic T.varia revīziju, varbūt izdala jaunas sugas :)


dziedava 19.decembris, 12:17

Netipisks augšanas laiks. Ja būtu paraugs, tad pārbaudītu.


dziedava 19.decembris, 11:56

Liels paldies Vija par mikroskopējumiem!! Jā nu, saprast neko tā skaidri nevar. Šitie visi tak izskatās kā tipiski rufas, bet sporas katram citādas.. Nu kaut vai šis pats un šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/123bcde42995588676726de1df696803/ Vizuāli pilnīgi dvīņi, un tik un tā sporas atšķiras. Un vasaras sākums un apaļas sporas - licentii šim arī nesanāks, lai arī rūsgano pakāji varētu ieskaitīt. Bez DNS pētījumiem laikam nav vērts mēģināt šos saprast.


dziedava 19.decembris, 11:26

Jā, ragansviests tas ir pilnīgi noteikti. Var būt arī dzeltenais.


dziedava 18.decembris, 22:42

Jā nu šis ir sarežģīts. Diemžēl bijusi garšīga un vālītes ir izpurgātas, līdz ar to tīkliņa struktūru nevar saprast, tas ir izpluinīts. Skaidrs tik, ka ir ārējais un iekšējais tīkliņš, bet cik lielas acis ārējam tīkliņam - praktiski neiespējami saprast. Ja būtu garāka, tad būtu samērā normāla S.flavogenita, bet par tik sīkām vēsture klusē. S. pseudoflavogenita ir aprakstīta un atrasta tikai Krievijā, foto tikai oriģinālajā aprakstā, un bez kopskata. Līdz ar to milzīga atbildība noteikt kā otro valsti pasaulē, ja nav skaidri saskatāmas detaļas. It kā atšķirība niecīga - sporas tik reti noteiktai sugai var vēl nebūt apzinātas ar pilnu amplitūdu. Substrāts minēts lapukoku kritalas - te - skujas nobirās :)), bet lapukoki arī foto manāmi tuvumā. S.flavogenita aug gan uz kritalām, gan uz augiem, kāpēc lai S. pseudoflavogenita arī tā neaugtu? Kā atšķirīgs minēts sporu raksts, lai arī it kā līdzīgs. Un te jāteic, ka vairākkārt mikroskopēju vienu un otru, un es ar savu aci atšķirības redzu, jo pievēršu uzmanību visiem arī it kā sīkumiem. Bet vai tieši tas ir tas, ko autori domājuši, grūti saprast.


adata 18.decembris, 22:06

Julita, atminos to, ka pērnā vasara bija sausa, dārzus laistījām trakumā. Bet, uz Silarašiem parasti braucu gailenēs, tātad jau bija lietainas dienas, parasts sēņu laika mikroklimats. Gaileņojot arī uzgāju šo. Mežs tur galīgi nav slapjš, vairāk priežu-egļu, nogabali daļēji pacirsti, ir arī priežu jaunaudzes. Arī pušķainajai vālenītei ir gan balts (Dziedavā minēts), gan dzeltens (manos novērojumos redzēts) plazmodijs, kad vēl pavisam bumbiņu stadijā. Mans gan nav mikroskopiski noteikts, tikai pēc garuma. Tā, ka iespējams augu vālenītei arī ir dažādi...


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts